(1)

Lai novērstu negodīgu komercpraksi, kas neļauj patērētājiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, praksi, kura saistīta ar preču agrīnu novecošanos, maldinošām vidiskuma norādēm (“zaļmaldināšanu”), nepārredzamiem un neuzticamiem ilgtspējas marķējumiem vai ilgtspējas informācijas rīkiem, Savienības patērētāju tiesībās būtu jāievieš īpaši noteikumi. Tas ļautu valstu kompetentajām iestādēm efektīvi vērsties pret šādu praksi. Nodrošinot patērētājiem godīgas vidiskuma norādes, viņi varēs izvēlēties produktus, kas videi patiešām ir labāki nekā konkurējošie produkti. Tas veicinās konkurenci virzībā uz vidiski ilgtspējīgākiem produktiem, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.

(1)

Lai novērstu negodīgu komercpraksi, kas maldina patērētājus un neļauj viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, praksi, kura saistīta ar preču agrīnu novecošanos, maldinošām vai nepatiesām vidiskuma norādēm (“zaļmaldināšanu”), nepārredzamiem , nesertificētiem un neuzticamiem ilgtspējas marķējumiem vai ilgtspējas informācijas rīkiem, Savienības patērētāju tiesībās būtu jāievieš īpaši noteikumi. Tas ļautu valstu kompetentajām iestādēm efektīvi vērsties pret šādu praksi. Nodrošinot patērētājiem uzticamas, skaidras, saprotamas un godīgas vidiskuma norādes, viņi varēs izvēlēties produktus, kas videi patiešām ir labāki nekā konkurējošie produkti. Tas veicinās konkurenci virzībā uz vidiski ilgtspējīgākiem produktiem, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi. Uzņēmumiem arī ir zināma loma zaļās pārkārtošanās un savu saražoto un iekšējā tirgū pārdoto produktu lielākas ilgtspējas popularizēšanā.

(3)

Lai atturētu tirgotājus no patērētāju krāpšanas attiecībā uz viņu produktu ietekmi uz vidi vai sociālo ietekmi, ilgizturību vai remontējamību, tai skaitā maldināšanas produktu vispārējā sniegumā, Direktīvas 2005/29/EK 6. panta 1. punkts būtu jāgroza, pēc katra atsevišķā gadījuma izvērtēšanas produkta galveno īpašību sarakstā, attiecībā uz kurām tirgotāja praksi var uzskatīt par maldinošu, pievienojot produkta ietekmi uz vidi vai sociālo ietekmi, ilgizturību un remontējamību. Patērētājus nedrīkstētu maldināt arī tirgotāju sniegtā informācija par produktu sociālo ilgtspēju, piemēram, par darba apstākļiem, ieguldījumu labdarībā vai dzīvnieku labturību.

(3)

Lai atturētu tirgotājus no patērētāju krāpšanas attiecībā uz viņu produktu ietekmi uz vidi vai sociālo ietekmi, ilgizturību vai remontējamību, tai skaitā maldināšanas produktu vispārējā sniegumā, Direktīvas 2005/29/EK 6. panta 1. punkts būtu jāgroza, pēc katra atsevišķā gadījuma izvērtēšanas produkta galveno īpašību sarakstā, attiecībā uz kurām tirgotāja praksi var uzskatīt par maldinošu, pievienojot produkta ietekmi uz vidi vai sociālo ietekmi, ilgizturību , atkalizmantojamību, reciklējamību un remontējamību. Patērētājus nedrīkstētu maldināt arī tirgotāju sniegtā informācija par produktu sociālo ilgtspēju, piemēram, par darba apstākļiem, ieguldījumu labdarībā vai dzīvnieku labturību.

(4)

Vidiskuma norādes, it īpaši ar klimatu saistītas norādes, arvien vairāk tiek saistītas ar nākotnes sniegumu, proti, līdz noteiktam datumam pārejot uz oglekļneitralitāti vai klimatneitralitāti, vai ar līdzīgu mērķi. Sniedzot šādas norādes, tirgotāji rada iespaidu, ka patērētāji, iegādājoties to produktus, veicina mazoglekļa ekonomiku. Lai nodrošinātu šādu norāžu godīgumu un ticamību, būtu jāgroza Direktīvas 2005/29/EK 6. panta 2. punkts, lai pēc katra gadījuma atsevišķas izvērtēšanas aizliegtu šādas norādes, ja tās nav pamatotas ar skaidrām, objektīvām un pārbaudāmām tirgotāja saistībām un mērķiem. Šādas norādes būtu jāatbalsta arī ar neatkarīgu uzraudzības sistēmu, lai uzraudzītu tirgotāja progresu attiecībā uz saistībām un mērķiem .

(4)

Vidiskuma norādes, it īpaši ar klimatu saistītas norādes, arvien vairāk tiek saistītas ar nākotnes sniegumu, proti, līdz noteiktam datumam pārejot uz oglekļneitralitāti vai klimatneitralitāti, vai ar līdzīgu mērķi. Sniedzot šādas norādes, tirgotāji rada iespaidu, ka patērētāji, iegādājoties to produktus, veicina mazoglekļa ekonomiku. Lai nodrošinātu šādu norāžu godīgumu un ticamību, būtu jāgroza Direktīvas 2005/29/EK 6. panta 2. punkts, lai pēc katra gadījuma atsevišķas izvērtēšanas aizliegtu šādas norādes, ja tās balstītas vienīgi uz oglekļa emisiju kompensēšanas shēmām vai nav pamatotas ar skaidrām, objektīvām , kvantificētām, uz zinātni balstītām un pārbaudāmām tirgotāja saistībām un mērķiem , kas ietver detalizētu un reālistisku īstenošanas plānu nākotnes vidiskā snieguma panākšanai . Plānā būtu jāiekļauj konkrēti mērķi, kas ir saskanīgi ar tirgotāja ilgtermiņa saistību izpildi, un mērķa sasniegšanai ir paredzēts pietiekams budžets un piešķirti pietiekami resursi. Norādes būtu jāatbalsta arī ar neatkarīgu uzraudzības sistēmu, lai uzraudzītu īstenošanas plāna un tirgotāja saistību un mērķu izpildes progresu .

(6)

Arvien plašāk tirgvedībā tiek izmantota produktu salīdzināšana, balstoties uz to vidiskajiem vai sociālajiem aspektiem, arī izmantojot ilgtspējas informācijas rīkus. Lai nodrošinātu, ka šāda salīdzināšana nemaldina patērētājus, būtu jāgroza Direktīvas 2005/29/EK 7. pants ar mērķi noteikt, ka patērētājam tiek sniegta informācija par salīdzināšanas metodi, salīdzinātajiem produktiem un minēto produktu piegādātājiem, kā arī par informācijas atjaunināšanas pasākumiem. Tam būtu jānodrošina, ka patērētāji, izmantojot šādus pakalpojumus, pieņem labāk pamatotus lēmumus par darījumu veikšanu. Salīdzināšanai vajadzētu būt objektīvai, it īpaši salīdzinot produktus, kas pilda tādu pašu funkciju, šajā nolūkā izmantojot vienotu metodi un vienotus pieņēmumus, kā arī salīdzinot salīdzināto produktu būtiskas un pārbaudāmas pazīmes.

