EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.3.2023

COM(2023) 173 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

pārskats par to, kā darbojas Regula (ES) 2022/1369 par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem

{SWD(2023) 63 final}

I.Ievads

2022. gadā Krievija gāzes piegādi izmantoja par politisku ieroci. Šajā sakarā Eiropas Savienība 2022. gada augustā kā ārkārtas pasākumu pieņēma Padomes Regulu (ES) 2022/1369, kuras mērķis ir saskaņoti samazināt gāzes pieprasījumu par 15 %, lai nodrošinātu piegādes drošību.

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2022/1369 dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai gāzes pieprasījumu samazinātu par 15 %, un šī prasība kļūst obligāta gadījumā, ja tiek izsludināta Savienības trauksme. Turklāt dalībvalstīm jāatjaunina savi ārkārtas rīcības plāni, kā noteikts regulas 8. pantā, lai atspoguļotu īstenotos pasākumus, un reizi divos mēnešos jāziņo Eurostat par panākto pieprasījuma samazinājumu. 9. pantā noteikts, ka Komisijai ir jāveic pārskatīšana, uz kuras pamata Komisija var ierosināt pagarināt regulas piemērošanas laikposmu. Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā SWD/2023/63 Komisija izklāsta analīzi par gāzes pieprasījuma samazinājumiem kopš 2022. gada augusta, uz scenāriju balstītu analīzi par krātuvju piepildīšanas prognozēm, ņemot vērā dažādus iespējamus pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarinājumus, un padziļinātu izpēti par iepriekšējiem samazinājumiem un augšupvērstiem un lejupvērstiem riskiem 2023.–2024. gadā.

Šis jautājums ir apspriests ar Gāzes koordinācijas grupu 1 , kurā ir pārstāvji no dalībvalstīm un Eiropas apvienībām, kas pārstāv piegādātājus, infrastruktūras operatorus, tirgotājus un galvenos gāzes patērētājus. Gāzes koordinācijas grupas locekļi 16. februāra sanāksmē pauda izpratni par to, cik svarīgi ir turpināt pieprasījuma samazināšanu, jo tas ir īpaši izmaksefektīvs pasākums piegādes drošības saglabāšanai un stiprināšanai.

II.Veiktie pasākumi un panāktais pieprasījuma samazinājums

Kopš Padomes Regulas (ES) 2022/1369 pieņemšanas ES ir sekmīgi dažādojusi piegādes avotus, atsakoties no Krievijas gāzes 2 , un no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim samazinājusi gāzes pieprasījumu par 19 %, proti, par 41,5 mljrd. m³, salīdzinājumā ar iepriekšējo 5 gadu vidējo rādītāju tajā pašā laikposmā. 2. tabula (sk. pielikumu) liecina, ka pieprasījuma samazinājums dažādos mēnešos un dažādās dalībvalstīs ir bijis atšķirīgs, atspoguļojot atšķirīgos valstu apstākļus. Izņēmumi attiecībā uz obligātu pieprasījuma samazināšanu Savienības trauksmes gadījumā, kas noteikti Padomes Regulas (ES) 2022/1369 5. pantā, arī atspoguļo šos atšķirīgos valstu apstākļus.

Pašreizējais krājumu līmenis ir samērā augsts šim gada laikam, gāzes cenas kopš augustā sasniegtajiem maksimumiem ir pastāvīgi samazinājušās (lai gan tās joprojām ir ievērojami augstākas par ilgtermiņa vidējo rādītāju), un 2022./2023. gada ziemas atlikušajā daļā piegādes drošība ir garantēta. Tomēr, kā liecina III iedaļa, ES gāzes tirgus joprojām ir saspringts, un gadījumā, ja gāzes pieprasījums pēc 31. marta netiks samazināts, ir maz ticams, ka dalībvalstis līdz 31. oktobrim izpildīs 90 % krātuvju piepildīšanas pienākumu, tādējādi apdraudot piegādes drošību 2023./2024. gada ziemā un radot iespējama gāzes trūkuma vai ļoti augstu gāzes cenu atgriešanās risku.

