Ziņotāja:

Katrīna ZARIŅA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Savienības Padome, 10.11.2023.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	18.12.2023.
Pieņemts plenārsesijā	17.1.2024.
Plenārsesija Nr.	584
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	222/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un priekšlikuma mērķus stiprināt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, vienkāršot to pārrobežu darbību un samazināt administratīvos un finansiālos šķēršļus, tādā veidā uzlabojot mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu vispārējo konkurētspēju.

1.2.

EESK atzīmē, ka priekšlikuma par galvenā biroja nodokļu sistēmu pieņemšana radīs augstu pievienoto vērtību uzņēmumiem, darba ņēmējiem un dalībvalstīm. Pašlaik gandrīz visi Eiropas Savienības (ES28) nefinanšu sektora uzņēmumi (99,8 %) ir MVU, kas nodarbina divas trešdaļas no nodarbināto kopskaita (66,6 %) ES28 un nodrošina nedaudz mazāk nekā trīs piektdaļas (56,8 %) no nefinanšu sektora radītās pievienotās vērtības (1). Mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu administratīvā sloga samazināšana sniegs lielākas konkurences priekšrocības to ikdienas darbībā.

1.3.

EESK mudina nekavēties ar Komisijas priekšlikuma par galvenā biroja nodokļu sistēmu pieņemšanu, lai veicinātu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus to uzņēmumu, kuri veic pārrobežu darbību, dalībai iekšējā tirgū, tādā veidā ilgākā termiņā sekmējot IKP un nodarbinātības pieaugumu.

1.4.

Priekšlikuma mērķis ir samazināt ar uzņēmumu ienākuma nodokli saistītās atbilstības nodrošināšanas izmaksas mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ar pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību jau veic pārrobežu uzņēmējdarbību. EESK piekrīt Komisijas vērtējumam, ka galvenā biroja nodokļu sistēmas ieviešana samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem, kas jau darbojas starptautiskā mērogā, un mazinās šķēršļus un pavērs iespēju samazināt nodokļu saistību izpildes radītās izmaksas. Priekšlikums varētu arī stimulēt citus mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus sākt pārrobežu darbību.

1.5.

Priekšlikuma mērķis ir arī mazināt mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu administratīvo un finansiālo slogu, ko rada nodokļu noteikumi valstu līmenī. Šajā saistībā EESK aicina regulāri novērtēt valstu ieviestās nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas procedūras, lai varētu mazināt regulatīvo slogu un uzlabot uzņēmumu vispārējo konkurētspēju.

1.6.

Pagaidām EESK piekrīt Komisijas pieejai ierobežot ierosinātās galvenā biroja nodokļu sistēmas darbības jomu, attiecinot to tikai uz atsevišķiem mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbību vienā vai vairākās dalībvalstīs ar vienas vai vairāku pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību. Vienlaikus EESK atzīmē, ka, veicot plānoto ex post novērtējumu, lai piecus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā pārliecinātos, cik efektīvi galvenā biroja nodokļu sistēma kalpo mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, Komisijai būtu jāapsver un jāizvērtē iespēja paplašināt galvenā biroja nodokļu sistēmu, aptverot MVU, kas veic pārrobežu darbību ar savu meitasuzņēmumu starpniecību.

1.7.

EESK pieņem zināšanai Komisijas viedokli, ka priekšlikums par galvenā biroja nodokļu sistēmu un priekšlikums par ienākumu nodokļa sistēmu Eiropā (Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma – BEFIT) viens otru papildina, jo BEFIT galvenokārt ir paredzēta lielām grupām, kas darbojas Eiropas Savienībā, un būs fakultatīva tām MVU grupām ar meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs, kuras pieņem konsolidētos finanšu pārskatus.

1.8.