(6)

Arvien plašāk tirgvedībā tiek izmantota produktu salīdzināšana, balstoties uz to vidiskajiem vai sociālajiem aspektiem, arī izmantojot ilgtspējas informācijas rīkus , kas varētu maldināt patērētājus, kuri ne vienmēr spēj izvērtēt sniegtās informācijas ticamību . Lai nodrošinātu, ka šāda salīdzināšana nemaldina patērētājus, būtu jāgroza Direktīvas 2005/29/EK 7. pants ar mērķi noteikt, ka patērētājam tiek sniegta informācija par salīdzināšanas metodi, salīdzinātajiem produktiem un minēto produktu piegādātājiem, kā arī par informācijas atjaunināšanas pasākumiem. Tam būtu jānodrošina, ka patērētāji, izmantojot šādus pakalpojumus, pieņem labāk pamatotus lēmumus par darījumu veikšanu. Salīdzināšanai vajadzētu būt objektīvai, it īpaši salīdzinot produktus, kas pilda tādu pašu funkciju, šajā nolūkā izmantojot vienotu metodi un vienotus pieņēmumus, kā arī salīdzinot salīdzināto produktu būtiskas un pārbaudāmas pazīmes.

(7)

Tādu ilgtspējas marķējumu izvietošana, kuri nav balstīti uz sertifikācijas shēmu vai kurus nav noteikušas publiskas iestādes, būtu jāaizliedz, iekļaujot šādu praksi Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma sarakstā. Sertifikācijas shēmai būtu jāatbilst minimālajiem pārredzamības un ticamības nosacījumiem. Gadījumos, kad ilgtspējas marķējumu noteikusi publiska iestāde, tā izvietošanai arī turpmāk nav nepieciešama sertifikācijas shēma vai papildu izteikšanas un norādīšanas veidi attiecībā uz pārtikas produktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 35. pantu. Šis noteikums papildina Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma 4. punktu, kas aizliedz norādīt, ka tirgotāju, tirgotāja komercpraksi vai produktu ir sertificējusi, ieteikusi vai atļāvusi lietot valsts vai privāta struktūra, bet tas neatbilst patiesībai, vai ja tādu norādi sniedz neatbilstīgi sertifikācijas, ieteikuma vai lietojuma atļaujas nosacījumiem.

(7)

Tādu ilgtspējas marķējumu izvietošana, kuri nav balstīti uz sertifikācijas shēmu vai kurus nav noteikušas publiskas iestādes, būtu jāaizliedz, iekļaujot šādu praksi Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma sarakstā. Sertifikācijas shēmai būtu jāatbilst minimālajiem pārredzamības un ticamības nosacījumiem. Sertifikācijas shēmas atbilstības uzraudzība būtu jāatbalsta ar metodēm, kas ir samērīgas un atbilstīgas shēmā iekļauto produktu, procesu vai uzņēmumu īpatnībām. Tas būtu jāveic trešai personai, kuras kompetences un neatkarību gan no shēmas īpašnieka, gan no tirgotāja ir pārbaudījušas dalībvalstis. Turklāt sertifikācijas shēmās būtu jāietver sūdzību iesniegšanas sistēma, kura būtu pieejama patērētājiem un citām ārējām ieinteresētajām personām, kurā galveno uzmanību pievērstu neatbilstībai un nodrošinātu, ka neatbilstības gadījumā ilgtspējas marķējumu atsauc. Gadījumos, kad ilgtspējas marķējumu noteikusi publiska iestāde, tā izvietošanai arī turpmāk nav nepieciešama sertifikācijas shēma vai papildu izteikšanas un norādīšanas veidi attiecībā uz pārtikas produktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 35. pantu. Šis noteikums papildina Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma 4. punktu, kas aizliedz norādīt, ka tirgotāju, tirgotāja komercpraksi vai produktu ir sertificējusi, ieteikusi vai atļāvusi lietot valsts vai privāta struktūra, bet tas neatbilst patiesībai, vai ja tādu norādi sniedz neatbilstīgi sertifikācijas, ieteikuma vai lietojuma atļaujas nosacījumiem. Publisku iestāžu noteiktajiem ilgtspējas marķējumiem par saprātīgu cenu vajadzētu būt pieejamiem visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un finansiālās spējas. Būtu jāpopularizē sertifikācijas shēmas un ilgtspējas marķējumi, kas sekmē ilgtspējīgas prakses ieviešanu mazos un vidējos uzņēmumos.

(9)

Direktīvas 2005/29/EK I pielikums arī būtu jāgroza, lai aizliegtu sniegt vispārinātas vidiskuma norādes, kas neatbilst atzītam izcilam vidiskajam sniegumam, kurš attiecas uz norādi. Šādu vispārinātu vidiskuma norāžu piemēri ir, piemēram, “videi draudzīgs”, “dabai draudzīgs”, “eko”, “zaļš”, “dabas draugs”, “ekoloģisks”, “videi piemērots”, “klimatam draudzīgs”, “vidi saudzējošs”, “oglekļa ziņā nekaitīgs”, “oglekļa ziņā neitrāls” , “oglekļa ziņā pozitīvs”, “ klimatneitrāls”, “energoefektīvs”, “bionoārdāms”, “biobāzēts” vai līdzīgi paziņojumi, kā arī plašākas norādes, piemēram, “apzinīgs” vai “atbildīgs”, kas liek domāt vai rada iespaidu par izcilu vidisko sniegumu. Šādas vispārinātas vidiskuma norādes būtu jāaizliedz, kad izcilu vidisko sniegumu nevar pierādīt vai kad norādes specifikācija nav skaidri un pamanāmi norādīta tajā pašā informācijas nesējā, piemēram, tajā pašā reklāmas klipā, produkta iepakojumā vai tiešsaistes pārdošanas saskarnē. Piemēram, norāde “bionoārdāms” saistībā ar produktu būtu vispārināta norāde, savukārt norāde par to, ka “iepakojums ir bionoārdāms, to kompostējot mājsaimniecībā viena mēneša laikā”, būtu īpaša norāde, uz kuru šis aizliegums neattiecas.

(9)

Direktīvas 2005/29/EK I pielikums arī būtu jāgroza, lai aizliegtu sniegt vispārinātas vidiskuma norādes, kas neatbilst pierādītam izcilam vidiskajam sniegumam, kurš attiecas uz norādi. Šādu vispārinātu vidiskuma norāžu piemēri ir, piemēram, “videi draudzīgs”, “dabai draudzīgs”, “eko”, “zaļš”, “dabas draugs”, “dabisks”, “dzīvniekiem draudzīgs”, “bez vardarbības”, “ilgtspējīgs”, “ekoloģisks”, “videi piemērots”, “klimatam draudzīgs”, “vidi saudzējošs”, “neatmežojošs”, “oglekļa ziņā nekaitīgs”, “klimatneitrāls”, “energoefektīvs”, “bionoārdāms”, “plastmasas ziņā neitrāls” , “plastmasu nesaturošs” , “biobāzēts” vai līdzīgi paziņojumi, kā arī plašākas norādes, piemēram, “apzinīgs” vai “atbildīgs”, kas liek domāt vai rada iespaidu par izcilu vidisko sniegumu. Šādas vispārinātas vidiskuma norādes būtu jāaizliedz, kad tās balstītas uz vides ietekmējuma mazināšanu, piemēram, oglekļa kredītu pirkšanu, vai kad izcilu vidisko sniegumu nevar pierādīt vai zinātniski pamatot, vai kad norādes specifikācija nav skaidri un pamanāmi norādīta tajā pašā informācijas nesējā, piemēram, tajā pašā reklāmas klipā, produkta iepakojumā vai tiešsaistes pārdošanas saskarnē. Piemēram, norāde “bionoārdāms” saistībā ar produktu būtu vispārināta norāde, savukārt norāde par to, ka “iepakojums ir bionoārdāms, to kompostējot mājsaimniecībā viena mēneša laikā”, būtu īpaša norāde, uz kuru šis aizliegums neattiecas. Gadījumos, kad to nevar pamatot ar zinātniskiem pierādījumiem, ir īpaši svarīgi aizliegt norādes, kurās, pamatojoties uz oglekļa emisiju kompensēšanu, apgalvots, ka produktam vai pakalpojumam ir neitrāla, samazināta, kompensējoša vai pozitīva oglekļa emisiju ietekme uz vidi, jo tas var maldināt patērētājus, liekot viņiem domāt, ka iegādātais produkts vai tirgotāja darījumdarbība neietekmē vidi. Tam nebūtu jāliedz uzņēmumiem reklamēt savus ieguldījumus vidiskās iniciatīvās, ja vien reklāma neapgalvo, ka šādi ieguldījumi vai iniciatīvas kompensē, neitralizē vai padara pozitīvu produkta vai tirgotāja darījumdarbības ietekmi uz vidi.

