EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52023DC0309
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN CENTRAL BANK, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS 2023 EU Justice Scoreboard
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 2023. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI 2023. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā
COM/2023/309 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.6.2023
COM(2023) 309 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
2023. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā
1. Ievads
Iedarbīgām tiesu sistēmām ir svarīga nozīme ES tiesību aktu piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskuma un pārējo dalībvalstīm kopīgo ES pamatvērtību ievērošanā. Valstu tiesas ES tiesību aktu piemērošanā darbojas kā ES tiesas. Tieši valstu tiesas ir tās, kas nodrošina, ka tiek rezultatīvi īstenotas ES tiesību aktos noteiktās tiesības un pienākumi (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. pants).
Turklāt iedarbīgas tiesu sistēmas ir svarīgas arī, lai nodrošinātu savstarpējo uzticēšanos un uzlabotu ieguldījumu vidi un ilgtermiņa izaugsmes ilgtspēju. Tādēļ valstu tiesu sistēmu efektivitātes, kvalitātes un neatkarības uzlabošana ir viena no Eiropas pusgada — ES ikgadējā ekonomikas politikas koordinēšanas cikla — prioritātēm. 2023. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā ( 1 ), ar kuru noteiktas ES ekonomikas un nodarbinātības politikas prioritātes, ir apliecināta saikne starp iedarbīgām tiesu sistēmām, dalībvalstu uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā. Labi funkcionējošas un pilnīgi neatkarīgas tiesu sistēmas var pozitīvi ietekmēt ieguldījumus un ir būtisks nosacījums ieguldījumu aizsardzības nodrošināšanai, tādējādi veicinot produktivitāti un konkurētspēju. Tām ir nozīme arī rezultatīvas līgumu, administratīvo lēmumu un strīdu izšķiršanas procedūru pārrobežu izpildes nodrošināšanā, kas ir nepieciešama vienotā tirgus darbībai ( 2 ).
Šajā sakarā ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā sniedz ikgadēju pārskatu par rādītājiem, galveno uzmanību vēršot uz iedarbīgu tiesu sistēmu būtiskajiem parametriem:
-efektivitāti,
-kvalitāti,
-neatkarību.
2023. gada rezultātu apkopojumā visu trīs elementu rādītāji ir izstrādāti sīkāk, tostarp attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību personām, kas pakļautas diskriminācijas riskam, un vecāka gadagājuma cilvēkiem, un — arī šoreiz — tiesu sistēmu digitalizāciju, kam ir bijusi būtiska nozīme tiesu darbības nodrošināšanā Covid-19 pandēmijas laikā un kas ir atbalstījusi tiesu atgūšanos pēc tam, kā arī vispārīgākā nozīmē, veicinot efektīvas un pieejamas tiesu sistēmas ( 3 ). Šajā rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir stiprināta visu trīs elementu uzņēmējdarbības dimensija, iekļaujot jaunus datus par efektivitāti korupcijas apkarošanas jomā ( 4 ), atjauninātu tiesisko garantiju grafiku saistībā ar administratīvajiem lēmumiem un — tāpat kā iepriekš — datus par uzticēšanos investīciju aizsardzībai. Visbeidzot, 2023. gada rezultātu apkopojumā ir izklāstīts, kā tiesu sistēmas sāka atgūties pēc Covid-19 pandēmijas ietekmes uz šo sistēmu efektivitāti.
Tiesiskuma gada cikls –
Kā jau tika paziņots Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs, Komisija ir izveidojusi visaptverošu tiesiskuma gada ciklu, lai padziļinātu uzraudzību pār situāciju dalībvalstīs. Tiesiskuma gada cikls ir preventīvs instruments, kas padziļina dialogu un uzlabo kopīgu izpratni par tiesiskuma jautājumiem. Jaunā cikla centrālais elements ir gada ziņojums par tiesiskumu, kurā ir apkopotas svarīgākās pozitīvās un negatīvās norises visās dalībvalstīs un Savienībā kopumā. Ziņojumi, tostarp 2022. gada ziņojums, tika publicēti 2022. gada 13. jūlijā, un tie pamatojas uz dažādiem avotiem, tostarp ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā ( 5 ). Turklāt, kā savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, 2022. gada ziņojumā par tiesiskumu ietverti ieteikumi dalībvalstīm. 2023. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir pilnveidots tā, lai atspoguļotu arī salīdzinošu papildinformāciju, kas konstatēta 2022. gada ziņojuma par tiesiskumu sagatavošanas laikā, nolūkā atbalstīt turpmāko gada ziņojumu par tiesiskumu izstrādi, tostarp korupcijas apkarošanas jomā.
Kas ir ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā?
ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir ikgadējs salīdzinošs informācijas rīks. Tā mērķis ir palīdzēt ES un dalībvalstīm uzlabot valstu tiesu sistēmu darbības rezultativitāti, sniedzot objektīvus, ticamus un salīdzināmus datus par vairākiem rādītājiem, kas ir būtiski visu dalībvalstu tiesu sistēmu i) efektivitātes, ii) kvalitātes un iii) neatkarības novērtējumam. Tajā ir sniegts nevis atsevišķs vispārējs novērtējums, bet gan pārskats par visu dalībvalstu tiesu sistēmu darbību, un tā pamatā ir rādītāji, kas saistīti ar visu dalībvalstu kopīgajām interesēm un ir nozīmīgi visām dalībvalstīm.
Rezultātu apkopojums nepopularizē kādu konkrētu tiesu sistēmas veidu, un tajā pret visām dalībvalstīm ir pausta vienlīdzīga attieksme.
Efektivitāte, kvalitāte un neatkarība ir būtiski iedarbīgas tiesu sistēmas parametri neatkarīgi no tā, uz kādu valsts tiesu sistēmas modeli vai tiesiskajām tradīcijām tā ir balstīta. Skaitļi, kas attiecas uz minētajiem trim parametriem, būtu jāinterpretē visi kopumā, jo tie bieži vien ir savstarpēji saistīti (iniciatīvas ar mērķi uzlabot vienu parametru var ietekmēt citu).
Rezultātu apkopojumā galvenokārt ir sniegti rādītāji par civillietām, komerclietām un administratīvām lietām, kā arī — atkarībā no datu pieejamības — dažām krimināllietām (t. i., pirmās instances tiesās izskatītām lietām par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju), lai palīdzētu dalībvalstīm to centienos radīt efektīvāku, ieguldījumiem, uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem labvēlīgāku vidi. Rezultātu apkopojums ir salīdzinošs rīks, kas attīstās dialogā ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu ( 6 ). Tā mērķis ir noteikt iedarbīgas tiesu sistēmas būtiskos parametrus un sniegt attiecīgus gada datus.
Kāda metodika ir izmantota, izstrādājot ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā?
Rezultātu apkopojumā izmantoti dati no dažādiem informācijas avotiem. Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisija (CEPEJ), ar ko Komisija ir noslēgusi līgumu par īpaša gada pētījuma veikšanu, sniedz lielu daļu kvantitatīvo datu. Šie dati attiecas uz laikposmu no 2012. gada līdz 2021. gadam, un dalībvalstis tos ir sniegušas atbilstoši CEPEJ metodikai. Pētījumā iekļautas arī detalizētas piezīmes un faktu lapas par īpašām iezīmēm konkrētā valstī, kas sniedz plašāku kontekstu. Tās būtu jāinterpretē kopā ar sniegtajiem datiem ( 7 ).
CEPEJ ievāktie dati par tiesvedības ilgumu norāda nolēmuma pieņemšanas laiku, kas ir aprēķinātais tiesvedības ilgums (pamatojoties uz nepabeigto lietu un pabeigto lietu skaita attiecību). Dati par tiesu un administratīvo iestāžu efektivitāti, piemērojot ES tiesības konkrētās jomās, norāda vidējo tiesvedības ilgumu, kas iegūts no tiesās esošo lietu reālā izskatīšanas ilguma. Jāatzīmē, ka tiesvedības ilgums vienā dalībvalstī var būtiski atšķirties arī dažādās dalībvalsts teritorijās, jo īpaši pilsētās, kur komercdarbības dēļ var būt lielāks izskatāmo lietu apjoms.
Citi datu avoti, kas aptver laikposmu no 2012. gada līdz 2022. gadam, ir: valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupa ( 8 ), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls (ENCJ) ( 9 ), ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls (NPSJC) ( 10 ), ES Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācija (ACA-Europe) ( 11 ), Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padome (CCBE) ( 12 ), Eiropas Konkurences tīkls (EKT) ( 13 ), Sakaru komiteja (COCOM) ( 14 ), Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs ( 15 ), Sadarbības tīkls patērētāju tiesību aizsardzības jomā (CPC) ( 16 ), Ekspertu grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā (EGMLTF) ( 17 ), Eurostat ( 18 ), Eiropas Tiesiskās apmācības tīkls (EJTN) ( 19 ) un valstu korupcijas apkarošanas kontaktpunkti ( 20 ).
Gadu gaitā ciešā sadarbībā ar dalībvalstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu ir pilnveidota un precizēta rezultātu apkopojumā izmantotā metodika, it īpaši izmantojot aptaujas anketu (tā tiek atjaunināta katru gadu) un vācot datus par konkrētiem tiesu sistēmu darbības aspektiem.
Datu pieejamība, it īpaši attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitātes rādītājiem, turpina uzlaboties. Tas skaidrojams ar apstākli, ka daudzas dalībvalstis ir ieguldījušas līdzekļus, lai sagatavotu labāku tiesu statistiku. Ja vēl pastāv kādas grūtības savākt vai nodrošināt datus, to iemesls ir vai nu nepietiekama statistikas kapacitāte, vai arī fakts, ka valsts kategorijas, par kurām dati tiek vākti, precīzi neatbilst rezultātu apkopojumā izmantotajām kategorijām. Tikai dažos gadījumos datu nepilnību iemesls ir valstu iestāžu nesniegtās ziņas. Komisija turpina mudināt dalībvalstis samazināt šīs datu nepilnības vēl vairāk.
Kā ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ietekmē Eiropas pusgadu un kā tas ir saistīts ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM)?
Rezultātu apkopojumā ir sniegti elementi valstu tiesu sistēmu efektivitātes, kvalitātes un neatkarības novērtēšanai. Tādējādi tā mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to valstu tiesu sistēmu darbības rezultativitāti. Rezultātu apkopojumā tiek salīdzināta informācija par dalībvalstu tiesu sistēmām, tādējādi tas atvieglo labākās prakses un trūkumu identificēšanu, kā arī problēmu un progresa izsekošanu. Eiropas pusgada kontekstā konkrētu valstu novērtējumi tiek veikti, organizējot divpusēju dialogu ar attiecīgajām valstu iestādēm un ieinteresētajām personām. Ja identificētie trūkumi ir nozīmīgi no makroekonomikas viedokļa, Komisija, pamatojoties uz Eiropas pusgada ietvaros veikto analīzi, var ierosināt Padomei pieņemt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus par dalībvalstu tiesu sistēmu uzlabošanu ( 21 ). ANM ir nodrošinājis vairāk nekā 737 miljardus EUR aizdevumu un neatmaksājama finansiāla atbalsta veidā, un katrai dalībvalstij vismaz 20 % no minētajiem aizdevumiem un atbalsta būs jāpiešķir digitālās pārkārtošanās procesam un vismaz 37 % — pasākumiem, kas veicina klimata mērķu sasniegšanu. Līdz šim dalībvalstu ierosinātās reformas un investīcijas ir pārsniegušas šos mērķus, un, kā liecina aplēses, digitālie izdevumi veido 26 %, savukārt izdevumi klimata jomā — aptuveni 40 %. ANM sniedz iespēju pievērsties konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kas saistīti ar valstu tiesu sistēmām, un paātrināt valstu centienus pabeigt tiesu sistēmu digitalizāciju. Maksājumi dalībvalstīm atbilstīgi uz darbības rezultātiem balstītajam ANM ir atkarīgi no starpposma un galīgo mērķrādītāju izpildes. Līdz šim ir ieviesti 6000 starpposma mērķi un mērķrādītāji, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir investīcijas un viena trešdaļa ir reformas. Šajā saistībā Komisijai bija jānovērtē, vai ir paredzams, ka dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni (ANP) palīdzēs rezultatīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu daļu problēmu, kas konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, vai problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgajos Komisijas dokumentos, kuri pieņemti Eiropas pusgada kontekstā ( 22 ). Pēdējos gados pēc dalībvalstu maksājumu pieprasījumiem un pozitīviem Komisijas novērtējumiem par attiecīgo starpposma mērķu un mērķrādītāju izpildi, dalībvalstīm ir izmaksāti 144,08 miljardi EUR kā ANM dotācijas un aizdevumi. Tomēr līdz šim Komisija vēl nav novērtējusi 92 % starpposma mērķu un mērķrādītāju izpildi.
Kāpēc iedarbīgas tiesu sistēmas ir svarīgas ieguldījumiem labvēlīgai uzņēmējdarbības videi?
Iedarbīgas tiesu sistēmas, kurās tiek ievērots tiesiskums, labvēlīgi ietekmē ekonomiku, kas ir īpaši svarīgi Eiropas pusgada un ANM kontekstā. Ja tiesu sistēmas nodrošina tiesību īstenošanu, kreditori labprātāk sniedz aizdevumus, uzņēmumiem ir lielāka paļāvība, un tie nerīkojas oportūnistiski, samazinās darījumu izmaksas un inovatīvi uzņēmumi labprātāk veic ieguldījumus. Iedarbīga tiesu sistēma ir ļoti svarīga noturīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai. Tā var uzlabot uzņēmējdarbības vidi, veicināt inovāciju, piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus, nodrošināt nodokļu ieņēmumus un atbalstīt ekonomikas izaugsmi. Par labi funkcionējošu valsts tiesu sistēmu labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku liecina arī virkne pētījumu un akadēmiskās literatūras avotu, tostarp tie, kuru autori ir Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ( 23 ), Eiropas Centrālā banka (ECB) ( 24 ), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls ( 25 ), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ( 26 ), Pasaules Ekonomikas forums ( 27 ) un Pasaules Banka ( 28 ).
Kādā pētījumā ir konstatēta cieša saistība starp tiesvedības ilguma samazināšanu (mērot pēc nolēmuma pieņemšanas laika ( 29 )) un uzņēmumu skaita pieauguma ātrumu ( 30 ), un to uzņēmumu īpatsvara palielināšana par 1 %, kuri uzskata, ka tiesu sistēma ir neatkarīga, ir saistīta ar lielāku uzņēmumu apgrozījumu un produktivitātes pieaugumu ( 31 ).
Vairākās aptaujās ir uzsvērts arī valstu tiesu sistēmu darbības rezultativitātes nozīmīgums uzņēmumiem. Piemēram, kādā aptaujā 93 % lielo uzņēmumu atbildēja, ka tie sistemātiski un pastāvīgi izvērtē tiesiskuma apstākļus (ieskaitot tiesu neatkarību) valstīs, kurās tie veic ieguldījumus ( 32 ). Citā aptaujā vairāk nekā puse mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbildēja, ka tiesvedības par intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumiem tie galvenokārt neuzsāk attiecīgi tiesvedības izmaksu un ilguma dēļ ( 33 ). Attiecībā uz iedarbīgu tiesu sistēmu nozīmi vienotā tirgus darbībā, jo īpaši no uzņēmumu viedokļa, ieskatu sniedz arī Komisijas paziņojums “Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana” ( 34 ) un “Vienotā tirgus noteikumu izpildes rīcības plāns” ( 35 ).
Kā Komisija atbalsta labu tiesu sistēmas reformu īstenošanu, sniedzot tehnisko atbalstu?
Dalībvalstis var izmantot Komisijas tehnisko atbalstu, kas pieejams no Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) atbilstīgi tehniskā atbalsta instrumentam (TAI) ( 36 ), kura kopējais budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 864,4 miljoni EUR. Kopš 2021. gada TAI atbalsta projektus, kas ir tieši saistīti ar tiesu sistēmas darbības rezultativitāti, piemēram, tiesu sistēmu digitalizāciju, tiesu karšu reformas vai labāku piekļuvi tiesu iestādēm. TAI arī papildina citus instrumentus, proti, ANM, jo TAI var atbalstīt dalībvalstis to atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā. ANP cita starpā ir ietvertas darbības, kas saistītas ar tiesu sistēmas darbības rezultativitātes palielināšanu: tiesu sistēmu digitalizācija, uzkrāto neizskatīto lietu skaita samazināšana un tiesu un lietu pārvaldības uzlabošana.
Kā programma “Tiesiskums” atbalsta tiesu sistēmu darbības rezultativitāti?
Programma “Tiesiskums”, kuras kopējais budžets laikposmam no 2021 gada līdz 2027. gadam ir aptuveni 305 miljoni EUR, atbalsta turpmāku Eiropas tiesiskuma telpas attīstību, kuras pamatā ir tiesiskums, tostarp tiesu sistēmas neatkarība, kvalitāte un efektivitāte, pamatojoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos, un tiesu iestāžu sadarbība. 2022. gadā tika piešķirti aptuveni 42,5 miljoni EUR, lai finansētu projektus un citas darbības saskaņā ar trim programmas konkrētajiem mērķiem:
·11,4 miljoni EUR tika piešķirti, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un veicinātu ES instrumentu iedarbīgu un saskaņotu piemērošanu un izpildi, kā arī lai atbalstītu dalībvalstis to savienošanā ar ECRIS-TCN sistēmu,
·16,6 miljoni EUR tika piešķirti, lai atbalstītu tieslietu speciālistu apmācību par ES civiltiesībām, krimināltiesībām un pamattiesībām, dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesiskumu,
·14,5 miljoni EUR tika piešķirti, lai veicinātu piekļuvi tiesu iestādēm (tostarp e-tiesiskuma portālam), noziedzīgā nodarījumā cietušu personu tiesības un noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētu vai apsūdzētu personu tiesības, kā arī lai atbalstītu digitālo rīku izstrādi un izmantošanu, kā arī e-tiesiskuma portāla uzturēšanu un paplašināšanu (papildinot programmu “Digitālā Eiropa”).
Kāpēc Komisija uzrauga valstu tiesu sistēmu digitalizāciju?
Tiesu sistēmu digitalizācija ir būtiska, lai palielinātu tiesu sistēmu darbības rezultativitāti, un tā ir ļoti efektīvs instruments, lai uzlabotu un veicinātu piekļuvi tiesu iestādēm. Covid-19 pandēmija ir izvirzījusi priekšplānā nepieciešamību dalībvalstīm paātrināt modernizēšanas reformas šajā jomā.
Kopš 2013. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ietver noteiktu salīdzinošu informāciju par tiesu sistēmu digitalizāciju visās dalībvalstīs, piemēram, tiešsaistes piekļuvi spriedumiem vai tiešsaistes prasību iesniegšanu un turpmākiem pasākumiem.
Komisijas paziņojums “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā: Iespēju rīkkopa” ( 37 ), kas pieņemts 2020. gada decembrī, atspoguļo stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi tiesu iestādēm un tiesu sistēmu darbības rezultativitāti, izmantojot tehnoloģijas. Kā norādīts paziņojumā, sākot ar 2021. gadu, ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā tiks iekļauti vairāki papildu rādītāji. Tā mērķis ir nodrošināt visaptverošu un savlaicīgu padziļinātu uzraudzību attiecībā uz progresa jomām un problēmām, ar kurām dalībvalstis saskaras to centienos digitalizēt tiesu sistēmas.
2. Konteksts. Norises tiesu sistēmas reformu jomā 2022. gadā
Liela daļa dalībvalstu 2022. gadā turpināja uzlabot savas tiesu sistēmas darbības rezultativitāti. 1. attēlā ir sniegts atjaunināts pārskats par pieņemtajiem un plānotajiem pasākumiem vairākās tiesu sistēmu jomās dalībvalstīs, kurās tiek veiktas tiesu sistēmu reformas.
1. attēls. Tiesību aktu un reglamentējošu noteikumu pieņemšana attiecībā uz tiesu sistēmām 2022. gadā (pieņemtie pasākumi / paziņotās iniciatīvas dalībvalstīs) (avots: Eiropas Komisija ( 38 ))
2022. gadā daudzās dalībvalstīs joprojām tika pievērsta īpaša uzmanība procesuālajiem tiesību aktiem, saistībā ar kuriem tika veiktas vai plānotas daudzas likumdošanas darbības. Liela aktivitāte bija vērojama arī attiecībā uz tiesnešu statusa, praktizējošu juristu un prokuratūras regulējuma reformām. Pēc tam, kad 2021. gadā vairākās dalībvalstīs tika ieviesti tiesību akti par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, 2022. gadā tika pieņemts liels skaits ierosināto tiesību aktu. 2022. gadā tika turpinātas darbības, pamatojoties uz iepriekšējos gados veiktajiem pasākumiem saistībā ar tiesu pārvaldību. Četras dalībvalstis savās tiesu sistēmās plāno izmantot mākslīgo intelektu, tomēr 2022. gadā vēl nebija pieņemti tiesību akti. Pārskatā apstiprināts novērojums, ka tiesu sistēmas reformas prasa laiku no to izziņošanas līdz likumdošanas un regulatīvo pasākumu pieņemšanai un to ieviešanai dzīvē; tie dažkārt var būt vairāki gadi.
3. ES 2023. gada rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā galvenie konstatējumi
Iedarbīgas tiesu sistēmas galvenie parametri ir efektivitāte, kvalitāte un neatkarība, un rezultātu apkopojumā ir sniegti visu šo parametru rādītāji.
3.1. Tiesu sistēmu efektivitāte
Rezultātu apkopojumā ir sniegti rādītāji, kas raksturo tiesvedības efektivitāti plašās civillietu, komerclietu un administratīvo lietu jomās un konkrētās jomās, kurās administratīvās iestādes un tiesas piemēro ES tiesības ( 39 ).
Ar efektivitāti saistītie rādītāji 2021. gadā, jo īpaši ienākošo lietu skaitu, lietu pabeigšanas koeficientu un nolēmuma pieņemšanas laiku, liecina par pirmajām atgūšanās pazīmēm pēc Covid-19 pandēmijas ietekmes, kas ietekmēja dalībvalstis dažādos veidos (piemēram, laika vai smaguma ziņā) ( 40 ).
3.1.1. Izskatāmo lietu apjoma dinamika
Valstu tiesu sistēmu izskatāmo lietu apjoms trijās dalībvalstīs būtiski samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt četrās dalībvalstīs tas pieauga, bet 14 — palika nemainīgs. Kopumā dalībvalstu vidū joprojām vērojamas būtiskas atšķirības (2. attēls). Tas liecina, ka ir svarīgi arī turpmāk pievērst uzmanību izskatāmo lietu apjoma dinamikai, lai nodrošinātu tiesu sistēmu darbības rezultativitāti.
2. attēls. Ienākošo civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits 2012. un 2019.– 2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums ( 41 ))
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdus un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas.
3. attēls. Ienākošo strīdus civillietu un komerclietu skaits 2012. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai strīdus civillietas/komerclietas attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Bezstrīdus civillietas/komerclietas attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājuma uzdevumiem. Grieķijā un Slovākijā metodika mainīta. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas.
4. attēls. Ienākošo administratīvo lietu skaits 2012. un 2019.– 2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai administratīvās lietas attiecas uz strīdiem starp fiziskām personām un vietējām, reģionālajām vai valsts iestādēm. Dānija un Īrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi. Rumānijā dažas administratīvās procedūras 2018. gadā ir izņemtas no tiesu piekritības. Grieķijā, Slovākijā un Zviedrijā metodika mainīta. Zviedrijā migrācijas lietas ir iekļautas administratīvo lietu kategorijā (ar atpakaļejošu spēku piemērojot 2017. gadam).