Vienlaikus EESK norāda, ka priekšlikuma par galvenā biroja nodokļu sistēmu fakultatīvais raksturs attiecībā uz MVU kopumā un priekšlikuma par BEFIT fakultatīvais raksturs attiecībā uz MVU grupām ar konsolidētiem finanšu pārskatiem Eiropas Savienībā radīs atšķirīgu tiesisko regulējumu attiecībā uz uzņēmumiem, kas, iespējams, atrodas līdzīgās situācijās. Tāpēc EESK mudina Komisiju uzraudzīt jauno noteikumu par galvenā biroja nodokļu sistēmu ievērošanu un to ietekmi šajā ziņā, jo līdzīgiem dalībniekiem piemērojamu atšķirīgu tiesisko regulējumu līdzāspastāvēšana var radīt sadrumstalotību un savstarpējas nesakritības, iespējams, kaitējot iekšējā tirgus konsolidācijai.

1.9.

EESK uzskata, ka galvenā biroja nodokļu sistēma aktivizēs un uzlabos dalībvalstu nodokļu iestāžu sadarbību. To sadarbība ir būtiska, lai sekmīgi un jēgpilni īstenotu ierosināto galvenā biroja nodokļu sistēmu un sasniegtu izvirzītos mērķus.

1.10.

EESK ir pārliecināta, ka ierosinātais direktīvas transponēšanas grafiks dos pietiekamu laiku, lai varētu pielāgot dalībvalstu nodokļu iestāžu IT sistēmas un vēlāk nodrošināt datu raitu apmaiņu starp dalībvalstīm, un šajā saistībā mudina dalībvalstis bez kavēšanās rīkoties.

1.11.

EESK mudina Komisiju pēc priekšlikuma pieņemšanas cieši sadarboties ar dalībvalstīm un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvības organizācijām un palielināt šo uzņēmumu informētību par pieejamo galvenā biroja nodokļu sistēmu, lai labāk sasniegtu mērķus samazināt regulatīvo slogu, izvērst pārrobežu darbību un pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Attiecīgajām personām būtu arī jāatvēl līdzekļi, lai mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinātu apmācību un metodoloģisko atbalstu par to, kā sagatavot deklarāciju saskaņā ar galvenā biroja nodokļu sistēmu.

2.   Ievads

2.1.

Komisija 2023. gada septembrī publicēja MVU paredzētu atvieglojumu paketi, tostarp Maksājumu kavējumu regulas priekšlikumu, Priekšlikumu direktīvai par nodokļu vienkāršošanu MVU labā, Priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu, un pasākumu kopumu ar mērķi uzlabot MVU darbību, uzsvaru liekot uz labāka regulējuma programmas un finansējuma pieejamības uzlabošanu, darbaspēka kvalifikācijas celšanu un citiem atbalsta mehānismiem.

2.2.

Komisijas priekšlikumā par galvenā biroja nodokļu sistēmas izveidi mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir paredzēti vienkāršoti noteikumi tiem MVU, kas Eiropas Savienībā veic pārrobežu darbību, un minētie noteikumi attieksies uz šo uzņēmumu pastāvīgajām pārstāvniecībām (2), kuras atrodas citās dalībvalstīs.

2.3.

Pašlaik gandrīz visi Eiropas Savienības (ES28) nefinanšu sektora uzņēmumi (99,8 %) ir MVU, kas nodarbina divas trešdaļas no nodarbināto kopskaita (66,6 %) ES28 un nodrošina nedaudz mazāk nekā trīs piektdaļas (56,8 %) no nefinanšu sektora radītās pievienotās vērtības (3).

2.4.

Komisijas priekšlikuma piemērošanas jomā iekļauti tikai tie MVU (4), kas veic pārrobežu darbību vienīgi ar to pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību vienā vai vairākās dalībvalstīs saskaņā ar direktīvas priekšlikuma 2. pantā noteiktajiem kritērijiem (5). No otras puses, meitasuzņēmumi nav iekļauti Eiropas Komisijas priekšlikumā un nebūs tiesīgi izmantot galvenā biroja nodokļu sistēmas priekšrocības.

2.5.

Tas nozīmē, ka atbilstīgiem MVU būs iespēja izdarīt izvēli aprēķināt savām pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamo rezultātu, pamatojoties tikai uz sava galvenā biroja dalībvalsts nodokļu noteikumiem, vienlaikus viena vai vairākas piemērojamās nodokļu likmes saglabāsies tādas, kādas tās ir dalībvalstī(-īs), kurā(-ās) atrodas pastāvīgā(-ās) pārstāvniecība(-as).