(14)

Lai uzlabotu patērētāju labklājību, Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma grozījumos būtu jāpievēršas arī vairākiem prakses veidiem, kas saistīti ar agrīnu novecošanos, tostarp plānotai novecošanās praksei, kuru saprot kā tirdzniecības politiku, kas ietver apzinātu produkta plānošanu vai izstrādi, paredzot ierobežotu tā lietderīgās lietošanas laiku, lai tas pēc noteikta laika priekšlaicīgi novecotos vai pārstātu funkcionēt. Tādu produktu, attiecībā uz kuriem ir sagaidāms, ka tie kalpos ilgāk, nekā tie faktiski kalpo, iegāde rada kaitējumu patērētājiem. Turklāt agrīnas novecošanās praksei kopumā ir negatīva ietekme uz vidi, jo kļūst vairāk materiālu atkritumu. Tāpēc vēršanās pret minēto praksi, visticamāk, arī samazinātu atkritumu daudzumu un veicinātu ilgtspējīgāku patēriņu.

(14)

Lai uzlabotu patērētāju labklājību, Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma grozījumos būtu jāpievēršas arī vairākiem prakses veidiem, kas saistīti ar agrīnu novecošanos, tostarp plānotai novecošanās praksei, kuru saprot kā tirdzniecības politiku, kas ietver apzinātu produkta plānošanu vai izstrādi, paredzot ierobežotu tā lietderīgās lietošanas laiku, lai tas pēc noteikta laika priekšlaicīgi novecotos vai pārstātu funkcionēt. Iesaistīšanās praksē, kuras rezultātā tiek saīsināts produkta kalpošanas laiks, vai tādu produktu, attiecībā uz kuriem ir sagaidāms, ka tie kalpos ilgāk, nekā tie faktiski kalpo, iegāde rada kaitējumu patērētājiem. Turklāt agrīnas novecošanās praksei kopumā ir negatīva ietekme uz vidi, jo kļūst vairāk materiālu atkritumu. Tāpēc vēršanās pret minēto praksi, visticamāk, arī samazinātu atkritumu daudzumu un veicinātu ilgtspējīgāku patēriņu.

(16)

Būtu arī jāaizliedz neinformēt patērētāju par to, ka pastāv tāda preces funkcija , kas ir ieviesta preces ilgizturības ierobežošanai . Piemēram, šāda funkcija varētu būt programmatūra, kas pēc noteikta laika aptur vai pazemina preces funkcionalitāti, vai arī tā varētu būt aparatūra, kura izstrādāta tā, lai pēc noteikta laika pārstātu darboties. Aizliegums neinformēt patērētājus par šādām preču funkcijām papildina un neietekmē patērētājiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumā, ja tās neatbilst prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/771 (26). Lai šādu komercpraksi uzskatītu par negodīgu, nebūtu nepieciešams pierādīt, ka funkcijas mērķis ir veicināt attiecīgās preces aizstāšanu. Tādu funkciju izmantošana, kas ierobežo preču ilgizturību, būtu jānošķir no tādas ražošanas prakses, kurā izmanto vispārēji zemas kvalitātes materiālus vai procesus, kā rezultātā tiek ierobežota preču ilgizturība. Preces neatbilstību, ko rada zemas kvalitātes materiālu vai procesu izmantošana, arī turpmāk reglamentētu noteikumi par preču atbilstību, kas izklāstīti Direktīvā (ES) 2019/771.

(16)

Būtu arī jāaizliedz ieviest preces funkciju , kas ierobežo tās ilgizturību . Piemēram, šāda funkcija varētu būt programmatūra, kas pēc noteikta laika aptur vai pazemina preces funkcionalitāti, vai arī tā varētu būt aparatūra, kura izstrādāta tā, lai pēc noteikta laika pārstātu darboties. Aizliegums ieviest šādas preču funkcijas neietekmē patērētājiem pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumā, ja tās neatbilst prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/771 (26). Lai šādu komercpraksi uzskatītu par negodīgu, nebūtu nepieciešams pierādīt, ka funkcijas mērķis ir veicināt attiecīgās preces aizstāšanu. Tādu funkciju izmantošana, kas ierobežo preču ilgizturību, būtu jānošķir no tādas ražošanas prakses, kurā izmanto vispārēji zemas kvalitātes materiālus vai procesus, kā rezultātā tiek ierobežota preču ilgizturība. Preces neatbilstību, ko rada zemas kvalitātes materiālu vai procesu izmantošana, arī turpmāk reglamentētu noteikumi par preču atbilstību, kas izklāstīti Direktīvā (ES) 2019/771.

(17)

Saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK I pielikumu būtu jāaizliedz prakse prakse norādīt, ka precei ir noteikta ilgizturība, ja tas tā nav. Tas tā būtu, piemēram, gadījumā, kad tirgotājs informē patērētājus, ka veļas mazgāšanas mašīna ir paredzēta, lai veiktu noteiktu skaitu mazgāšanas ciklu, bet veļas mazgāšanas mašīnas faktiskās izmantošanas laikā izrādās, ka tas tā nav.

(17)

Saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK I pielikumu būtu jāaizliedz prakse prakse norādīt, ka precei ir noteikta ilgizturība, ja tas tā nav. Tas tā būtu, piemēram, gadījumā, kad tirgotājs informē patērētājus, ka veļas mazgāšanas mašīna ir paredzēta, lai veiktu noteiktu skaitu mazgāšanas ciklu saskaņā ar parasti paredzamo lietošanu atbilstīgi instrukcijām , bet veļas mazgāšanas mašīnas faktiskās izmantošanas laikā izrādās, ka tas tā nav.

(18)

Tāpat arī būtu jāgroza Direktīvas 2005/29/EK I pielikums, lai aizliegtu produktus aprakstīt kā tādus, ko iespējams saremontēt , ja šāds remonts nav iespējams, kā arī neinformēt patērētājus , ka preču remonts nav iespējams saskaņā ar tiesību aktu prasībām.

(18)

Tāpat arī būtu jāgroza Direktīvas 2005/29/EK I pielikums, lai aizliegtu pārdot preci, kuras remonts nav iespējams saskaņā ar tiesību aktu prasībām, vai patērētājs netiek informēts, ka prece nav remontējama. Turklāt būtu jāgroza arī Direktīvas 2005/29/EK I pielikums, lai patērētājs vienmēr būtu informēts par remonta ierobežojumiem, piemēram, remonta pakalpojumu nepieejamību, rezerves daļu nepieejamību vai atteikumu veikt remontu, ja attiecīgo produktu remontējis neatkarīgs speciālists, nespeciālists vai lietotājs.

(20)

Cita prakse, kas saistīta ar agrīnu novecošanos un kas būtu jāaizliedz un jāpievieno Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma sarakstam, ir mudināt patērētāju nomainīt produkta patērējamās sastāvdaļas agrāk, nekā tas būtu nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ. Šāda prakse maldina patērētāju , rosinot domāt, ka, nenomainot preces patērējamās sastāvdaļas, tā vairs nedarbosies, tādējādi viņš iegādājas vairāk patērējamo sastāvdaļu, nekā tas ir nepieciešams. Piemēram, būtu aizliegta prakse , izmantojot printera iestatījumus, mudināt patērētāju nomainīt printera tintes kasetnes, pirms tās patiešām ir tukšas, lai stimulētu papildu tintes kasetņu iegādi.