1. attēls ilustrē ES gāzes patēriņu no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim (zaļā līnija; “Faktiskais patēriņš”) salīdzinājumā ar tā paša laikposma vidējo rādītāju iepriekšējos 5 gados (zilā līnija; “References patēriņš”) un 15 % samazinājuma mērķrādītāju (sarkanā līnija; “Mērķrādītājs”), kas noteikts laikposmam no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam un kas saskaņā ar šo priekšlikumu būtu piemērojams arī citiem mēnešiem. 1. attēls arī liecina, ka gāzes patēriņš ziemā ir ievērojami lielāks nekā vasarā. Proti, pieprasījums 2. un 3. ceturksnī ir aptuveni puse no pieprasījuma 1. un 4. ceturksnī.

1. attēls. References patēriņš, patēriņa mērķrādītājs (t. i., references patēriņš -15 %) un faktiskais patēriņš (2022. gada augusts–2023. gada janvāris); ES27 (mljrd. m³)

Avots: ENER/CET aprēķini, pamatojoties uz Eurostat sērijas NRG_CB_GASM apakšsēriju IC_CAL_MG, izteikts m³, 2023. gada 7. martā plkst. 11.00.

Nozares

Lai varētu padziļināti analizēt gāzes pieprasījuma samazinājumu, vajadzīgi biežāk publicēti dati par nozaru pieprasījumu pēc gāzes. Pašlaik Eurostat ziņo par gāzes patēriņu sadalījumā pa pieprasījuma nozarēm 3 tikai reizi gadā ar viena gada kavēšanos. Tāpēc nav iespējams ticami sadalīt gāzes ietaupījumus pa nozarēm vai sadalīt tos strukturālos un nestrukturālos samazinājumos, pamatojoties uz oficiālu datu kopu, kas aptver visu ES.

Komisija 4 , izmantojot papildu datus, lēš, ka laikposmā no 2022. gada augusta līdz decembrim mājsaimniecību pieprasījuma samazinājums veidoja aptuveni 50 % un rūpniecības — 43 % no kopējā gāzes pieprasījuma samazinājuma, savukārt elektroenerģijas nozares pieprasījuma samazinājums veidoja tikai 7 %, jo hidroenerģijas un kodolenerģijas ražošanas jaudas pieejamība bija maza 5 . Rūpniecība veidoja lielāko daļu pieprasījuma samazinājuma vasarā un rudenī, savukārt mājsaimniecības veidoja lielāko daļu pieprasījuma (un patēriņa) samazinājuma ziemā. Mēs lēšam, ka aptuveni vienu sesto daļu no kopējā samazinājuma var attiecināt uz temperatūru, proti, maigāku (agrīnu) ziemu nekā atsauces periodā, un tas atbilst 5 mljrd. m³ no kopējā 30 mljrd. m³ samazinājuma laikā no augusta līdz decembrim.

Dalībvalstu pasākumi, par kuriem ziņots ārkārtas rīcības plānos

Padomes Regulas (ES) 2022/1369 7. un 8. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm, atjauninot savus ārkārtas rīcības plānus, ir jāpaziņo par īstenotajiem pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Lielākā daļa dalībvalstu ir paziņojušas Komisijai atjauninātos ārkārtas rīcības plānus.

Kā izklāstīts atjauninātajos plānos, īstermiņa pasākumi aptver divus galvenos pasākumu veidus: 1) informācijas kampaņas par gāzes taupīšanu un 2) siltumapgādes un aukstumapgādes samazināšanas pasākumus.

·Lielākā daļa dalībvalstu ir īstenojušas komunikācijas kampaņas. Dažkārt šīs kampaņas arī uzlaboja informētību par esošajām energoefektivitātes subsīdiju shēmām, kas galvenokārt paredzētas mājsaimniecībām un MVU.

·Temperatūras ierobežošana: lielākā daļa plānu ietver siltumapgādes un aukstumapgādes ierobežojumus sabiedriskajās ēkās; dažas dalībvalstis šos ierobežojumus attiecina arī uz birojiem un veikaliem.