3.1.2. Vispārīgie dati par efektivitāti
Rādītāji, kas attiecas uz tiesvedības efektivitāti plašās civillietu, komerclietu un administratīvo lietu jomās, ir šādi: i) paredzamais tiesvedības ilgums (nolēmuma pieņemšanas laiks), ii) lietu pabeigšanas koeficients un iii) nepabeigto lietu skaits.
Paredzamais tiesvedības ilgums –
Tiesvedības ilgums ir paredzamais laiks (dienās), kas nepieciešams, lai lietu izskatītu tiesā, t. i., laiks, kas nepieciešams nolēmuma pieņemšanai pirmās instances tiesā. “Nolēmuma pieņemšanas laika” rādītājs ir nepabeigto lietu skaits, kas dalīts ar pabeigto lietu skaitu gada beigās un reizināts ar 365 (dienām) ( 42 ). Tas ir aprēķināts lielums, kas norāda paredzamo minimālo laikposmu, kāds tiesai pašreizējos darba apstākļos būtu nepieciešams, lai izskatītu lietu. Jo lielāka šī vērtība, jo lielāka ir iespējamība, ka tiesai nolēmuma pieņemšanai ir nepieciešams ilgāks laiks. Dati pārsvarā attiecas uz tiesvedību pirmās instances tiesās, un, kad iespējams, ir salīdzināti 2012., 2019., 2020. un 2021. gada dati ( 43 ). 7. un 9. attēlā ir redzams nolēmuma pieņemšanas laiks 2021. gadā civillietās un komerclietās, kā arī administratīvajās lietās visās tiesu instancēs.
5. attēls. Paredzamais laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu civillietas, komerclietas, administratīvās un citas lietas 2012. un 2019.–2021. gadā (*)(pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdus un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Slovākijā metodika mainīta. Čehijā un — līdz 2016. gadam — Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. Latvija: straujo samazinājumu ir izraisījusi tiesu sistēmas reforma, kā arī Tiesu informatīvās sistēmas kļūdu pārbaudes un datu labojumi.
6. attēls. Paredzamais laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu strīdus civillietas un komerclietas pirmās instances tiesās 2012. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai strīdus civillietas/komerclietas attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Bezstrīdus civillietas/komerclietas attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājuma uzdevumiem. Grieķijā un Slovākijā metodika mainīta. Čehijā un — līdz 2016. gadam — Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visas instances. Itālija: nolēmuma pieņemšanas laiku ietekmēja tiesvedības darbības pagaidu palēnināšanās stingru ierobežojošu pasākumu dēļ, kas pieņemti, lai vērstos pret Covid-19 pandēmiju. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas.
7. attēls. Paredzamais laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu strīdus civillietas un komerclietas visās tiesu instancēs 2021. gadā (*) (pirmās, otrās un trešās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Secību nosaka tiesas instance ar visilgāko tiesvedību katrā dalībvalstī. Nav pieejami dati par pirmās un otrās instances tiesām Beļģijā un Bulgārijā, otrās instances tiesām Nīderlandē, otrās un trešās instances tiesām Austrijā vai trešās instances tiesām Vācijā un Horvātijā. Vācijā un Maltā nav trešās instances tiesas. Itālija: nolēmuma pieņemšanas laiku ietekmēja tiesvedības darbības pagaidu palēnināšanās stingru ierobežojošu pasākumu dēļ, kas pieņemti, lai vērstos pret Covid-19 pandēmiju. Dažās dalībvalstīs piekļuve trešās instances tiesai var būt ierobežota.
8. attēls. Paredzamais laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu administratīvās lietas pirmās instances tiesās 2012. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai administratīvās lietas attiecas uz strīdiem starp fiziskām personām un vietējām, reģionālajām vai valsts iestādēm. Grieķijā un Slovākijā metodika mainīta. Čehijā un — līdz 2016. gadam — Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visu instanču tiesas. Dānija un Īrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi. Kipra: 2018. gadā pabeigto lietu skaits palielinājās, jo lietas tika izskatītas kopā, 2724 apvienotās lietas tika atsauktas un 2015. gadā tika izveidota administratīvā tiesa.
9. attēls. Paredzamais laiks, kas nepieciešams, lai izskatītu administratīvās lietas visās tiesu instancēs 2021. gadā (*) (pirmās un attiecīgā gadījumā otrās un trešās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Secību nosaka tiesas instance ar visilgāko tiesvedību katrā dalībvalstī. Dati nav pieejami par otrās instances tiesām Beļģijā, Čehijā, Ungārijā, Maltā, Austrijā, Rumānijā, Slovēnijā, Slovākijā un Somijā, kā arī par trešās instances tiesām Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā un Polijā. Augstākā tiesa vai cita augstākās tiesas instance ir vienīgā apelācijas instance Čehijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Slovēnijā un Somijā. Šiem lietu veidiem trešās instances tiesu nav Lietuvā, Luksemburgā un Maltā. Beļģijas Augstākā administratīvā tiesa konkrētās lietās ir pirmā un vienīgā instance. Piekļuve trešās instances tiesai dažās dalībvalstīs var būt ierobežota. Dānija un Īrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi.
Lietu pabeigšanas koeficients –
Lietu pabeigšanas koeficients ir pabeigto lietu skaita un ienākošo lietu skaita attiecība. Ar šo koeficientu novērtē, vai tiesa spēj laikus izskatīt ienākošās lietas. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir aptuveni 100 % vai vairāk, tas nozīmē, ka tiesu sistēma spēj izskatīt vismaz tik daudz lietu, cik ienāk tiesās. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir mazāks par 100 %, tas nozīmē, ka tiesās izskatīto lietu skaits ir mazāks par ienākošo lietu skaitu.
10. attēls. Civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu pabeigšanas koeficients 2012. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / procentos — par 100 % lielākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits pārsniedz jauno lietu skaitu, savukārt par 100 % mazākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits ir mazāks nekā jauno lietu skaits) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdus un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Slovākijā mainīta metodika. Īrija: paredzams, ka metodikas dēļ paziņoto pabeigto lietu skaits būs mazāks nekā reālais skaits. Itālija: 2013. gadā ieviesta atšķirīga civillietu klasifikācija.
11. attēls. Strīdus civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients 2012. un 2019.–2021. gadā (*) pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Grieķijā un Slovākijā mainīta metodika. Īrija: paredzams, ka metodikas dēļ paziņoto pabeigto lietu skaits būs mazāks nekā reālais skaits. Itālija: 2013. gadā ieviesta atšķirīga civillietu klasifikācija. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas.
12. attēls. Administratīvo lietu pabeigšanas koeficients 2012. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atspoguļošanas nolūkos iepriekšējās vērtības par dažām dalībvalstīm ir samazinātas (Kiprā 2018. gadā =219 %; Itālijā 2012. gadā = 279,8 %); Grieķijā un Slovākijā metodika mainīta. Dānija un Īrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi. Kiprā pabeigto lietu skaits ir palielinājies, jo lietas tika izskatītas kopā, 2724 apvienotās lietas tika atsauktas un 2015. gadā tika izveidota administratīvā tiesa.
Nepabeigtās lietas –
Nepabeigto lietu skaits ir to lietu skaits attiecīgā gada beigās, kuras vēl ir jāizskata. Tas ietekmē arī nolēmuma pieņemšanas laiku.
13. attēls. Nepabeigtucivillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits 2012. un 2019.– 2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdus un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Slovākijā metodika mainīta. Čehijā un — līdz 2016. gadam — Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visu instanču tiesu lietas. Itālija: 2013. gadā ieviesta atšķirīga civillietu klasifikācija.
14. attēls. Nepabeigtu strīdus civillietu un komerclietu skaits 2012. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Grieķijā un Slovākijā metodika mainīta. Čehijā un — līdz 2016. gadam — Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visu instanču tiesu lietas. Itālija: 2013. gadā ieviesta atšķirīga civillietu klasifikācija. Dati par Nīderlandi ietver bezstrīdus lietas.
15. attēls. Nepabeigtu administratīvo lietu skaits 2012. un 2019.– 2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)
(*) Atspoguļošanas nolūkos iepriekšējās vērtības par dažām dalībvalstīm ir samazinātas (Grieķijā 2012. gadā = 3,5). Grieķijā un Slovākijā metodika mainīta. Čehijā un — līdz 2016. gadam — Slovākijā nepabeigtās lietas ietver visu instanču tiesas. Dānija un Īrija administratīvās lietas nereģistrē atsevišķi.
3.1.3. Efektivitāte konkrētās ES tiesību jomās
Šī iedaļa papildina vispārīgos datus par tiesu sistēmu efektivitāti, un tajā ir sniegta informācija par vidējo tiesvedības ilgumu ( 44 ) konkrētās ES tiesību jomās. 2023. gada rezultātu apkopojums ir balstīts uz iepriekšējiem datiem tādās jomās kā konkurence, elektroniskie sakari, ES preču zīme, patērētāju tiesības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana. Ir pievienota sestā joma, lai iekļautu datus par korupcijas novēršanas lietā, ņemot vērā neseno priekšlikumu par šo tematu ( 45 ). Šīs sešas jomas ir izvēlētas, ņemot vērā to būtiskumu vienotajam tirgum un uzņēmējdarbības videi. Arī šajā apkopojumā ir sniegts pārskats par administratīvo iestāžu efektivitāti ar atjauninātiem rādītājiem konkurences un patērētāju aizsardzības jomās. Kopumā ilgstoši tiesvedības un administratīvo procesu kavējumi var negatīvi ietekmēt no ES tiesību aktiem izrietošo tiesību izmantošanu, piemēram, gadījumos, kad piemēroti tiesiskās aizsardzības līdzekļi vairs nav pieejami vai arī smagi finansiāli zaudējumi kļūst neatgūstami. Jo īpaši uzņēmumiem administratīvā kavēšanās un nenoteiktība dažos gadījumos var radīt ievērojamas izmaksas un apdraudēt plānotos vai esošos ieguldījumus ( 46 ).
– Konkurence –
Konkurences tiesību rezultatīva īstenošana ir būtiska pievilcīgai uzņēmējdarbības videi, jo tā nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Tā veicina uzņēmējdarbību un efektivitāti, rada patērētājiem plašāku izvēli un palīdz samazināt cenas un uzlabot kvalitāti. 17. attēlā ir redzams vidējais ilgums lietām pret valstu konkurences iestāžu lēmumiem, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu ( 47 ). 18. attēlā ir parādīts vidējais tiesvedības ilgums valstu konkurences iestādēs, piemērojot LESD 101. un 102. pantu.
16. attēls. Konkurence: vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās 2013. un 2019.–2021. gadā (*)(pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Konkurences tīklu)
(*) Īrija un Austrija: scenārijs nav piemērojams, jo iestādes nav pilnvarotas pieņemt attiecīgus lēmumus. Austrija: dati ietver Karteļu tiesas iztiesātas lietas, kuras ir saistītas ar LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem, bet nav balstītas uz pārsūdzībām pret valsts konkurences iestādi. Attiecībā uz Itāliju izmantota ilguma aplēse. Tukšs stabiņš var norādīt uz to, ka dalībvalsts nav ziņojusi par lietām attiecīgajā gadā. Daudzās dalībvalstīs lietu skaits ir neliels (mazāk par piecām lietām gadā). Tas var padarīt gada datus atkarīgus no vienas ārkārtīgi ilgas vai īsas lietas (piemēram, Maltā, kur bija tikai viena lieta).
17. attēls. Konkurence: vidējais tiesvedības ilgums valstu konkurences iestādēs 2020. un 2021. gadā (*) (dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Konkurences tīklu)
(*) 10 dalībvalstīs lietu skaits ir ierobežots. Jāņem vērā, ka dažas dalībvalstis tiesvedības ilguma dienas nosaka, skaitot tās no dažādiem sākuma punktiem. Lielākā daļa dalībvalstu, izņemot dažas, uzskata, ka lieta ir sākta izmeklēšanas sākšanas brīdī. Nīderlandē lietu uzskata par atklātu, kad ir nosūtīts iebildumu paziņojums, savukārt Čehijā un Slovākijā lieta tiek uzskatīta par atklātu, kad ir sākts administratīvais process. Pēdējā gadījumā tas ir starpposms starp izmeklēšanas sākšanu un iebildumu paziņojuma nosūtīšanu. Ir arī vairāki faktori, kas var ietekmēt tiesvedības ilgumu valsts konkurences iestādēs. Tie ietver lietas būtību un sarežģītību, laiku, kas vajadzīgs, lai vāktu ekonomiskos datus, un ekonomiskās analīzes secinājumus, termiņa pagarinājumus pēc pušu pieprasījuma un atkārtotas uzklausīšanas un tiesvedības. Tiesvedības ilgumu ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.
– Elektroniskie sakari –
ES tiesību aktu elektronisko sakaru jomā mērķis ir palielināt konkurenci, veicināt vienotā tirgus attīstību un radīt ieguldījumus, inovāciju un izaugsmi. Labvēlīgo ietekmi patērētājiem var sasniegt, nodrošinot šo tiesību aktu rezultatīvu izpildi, kas rezultātā var pazemināt cenas galalietotājiem un uzlabot pakalpojumu kvalitāti. 18. attēlā ir norādīts to lietu vidējais izskatīšanas ilgums tiesās, kas ierosinātas pret valstu regulatīvo iestāžu lēmumiem, piemērojot ES tiesību aktus elektronisko sakaru jomā ( 48 ). Attēls aptver plašu lietu klāstu no sarežģītākām “tirgus analīzes” lietām līdz vienkāršākiem jautājumiem, kas saistīti ar patērētājiem.
18. attēls. Elektroniskie sakari: vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās 2013. un 2019.–2021. gadā (*)(pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Sakaru komiteju)
(*) Lietu skaits dalībvalstīs ir atšķirīgs. Tukšs stabiņš norāda uz to, ka dalībvalsts nav ziņojusi par lietām attiecīgajā gadā (izņemot Portugāli par 2019.–2020. gadu un Rumāniju, par kuru nav datu). Dažos gadījumos attiecīgo lietu ierobežotais skaits (Bulgārijā, Kiprā, Maltā, Nīderlandē, Slovākijā, Somijā, Zviedrijā) nozīmē to, ka gada dati ir atkarīgi no vienas lietas ar ļoti ilgu vai īsu izskatīšanas laiku, kas var radīt lielas atšķirības starp dažādiem gadiem. Dānija: pirmās instances apelācijas lietas izskata tiesām pielīdzināma iestāde. Igaunija: vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās 2013. gadā bija 18 dienas. Spānija, Austrija un Polija: izskata dažādas tiesas atkarībā no lietas būtības.
– ES preču zīme –
Intelektuālā īpašuma tiesību rezultatīvai īstenošanai ir būtiska nozīme inovācijās veikto ieguldījumu veicināšanā. ES preču zīmes reglamentējošie ES tiesību akti ( 49 ) paredz nozīmīgu lomu valstu tiesām, kuras darbojas kā ES tiesas, pieņemot lēmumus, kuri skar vienoto tirgu. 19. attēlā ir redzams vidējais ES preču zīmju pārkāpumu lietu izskatīšanas ilgums tiesvedībā starp privātpersonām.
19. attēls. ES preču zīme: vidējais ES preču zīmju pārkāpumu lietu izskatīšanas ilgums 2013. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru)
(*) Francija, Itālija, Lietuva, Luksemburga: datiem par konkrētiem gadiem izmantota lietu izlase. Dānija: dati par visām preču zīmju lietām — ne tikai ES — augstākajās komerctiesās un jūras tiesās; datu vākšanas sistēmas izmaiņu dēļ datu par vidējo ilgumu 2018. un 2019. gadā nav. Grieķija: datu pamatā ir vidējais svērtais ilgums par divām tiesām. Spānija: vidējā ilguma aprēķinā iekļautas lietas, kas attiecas uz citām ES IĪ tiesībām.
– Patērētāju tiesību aizsardzība –
Rezultatīva tiesību aktu izpilde patērētāju tiesību aizsardzības jomā ļauj patērētājiem izmantot viņu tiesību sniegtās priekšrocības, kā arī neļauj uzņēmumiem, kuri pārkāpj tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, gūt netaisnīgas priekšrocības. Patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm un tiesām ir svarīga loma patērētāju tiesību aizsardzības jomā pastāvošo ES tiesību aktu ( 50 ) izpildes nodrošināšanā dažādajās valstu tiesībaizsardzības sistēmās. 20. attēlā ir redzams vidējais to lietu izskatīšanas ilgums tiesās, kas ierosinātas pret patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumiem, ar ko piemēro ES tiesību aktus.
Patērētājiem vai uzņēmumiem rezultatīva izpilde var ietvert vairāku dalībnieku ķēdi — ne tikai tiesas, bet arī administratīvās iestādes. Lai sniegtu vairāk informācijas par šo izpildes ķēdi, ir norādīts tiesvedības ilgums atbilstīgi patērētāju tiesību aizsardzības iestādei. 21. attēlā ir redzams valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu administratīvo lēmumu pieņemšanas vidējais ilgums no lietas uzsākšanas brīža 2014. un 2019–2021. gadā. Attiecīgie lēmumi ietver paziņojumus par pamatnoteikumu pārkāpumiem, pagaidu pasākumiem, rīkojumu atcelšanu un anulēšanu, tiesvedības sākšanu vai lietas slēgšanu.
20. attēls. Patērētāju tiesību aizsardzība: Vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās 2013. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzības jomā)
(*) Vācija, Luksemburga, Austrija: scenārijs netiek piemērots, jo patērētāju tiesību aizsardzības iestādes nav pilnvarotas pieņemt lēmumus par attiecīgo patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Attiecīgo lietu skaits 2020. gadā ir mazs (mazāk nekā piecas) Īrijā un Somijā. Grieķija un Rumānija par konkrētiem gadiem iesniedza vidējā ilguma aplēses.
21. attēls. Patērētāju tiesību aizsardzība: vidējais patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu administratīvo lēmumu pieņemšanas ilgums 2014. un 2019.–2021. gadā (*) (pirmā instance/ dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzības jomā)
(*) Vācija, Luksemburga, Austrija: scenārijs netiek piemērots, jo patērētāju tiesību aizsardzības iestādes nav pilnvarotas pieņemt lēmumus par attiecīgo patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumiem. Dānija, Grieķija, Francija, Rumānija un Somija par konkrētiem gadiem iesniedza vidējā ilguma aplēses.
– Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija –
Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ne tikai atņem noziedzniekiem viņu nelikumīgo darbību veikšanai nepieciešamos līdzekļus, bet arī ir svarīga finanšu nozares drošībai, integritātei un stabilitātei, finanšu sistēmas uzticamībai un godīgai konkurencei vienotajā tirgū ( 51 ). Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija var atturēt ārvalstu ieguldījumus, kropļot starptautiskās kapitāla plūsmas un negatīvi ietekmēt valsts makroekonomiku, kā rezultātā samazinās labklājība un no produktīvākiem saimnieciskās darbības veidiem aizplūst resursi ( 52 ). Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva paredz, ka dalībvalstīm ir jāuztur statistika par savu sistēmu darbības rezultativitāti (efektivitāti) cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu ( 53 ). Sadarbībā ar dalībvalstīm, izmantojot atjauninātu aptaujas anketu, tika apkopoti dati par tiesvedības posmiem valstu režīmos, ar ko novērš nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. 22. attēlā ir norādīts ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziedzīgiem nodarījumiem saistītu lietu vidējais izskatīšanas ilgums pirmās instances tiesās.
22. attēls. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija: vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās 2014. un 2019.–2021. gadā (*)(pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Ekspertu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā)
(*) 2021. gada datu nav par šādām valstīm: Beļģija, Francija, Horvātija, Itālija, Rumānija un Vācija. Bulgārija: vidējo lietu izskatīšanas ilgumu aprēķina no lietas uzsākšanas datuma līdz tiesas nolēmuma datumam mēnešos. Portugāle: datubāze tika filtrēta katram tiesu apgabalam pēc atbilstošiem kritērijiem, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām; attiecībā uz vidējo dienu skaitu tika ņemts vērā pārkāpuma izdarīšanas datums un galīgā lēmuma pieņemšanas vai lietas slēgšanas datums. Kipra: nopietnas lietas zvērināto tiesā vidēji tiek izskatītas gada laikā. Mazāk smagu pārkāpumu gadījumā apgabaltiesās izskatīšana ir ilgāka. Slovākija: dati atbilst visas tiesvedības vidējam ilgumam, ieskaitot apelācijas tiesu.
– Korupcijas apkarošana–
Korupcija ir šķērslis ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, jo tā virza resursus prom no produktīviem rezultātiem, mazinot publisko izdevumu efektivitāti un padziļinot sociālo nevienlīdzību. Tā kavē vienotā tirgus efektīvu un vienmērīgu darbību, rada nenoteiktību uzņēmējdarbībā un bremzē investīcijas. Korupciju ir īpaši sarežģīti apkarot, jo atšķirībā no vairuma noziedzīgu nodarījumu abas korupcijas lietā iesaistītās puses ir ieinteresētas saglabāt to noslēpumā, un tas veicina vispārējas grūtības noteikt korupcijas gadījumu apmēru jebkurā valstī. Korupcija ir īpaši smags noziegums ar pārrobežu dimensiju, kas aplūkots Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā un ko var efektīvi apkarot tikai ar kopēju noteikumu minimumu visā Eiropas Savienībā. Komisija 2023. gada 3. maijā pieņēma priekšlikumu direktīvai par korupcijas apkarošanu ar krimināltiesībām un kopīgu paziņojumu par cīņu pret korupciju ( 54 ). Ar direktīvas priekšlikumu ir atjaunināti un saskaņoti ES noteikumi par korupcijas nodarījumu definīcijām un sodiem, lai nodrošinātu augstus standartus pret visu veidu korupcijas nodarījumiem (t. i., kukuļošanu, taču arī nelikumīgu piesavināšanos, tirgošanos ar ietekmi, funkciju ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī tiesvedības kavēšanu un nelikumīgu iedzīvošanos saistībā ar korupcijas nodarījumiem), lai labāk novērstu korupciju un uzlabotu izpildi. Sadarbībā ar dalībvalstīm tika izstrādāta jauna anketa, lai apkopotu datus par tiesas procesu ilgumu kukuļošanas lietās, kas redzami 23. attēlā ( 55 ).
23. attēls. Korupcija (kukuļošana): vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās 2021. gadā (*)(pirmās instances tiesās / dienās) (avots: Eiropas Komisija ar valstu korupcijas apkarošanas kontaktpunktiem)
(*) Malta un Kipra nesniedza atbildi uz šo jautājumu. Beļģijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Spānijā un Vācijā konkrēts dienu skaits nav zināms. Nīderlande: Vidējais 27 lietu izskatīšanas laiks ir 443 dienas. Tomēr apsūdzība/pavēste šajā sākumpunktā vēl nav galīga, un bieži vien lieta vēl nav gatava izskatīšanai, tāpēc paiet zināms laiks, līdz tā tiek nodota izskatīšanai. Ja sākumpunkts ir pirmā sēde un beigu punkts ir galīgā sprieduma datums (pieņem pirmās instances tiesnesis), iepriekšminēto lietu vidējais izskatīšanas laiks ir 100 dienas.
