52023BP1828

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52023BP1828 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52023BP1828

Help

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2023/1828 (2023. gada 10. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa

OV L 242, 29.9.2023, p. 100–109 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2023/1828/oj

Date of document:: 10/05/2023; Balsojuma datums
Date of vote:: 10/05/2023

Author:: Eiropas Parlaments
Form:: Rezolūcija
Parliamentary term:: Devītais sasaukums

Treaty:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

Legal basis:

32019Q1122(01) - A100 32019Q1122(01) - ANV

Link

Select all documents mentioning this document

Instruments cited:

Link

Related document(s):

32023B1827 Relation

EUROVOC descriptor:

Subject matter:

Budžets

Directory code:

01.60.20.00 Vispārīgi, finanšu un institucionāli jautājumi / Finanšu un budžeta noteikumi / Budžets

HTML

PDF

Official Journal

29.9.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/100

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1828

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0073/2023),

A.	tā kā Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir Eiropas Savienības tiesu iestāde, kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības tiesību aktu ievērošanu, pārraugot Līgumu vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu un nodrošinot Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pieņemto pasākumu likumību;

B.	tā kā EST palīdz uzturēt Savienības vērtības un ar savu judikatūru cenšas veidot Eiropu;

C.	tā kā EST veido divas tiesas: Tiesa un Vispārējā tiesa;

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

norāda, ka EST budžets ietilpst daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējais apjoms 2021. gadā bija 10,7 miljardi EUR (5,9 % no Savienības izdevumiem); norāda, ka EST budžets veido aptuveni 4,1 % no kopējiem Savienības pārvaldes izdevumiem;

norāda, ka Revīzijas palāta gada pārskatā par 2021. finanšu gadu darījumu izlasi pārvaldes kategorijā ir palielinājusi no 48 darījumiem 2020. gadā līdz 60 darījumiem 2021. gadā;

norāda, ka Revīzijas palāta ir atzīmējusi, ka daudzu gadu darbs liecina par to, ka DFS 7. izdevumu kategorija kopumā ir zema riska izdevumi; tomēr norāda, ka gada pārskatā par Savienības 2021. finanšu gada budžeta izpildi nav sniegta nekāda attiecīga informācija par EST, un aicina Revīzijas palātu nākamajos gada pārskatos iekļaut visaptverošus datus par visu to prasību izpildi, kas vajadzīgas konsekventai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai;

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta gada pārskatā par 2021. finanšu gadu nav konstatējusi nekādas īpašas problēmas saistībā ar EST;

Budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka EST 2021. gadā piešķirtais kopējais budžets bija aptuveni 444 miljoni EUR, palielinoties no 436 miljoniem EUR 2020. gadā un 429 miljoniem EUR 2019. gadā;

norāda uz augsto budžeta izpildes līmeni 98,69 % apmērā, kas atbilst iepriekšējā gada budžeta izpildes līmenim 98,19 % apmērā; norāda, ka 2021. gada laikā EST saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu veica 10 budžeta līdzekļu pārvietojumus, kas kopā veidoja 17,9 miljonus EUR jeb 4 % no attiecīgā finanšu gada apropriācijām;

uzteic EST par to, ka tā ir turpinājusi samazināt vidējo maksājumu veikšanas laiku, kas 2021. gadā bija 24,63 dienas, proti, par aptuveni vienu dienu īsāks nekā 2020. gadā; atzinīgi vērtē to, ka rēķinu par ārējo tulkojumu veikšanu, kuri veido 75 % no kopējā apmaksāto rēķinu skaita un kuru līgumā noteiktais samaksas termiņš ir 60 dienas, vidējais apmaksas laiks bija 27,48 dienas, savukārt citu rēķinu, kuru līgumā noteiktais samaksas termiņš ir 30 dienas, vidējais apmaksas laiks bija 18,92 dienas;

norāda, ka 2021. gadā Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja visas EST darbības – gan jurisdikcijas, gan administratīvās – un ka šī krīze ietekmēja budžeta izlietojumu vairākās EST budžeta pozīcijās; norāda, ka dažās budžeta pozīcijās neto ietekme izpaudās kā apropriāciju izlietojuma samazinājums, savukārt citās pozīcijās krīze prasīja papildu izdevumus; ar gandarījumu norāda, ka, izmantojot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, EST 2021. gadā pārskatīja savu ārkārtas situāciju un darbības nepārtrauktības plānu;

norāda, ka var lēst, ka Covid-19 pandēmijas dēļ nepieciešamo papildu izdevumu apmērs skaitliskā izteiksmē ir 1,7 miljoni EUR (papildu izmaksas ietvēra IT aprīkojuma un pakalpojumu iegādi 0,9 miljonu EUR apmērā saistībā ar darbiniekiem vispārēji piemēroto tāldarba režīmu, dezinfekcijas un individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi 0,1 miljona EUR apmērā tiem EST locekļiem un darbiniekiem, kam nācās strādāt klātienē EST ēkās, un apkures izmaksu pieaugumu 0,3 miljonu EUR apmērā pēc lēmuma biežāk atjaunot gaisu EST ēkās); norāda, ka ietaupījumi tiek lēsti 6 miljonu EUR apmērā (budžeta pozīcijās, kas saistītas ar ārštata tulku darbu, ietaupījumi tiek lēsti 1,1 miljona EUR apmērā, ar profesionālo apmācību un komandējumiem saistītie ietaupījumi tiek lēsti 1,1 miljona EUR apmērā, ar ēku tīrīšanu un kopšanu saistītie ietaupījumi tiek lēsti 0,5 miljonu EUR apmērā, ar mēbelēm, biroja precēm un ar protokolu saistītām darbībām saistītie ietaupījumi tiek lēsti 0,5 miljonu EUR apmērā un ar atalgojuma korekcijas samazināšanu līdz 1,9 % saistītie ietaupījumi tiek lēsti 1,2 miljonu EUR apmērā);