·Vairākas dalībvalstis noteica apgaismojuma ierobežojumus, kas parasti attiecas uz sabiedriskajām ēkām un pieminekļiem, bet dažos gadījumos arī uz veikalu skatlogiem.

Dalībvalstis ir paziņojušas tādus vidēja termiņa pasākumus kā kurināmā maiņas pasākumi, subsīdijas ēku energorenovācijai vai neefektīvu sadzīves tehnikas ierīču nomaiņai. Kā ilgtermiņa pasākumus dalībvalstis bieži min tieša atbalsta sniegšanu patērētājiem, ietverot subsīdijas vai nodokļu samazinājumus, kuru mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, siltumsūkņu ierīkošanu vai uzlabot energoefektivitāti (arī veicot, piemēram, revīzijas).

III.Prognoze nākamajai ziemai

Lai gan laikā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim ES ir sekmīgi samazinājusi pieprasījumu un dažādojusi piegādes avotus, atsakoties no Krievijas gāzes importa, šajā iedaļā ir pētīts, vai ar to pietiek, lai 2023./2024. gada ziemā novērstu jebkādu piegādes apdraudējumu, ja Regulas (ES) 2022/1369 darbības termiņš beidzas 2023. gada 31. martā.  1. tabul ā parādīts krājumu līmenis 2023. gada oktobrī un 2024. gada martā, ņemot vērā dažādus iespējamus pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarinājumus un pamatojoties uz jaunāko pieejamo tirgus informāciju un datiem 6 . 2. attēl ā  prognozēts krātuvju piepildījuma līmenis 4 scenārijos. 1. tabula liecina, ka gadījumā, ja pēc 1. aprīļa gāzes pieprasījums netiks samazināts vai tiks samazināts ierobežotā apmērā (A vai B scenārijs), maz ticams, ka dalībvalstis līdz 2023. gada 31. oktobrim izpildīs pienākumu piepildīt krātuves 90 % apmērā, kā noteikts Regulā (ES) 2022/1032, un līdz ar to nebūs iespējams nodrošināt piegādes drošību 2023./2024. gada ziemā. Ja gāzes pieprasījuma samazināšana par 15 % pēc 1. aprīļa turpināsies vismaz līdz 31. oktobrim, 90 % piepildīšanas pienākums, visticamāk, tiks izpildīts (C un D scenārijs). Gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarināšana līdz 2024. gada 31. martam izšķiroši samazinātu piegādes drošības apdraudējumus 2024./2025. gada ziemā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) 2022. gada 12. decembra ziņojumā 7 lēš, ka 2023. gadā varētu rasties piegādes iztrūkums, ja netiks veiktas papildu darbības gāzes taupīšanai.

1. tabula. Ikmēneša krājumu līmenis atkarībā no pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarinājuma

 Avots: ENER/CET aprēķini.

·A scenārijs. Nav pagarinājuma. Ja pieprasījums netiktu samazināts, krājumu līmenis līdz 2023. gada oktobra beigām sasniegtu tikai 69 mljrd. m³, kas ir ievērojami mazāk par 90 % krātuvju piepildīšanas pienākumu (89,4 mljrd. m³). Turklāt krājumi līdz 2024. gada februārim tiktu pilnībā izsmelti, un tas raisa ļoti nopietnas bažas par piegādes drošību 2024./2025. gada ziemā.

·B scenārijs. 8 mēnešu pagarinājums no 2023. gada augusta līdz 2024. gada martam. Saskaņā ar šo scenāriju krātuves tiktu piepildītas pārāk lēni, krājumu līmenim oktobra beigās sasniedzot tikai 80 mljrd. m³, kas ir ievērojami mazāk par 90 % krātuvju piepildīšanas pienākumu (89,4 mljrd. m³). Turklāt krājumu līmenis līdz nākamās ziemas beigām nokristos zem 30 % (28 mljrd. m³) (28 % 2024. gada marta beigās), raisot nopietnas bažas par piegādes drošību un apgrūtinot krātuvju pietiekamu piepildīšanu 2024./2025. gada ziemai.