3.1.4. Kopsavilkums par tiesu sistēmu efektivitāti
|
Efektīva tiesu sistēma tiek galā ar izskatāmo lietu apjomu un neizskatīto lietu uzkrāšanos un pieņem lēmumus bez nepamatotas kavēšanās. Tāpēc ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā izmantotie galvenie tiesu sistēmu efektivitātes uzraudzības rādītāji ir tiesvedības ilgums (lietas izskatīšanai nepieciešamais paredzamais vai vidējais laiks dienās), lietu pabeigšanas koeficients (pabeigto lietu skaita un ienākošo lietu skaita attiecība) un nepabeigto lietu skaits (to lietu skaits gada beigās, kuras vēl ir jāizskata). Vispārīgie dati par efektivitāti 2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir ietverti efektivitātes dati par 10 gadu laikposmu (2012.–2021. gadu). Šis laikposms ļauj noteikt konkrētas tendences un ņemt vērā to, ka tiesu sistēmas reformu ietekme bieži vien ir jūtama ar laiku. Dati par laikposmu no 2012. līdz 2021. gadam civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās atklāj tendences, kas vairumā gadījumu bija pozitīvas. Pēc 2020. gadā novērotā efektivitātes samazinājuma, iespējams, Covid-19 pandēmijas dēļ, 2021. gadā var novērot, ka efektivitāte atgriežas 2019. gada līmenī. Tas apliecina to dalībvalstu pasākumu ietekmi, kas tika veikti, lai ieviestu dažāda veida hibrīda vai tiešsaistes darba režīmus, lai nodrošinātu tiesu darbību, neraugoties uz Covid-19 pandēmiju 2021. gadā. Atsevišķas pozitīvas norises var novērot dažās dalībvalstīs, kas Eiropas pusgadā tika uzskatītas par tādām, kuras saskaras ar īpašām grūtībām ( 56 ). ·Kopš 2012. gada saskaņā ar esošajiem datiem par šīm dalībvalstīm, kā arī neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, 12 dalībvalstīs tiesvedības ilgums pirmās instances tiesās plašajā “visu lietu” kategorijā (5. attēls) un “strīdus civillietu un komerclietu” kategorijā (6. attēls) turpināja samazināties vai ir saglabājies stabils. 5. un 6. attēlā redzams, ka tiesvedības ilgums samazinājās 10 dalībvalstīs, dažos gadījumos līdz 2019. gada līmenim. Administratīvajās lietās (8. attēls) septiņās no šīm dalībvalstīs tiesvedības ilgums kopš 2012. gada ir samazinājies vai saglabājies stabils. Kopumā 2021. gadā 15 dalībvalstīm tiesvedības ilgums administratīvajās lietās samazinājās. ·Rezultātu apkopojumā ir sniegti dati par tiesvedības ilgumu visās tiesas instancēs strīdus civillietās un komerclietās (7. attēls), kā arī administratīvajās lietās (9. attēls). Dati liecina, ka piecās dalībvalstīs, kas apzinātas kā tādas, kuras saskaras ar grūtībām saistībā ar tiesvedības ilgumu pirmās instances tiesās, augstākas instances tiesas darbojas efektīvāk. Tomēr piecās citās dalībvalstīs, kas saskaras ar grūtībām, vidējais tiesvedības ilgums augstākas instances tiesās ir pat lielāks nekā pirmās instances tiesās. ·Plašajā “visu lietu” kategorijā un strīdus civillietu un komerclietu kategorijā (10. un 11. attēls) kopējais to dalībvalstu skaits, kurās lietu pabeigšanas koeficients ir lielāks par 100 %, kopš pagājušā gada ir palielinājies, kas ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar 2020. gadu. 2021. gadā 21 dalībvalsts, tostarp tās, kas saskaras ar grūtībām, ziņoja par augstu lietu pabeigšanas koeficientu (vairāk nekā 97 %). Tas nozīmē, ka tiesas parasti spēj izskatīt ienākošās lietas šajās kategorijās. Administratīvajās lietās (12. attēls) 2021. gadā 10 dalībvalstīs lietu pabeigšanas koeficients kopumā saglabājās tāds pats kā 2020. gadā. Lai gan administratīvo lietu pabeigšanas koeficients kopumā ir zemāks nekā citās lietu kategorijās, piecas dalībvalstis turpina īstenot pienācīgu virzību. Konkrēti — septiņas dalībvalstis, kuras saskaras ar grūtībām, ziņo, ka kopš 2012. gada administratīvo lietu pabeigšanas koeficients ir uzlabojies. ·Kopš 2012. gada situācija saglabājas stabila vai turpina uzlaboties piecās dalībvalstīs, kas saskārās ar vislielākajām grūtībām uzkrāto neizskatīto lietu pārvaldībā, neatkarīgi no lietu kategorijas. Lai gan nepabeigto lietu skaits pieauga, 2021. gadā dalībvalstīs nepabeigto lietu skaita ir saglabājies stabils gan strīdus civillietās un komerclietās (14. attēls), gan administratīvajās lietās (15. attēls). Tomēr joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm, kurās ir salīdzinoši maz nepabeigtu lietu, un dalībvalstīm, kurās ir liels nepabeigto lietu skaits. Efektivitāte konkrētās ES tiesību jomās Dati par vidējo tiesvedības ilgumu konkrētās ES tiesību jomās (16.–23. attēls) sniedz priekšstatu par tiesu sistēmu darbību attiecībā uz konkrētiem ar uzņēmējdarbību saistītu strīdu veidiem. Dati par efektivitāti konkrētajās ES tiesību jomās ir apkopoti, pamatojoties uz šauri definētiem scenārijiem, tāpēc atbilstošo lietu skaits var būt mazs. Tomēr, salīdzinot ar aprēķināto tiesvedības ilgumu, kas atspoguļots vispārīgajos datos par efektivitāti, šie skaitļi norāda faktisko vidējo izskatīšanas ilgumu visām atbilstošajām lietām attiecīgajās jomās konkrētajā gadā. Ir vērts atzīmēt, ka dalībvalstis, kas, spriežot pēc vispārīgajiem datiem par efektivitāti, nav saskārušās ar grūtībām, ziņo par ievērojami ilgāku lietu vidējo izskatīšanas ilgumu konkrētajās ES tiesību jomās. Tajā pašā laikā tiesvedības ilgums dažādās konkrētās jomās var ievērojami atšķirties arī vienā un tajā pašā dalībvalstī. Cits šogad ieviests rādītājs ir vērsts uz kriminālprocesu ilgumu, jo īpaši kukuļošanas gadījumā, atklājot efektivitātes līmeni šajā ES tiesību jomā. Visbeidzot, 2023. gada rezultātu apkopojuma pamatā ir vispārējās izpildes ķēdes efektivitāte. Piemēram, konkurences tiesību lietu gadījumā ir diagramma, kurā galvenā uzmanība pievērsta tiesvedības ilgumam valsts konkurences iestādē un tam, cik ilgi šīs iestādes lēmumus izskata tiesā. Tas ir svarīgi labvēlīgai uzņēmējdarbības un investīciju videi, nodrošinot savlaicīgu lietu izskatīšanu un tiesību izpildi. Skaitļi par konkrētām ES tiesību jomām liecina par turpmāk aprakstītajām tendencēm. ·Attiecībā uz konkurences lietu izskatīšanu tiesās (16. attēls) jānorāda, ka, tā kā kopējais lietu apjoms, kas jāizskata tiesām ES, palielinājās, lietu izskatīšanas ilgums tiesās samazinājās vai saglabājās stabils četrās dalībvalstīs, bet palielinājās septiņās. Neraugoties uz mēreni pozitīvo tendenci, sešas dalībvalstis ziņoja, ka vidējais ilgums 2021. gadā pārsniedza 1000 dienas. Attiecībā uz procedūrām valsts konkurences iestādēs septiņas dalībvalstis ziņoja, ka tiesvedība aizņem mazāk nekā 1000 dienas. No dalībvalstīm, kuras norādītas kā tādas, kuras saskaras ar problēmām, kas saistītas ar efektivitāti konkurences lietu izskatīšanā tiesā, trīs ir vienas no efektīvākajām attiecībā uz procedūrām valsts konkurences iestādēs. ·Elektronisko sakaru jomā (18. attēls) izskatāmo lietu apjoms tiesās samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, turpinot 2020. gadā novēroto pozitīvo tendenci attiecībā uz tiesvedības ilguma samazināšanos. 2021. gadā 13 dalībvalstīs tika reģistrēta vidējā tiesvedības ilguma samazināšanās vai tas saglabājās stabils salīdzinājumā ar 2020. gadu, un tikai divās 2 dalībvalstīs tika konstatēts palielinājums. ·ES preču zīmju pārkāpumu lietās (19. attēls) 2021. gadā kopējais izskatāmo lietu apjoms turpināja samazināties. Lai gan deviņām dalībvalstīm izdevās sekmīgāk tikt galā ar izskatāmo lietu apjomu un tajās tika reģistrēts mazāks vai nemainīgs tiesvedības ilguma līmenis, divās dalībvalstīs bija skaidri vērojams vidējā tiesvedības ilguma palielinājums. ·ES patērētāju tiesību jomā ir atspoguļota iespējama apvienotā ietekme, ko rada izpildes ķēde, kura sastāv gan no administratīvās procedūras, gan no lietu izskatīšanas tiesā (20. un 21. attēls). 2021. gadā piecas dalībvalstis ziņoja, ka to patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm vidēji bija nepieciešami mazāk nekā trīs mēneši, lai pieņemtu lēmumu lietā, uz kuru attiecas ES patērētāju tiesības, savukārt deviņās citās dalībvalstīs tām bija nepieciešami vairāk nekā seši mēneši. Gadījumos, kad patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumi tika apstrīdēti tiesā, 2021. gadā tendences attiecībā uz administratīvo lēmumu izskatīšanas ilgumu tiesā atšķīrās — salīdzinājumā ar 2020. gadu ilgums palielinājās septiņās dalībvalstīs un samazinājās sešās. Divās dalībvalstīs vidējais lietu izskatīšanas ilgums tiesās joprojām pārsniedz 1000 dienas. ·Efektīvi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pasākumi ir būtiska finanšu sistēmas aizsardzībā, godīgas konkurences nodrošināšanā un negatīvu ekonomisko seku novēršanā. Pārmērīgi ilga tiesvedība var mazināt ES spēju cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju / samazināt pasākumu efektivitāti šajā jomā . 22. attēlā ir sniegti atjaunināti dati par tās tiesvedības ilgumu, kurā izskata noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas noziegumus. Tas liecina, ka, lai gan 15 dalībvalstīs tiesvedība pirmās instances tiesās ilgst vidēji līdz gadam, septiņās dalībvalstīs šāda tiesvedība ilgst līdz diviem gadiem, bet divās dalībvalstīs tā ilgst vidēji līdz 3,5 gadiem ( 57 ). ·Korupcija ir īpaši smags noziegums ar pārrobežu dimensiju. Tā negatīvi ietekmē ekonomiku, un to var efektīvi apkarot tikai ar kopēju ES noteikumu minimumu. Šā gada rezultātu apkopojumā ir sniegti pirmie rādītāji par tās tiesvedības ilgumu, kurā izskata kukuļošanas lietas. 23. attēlā redzams, ka dažādās dalībvalstīs datu pieejamība atšķiras un atšķiras arī vidējais tiesvedības ilgums pirmās instances krimināltiesās. 12 dalībvalstīs tiesvedība tiek pabeigta aptuveni gada laikā, savukārt pārējās piecās dalībvalstīs, kurās ir pieejami dati, tiesvedība var ilgt līdz aptuveni četriem gadiem. Kopumā kukuļošanas noziedzīgu nodarījumu kriminālvajāšanas un iztiesāšanas sarežģītība atspoguļo nozieguma nopietnību, par ko liecina arī tiesvedības ilgums. |
3.2. Tiesu sistēmu kvalitāte
Nav vienota veida, kā novērtēt tiesu sistēmu kvalitāti. 2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā turpina izvērtēt rādītājus, kas ir vispārēji pieņemti kā būtiski tiesiskuma kvalitātes uzlabošanai. Tie iedalīti četrās kategorijās:
1) tiesu iestāžu pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
2) atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi;
3) novērtēšanas rīku ieviešana;
4) digitalizācija.
3.2.1. Pieejamība
Visā tiesu sistēmas ķēdē ir nepieciešama pieejamība, lai nodrošinātu iedzīvotājiem attiecīgās informācijas iegūšanu — par tiesu sistēmu, to, kā celt prasību un kādi ir ar to saistītie finanšu aspekti, par tiesvedības statusu līdz pat tās beigām — un lai nodrošinātu piekļuvi spriedumam tiešsaistē.
– Juridiskā palīdzība, tiesas nodevas un maksa par juridiskiem pakalpojumiem –
Svarīgs tiesu iestāžu pieejamību noteicošs faktors ir tiesvedības izmaksas. Lielas tiesvedības izmaksas, ieskaitot tiesas nodevas ( 58 ) un maksu par juridiskiem pakalpojumiem ( 59 ), var traucēt tiesu iestāžu pieejamību. Tiesvedības izmaksas civillietās un komerclietās ES līmenī nav saskaņotas. Tās nosaka valstu tiesību akti, tādēļ tās dažādās dalībvalstīs atšķiras.
Piekļuve juridiskajai palīdzībai ir pamattiesības, kas nostiprinātas ES Pamattiesību hartā ( 60 ). Tā ļauj personām, kas citādi nespētu apmaksāt tiesvedības izmaksas vai veikt to priekšapmaksu, piekļūt tiesu iestādēm. Lielākā daļa dalībvalstu piešķir juridisko palīdzību, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja ienākumiem ( 61 ).
24. attēlā ir atspoguļota pilnīgas vai daļējas juridiskās palīdzības pieejamība konkrētā patērētāju tiesību aizsardzības lietā, kurā ir iesniegta prasība par 6000 EUR. Tajā ir salīdzināts ienākumu slieksnis juridiskās palīdzības sniegšanai, izteikts procentos no Eurostat noteiktā nabadzības riska sliekšņa katrā dalībvalstī ( 62 ). Piemēram, ja slieksnis juridiskās palīdzības saņemšanai ir 20 %, tas nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējs, kura ienākumi ir par 20 % lielāki nekā Eurostat noteiktais nabadzības riska slieksnis attiecīgajā dalībvalstī, joprojām būs tiesīgs saņemt juridisko palīdzību. Tomēr, ja slieksnis juridiskās palīdzības saņemšanai ir zemāks par 0, tas nozīmē, ka persona, kuras ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni, nevar saņemt juridisko palīdzību.
Deviņās dalībvalstīs pastāv gan juridiskās palīdzības sistēma, kuras ietvaros ar tiesvedību saistītās izmaksas tiek segtas 100 % apmērā (juridiskā palīdzība pilnā apmērā), gan arī sistēma daļējai izmaksu segšanai (daļēja juridiskā palīdzība), kurā piemērojamie atbilstības kritēriji atšķiras no pirmajā minētajā sistēmā piemērojamajiem. Desmit dalībvalstīs pastāv vai nu tikai pilna apmēra, vai daļējas juridiskās palīdzības sistēma. Trijās dalībvalstīs tiesas var piešķirt juridisko palīdzību.
24. attēls. Ienākumu slieksnis juridiskās palīdzības saņemšanai konkrētā patērētāju tiesību aizsardzības lietā, 2022. gads (*) (atšķirība (procentos) no Eurostat noteiktā nabadzības riska sliekšņa) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomi (CCBE) ( 63 ))
(*) Aprēķinu pamatā ir 2021. gada nabadzības riska sliekšņa vērtības. Beļģija, Francija, Horvātija, Itālija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija: saistībā ar juridisko palīdzību jāņem vērā arī pieteikuma iesniedzēja rīcībā esošie aktīvi. Igaunija: lēmums piešķirt juridisko palīdzību nav balstīts uz pieteikuma iesniedzēja finanšu resursu apmēru. Grieķija: Juridiskās palīdzības saņēmējs ir persona, kuras gada ienākumi no kapitāla nepārsniedz 2/3 no spēkā esošajos tiesību aktos noteiktās zemākās gada algas.
21 dalībvalstī pusēm, uzsākot tiesvedību, ir jāmaksā tiesas nodeva. Juridiskās palīdzības saņēmēji bieži ir atbrīvoti no tiesas nodevas maksāšanas. Juridiskās palīdzības saņēmējus automātiski no tiesas nodevas maksāšanas neatbrīvo tikai sešās dalībvalstīs (Bulgārijā, Igaunijā, Īrijā, Nīderlandē, Polijā un Slovēnijā). Čehijā tiesa katrā konkrētā lietā lemj par juridiskās palīdzības saņēmēja atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no tiesas nodevas maksāšanas. Luksemburgā tiesvedības pusēm, kuras saņem juridisko palīdzību, nav jāmaksā nodeva tiesas izpildītājiem. 25. attēlā ir salīdzināta tiesas nodevas summa divos scenārijos, kas izteikta kā daļa no prasības vērtības. Piemēram, ja attēlā norādītā tiesas nodeva ir 10 % no prasības vērtības 6000 EUR, patērētājam par tiesvedības sākšanu būs jāmaksā tiesas nodeva 600 EUR apmērā. Prasība ar mazu vērtību ir balstīta uz Eurostat nabadzības riska slieksni katrai dalībvalstij.
25. attēls. Tiesas nodeva tiesvedības sākšanai konkrētā patērētāju tiesību aizsardzības lietā, 2022. gads (*) (tiesas nodevas summa, izteikta kā daļa no prasības vērtības) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Advokatūru un juristu biedrību padomi (CCBE) ( 64 ))
(*) Aprēķinu pamatā ir 2021. gada nabadzības riska sliekšņa vērtības. “Prasība ar mazu vērtību” ir prasība, kas atbilst Eurostat noteiktajam nabadzības riska slieksnim uz vienu personu katrā dalībvalstī, pārrēķinot mēneša ienākumos (piemēram, 2021. gadā šī vērtība bija no 242 EUR Rumānijā līdz 2124 EUR Luksemburgā). Igaunija, Polija: dati par tiesas nodevām prasības ar mazu vērtību gadījumā netika sniegti. Nīderlande: tiesas nodevas attiecas uz tiesvedības pusi, kuras gada ienākumi nepārsniedz 29 400 EUR.
– Strīdu alternatīvas izšķiršanas metožu pieejamība –
26. attēlā ir atspoguļots dalībvalstu veiktais darbs nolūkā veicināt un sekmēt strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) metožu brīvprātīgu izmantošanu. Tās var atšķirties atkarībā no tiesību jomas ( 65 ).
26. attēls. SAI metožu izmantošanas veicināšana un sekmēšana, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 66 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 68 punkti. Kopējo rādītāju pamatā ir šādi rādītāji: 1) tīmekļvietne, kas sniedz informāciju par SAI; 2) mediju reklāmas kampaņas; 3) brošūras plašai sabiedrībai; 4) tiesas nodrošinātas īpašas informatīvas sesijas par SAI pēc pieprasījuma; 5) tiesas SAI/starpniecības koordinators; 6) SAI izmantošanas izvērtējumu publicēšana; 7) SAI izmantošanas statistikas datu publicēšana; 8) ar juridisko palīdzību daļēji vai pilnībā segtas SAI radušās izmaksas; 9) tiesas nodevu, tostarp zīmognodevas, pilnīga vai daļēja atmaksāšana, ja SAI ir sekmīga; 10) nav prasības attiecībā uz advokātu SAI procedūrās; 11) tiesnesis var darboties kā starpnieks; 12) pušu panāktā vienošanās kļūst izpildāma tiesā; 13) iespēja ierosināt tiesvedību / iesniegt prasību un iesniegt dokumentārus pierādījumus tiešsaistē; 14) puses var elektroniski informēt par procedūras sākšanu un dažādiem procedūru posmiem; 15) iespēja tiešsaistē samaksāt piemērojamās maksas; 16) tehnoloģijas (mākslīgā intelekta lietojumprogrammas, tērzēšanas boti) izmantošana, lai atvieglotu strīdu iesniegšanu un izšķiršanu, un 17) citi līdzekļi. Par katru no šiem 17 rādītājiem tiek piešķirts viens punkts katrā tiesību jomā. Īrija: administratīvās lietas pieder pie civillietu un komerclietu kategorijas. Grieķija: SAI pastāv publiskā iepirkuma procedūrā, kas norisinās administratīvajās apelācijas tiesās. Spānija: SAI ir obligāta lietās, kas saistītas ar darba tiesībām. Portugāle: civillietu/komerclietu strīdos tiesas nodevas tiek atmaksātas tikai miertiesnešu gadījumā. Slovākija: Slovākijas tiesiskā kārtība neatbalsta SAI izmantošanu administratīviem mērķiem. Somija: patērētāju tiesību un darba strīdi arī tiek uzskatīti par civillietām. Zviedrija: tiesnešiem ir procesuāla rīcības brīvība attiecībā uz SAI. Tiesnesim ir obligāts uzdevums censties panākt izlīgumu, ja vien tas lietas specifikas dēļ nav nepiemēroti.
– Īpaši pasākumi tiesu iestāžu pieejamībai –
2022. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā tika iekļauts īpašs rādītājs, kurš atspoguļo īpašos pasākumus, kas atvieglo vienlīdzīgu piekļuvi tiesu iestādēm personām ar invaliditāti. Šajā apkopojumā ir veikta padziļināta izpēte par atsevišķiem īpašajiem pasākumiem, kas atvieglo vienlīdzīgu piekļuvi tiesu iestādēm personām, kuras pakļautas diskriminācijas riskam kopumā, un divām īpašām grupām: vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē.
Abi turpmāk minētie rādītāji atspoguļo pasākumus, kurus katra dalībvalsts veica, lai atvieglotu attiecīgo grupu piekļuvi tiesu iestādēm. 27. attēlā ir redzami atsevišķi īpašie pasākumi attiecībā uz personām, kas ir pakļautas diskriminācijas riskam, kā arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie cita starpā ir informācijas pieejamība pieejamos formātos, fiziskas piekļuves nodrošināšana tiesu ēkām un tiesu telpām vai nevalstisko organizāciju un līdztiesības iestāžu līdzdalības nodrošināšana tiesvedībā cietušā(-o) vārdā vai viņu atbalstam.
27. attēls. Īpaši pasākumi tiesu iestāžu pieejamībai personām, kas ir pakļautas diskriminācijas riskam, un vecāka gadagājuma cilvēkiem, 2022. gads (avots: Eiropas Komisija ( 67 ))
28. attēlā ir redzami pasākumi, kurus dalībvalstis veic, lai aizsargātu un atbalstītu personas, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm / vardarbības ģimenē 68 , un atvieglotu viņu piekļuvi tiesu iestādēm. Tiesu iestāžu pieejamībai ir būtiska nozīme vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanā. Koordinēta un integrēta krimināltiesiska reakcija veicina cietušo drošību un labbūtību un novērš atkārtotu viktimizāciju.
28. attēls. Īpaši pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm / vardarbības ģimenē, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija( 69 ))
- Atsevišķas līdztiesības iestāžu pilnvaras palīdzēt personām, kas cietušas no diskriminācijas, piekļūt tiesu iestādēm -
Pirmo reizi 2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir sniegts pārskats par atsevišķām īpašajām līdztiesības iestāžu pilnvarām palīdzēt personām, kas cietušas no diskriminācijas, piekļūt tiesu iestādēm. 29. attēlā redzams, kādas pilnvaras katrā dalībvalstī ir līdztiesības iestādei(-ēm) vai atsevišķos gadījumos citām īpašām iestādēm, lai risinātu diskriminācijas gadījumus. Tās citstarp ietver pilnvaras piedāvāt pusēm strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes (piemēram, starpniecības vai samierināšanas procedūras), pieņemt saistošus lēmumus diskriminācijas lietās, rīkoties tiesā diskriminācijas gadījumos vai nu cietušo vārdā, vai savā vārdā vai iesniegt tiesai amicus curiae vai eksperta apsvērumus diskriminācijas gadījumos. Šo pilnvaru praktiska īstenošana atšķiras atkarībā no dalībvalsts.