2.6.

Ar priekšlikumu par galvenā biroja nodokļu sistēmu paredzētie vienkāršošanas pasākumi un to iespējamā atjaunošana laika gaitā tiek stingri ierobežota ar īpašām atbilstības prasībām (6), kuru mērķis ir novērst nodokļu noteikumu apiešanas risku.

2.7.

Ar galvenā biroja nodokļu sistēmu pavērtā iespēja ir spēkā piecus gadus (7. pants), ja vien galvenā biroja mītnes vieta šajā laikā netiek mainīta vai pastāvīgo pārstāvniecību kopējais apgrozījums nekļūst vismaz trīs reizes lielāks par galvenā biroja apgrozījumu (8. pants). Šādos gadījumos galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumi vairs nebūs piemērojami.

2.8.

Katra piecu gadu perioda beigās MVU būs tiesīgi bez ierobežojumiem atjaunot savu izvēli vēl uz vēl pieciem gadiem, ja vien tie izpilda Komisijas priekšlikumā (9. pants) izvirzītās atbilstības prasības. Ja attiecīgais mazais vai vidējais uzņēmums nolemj dibināt meitasuzņēmumu vai ja tā pastāvīgo pārstāvniecību kopējais apgrozījums kļūst vismaz divreiz lielāks par galvenā biroja apgrozījumu, vai ja tas vispār vairs nekvalificējas MVU statusam, tas nevar atjaunot galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumus pēc piecu gadu perioda beigām (10. pants).

2.9.

No organizatoriskā viedokļa vienas pieturas aģentūra dos MVU iespēju gan saistībā ar apzinātas izvēles procedūru, gan saistībā ar deklarācijas iesniegšanas pienākumiem un nodokļu samaksu sadarboties tikai ar tās dalībvalsts nodokļu iestādi, kurā atrodas to galvenais birojs.

2.10.

Proti, visām pastāvīgajām pārstāvniecībām “deklarācijas iesniedzēja struktūrvienība” būs MVU galvenais birojs, kas iesniegs vienu atsevišķu nodokļu deklarāciju sava galvenā biroja nodokļu administrācijai (“deklarācijas iesniegšanas iestādei” – 11. pants). Šī nodokļu administrācija piemēros nodokļu likmes, kas piemērojamas dalībvalstī(-īs), kurā(-ās) MVU tur pastāvīgās pārstāvniecības, un pēc tam pārsūta galīgos nodokļu ieņēmumus tām dalībvalstīm, kurās MVU saglabā pastāvīgās pārstāvniecības (12. pants).

2.11.

Priekšlikumā paredzēts, ka tiek nodrošināta savlaicīga un racionāla informācijas apmaiņa (arī kopīgas revīzijas) starp vairākām attiecīgajām nodokļu iestādēm, it īpaši izmantojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas izveidots ar Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (13. pants).

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu un tā mērķus atbalstīt mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, vienkāršot to pārrobežu darbību un samazināt administratīvos un finansiālos šķēršļus, tādā veidā uzlabojot mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu vispārējo konkurētspēju. Vairākos EESK atzinumos jau uzsvērts, cik svarīgi ir samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas jāsedz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tas ir iecerēts ar priekšlikumu ieviest galvenā biroja nodokļu sistēmu.

3.2.

EESK atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm MVU tērē aptuveni 2,5 % no sava apgrozījuma, lai varētu izpildīt savas nodokļu saistības, savukārt lielie uzņēmumi tērē 0,7 %, jo maziem un vidējiem uzņēmumiem ir salīdzinoši grūtāk nodrošināt atbilstību dažādiem dalībvalstu nodokļu noteikumu kopumiem. Tāpēc EESK mudina ātri apstiprināt priekšlikumu par galvenā biroja nodokļu sistēmu, lai palīdzētu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem samazināt atbilstības nodrošināšanas radīto izmaksu slogu un uzlabotu ar to saistītos neizdevīgos konkurences apstākļus, ar kuriem saskaras mazie uzņēmumi un it īpaši mikrouzņēmumi salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem.

3.3.

