EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.12.2022

COM(2022) 703 final

2022/0409(CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam

{SEC(2022) 433 final} - {SWD(2022) 393 final} - {SWD(2022) 394 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums kopā ar priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam 1 , un priekšlikumu Padomes Īstenošanas regulai, ar ko groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām konkrētiem PVN režīmiem 2 , ir daļa no tiesību aktu paketes par PVN digitālajā laikmetā. Šīs iniciatīvas kopējais konteksts ir detalizēti izklāstīts paskaidrojuma rakstā priekšlikumam Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK 3 .

Šajā paskaidrojuma rakstā ir aprakstīti grozījumi, kas vajadzīgi Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un kas izriet no izmaiņām PVN direktīvā.

Priekšlikums grozīt Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 ir svarīga paketes daļa. Ar tiesību aktu paketi par PVN digitālā laikmetā tiek modernizēts veids, kā PVN nolūkā tiek ziņots par pārrobežu darījumiem vienotajā tirgū, lai izmantotu vispāratzītas tehnoloģijas un novērstu krāpšanu PVN jomā. Pašreizējais veids, kā vāc apkopotos datus, izmantojot kopsavilkuma paziņojumus 4 , un apmainās ar datiem PVN informācijas apmaiņas sistēmā, tiek izmantots kopš vienotā tirgus ieviešanas 1993. gadā. Tas vairs neatbilst mērķim, ņemot vērā pārrobežu darījumu mērogu un krāpšanas PVN jomā apmēru. Grozītā PVN direktīva aizstāj kopsavilkuma paziņojumus ar jauniem, uz darījumiem balstītiem ziņošanas pienākumiem. Lai papildinātu šīs izmaiņas, grozītajā regulā ir paredzēti vajadzīgie praktiskie noteikumi par to, kā starp dalībvalstīm notiks apmaiņa ar šiem no jauna savāktajiem datiem, vajadzīgā IT infrastruktūra un personas datu aizsardzības noteikumi, kas reglamentēs jauno apmaiņu. Šī informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi tiek īstenoti raiti un ka jaunie pasākumi var samazināt krāpšanu PVN jomā.

Atbilstoši iniciatīvas “PVN digitālajā laikmetā” struktūrai paketei ir šādas daļas.

Šai tiesību aktu paketei ir trīs galvenie mērķi:

1)modernizēt PVN ziņošanas pienākumus 5 , ieviešot digitālas ziņošanas prasības, ar kurām tiks standartizēta informācija, kas nodokļa maksātājiem par katru darījumu elektroniskā formātā jāiesniedz nodokļu iestādēm. Turklāt tā uzliks par pienākumu pārrobežu darījumos izmantot e-rēķinus;

2)risināt platformu ekonomikas 6 problēmas, atjauninot PVN noteikumus, kas piemērojami platformu ekonomikai, lai risinātu vienlīdzīgas attieksmes jautājumu, precizējot šiem darījumiem piemērojamos noteikumus par pakalpojumu sniegšanas vietu un palielinot platformu lomu PVN iekasēšanā, kad tās veicina izmitināšanas vietu īstermiņa īres vai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu; kā arī

3)novērst vajadzību pēc vairākkārtējas PVN reģistrācijas ES un uzlabot tā instrumenta darbību, kas ieviests, lai deklarētu un samaksātu PVN, kas maksājams par preču tālpārdošanu 7 , ieviešot vienotu PVN reģistrāciju (VPR). To īstenos, uzlabojot un paplašinot esošās vienas pieturas aģentūras (OSS)/importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) un apgrieztās maksāšanas sistēmas, lai nodokļa maksātājam nebūtu tik bieži jāreģistrējas citā dalībvalstī.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu paketes par PVN digitālajā laikmetā. Šīs paketes saskanība kopumā ir detalizēti izklāstīta paskaidrojuma rakstā priekšlikumam Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK 8 .

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu paketes par PVN digitālajā laikmetā. Paketes saskanība kopumā ir detalizēti izklāstīta paskaidrojuma rakstā priekšlikumam Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Ar šo regulu groza Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu. Šajā pantā paredzēts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar vienprātīgu lēmumu pieņem noteikumus par dalībvalstu noteikumu saskaņošanu netiešo nodokļu jomā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Par PVN pārvaldību, iekasēšanu un kontroli galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis. Tomēr krāpšana PVN jomā bieži ir saistīta ar pārrobežu darījumiem vienotajā tirgū vai tajā ir iesaistīti tirgotāji, kuri veic uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, nevis tajā, kur ir jāmaksā PVN. Krāpšana PVN jomā nelabvēlīgi ietekmē vienotā tirgus darbību un rada smagus zaudējumus ES budžetam.