10.

norāda – var uzskatīt, ka ietaupījumu neto summa ir 4,3 miljoni EUR, kas, gada beigās veicot apkopojošu pārvietojumu, ļāva finansēt avansa maksājumu saistībā ar ēkām nolūkā samazināt EST finansiālo slogu nākotnē;

Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole

11.

saprot, ka pasākumi Covid-19 pandēmijas seku novēršanai 2021. gadā ļāva EST saglabāt augstu snieguma līmeni, liekot lietā pieredzi, kas gūta, izmantojot tāldarbu, saziņas metodes un videokonferenču sistēmu, kura tiesas sēdēm abās tiesās ļauj noritēt attālināti; atzinīgi vērtē to, ka EST tika piešķirta Eiropas Ombuda Labas pārvaldības balva kategorijā “Izcilība inovācijā/pārveidošanā”;

12.

norāda, ka 2021. gadā ir palielinājies abās tiesās iesniegto lietu kopējais skaits (1 720 lietas 2021. gadā salīdzinājumā ar 1 584 lietām 2020. gadā), kā arī slēgto lietu skaits (1 723 lietas 2021. gadā salīdzinājumā ar 1 540 lietām 2020. gadā); saprot, ka šis palielinājums galvenokārt attiecas uz Tiesu un to lielā mērā nosaka tas, ka ievērojami ir pieaudzis Vispārējās tiesas lēmumu pārsūdzību skaits, kas ir saistīts ar Vispārējās tiesas darbības paplašināšanos pēc Vispārējās tiesas reformas, kura tika pabeigta 2021. gada septembrī; norāda, ka 29 % no Vispārējās tiesas lēmumiem tiek pārsūdzēti Tiesā;

13.

konstatē, ka 2021. gadā palielinājās vidējais tiesvedības ilgums (17,2 mēneši salīdzinājumā ar 15,4 mēnešiem 2020. gadā); norāda, ka vidējais tiesvedības ilgums Tiesā 2021. gadā palielinājās līdz 16,6 mēnešiem salīdzinājumā ar 15,4 mēnešiem 2020. gadā, savukārt Vispārējā tiesā tas palielinājās līdz 17,3 mēnešiem salīdzinājumā ar 15,4 mēnešiem 2020. gadā; piekrīt, ka vispārējais vidējais pagarinājums vismaz daļēji varētu būt saistīts ar pasākumiem, kas tika īstenoti pandēmijas dēļ un tika pieņemti, lai atvieglotu pušu tiesību īstenošanu, piešķirot papildu mēnesi laika rakstiska iesnieguma iesniegšanai, kā arī ar pušu nespēju doties uz EST mītni Luksemburgā, tādējādi paildzinot tiesvedības mutisko daļu;

14.

norāda, ka abās tiesās izskatīšanā esošo lietu skaits 2021. gadā bija stabils (2 541 lieta – 1 428 lietas Vispārējā tiesā un 1 113 lietas Tiesā, salīdzinot ar kopumā 2 542 lietām 2020. gadā);

Cilvēkresursi, līdztiesība un darbinieku labbūtība

15.

norāda, ka 2021. gadā notika būtiska daļēja Tiesas sastāva atjaunošana, jo Tiesā sāka strādāt deviņi jauni tiesneši un Vispārējā tiesā – pieci jauni tiesneši;

16.

konstatē, ka kopš 2022. gada jūlija Vispārējā tiesā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts, savukārt Tiesas sastāvā joprojām ir viens tiesnesis no katras dalībvalsts; mudina EST turpināt analizēt to, kā līdzsvarot darba slodzi starp abām tiesām;

17.

uzskata, ka tiesnešu kolēģijā ir jānovērš dzimumu līdzsvara trūkums; apzinās, ka Tiesas un Vispārējās tiesas locekļus ieceļ, dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties, un ka EST, gluži tāpat kā Padomei un Parlamentam, nav nekādas teikšanas attiecībā uz tiesnešu vai ģenerāladvokātu atlasi; atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta aicinājuma Vispārējās tiesas priekšsēdētājs 2021. gada 26. martā nosūtīja vēstuli dalībvalstu valdību pārstāvju konferences priekšsēdētājam par 26 Vispārējās tiesas tiesnešu pilnvaru termiņa beigām, lai uzsvērtu, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru Vispārējā tiesā, un aicinātu dalībvalstu valdības ņemt vērā šo mērķi, izvirzot kandidātus tiesnešu daļējai nomaiņai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2015/2422 (1) 11. apsvērumu; mudina dalībvalstu valdības, izvirzot jaunus tiesnešu amata kandidātus, ņemt vērā dzimumu līdzsvara nepieciešamību;

18.

norāda, ka 2021. gada beigās EST strādāja 2 247 ierēdņi un citi darbinieki salīdzinājumā ar 2 239 ierēdņiem un citiem darbiniekiem 2020. gada beigās, un konstatē, ka to sadalījums pa administratīvajām kategorijām 2021. gadā atbilst sadalījumam iepriekšējos gados (59 % ierēdņu, 33 % pagaidu darbinieku un 8 % līgumdarbinieku 2021. gadā salīdzinājumā ar 60 % ierēdņu, 32 % pagaidu darbinieku un 8 % līgumdarbinieku 2020. gadā); norāda uz augsto aizņemto amata vietu līmeni 2021. gadā – 97 %; norāda, ka amata vietu sadalījums pēc darbības jomas joprojām līdzinās iepriekšējos gados pastāvošajam sadalījumam un gandrīz 86 % amata vietu ir paredzētas juridiskām un lingvistiskām darbībām;