29. attēls. Atsevišķas līdztiesības iestāžu pilnvaras palīdzēt personām, kas cietušas no diskriminācijas, piekļūt tiesu iestādēm, 2022. gads (*) (avots: informācija apkopota, pamatojoties uz datiem, kas savākti no Equinet (Eiropas līdztiesības iestāžu tīkls), valstu līdztiesības iestādēm un Eiropas juridisko ekspertu tīkla)
(*) Punkts norāda, ka vismaz vienai līdztiesības iestādei dalībvalstī ir attiecīgās pilnvaras. Dažās dalībvalstīs aplūkotās pilnvaras īsteno cita iestāde, nevis vienlīdzības iestāde, un tādā gadījumā tabulā nav punkta. Bulgārija: saskaņā ar Likumu 15/2022, kas pieņemts 2022. gada 12. jūlijā. Čehija: Publiskais tiesību aizstāvis ir pilnvarots darboties kā amicus curiae tikai konstitucionālajā tiesā. Tā nav oficiāli pilnvarota iesniegt apsvērumus tiesām, kas lemj par diskriminācijas lietām. Spānija: saskaņā ar Ley 15/2022, kas pieņemts 2022. gada 12. jūlijā, bet vēl nav pilnībā īstenots.
– Tiesu iestāžu kontrole pār valsts pārvaldi ar uzņēmējdarbību saistītos scenārijos –
2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir sniegts pārskats par atsevišķām tiesiskajām garantijām attiecībā uz administratīvo iestāžu darbību vai bezdarbību ar uzņēmējdarbību saistītos scenārijos 70 , un pirmo reizi šāds pārskats tika sniegts 2022. gada rezultātu apkopojumā. Attiecīgās garantijas ietver administratīvo lēmumu un pagaidu pasākumu pārskatīšanu tiesā vai iespēju saņemt finansiālu kompensāciju iestādes klusēšanas vai nepamatota lēmuma gadījumā. Visas šīs garantijas veicina tiesu sistēmas kvalitāti, kas ir īpaši svarīga uzņēmējdarbības un ieguldījumu videi un vienotā tirgus darbībai.
30. attēls. Tiesiskās garantijas attiecībā uz administratīvo iestāžu lēmumiem vai bezdarbību, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 71 ))
(*) “●”: Konkrētā valsts atbildības forma ir atzīta dalībvalsts tiesiskajā regulējumā un praktiski ir piemērota vismaz vienā tiesas prāvā pēdējos desmit gados; “○”: Konkrētā valsts atbildības forma ir atzīta dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, taču praktiski nav piemērota vismaz vienā tiesas prāvā pēdējos desmit gados. Tukša aile nav jāsaprot kā paziņojums saistībā ar ES tiesību aktu prasību esamību. Francija: lai gan kopumā administratīvais klusēšana nozīmē klusējot izteiktu piekrišanu, atsevišķos izņēmuma gadījumos, kas uzskaitīti likumā, tas nozīmē klusējot izteiktu atteikumu. Slovākija: vairumā gadījumu tiesa var apturēt administratīvā lēmuma izpildi pēc priekšlikuma. Valsts atsauces uz lietām, kurās noteikta valsts atbildība ES tiesību pārkāpuma gadījumā ar pēdējās instances tiesas lēmumu (Köbler): Čehija: var būt gadījumi, kas nosaka šādu valsts atbildību. Vairākās lietās par šādu valsts atbildību Augstākā tiesa lietu nosūtīja atpakaļ pirmās instances tiesai jaunai izskatīšanai, taču jaunā procesa rezultāti nav publiski pieejami (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2019. gada 26. jūlija spriedumu Nr. 30 Cdo 3856/2017, ECLI:CZ:NS:2019:30.CDO.3856.2017.1); Dānija: juridiskais pamats finansiālās kompensācijas prasībām būtu meklējams parastajos Dānijas tiesību principos, proti, “culpa” principā, kas cita starpā nosaka, ka uzņēmumam ir jāsniedz pierādījumi par atbildību. Atsevišķos iestādes klusēšanas izņēmuma gadījumos, kad nerīkošanās ir uzskatāma par prettiesisku nolaidību, valsts pārvaldes iestāde var uzdot pašvaldībām rīkoties. Igaunija: Igaunijas Augstākā tiesa (20.05.2022.), Augstākās tiesas Administratīvās palātas spriedums administratīvajā lietā Nr. 3-20-1684; Grieķija: Valsts padomes plenārsēdes lēmumi 799-803/2021; Spānija: Centrālās tiesas spriedums 415/2009 — Sentencia de la Audiencia Nacional AN 415/2009 — ECLI:ES:AN:2009:415, Audiencia Nacional. Sala de lo Contencioso. Sección:3 10/02/2009, Nº de Recurso:553/2007; Francija: Tribunal administratif de Paris, 2021. gada 21. aprīlis, n° 1823994 ; Ungārija: Kúria, Pfv. III. 22.112/2012/13. (doktrīna apstiprināta, prasība noraidīta) Kúria, Pfv.III.21.591/2013/5 ; Nīderlande: ECLI:NL:HR:2018:2396, ECLI:NL:RBDHA:2021:15447, ECLI:NL:HR:2018:2396; Somija: KKO2013:58 ; Valsts atbildība ES tiesību pārkāpuma gadījumā ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem (Brasserie du Pêcheur) Beļģija: Civ. Fr. Brussels (4ème ch.), 2021. gada 17. jūnijs. Briseles Apelācijas tiesas 2021. gada 9. marta lēmums (Fernand Ullens de Schooten v Belgian State); Bulgārija: SCC 2.3.2021. spriedums Nr. 16 Lietā Nr. 1914/2020; Čehija: var būt gadījumi, kas nosaka šādu valsts atbildību. Piemēram, vairākās lietās par šādu valsts atbildību Augstākā tiesa lietu nosūtīja atpakaļ pirmās instances tiesai jaunai izskatīšanai, taču jaunā procesa rezultāti nav publiski pieejami (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2018. gada 25. aprīļa spriedumu Nr. 30 Cdo 1945/2016, ECLI:CZ:NS:2018:30.CDO.1945.2016.1); Igaunija: Tallinas apgabaltiesas 31.10.2017. spriedums administratīvajā lietā Nr. 3-13-366; Īrija: Ogieriakhi / MJE un citi (Lieta C-244/13); Grieķija: Valsts padomes lēmumi 607/2016, 4403/2015; Spānija: Augstākās tiesas Administratīvās nodaļas 2021. gada 26. maija spriedums, pieteikums 352/2019, ECLI:ES:TS:2021: 2143; Augstākās tiesas Administratīvās nodaļas 2021. gada 29. oktobra spriedums, pieteikums 3409/2016, ECLI:ES:TS: 2021:4019; Francija: TA Rouen, 2022. gada 28. jūnijs, n°2001360; TA Clermont-Ferrand, 2021. gada 14. decembris, n°2000090 (5 dažādas lietas); TA Poitiers, 2020. gada 26. novembris, n° 1901176 ; CAA Versailles, 2020. gada 24. novembris, IP Celimo SAS, n° 15VE02812); Itālija: Itālijas Augstākā tiesa (Kasācijas tiesa), III nodaļa, 24.11.2020. Nr. 26757 un Kasācijas tiesa 29.9.2021. Nr. 26302; Kasācijas tiesa, Apvienotās nodaļas, 23.6.2022., Nr. 20278; Kasācijas tiesa, III nodaļa, 13.5.2020. Nr. 8889, Kasācijas tiesa, I nodaļa, 30.10.2018., Nr. 27690; Kasācijas tiesa, III nodaļa, 16.10.2020. Nr. 22631; Ungārija: Fővárosi Ítélőtábla, 3. Pf. 20.182/2014/2. Fővárosi Ítélőtábla, 5.Pf.21.081/2016/6. Fővárosi Ítélőtábla Pf. 21.340/2017/5.3. Fővárosi Ítélőtábla Pf.20.602/2017/5/II; Malta: Daniel James Cassar / Direttur tas-Sahha Istituzzjonali et; Nīderlande: ECLI:NL:GHDHA:2013:3791 (cassatieberoep: ECLI:NL:HR:2015:2722 en ECLI:NL:HR:2015:2723); ECLI:NL:RVS:2020:898, ECLI:NL:RVS:2020:899, ECLI:NL:RVS:2020:900 and ECLI: NL:RVS:2020:901; ECLI:NL:HR:2018:1973; ECLI:NL:GHDHA:2013:3791.
– Bērniem draudzīga tiesu sistēma –
2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir turpināta padziļināta bērniem draudzīgas tiesu sistēmas analīze. 31. attēlā ir aplūkoti īpaši pasākumi, kas pieejami, ja bērns ir iesaistīts kā cietušais vai aizdomās turētā / apsūdzētā persona.
31. attēls. Īpaši pasākumi bērniem draudzīgai tiesvedībai gadījumos, kad bērni ir iesaistīti kā cietušie, aizdomās turētie vai apsūdzētie, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 72 ))
(*) Bērni ir personas, kas jaunākas par 18 gadiem.
3.2.2. Resursi
Tiesu sistēmas pienācīgai darbībai ir nepieciešami pietiekami resursi, tostarp ieguldījumi fiziskajā un tehniskajā infrastruktūrā, un labi kvalificēts, apmācīts un pienācīgi apmaksāts visu kategoriju personāls. Tiesvedības un nolēmumu kvalitātei var kaitēt atbilstošu telpu un aprīkojuma trūkums vai tāda personāla trūkums, kam ir vajadzīgā kvalifikācija, prasmes un piekļuve pastāvīgai apmācībai.
– Finanšu resursi –
Turpmākajos attēlos ir norādīti faktiskie valdības izdevumi par tiesu sistēmas darbības nodrošināšanu (izņemot cietumus), izteikti gan uz vienu iedzīvotāju (32. attēls), gan kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) (33. attēls).
32. attēls. Vispārējās valdības kopējie izdevumi tiesām uz vienu iedzīvotāju (EUR), 2012., 2019.–2021. gads (*) (avots: Eurostat)
(*) Dalībvalstis sarindotas atbilstīgi izdevumu apjomam 2021. gadā (no vislielākajiem līdz vismazākajiem). Lai gan tika veikts ievērojams darbs, lai saskaņotu valdības pasākumu uzskaiti, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, dati vēl nebija pilnīgi saskaņoti par 2020. un 2021. atsauces gadu. Tāpēc turpmāku pārskatīšanu iespējamība ir lielāka nekā parasti, un ES un eurozonas dati par 2021. gadu ir provizoriski. Turklāt dati par citiem gadiem ir provizoriski Vācijā, Spānijā, Francijā un Polijā.
33. attēls. Vispārējās valdības kopējie izdevumi tiesām, izsakot tos procentos no IKP, 2012., 2019.–2021. gads (*) (avots: Eurostat)
(*) Dalībvalstis sarindotas atbilstīgi izdevumu apjomam 2020. gadā (no vislielākajiem līdz vismazākajiem). Lai gan tika veikts ievērojams darbs, lai saskaņotu valdības pasākumu uzskaiti, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi, dati vēl nebija pilnīgi saskaņoti par 2020. un 2021. atsauces gadu. Tāpēc turpmāku pārskatīšanu iespējamība ir lielāka nekā parasti, un ES un eurozonas dati par 2021. gadu ir provizoriski. Turklāt dati par citiem gadiem ir provizoriski Vācijā, Spānijā, Francijā un Polijā.
34. attēlā ir redzama tiesnešu un prokuroru gada algas attiecība pret vidējo gada algu valstī. Katrai valstij pirmajās divās ailēs ir norādīta tiesnešu un prokuroru alga viņu attiecīgās karjeras sākumā un augstākajā punktā. Saskaņā ar LES 19. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to tiesas kopumā un atsevišķi tiesneši būtu neatkarīgi jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti. Lai gan atlīdzības īslaicīgs samazinājums saistībā ar taupības pasākumiem nav uzskatīts par šī noteikuma pārkāpšanu, Tiesa ir norādījusi, ka darba samaksas saņemšana atbilstoši tiesu iestāžu locekļu veikto funkciju nozīmei ir ar tiesnešu neatkarību nedalāmi saistīta garantija ( 73 ).
34. attēls. Tiesnešu un prokuroru gada algas attiecība pret vidējo gada algu valstī 2021. gadā(*) (uz 100 000 iedzīvotājiem) (avots: Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) pētījums)
– Cilvēkresursi –
Atbilstoši cilvēkresursi ir būtiski tiesu sistēmas kvalitātei. Daudzveidība tiesnešu aprindās, tai skaitā dzimumu līdzsvars, nodrošina papildu zināšanas, prasmes un pieredzi, kā arī atspoguļo reālo situāciju sabiedrībā.
35. attēls. Tiesnešu skaits, 2012. un 2019.–2021. gads (*) 100 000 iedzīvotāju) (avots: Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) pētījums)
(*) Atbilstoši CEPEJ metodikai šajā kategorijā ietilpst tiesneši, kuri strādā pilnu slodzi. Tā neaptver tiesas sekretārus (Rechtspfleger), kuri ir dažās dalībvalstīs. Austrija: dati par administratīvajām tiesām ir iekļauti datu kopumā kopš 2016. gada. Grieķija: kopš 2016. gada dati par profesionālo tiesnešu skaitu ietver visu rangu krimināltiesnešus un civillietu tiesnešus, kā arī administratīvos tiesnešus. Itālija: nav ņemtas vērā reģionālās revīzijas komisijas, vietējās nodokļu komisijas un kara tiesas. Administratīvās tiesas tiek ņemtas vērā kopš 2018. gada.
36. attēls. Profesionālo Augstākās tiesas tiesnešu sieviešu īpatsvars 2020.–2022. gadā (*) (avots: Eiropas Komisija ( 74 ))
(*) Dati ir sakārtoti pēc 2022. gada vērtībām no vislielākajām līdz vismazākajām. Malta: 2020. gadā augstākajā tiesā nebija sieviešu.
37. attēls. Advokātu skaits, 2012. un 2019.–2021. gads (*) 100 000 iedzīvotāju) (avots: Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) pētījums)
(*) Saskaņā ar CEPEJ metodiku advokāts ir persona, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem ir kvalificēta un pilnvarota uzstāties un rīkoties savu klientu vārdā; praktizēt advokāta profesiju; ierasties tiesā vai konsultēt un pārstāvēt savus klientus juridiskos jautājumos (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Rec (2000)21 par brīvību strādāt advokāta profesijā). Vācija: netiek nošķirtas dažādas juristu grupas, piemēram, juriskonsulti un advokāti. Somija: kopš 2015. gada norādītais advokātu skaits ietver gan privātajā, gan publiskajā sektorā strādājošo advokātu skaitu.
– Apmācība –
Tiesiskā apmācība sniedz būtisku ieguldījumu tiesas nolēmumu, kā arī iedzīvotājiem sniegto tiesu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā. Turpmāk izklāstītie dati attiecas uz tiesisko apmācību par saziņu ar pusēm un sociālajos medijos.
38. attēls. Saziņas apmācības pieejamība tiesnešiem, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 75 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 12 punkti. Dalībvalstīm piešķirts 1 punkts, ja tās nodrošina sākotnēju apmācību, un 1 punkts, ja tās nodrošina pastāvīgu apmācību (maksimālais iespējamais rezultāts ir 2 punkti par katru apmācības veidu) par iepriekš minētajiem tematiem.
3.2.3. Novērtēšanas rīki
Regulāra izvērtēšana varētu uzlabot tiesu sistēmas reaģētspēju uz esošajām un nākotnes problēmām, tādējādi uzlabojot tās kvalitāti. Aptaujas (39. attēls) ir būtiskas tiesu sistēmas darbības izvērtējumam no praktizējošo juristu un tiesu pakalpojumu lietotāju viedokļa.
39. attēls. Tiesu pakalpojumu lietotāju vai praktizējošu juristu aptauju temati, 2021. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 76 ))
(*) Dalībvalstīm tika piešķirts 1 punkts par katru norādīto aptaujas tematu neatkarīgi no tā, vai aptauja veikta valsts, reģionālā vai tiesas līmenī. “Citi jautājumi” citstarp ir šādi: Covid-19 ietekme, tiesu darbības traucējumu samazināšana un video saišu kā risinājuma plašāka izmantošana (Īrija), to noziedzīgos nodarījumos cietušo vajadzību apmierināšana, kuri izmanto tiesu palīdzības birojus cietušajiem (Francija), galvenās problēmas, kas būtu jānovērš, lai padarītu tiesu iestādes pieejamākas personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē (Malta), alternatīvu sankciju izmantošana un to efektivitāte, kā arī uzticēšanās sistēmai, kas novērš vardarbību ģimenē, tostarp intervencei (Polija), tiesu vispārējie aspekti, piekļuve informācijai par tiesām, tiesu iestādes, tiesu darbības, tiesnesis, kas atbildīgs par procesu, pieejamie resursi un lojalitāte (Portugāle). (Zviedrijā) Zviedrijas Nacionālā tiesu administrācija (SNCA) ir izveidojusi digitālu anketu ar dažāda veida jautājumiem, ko tiesas var izmantot, veicot savus apsekojumus. Papildus iepriekš minētajiem jautājumiem veidnē ir iekļauti arī jautājumi par to, vai tiesas nama ēka un tiesas zāles tiesas namā ir viegli atrodamas. Cits jautājumu kopums attiecas uz to, kā tiesas lietotāji uztver savu personisko drošību un drošumu gan tiesas zālē, gan ārpus tās, kā arī ārpus tiesas ēkas telpām.
3.2.4. Digitalizācija
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana var stiprināt dalībvalstu tiesu sistēmas un padarīt tās pieejamākas, efektīvākas, noturīgākas un gatavākas esošo un nākotnes problēmu risināšanai. Covid-19 pandēmija ir atklājusi vairākas problēmas, kas ietekmē tiesu sistēmas darbību, un apliecinājusi, ka valstu tiesu sistēmām ir jāturpina uzlabot digitalizāciju.
ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā iepriekšējos izdevumos bija sniegti salīdzinoši dati par dažiem IKT aspektiem tiesu sistēmās. Kā norādīts Komisijas 2020. gada 2. decembra paziņojumā par tieslietu sistēmu digitalizāciju Eiropas Savienībā ( 77 ), rezultātu apkopojums ir būtiski paplašināts ar papildu datiem par digitalizāciju dalībvalstīs. Tam būtu jāļauj padziļināti uzraudzīt progresa jomas un neatrisinātās problēmas.
Lai tiesu sistēma būtu iedzīvotājiem ērta, ir jānodrošina, ka informācija par valstu tiesu sistēmām ir ne tikai viegli pieejama, bet arī ir pielāgota konkrētām sabiedrības grupām, kurām citādi būtu grūtības piekļūt informācijai. 41. attēlā ir parādīta tiešsaistes informācijas un īpašu publisko pakalpojumu pieejamība, kas var palīdzēt cilvēkiem piekļūt tiesu iestādēm.
40. attēls. Ar tiesu sistēmu saistītas informācijas pieejamība plašai sabiedrībai, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 78 ))
(*) Vācija: katra federālā zeme atsevišķi, kā arī federālajā līmenī lemj, kādu informāciju sniegt tiešsaistē.
– Digitālo tehnoloģiju izmantošanai piemēroti noteikumi –
Lai izmantotu digitālos risinājumus civillietās/komerclietās, administratīvajās lietās un krimināllietās, bieži vien ir nepieciešams attiecīgs regulējums valsts procesuālajos noteikumos. 41. attēlā ir norādītas likumā paredzētas iespējas dažādiem dalībniekiem izmantot distances saziņas tehnoloģiju (piemēram, videokonferences) tiesvedībā un procedūrās, kas saistītas ar tiesvedību, un atainots pašreizējais stāvoklis saistībā ar digitālo pierādījumu pieņemamību.
41. attēls. Procesuālie noteikumi, kuri ļauj izmantot digitālās tehnoloģijas tiesās civillietās/komerclietās, administratīvajās un krimināllietās, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 79 ))
(*) Katrai dalībvalstij pirmais stabiņš norāda procesuālos noteikumus civillietām/komerclietām, otrais stabiņš — administratīvajām lietām un trešais stabiņš — krimināllietām. Maksimālais iespējamais rezultāts: 12 punkti. Par katru kritēriju tika piešķirti divi punkti, ja konkrētā iespēja pastāv attiecīgi visās civillietās/komerclietās, administratīvajās lietās un krimināllietās (krimināllietu gadījumā pušu uzklausīšanas iespēja tika sadalīta gan attiecībā uz atbildētāju, gan cietušo). Punktu skaits tiek dalīts ar divi, ja attiecīgā iespēja nepastāv visās lietās. Dalībvalstīm, kas nenošķir civillietas/komerclietas un administratīvās lietas, par abām jomām ir piešķirts vienāds punktu skaits. Kipra, Luksemburga: administratīvajām lietām netiek nodrošināta neviena iespēja.
– Digitālo rīku izmantošana –
Papildus tam, ka procesuālie noteikumi ir piemēroti digitālo tehnoloģiju izmantošanai, tiesām un prokuratūrām jābūt atbilstošajiem rīkiem un infrastruktūrai, kas ļauj īstenot distances saziņu un drošu attālināto piekļuvi darbavietai (42. attēls). Piemērota infrastruktūra un iekārtas ir nepieciešamas arī drošai elektroniskai saziņai starp tiesām/prokuratūrām un praktizējošiem juristiem un iestādēm (43. un 44. attēls).
IKT, tostarp novatoriskām tehnoloģijām, ir svarīga loma, lai atbalstītu tiesu iestāžu darbu. Tādējādi tās ievērojami uzlabo tiesu sistēmu kvalitāti. Dažādu digitālo rīku pieejamība tiesnešiem, prokuroriem un tiesu iestāžu darbiniekiem var uzlabot darba procesu, nodrošināt taisnīgu darba slodzes sadali un ļaut ievērojami samazināt izskatīšanai nepieciešamo laiku.
42. attēls. Tiesu un prokuratūru izmantotās digitālās tehnoloģijas, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 80 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 7 punkti. Par katru kritēriju tika piešķirts viens punkts, ja attiecīgi tiesas un prokuratūras izmanto konkrēto tehnoloģiju, un tika piešķirti 0,5 punkti, ja tie ne vienmēr izmanto attiecīgo tehnoloģiju.
Droša elektroniskā saziņa var veicināt tiesu sistēmu kvalitātes uzlabošanu. Iespēja tiesām elektroniski sazināties savā starpā, kā arī ar praktizējošiem juristiem un citām iestādēm, var uzlabot procesus un mazināt saziņas papīra formā un fiziskas klātbūtnes nepieciešamību, kas samazinātu pirmstiesas darbību un tiesvedības ilgumu.
43. attēls. Tiesas: elektroniskās saziņas rīki, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 81 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 5 punkti. Par katru kritēriju tika piešķirts viens punkts, ja tiesām ir pieejama droša elektroniskā saziņa. Ja šāda iespēja nepastāv visās lietās, tika piešķirti 0,5 punkti. Somija: notāru uzdevumi neattiecas uz tiesām. Tāpēc nav iemesla nodrošināt viņiem drošu savienojumu.
Prokuratūras ir ļoti svarīgas krimināltiesību sistēmas darbībai. Tās arī var gūt labumu no piekļuves drošam elektroniskajam saziņas kanālam, kas varētu atvieglot to darbu un tādējādi uzlabot tiesvedības kvalitāti. Drošas elektroniskās saziņas iespēja starp prokuratūru un izmeklēšanas iestādēm, advokātiem un tiesām palīdzētu lietderīgāk un efektīvāk sagatavoties tiesvedībai tiesā.
44. attēls. Prokuratūra: elektroniskās saziņas rīki, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 82 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 5 punkti. Par katru kritēriju tika piešķirts viens punkts, ja prokuratūrām ir pieejama droša elektroniskā saziņa. Ja šāda iespēja nepastāv visās lietās, tika piešķirti 0,5 punkti. Elektroniskās saziņas rīki prokuratūras gadījumā ietver saziņu ar advokātiem, ko nodarbina prokuratūra.