ES sadarbības instrumenti, kas ļauj apmainīties ar informāciju starp nodokļu administrācijām, ir neaizstājami, lai pienācīgi kontrolētu pārrobežu darījumus un cīnītos pret krāpšanu PVN jomā.

Šī iniciatīva atbilst subsidiaritātes principam, jo dalībvalstis pašas nevar sasniegt šīs iniciatīvas mērķus. Tādēļ Komisijai, kura ir atbildīga par vienotā tirgus netraucētu darbību un Eiropas Savienības vispārējo interešu veicināšanu, ir jāierosina pasākumi situācijas uzlabošanai.

To nevar panākt ar rīcību vienīgi dalībvalsts līmenī vai ar neleģislatīviem instrumentiem. Papildus tam, ko var panākt valsts līmenī, vērtīga būtu rīcība ES līmenī attiecībā uz administratīvās sadarbības instrumentiem, un tādēļ būtu jāgroza Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums lielā mērā ir balstīts uz pašreizējo tiesisko regulējumu administratīvajai sadarbībai PVN jomā un papildina to ar jauniem elementiem tikai tad, ja regulējums ir jāuzlabo. Visi ierosinātie pasākumi ir izstrādāti tā, lai atbilstu jaunajām digitālās ziņošanas prasībām un dalībvalstu vajadzībām. Lai gan paredzams, ka tiem būs pozitīva ietekme uz cīņu pret krāpšanu PVN jomā, jaunie noteikumi neradītu ievērojamas papildu izmaksas uzņēmumiem un administrācijām, izņemot konkrētu izstrādi IT jomā nodokļu administrācijām. Pat šajos gadījumos saistītās izstrādes izmaksas būtu ierobežotas.

Tiktu izveidota centrāla elektroniska PVN informācijas sistēma (“centrālā VIES”). Tā ļaus dalībvalstīm nosūtīt PVN informāciju, ko tās glabā valsts līmenī, palīdzot efektīvi apkarot krāpšanu PVN jomā. Centrālā VIES par katru nodokļa maksātāju būtu spējīga apkopot dalībvalstu nosūtīto informāciju par pārrobežu darījumiem starp uzņēmumiem (B2B). |Turklāt tā ļaus salīdzināt informāciju par paziņotajām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu Kopienas iekšienē ar nosūtītajiem datiem par iegādēm Kopienas iekšienē. Vēl tā ļaus dalībvalstu nosūtīto informāciju apstrādāt kopā ar citu PVN informāciju, ar kuru apmainās saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 904/2010, piemēram, muitas vai maksājumu datus, un glabāt šo informāciju tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodokļu iestādes varētu veikt PVN kontroli.

Informācija centrālajā VIES tiks glabāta 5 gadus, lai nodrošinātu dalībvalstīm saprātīgu termiņu PVN auditu veikšanai. Pēc šā perioda dati tiks neatgriezeniski dzēsti.

Centrālā VIES būtu pieejama tikai pilnvarotiem ierēdņiem, kurus iecēlušas to dalībvalstis, un tikai ar nolūku kontrolēt PVN tiesību aktu pareizu piemērošanu un apkarot krāpšanu PVN jomā. Attiecībā uz datu glabāšanu centrālā VIES garantētu tādu drošības līmeni, kas atbilstu noteikumiem par Savienības iestāžu veiktu persondatu apstrādi.

Informācijas apmaiņa starp valstu nodokļu iestādēm un centrālo VIES notiks, izmantojot drošu kopējo sakaru tīklu. Tajā pašlaik ir iespējama informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm un muitas dienestiem, un tā nodrošina visus nepieciešamos drošības elementus (tostarp informācijas šifrēšanu).