·C scenārijs. 7 mēnešu pagarinājums no 2023. gada aprīļa līdz oktobrim. Saskaņā ar šo scenāriju krātuves līdz šīs vasaras beigām būtu pietiekami piepildītas, līdz 2023. gada oktobra beigām sasniedzot 95 % (95 mljrd. m³) piepildījuma un izpildot 90 % krātuvju piepildīšanas pienākumu (89,4 mljrd. m³). Tomēr, tā kā pieprasījums pat normālā ziemā ir divreiz lielāks nekā vasarā, nākamās ziemas beigās krātuves būtu gandrīz pilnībā izsmeltas (9 mljrd. m³ 2024. gada marta beigās). Tas nozīmē, ka pastāv ļoti nopietnas bažas par piegādes drošību un ka ir ļoti grūti pietiekami piepildīt krātuves 2024./2025. gada ziemai.

·D scenārijs. 1 gada pagarinājums no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam. Turpinot pieprasījuma samazināšanu par 15 %, krājumu līmenis līdz 2023. gada oktobra beigām sasniedz 95 mljrd. m³, izpildot 90 % krātuvju piepildīšanas pienākumu (89,4 mljrd. m³). Krājumu līmenis 2024. gada marta beigās būtu aptuveni 43 mljrd. m³.

2. attēls. Ikmēneša krājumu līmenis atkarībā no pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarinājuma

Avots: ENER/CET aprēķini.

Turklāt, papildinot iepriekšējo analīzi, kas atspoguļota 1. attēl ā un 1. tabul ā , vairāki faktori un riski var palielināt gāzes patēriņu šajā gadā un nākamajā ziemā 8 . Tie ietver iespējamu pieprasījuma pēc LNG atjaunošanos pasaules mērogā (ierobežota ietekme, jo ES joprojām ir augstākās klases tirgus 9 ), rūpnieciskā pieprasījuma pēc gāzes atjaunošanos un pārejas no gāzes uz oglēm apvērsi (abus šos procesus virza zemākas gāzes cenas 2023. gadā), laikapstākļus, kas var ietekmēt pieprasījumu pēc siltumapgādes ziemā 10 ,, un kodolenerģijas un hidroenerģijas ražošanu mazā apmērā (sausuma dēļ), kā arī turpmākus gāzes piegādes traucējumus. Francijas kodolenerģijas ražošanas jauda pašlaik ir mazāka par 2022. gadā pieejamo jaudu, ūdens līmenis Itālijā ir 2022. gada līmenī, liecinot par līdzīgi mazu hidroenerģijas ražošanas jaudu, un zemās gāzes cenas jau 2023. gada pirmajās nedēļās izraisīja pāreju no oglēm uz gāzi (sk. SWD/2023/63 IV.3. iedaļu). Ja šie riski turpinās īstenoties, tie ierobežos pasaules un Eiropas gāzes tirgu, un tas varētu ietekmēt 2023./2024. gada ziemai nepieciešamo pazemes gāzes krātuvju piepildījumu, gāzes cenu līmeni un šo cenu svārstīgumu.

IV.Perspektīva

Neraugoties uz būtiskiem uzlabojumiem kopš 2022. gada augusta, situācija pasaules gāzes tirgū 2023. gadā joprojām ir saspringta. Vairāki faktori (laikapstākļi, atlikušais imports no Krievijas, alternatīvu elektroenerģijas avotu pieejamība un papildu saspringums pasaules LNG tirgos) varētu apgrūtināt 2023. gada krātuvju piepildīšanas sezonu. Svarīgi atzīmēt, ka atšķirībā no iepriekšējās sezonas 2023. gada gāzes krātuvju piepildīšanas sezonā nevar rēķināties ar 60 mljrd. m³ Krievijas cauruļvadu gāzes, kas 2022. gadā vēl tika importēta Eiropas Savienībā. Lai ierobežotu piegādes drošības riskus un attiecīgo ietekmi uz tirgu, jāturpina pieprasījuma samazināšana. Lemjot, vai un kā nodrošināt šādu gāzes pieprasījuma samazināšanu Savienībā, īpaši svarīgi ir šādi apsvērumi.