Vienlaikus EESK mudina dalībvalstis regulāri novērtēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas procedūras un veikt vajadzīgos uzlabojumus, lai mazinātu uzņēmumu administratīvo un finansiālo slogu. EESK norāda, ka nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas ilgums (tai vajadzīgais laiks) visās dalībvalstīs nav vienāds. Priekšlikums par galvenā biroja nodokļu sistēmu varētu pozitīvi ietekmēt nodokļu procedūru saskaņošanu un digitalizāciju.

3.4.

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka nolūkā vienkāršot nodokļu uzlikšanu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darbību un kam jāsedz ar šādu darbību saistītās izmaksas, kuras rada atbilstības nodrošināšana, ES direktīva ir piemērota labāk nekā daudzveidīgs valstu likumdošanas iniciatīvu klāsts. Šādas problēmas ir kopīgas visām dalībvalstīm, un tās nevar efektīvi risināt ar vairākiem valstu pasākumiem, jo tas radītu sadrumstalotību un savstarpējas nesakritības. Šajā ziņā Komisijas priekšlikums pilnībā atbilst subsidiaritātes principam, un šķiet, ka tas var vienkāršot tiesisko regulējumu, kas attiecas uz mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.

3.5.

Komisijas priekšlikumā ievērots arī proporcionalitātes princips, jo priekšlikums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai atvieglotu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu pārrobežu darbību un tādā veidā sekmētu vienotā tirgus konsolidāciju. Runājot par šo aspektu, ir lietderīgi atzīmēt, ka ierosinātie pasākumi attiecas tikai uz pastāvīgo pārstāvniecību rezultātu aplikšanu ar nodokli un nav paredzēts saskaņot nodokļu noteikumus dalībvalstīs, kas turpinās piemērot savas nodokļu bāzes un likmes.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK uzskata, ka direktīvas priekšlikuma 4.un 8. pantā paredzētie atbilstības un izvēles īstenošanas izbeigšanas noteikumi ir pienācīgi izstrādāti, lai atturētu no iespējamas nodokļu plānošanas prakses, kuras mērķis ir stratēģiski apsvērt galvenā biroja pārcelšanu uz valsti ar zemiem (zemākiem) nodokļiem.

4.2.

EESK piekrīt, ka piecu gadu periods, kas noteikts pirmajai izvēlei piemērot galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumus un tās iespējamai atjaunošanai laika gaitā, ir piemērots, lai nodrošinātu jauno noteikumu stabilitāti un efektivitāti un vienlaikus novērstu nodokļu plānošanu un dotu iespēju laika gaitā novērtēt attiecīgā uzņēmuma attīstību un izaugsmi un lai mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi varētu izvēlēties vispiemērotākos nodokļu maksāšanas risinājumus.

4.3.

EESK uzskata, ka priekšlikums par galvenā biroja nodokļu sistēmu nodrošinās dalībvalstīm ilgtermiņa pievienoto vērtību, kas būs lielāka nekā pielāgošanās izmaksu īstermiņa pieaugums, kuru radīs nodokļu iestāžu IT sistēmu atjaunināšana. Nodokļu iestāžu informācijas apmaiņas sistēmas, piemēram, DAC, jau ir ieviestas un tiek plaši izmantotas. EESK ir pārliecināta: lai priekšlikumu varētu sekmīgi īstenot, vajadzīga laba nodokļu iestāžu sadarbība.

4.4.

EESK arī piekrīt Komisijas viedoklim par paredzamo pozitīvo ietekmi, ko varētu radīt nodokļu bāzes potenciālais pieaugums, IKP pieaugums un nodarbinātība dalībvalstīs pēc optimālas un mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem paredzētas galvenā biroja nodokļu sistēmas ieviešanas.

4.5.

EESK tomēr uzskata, ka konkrētāku datu vākšana, Komisijai veicot ietekmes novērtējuma analīzi, noteikti būtu uzlabojusi priekšlikumu, jo labāk būtu apzināti paredzamo ieguvumu kvantitatīvie aspekti.

4.6.