19.

norāda, ka sadalījums pa dzimumiem darbinieku vidū un vadošajos amatos 2021. gadā atbilst iepriekšējā gada rādītājiem; norāda, ka 2021. gada beigās 60 % darbinieku bija sievietes (1 355 darbinieki), un uzsver, ka EST ir pārsniegusi Savienības iestāžu vidējo rādītāju attiecībā uz sieviešu pārstāvību atbildīgos administratīvos amatos (sievietes ieņem 54 % administratīvo amatu un 40 % vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatu);

20.

ar gandarījumu norāda, ka EST cenšas panākt ģeogrāfisko līdzsvaru, mudinot nepietiekami pārstāvētu valstu valstspiederīgos iesniegt pieteikumus, publicējot paziņojumus par vakancēm iestāžu portālā un cieši sadarbojoties ar Komisijas personāla atlases un darba pieņemšanas biroju (EPSO), lai izpētītu veidus, kā uzlabot personāla pieņemšanu darbā; atzīmē, ka nelīdzsvarotība joprojām ir ievērojama, un mudina EST panākt vienlīdzīgāku dalībvalstu pārstāvību tās darbinieku vidū – īpaši to dalībvalstu, kuras Savienībai pievienojās pēc 2004. gada;

21.

apzinās Luksemburgas darba tirgus īpatnības un atzinīgi vērtē holistisko pieeju, kas ievērota, izstrādājot jaunu personālvadības stratēģiju, kura ietver visus darba dzīves posmus: darbā pieņemšanu, prasmju pilnveidošanu, sākotnējo apmācību un tālākapmācību, ēnošanu darbā un mentorēšanu, profesionālās orientācijas pakalpojumus, kas tika uzsākti 2021. gadā, un mobilitātes iespējas līdz brīdim, kad sākas gatavošanās aiziešanai pensijā; uzskata, ka apņēmīgu un talantīgu darbinieku pieņemšanai darbā ir vajadzīga stimulējoša un dinamiska darba vide, un atzinīgi vērtē to, ka ar daudzveidību un iekļaušanu saistītie jautājumi ir iekļauti visās EST pārvaldē izmantotajās stratēģijās;

22.

ar gandarījumu norāda, ka 2021. gadā EST Apmācības un izaugsmes nodaļa, kurā darbojas vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības vienība, īstenoja īpašas iniciatīvas, kas saistītas ar vienlīdzīgām iespējām, daudzveidību un iekļaušanu, piemēram, vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības pārstāvju piedalīšanās dažādās iestāžu darba grupās šajā jomā un jo īpaši EPSO darba grupā par daudzveidību darbā pieņemšanas procedūrās, izpratnes veicināšanas pasākumi darbiniekiem un vadītājiem un ievadprogrammas jaunajiem darbiniekiem pārstrādāšana, lai integrētu daudzveidības un iekļaušanas politikas aspektus;

23.

norāda, ka lielas cerības tiek saistītas ar tā darba rezultātiem, kuru veic Augsta līmeņa iestāžu darba grupa, kas 2020. gadā tika izveidota ar mērķi izskatīt risinājumus, kuri varētu veicināt Luksemburgas pievilcību darbinieku acīs, un rast iespējas palielināt tās pievilcību salīdzinājumā ar citām pilsētām, kurās atrodas citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru galvenās mītnes; zina, ka 2021. gada jūnijā šī Augsta līmeņa iestāžu darba grupa pieņēma ziņojumu, kurā norādītas darbības, ko varētu veikt attiecīgajās jomās; norāda, ka šo darbību ietvaros tika apsvērta iespēja nodrošināt pagaidu izmitināšanu; aicina EST ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par darbībām, kas uzsāktas minētā priekšlikuma īstenošanas nolūkā;

24.

pauž bažas par izdegšanas gadījumu skaita pieaugumu 2021. gadā (apzināti 34 gadījumi) salīdzinājumā ar 2020. gadu (apzināti 27 gadījumi); atzinīgi vērtē to, ka EST ir veltījusi vairāk resursu tam, lai novērstu izdegšanas gadījumus un veiktu turpmākus pasākumus, palielinot konsultējošā psihologa darba stundu skaitu, pieņemot darbā papildu ceturto medmāsu un asistentu, kas īpaši atbild par pasākumu izstrādi un koordinēšanu nolūkā uzlabot darbinieku labbūtību, un organizējot daudzas vadītāju apmācības, lai uzlabotu viņu vadības prasmes un palīdzētu viņiem taisnīgi sadalīt darba slodzi un izvairīties no diskriminācijas; atkārtoti aicina EST turpināt uzraudzīt arvien pieaugošās darba slodzes ietekmi uz darbinieku labbūtību un mudina izmantot darbinieku apmierinātības aptaujas, lai labāk izprastu problēmas cēloņus un pieņemto pasākumu ietekmi;

25.

uzteic EST par to, ka tā ir veikusi īpašus pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku fizisko un mentālo labbūtību, ņemot vērā īpašos tāldarba apstākļus, ko 2021. gadā noteica Covid-19 pandēmija; norāda, ka EST piedāvātais elastīgais darba režīms ietver nepilna darba laika darbu, bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, elastīgu darba laiku un tāldarbu, ka šādas iespējas ir pieejamas visām darbinieku kategorijām saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un piemērojamajiem iekšējiem lēmumiem un ka par attiecīgajiem atjauninājumiem darbiniekiem tiek pienācīgi paziņots, izmantojot iekštīklu un iekšējo informatīvo biļetenu; tomēr uzsver, ka šādus darba organizācijas veidus darbinieku vidū joprojām vairāk izmanto sievietes nekā vīrieši: no 205 personām, kas pieteicās bērna kopšanas atvaļinājumam, 163 bija sievietes un tikai 42 – vīrieši, un no 98 personām, kas lūdza iespēju strādāt nepilnu darba laiku, 87 bija sievietes un tikai 11 – vīrieši; atkārtoti aicina EST iesaistīties efektīvā iekšējā komunikācijā, lai visiem darbiniekiem labāk izskaidrotu piedāvātās iespējas;