(20)

Cita prakse, kas saistīta ar agrīnu novecošanos un kas būtu jāaizliedz un jāpievieno Direktīvas 2005/29/EK I pielikuma sarakstam, ir tirgot preces, kuru patērējamās sastāvdaļas jānomaina agrāk, nekā tas būtu nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ. Šāda prakse maldina patērētājus , rosinot domāt, ka, nenomainot preces patērējamās sastāvdaļas, tā vairs nedarbosies, tādējādi viņš iegādājas vairāk patērējamo sastāvdaļu, nekā tas ir nepieciešams. Piemēram, būtu aizliegts pārdot printeri , kas patērētājiem liek nomainīt printera tintes kasetnes, pirms tās patiešām ir tukšas, lai stimulētu papildu tintes kasetņu iegādi.

(21)

Būtu arī jāgroza Direktīvas 2005/29/EK I pielikums, lai aizliegtu patērētāju neinformēšanu par to , ka prece ir izstrādāta tā, lai ierobežotu tās funkcionalitāti, ja tiek izmantotas tādas patērējamās sastāvdaļas, maiņas daļas vai piederumi, ko nodrošina cits, nevis sākotnējais ražotājs. Piemēram, būtu aizliegts tirgot printerus, kas izstrādāti tā, lai ierobežotu to funkcionalitāti, ja tiek izmantotas tintes kasetnes, ko nodrošina cits, nevis printera sākotnējais ražotājs , ja šī informācija netiek atklāta patērētājam . Šāda prakse varētu maldināt patērētājus, un tie iegādātos alternatīvu tintes kasetni, kas minētajam printerim nav piemērota, tādējādi radot nevajadzīgas remonta izmaksas, atkritumu plūsmas vai papildu izmaksas saistībā ar pienākumu izmantot sākotnējā ražotāja patērējamās sastāvdaļas, ko patērētājs nevarēja paredzēt iegādes brīdī. Tāpat būtu aizliegts tirgot viedierīces, kas izstrādātas tā, lai ierobežotu to funkcionalitāti, ja izmanto lādētājus, kurus nodrošina cits, nevis sākotnējais ražotājs , ja šī informācija netiek atklāta patērētājam .

(21)

Būtu arī jāgroza Direktīvas 2005/29/EK I pielikums, lai aizliegtu tirgot preces , kuras izstrādātas tā, lai ierobežotu to funkcionalitāti, ja tiek izmantotas tādas patērējamās sastāvdaļas, maiņas daļas vai piederumi, ko nodrošina cits, nevis sākotnējais ražotājs. Piemēram, būtu aizliegts tirgot printerus, kas izstrādāti tā, lai ierobežotu to funkcionalitāti, ja tiek izmantotas tintes kasetnes, ko nodrošina cits, nevis printera sākotnējais ražotājs. Šāda prakse varētu maldināt patērētājus, un tie iegādātos alternatīvu tintes kasetni, kas minētajam printerim nav piemērota, tādējādi radot nevajadzīgas remonta izmaksas, atkritumu plūsmas vai papildu izmaksas saistībā ar pienākumu izmantot sākotnējā ražotāja patērējamās sastāvdaļas, ko patērētājs nevarēja paredzēt iegādes brīdī. Tāpat būtu aizliegts tirgot viedierīces, kas izstrādātas tā, lai ierobežotu to funkcionalitāti, ja izmanto lādētājus, kurus nodrošina cits, nevis sākotnējais ražotājs.

(22)

Lai patērētāji varētu pieņemt labāk pamatotus lēmumus un lai stimulētu pieprasījumu pēc ilglietojuma precēm un to piegādi, pirms līguma noslēgšanas par visu veidu precēm būtu jāsniedz konkrēta informācija par produkta ilgizturību un remontējamību. Turklāt attiecībā uz precēm, kurām ir digitāli elementi, digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem patērētāji būtu jāinformē par laikposmu, kurā ir pieejami programmatūras bezmaksas atjauninājumi. Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (27) būtu jāgroza, lai patērētājiem informāciju par ilgizturību, remontējamību un atjauninājumu pieejamību sniegtu pirms līguma noslēgšanas. Informācija patērētājiem būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā un saskaņā ar Direktīvā (ES) 2019/88228 noteiktajām piekļūstamības prasībām (28). Pienākums sniegt šo informāciju patērētājiem papildina un neietekmē patērētāju tiesības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/770 (29) un (ES) 2019/771 (30).

(22)

Lai patērētāji varētu pieņemt labāk pamatotus lēmumus un lai stimulētu pieprasījumu pēc ilglietojuma precēm un to piegādi, pirms līguma noslēgšanas par visu veidu precēm būtu jāsniedz konkrēta informācija par produkta ilgizturību un remontējamību. Turklāt attiecībā uz precēm, kurām ir digitāli elementi, digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem patērētāji būtu jāinformē par laikposmu, kurā ir pieejami programmatūras bezmaksas atjauninājumi , kā noteikts Savienības vai valsts tiesību aktu prasībās, un šim laikposmam būtu jāatbilst vismaz tam, kāds noteikts Savienības tiesību aktos un brīvprātīgi pagarinātajā laikposmā, ja ražotājs dara pieejamu šādu informāciju . Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (27) būtu jāgroza, lai patērētājiem informāciju par ilgizturību, remontējamību un atjauninājumu pieejamību sniegtu pirms līguma noslēgšanas. Informācija patērētājiem , tostarp tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, kurā preci piedāvā, būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā un saskaņā ar Direktīvā (ES) 2019/882 (28) noteiktajām piekļūstamības prasībām. Pienākums sniegt šo informāciju patērētājiem papildina un neietekmē patērētāju tiesības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/770 (29), (ES) 2019/771 (30) un (ES) 2011/83 .

(23)

Labs preces ilgizturības rādītājs ir ražotāja sniegtā ilgizturības komercgarantija Direktīvas (ES) 2019/771 17. panta nozīmē. Tāpēc Direktīva 2011/83/ES būtu jāgroza, lai konkrēti pieprasītu tirgotājiem , kas pārdod preces , informēt patērētājus par ražotāja sniegtās ilgizturības komercgarantijas esamību visu veidu precēm , ja ražotājs šo informāciju dara pieejamu .

(23)

Labs preces ilgizturības rādītājs ir atbilstības juridiskās garantijas ilgums, kā arī brīvprātīgs preces garantijas pagarinājums, ko sniedz kā ilgizturības komercgarantiju Direktīvas (ES)2019/771 17.panta nozīmē un kas bez papildu maksas attiecas uz visu preci . Tāpēc Direktīva 2011/83/ES būtu jāgroza, lai konkrēti pieprasītu tirgotājiem pirms līguma noslēgšanas sniegt marķējumu , kurā norādīts vismaz atgādinājums par atbilstības juridisko garantiju un attiecīgā gadījumā tās brīvprātīgu pagarinājumu , ko sniedz kā ilgizturības komercgarantiju .

(23a)

Kad preces darītas pieejamas patērētājiem un citiem galalietotājiem, marķējumam vajadzētu būt labi saskatāmam un skaidri salasāmam.

(24)

Patērētāju vēlmēm neatbilstošas ierobežotas ilgizturības problēma visvairāk ir saistīta ar enerģiju patērējošām precēm, proti, precēm, kuras darbojas, izmantojot ārēju enerģijas avotu. Patērētāji arī ir visvairāk ieinteresēti saņemt informāciju par šīs kategorijas preču paredzamo ilgizturību. Šo iemeslu dēļ tikai attiecībā uz šo preču kategoriju patērētāji būtu jāinformē par to, ka ražotājs nav sniedzis informāciju par to, ka ir ražotāja sniegta ilgizturības komercgarantija ar vairāk nekā divu gadu derīgumu.