EESK mudina Komisiju piecus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā rūpīgi izvērtēt direktīvas piemērošanu un apsvērt iespējamu pielāgošanu, ja tā tiek uzskatīta par pamatotu, kā paredzēts direktīvas priekšlikuma 19. pantā. Šajā saistībā būtiska nozīme ir dalībvalstu sadarbībai, lai sniegtu noderīgu informāciju.

4.7.

Noteikti lietderīga būs Komisijas iecere pastāvīgi uzraudzīt ierosinātās galvenā biroja nodokļus sistēmas priekšlikuma efektivitāti un lietderību. Visi apsvērtie un Komisijas izstrādātie novērtēšanas parametri ir atbilstīgi (7). EESK iesaka īpašu uzmanību pievērst atbilstības nodrošināšanas izmaksām, kas rodas mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri izvēlas piemērot galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumus, i) saistībā ar to apgrozījumu un ii) salīdzinājumā ar līdzīgiem mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nepiemēro ierosinātos vienkāršotos noteikumus. Šādi aspekti būs svarīgi, lai izprastu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu reālo ieguvumu no vienkāršošanas un novērtētu jaunās galvenā biroja nodokļu sistēmas lietderību citiem uzņēmumiem, kas ir tiesīgi izvēlēties piemērot sistēmas noteikumus.

4.8.

EESK iesaka, ka, veicot plānoto ex post novērtējumu, lai piecus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā pārliecinātos, cik efektīvi galvenā biroja nodokļu sistēma kalpo mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, Komisijai būtu jāapsver un jāizvērtē iespēja paplašināt galvenā biroja nodokļu sistēmu, aptverot MVU, kas veic pārrobežu darbību ar savu meitasuzņēmumu starpniecību.

4.9.

EESK pieņem zināšanai Komisijas viedokli, ka priekšlikums par galvenā biroja nodokļu sistēmu un priekšlikums par ienākumu nodokļa sistēmu Eiropā (BEFIT) viens otru papildina, jo BEFIT galvenokārt ir paredzēta lielām grupām, kas darbojas Eiropas Savienībā, un būs fakultatīva tām MVU grupām ar meitasuzņēmumiem citās dalībvalstīs, kuras pieņem konsolidētos finanšu pārskatus. Komisija uzskata, ka priekšlikums par galvenā biroja nodokļu sistēmu vienkāršo noteikumus attiecībā uz MVU to darbības sākumposmā. Ja MVU sekmīgi paplašinās un aug, tie var izkrist no galvenā biroja nodokļu sistēmas darbības jomas, bet pēc tam var izvēlēties BEFIT.

4.10.

EESK secina, ka gan priekšlikums par galvenā biroja nodokļu sistēmu, gan priekšlikums par ienākumu nodokļa sistēmu Eiropā (BEFIT) nebūs obligāti jāievēro MVU grupām ar konsolidētiem finanšu pārskatiem un tādēļ uz uzņēmumiem, kas citādi atrodas līdzīgās situācijās gan Eiropas Savienībā, gan attiecīgajās dalībvalstīs, attieksies atšķirīgi nodokļu noteikumi, un mudina Komisiju uzraudzīt jauno galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumu piemērošanu un ietekmi šajā ziņā. Dažādu tiesisko regulējumu, kas piemērojami līdzīgiem dalībniekiem, līdzāspastāvēšana var radīt sadrumstalotību un savstarpēju nesakritību, iespējams, kaitējot iekšējā tirgus konsolidācijai.

4.11.

EESK uzsver, ka tiesību akta, kas paredz izveidot galvenā biroja nodokļu sistēmu, radīto pievienoto vērtību, proti, vienkāršošanu un ar galvenā biroja nodokļu sistēmu saistīto atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšanu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri veic pārrobežu darbību, ir svarīgi pienācīgi popularizēt un informēt par to visu dalībvalstu MVU, jo šādas iniciatīvas radītie reālie ieguvumi var būt neskaidri vai pat nezināmi vairākiem uzņēmumiem. Tādā veidā iespēja izvēlēties galvenā biroja nodokļu sistēmas pasākumus varētu kļūt izplatītāka un pieejamāka, mazinot konkurences izkropļojumu risku un palielinot izredzes vēl vairāk konsolidēt vienoto tirgu.

4.12.