– Piekļuve tiesām tiešsaistē –
Iespēja konkrētus tiesvedības posmus izpildīt elektroniski ir tiesu sistēmu kvalitātes būtisks aspekts. Prasību iesniegšana elektroniski, iespēja uzraudzīt un virzīt procesu tiešsaistē vai nodot dokumentus elektroniski var ievērojami veicināt tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem (vai to likumīgajiem pārstāvjiem) un samazināt kavējumus un izmaksas. Šādu digitālo publisko pakalpojumu pieejamība palīdzētu tiesas padarīt pieejamākas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un līdz ar to palielināt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai.
45. attēls. Digitālie risinājumi tiesvedības sākšanai un sekošanai tai civillietās/komerclietās un administratīvajās lietās, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija (
83
))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 9 punkti. Par katru kritēriju tika piešķirts viens punkts, ja konkrētā iespēja pastāv attiecīgi visās civillietās/komerclietās, administratīvajās lietās un krimināllietās. Ja šāda iespēja nepastāv visās lietās, tika piešķirti 0,5 punkti. Dalībvalstīm, kas nenošķir civillietas/komerclietas un administratīvās lietas, par abām jomām ir piešķirts vienāds punktu skaits.
Digitālo rīku izmantošana tiesvedības īstenošanai un sekošanai tai krimināllietās arī var palīdzēt garantēt cietušo un atbildētāju tiesību aizsardzību. Piemēram, digitālie risinājumi var nodrošināt konfidenciālu attālinātu saziņu starp atbildētājiem un to advokātiem, ļaut aizturētajiem atbildētājiem sagatavoties sēdei vai palīdzēt noziegumā cietušajiem izvairīties no sekundārās viktimizācijas.
46. attēls. Digitālie risinājumi tiesvedības īstenošanai un sekošanai tai krimināllietās, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija ( 84 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 6 punkti. Par katru kritēriju tika piešķirts viens punkts, ja konkrētā iespēja pastāv krimināllietās. Ja šāda iespēja nepastāv visās lietās, tika piešķirti 0,5 punkti.
– Spriedumu pieejamība –
Nodrošināta piekļuve spriedumiem tiešsaistē palielina tiesu sistēmu pārredzamību, palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem saprast savas tiesības un var veicināt judikatūras konsekvenci. Pasākumi tiesu nolēmumu publicēšanai tiešsaistē ir būtiski, lai varētu radīt lietotājiem draudzīgas meklēšanas iespējas ( 85 ), kas padara judikatūru pieejamāku praktizējošiem juristiem un plašai sabiedrībai. Ērta piekļuve judikatūrai un viegla tās atkalizmantošana padara tiesu sistēmu sadarbspējīgu ar algoritmiem, ļaujot izmantot praktiķiem noderīgas inovatīvas “juridisko tehnoloģiju” lietojumprogrammas.
Lai tiesu nolēmumus varētu publicēt tiešsaistē, ir nepieciešams rast līdzsvaru starp dažādām interesēm, ievērojot tiesiskā un politiskā regulējuma noteiktos ierobežojumus. Tiesu veiktajai personas datu apstrādei pilnā mērā piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula ( 86 ). Novērtējot, kādus datus publiskot, ir jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp tiesībām uz datu aizsardzību un pienākumu publiskot tiesas lēmumus, lai nodrošinātu tiesu sistēmas pārredzamību. Tas tā jo īpaši ir gadījumos, kad pastāv svarīgākas sabiedrības intereses, kas attaisno šo datu izpaušanu. Daudzās valstīs tiesību akti vai prakse paredz, ka tiesu nolēmumi pirms to publicēšanas ir sistemātiski vai pēc pieprasījuma jāanonimizē vai jāpseidonimizē ( 87 ). Tiesu iestāžu radītajiem datiem piemēro arī ES tiesību aktus par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu ( 88 ).
Tiesu nolēmumu pieejamība mašīnlasāmā formātā ( 89 ), kā redzams 49. attēlā, veicina ar algoritmiem sadarbspējīgas tiesu sistēmas rašanos ( 90 ).
47. attēls. Publicēto spriedumu pieejamība plašai sabiedrībai tiešsaistē, 2022. gads (*) (civillietas/komerclietas, administratīvās lietas un krimināllietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija ( 91 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 9 punkti. Civillietām/komerclietām un administratīvajām lietām un krimināllietām attiecīgi piešķirts viens punkts par katru instanci, ja ir pieejami visi spriedumi, 0,75 punkti, ja ir pieejama lielākā daļa spriedumu (vairāk par 50 %), un 0,5 punkti, ja pieejami daži spriedumi (mazāk par 50 %). Ja dalībvalstī ir tikai divas tiesu instances, punkti piešķirti par trim tiesas instancēm, atspoguļojot neesošajai instancei atbilstīgo augstāko instanci. Dalībvalstīm, kas nenošķir šīs divas tiesību jomas (civiltiesības/komerctiesības un administratīvās tiesības), par abām jomām ir piešķirts vienāds punktu skaits. Beļģija: civillietās un krimināllietās katra tiesa pati lemj par tās spriedumu publicēšanu. Vācija: katra federālā zeme lemj par pirmās instances spriedumu pieejamību tiešsaistē. Austrija: pirmās un otrās instances tiesneši izlemj, kurus spriedumus publicēt. Augstākās tiesas nolēmumi, ar kuriem apelācijas sūdzība tiek noraidīta, to izvērsti nepamatojot, netiek publicēti. Augstākās administratīvās tiesas nolēmumus, ko pieņēmis tiesnesis vienpersoniski, publicē, ja attiecīgais tiesnesis nolemj tos publicēt. Turklāt nolēmumi, kas ietver tikai juridiskus jautājumus, attiecībā uz kuriem jau pastāv pastāvīga Augstākās administratīvās tiesas judikatūra un nesarežģīti lēmumi par tiesvedības pārtraukšanu, netiek publicēti. Nīderlande: par publicēšanu tiesas lemj saskaņā ar publicētiem kritērijiem. Portugāle: par publicēšanu lemj tiesā izveidota komisija. Slovēnija: netiek publicēti procesuālie nolēmumi, kam ir maza nozīme vai nav nekādas nozīmes attiecībā uz judikatūru; no nolēmumiem lietās, kas pēc būtības ir identiskas (piemēram, liela apjoma lietās), publicē tikai vadošo nolēmumu (kopā ar lietas materiālu sarakstu ar tādu pašu saturu). Atsevišķas augstākās instances tiesas lemj par to, kurus spriedumus var publicēt. Slovākija: nolēmumus par vairāku veidu civillietām, piemēram, mantošanas lietās vai par paternitātes noteikšanu, nepublicē. Somija: tiesas pieņem lēmumu, kuri spriedumi tiek publicēti.
48. attēls. Mašīnlasāmu tiesu nolēmumu nodrošināšanas pasākumi, 2022. gads (*) (civillietas/komerclietas, administratīvās lietas un krimināllietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija ( 92 ))
(*) Maksimālais iespējamais rezultāts: 24 punkti par katru no lietu veidiem. Par katru no trijām instancēm (pirmo, otro, pēdējo) vienu punktu piešķir, ja ir aptverti visi tiesu nolēmumi. Ja konkrētā instancē ir aptverta tikai daļa tiesu nolēmumu, piešķir tikai puspunktu. Ja dalībvalstī ir tikai divas instances, punkti piešķirti par trīs instancēm, kā neesošo instanci atspoguļojot atbilstīgo augstāko instanci. Dalībvalstīm, kas nenošķir administratīvās lietas un civillietas/komerclietas, par abām tiesību jomām piešķirts vienāds punktu skaits. Spānija: Tiesu ģenerālpadomes (CGPJ) datubāzi nav atļauts izmantot komerciāliem nolūkiem vai informācijas masveida lejupielādei. Šīs informācijas atkalizmantošana datubāzu papildināšanai vai komerciāliem nolūkiem notiek saskaņā ar procedūru un nosacījumiem, ko ar Tiesu dokumentu centra starpniecību ir noteikusi CGPJ. Īrija: spriedumu anonimizācija notiek ģimenes tiesību, bērnu aprūpes un citās jomās, kurās likums prasa vai kurās tiesnesis nosaka, ka pušu vai personu identitāti nedrīkst izpaust.
3.2.5. Kopsavilkums par tiesu sistēmu kvalitāti
|
Viegla piekļuve, pietiekami resursi, iedarbīgi novērtēšanas rīki un digitalizācija ir faktori, kas veicina tiesu sistēmas augstu kvalitāti. Sabiedrība un uzņēmumi gaida, ka iedarbīgā tiesu sistēmā tiks pieņemti kvalitatīvi nolēmumi. 2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir ietverta salīdzinoša šo faktoru analīze. Pieejamība 2023. gada rezultātu apkopojumā vēlreiz ir aplūkoti vairāki aspekti, kas veicina cilvēkiem ērtu tiesu sistēmu. 1)Tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši nabadzīgiem iedzīvotājiem vai nabadzības riskam pakļautiem iedzīvotājiem, būtiski ietekmē juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu apmērs. 24. attēlā ir redzams, ka piecās dalībvalstīs cilvēki, kuru ienākumi ir mazāki par Eurostat noteikto nabadzības riska slieksni, nesaņem juridisko palīdzību. Tiesas nodevu apmērs (25. attēls) kopš 2016. gada kopumā ir saglabājies nemainīgs prasībām ar mazu vērtību, lai gan piecās dalībvalstīs tiesas nodevas apmērs bija mazāks nekā 2021. gadā. Tiesas nodevu slogs joprojām ir proporcionāli lielāks prasībām ar mazu vērtību. Grūtības pieprasīt juridisko palīdzību apvienojumā ar lielajām tiesas nodevām četrās dalībvalstīs varētu atturēt nabadzīgos iedzīvotājus no vēršanās tiesu iestādēs. 2)2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir veikta turpmāka analīze par to, kā dalībvalstis veicina strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) metožu (26. attēls) brīvprātīgu izmantošanu, jo īpaši digitālo tehnoloģiju izmantošanas iespēju. Kopējā situācija salīdzinājumā ar 2021. gadu ir nemainīga — trīs dalībvalstis uzlabo savus pasākumus, taču trīs samazina veicināšanas pasākumu skaitu. Kopumā SAI metožu veicināšanas veidu skaits mēdz būt mazāks administratīvo strīdu gadījumā nekā civillietās un komerclietās, darba vai patērētāju strīdos. 3)Pirmo reizi 2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir apkopoti īpaši pasākumi, lai palīdzētu diskriminācijas riskam pakļautām personām un vecāka gadagājuma cilvēkiem piekļūt tiesu iestādēm. 27. attēlā redzams, ka 17 dalībvalstis sniedz informāciju par diskriminācijas riskam pakļauto personu tiesībām un 22 nodrošina vieglu fizisku piekļuvi tiesu ēkām. 14 dod iespēju nevalstiskajām organizācijām uzsākt tiesvedību vai piedalīties tajā diskriminācijas riskam pakļautu personu vārdā vai to atbalstam, kā arī atvieglot vecāka gadagājuma cilvēku dalību tiesas procesos. Turklāt viena trešdaļa dalībvalstu veica pasākumus, lai padarītu juridisko palīdzību pieejamāku vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču tikai četras dalībvalstis tiesu lietotāju aptaujās 2021. gadā jautāja par diskriminācijas riskam pakļauto personu vajadzībām un apmierinātības līmeni. 4)29. attēlā redzams, ka dalībvalstis ir arī piešķīrušas līdztiesības iestādēm pilnvaras palīdzēt cietušajiem piekļūt tiesu iestādēm. Šā gada rezultātu apkopojumā pirmo reizi ir sniegts pārskats par to. Trešdaļā dalībvalstu līdztiesības iestādes var pieņemt saistošus lēmumus diskriminācijas lietās. 22 dalībvalstīs tās var piedāvāt pusēm iespēju izmantot SAI metodes (piemēram, starpniecības vai samierināšanas procedūras). 18 dalībvalstīs līdztiesības iestādes var piedalīties tiesā diskriminācijas lietās vai nu cietušo, vai savā vārdā, un 16 dalībvalstīs tās var iesniegt apsvērumus tiesai kā eksperts vai amicus curiae (kas nav puse, bet kam ir atļauts palīdzēt tiesai, sniedzot lietā būtisku informāciju, zināšanas vai ieskatu). 5)Pirmo reizi ir kartēti arī atsevišķi pasākumi, kas attiecas uz tiem, kas cietuši no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. 28. attēlā redzams, cik pārbaudīto aizsardzības pasākumu ir ieviesti katrā dalībvalstī. 12 dalībvalstīs ir ieviesti visi aizsardzības pasākumi, piemēram, īpašas aizsardzības nodrošināšana cietušajiem vai tiešsaistes piekļuve konkrētai informācijai. Tomēr gandrīz ceturtā daļa dalībvalstu nenodrošina tiešsaistes piekļuvi konkrētai informācijai par vardarbības ģimenē novēršanu, atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem vai juridiskai informācijai par vardarbību pret sievietēm / vardarbību mājās un cietušo tiesībām. 6)2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir paplašināts noteiktu aspektu kartējums saistībā ar tiesu iestāžu kontroli pār valsts pārvaldes darbību un bezdarbību, pamatojoties uz uzņēmējdarbības scenārijiem (30. attēls). Attēlā ir norādīts, kuras dalībvalstis ir atzinušas un piemēro īpašus valsts atbildības veidus saskaņā ar attiecīgajiem tiesiskajiem režīmiem, ja valsts rīcība, ar ko ir pārkāptas ES tiesības, rada zaudējumus, vai ja ES tiesību pārkāpums izriet no pēdējās instances tiesas lēmuma. Tā jau tika piemērota konkrētās lietās valsts tiesās piecās dalībvalstīs par valsts rīcību, ar ko nodarīts kaitējums, un 10 dalībvalstīs attiecībā uz pēdējās instances tiesas lēmumiem. Bez šiem īpašajiem aizsardzības pasākumiem var būt arī citi, vispārīgāki, valsts atbildības veidi. 24 dalībvalstīs uzņēmumi var saņemt finansiālu kompensāciju par zaudējumiem, ko izraisījuši administratīvi lēmumi vai iestādes klusēšana, un tiesas var apturēt administratīvo lēmumu izpildi. Tas var ietekmēt ieguldītāju uzticēšanos, uzņēmējdarbības vidi un vienotā tirgus darbību, tāpēc ir vajadzīga ciešāka uzraudzība. 7)2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir sniegts pārskats par atsevišķiem pasākumiem, ko dalībvalstis ir ieviesušas, lai nodrošinātu bērniem draudzīgu tiesu sistēmu. 31. attēlā ir aplūkoti īpaši pasākumi, kas pieejami, ja bērns ir iesaistīts kā cietušais vai aizdomās turētā / apsūdzētā persona. Kopumā šķiet, ka situācija salīdzinājumā ar 2021. gadu ir uzlabojusies. Pašlaik tiek ziņots, ka pavisam 17 dalībvalstis: nodrošina iespēju audiovizuāli ierakstīt bērnu nopratināšanu; nodrošina bērniem draudzīgu vidi un bērnu efektīvu dalību uzklausīšanā; sniedz informāciju bērnam draudzīgā veidā un organizē jurista palīdzību. Neraugoties uz šiem ziņotajiem uzlabojumiem, jo īpaši attiecībā uz juridisko palīdzību bērniem, aizvien ir mazāk īpašu aizsardzības pasākumu bērniem, kas iesaistīti tiesvedībā kā aizdomās turētie vai apsūdzētie, nekā tiem, kas ir iesaistīti kā cietušie. Resursi Augstas kvalitātes tiesu sistēmas dalībvalstīs ir atkarīgas no pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem. Tam ir vajadzīgi pienācīgi ieguldījumi fiziskajā un tehniskajā infrastruktūrā, sākotnējā un pastāvīgā apmācībā un tiesnešu daudzveidībā, tostarp dzimumu līdzsvarā. 2023. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā liecina par turpmāk izklāstīto. 8)Finanšu resursu ziņā kopumā 2021. gadā vispārējās valdības izdevumi par tiesām dalībvalstīs lielākoties saglabājās stabili, bet joprojām bija vērojamas būtiskas izdevumu atšķirības, izsakot gan uz vienu iedzīvotāju, gan procentos no IKP (32. un 33. attēls). 21 dalībvalsts 2021. gadā palielināja izdevumus procentos no IKP (tas ir pieaugums salīdzinājumā ar 2020. gadu), un trīs dalībvalstis arī palielināja izdevumus uz vienu iedzīvotāju. 9)Pirmo reizi šā gada rezultātu apkopojumā ir redzama tiesnešu un prokuroru gada algas attiecība pret vidējo gada algu valstī (34. attēls). 10)20 dalībvalstīs sievietes joprojām ieņem mazāk nekā 50 % tiesnešu amatu augstākās tiesas līmenī (36. attēls), savukārt septiņās dalībvalstīs vismaz puse tiesnešu augstākajās tiesās ir sievietes. Dati par trīs gadu periodu no 2020. gada līdz 2022. gadam liecina par atšķirīgiem līmeņiem un tendencēm dalībvalstīs. 11)Lai uzlabotu saziņu ar neaizsargātām grupām (38. attēls), visas dalībvalstis nodrošina apmācību par saziņu ar patvēruma meklētājiem un/vai cilvēkiem ar dažādu kultūru, reliģiju, etnisko izcelsmi vai valodu. Turklāt 15 dalībvalstis nodrošina apmācību par sociālo mediju izmantošanu un saziņu ar medijiem, un 15 dalībvalstis palielina informētību un nodrošina apmācību par rīcību dezinformācijas jomā. Novērtēšanas rīki 12)Tiesu pakalpojumu lietotāju un praktizējošu juristu aptaujas (39. attēls) 2021. gadā tika izmantotas biežāk nekā iepriekšējos gados, un tikai 10 dalībvalstis neveica nekādas aptaujas(15 dalībvalstis 2020. gadā). Pieejamība, klientu apkalpošana, tiesas sēdes un vispārējā uzticēšanās tiesu sistēmai joprojām atkārtojas aptauju tematos, bet tikai astoņas dalībvalstis interesējās par to grupu apmierinātību, kurām ir īpašas vajadzības, un fizisko personu informētību par savām tiesībām. Digitalizācija Kopš 2021. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir ietverta daļa, kurā ir sīki izpētīti ar tiesu sistēmu digitalizāciju saistīti aspekti. Lai gan dalībvalstis jau izmanto digitālus risinājumus dažādos kontekstos un dažādā apmērā, joprojām pastāv iespējas veikt uzlabojumus. 13)26 dalībvalstis tiešsaistē nodrošina informāciju par savu tiesu sistēmu, tostarp tīmekļvietnes ar skaidru informāciju par to, kā piekļūt juridiskajai palīdzībai, par tiesas nodevām un atbilstības kritērijiem to samazināšanai (40. attēls). Situācija ir uzlabojusies salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tomēr starp dalībvalstīm pastāv zināmas atšķirības attiecībā uz publicētās informācijas apmēru un to, cik lielā mērā tā atbilst cilvēku vajadzībām. Piemēram, 14 dalībvalstu nodrošina interaktīvu tiešsaistes rīku, kas ļauj iedzīvotājiem noskaidrot, vai viņi ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību, vai izglīto par juridiskajām tiesībām, izmantojot tiešsaistes mācību rīkus. 24 dalībvalstis nodrošina tīmekļvietni ar saprotamu informāciju par procesuālajām tiesībām, tostarp tiešsaistes veidlapas uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī informāciju tiem, kam ir cita dzimtā valoda. 14)Astoņās dalībvalstīs ir digitālo tehnoloģiju izmantošanai piemēroti procesuālie noteikumi (41. attēls), kuri sniedz iespēju pilnīgi vai lielā mērā izmantot distances saziņu un pieņemt pierādījumus tikai digitālā formā. 19 dalībvalstīs tas ir iespējams tikai noteiktos gadījumos. Tomēr kopš 2020. gada šajā ziņā ir vērojams stabils vispārējs progress. 15)42. attēlā ir parādītas tiesu un prokuratūru izmantotās digitālās tehnoloģijas. Redzams, ka visas dalībvalstis, izņemot divas, neizmanto pilnībā potenciālu, ko paredz procesuālie noteikumi (sal. ar 41. attēlu). Dalībvalstu tiesām, prokuroriem un tiesu iestāžu darbiniekiem ir pieejami dažādi digitālie rīki, piemēram, lietu pārvaldības sistēmas, videokonferenču sistēmas un tāldarba iespēja. Tomēr ir iespējams panākt lielāku progresu elektroniskās lietu sadales sistēmās, kurās automātiska sadale ir pamatota ar objektīviem kritērijiem. 16)Visu dalībvalstu tiesu rīcībā ir noteikti droši elektroniskie saziņas rīki. Šie rīki ir pieejami saziņai starp tiesām un starp tiesām un advokātiem. Tomēr 10 dalībvalstīs joprojām nav rīku digitālai saziņai ar notāriem, aizturēšanas iestādēm vai tiesu izpildītājiem / tiesu amatpersonām (43. attēls). Visas dalībvalstis tagad nodrošina drošu elektronisku saziņu prokuratūras dienestos, kā arī starp prokuratūras dienestiem un tiesām, kas ir uzlabojums salīdzinājumā ar 2021. gadu (44. attēls). Tomēr trešdaļā dalībvalstu aizvien nav rīku elektroniskai saziņai starp prokuratūras dienestiem un aizstāvības advokātiem. 17)Civillietās/komerclietās un administratīvajās lietās 21 dalībvalsts nodrošina fiziskām personām un uzņēmumiem (vai to likumīgajiem pārstāvjiem) pieeju izskatīšanā esošajām vai slēgtajām lietām tiešsaistē (45. attēls), lai gan tas tiek īstenots dažādā apmērā. 25 dalībvalstīs tagad ir iespējams uzsākt tiesvedību vai iesniegt prasību tiešsaistē, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tomēr krimināllietu gadījumā (46. attēls) 21 dalībvalstī atbildētājiem un cietušajiem ir ierobežotas iespējas sekot tiesvedībai vai daļēji veikt darbības lietas izskatīšanas ietvaros elektroniski, un trešdaļa dalībvalstu nenodrošina vai nodrošina tikai dažus digitālus risinājumus krimināllietās. 18)Piekļuve tiesām tiešsaistē (47. attēls) salīdzinājumā ar 2021. gadu kopumā ir nedaudz uzlabojusies, jo īpaši attiecībā uz pirmās un otrās instances tiesas lēmumu publicēšanu. Augstākās instances tiesu gadījumā tiešsaistes piekļuve spriedumiem kopumā ir palikusi nemainīga. 19)Tāpat kā iepriekšējos gados, 2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir analizēti mašīnlasāmu tiesu nolēmumu nodrošināšanas pasākumi (48. attēls). Visās dalībvalstīs ir ieviesti vismaz daži pasākumi attiecībā uz civillietām/komerclietām, administratīvajām lietām un krimināllietām, tomēr ir vērojamas to būtiskas atšķirības. Kopumā ir tendence ieviest vairāk pasākumu, jo īpaši, lai spriedumus varētu lejupielādēt bez maksas (datubāzes un citi automatizēti risinājumi), lai padarītu spriedumus mašīnlasāmus vai lai anonimizētu/pseidonimizētu spriedumus, izmantojot algoritmus. 2022. gadā astoņas dalībvalstis ziņoja par uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt 10 dalībvalstīs situācija saglabājās stabila. Tiesu sistēmas, kurās ir pasākumi, kas ļauj modelēt spriedumus saskaņā ar standartiem, kuri nodrošina to mašīnlasāmību, domājams, nākotnē varētu sasniegt labākus rezultātus. |
3.3. Neatkarība
Tiesu sistēmas neatkarība, kas ir neatņemama tiesas nolēmumu pieņemšanas daļa, ir ES tiesību prasība, kas izriet no efektīvas tiesiskās aizsardzības principa, kurš minēts LES 19. pantā, un no ES Pamattiesību hartas 47. pantā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesas priekšā ( 93 ). Šī prasība paredz:
a) ārējo neatkarību, kas nozīmē, ka attiecīgā struktūra pilda savas funkcijas autonomi un tā nav hierarhiski ierobežotās vai pakļautības attiecībās ne ar vienu subjektu, kā arī tā nesaņem rīkojumus vai norādījumus ne no viena subjekta, un tātad tā ir aizsargāta no ārējas iejaukšanās vai spiediena, kas varētu apdraudēt tās locekļu pieņemtā sprieduma neatkarību un ietekmēt to lēmumus, un
b) iekšējo neatkarību un objektivitāti, saglabājot vienādu distanci attiecībā pret tiesvedības pusēm un to attiecīgajām interesēm saistībā ar konkrētās tiesvedības priekšmetu ( 94 ) un aizsargājot atsevišķus tiesnešus no nepamatota iekšēja spiediena tiesu iestādēs ( 95 ).