(25)

Preces, kurām ir enerģiju patērējoši komponenti, gadījumā, ja minētie komponenti ir tikai piederumi un neuztur minēto preču pamatfunkciju, piemēram, apģērba vai apavu dekoratīvs apgaismojums vai velosipēda elektriskais lukturis, nav klasificējamas kā enerģiju patērējošas preces.

(26)

Ņemot vērā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/771 noteikto minimālo divu gadu ilgo pārdevēja atbildības par neatbilstību laikposmu un to, ka daudzas produktu atteices rodas pēc diviem gadiem, tirgotāja pienākums informēt patērētājus par ražotāja sniegtās ilgizturības komercgarantijas esamību un ilgumu būtu jāpiemēro garantijām, kuru ilgums ir vairāk nekā divi gadi.

(27)

Lai patērētājiem, salīdzinot preces pirms līguma noslēgšanas, būtu vieglāk pieņemt uz informāciju labāk balstītu lēmumu par darījuma veikšanu, tirgotājiem būtu jāinformē patērētāji par ražotāja sniegtās ilgizturības komercgarantijas visai precei, – nevis konkrētiem preces komponentiem, – esamību un ilgumu.

(28)

Ražotājam un pārdevējam vajadzētu būt iespējai piedāvāt cita veida un jebkāda ilguma komercgarantijas un garantijas remontu. Tomēr patērētājam sniegtajai informācijai par citām šādām komercgarantijām vai pakalpojumiem nevajadzētu maldināt patērētāju par ražotāja sniegtās ilgizturības komercgarantijas esamību un ilgumu, kura attiecas uz visu preci un kuras ilgums pārsniedz divus gadus .

(28)

Ražotājam un pārdevējam vajadzētu būt iespējai piedāvāt cita veida un jebkāda ilguma komercgarantijas un garantijas remontu. Tomēr patērētājam sniegtajai informācijai par citām šādām komercgarantijām vai pakalpojumiem nevajadzētu maldināt patērētāju.

(29)

Lai veicinātu konkurenci starp ražotājiem attiecībā uz tādu preču ilgizturību, kurām ir digitāli elementi, tirgotājiem, kas pārdod minētās preces, būtu jāinformē patērētāji par minimālo laikposmu, kurā ražotājs apņemas piegādāt programmatūras atjauninājumus šādām precēm . Tomēr, lai izvairītos patērētājus pārslogot ar informāciju, šāda informācija būtu jāsniedz tikai tad, ja šis laikposms ir ilgāks nekā ražotāja sniegtās ilgizturības komercgarantijas termiņš , jo minētā garantija ietver atjauninājumu , arī drošības atjauninājumu, nodrošināšanu, kas nepieciešami , lai saglabātu preču, kurām ir digitāli elementi , vajadzīgās funkcijas un sniegumu. Turklāt informācija par ražotāja saistībām nodrošināt programmatūras atjauninājumus ir būtiska tikai tad, ja pārdošanas līgums par precēm, kuram ir digitāli elementi, paredz digitālā satura vai digitālā pakalpojuma vienreizēju piegādi, attiecībā uz kuru piemēro Direktīvas (ES) 2019/771 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Turpretī nevajadzētu noteikt jaunu pienākumu sniegt minēto informāciju, ja pārdošanas līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā, jo attiecībā uz minētajiem līgumiem Direktīvas (ES) 2019/771 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā, atsaucoties uz 10. panta 2. vai 5. punktu, ir noteikts laikposms, kurā pārdevējam ir jānodrošina, ka patērētājs tiek informēts par atjauninājumiem un tie viņam tiek piegādāti.

(29)

Lai veicinātu konkurenci starp ražotājiem attiecībā uz tādu preču ilgizturību, kurām ir digitāli elementi, tirgotājiem, kas pārdod minētās preces, būtu jāinformē patērētāji par minimālo laikposmu, kurā ražotājs nodrošinās programmatūras atjauninājumus šādām precēm, arī vismaz par laikposmu , kāds paredzēts Savienības tiesību aktos , un par brīvprātīgo garantijas pagarinājumu , ja ražotājs šādu informāciju dara pieejamu; informācija būtu jāsniedz tikai tad, ja šis laikposms ir ilgāks nekā ražotāja sniegtais komercgarantijas termiņš.

(30)

Tāpat tirgotājiem, kas piedāvā digitālu saturu un digitālus pakalpojumus, būtu arī jāinformē patērētāji par minimālo laikposmu, kurā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma sniedzējs, – ja pakalpojuma sniedzējs nav tirgotājs,  – apņemas nodrošināt programmatūras atjauninājumus, arī drošības atjauninājumus, kas nepieciešami, lai uzturētu digitālā satura un digitālo pakalpojumu atbilstību. Informācija par piegādātāja saistībām nodrošināt programmatūras atjauninājumus ir būtiska tikai tad , ja līgums paredz vienreizēju piegādi vai virkni atsevišķu piegāžu, attiecībā uz kuru piemēro Direktīvas (ES) 2019/770 8 .  panta 2. punkta b) apakšpunktu. Turpretī nevajadzētu noteikt jaunu pienākumu sniegt minēto informāciju , ja līgumā ir paredzēta pastāvīga piegāde kādā laikposmā, jo attiecībā uz minētajiem līgumiem Direktīvas (ES) 2019/770 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts laikposms, kurā pārdevējam ir jānodrošina, ka patērētājs tiek informēts par atjauninājumiem un tie viņam tiek piegādāti .

(30)

Tāpat tirgotājiem, kas piedāvā digitālu saturu un digitālus pakalpojumus, pēc dienas, kurā attiecīgais produkts laists tirgū, būtu arī jāinformē patērētāji par minimālo laikposmu, kurā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma sniedzējs, — ja pakalpojuma sniedzējs nav tirgotājs, — nodrošinās programmatūras atjauninājumus, arī drošības atjauninājumus, kas nepieciešami, lai uzturētu digitālā satura un digitālo pakalpojumu atbilstību. Šādā informācijā būtu jāietver vismaz laikposms , kurā atjauninājumi jāsniedz saskaņā ar Savienības tiesību aktiem . Pakalpojumu sniedzējām šī informācija tirgotājam jāsniedz visos gadījumos .

(31)

Lai patērētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par darījuma veikšanu un izvēlēties preces, kuras ir vieglāk saremontēt, tirgotājiem pirms līguma noslēgšanas par visu veidu precēm attiecīgā gadījumā būtu jānorāda preces remontējamības indekss, ko ražotājs nodrošinājis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(31)

Lai patērētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par darījuma veikšanu un izvēlēties preces, kuras ir vieglāk saremontēt, tirgotājiem pirms līguma noslēgšanas par visu veidu precēm attiecīgā gadījumā būtu jānorāda preces remontējamības indekss, ko ražotājs nodrošinājis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem .

(32)

Saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 6. panta 1. punkta m) apakšpunktu tirgotājiem, pirms patērētājam līgums kļūst saistošs, ir pienākums sniegt tam informāciju par garantijas remonta esamību un nosacījumiem, arī remonta pakalpojumiem , ja šādi pakalpojumi tiek sniegti . Turklāt, lai nodrošinātu, ka patērētāji ir labi informēti par preču, ko tie iegādājas, remontējamību, ja remontējamības indekss saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nav noteikts, tirgotājiem par visu veidu precēm būtu jāsniedz cita būtiska informācija par remontu, kuru ražotājs ir darījis pieejamu, piemēram , informācija par maiņas daļu pieejamību un lietotāja un remonta rokasgrāmatu.