26.

norāda, ka darbinieki kopumā pozitīvi vērtēja darba nosacījumus, ko EST piedāvāja 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tam un ka EST 2020. un 2021. gadā veica trīs personāla un vadītāju aptaujas un ņēma vērā izteikto interesi izmantot pastāvīgu fakultatīvu iespēju strādāt no mājām, atsākoties parastajam darba režīmam; atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas pieņemtas, lai uzlabotu to darbinieku darba apstākļus, kuri strādā attālināti, piemēram, mājas biroja preču kopumu (klēpjdators, ekrāns, dokstacija, pele un tastatūra, austiņas un ergonomisks krēsls) un tehnisko atbalstu un palīdzību, kas ietver videokonferenču izmantošanu, apmācības piedāvājumus attiecībā uz tāldarba režīmu un stratēģijām, labas prakses izplatīšanu un telefonpakalpojumu izveidi, izmantojot EST drošo tīklu, kas darbiniekiem ir ļāvis izvairīties no papildu telekomunikāciju izmaksām;

27.

atzinīgi vērtē uzmanību, kas 2021. gada mājsēdes laikā tika veltīta darbinieku mentālajai veselībai, un daudzos paziņojumus, kas regulāri tika sūtīti darbiniekiem, cita starpā padomus par to, kā pārvarēt izolācijas sajūtu, kā arī kontaktinformāciju un informāciju palīdzības un atbalsta saņemšanai, praktisku informāciju par medicīniskām konsultācijām, paraugpraksi, kas jāievēro, strādājot tāldarba režīmā, konsultējošā psihologa sagatavotus informatīvus videomateriālus par to, kā panākt darba un privātās dzīves līdzsvaru mājsēdes laikā, un iespēju saņemt konsultējošā psihologa konsultācijas;

28.

konstatē, ka 2021. gadā EST pieņēma darbā 255 praktikantus, no kuriem 173 saņēma ikmēneša atalgojumu; pauž nožēlu par to, ka 2021. gadā praktikantu, kas saņem atalgojumu, īpatsvars (68 %) samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (72 % 2020. gadā); tomēr atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 29. novembrī tika pieņemts grozījumu lēmums par praksi, saskaņā ar kuru visiem praktikantiem, izņemot tos, kuriem algu maksā no citiem avotiem, ir jāsaņem atalgojums no EST, un viņiem ir arī tiesības papildus vienotas likmes ceļa dienas naudai saņemt ikmēneša dotāciju, līdzīgu tām, ko piešķir citas Savienības iestādes; atzīst EST panākto progresu neapmaksātas prakses īpatsvara samazināšanā un aicina EST nodrošināt, ka visi praktikanti, izņemot tos, kuriem maksā no citiem avotiem, saņem pienācīgu atalgojumu, kas līdzinās citu Savienības iestāžu maksātajam atalgojumam;

29.

mudina EST turpināt īstenot politiku, kuras mērķis ir dot norādes un iesaistīt vadītājus darbinieku labbūtības nodrošināšanā, kā arī turpināt izvērtēt arvien pieaugošās darba slodzes ietekmi uz darbinieku labbūtību, lai labāk izprastu grūtību cēloņus un meklētu iespējamos risinājumus; atzinīgi vērtē sociālo dialogu starp administrāciju un darbinieku pārstāvjiem un aptauju veikšanu, kuru mērķis ir apkopot darbinieku viedokļus par daudziem svarīgiem jautājumiem, piemēram, tāldarba režīmu un autonomiju darbā;

Ētikas regulējums un pārredzamība

30.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts jaunais Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu rīcības kodekss, kas stājās spēkā 2021. gada 7. oktobrī; ar gandarījumu norāda, ka īpaša uzmanība tajā ir pievērsta tiesas locekļu interešu deklarācijām, kuras joprojām diemžēl ir pašdeklarācijas, to periodiskai atjaunināšanai ikreiz, kad mainās situācija, un vismaz reizi trijos gados, kā arī to publicēšanai CURIA tīmekļa vietnē, sākot ar 2021. gada beigām; uzsver, ka jaunie noteikumi ir īpaši vērsti uz interešu konfliktu novēršanu, un piekrīt EST viedoklim, ka stingrā pieeja ir veidota, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos Savienības tiesu varas neatkarībai;

31.

atzinīgi vērtē to, ka EST iekšējie noteikumi, kas attiecas uz tiesas locekļu braucieniem, komandējumiem, automobiļiem un transportlīdzekļu vadītāju izmantošanu un kas iepriekš bija izklāstīti dažādos papildu lēmumos, ir konsolidēti vienā lēmumā, kuru pieņēma 2021. gada martā; uzskata, ka tas ļaus vienkāršot noteikumu īstenošanu un nodrošinās pārredzamāku regulējumu; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada beigās tika publicēti tiesas locekļu dzīves apraksti, ietverot arī papildu aspektus, piemēram, piešķirtos goda amatus vai titulus, kā arī informāciju par dalību fondos;

32.

norāda uz pienācīgo pārredzamības līmeni, kas panākts, kopš 2018. gada ik gadu Curia tīmekļa vietnē publicējot gan Tiesas, gan Vispārējās tiesas locekļu veikto ārējo darbību sarakstus; uzsver, ka no tiesas locekļiem tiek sagaidīts, ka viņi pilnībā nodosies savu pienākumu pildīšanai EST un ka ārējas darbības viņi var veikt tikai tad, ja tās ir saistītas ar viņu pienākumu izpildi un ja ir saņemta iepriekšēja atļauja, kuru piešķir tikai tad, ja šādas darbības ir savienojamas ar rīcības kodeksa prasībām un jo īpaši ar pienākumu būt pieejamiem tiesvedības procesos;