1)Dabasgāzes piegāde pasaulē joprojām ir ierobežota. Krievijas cauruļvadu gāzes īpatsvars kopējā ES importā ir samazinājies no 49 % pirms 2022. gada janvāra līdz mazāk nekā 10 % 2023. gada janvārī. 2022. gada krātuvju piepildīšanas sezonā Krievijas cauruļvadu gāzes imports bija ievērojami lielāks nekā paredzams 2023. gadā. Tāpēc, ņemot vērā šo Krievijas piegāžu samazināšanos, ir jāsamazina pieprasījums.

2)Pieprasījuma samazināšana mazinātu cenu svārstīgumu. Lai gan 2022. gadā smagākā ekonomiskā ietekme tika novērsta, situācija pasaules gāzes tirgos 2023. gadā joprojām ir ļoti saspringta. Gāzes cenas 2022. gadā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni (maksimālā cena 26. augustā pārsniedza 320 EUR/MWh), un tagad tās ir zemākas nekā 45 EUR/MWh, tomēr cenu līmenis joprojām ir divreiz lielāks par vēsturisko normu. Gāzes koordinācijas grupas 2023. gada 16. februāra sanāksmē dalībvalstu pārstāvji, kā arī gāzes nozares apvienības atzina, ka pieprasījuma samazināšanai ir būtiska nozīme nolūkā samazināt spiedienu uz saspringto tirgu un ierobežot gāzes cenu svārstīgumu.

3)Būtu jāturpina ievērot tādu pašu solidaritāti, kāda dominēja Regulas (ES) 2022/1369 piemērošanā. Pašreizējais gāzes piegādes drošības tiesiskais regulējums, kas noteikts ar Regulu (ES) 2017/1938, joprojām nepietiekami nodrošina pienācīgu risinājumu situācijā, kad liela gāzes piegādātāja piegādes ir traucētas ilgāk nekā 30 dienas. Ilgstoši traucējumi joprojām varētu radīt nekoordinētas dalībvalstu rīcības risku, kas apdraudētu piegādes drošību kaimiņos esošajās dalībvalstīs un papildus apgrūtinātu Savienības rūpniecību, patērētājus un iekšējā tirgus darbību. Lai gan dažas dalībvalstis ir vairāk pakļautas traucējumiem nekā citas, jebkādas gāzes piegādes grūtības vai deficīts kaitētu visu dalībvalstu ekonomikai.

4)Kā izklāstīts 2022. gada 20. jūlija paziņojumā “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”, iedzīvotājiem un rūpniecībai ir lētāk samērīgā un pierādāmi īstenojamā veidā turpināt proaktīvi samazināt pieprasījumu, nekā vēlāk saskarties ar nekoordinētiem ierobežojumiem.

5)Pieprasījuma samazināšana par 15 % atbilst 90 % krātuvju piepildīšanas pienākumam. C un D scenārijs liecina, ka vērienīgā iecere samazināt pieprasījumu par 15 %, sākot no 2023. gada 1. aprīļa, ir atbilstīga un nepieciešama un ļauj ES oktobra beigās izpildīt 90 % krātuvju piepildīšanas pienākumu, ietverot iespēju, ka var rasties mēreni lejupvērsti riski (piemēram, mazāks LNG piedāvājums, zems ūdens līmenis vai par vidējo rādītāju mēreni aukstāki laikapstākļi).

6)Gāzes pieprasījuma samazināšana ir steidzami jāturpina, lai nodrošinātu noteiktību tirgus dalībniekiem. Spēkā esošās regulas darbības termiņš beidzas 2023. gada 31. martā, proti, ziemas sezonas beigās. Turpinot samazināšanas centienus pēc 1. aprīļa, tiek nodrošināta skaidrība un novērsti pretrunīgi signāli par stimuliem.