(32)

Saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 6. panta 1. punkta m) apakšpunktu tirgotājiem, pirms patērētājam līgums kļūst saistošs, ir pienākums sniegt tam informāciju par garantijas remonta esamību un nosacījumiem, arī remonta pakalpojumiem. Turklāt, lai nodrošinātu, ka patērētāji ir labi informēti par preču, ko tie iegādājas, remontējamību, ja remontējamības indekss nav noteikts, tirgotājiem par visu veidu precēm būtu jāsniedz cita būtiska informācija , piemēram, informācija par preces remontam nepieciešamo maiņas daļu pieejamību un paredzamo maksimālo cenu , tostarp par minimālo laikposmu, kādā maiņas daļas un piederumi ir pieejami, to pasūtīšanas procedūru, lietotāja un remonta rokasgrāmatu pieejamību, kā arī diagnostikas un remonta instrumentu un pakalpojumu pieejamību. Šī informācija attiecīgajiem tirgotājiem būtu jāsaņem no preču ražotājiem.

(33)

Tirgotājiem būtu jāsniedz patērētājiem informācija par ražotāja sniegtās ilgizturības komercgarantijas esamību un ilgumu , atjauninājumu sniegšanas minimālo laikposmu un informācija par remontu, kas nav remontējamības indekss , ja digitālā satura vai digitālā pakalpojuma ražotājs vai sniedzējs, ja tas nav tirgotājs, dara pieejamu attiecīgo informāciju . It īpaši tirgotājam attiecībā uz precēm būtu jānodod patērētājiem informācija, kuru ražotājs ir sniedzis tirgotājam vai kā citādi paredzējis darīt patērētājam pieejamu pirms līguma noslēgšanas, to norādot uz paša produkta, tā iepakojuma vai birkām un marķējumiem, un ar kuru patērētājs parasti iepazītos pirms līguma noslēgšanas. Nevajadzētu pieprasīt, lai tirgotājs aktīvi meklētu šādu ražotāja informāciju, piemēram, konkrētu produktu tīmekļa vietnēs.

(33)

Tirgotājiem būtu jāsniedz patērētājiem informācija par marķējumu , atjauninājumu sniegšanas minimālo laikposmu un informācija par remontu, kas nav remontējamības indekss. It īpaši tirgotājam attiecībā uz precēm būtu jānodod patērētājiem informācija, kuru ražotājs ir sniedzis tirgotājam vai kā citādi paredzējis darīt patērētājam pieejamu pirms līguma noslēgšanas, to norādot uz paša produkta, tā iepakojuma vai birkām un marķējumiem, un ar kuru patērētājs parasti iepazītos pirms līguma noslēgšanas. Nevajadzētu pieprasīt, lai tirgotājs aktīvi meklētu šādu ražotāja informāciju, piemēram, konkrētu produktu tīmekļa vietnēs. Ja tirgotāji nav preču ražotāji, varētu būt ierobežota viņu ietekme uz produktu dizainu un viņu ieguldījumu jebkādā informācijā, kas pievienota produktiem. Šādā gadījumā ražotājiem būtu jāsniedz attiecīgā informācija tirgotājiem, kuriem ir kontakts ar patērētājiem. Turklāt tirgotājiem vajadzētu būt atbildīgiem par šādas informācijas nodošanu patērētājiem.

(36a)

Komisijai par šīs direktīvas prasībām būtu jāsniedz viegli saprotamas pamatnostādnes uzņēmumiem. Izstrādājot šādas pamatnostādnes, Komisijai būtu jāņem vērā MVU vajadzības, lai līdz minimumam samazinātu administratīvo un finansiālo slogu, vienlaikus veicinot attiecīgo uzņēmumu atbilstību šai direktīvai. Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurām ir speciālas zināšanas tirgvedībā.

(1)

direktīvas 2. pantam pievieno šādu o) –y ) punktu:

(1)

direktīvas 2. pantam pievieno šādu o) –ya ) punktu:

“o)

“vidiskuma norāde” ir jebkurš ziņojums vai apgalvojums, kas nav obligāts saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem, arī teksts, ilustrēts, grafisks vai jebkāda veida simbolisks atveidojums, arī marķējumi, zīmoli, uzņēmumu nosaukumi vai produktu nosaukumi, saistībā ar komercpaziņojumu, kurā tieši vai netieši norāda, ka produktam vai tirgotājam ir pozitīva ietekme uz vidi vai tās nav vai ka negatīvā ietekme uz vidi ir mazāka nekā attiecīgi citu produktu vai tirgotāju ietekme, vai to ietekme laika gaitā ir uzlabojusies;

“o)

“vidiskuma norāde” ir jebkurš ziņojums vai apgalvojums, kas nav obligāts saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem, arī teksts, ilustrēts, grafisks vai jebkāda veida simbolisks atveidojums, arī marķējumi, zīmoli, uzņēmumu nosaukumi vai produktu nosaukumi, saistībā ar komercpaziņojumu, un kas tieši vai netieši norāda, ka produktam , produktu kategorijai, zīmolam vai tirgotājam ir pozitīva ietekme uz vidi vai tās nav vai ka negatīvā ietekme uz vidi ir mazāka nekā attiecīgi citu produktu , zīmolu vai tirgotāju ietekme, vai to ietekme laika gaitā ir uzlabojusies;

p)

“eksplicīta vidiskuma norāde” ir teksta veidā vai ilgtspējas marķējumā ietverta vidiskuma norāde;

q)

“vispārināta vidiskuma norāde” ir jebkura eksplicīta vidiskuma norāde, kas nav ietverta ilgtspējas marķējumā, ja norādes specifikācija nav skaidri un pamanāmi norādīta tajā pašā informācijas nesējā;

q)

“vispārināta vidiskuma norāde” ir vidiskuma norāde, kas nav ietverta ilgtspējas marķējumā, ja norādes specifikācija nav skaidri un pamanāmi norādīta tajā pašā informācijas nesējā;

s)

“sertifikācijas shēma” ir trešās personas verifikācijas shēma, kura saskaņā ar pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ir pieejama visiem tirgotājiem, kas vēlas un spēj izpildīt shēmas prasības , un saskaņā ar kuru apliecina produkta atbilstību konkrētām prasībām un kuras ietvaros veiktā atbilstības uzraudzība ir objektīva, pamatojas uz starptautiskiem, Savienības vai valstu standartiem un procedūrām un to īsteno no shēmas īpašnieka un tirgotāja neatkarīga puse;

s)

“sertifikācijas shēma” ir trešās personas verifikācijas shēma:

i)

kura saskaņā ar publiski pieejamiem, pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un par saprātīgu cenu ir pieejama tirgotājiem un tiesību subjektiem , kas vēlas un spēj izpildīt shēmas prasības;

ii)

saskaņā ar kuru apliecina produkta , procesa vai uzņēmuma atbilstību konkrētām publiski pieejamām un neatkarīgi izstrādātām prasībām;

iii)

kuras ietvaros veiktā atbilstības uzraudzība un sertifikācijas piešķiršana ir objektīva, pamatojas uz starptautiskiem, Savienības vai valstu standartiem un procedūrām un ņemot vērā attiecīgo produktu, procesu vai uzņēmumu īpatnības;

iv)

kura nodrošina, ka iii) apakšpunktā minēto atbilstības uzraudzību īsteno trešā puse , kuras kompetences un neatkarību no shēmas īpašnieka un tirgotāja ir verificējušas dalībvalstis; un

v)

kura ietver sūdzību iesniegšanas sistēmu, kas ir pieejama patērētājiem un citām ārējām ieinteresētajām personām, galveno uzmanība pievērš neatbilstībai un nodrošina, ka neatbilstības gadījumā ilgtspējas marķējumu atsauc;

t)