33.

pauž nožēlu par to, ka jaunais tiesas locekļu rīcības kodekss, kura izstrādi bija paredzēts pabeigt līdz 2021. gada beigām, joprojām ir pieņemšanas procesā, un tāpēc aicina EST pabeigt šo procesu pēc iespējas drīzāk; uzsver, ka ir svarīgi darbiniekiem nodrošināt atjauninātu un visaptverošu regulējumu, uz kuru atsaukties daudzos jutīgos jautājumos, piemēram, saistībā ar virpuļdurvju efektu, ārējām darbībām un profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta, un atkārtoti aicina pienācīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jaunā darbinieku rīcības kodeksa galīgo saturu un pieņemšanu;

34.

atzīmē, ka EST pašlaik cenšas panākt, ka tās darbinieki ievēro ētikas aspektus, galvenokārt ieviešot jauno darbinieku obligātu apmācību, kas ir pieejama arī ilggadējiem kolēģiem, kā arī apmācību iekšējās kontroles un finanšu jautājumos (2021. gadā kopumā tika organizētas 14 sesijas); atkārtoti norāda, ka šajās sesijās ir piedalījies ierobežots darbinieku skaits (99 darbinieki no kopumā vairāk nekā 2 000 darbiniekiem); aicina EST vēl vairāk veicināt darbinieku piedalīšanos apmācību kursos par ētikas jautājumiem, veikt darbinieku aptaujas, lai pārbaudītu, kā tiek uztverts pašreizējais ētikas regulējums, un palielināt darbinieku līdzdalību; atzinīgi vērtē to, ka tika izdotas ad hoc pamatnostādnes par elektronisko sakaru izmantošanu, kas ietver apsvērumus saistībā ar tiesībām būt bezsaistē un personas datu aizsardzību un paredz noteikumus par datu izmantošanu, glabāšanu un arhivēšanu;

35.

norāda, ka darbinieki ir iesnieguši 96 lūgumus piešķirt atļauju veikt profesionālo darbību pēc aiziešanas no darba EST un ka tie visi ir apstiprināti, ka nav konstatēts neviens nogaidīšanas perioda pārkāpums, ka tiesnešu palīgiem paredzētā rīcības kodeksa īpašie noteikumi par konfidencialitāti un interešu konfliktu attiecas arī uz bijušajiem darbiniekiem, kas atstāj šādus amatus, un ka tika pārbaudītas un apstiprinātas divas deklarācijas par ārējo darbību personīgu iemeslu dēļ paņemta atvaļinājuma laikā;

36.

norāda, ka EST ir atjauninājusi savu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir tās riska pārvaldības politikas neatņemama daļa, un ka attiecīgi ir izveidots riska reģistrs, kurā cita starpā tiek reģistrēti riski, kas saistīti ar EST darbības sensitīvo raksturu, piemēram, informācijas neatbilstīga izpaušana;

37.

prasa pārtraukt tādu ārējo uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, kuri saskaņā ar Jēlas Universitātes klasifikāciju (2) turpina darboties Krievijā;

Digitalizācija, kiberdrošība un datu aizsardzība

38.

atzinīgi vērtē EST centienus paātrināt un paplašināt tās darbību un procedūru digitalizāciju gan tiesvedības, gan administratīvajā jomā; saprot, ka mērķis ir uzlabot tieša atbalsta sniegšanu tiesvedības procesā un tādējādi palīdzēt tikt galā ar vēl nepieredzēto darba slodzi, jo īpaši Tiesā;

39.

atzinīgi vērtē progresu, kas 2021. gadā panākts integrētas lietu pārvaldības sistēmas (SIGA) izstrādē, un tās sniegtās iespējas panākt lielāku optimizāciju un automatizāciju dažādajos lietu izskatīšanas posmos;

40.

norāda, ka 2021. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir piedzīvots augsts kiberuzbrukumu līmenis, un atzinīgi vērtē to, ka visi uzbrukumi ir novērsti, nepieļaujot būtisku ietekmi; atzinīgi vērtē to, ka EST kā CERT-EU valdes un Iestāžu komitejas digitālās pārveides jautājumos (ICDT) locekle aktīvi iesaistās atbalsta sniegšanā iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt kiberdrošību Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās; zina, ka EST ir atjaunojusi savu kiberdrošības izpratnes veicināšanas programmu, ir izstrādājusi kiberdrošības e-apmācību obligāto programmu saviem darbiniekiem un daudzgadu digitālās pārkārtošanās programmas ietvaros ir veikusi pētījumu par “nulles uzticēšanos”, vienlaikus 2021. gadā uzsākot darbu pie detalizēta jaunā tīkla projekta, kas ietver “nulles uzticēšanās arhitektūru”; mudina EST arī veikt regulārus riska novērtējumus attiecībā uz IT infrastruktūru un nodrošināt tās kiberaizsardzības regulāras revīzijas un testus;

41.