Tiesu sistēmas neatkarība garantē, ka tiks aizsargātas visas tiesības, kuras attiecībā uz fiziskām personām izriet no ES tiesībām, un saglabātas dalībvalstu kopīgās vērtības, kas izklāstītas LES 2. pantā, tostarp tiesiskums ( 96 ). ES tiesiskās kārtības saglabāšana ir ļoti svarīga visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuru tiesības un brīvības tiek aizsargātas ES tiesībās.
Augstu novērtēta tiesu iestāžu neatkarība tiesiskā sabiedrībā būtiski veicina indivīdu uzticēšanos taisnīgumam un veicina izaugsmei labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, bet šķietams to neatkarības trūkums var atturēt no ieguldījumu veikšanas. Rezultātu apkopojumā ir ietverti tiesu neatkarības rādītāji attiecībā uz ieguldījumu aizsardzības efektivitāti. Papildus rādītājiem par priekšstatu attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību, kas gūts no dažādiem avotiem, rezultātu apkopojumā ir ietverti vairāki rādītāji par to, kā tiek organizētas tiesu sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību konkrētu veidu situācijās, kurās to neatkarība varētu būt apdraudēta ( 97 ). Ņemot vērā Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla (ENCJ), ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla (NPSJC), Ekspertu grupas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā (EGMLTF) un valstu korupcijas apkarošanas kontaktpunktu nodrošinātos ievaddatus, šajā rezultātu apkopojumā ir sniegti rādītāji, kas saistīti ar tiesu iestāžu padomju pilnvarām, iestādēm, kas iesaistītas augstāko tiesu priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru iecelšanā, un tajā pirmo reizi ir sniegts pārskats par specializētām un parastām struktūrām, kas iesaistītas korupcijas novēršanā un kriminālvajāšanā, un to dažādo specializāciju.
3.3.1. Priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību un ieguldījumu aizsardzības nodrošināšanas rezultativitāte
49. attēls. Kā plaša sabiedrība vērtē tiesu un tiesnešu neatkarību (*) (avots: Eirobarometrs ( 98 ) — gaišās krāsas: 2016., 2021. un 2022. gads, tumšās krāsas: 2023. gads)
(*) Dalībvalstis sarindotas, vispirms norādot to respondentu īpatsvaru, kuri atbildējuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarību vērtē kā “ļoti lielu” vai “diezgan lielu” (“liela” kopā); ja dažām dalībvalstīm ir vienāds kopējais atbildes “liela” īpatsvars, tās ir sarindotas pēc to respondentu īpatsvara, kuri norādījuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “diezgan maza” vai “ļoti maza” (“maza” kopā); ja dažām dalībvalstīm ir vienāds kopējais atbildes “liela” un atbildes “maza” īpatsvars, tās ir sarindotas pēc to respondentu īpatsvara, kuri norādījuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “ļoti liela”; ja dažām dalībvalstīm ir vienāds kopējais atbilžu “liela”, “maza” un “ļoti liela” īpatsvars, tās ir sarindotas pēc to respondentu īpatsvara, kuri norādījuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “ļoti maza”.
50. attēlā ir atspoguļoti galvenie respondentu norādītie iemesli priekšstatam par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu. Respondenti no plašas sabiedrības, kas novērtēja tiesu sistēmas neatkarību kā “diezgan mazu” vai “ļoti mazu”, varēja pamatot savu vērtējumu, izvēloties kādu no trim iemesliem. Dalībvalstis uzskaitītas tādā pašā secībā kā 49. attēlā.
50. attēls. Galvenie iemesli plašas sabiedrības priekšstatam par neatkarības trūkumu (visu respondentu īpatsvars — augstāka vērtība nozīmē lielāku ietekmi) (avots: Eirobarometrs ( 99 )).
51. attēls. Kā uzņēmumi vērtē tiesu un tiesnešu neatkarību (*) (avots: Eirobarometrs ( 100 ) — gaišās krāsas: 2016., 2021. un 2022. gads, tumšās krāsas: 2023. gads)
(*) Dalībvalstis sarindotas, vispirms norādot to respondentu īpatsvaru, kuri atbildējuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarību vērtē kā “ļoti lielu” vai “diezgan lielu” (“liela” kopā); ja dažām dalībvalstīm ir vienāds kopējais atbildes “liela” īpatsvars, tās ir sarindotas pēc to respondentu īpatsvara, kuri norādījuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “diezgan maza” vai “ļoti maza” (“maza” kopā); ja dažām dalībvalstīm ir vienāds kopējais atbildes “liela” un atbildes “maza” īpatsvars, tās ir sarindotas pēc to respondentu īpatsvara, kuri norādījuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “ļoti liela”; ja dažām dalībvalstīm ir vienāds kopējais atbilžu “liela”, “maza” un “ļoti liela” īpatsvars, tās ir sarindotas pēc to respondentu īpatsvara, kuri norādījuši, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “ļoti maza”.
52. attēlā ir atspoguļoti galvenie respondentu norādītie iemesli priekšstatam par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu. Aptaujātie uzņēmumi, kas novērtēja tiesu sistēmas neatkarību kā “diezgan mazu” vai “ļoti mazu”, varēja pamatot savu vērtējumu, izvēloties kādu no trim iemesliem. Dalībvalstis uzskaitītas tādā pašā secībā kā 51. attēlā.
52. attēls. Galvenie iemesli uzņēmumu priekšstatam par neatkarības trūkumu (visu respondentu vērtējums — augstāka vērtība nozīmē lielāku ietekmi) (avots: Eirobarometrs ( 101 )).
53. attēlā otro reizi redzams rādītājs attiecībā uz to, kā uzņēmumi vērtē tiesību aktu un tiesu darbības rezultativitāti ieguldījumu aizsardzībā saistībā ar, viņuprāt, nepamatotiem valsts lēmumiem vai bezdarbību.
53. attēls. Kā uzņēmumi vērtē tiesību aktu un tiesu darbības rezultativitāti ieguldījumu aizsardzībā (*) (avots: Eirobarometrs ( 102 ) — gaišās krāsas: 2022, tumšās krāsas: 2023. gads)
(*) Vispirms dalībvalstis ir sakārtotas pēc to respondentu kopējā īpatsvara, kuri ir paziņojuši, ka ir ļoti vai diezgan pārliecināti par ieguldījumu aizsardzību, ko nodrošina tiesību akti un tiesas (“pārliecināti” kopā).
54. attēlā redzami galvenie respondentu norādītie iemesli priekšstatam, ka pastāv tiesību aktu un tiesu darbības rezultativitātes trūkums ieguldījumu aizsardzībā. Aptaujātie uzņēmumi, kas novērtēja savu pārliecinātību kā “diezgan nepārliecināts” vai “ļoti nepārliecināts”, varēja pamatot savu vērtējumu, izvēloties kādu no četriem iemesliem (daži norādīja atbildi “cits”). Dalībvalstis uzskaitītas tādā pašā secībā kā 53. attēlā.
54. attēls. Galvenie iemesli uzņēmumu priekšstatam par neatkarības trūkumu (visu respondentu vērtējums — augstāka vērtība nozīmē lielāku ietekmi) (avots: Eirobarometrs ( 103 )).
3.3.2. Strukturālā neatkarība
Strukturālās neatkarības garantēšanai ir nepieciešams, lai pastāvētu noteikumi, jo īpaši attiecībā uz tiesas sastāvu, iecelšanu, pilnvaru ilgumu, kā arī tās locekļu atturēšanās, noraidīšanas un atlaišanas iemesliem. Šādi noteikumi kliedē fiziskām personām jebkādas pamatotas šaubas par minētās tiesas ārēju ietekmējamību un tās neitralitāti attiecībā uz interesēm, ar ko tā saskaras ( 104 ). Šiem noteikumiem īpaši ir jāļauj izslēgt ne tikai jebkādu tiešu ietekmi, kas izpaužas norāžu veidā, bet arī netiešākas ietekmes formas, kas varētu iespaidot attiecīgo tiesnešu lēmumus ( 105 ).
Ir izstrādāti Eiropas standarti, proti, tos izstrādājusi Eiropas Padome, piemēram, Eiropas Padomes 2010. gada Ieteikumā jautājumā par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem ( 106 ). ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir ietverti noteikti rādītāji par jautājumiem, kuri ir būtiski, novērtējot, kā ir organizētas tiesu sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību.
Šajā rezultātu apkopojumā ir jauni rādītāji par: i) iestādēm, kas iesaistītas augstāko tiesu priekšsēdētāju iecelšanā (56. un 57. attēls) ( 107 ); ii) noteiktām korupcijas novēršanā iesaistītām struktūrām un dažām to galvenajām pilnvarām (58. attēls), kā arī to iecelšanā iesaistītajām iestādēm (59. attēls); iii) korupcijas apkarošanā iesaistīto iestāžu specializāciju (60. attēls); iv) iestādēm, kas iesaistītas korupcijas apkarošanas jomā specializēto prokuratūru vadītāju iecelšanā (61. attēls) ( 108 ); v) iestādēm, kas iesaistītas ģenerālprokuroru iecelšanā (62. attēls) ( 109 ), un vi) pirmo reizi pārskats par dažādajiem risinājumiem, kas pieņemti dalībvalstīs, lai nodrošinātu konstitucionālo tiesību aizsardzību augstākajā instancē un struktūru izvēlētās pilnvaras (63. un 64. attēls)( 110 ). Tajā ir arī sniegts atjaunināts pārskats par dažām galvenajām tiesu iestāžu padomju pilnvarām (55. attēls) ( 111 ) un atjaunināti advokātu kolēģiju un praktizējošu advokātu neatkarības rādītāji (65. attēls)( 112 ) . Attēlos redzamas valstu sistēmas, kādas tās bija 2022. gada decembrī.
Rezultātu apkopojumā sniegtie dati nav uzskatāmi par novērtējumu vai pašreizējiem kvantitatīvajiem datiem attiecībā uz aizsardzības pasākumu efektivitāti. To mērķis nav atspoguļot procedūru un papildinošo aizsardzības pasākumu sarežģītību un nianses. Būtiska nozīme tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšanā ir arī īstenošanas politikai un praksei, ar ko veicina tiesu iestāžu integritāti un novērš to korupciju. Galu galā, lai nodrošinātu efektīvu tiesu sistēmas neatkarības aizsardzību, papildus nepieciešamajām tiesību normām ir vajadzīga arī integritātes un objektivitātes kultūra, kas ir kopīga miertiesnešiem un ko ievēro plašāka sabiedrība.
– Tiesu iestāžu padomju pilnvaras –
55. attēlā ir sniegts atjaunināts pārskats, kas pirmo reizi tika izklāstīts 2016. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, par dažām galvenajām tiesu iestāžu padomju (ENCJ) locekļu pilnvarām, piemēram, tiesnešu iecelšanas pilnvarām un pilnvarām, kas ietekmē viņu karjeru. Tas ir paplašināts, iekļaujot pilnvaras izvērtēt tiesu darbību (piemēram, kvalitāti, efektivitāti), izskatīt tiesu lietotāju sūdzības un lemt par tiesnešu amatu skaitu katrā tiesā.
55. attēls. Tiesu iestāžu pilnvaras (avots: Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls un ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls ( 113 ))
(*) Attēlā ir norādītas tikai noteiktas pilnvaras, un tas nav izsmeļošs. Tiesu iestāžu padomēm ir citas pilnvaras, kas šeit nav minētas. Attiecībā uz Dāniju, Īriju, Ungāriju un Poliju dati ir iegūti no 2021. gada anketas par tiesu neatkarību, un nav informācijas par šo padomju iespējamām pilnvarām izvērtēt tiesu darbību, izskatīt tiesas lietotāju sūdzības un pieņemt lēmumus par tiesnešu amatu skaitu katrā tiesā. Grieķija: ailē ir norādītas abu padomju pilnvaras — Augstākā tiesu padome civiltiesību un krimināltiesību jautājumos un Augstākā tiesu padome administratīvās justīcijas jautājumos; Augstākajai tiesu padomei administratīvās justīcijas jautājumos ir papildu pilnvaras lemt par IKT ieviešanu un izmantošanu tiesās. Itālija: ailē norādītas abu padomju — Civillietu un krimināltiesu padomes (CSM) un Administratīvo tiesu padomes (CPGA) — pilnvaras; CPGA ir papildu pilnvaras piešķirt budžetu konkrētām tiesām. Latvija: citas pašpārvaldes tiesu iestādes īsteno noteiktas pilnvaras, piemēram, attiecībā uz disciplīnu un ētiku.
– Augstāko tiesu priekšsēdētāju iecelšana –
Augstākās tiesas kā pēdējās instances tiesas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu tiesību aktu vienādu piemērošanu dalībvalstīs. Augstāko tiesu priekšsēdētāji pilda svarīgu uzdevumu, jo viņiem bieži tiek piešķirtas pilnvaras vadīt Augstāko tiesu. Dalībvalstu ziņā ir organizēt Augstākās tiesas tiesnešu un priekšsēdētāju iecelšanas procedūru tā, lai nodrošinātu to neatkarību un objektivitāti. Šajā saistībā ES tiesību aktos ir paredzēta prasība, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai pēc tiesnešu iecelšanas iecēlēja institūcija uz tiem neizdarītu nekādu spiedienu un nedotu norādījumus pienākumu izpildē ( 114 ). Arī jāpārliecinās, ka iecelšanas lēmumu pieņemšanas materiāltiesiskie nosacījumi un procesuālā kārtība ir tādi, kas nevar radīt attiecīgajām personām nekādas pamatotas šaubas par minēto tiesnešu ārēju neietekmējamību un to neitralitāti attiecībā uz tiesā izvērtējamajām interesēm ( 115 ). Neatkarīgu struktūru, piemēram tiesu iestāžu padomju, iesaistīšana tiesnešu iecelšanas procesā var tikt veikta ar mērķi uzlabot attiecīgā procesa objektivitāti ar nosacījumu, ka šāda struktūra pati ir pietiekami neatkarīga no likumdošanas varas un izpildvaras, kā arī iestādes, kurai tai jāsniedz atzinums ( 116 ).
56. attēlā ir sniegts pārskats par struktūrām un iestādēm, kas ierosina kandidātus iecelšanai Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, un iestādēm, kas viņus ieceļ amatā, kā arī iestādēm, ar kurām notiek apspriešanās (piemēram, Augstākās tiesas tiesnešiem, tiesu iestāžu padomēm).
56. attēls. Augstāko tiesu priekšsēdētāju iecelšana: ierosinātājas un iecēlējas institūcijas (*) (avots: Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls un ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls ( 117 ))
Norīko
Izvirza
(*) Beļģija: priekšlikums: Tiesu iestāžu padome pēc obligāta Augstākā tiesas ieteikuma; iecelšana: valsts vadītājs (karalis). Bulgārija: Sākotnēji kandidātus ierosina vismaz trīs Tiesu iestāžu padomes Tiesnešu kolēģijas locekļi, tieslietu ministrs un Augstākās kasācijas tiesas un Augstākās administratīvās tiesas plēnums. Pēc atlases procedūras Tiesu iestāžu padomes plēnums oficiālu priekšlikumu ar vienu kandidātu nosūta Valsts prezidentam, kurš pēc tam ieceļ Augstākās kasācijas tiesas vai Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāju. Čehija: Augstākās tiesas priekšsēdētāju no pārējo Augstākās tiesas tiesnešu vidus ieceļ Valsts prezidents. Valsts prezidents ieceļ vienu no Augstākās administratīvās tiesas tiesnešiem par Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāju, ja Ministru prezidents to apstiprina ar savu parakstu. Dānija: Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēl pārējie Augstākās tiesas tiesneši. Īrija: priekšlikums: Tiesnešu iecelšanas konsultatīvā padome atlasa kandidātus, kuri vēl neieņem tiesneša amatu, un iesaka tos valdībai kā piemērotus kandidātus iecelšanai tiesneša amatā. Valdība var izvēlēties esošus tiesnešus iecelšanai augstākā tiesneša amatā; iecelšana: Prezidents pēc valdības ieteikuma. Austrija: priekšlikums: tieslietu ministrs, pamatojoties uz priekšlikumu, ko iesniedz “personāla kolēģija”, kurā ir tiesneši; iecelšana: Valsts prezidents. Luksemburga: priekšlikums un iecelšana: Augstākā tiesa (Cour supérieure de justice). Vācija: priekšlikums: Tieslietu ministram; iecelšana: visa federālā valdība pēc Präsidialrat ieteikuma (Augstākās tiesas Prezidentūras padome, kuras sastāvā ir tās priekšsēdētājs un tiesneši, ko ievēlējuši visi tiesas tiesneši, sniedz pamatotu atzinumu par katra kandidāta personisko un profesionālo piemērotību) un ar Richterwahlausschuss (Tiesnešu vēlēšanu komiteja, kurā ir 16 federālo zemju tieslietu ministri un 16 deputāti, ko ievēl federālais parlaments (Bundestāgs)) obligātu piekrišanu; formāli ieceļ prezidents. Lai ieceltu par Augstākās federālās tiesas priekšsēdētāju, jābūt ievēlētam arī par attiecīgās federālās tiesas tiesnesi. Šajā saistībā federālā tiesneša ievēlēšanai nav īpašu pazīmju. Igaunija: priekšlikums: Valsts prezidents, iecelšana: parlaments. Grieķija: Trīs augstāko tiesu (Valsts padomes, Augstākās tiesas, Revīzijas palātas) priekšsēdētājus ieceļ saskaņā ar vienu procedūru; priekšlikums: valdība, pamatojoties uz tieslietu ministra priekšlikumu un parlamentārās struktūras atzinumu; iecelšana: Valsts prezidents ar prezidenta rīkojumu. Nīderlande: priekšlikums: Augstākā tiesa; iecelšana: valdība. Polija: Augstākās tiesas priekšsēdētāju ieceļ Polijas Republikas prezidents pēc Augstākās tiesas pirmā priekšsēdētāja atzinuma uz trīs gadu pilnvaru termiņu, izvēloties no trim kandidātiem, ko izraudzījusies Augstākās tiesas palātas Tiesnešu sapulce. Portugāle: Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēl pārējie Augstākās tiesas tiesneši. Rumānija: Augstākās tiesas un kasācijas tiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un nodaļu vadītājus ieceļ Augstākā Tiesnešu padome (Tiesnešu nodaļa) pēc intervijas, kurā tiek prezentēts vadības plāns, pārbaudītas vadības un komunikācijas prasmes, lielāko uzmanību pievēršot organizatoriskajām spējām, lēmumu pieņemšanas ātrumam, noturībai stresa situācijās, sevis pilnveidošanai, spējai veikt analīzi, sintēzi, prognozēt, īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa stratēģijas un plānošanas spējām, iniciatīvai, spējai ātri pielāgoties, tīklošanas un komunikācijas spējām, kā arī tiek pārbaudītas konkrētas zināšanas par funkciju/amatu, kuram kandidāts ir pieteicies. Kipra: ieceļ amatā prezidents pēc Tieslietu konsultatīvās padomes ieteikuma (Tiesu iestāžu pārvaldes likums Nr. 145(I)/2022). Spānija: Augstākās tiesas priekšsēdētāju ieceļ karalis ar karaļa dekrētu, ko parakstījis valdības vadītājs pēc Tieslietu padomes ieteikuma. Kandidāts dod zvērestu vai solījumu karalim un stājas amatā Augstākās tiesas plēnumā. Pēc iecelšanas priekšsēdētāja amatā, ja viņiem ir tiesneša karjera, attiecībā uz viņiem tiek izsludināta īpaša dienesta situācijā (Tiesu iestāžu pamatlikuma 351.a un 593. pants). Amata pilnvaru laiks sakrīt ar tās padomes pilnvaru laiku, kas viņus ievēlējusi, un viņus var pārvēlēt un iecelt tikai vienu reizi uz jaunu pilnvaru termiņu (Tiesu iestāžu pamatlikuma 587. pants). Lietuva: diagrammā ir attēlots process Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanai amatā; priekšlikums: Valsts prezidents (kandidātus atlasa Atlases komisija); iecelšana: parlaments. Augstākās administratīvās tiesas priekšsēdētāju ieceļ Valsts prezidents. Latvija: priekšlikums: Augstākās tiesas plēnums pēc obligāta Tieslietu padomes ieteikuma; iecelšana: parlaments. Luksemburga: priekšlikums un iecelšana: Augstākā tiesa (Cour supérieure de justice). Procedūra mainīsies no 2023. gada 1. jūlija, kad darbu sāks Tiesu iestāžu padome. Itālija: priekšlikums: Augstākā tiesnešu padome (CSM) vai Administratīvo tiesnešu tiesu iestāžu padome (CPGA); iecelšana: Valsts prezidents, Francija: priekšlikums: Augstākā tiesu iestāžu padome (CSM); iecelšana: Valsts prezidents, Padome izsludina “uzaicinājumu kandidātiem”, un visi tiesneši var ierosināt savu kandidatūru. Augstākās administratīvās tiesas (Conseil d’Etat) priekšsēdētāju ieceļ Valsts prezidents. Horvātija: priekšlikums: Valsts prezidents pēc vakancei pieteikto kandidātu saraksta saņemšanas; Augstākās tiesas kopsapulce un atbildīgā parlamenta komisija sniedz atzinumus par kandidātiem pirms vai pēc tam, kad Valsts prezidents ierosina kandidātu. Kā noskaidrojusi Konstitucionālā tiesa (U-I-1039/2021), šie atzinumi, kas jāsniedz par visiem kandidātiem, nav saistoši Valsts prezidentam. iecelšana: Parlaments. Ungārija: priekšlikums: Valsts prezidents, pamatojoties uz piemēroto kandidātu sarakstu, ko sagatavojusi OBT (Nacionālā tieslietu padome). Parlamenta tieslietu komiteja intervē kandidātu; iecelšana: Parlaments ievēl kandidātu ar divu trešdaļu balsu vairākumu uz deviņiem gadiem. Pārvēlēšana nav iespējama. Malta: Augstākās tiesas priekšsēdētāju ieceļ prezidents, rīkojoties saskaņā ar parlamenta rezolūciju, ko atbalsta ne mazāk kā divas trešdaļas visu deputātu. Slovēnija: priekšlikums: tieslietu ministrs pēc Tieslietu padomes atzinuma saņemšanas. Tieslietu padome intervē kandidātus, kuri ir pieteikušies vakancei, un lūdz atzinumu Augstākās tiesas plēnumam. Arī Tieslietu ministrs var piedalīties intervijā, un viņam ir tiesības uzdot jautājumus; iecelšana: parlaments. Slovākija: priekšlikums: Tieslietu padome; iecelšana: prezidents. Somija: priekšlikums: Augstākā tiesa; iecelšana: Valsts prezidents, Zviedrija: priekšlikums: Tiesnešu ierosināšanas padome; iecelšana: valdība.