“ilgtspējas informācijas rīks” ir tirgotāja vai tā vārdā uzturēta programmatūra, arī tīmekļa vietne, tīmekļa vietnes daļa vai lietotne, kas sniedz patērētājiem informāciju par produktu vidiskuma vai sociālajiem aspektiem vai kas salīdzina produktus, ņemot vērā šos aspektus;

t)

“ilgtspējas informācijas un salīdzināšanas rīks” ir tirgotāja vai tā vārdā uzturēta programmatūra, arī tīmekļa vietne, tīmekļa vietnes daļa vai lietotne, kas sniedz patērētājiem informāciju par produktu vidiskuma vai sociālajiem aspektiem vai kas salīdzina produktus, ņemot vērā šos aspektus;

w)

“programmatūras atjauninājums” ir bezmaksas atjauninājums, tostarp drošības atjauninājums, kas nepieciešams, lai saglabātu preču, kurām ir digitāli elementi, digitālo saturu un digitālo pakalpojumu atbilstību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/770 un (ES) 2019/771;

w)

“programmatūras atjauninājums” ir bezmaksas atjauninājums, kas ir vai nu drošības atjauninājums, vai funkcionalitātes vai funkcijas atjauninājums, kas nepieciešams, lai saglabātu preču, kurām ir digitāli elementi, digitālo saturu un digitālo pakalpojumu atbilstību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/770 un (ES) 2019/771 , vai kas uzlabo vai saīsina preču ilgizturību ;

wa)

“drošības atjauninājums” ir operētājsistēmas atjauninājums, tostarp drošības ielāpi, ja tie ir būtiski konkrētajai ierīcei, un atjauninājuma galvenais mērķis ir uzlabot ierīces drošību;

wb)

“funkcionalitātes atjauninājums” ir operētājsistēmas atjauninājums, kura galvenais mērķis ir ieviest jaunas funkcionalitātes;

x)

“patērējamā sastāvdaļa” ir jebkurš preces komponents, ko lieto atkārtoti un kas jāaizstāj, lai prece darbotos, kā paredzēts;

x)

“patērējamā sastāvdaļa” ir jebkurš preces komponents, ko lieto atkārtoti un kas jāaizstāj vai jāuzpilda , lai prece darbotos, kā paredzēts;

ya)

“oglekļa emisiju kompensēšana” ir oglekļa kredītu iegāde vai finansiāla atbalsta sniegšana vides projektiem, kuru mērķis ir neitralizēt, mazināt, kompensēt vai integrēt paša pircēja vai viņa preču vai pakalpojumu vidisko ietekmi;

“b)

produkta galvenās īpašības, piemēram, tā pieejamība, labumi, riski, izpildījums, sastāvs, ietekme uz vidi vai sociālā ietekme, piederumi, ilgizturība, remontējamība, garantijas apkalpošana un sūdzību izskatīšanas procedūra, izgatavošanas vai sniegšanas metode un laiks, piegāde, atbilsme nolūkam, pielietojums, daudzums, sīks apraksts, ģeogrāfiskā un komerciālā izcelsme vai rezultāti, ko var gaidīt, to lietojot, vai ar šo produktu veikto testu vai pārbaužu rezultāti vai būtiskas īpašības.;”

“b)

produkta galvenās īpašības, piemēram, tā pieejamība, labumi, riski, izpildījums, sastāvs, ietekme uz vidi vai sociālā ietekme, piederumi, ilgizturība, remontējamība, atkalizmantojamība, reciklējamība, garantijas apkalpošana un sūdzību izskatīšanas procedūra, izgatavošanas vai sniegšanas metode un laiks, piegāde, atbilsme nolūkam, pielietojums, daudzums, sīks apraksts, ģeogrāfiskā un komerciālā izcelsme vai rezultāti, ko var gaidīt, to lietojot, vai ar šo produktu veikto testu vai pārbaužu rezultāti vai būtiskas īpašības.;”

aa)

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

c)

tādas preces, kura ir identiska precei, kas tiek laista tirgū citās dalībvalstīs, tirgvedību vienā dalībvalstī , ja šai precei ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības un ja vien tas nav pamatots ar leģitīmiem un objektīviem faktoriem.

“(c)

jebkāda tādas preces tirgvedība vienā dalībvalstī , kuras noformējums šķietami ir identisks citai precei, ko citās dalībvalstīs tirgo ar tādu pašu zīmolu , preču zīmi vai nosaukumu , ja šai precei ir atšķirīgs sastāvs vai īpašības , tostarp sensoriskais profils;”

“b)

panta 2. punktam pievieno šādu d) un e ) apakšpunktu:

“b)

panta 2. punktam pievieno šādu d) līdz ea ) apakšpunktu:

“d)

vidiskuma norāžu sniegšanu saistībā ar turpmāko vidisko sniegumu, ja nenorāda skaidras, objektīvas un pārbaudāmas saistības un mērķus un nepastāv neatkarīga uzraudzības sistēma;

“d)

vidiskuma norāžu sniegšanu saistībā ar turpmāko vidisko sniegumu, ja to balsta vienīgi uz oglekļa emisiju kompensēšanas shēmām vai ja nenorāda skaidras, objektīvas , kvantificētas, uz zinātni balstītas un pārbaudāmas saistības , detalizētu un reālistisku īstenošanas plānu ar atsauci uz budžeta un tehnoloģiskajām saistībām, ja nenorāda realizējamus mērķus un ja nepastāv neatkarīga uzraudzības sistēma , kas ir balstīta uz relevantajiem datiem ;

ea)

(a)

pantā iekļauj šādu 3.a) punktu:

14.d)

“remontējamības indekss” ir indekss, kas izsaka preces piemērotību remontam un kas noteikts, pamatojoties uz saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteiktu metodi;

14.d)

“remontējamības indekss” ir indekss, kas izsaka preces piemērotību remontam un kas noteikts, pamatojoties uz Savienības līmenī noteiktu saskaņotu metodi;

(-a)

(a)

iekļauj šādu ea) līdz ed ) punktu:

(a)

iekļauj šādu ea) līdz ec ) punktu:

“ea)

attiecībā uz visām precēm  – ja ražotājs to dara pieejamu, tad informācija par to , ka uz precēm attiecas ilgizturības komercgarantija, un par tās ilgumu laika vienībās, ja minētā ilgizturības garantija attiecas uz visu preci un tās ilgums pārsniedz divus gadus ;

“ea)

attiecībā uz visām precēm Z pielikumā noteiktais marķējums , kurā norādīts atbilstības juridiskās garantijas ilgums un attiecīgā gadījumā garantijas brīvprātīgs pagarinājums kā ilgizturības komercgarantija ;

eb)

ec)

attiecībā uz precēm, kurām ir digitāli elementi  – ja ražotājs šādu informāciju dara pieejamu, minimālais laikposms, kas izteikts laika vienībās, kurā ražotājs nodrošina programmatūras atjauninājumus, izņemot gadījumus, kad līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā. Ja informācija par ilgizturības komercgarantijas esamību ir sniegta saskaņā ar ea) punktu , informāciju par atjauninājumiem sniedz, ja minētos atjauninājumus piegādā laikposmā, kas ir ilgāks nekā nekā ilgizturības komercgarantija ;

ec)

attiecībā uz precēm, kurām ir digitāli elementi — minimālais laikposms pēc laišanas tirgū dienas , kas izteikts laika vienībās, kurā ražotājs nodrošina programmatūras atjauninājumus, un kas aptver vismaz Savienības tiesību aktos noteikto laikposmu un tā brīvprātīgu pagarinājumu, ja ražotājs dara pieejamu šādu informāciju , par ko jāsniedz atjauninājumi ;

ed)

attiecībā uz digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem – ja to sniedzējs nav tirgotājs un dara šādu informāciju pieejamu , minimālais laikposms , kas izteikts laika vienībās, kurā pakalpojumu sniedzējs nodrošina programmatūras atjauninājumus, izņemot gadījumus, kad līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā ;