ar gandarījumu norāda, ka EST pirmām kārtām izmanto iekšēji mitinātas, atvērtā pirmkoda tehnoloģijā balstītas sistēmas, lai apstrādātu sensitīvu ar tiesvedību saistītu saturu, un ka gadījumos, kad tiek izmantoti mākoņdatošanas risinājumi, EST izstrādā īpašus tehniskus pasākumus un vienojas par līgumiem ar stingrām datu aizsardzības un drošības prasībām, vajadzības gadījumā saņemot Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) atļauju; saprot, ka šāda pieeja ļauj EST saglabāt kontroli pār savām tehniskajām sistēmām, aizsargāt datu glabāšanas un datu plūsmu īpašumtiesības un izvairīties no kritiskas atkarības no jebkādām ārējām sistēmām, tostarp no citu iestāžu sistēmām; atzīmē, ka īpašumtiesības aizsargā spēkā esošā piekļuves tiesību politika, ierēdņu iecelšana par pakalpojumu pārvaldniekiem, kas atbildīgi par EST infrastruktūru, pastāvīgas darbību uzraudzības nodrošināšana un attīstības darba grupu un ārējo konsultantu un darbuzņēmēju pienākumu nodalīšana;

42.

atzinīgi vērtē to, ka tiek apsvērta iespēja izmantot neitrālākus dokumentu un datu apmaiņas formātus, lai veicinātu nepatentētu biroja rīku izmantošanu un uzlabotu pārredzamību; norāda, ka kopš 2021. gada janvāra apstrādes darbību centrālais reģistrs darbojas tiešsaistē un ir tieši pieejams sabiedrībai;

43.

atgādina, ka EST, piedaloties visās ICDT apakšgrupās, 2021. gadā ir pārņēmusi Jauno tehnoloģiju grupas vadību; saprot, ka šīs 2020. gada oktobrī izveidotās grupas galvenais mērķis ir sekot līdzi tehnoloģiju attīstībai un veicināt vienotu pieeju tām Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās tādās jomās kā mākslīgais intelekts, blokķēdes, robotizēto procesu automatizācija un kvantiskā datošana; zina, ka tiek gatavota kopēja iestāžu programma, kurā ir sniegts pārskats par investīcijām, pieejamajām kompetencēm, jau izstrādātajiem produktiem un atkalizmantošanas iespējām, kā arī par turpmākajām sadarbības jomām, un ka tajā plānots ietvert jaunu prasmju apguvi, kopēju arhitektūru turpmākās sadarbības atbalstam un iestāžu inovācijas centra izveidi;

44.

veic turpmākus pasākumus saistībā ar iepriekšējām rezolūcijām par mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmās un aicina EST nodrošināt visaugstāko līmeni cilvēktiesību ievērošanā; saprot, ka mākslīgā intelekta rīku izmantošanas galvenais mērķis ir analizēt tekstus, lai automātiski iegūtu informāciju un paātrinātu noteiktu uzdevumu veikšanu; norāda uz EST apņemšanos ņemt vērā pamattiesību ievērošanas, nediskriminācijas, drošības, pārredzamības, neitralitātes un intelektuālā godaprāta, kā arī lietotāju kontroles principus saskaņā ar Eiropas Ētikas hartu par mākslīgā intelekta izmantošanu tiesu sistēmās un to vidē; atgādina, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību veiktie uzdevumi jebkurā gadījumā vienmēr ir jāuzrauga un jāpārskata operatoram cilvēkam un tiem jābūt “ētiskiem pēc noklusējuma” un “cilvēktiesībām atbilstošiem pēc noklusējuma”; atkārtoti aicina sniegt informāciju par to, kādā veidā EST savu darbību veikšanai varētu izmantot mākslīgo intelektu;

45.

norāda, ka joprojām nav pabeigta EDAU 2020. gadā uzsāktā izmeklēšana par trešo personu tīmekļa pakalpojumu (piemēram, YouTube, Twitter, LinkedIn, Google Play un Apple) izmantošanu EST un pienākumu darīt pieejamu kopīgā datu pārziņa nolīguma saturu; turklāt norāda, ka EDAU uzsāka izmeklēšanu arī par to, kā EST izmanto mākoņpakalpojumus, ko Amazon Web Services un Microsoft sniedz saskaņā ar Cloud II iepirkuma līgumiem, un ka lēmums vēl nav pieņemts; atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, ko EST veikusi, lai ievērotu EDAU ieteikumus;

Ēkas un drošība

46.

atzinīgi vērtē detalizēto ziņojumu budžeta lēmējinstitūcijai par EST ēkās veicamo investīciju plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar Finanšu regulas 266. pantu; norāda, ka kopš 2021. gada jūnija EST ir noslēgts līgums par tās arhitektūras vērtību inventarizācijas un sistemātiskas pārbaudes veikšanu, kam 2021. gadā tika piešķirti 140 000 EUR un 2022. gadā – 230 000 EUR;

47.

norāda, ka 2021. gadā EST turpināja vadīt pēc EST iniciatīvas 2014. gadā izveidoto Iestāžu drošības grupu, lai saskaņotu pieejas, apmainītos ar paraugpraksi, sadarbotos īpašu draudu gadījumā un koordinētu ēku piekļuves kontroles procedūru izveidi;

48.

zina, ka kopš 2019. gada oktobra EST savā ēku kompleksā ir uzņēmusi EPSO Luksemburgas biroju un nodrošinājusi tam sanāksmju telpas, kas vajadzīgas, lai organizētu Luksemburgā pieejamo amatu, jo īpaši tulkošanas jomā, kandidātu novērtēšanu;

49.

norāda, ka Iestāžu darba grupa Luksemburgā esošo ēku koordinācijas jautājumos (GICIL) ir turpinājusi darbu sporādiskākā veidā, lai veicinātu Luksemburgā strādājošo Savienības iestāžu prakses saskaņošanu; norāda, ka GICIL veicina labas prakses apmaiņu ēku pārvaldības jomā un atvieglo iestāžu sadarbību gāzes un elektroapgādes jomā, kā arī tehniskās palīdzības pakalpojumus ēku jomā, kas rada apjomradītus ietaupījumus; norāda, ka 2021. gada 11. jūnijā tās vadībā notika darbseminārs par jaunām koncepcijām darbavietu plānošanai pēc pandēmijas;