7)Tikai gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarināšana par 12 mēnešiem nodrošina pietiekamu krātuvju piepildījumu vasarā, lai gādātu par atbilstību krātuvju piepildīšanas noteikumiem un piegādes drošību nākamajā ziemā, kā izklāstīts III iedaļā. Turpretī, pagarinot samazināšanas laikposmu no augusta līdz martam, nebūtu pietiekami daudz laika piepildīt krātuves pienācīgā 90 % līmenī un līdz nākamās ziemas beigām rastos nopietnas bažas par piegādes drošību. Tikai auksti laikapstākļi vien līdz 2024. gada 31. martam gandrīz pilnībā iztukšotu krātuves. Ja alternatīvi tiktu pieņemts pagarinājums no aprīļa līdz oktobrim, krātuves līdz 2024. gada 31. martam būtu gandrīz pilnībā iztukšotas pat bez aukstiem laikapstākļiem un bez jebkādu citu lejupvērstu risku īstenošanās. Citiem vārdiem sakot, pagarinājumi, kas īsāki par 12 mēnešiem, var novest pie paniskiem pirkumiem, dalībvalstīm pārsolot citai citu (lielākām gāzes piegādēm nenonākot ES tirgū), augstām cenām un iespējama deficīta. Sīkāka analīze sniegta SWD/2023/63 VI iedaļā.

8)Ilgāks laikposms nodrošina lielāku elastību, kas laika gaitā ļauj optimāli izkliedēt pieprasījuma samazināšanas centienus. Tas jo sevišķi samazinātu strauja cenu kāpuma iespējamību un tādējādi ierobežotu gāzes iepirkuma izmaksas dalībvalstīm par tādiem pašiem apjomiem. Tādējādi samazināšanas laikposma pagarināšana par 12 mēnešiem nodrošina lielāku elastību, kas ļauj ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgās iezīmes, jo dažām dalībvalstīm ir vieglāk samazināt pieprasījumu vasarā (koncentrējoties uz perioda sākumu), savukārt citām ir vieglāk samazināt pieprasījumu ziemā (koncentrējoties uz perioda beigām). Turklāt tas nodrošinātu elastību starp nozarēm: tā kā vasarā mājsaimniecību pieprasījums ir zems, pagarinājums no aprīļa līdz oktobrim nesamērīgi apgrūtinātu rūpniecību un mazāk elastīgo elektroenerģijas nozari, kas ir atkarīga no alternatīvu enerģijas avotu pieejamības.

9)Ņemot vērā to, ka uzraudzības periods ir divi mēneši, un to, ka īstenošanas periodā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam nebija vairāk nozaru ziņojumu, šo pieprasījuma samazinājumu būtība un sadalījums pa nozarēm nav pilnībā izprasti. Tas ierobežoja Komisijas un dalībvalstu spēju noteikt nozaru vājās vietas un iespējamos ietaupījumus (elektroenerģijas, rūpniecības un pakalpojumu nozarēs un mājsaimniecībās) un tādējādi izstrādāt izmaksefektīvākus pasākumus.

V.PIELIKUMS

2. tabul ā  apkopots ikmēneša gāzes pieprasījuma samazinājums salīdzinājumā ar atsauces periodu. Tā liecina, ka brīvprātīgi pieprasījuma samazināšanas pasākumi laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim sasniedza 15 % samazinājuma mērķi. ES mēroga 19,2 % samazinājums atbilst aptuveni 41,5 mljrd. m³ salīdzinājumā ar 15 % mērķrādītāju, kas šajos 6 mēnešos ir aptuveni 32,5 miljardi m³, un mērķrādītāju, kas ir aptuveni 45,3 mljrd. m³ laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam.

2. tabula. Gāzes pieprasījuma samazinājums no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim

Piezīme. Gāzes patēriņa izmaiņas 2022. gadā, sk. 2017.–2021. gada vidējo rādītāju. Kipra neizmanto dabasgāzi.

Avots: ENER/CET aprēķini, pamatojoties uz Eurostat sērijas NRG_CB_GASM apakšsēriju IC_CAL_MG, izteikts TJ (GCV), 2023. gada 7. martā plkst. 11.00.

* Eurostat dati par Slovākiju pašlaik tiek pārskatīti.

(1)

  Komisijas ekspertu grupu un līdzīgu struktūru reģistrs (europa.eu) .