ed)

attiecībā uz digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem – ja to sniedzējs nav tirgotājs , minimālais laikposms pēc laišanas tirgū dienas , kas izteikts laika vienībās, kurā pakalpojumu sniedzējs nodrošina programmatūras atjauninājumus, un kas aptver vismaz laikposmu, kurā atjauninājumi jānodrošina saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ;

j)

ja i) apakšpunktu nepiemēro, informācija, ko ražotājs darījis pieejamu par maiņas daļu pieejamību, arī par to pasūtīšanas procedūru, un par lietotāja un remonta rokasgrāmatas pieejamību.”;

j)

ja i) apakšpunktu nepiemēro, informācija, ko ražotājs sniedz par produkta remontam nepieciešamo maiņas daļu pieejamību un paredzamo maksimālo cenu , tostarp par minimālo laikposmu pēc preces iegādes, kādā maiņas daļas un piederumi ir pieejami, par to pasūtīšanas procedūru un par lietotāja un remonta rokasgrāmatas pieejamību, kā arī par diagnostikas un remonta rīku un pakalpojumu pieejamību.”;

ba)

iekļauj šādu 1.a punktu:

bb)

pantā iekļauj šādu 1.b punktu:

-a)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

noteikumi par maksāšanu, piegādi, izpildi, laiku, līdz kuram tirgotājs apņemas piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus, un attiecīgā gadījumā tādas piegādes esamība, kas rada mazāk CO2, un attiecīgā gadījumā kārtība, kādā tirgotājs izskata sūdzības;”;

-aa)

“ma)

attiecībā uz visu veidu precēm  – ja ražotājs to dara pieejamu, tad informācija par to , ka uz precēm attiecas ilgizturības komercgarantija, un par tās ilgumu laika vienībās, ja minētā ilgizturības garantija attiecas uz visu preci un tās ilgums pārsniedz divus gadus ;

“ma)

attiecībā uz visām precēm Z pielikumā noteiktais marķējums , kurā norādīts atbilstības juridiskās garantijas ilgums un attiecīgā gadījumā garantijas brīvprātīgs pagarinājums kā ilgizturības komercgarantija ;

mb)

mc)

attiecībā uz precēm, kurām ir digitāli elementi  – ja ražotājs šādu informāciju dara pieejamu, minimālais laikposms , kas izteikts laika vienībās, kurā ražotājs nodrošina programmatūras atjauninājumus, izņemot gadījumus, kad līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā. Ja informācija par ilgizturības komercgarantijas esamību ir sniegta saskaņā ar ma) punktu, informāciju par atjauninājumiem sniedz , ja minētos atjauninājumus piegādā laikposmā, kas ir ilgāks nekā ilgizturības komercgarantija ;

mc)

attiecībā uz precēm, kurām ir digitāli elementi — minimālais laikposms pēc laišanas tirgū dienas , kas izteikts laika vienībās, kurā ražotājs nodrošina programmatūras atjauninājumus, un kas aptver vismaz Savienības tiesību aktos noteikto laikposmu un tā brīvprātīgu pagarinājumu, ja ražotājs dara pieejamu šādu informāciju, par ko jāsniedz atjauninājumi ;

md)

attiecībā uz digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem – ja to sniedzējs nav tirgotājs un dara šādu informāciju pieejamu, minimālais laikposms , kas izteikts laika vienībās, kurā pakalpojumu sniedzējs nodrošina programmatūras atjauninājumus, izņemot gadījumus, kad līgumā ir paredzēta digitālā satura vai digitālā pakalpojuma pastāvīga piegāde kādā laikposmā ;

md)

attiecībā uz digitālo saturu un digitālajiem pakalpojumiem – ja to sniedzējs nav tirgotājs , minimālais laikposms pēc laišanas tirgū dienas , kas izteikts laika vienībās, kurā pakalpojumu sniedzējs nodrošina programmatūras atjauninājumus, un kas aptver vismaz laikposmu, kādā atjauninājumi jānodrošina saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ;”

v)

ja u) apakšpunktu nepiemēro, informācija, ko ražotājs darījis pieejamu par maiņas daļu pieejamību, arī par to pasūtīšanas procedūru, un par lietotāja un remonta rokasgrāmatas pieejamību.;

v)

ja u) apakšpunktu nepiemēro, informācija, ko ražotājs sniedz par produkta remontam nepieciešamo maiņas daļu pieejamību un paredzamo maksimālo cenu , tostarp par minimālo laikposmu pēc preces iegādes, kādā maiņas daļas un piederumi ir pieejami, par to pasūtīšanas procedūru un par lietotāja un remonta rokasgrāmatas pieejamību , kā arī par diagnostikas un remonta rīku un pakalpojumu pieejamību .”;

va)

pieejamo remonta centru adreses, kuros patērētājs var atgriezt preces remonta veikšanai.

bb)

iekļauj šādu 1.a punktu:

1.

XX gadi + YY gadi

2.

3.

(2)

iekļauj šādu 4.a) un 4. b ) punktu:

(2)

iekļauj šādu 4.a)–4. bb ) punktu:

4.

a) Ja sniedz vispārinātu vidiskuma norādi, attiecībā uz kuru tirgotājs nespēj pierādīt atzītu izcilu vidisko sniegumu.

4.

a) Ja sniedz vispārinātu vidiskuma norādi, attiecībā uz kuru tirgotājs nesniedz pierādījumu par atzītu izcilu vidisko sniegumu.

4. b)

Ja sniedz vidiskuma norādi attiecībā uz visu produktu, ja tā faktiski attiecas tikai uz konkrētu produkta aspektu.”;

4. b)

Ja sniedz vidiskuma norādi attiecībā uz visu produktu vai tirgotāja uzņēmumu , ja tā faktiski attiecas tikai uz konkrētu produkta vai tirgotāja uzņēmuma aspektu.

4.ba)

4.bb)

2.a)

“7.a

3.a)

iekļauj šādu 13.a punktu:

(4)

iekļauj šādu 23.d) līdz 23. i ) punktu:

(4)

iekļauj šādu 23.d) līdz 23. ib ) punktu:

23.da)

23.e)

Ja neinformē patērētāju par to, ka pastāv tāda preces funkcija , kas ir ieviesta preces ilgizturības ierobežošanai .

23.e)

Ja ievieš funkciju , kas ierobežo preces ilgizturību .

23.ea)

23.g)

Ja apraksta preces kā tādas , ko iespējams remontēt , bet tas tā nav , vai arī neinformē patērētāju par to , ka preces nav iespējams remontēt saskaņā ar tiesību aktu prasībām .

23.g)

Ja pārdod preci , kuru nav iespējams remontēt saskaņā ar tiesību aktu prasībām , vai ja patērētāju neinformē , ka prece nav remontējama .

23.ga)

23.gb)

23.h)

Ja mudina patērētāju nomainīt preces patērējamās sastāvdaļas agrāk, nekā tas ir nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ.

23.h)

Ja pārdod preci, kurai patērējamās sastāvdaļas jānomaina agrāk, nekā tas ir nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ.

23.i)

Ja neinformē par to , ka prece ir izstrādāta tā, lai ierobežotu tās funkcionalitāti, ja tiek izmantotas tādas patērējamās sastāvdaļas, maiņas daļas vai piederumi, ko nodrošina cits, nevis sākotnējais ražotājs.

23.i)

Ja pārdod produktu , kas ir izstrādāts tā, lai ierobežotu tā funkcionalitāti, ja tiek izmantotas tādas patērējamās sastāvdaļas, maiņas daļas vai piederumi, ko nodrošina cits, nevis sākotnējais ražotājs.

23.ia)

23.ib)