Vide un ilgtspēja

50.

atzinīgi vērtē to, ka EST ir pieņēmusi vides politiku, kas ir publiski pieejama tās tīmekļa vietnē, un atbalsta EST reģistrāciju EMAS sistēmā (kopš 2016. gada), kā arī tās dalību vairākās iestāžu vides komitejās, kurās notiek apmaiņa ar labu praksi vides jomā un tiek sniegts ieguldījums nolūkā izstrādāt kopējas vides stratēģijas CO2 emisiju samazināšanai un finansiālas sinerģijas panākšanai, proti, GIME (Groupe Interinstitutionnel de Management Environmental, kas pulcē EMAS koordinatorus no vairākām Eiropas iestādēm, kuru mītnes atrodas ne tikai Luksemburgā), ECOnet (Starpiestāžu vides tīkls, ko veido EMAS koordinatori no dažādām Savienības iestādēm Luksemburgā un kas sadarbojas ar Luksemburgas ģenerālsekretāru un administrācijas vadītāju kolēģiju – CaLux) un iestāžu darba grupā “Zaļais publiskais iepirkums”, kura darbojas videi nekaitīga iepirkuma jomā;

51.

ar gandarījumu norāda, ka 2021. gadā EST panāca ievērojamu elektroenerģijas, ūdens un papīra patēriņa, ēdiena un biroja atkritumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu; norāda, ka, uzstādot fotoelementu paneļus, kuru kopējā platība ir 3 447 m2, tiek saražotas 381 586 kWh, tādējādi veicinot ilgtspējīgu energoapgādi; tāpat norāda, ka 2021. gadā saskaņā ar medicīnas darbinieku ieteikumiem tika uzstādīti 32 dzeramā ūdens automāti, kas tika nodoti ekspluatācijā 2022. gadā, tādējādi samazinot vienreizlietojamu plastmasas pudeļu patēriņu;

52.

apzinās, ka ļoti krasais CO2 emisiju samazinājums (samazinājums no 32 747 tonnām CO2 ekvivalenta 2010. gadā līdz 11 181 tonnai CO2 ekvivalenta 2020. gadā) ir izskaidrojams arī ar ēku noslodzes zemo līmeni un ar braucienu skaita samazināšanos saistībā ar Covid-19 pandēmiju; mudina EST vēl vairāk ierobežot papīra patēriņu un censties sasniegt mērķi kļūt par iestādi, kurā papīrs netiek izmantots vispār;

53.

saprot, ka saskaņā ar EMAS programmu 2022. gadam EST izvirzīs jaunus vides aizsardzības mērķus, lai vēl vairāk samazinātu savu vidisko pēdu; atzinīgi vērtē daudzās iniciatīvas, ko EST ir pieņēmusi, lai atbalstītu savu darbinieku ilgtspējīgu mobilitāti un veicinātu izpratni par šo jautājumu, tostarp hibrīdautomobiļu un elektroautomobiļu popularizēšanu savu darbinieku vidū, subsīdijas pārrobežu sabiedriskajam transportam un Luksemburgas pilsētas izveidotā velosipēdu nomas pašapkalpošanās pakalpojuma bezmaksas abonementu;

Iestāžu sadarbība

54.

atzinīgi vērtē EST apņemšanos rast koordinētas pieejas, lai risinātu dažādās Covid-19 pandēmijas izraisītās problēmas; norāda, ka ar krīzes vadības stratēģiju saistītās informācijas apmaiņa notika Tiesas sekretāra vadībā Eiropas Savienības iestāžu un struktūru administrācijas vadītāju kolēģijas sanāksmēs un CALux sanāksmēs, kurās piedalījās Luksemburgas valsts iestāžu pārstāvji;

55.

norāda uz lielo skaitu EST pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Komisiju (ar Atalgojuma un individuālo tiesību biroju un Publikāciju biroju), ar CERT-EU (kiberdrošības jomā) un ar Parlamentu un Padomi (lai sadalītu finansiālo slogu, kas saistīts ar attālās testēšanas rīku izmantošanu ārštata tulku iestāžu akreditācijai), kā arī uz gada finansēšanas nolīgumu ar citu Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tulkošanas dienestiem, lai finansētu vairākus IT rīkus; zina, ka rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā turpinājās sadarbība Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejā un tās Rakstiskās tulkošanas izpildkomitejā un Mutiskās tulkošanas izpildkomitejā;

56.

ar gandarījumu norāda, ka EST sadarbojas arī ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), EDAU un Eiropas Ombudu un ka notiek aktīva zināšanu apmaiņa ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), cita starpā piedāvājot Eiropas deleģētajiem prokuroriem apmācību, lai tos iepazīstinātu ar EST darbību, saskaņā ar saprašanās memorandu, par kuru patlaban notiek sarunas un kura mērķis ir izveidot ciešāku sadarbību starp EST un EPPO;

57.

atzinīgi vērtē Eiropas Savienības Tiesiskās sadarbības tīkla veikto darbību īstenošanu, kas palīdzēja veicināt un atvieglot sadarbību starp EST un valstu tiesām, jo īpaši juridiskās pētniecības, daudzvalodu terminoloģijas un tehnoloģiskās inovācijas jomā;

Komunikācija

58.

atkārtoti aicina EST pastiprināt centienus komunikācijas jomā, lai stiprinātu saikni ar iedzīvotājiem, panākot lielāku tās darbības pārredzamību, pastiprinot digitālo tehnoloģiju izmantošanu un īstenojot komunikācijas stratēģiju, kas ļauj pareizi uztvert un izprast EST lomu un to, kā tā iederas Savienības redzējumā;

59.