57. attēlā ir norādīta izpildvaras un parlamenta kompetence, kad tie ieceļ kandidātus Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no ierosinātājām institūcijām (piemēram, Tiesu iestāžu padomes vai Augstākās tiesas). Stabiņa augstums ir atkarīgs no tā, vai izpildvara vai parlaments var noraidīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu pavisam, vai tie var izvēlēties tikai vienu no ierosinātajiem kandidātiem un vai tie var izvēlēties un iecelt citu kandidātu pat tad, ja viņu nav ierosinājusi kompetentā iestāde. Ja kandidāts netiek iecelts, svarīgs drošības pasākums ir pienākums sniegt iemeslus ( 118 ) un iespēja pārskatīt lēmumu tiesā ( 119 ). Šis attēls ir faktisks tiesu sistēmas atspoguļojums un nav uzskatāms par aizsardzības pasākumu efektivitātes kvalitatīvu novērtējumu. Piemēram, 13 dalībvalstīs izpildvarai vai parlamentam ir tiesības noraidīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu. Tomēr pēdējos piecos gados (2018.–2022. gadā) šīs pilnvaras vai nu nav izmantotas ne reizi (t. i., Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Slovākijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā), vai arī tās ir izmantots atsevišķos gadījumos (t. i., Grieķijā, Horvātijā, Slovēnijā un Lietuvā).
57. attēls. Augstāko tiesu priekšsēdētāju iecelšana: izpildvaras un parlamenta kompetence (*) (avots: Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls un ES Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkls ( 120 ))
(*) Bulgārija: Valsts prezidentam ir tiesības liegt dalību izvirzītajam kandidātam. Tad Tiesu iestāžu padomes plēnumam atkal jābalso par tiem kandidātiem, kas tika piedāvāti. Ja plēnumā atkārtoti ievēl vienu un to pašu kandidātu, prezidenta pienākums ir viņus iecelt. Īrija: attēlā ir norādīta valdības kompetence. Saskaņā 13. panta 9. punktu (t. i., konstitucionālu prasību, nevis praksi) prezidents savas iecelšanas pilnvaras var izmantot tikai pēc valdības ieteikuma. Ja valdība ierosina konsultēt prezidentu par iecelšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, tai vispirms ir jāņem vērā to personu kvalifikācija un piemērotība, kuras jau strādā par tiesnešiem. Grieķija: Augstākā tiesa (izskata civillietas un komerclietas) un Valsts padome (izskata administratīvās lietas): atlase no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku un Augstākās tiesas tiesnešu vidus (ar vismaz četru gadu stāžu šajā amatā) vai no Valsts padomes locekļu vidus (priekšsēdētāja vietnieki un padomnieki). Augstākās tiesas un Valsts padomes priekšsēdētājs: pilnīga valdības (Ministru kabineta) rīcības brīvība. Pamatojums netiek prasīts. Augstākās tiesas priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku gadījumā apelācija/pārskatīšana saskaņā ar likuma noteikumiem nav atļauta. Valsts padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka gadījumā lēmuma pārskatīšana tiesā notiek ļoti reti. Spānija: valsts vadītājam (karalim) kā iecēlējinstitūcijai ir obligāti jāņem vērā Tiesu iestāžu priekšlikums par tiesnešu iecelšanu un paaugstināšanu amatos. Tādēļ karalim nav rīcības brīvības un nav pienākuma norādīt iemeslus. Karalis pieņem lēmumu, izdodot karaļa dekrētu, tas tiek publicēts oficiālajā vēstnesī un to nevar apstrīdēt. Apstrīdēt var padomes iepriekš pieņemto lēmumu ierosināt kandidātu tiesneša iecelšanai vai paaugstināšanai amatā — sākotnēji izmanto administratīvās pārsūdzības procesu (lēmumu pieņem padomes kopsēdē), un pēc tam veic pārskatīšanu tiesā Augstākās tiesas Administratīvajā nodaļā. Itālija: Pēc Augstākās tiesnešu padomes (CSM) vai Administratīvo tiesnešu padomes (CPGA) priekšlikuma, kas praktiski ir saistoši priekšlikumi, Valsts prezidents izdod dekrētu attiecīgi par Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai Valsts padomes priekšsēdētāja iecelšanu amatā, kam šajā ziņā nav rīcības brīvības. Kipra: ieceļot Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Valsts prezidentam nav konstitucionāla vai juridiska pienākuma ievērot konsultatīvu atzinumu, taču parasti prezidents to ievēro. Līdz šim Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ir bijis iecelts Augstākās tiesas vecākais loceklis. Malta: norādītā institūcija ir parlaments. Augstākās tiesas priekšsēdētāju ieceļ prezidents, rīkojoties saskaņā ar parlamenta rezolūciju, ko atbalsta ne mazāk kā divas trešdaļas visu deputātu. Nīderlande: priekšlikums: Augstākā tiesa; iecelšana: valdība pēc tieslietu ministra ierosinājuma. Austrija: federālais prezidents var noraidīt tieslietu ministra ierosināto kandidātu, taču tas nevar iecelt personu, kura nav ierosināta. Lietuva: Kandidāts var pieprasīt atlases procedūras īpašu pārskatīšanu Augstākajā tiesā tikai procesuāli pēc Atlases komisijas atzinuma (šis atzinums nav saistošs Valsts prezidentam). Luksemburga: šajā saistībā nav pieņemts saistošs dokuments, taču pagaidām iecēlēja institūcija nekad nav noraidījusi tiesas izvirzīto kandidātu. Horvātija: Konstitucionālā tiesa 2021. gada 23. marta lēmumā (UI-1039/2021) precizēja, ka Valsts prezidents var izvēlēties tikai no kandidātiem, kuri ir pieteikušies vakancei, tomēr Valsts prezidents var arī pieņemt lēmumu neizvirzīt nevienu no pieteiktajiem kandidātiem un informēt parlamentu. Noraidīts kandidāts var pieprasīt pārskatīt parlamenta lēmumu Konstitucionālajā tiesā. Polija: Valsts prezidentam saskaņā ar likumu nav pienākuma norādīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja neiecelšanas iemeslus. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidāts un Augstākās tiesas kolēģijas priekšsēdētāja kandidāts nevar pārsūdzēt lēmumu. Valsts prezidents nevar atteikties iecelt Augstākās tiesas pirmo priekšsēdētāju vai kolēģijas priekšsēdētāju no Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces izraudzīto kandidātu vidus. Slovēnija: ne tieslietu ministram, ne parlamentam nav jāsniedz pamatojums, kāpēc kandidāts nav ierosināts/iecelts. Tieslietu padomei nav jāmotivē savs atzinums par kandidātiem. Šajā procedūrā lēmumu vai atzinumu tiesa nepārskata. Slovākija: ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts netiek iecelts — lai gan tā nekad nav noticis —, iecēlējinstitūcijai/struktūrai būtu jāsniedz lēmuma pamatojums un būtu iespēja to pārskatīt Augstākajā administratīvajā tiesā. Somija: prezidents pamato lēmumu, lai gan likumā tas nav minēts. Zviedrija: valdība var nolemt neiecelt Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātu un var izvēlēties jebkuru citu kandidātu, pat ja ierosinātāja institūcija nav iesniegusi viņa vārdu. Taču izvēlētajam kandidāta pieteikumam ir jābūt vienam no Tiesnešu ierosināšanas padomes izskatītajiem pieteikumiem uz amatu.
– Korupcijas apkarošana–
Korupcija ir daudzšķautņaina parādība, kas sastopama gan valsts, gan privātajā sektorā. Tā negatīvi ietekmē labklājību un ekonomikas izaugsmi, sociālo kohēziju, kā arī ilgtspējīgu attīstību. Komisija uzrauga valstu korupcijas apkarošanas sistēmas saskaņā ar gada ziņojumu par tiesiskumu, kā arī saskaņā ar Eiropas pusgadu un atveseļošanas un noturības plāniem. Komisija 2023. gada 3. maijā iesniedza paziņojumu par cīņu pret korupciju, kā arī priekšlikumu direktīvai par korupcijas apkarošanu ar krimināltiesībām ( 121 ). Pirmo reizi 2023. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir sniegti dati par struktūrām, kas specializējas korupcijas novēršanā, sniedzot pārskatu par šādu iestāžu pilnvaru veidiem (58. attēls) un par šo pašu struktūru norīkošanas noteikumiem (59. attēls). Lielākajā daļā dalībvalstu ir viena vai vairākas struktūras, kurām ir kāda loma korupcijas novēršanas jomā. Deviņas dalībvalstis ziņoja nevis par specializētas novēršanas struktūras esamību, bet gan par iestādēm, kas papildus saviem citiem uzdevumiem nodarbojas arī ar korupcijas novēršanu. Papildus attēlā norādītajām specializēto struktūru pilnvarām citām valsts iestādēm (var būt) ir arī citas pilnvaras korupcijas novēršanas jomā.
58. attēls. To specializēto struktūru pilnvaras, kas nodarbojas ar korupcijas novēršanu (*) (avots: Eiropas Komisija ar valstu korupcijas apkarošanas kontaktpunktiem ( 122 ))
(*) Dalībvalstīs ir viena vai vairākas struktūras, kurām ir kāda funkcija korupcijas novēršanas jomā. Skaidrības un salīdzināmības labad diagrammā norādītas tikai vienas tādas iestādes pilnvaras katrā dalībvalstī, kas specializējas korupcijas novēršanā. Iestādes, kuru pilnvaras ir norādītas, ir uzskaitītas turpmāk. Dažās dalībvalstīs šādu iestāžu nav, savukārt citās ir vairākas ar dažādām kompetences jomām. Beļģija: Federālā politikas un atbalsta dienesta (FOD BOSA/FPS BOSA) Integritātes struktūrvienība. Bulgārija: Korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūta īpašuma atsavināšanas komisija (CCCFIAP). Čehija: Interešu konflikta un korupcijas apkarošanas departaments (Tieslietu ministrija). Īrija: Valsts pārvaldes standartu komisija. Arī Gardas Nacionālais ekonomisko noziegumu birojs piedalās korupcijas novēršanā. Grieķija: Nacionālā pārredzamības iestāde. Spānija: Interešu konflikta birojs. Francija: Ir divas korupcijas apkarošanas struktūras — L’Agence française anticorruption (AFA) un la Haute Autorité pour la transparence de la vie publique (HATVP). Korupcijas novēršanas jomā tām ir savstarpēji papildinošas funkcijas. Grafikā ir norādītas AFA pilnvaras. Horvātija: Interešu konfliktu risināšanas komisija. Itālija: Valsts korupcijas apkarošanas iestāde. Kipra: Neatkarīga korupcijas apkarošanas iestāde. Latvija: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Lietuva: Divas iestādes nodarbojas ar korupcijas novēršanu — Īpašais izmeklēšanas dienests (STT), kas norādīts grafikā, un Galvenā ierēdņu ētikas komisija (VVK). Ungārija: Godprātības iestāde. 2022. gadā Godprātības iestādei tika nodota kompetence pārbaudīt augstāko politisko vadītāju aktīvu deklarācijas. Turklāt procedūrā saskaņā ar Nosacītības regulu un Ungārijas atveseļošanas un noturības plānā ir paredzētas reformas, lai paplašinātu Godprātības iestādes pilnvaras tieši pārbaudīt visu augsta riska amatpersonu aktīvu deklarācijas, kuras ir publiski pieejamas, un attiecībā uz publiski nepieejamām aktīvu deklarācijām pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt pārbaudi un iegūt pārbaudes rezultātus. Korupcijas novēršanā ir iesaistītas vēl divas iestādes — Valsts aizsardzības dienests un Konstitūcijas aizsardzības birojs. Austrija: Federālais korupcijas apkarošanas birojs (BAK). Polija: Centrālais korupcijas apkarošanas birojs. Portugāle: Valsts korupcijas apkarošanas mehānisms Rumānija: Godprātības valsts aģentūra. Slovēnija: Korupcijas novēršanas komisija. Zviedrija: korupcijas novēršanā ir decentralizēta pieeja, un Zviedrija šo uzdevumu ir uzticējusi daudzām dažādām aģentūrām un struktūrām.
59. attēls. To specializēto struktūru norīkošana , kas nodarbojas ar korupcijas novēršanu (*) (avots: Eiropas Komisija ar valstu korupcijas apkarošanas kontaktpunktiem ( 123 ))
(*) Dalībvalstīs ir viena vai vairākas struktūras, kurām ir kāda funkcija korupcijas novēršanas jomā. Skaidrības un salīdzināmības labad diagrammā norādītas tikai vienas tādas iestādes pilnvaras katrā dalībvalstī, kas specializējas korupcijas novēršanā. Iestādes, kuru pilnvaras ir norādītas, ir uzskaitītas turpmāk. Dažās dalībvalstīs šādu iestāžu nav, savukārt citās ir vairākas. Beļģija: Federālā politikas un atbalsta dienesta (FOD BOSA/FPS BOSA) Integritātes struktūrvienība. Bulgārija: Korupcijas apkarošanas un nelikumīgi iegūta īpašuma atsavināšanas komisija (CCCFIAP). Čehija: Interešu konflikta un korupcijas apkarošanas departaments (Tieslietu ministrija). Īrija: Standarti Valsts biroja komisijā. Arī Gardas Nacionālais ekonomisko noziegumu birojs piedalās korupcijas novēršanā. Grieķija: Nacionālā pārredzamības iestāde. Spānija: Interešu konflikta birojs. Francija: Ir divas korupcijas apkarošanas struktūras .— L’Agence française anticorruption un la Haute Autorité pour la transparence de la vie publique (HATVP). Korupcijas novēršanas jomā tām ir savstarpēji papildinošas funkcijas. Grafikā ir norādīta AFA norīkošana. Horvātija: Interešu konfliktu risināšanas komisija. Itālija: Valsts korupcijas apkarošanas iestāde. Kipra: Neatkarīga korupcijas apkarošanas iestāde. Latvija: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Lietuva: Divas iestādes nodarbojas ar korupcijas novēršanu — Īpašais izmeklēšanas dienests (STT), kas norādīts grafikā, un Galvenā ierēdņu ētikas komisija (VVK). Ungārija: Godprātības iestāde. Godprātības iestādes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā uz sešiem gadiem Valsts prezidents pēc Valsts kontroles priekšsēdētāja priekšlikuma. Austrija: Federālais korupcijas apkarošanas birojs (BAK). Polija: Centrālais korupcijas apkarošanas birojs. Portugāle: Valsts korupcijas apkarošanas mehānisms Rumānija: Godprātības valsts aģentūra. Slovēnija: Korupcijas novēršanas komisija. Zviedrija: korupcijas novēršanā ir decentralizēta pieeja, un Zviedrija šo uzdevumu ir uzticējusi daudzām dažādām aģentūrām un struktūrām.
Prokuratūrai ir būtiska nozīme krimināltiesu sistēmā, kā arī dalībvalstu sadarbībā krimināltiesību jomā. Pienācīga valsts prokuratūras darbība ir svarīga efektīvai cīņai pret noziedzību, tajā skaitā ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Saskaņā ar ES Tiesas judikatūru par Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi ( 124 ) prokuratūru var uzskatīt par dalībvalsts tiesu iestādi Eiropas apcietināšanas ordera izdošanas un izpildes vajadzībām, ja tā var rīkoties neatkarīgi un tai nedraud tieša vai netieša pakļaušana izpildvaras, piemēram, tieslietu ministra, konkrētā lietā dotiem norādījumiem vai rīkojumiem ( 125 ). Prokuratūru organizācija visā ES atšķiras, un nav vienota modeļa visām dalībvalstīm. Tomēr Eiropas Padome ir pamanījusi plaši izplatītu tendenci dot priekšroku neatkarīgākai prokuratūrai, nevis tādai, kas ir pakārtota vai piesaistīta izpildvarai ( 126 ). Kā norādījusi Eiropas Prokuroru konsultatīvā padome, rezultatīva un patstāvīga prokuratūra, kas ir apņēmusies veicināt tiesiskumu un cilvēktiesības tiesvedības ietvaros, ir viens no demokrātiskas valsts pīlāriem ( 127 ).
Bieži korupcija ir sarežģīts noziedzīgs nodarījums, un tās izmeklēšanai un kriminālvajāšanai var būt nepieciešama specializācija. Tas ir atzīts arī Komisijas priekšlikumā direktīvai par korupcijas apkarošanu ar krimināltisībām un ANO Pretkorupcijas konvencijā ( 128 ). 60. attēlā ir kartētas struktūras, kas specializējas korupcijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Visās dalībvalstīs parastās policijas un prokuratūras struktūras drīkst izmeklēt dažus korupcijas veidus un veikt kriminālvajāšanu, tomēr visās dalībvalstīs, izņemot divas, ir arī specializēta policija, kas izmeklē konkrētus korupcijas gadījumus, piemēram, ja tie ir nopietnāki, sarežģītāki vai attiecas uz noteiktu aizdomās turamo kategoriju. Attiecībā uz korupcijas izmeklēšanu visās dalībvalstīs, izņemot septiņas, ir specializēti prokurori, kas izskata šādas korupcijas lietas.
60. attēls. Korupcijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā iesaistītās iestādes — pārskats (*) (avots: Eiropas Komisija ar valstu korupcijas apkarošanas kontaktpunktiem ( 129 ))
(*) Spānija: Divas tiesībaizsardzības iestādes ir specializējušās korupcijas izmeklēšanā: Valsts policijas Ekonomisko un fiskālo noziegumu vienība (UDEF) — Cuerpo Nacional de Policía, Unidad Central de Delincuencia Económica y Fiscal (UDEF), un Zemessardzes Centrālā operatīvā vienība (UCO) — Guardia civil, Unidad Central Operativa (UCO). Itālija: Nav nevienas valsts prokuratūras, kas būtu specializējusies tikai korupcijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Tomēr dažās no tām ir darba grupas, kas specializējas noziegumos pret valsts pārvaldi, kas var ietvert arī korupciju.
61. attēlā ir izklāstītas korupcijas apkarošanas jomā specializēto prokuratūru vadītāju iecelšanas procedūras (ja tādas ir). 12 dalībvalstīs nav specializētas prokuratūras vai, ja tāda ir, tās vadītāju ieceļ amatā, izmantojot parasto procedūru prokuratūras vadītāju iecelšanai amatā.
61. attēls. Procedūras korupcijas novēršanā specializētu prokuratūru vadītāju iecelšanai amatā (*) (avots: Eiropas Komisija ar valstu korupcijas apkarošanas kontaktpunktiem ( 130 ))
(*) Rādītājs attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kurās ir specializēta prokuratūra, kas nodarbojas ar korupcijas apkarošanu neatkarīgi no specializācijas pakāpes. Tas sniedz atšķirīgu informāciju nekā kartējums iepriekšējā attēlā, kas sniedz vispārīgāku pārskatu par specializāciju. Čehija: Augstās prokuratūras. Dānija: Nacionālā īpašā noziegumu apkarošanas struktūrvienība. Īrija: Kukuļošanas un korupcijas novēršanas vienība, Gardas Nacionālais ekonomisko noziegumu birojs. Grieķija: Finanšu prokuratūra. Spānija: Īpašā korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas prokuratūra. Horvātija: Valsts prokuratūra, Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas birojs (USKOK). Tieslietu un valsts pārvaldes ministrs un Horvātijas Republikas Valsts prokuratūra sniedz savu atzinumu iecelšanas procedūrā. Francija: Parquet national financier (PNF). Kipra: Korupcijas apkarošanas darba grupa, kas izveidota Ģenerālprokuratūras kompetencē ar specializētām amatpersonām no attiecīgajām iestādēm. Latvija: Ģenerālprokuratūras Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas un Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. Nīderlande: Ar Prokuratūras Pretkorupcijas grupu saistītie prokurori operatīvajā un funkcionālajā līmenī strādā neatkarīgi. Visus prokurorus atlasa (un ierosina) Prokuratūra. Viņus ieceļ ar karaļa dekrētu, taču tā ir formalitāte (karalis neiejaucas valsts prokuroru atlases procedūrā). Austrija: Centrālā prokuratūra ekonomisko noziegumu un korupcijas apkarošanai (WKStA). Polija: Valsts prokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas departaments. Portugāle: Valsts prokuratūras Centrālais kriminālizmeklēšanas un kriminālvajāšanas departaments (DCIAP). Rumānija: Valsts pretkorupcijas direktorāts Slovēnija: Slovēnijas Republikas Specializētā valsts prokuratūra. Slovākija: Specializētā prokuratūra. Zviedrija: Nacionālā korupcijas apkarošanas struktūrvienība (NACU) (Riksenheten mot korruption).
62. attēlā ir sniegts pārskats par struktūrām un iestādēm, kas ierosina kandidātus iecelšanai ģenerālprokurora amatā, iestādēm, kas viņus ieceļ amatā, kā arī iestādēm, ar kurām notiek apspriešanās.
62. attēls. Priekšlikums ģenerālprokurora kandidatūrai un ģenerālprokurora iecelšana (*) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Ekspertu grupu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā( 131 ))
(*) Bulgārija: provizoriskus priekšlikumus par kandidātiem iesniedz vismaz trīs Tiesu iestāžu padomes Prokuroru palātas locekļi un tieslietu ministrs. Pēc atlases procedūras Tiesu iestāžu padomes plēnums oficiālu priekšlikumu ar vienu kandidātu nosūta Valsts prezidentam, kurš pēc tam ieceļ ģenerālprokuroru. Prezidentam ir tiesības liegt dalību izvirzītajam kandidātam. Tad Tiesu iestāžu padomes plēnumam atkal jābalso par tiem kandidātiem, kas tika piedāvāti. Ja tas atkārtoti ievēl vienu un to pašu kandidātu, prezidenta pienākums ir viņus iecelt. Čehija: tieslietu ministrs / Tieslietu ministrija ierosina ģenerālprokuroru, un valdība viņu ieceļ amatā. Dānija: tieslietu ministrs / Tieslietu ministrija ierosina ģenerālprokuroru, un valdības Nolīgšanas komiteja viņu ieceļ amatā. Vācija: federālo ģenerālprokuroru ieceļ Vācijas prezidents pēc federālā tieslietu ministra priekšlikuma, kas jāapstiprina Federālajai padomei. Igaunija: republikas valdība ieceļ ģenerālprokuroru amatā pēc priekšlikuma, ko izvirzījis par jomu atbildīgais ministrs, ņemot vērā Riigikogu Juridiskās komisijas atzinumu. Īrija: komiteja, kurā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Advokātu kolēģijas priekšsēdētājs, Juridiskās biedrības prezidents, valdības ģenerālsekretārs un Ģenerālprokurora biroja ģenerāldirektors, atlasa kandidātus iecelšanai amatā pēc atklāta konkursa un intervijas. Grieķija: tieslietu ministrs / Tieslietu ministrija ierosina ģenerālprokuroru, un Tiesu iestāžu padome viņu ieceļ amatā pēc tam, kad prezidents ir izdevis rīkojumu. Francija: priekšlikums par iecelšanu: tieslietu ministrs pieņem lēmumu ar iepriekšēju nesaistošu Tieslietu padomes atzinumu. Horvātija: priekšlikums: valdība; iecelšana: parlaments, pamatojoties uz kompetentās parlamenta komitejas atzinumu. Itālija: lēmums par iecelšanu: pēc Padomes priekšlikuma tieslietu ministrs izdod ministra dekrētu bez jebkādas rīcības brīvības neiecelt ierosināto prokurora kandidātu. Kipra: valsts vadītājs ierosina un ieceļ amatā ģenerālprokuroru. Latvija: priekšlikums par iecelšanu: Tieslietu padome; lēmums par iecelšanu: parlaments. Lietuva: priekšlikums par iecelšanu: prokuroru atlases komisija (kuras sastāvā ir divi prokurori, ko izvirza Koleģiāta padome, divi prokurori, ko izvirza ģenerālprokurors, un trīs citi locekļi, ko izvirza attiecīgi Valsts prezidents, Seima priekšsēdētājs un Ministru prezidents). Luksemburga: tieslietu ministrs / Tieslietu ministrija ierosina ģenerālprokuroru, un lielhercogs viņu ieceļ amatā. Procedūra mainīsies no 2023. gada 1. jūlija, kad darbu sāks Tiesu iestāžu padome. Nīderlande: lēmums par iecelšanu tiek pieņemts ar karaļa dekrētu (ar pienākumu ievērot priekšlikumu iecelt prokurora amata kandidātu). Lēmums par atlaišanu tiek pieņemts ar karaļa dekrētu. Austrija: priekšlikums par iecelšanu: neatkarīga personāla struktūra. lēmums par iecelšanu: federālais prezidents lēmuma pieņemšanu deleģē tieslietu ministram. Polija: tieslietu ministrs ir arī ģenerālprokurors. Viņus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Polijas Republikas prezidents pēc Ministru prezidenta priekšlikuma. Rumānija: tieslietu ministrs / Tieslietu ministrija ierosina ģenerālprokuroru, un valsts vadītājs viņu ieceļ amatā. Slovēnija: priekšlikums Valsts prokuroru padome; iecelšana: parlaments pēc valdības atzinuma saņemšanas. Slovākija: vienu priekšlikumu par ģenerālprokurora kandidāta ievēlēšanu Nacionālajai padomei var iesniegt parlamenta loceklis, tieslietu ministrs, valsts tiesību aizstāvis, Slovākijas Republikas Prokuroru padome, profesionālā juristu organizācija, Slovākijas Republikā esošas universitātes Juridiskā fakultāte un Slovākijas Zinātņu akadēmijas Valsts un tiesību institūts. Zviedrija: nav iesaistīta neviena ierosinātāja institūcija.