(2)

2022. gadā Krievijas gāzes piegādes ES samazinājās par 47 % — no 152 mljrd. m³ 2021. gadā līdz 80 mljrd. m³. Šīs piegādes galvenokārt aizstāja ASV, kas palielināja eksportu no 21 mljrd. m³ līdz 50 mljrd. m³, un Apvienotā Karaliste, kas palielināja piegādes no 6 līdz 24 mljrd. m³. Palielinājās arī gāzes piegādes ES no Norvēģijas (+10 mljrd. m³), Azerbaidžānas (+3 mljrd. m³), Kataras (+2 mljrd. m³) un Trinidādas un Tobāgo (+1 mljrd. m³).

(3)

Elektroenerģijas ražošana ir vienīgā nozare, par kuru ir pieejami oficiāli Eurostat dati; samazinājums par 2,1 % laikposmā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim, pamatojoties uz Eurostat sērijas NRG_CB_GASM apakšsēriju TI_EHG_MAP, izteikts TJ (GCV), 2023. gada 7. martā plkst. 11.00.

(4)

ĢD Kopīgais pētniecības centrs.

(5)

Lai gan Bruegel (2023) un IEA (2023) provizoriskajā analīzē, kurā izmantoti papildu dati, ir ņemti atšķirīgi atsauces periodi, aplēsēs iegūtie lielumi ir līdzīgi.

(6)

Pieņēmumi:

-Krājumu līmenis kā 2023. gada 7. martā (58,5 mljrd. m³ 5. marta beigās).

-Piegāde pa cauruļvadiem no avotiem ārpus Krievijas ir vienāda ar 2022. gada pēdējo septiņu mēnešu vidējo rādītāju.

-LNG piegāde ir vienāda ar 2022. gada pēdējo septiņu mēnešu vidējo rādītāju, plus 15 mljrd. m³ gadā (1,25 mljrd. m³ mēnesī) no 2023. gada aprīļa.

-Nav gāzes piegādes no Krievijas pa cauruļvadiem.

-Vidējais pieprasījums atsauces periodā, piemērojot procentuālos samazinājumus, kā norādīts.

-Eksports uz Šveici kā 2021. gadā (jaunākie pieejamie dati; 2,2 mljrd. m³ gadā, no kuriem 1/3 vasarā un 2/3 ziemā).

-Eksports uz Ukrainu un Moldovu 0,5 mljrd. m³ mēnesī.

(7)

 IEA (2022): “How to Avoid Gas Shortages in the European Union in 2023” (“Kā novērst gāzes trūkumu Eiropas Savienībā 2023. gadā”). Praktisks pasākumu kopums iespējamās piedāvājuma un pieprasījuma starpības novēršanai. Kā novērst gāzes trūkumu Eiropas Savienībā 2023. gadā. Analīze. IEA  

(8)

 IEA (2022): “How to Avoid Gas Shortages in the European Union in 2023” (“Kā novērst gāzes trūkumu Eiropas Savienībā 2023. gadā”). Praktisks pasākumu kopums iespējamās piedāvājuma un pieprasījuma starpības novēršanai. Kā novērst gāzes trūkumu Eiropas Savienībā 2023. gadā. Analīze. IEA

(9)

Citi pasaules tirgus dalībnieki nekonkurē virs noteikta dabasgāzes cenu līmeņa, jo tie pāriet uz citiem kurināmajiem.

(10)

Saskaņā ar ENTSOG sniegto informāciju ļoti auksta ziema ar 5 % varbūtību palielinātu pieprasījumu par 24 mljrd. m³. Sk. 1. attēlu (ar pieņēmumu, ka pieprasījums samazināsies par 15 %) ENTSOG ziemas piegādes prognozē 2022./2023. gadam, kas pieejama vietnē: https://entsog.eu/sites/default/files/2022-10/SO0038-22_Winter%20Supply%20Outlook_2022-23_2.pdf . Tas atbilst ENER/CET aprēķiniem, kas prognozē 28 mljrd. m³ papildu pieprasījumu visam gadam, ja 15 % pieprasījuma samazinājums tiek piemērots nevis vidējam pieprasījumam pēdējos 5 gados, bet gan katra mēneša augstākajam pieprasījumam 2014.–2021. gadā (dati sadalījumā pa mēnešiem par agrākiem gadiem nav pieejami).