norāda, ka 2021. gadā publiskās komunikācijas un reklāmas pasākumu budžets bija 510 500 EUR un aptvēra iekšējo un ārējo publikāciju (piemēram, gada pārskatu), videomateriālu, reklāmas materiālu apmeklētājiem, mediju uzraudzības un īpašu materiālu tiesībaizsardzības profesionāļiem vai presei un medijiem sagatavošanu;

60.

norāda, ka 2021. gadā videokonferenču iespējas tika izmantotas 131 tiesas sēdē Vispārējā tiesā un Tiesā, Curia tīmekļa vietnē tika publicēts 231 paziņojums presei kopumā 3 206 dažādās valodu versijās, medijiem un tiesību speciālistiem tika nosūtīts 601 informatīvs biļetens, kas iznāk reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās, lai sniegtu tiešu informāciju, palielinātu informētību par svarīgām lietām un izskaidrotu pieņemtos lēmumus, un tika izplatīti 630 informatīvie biļeteni par lietām, kuras nav atspoguļotas paziņojumos presei;

61.

norāda, ka 2021. gadā Curia tīmekļa vietnē tika reģistrēts 6,1 miljons apmeklētāju un 25,3 miljoni lapas skatījumu; uzsver, ka e-Curia kļūst arvien nozīmīgāka saziņai starp Tiesu un Vispārējo tiesu, no vienas puses, un pusēm un to pārstāvjiem, no otras puses; mudina attīstīt tālāk e-Curia funkcijas;

62.

norāda, ka 2021. gadā gandrīz 90 % no visiem Tiesā un Vispārējā tiesā iesniegtajiem procesuālajiem dokumentiem tika iesniegti, izmantojot e-Curia; uzsver, ka e-Curia izmantošanas līmenis Tiesā bija 85 % un Vispārējā tiesā – 93 % (salīdzinājumā ar attiecīgi 79 % un 95 % 2020. gadā); uzsver, ka abu tiesu lapās atvērto kontu skaits ir pieaudzis no 7 378 kontiem 2020. gada beigās līdz 8 212 kontiem gadu vēlāk; konstatē, ka 2019. gada beigās valstu tiesas bija atvērušas tikai 45 kontus, 2020. gada beigās šis rādītājs bija palielinājies līdz 121 kontam un līdz 2021. gada 31. decembrim – līdz 223 kontiem, kas liecina, ka daudzi lietotāji uzticas e-Curia un uzskata to par lietderīgu; atzinīgi vērtē to, ka e-Curia ieviešana 2011. gadā ir būtiski ietekmējusi pasta izdevumus, kas laikposmā no 2011. līdz 2021. gadam ir samazinājušies par aptuveni 85 %;

63.

atzīmē, ka EST klātbūtne lielākajās platformās un sociālajos tīklos (Twitter un LinkedIn, bet arī Mastodon platformā) un tās sekotāju skaits palielinās, un faktu lapu un Judikatūras ikmēneša biļetenu veidā tiek sagatavoti īpaši pielāgoti ziņojumi tiesību profesionāļiem;

64.

atzinīgi vērtē to, ka EST aktīvi piedalās EDAU uzsāktajā projektā “ES balss” nolūkā mijiedarboties ar sabiedrību, kurš paredz veicināt decentralizētu, bezmaksas un atvērta pirmkoda sociālo tīklu izmantošanu kā alternatīvu tīkliem, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības;

65.

atkārtoti aicina EST uzlabot pārredzamību, pieņemot inovatīvus risinājumus komunikācijai ar sabiedrību; atzinīgi vērtē progresu, kas panākts spriedumu pasludināšanas un tiesas sēžu straumēšanas jomā, kurā, pamatojoties uz 2021. gadā paveikto tehnisko darbu, 2022. gada sākumā tika īstenots izmēģinājuma posms, Tiesas virspalātas pirmās sēdes straumējot kopš 2022. gada aprīļa;

66.

atzinīgi vērtē EST apņemšanos veicināt daudzvalodību un piekrīt, ka katra tiesvedības dalībnieka un katra iedzīvotāja uzrunāšana viņa valodā ir gan Savienības kultūras un valodu daudzveidības aizsardzības jautājums, gan Savienības tiesu sistēmas efektivitātes, piekļūstamības un leģitimitātes jautājums;

67.

uzsver, cik svarīgs ir EST darbs, risinot lietas, kurās tiek apšaubīta Eiropas projekta pamatideja un tā pamatvērtības un principi; uzsver EST lēmumu nozīmi, jo īpaši attiecībā uz tiesiskuma ievērošanu; apzinās tās lēmumu tālejošās sekas;

68.

atzinīgi vērtē EST iniciatīvu piedāvāt virtuālu apmeklējumu programmu Eiropas iedzīvotājiem; norāda, ka patlaban izmēģinājuma projekts ir paplašināts, tajā iekļaujot visus Savienības vidusskolēnus, un ka nākotnes mērķis ir to dažādot, izstrādājot citai auditorijai paredzētas programmas; atzinīgi vērtē to, ka EST datu aizsardzības speciālists projektā tika iesaistīts jau izmēģinājuma posma sākumā;

69.

atbalsta pilsoniskās sabiedrības (3) aicinājumu nodrošināt EST sēžu tiešraidi tās tīmekļa vietnē, kā tas jau notiek vairāku valsts un starptautisko tiesu, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, praksē.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regula (ES, Euratom) 2015/2422, ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (OV L 341, 24.12.2015., 14. lpp.).

(2) https://som.yale.edu/story/2022/over-1000-companies-have-curtailed-operations-russia-some-remain

(3) https://www.thegoodlobby.eu/a-letter-to-the-president-of-the-court-of-justice-of-the-european-union-to-live-stream-hearings/

Top

All

Choose the experimental features you want to try