– Konstitucionālās jurisdikcijas –
Konstitucionālās tiesu iestādes ir galvenais pārbaužu un līdzsvara elements konstitucionālā demokrātijā. Konstitucionālajām tiesām ir izšķiroša nozīme ES tiesību efektīvā piemērošanā, ES tiesību sistēmas integritātes nodrošināšanā un tiesiskuma pamatprincipu noteikšanā. Jau 1970. gadā Tiesa atzina dalībvalstīm kopīgās konstitucionālās tradīcijas par Eiropas pamattiesību aizsardzības pamatu ( 132 ). Pavisam nesen Tiesa norādīja, ka tiesiskuma principi, kas izstrādāti Tiesas judikatūrā, pamatojoties uz ES Līgumiem, izriet no kopējām vērtībām, kuras atzīst un piemēro arī dalībvalstis savās tiesību sistēmās ( 133 ).
Tiesu iestāžu organizēšana, tostarp Konstitucionālās tiesas izveide, sastāvs un darbība, ir dalībvalstu kompetencē ( 134 ). Turklāt Konstitucionālās tiesas, ja tādas pastāv, var būt vai nebūt tiesu varas daļa. Tomēr, kā norādījusi Tiesa, dalībvalstīm, īstenojot šo kompetenci, ir jāpilda savi pienākumi, kas izriet no ES tiesību aktiem, jo īpaši vērtībām, kas ir ES pamatā ( 135 ). Arī Venēcijas komisija ir norādījusi, ka nav vispārējas prasības izveidot Konstitucionālo tiesu ( 136 ). 63. attēlā ir sniegts pirmais pārskats par dažādajiem risinājumiem, kas pieņemti dalībvalstīs, lai nodrošinātu konstitucionālo tiesību aizsardzību augstākās instances tiesās.
63. attēls. Augstākās instances tiesas, kas īsteno konstitucionālo jurisdikciju – (*) (avots: Eiropas Komisija)
(*) Šajā diagrammā jurisdikcijas ir šādas: Beļģija: Cour Constitutionnelle, Grondwettelijk Hof (Beļģijas Konstitucionālā tiesa). Bulgārija: Конституционен съд на Република България (Bulgārijas Republikas Konstitucionālā tiesa). Čehija: Ústavní soud (Čehijas Konstitucionālā tiesa). Dānija: Højesteret (Dānijas Augstākā tiesa). Vācija: Bundesverfassungsgericht (Federālā konstitucionālā tiesa). Visas tiesas ir kompetentas pārbaudīt tiesību aktu atbilstību konstitūcijai. Pārbaudē noskaidro, vai tiesību akts ir pieņemts konstitūcijā un parlamenta kārtības rullī noteiktajā kārtībā un vai tā saturs atbilst konstitūcijai. Igaunija: Riigihokus (Augstākās tiesas Konstitucionālās pārbaudes palāta un Augstākās tiesas en banc). Īrija: Cúirt Uachtarach na hÉireann (Īrijas Augstākā tiesa). Grieķija: Areios Pagos (Augstākā tiesa) un Symvoulio Tis Epikrateias (Valsts padome). Nav Konstitucionālās tiesas. Katram tiesnesim ir tiesības kontrolēt likuma atbilstību Konstitūcijai (Konstitūcijas 87. panta 2. punkts: “Tiesneši ir pakļauti vienīgi Konstitūcijai un likumiem; nekādā gadījumā viņiem nav pienākuma ievērot noteikumus, kas pieņemti, pārkāpjot Konstitūciju”). Spānija: Tribunal Constitucional de España (Spānijas Konstitucionālā tiesa). Francija: Conseil Constitutionnel (Konstitucionālā padome). Horvātija: Ustavni sud Republike Hrvatske (Horvātijas Republikas Konstitucionālā tiesa). Itālija: Corte Costituzionale (Konstitucionālā tiesa). Kipra: Ανώτατο Δικαστήριο (Kipras Republikas Augstākā tiesa). Latvija: Latvijas Republikas Satversmes tiesa. Lietuva: Lietuvos Respublikos Konstitucinis Teismas (Lietuvas Republikas Konstitucionālā tiesa). Luksemburga: Cour constitutionnelle de Luxembourg (Luksemburgas Konstitucionālā tiesa). Ungārija: Alkotmánybíróság (Ungārijas Konstitucionālā tiesa). Visas tiesas var veikt decentralizētas “konstitucionālās” pārbaudes attiecībā uz spēkā esošiem līgumiem. Malta: Konstitucionālā tiesa. Nīderlande: Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlanes Augstākā tiesa). Nīderlandes Augstākā tiesa darbojas kā kasācijas tiesa civillietās, krimināllietās un nodokļu lietās. Austrija: Verfassungsgerichtshof (Austrijas Konstitucionālā tiesa). Polija: Trybunał Konstytucyjny (Polijas Konstitucionālā tiesa). Portugāle: Tribunal Constitucional (Konstitucionālā tiesa). Rumānija: Curtea Constituțională (Rumānijas Konstitucionālā tiesa). Slovēnija: Ustavno sodišče Republike Slovenije (Slovēnijas Republikas Konstitucionālā tiesa). Slovākija: Ústavný súd Slovenskej republiky (Slovākijas Konstitucionālā tiesa). Somija: Korkein oikeus ja Korkein hallinto-oikeus (Somijas Augstākā tiesa un Augstākā administratīvā tiesa). Somijā nav Konstitucionālās tiesas. Visas tiesas var ex post pārbaudīt atbilstību konstitūcijai konkrētos gadījumos, Augstākā tiesa un Augstākā administratīvā tiesa ir augstākā instance katrā tiesu varas nozarē. Zviedrija: Högsta Domstolen Högsta och Förvaltningsdomstolen (Zviedrijas Augstākā tiesa un Augstākā administratīvā tiesa). Visas tiesas, izskatot konkrētas lietas, var pārbaudīt likumu atbilstību konstitūcijai vai augstākajiem statūtiem, un tām ir jāatsakās piemērot jebkādus neatbilstošus noteikumus.
Arī šīm konstitucionālajām jurisdikcijām piešķirtās kompetences atšķiras, un šajā saistībā nav piemērojami Eiropas standarti. Prakse liecina, ka dažās dalībvalstīs konstitucionālo tiesu galveno lomu tiesību aktu un normu pārskatīšanā papildina loma ar tiesību aktu projektu pārskatīšanā ( 137 ). Dažos gadījumos valsts tiesību akti arī ļauj fiziskām un juridiskām personām vērsties konstitucionālajās jurisdikcijās; šīs tiesības var attiekties vienīgi uz vispārpiemērojamo tiesību aktu iespējamu neatbilstību konstitūcijai, savukārt citos gadījumos tās var attiekties arī uz tiesībām apstrīdēt atsevišķus aktus. 64. attēlā ir sniegts pārskats par dažādajām kompetencēm, ko īsteno dalībvalstu augstākās konstitucionālās jurisdikcijas, galveno uzmanību pievēršot atsevišķam kompetenču kopumam, kas parasti tiek piešķirts šīm jurisdikcijām.
64. attēls. To augstākās instances tiesu atsevišķas kompetences, kuras īsteno konstitucionālo jurisdikciju (*) (avots: Eiropas Komisija)
(*) Čehija: Konstitucionālā tiesa veic ex ante pārbaudi tikai tad, ja tiek izvērtēta starptautiska līguma atbilstība konstitūcijai un konstitucionālajiem likumiem. Persona vispārīgu normu var apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā tikai ierobežotos gadījumos. Dānija: visas tiesas var pārbaudīt tiesību aktu atbilstību konstitūcijai. Pārbaudē noskaidro, vai tiesību akts ir pieņemts konstitūcijā un parlamenta kārtības rullī noteiktajā kārtībā un vai tā saturs atbilst konstitūcijai. Īrija: Konstitūcijas 26. pants paredz, ka Īrijas prezidents var iesniegt likumprojektu Augstākajai tiesai, lai tā sniegtu atzinumu par tā spēkā esību atbilstoši Konstitūcijai. Grieķija: nav Konstitucionālās tiesas. Katram tiesnesim ir tiesības un pienākums kontrolēt likumu atbilstību Konstitūcijai (decentralizēta konstitucionālā kontrole). Tiesa var tikai pasludināt pārbaudāmo likumu par “nepiemērojamu” izskatāmajā lietā. Spānija: Konstitucionālā tiesa var iesniegt provizorisku apelāciju par neatbilstību konstitūcijai saistībā ar priekšlikumiem autonomijas statūtu reformai. Itālija: ikviens ierindas un administratīvo lietu tiesnesis var izvirzīt jautājumu par to normu konstitucionālo spēkā esību, kuras viņam ir jāpiemēro izskatāmajā lietā. Valsts un reģionālās valdības var tieši vērsties tiesā ar jautājumiem par atbilstību konstitūcijai, apgalvojot, ka ir aizskartas to konstitucionāli garantētās kompetences. Luksemburga: pārbaudi par atbilstību konstitūcijai var sākt, ja puse parastā vai administratīvajā tiesā uzdod jautājumu par likuma atbilstību konstitūcijai. Kipra: no 2023. gada jūlija Kiprā būs Konstitucionālā tiesa (Ανώτατο Συνταγματικό Δικαστήριο). Tiesību aktos ir paredzēta sistēma, kurā parastās tiesas vēršas Konstitucionālajā tiesā ar jautājumiem, kas saistīti ar likuma atbilstību konstitūcijai. Konstitucionālā tiesa nevar izskatīt individuālās sūdzības. Ungārija: likumprojektu ex ante pārskatīšanu var pieprasīt parlaments vai Valsts prezidents. Likumu ex post pārskatīšanu var ierosināt valdība, ceturtā daļa parlamenta deputātu, komisārs pamattiesību jautājumos (ombuds), Kúria (Augstākās tiesas) priekšsēdētājs un ģenerālprokurors. Nīderlande: tā kā nepastāv centralizēta Konstitucionālā tiesa, vispārējās jurisdikcijas tiesas var veikt decentralizētu “konstitucionalitātes” uzraudzību. Lai gan parlamenta likumu atbilstību konstitūcijai pārbaudīt nevar, ir iespējams pārbaudīt atbilstību tieši piemērojamiem nolīgumiem. Valsts padomes Konsultatīvā nodaļa sniedz neatkarīgas konsultācijas par tiesību aktu projektiem, tostarp par to atbilstību Konstitūcijai. Portugāle: ex post pārskatīšana ietver konstitucionālo pārbaudi, lai noskaidrotu, vai ir pieņemti konstitucionālo normu izpildei nepieciešamie likumdošanas pasākumi. Slovēnija: līguma ratifikācijas procesā pēc Valsts prezidenta, valdības vai vienas trešdaļas Nacionālās sapulces deputātu priekšlikuma Konstitucionālā tiesa sniedz atzinumu par starptautiskā līguma atbilstību konstitūcijai. Nacionālajai sapulcei ir saistošs Konstitucionālās tiesas atzinums.
– Advokātu kolēģiju un praktizējošo advokātu neatkarība Eiropas Savienībā –
Advokātiem un to profesionālajām apvienībām ir būtiska nozīme pamattiesību aizsardzības nodrošināšanā un tiesiskuma stiprināšanā ( 138 ). Taisnīgai tiesvedības sistēmai ir nepieciešams, lai advokāti varētu netraucēti īstenot klientu konsultēšanu un pārstāvniecību. Advokātu piederība brīvai profesijai un tiesības, kas izriet no šādas piederības, palīdz saglabāt neatkarību, un advokātu kolēģijai ir būtiska nozīme, lai palīdzētu garantēt praktizējošu advokātu neatkarību. Eiropas standartos cita starpā ir noteikta prasība brīvi strādāt advokāta profesijā, prasība par advokātu kolēģiju neatkarību. Šajos standartos ir paredzēti pamatprincipi pret advokātiem izvirzītās disciplinārlietās ( 139 ).
65. attēls. Advokātu kolēģiju un praktizējošu advokātu neatkarība, 2022. gads (*) (avots: Eiropas Komisija kopā ar CCBE ( 140 )).
(*) Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, dalībvalstis varēja iegūt ne vairāk kā deviņus punktus. Aptauja tika veikta 2023. gada sākumā. Jautājumā par advokāta un klienta attiecību konfidencialitātes garantijām tika piešķirti 0,5 punkti par katru no pilnīgi izpildītajiem kritērijiem (kratīšana un advokāta rīcībā esošo elektronisko datu izņemšana, kratīšana advokāta telpās, advokāta un klienta saziņas pārtveršana, advokāta un viņa telpu novērošana, nodokļu audits advokātu birojā un citas administratīvās pārbaudes). Par visiem pārējiem pilnīgi izpildītajiem kritērijiem tika piešķirts viens punkts. Par neizpildītiem kritērijiem punkti netika piešķirti. Malta: 2020. gada atbildes, kas pielāgotas jaunajai metodikai. Igaunija: Tieslietu ministrijai ir plašas uzraudzības pilnvaras attiecībā uz juridiskās palīdzības sistēmas organizāciju. Lietuva: saskaņā ar Advokatūras likumu Advokātu kolēģijas padome var ierosināt disciplinārlietu pret advokātiem. Taču likums noteic, ka šādas tiesības ir arī tieslietu ministram. Ja tieslietu ministrs nolemj ierosināt disciplinārlietu pret advokātu, advokātu kolēģijai nav nekādas teikšanas šajā procesā un lieta nonāk tieši Disciplinārtiesā. Turklāt Disciplinārtiesā ir pieci advokāti, kas ir advokātu kolēģijas locekļi. Trīs no pieciem ievēl Advokātu kolēģijas kopsapulce, bet vēl divus ieceļ tieslietu ministrs. Polija: Tieslietu ministrija uzrauga Advokātu kolēģiju, organizējot advokātu eksāmenus un kontrolējot shēmu, kas nosaka minimālo maksu par juridiskajiem pakalpojumiem. Slovēnija: disciplinārlietas izskata pati Advokātu kolēģija. Pirmās instances Disciplinārlietu komisijas lēmumu iespējams pārsūdzēt, un to izskata otrās instances Disciplinārlietu komisija. Otrās instances Disciplinārlietu komisijas lēmumus pārsūdzēt nav iespējams. Tas ir noteikts Advokātu likuma 65. pantā: “Advokātu kolēģijas disciplinārlietu struktūru lēmumi ir izpildāmi.” Slovākija: pirmkārt, lūgumrakstu, pamatojoties uz sūdzību, iesniedz Slovākijas Advokātu kolēģijas neatkarīgā Uzraudzības komiteja. Tomēr tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu arī tad, ja “advokāts ir veicis darbību, kas var tikt uzskatīta par profesionālās ētikas pārkāpumu saskaņā ar līdz šim spēkā esošajām tiesību normām, Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs (kas rīkojas kā lūgumraksta iesniedzējs) var iesniegt pieteikumu par disciplinārlietas sākšanu saskaņā ar šo likumu attiecīgajai Advokatūras pārvaldes struktūrai termiņā, kas bija noteikts disciplinārlietas sākšanai saskaņā ar līdz šim spēkā esošo tiesību normu”.
|
3.3.3. Kopsavilkums par tiesu sistēmas neatkarību Tiesu sistēmas neatkarība ir iedarbīgas tiesu sistēmas pamatelements. Tā ir ļoti svarīga, lai veicinātu tiesiskumu, taisnīgu tiesvedību un iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos tiesu sistēmai. Tādēļ jebkurā tiesu sistēmas reformā būtu jāaizstāv tiesiskums un jāievēro Eiropas tiesu sistēmas neatkarības standarti. 2023. gada rezultātu apkopojums parāda tendences plašas sabiedrības un uzņēmumu priekšstatos par tiesu sistēmas neatkarību. Šajā rezultātu apkopojumā ir arī sniegti jauni rādītāji, kas saistīti ar augstāko tiesu priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru iecelšanu, struktūrām, kas iesaistītas korupcijas novēršanā un apkarošanā, un augstākās instances tiesām, kas īsteno konstitucionālās jurisdikcijas. Tikai pēc strukturālajiem rādītājiem vien nevar izdarīt secinājumus par dalībvalstu tiesu sistēmu neatkarību, tomēr tie atspoguļo iespējamus elementus, kurus var izmantot kā sākumpunktu šādai analīzei. a)2023. gada rezultātu apkopojumā ir atspoguļotas tendences attiecībā uz priekšstatu par neatkarību, pamatojoties uz plašas sabiedrības (Eirobarometrs FL519) un uzņēmumu (Eirobarometrs FL520) aptaujām: oastotajā Eirobarometra veiktajā plašas sabiedrības aptaujā (49. attēls) ir redzams, ka priekšstats par neatkarību salīdzinājumā ar 2016. gadu ir uzlabojies 15 dalībvalstīs. Salīdzinājumā ar 2016. gadu astoņās dalībvalstīs, kuras saskaras ar īpašām grūtībām, plašas sabiedrības priekšstats par neatkarību ir uzlabojies. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu plašas sabiedrības priekšstats par neatkarību ir uzlabojies 12 dalībvalstīs un astoņās dalībvalstīs, kuras saskaras ar īpašām problēmām, taču divās dalībvalstīs priekšstats par neatkarību saglabājas īpaši zems. oAstotajā Eirobarometra veiktajā uzņēmumu aptaujā (51. attēls) redzams, ka priekšstats par neatkarību salīdzinājumā ar 2016. gadu ir uzlabojies 12 dalībvalstīs. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmumu priekšstats par neatkarību ir pasliktinājies 13 dalībvalstīs un deviņās dalībvalstīs, kuras saskaras ar īpašām problēmām. Divās dalībvalstīs priekšstats par neatkarību joprojām ir sevišķi negatīvs. oAttiecībā uz priekšstatu par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu visbiežāk minētais iemesls bija valdības un politiķu iejaukšanās vai spiediens, kā arī spiediens ekonomikas vai citu konkrētu interešu dēļ. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem abi šie iemesli joprojām bieži tika minēti divās dalībvalstīs, kurās respondentu priekšstatā tiesu sistēmas neatkarības (50. un 52. attēls) līmenis ir ļoti zems. oAttiecībā uz iemesliem, kādēļ aptaujāto priekšstatā tiesu un tiesnešu neatkarības līmenis ir augsts, gandrīz četras piektdaļas uzņēmumu un plašas sabiedrības (attiecīgi 38 % un 42 % respondentu) norādīja tiesnešu statusa un amata nodrošinātās garantijas. b)Kopš 2022. gada ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā atspoguļoti Eirobarometra aptaujas rezultāti par to, kā uzņēmumi vērtē tiesību aktu un tiesu darbības rezultativitāti ieguldījumu aizsardzībā saistībā ar, viņuprāt, nepamatotiem valsts lēmumiem vai bezdarbību (53. attēls). Administratīvā rīcība, likumdošanas procesa stabilitāte un kvalitāte, kā arī tiesu un īpašuma aizsardzības nodrošināšanas rezultativitāte aizvien ir salīdzinoši svarīgi faktori, kas veicina uzticību ieguldījumu aizsardzībai (54. attēls). Salīdzinājumā ar pagājušo gadu pārliecība par ieguldījumu aizsardzību uzlabojās 16 dalībvalstīs. c)55. attēlā ir sniegts atjaunināts pārskats par tiesu iestāžu padomju galvenajām pilnvarām valstīs, kurās šādas struktūras pastāv. d)56. un 57. attēlā ir norādīts stāvoklis saistībā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju iecelšanu visās dalībvalstīs. 56. attēlā ir norādītas iestādes, kas ierosina kandidātus to iecelšanai Augstākās tiesas priekšsēdētāju amatā, un iestādes, kas tos ieceļ amatā. 57. attēlā ir norādīta izpildvaras un parlamenta kompetence, kad tie ieceļ amatā Augstākās tiesas priekšsēdētājus, pamatojoties uz iesniegumu, kas saņemts no ierosinātājām institūcijām. e)Pirmo reizi ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā ir sniegti vairāki rādītāji, kas attiecas tieši uz korupcijas apkarošanu. 58. un 59. attēlā salīdzinoši parādītas specializēto korupcijas novēršanas struktūru pilnvaras un iecelšana. 60. un 61. attēlā pirmo reizi ir sniegts pārskats par struktūrām, kas specializējas korupcijas apkarošanā, un korupcijas apkarošanas jomā specializēto prokuratūru vadītāju iecelšanas procedūrām. f)62. attēlā pirmo reizi ir norādītas ģenerālprokuroru iecelšanā iesaistītās iestādes. g)63. un 64. attēlā pirmo reizi šajā rezultātu apkopojumā ir sniegts pārskats par dažādajiem risinājumiem, kas pieņemti dalībvalstīs, lai nodrošinātu konstitucionālo tiesību aizsardzību augstākās instances tiesās, un to izvēlētās kompetences. h)65. attēls liecina, ka, lai gan deviņās dalībvalstīs izpildvarai ir zināma uzraudzības funkcija attiecībā uz advokātu kolēģiju, kopumā tiek garantēta praktizējošu advokātu neatkarība, ļaujot tiem netraucēti īstenot klientu konsultēšanu un pārstāvniecību. |
4. NOBEIGUMS
2023. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā parāda, ka dalībvalstu tiesu sistēmu darbības rezultativitāte ir atšķirīga. Tas liecina, ka daudzās jurisdikcijās tiek uzlabota tiesu sistēmu efektivitāte, kvalitāte un neatkarība. Tomēr joprojām ir grūtības nodrošināt iedzīvotāju pilnīgu uzticēšanos visu dalībvalstu tiesību sistēmām. Informācija, kas iekļauta ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā, palīdz veikt uzraudzību Eiropas tiesiskuma mehānisma ietvaros un tiek izmantota Komisijas gada ziņojumā par tiesiskumu.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām tiks likvidēti juridiskie šķēršļi, kas var kavēt kriminālvajāšanu, piemēram, noteikums, ka kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju var sākt tikai tad, kad ir noslēgusies tiesvedība par pamatā esošo predikatīvo nodarījumu. Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2020. gada 8. decembrim.
Maksa par juridiskiem pakalpojumiem ir atlīdzība par pakalpojumiem, ko advokāti sniedz klientiem.