EESK mudina Komisiju pēc priekšlikuma pieņemšanas cieši sadarboties ar dalībvalstīm un MVU pārstāvošajām organizācijām, lai palielinātu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumus informētību par pieejamo galvenā biroja nodokļu sistēmas mehānismu un tādā veidā uzlabotu tā izmantošanu un ieguvumus Eiropas Savienībā. Attiecīgajām personām būtu arī jāatvēl līdzekļi, lai mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinātu apmācību un metodoloģisko atbalstu par to, kā sagatavot deklarāciju saskaņā ar galvenā biroja nodokļu sistēmu. Ar šiem līdzekļiem būtu arī jāatbalsta mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu digitālās pratības uzlabošana.

---

(1)   Tax compliance costs for SMEs. Tax compliance costs for SMEs – ES Publikāciju birojs (europa.eu).

(2)  Pastāvīgā pārstāvniecība ir konkrēta uzņēmējdarbības vieta citā dalībvalstī, kā definēts attiecīgajā divpusējā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai, ja tādas nav, valsts tiesību aktos.

(3)   Tax compliance costs for SMEs. Tax compliance costs for SMEs – ES Publikāciju birojs (europa.eu).

(4)  Runājot par MVU definīciju, ierosinātajā direktīvā norādīts uz Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem. Saskaņā ar minētajā direktīvā iekļautajām MVU definīcijām uzņēmums būs direktīvas piemērošanas jomā tikai tad, ja bilances slēgšanas brīdī tas nepārsniedz vismaz divos no trim šādiem kritērijiem paredzētas robežvērtības: bilances kopsumma nepārsniedz 20 miljonus euro, neto apgrozījums nepārsniedz 40 miljonus euro un/vai vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā nepārsniedz 250.

(5)  Direktīvas 2. pantā noteikts: “Šī direktīva attiecas uz MVU, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tie ir izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kādā no I un II pielikumā uzskaitītajām formām;

b)	tie nodokļu vajadzībām ir kādas dalībvalsts rezidenti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, tostarp ar tās divpusējām konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu;

c)	uz tiem tieši vai to īpašnieku līmenī attiecas kāds no III un IV pielikumā uzskaitītajiem peļņas nodokļiem vai jebkāds cits nodoklis ar līdzīgām iezīmēm;

d)	tie kvalificējas kā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kā definēts Direktīvā 2013/34/ES;

e)	citās dalībvalstīs tie darbojas vienīgi ar vienas vai vairāku pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību;

f)

tie nav daļa no konsolidētas grupas finanšu grāmatvedības nolūkā saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES un ir autonomi uzņēmumi, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: — tie nav asociēti uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 13. punkta nozīmē; — tie nav saistīti uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 3. panta 3. punkta nozīmē.”

(6)  Galvenais birojs var izvēlēties piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus attiecībā uz tā pastāvīgo(-ajām) pārstāvniecību(-ām) citās dalībvalstīs, ja tas atbilst šādām prasībām:

a)	pastāvīgo pārstāvniecību kopējais apgrozījums pēdējos divos fiskālajos gados nav pārsniedzis summu, kas vienāda ar divkāršu galvenā biroja apgrozījumu;

b)	tas ir bijis rezidents nodokļu vajadzībām galvenā biroja dalībvalstī pēdējos divus fiskālos gadus;

c)	pēdējos divus fiskālos gadus tas ir izpildījis 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētos nosacījumus.

(7)  Direktīvas 19. panta 2. punkts: “Dalībvalstis paziņo Komisijai būtisko informāciju direktīvas izvērtēšanai saskaņā ar 3. punktu, tostarp apkopotus datus par atbilstīgo MVU skaitu salīdzinājumā ar izvēli izdarījušo MVU skaitu, par to apgrozījumu un par atbilstības nodrošināšanas izmaksu attiecību pret apgrozījumu, datus par to MVU skaitu, kuri paplašinājuši pārrobežu darbību, izveidojot pastāvīgo pārstāvniecību, un to MVU skaitu, kuri vairs nekvalificējas meitasuzņēmuma izveides dēļ, vai par atbilstības nodrošināšanas izmaksām tiem MVU, kuri piemēro izvēli.”