Tādējādi šajā priekšlikumā turpinās piemērot aizsardzības pasākumus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 904/2010 un Eiropas datu aizsardzības regulējumā. Vispārējais mērķis apmaiņai ar šo attiecīgo PVN informāciju un tās analizēšanai joprojām ir nodrošināt PVN tiesību aktu pareizu piemērošanu un apkarot krāpšanu PVN jomā. Krāpšanas PVN jomā apkarošana ir svarīgs ES un tās dalībvalstu vispārējo sabiedrības interešu mērķis, kā minēts Vispārīgās datu aizsardzības regulas 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā un Regulas (ES) Nr. 2018/1725 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Lai nodrošinātu šā nozīmīgā mērķa sasniegšanu un nodokļu iestāžu attiecīgā darba efektivitāti, attiecībā uz VIES piemēros Regulas (ES) Nr. 904/2010 55. panta 5. punktā noteiktos ierobežojumus.

Jaunie noteikumi nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams, lai uzlabotu administratīvās sadarbības instrumentu efektivitāti, pārbaudot pārrobežu darījumus un pastiprinot cīņu pret krāpšanu PVN jomā, ņemot vērā ierosinātās digitālās ziņošanas prasības un citas izmaiņas, kas ieviestas tiesību aktu paketē “PVN digitālajā laikmetā”.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Spēkā esošās Regulas (ES) Nr. 904/2010 grozīšanai ir nepieciešama Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

2017. gadā tika izvērtēts, kā tiek izmantots spēkā esošais Regulā (ES) Nr. 904/2010 9 paredzētais ES regulējums administratīvajai sadarbībai un krāpšanas PVN jomā apkarošanai. Kopumā dalībvalstīs ir labvēlīga attieksme pret tiesisko regulējumu un praktisko kārtību, kas īstenota ar Regulu (ES) Nr. 904/2010.

Ņemot vērā PVN direktīvā paredzētās izmaiņas ziņošanas prasībās attiecībā uz pārrobežu darījumiem, ir vajadzīgas izmaiņas administratīvās sadarbības tiesiskajā regulējumā. Jaunu digitālās ziņošanas prasību ieviešana ievērojami palielina to datu apjomu, ar kuriem būs jāapmainās starp dalībvalstīm, un apmaiņas biežumu. Tāpēc regulas V nodaļā ir iekļauta jauna daļa: Konkrētas informācijas glabāšana un apmaiņa, kas ļaus veikt šādu apmaiņu, izmantojot jaunu elektronisku sistēmu, ko dēvē par centrālo VIES.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Plaša informācija par apspriešanos ar ieinteresētajām personām ir sniegta paskaidrojuma rakstā priekšlikumam par PVN direktīvas grozījumiem.

Tika organizēti divi Fiscalis darbsemināri, lai apkopotu dalībvalstu atsauksmes par PVN administratīvās sadarbības regulējuma pielāgošanu jaunajām digitālās ziņošanas prasībām. Pirmajā darbseminārā, kas notika 2021. gada novembrī, tika apkopoti PVN krāpšanas apkarošanas ekspertu un Eurofisc koordinācijas ierēdņu viedokļi. Otrajā darbseminārā 2022. gada aprīlī galvenā uzmanība tika pievērsta dalībvalstu kompetento koordinācijas biroju vadītājiem. Abos gadījumos dalībvalstu pārstāvji uzsvēra, cik svarīgas ir jaunās digitālās ziņošanas prasības, kuras papildinātas ar atbilstošu PVN informācijas apmaiņas sistēmu. Tika konstatēts, ka ir skaidri saskatāma nepieciešamība automātiski veikt DRR datu salīdzināšanu, piemēram, paziņotās preču piegādes un sniegtos pakalpojumus salīdzināt ar iegādēm. Turklāt valdīja plaša vienprātība par to, ka vēlamā pieeja būtu centrāla sistēma, kas atvieglotu kopīgu informācijas apstrādi un analīzi, nodrošinot vienotas salīdzināšanas īstenošanu un rezultātu interpretāciju.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu paketes par PVN digitālajā laikmetā. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana visai paketei kopā ir detalizēti izklāstīta paskaidrojuma rakstā priekšlikumam Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK.

•Ietekmes novērtējums

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu paketes par PVN digitālajā laikmetā. Ietekmes novērtējums visai paketei kopā ir detalizēti izklāstīts paskaidrojuma rakstā priekšlikumam Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu paketes par PVN digitālajā laikmetā. Plaša informācija par normatīvo atbilstību un vienkāršošanu ir sniegta paskaidrojuma rakstā priekšlikumam Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK.

•Pamattiesības

Paredzams, ka šis priekšlikums izraisīs PVN informācijas apmaiņu un kopīgu apstrādi, kura varētu ietvert personas datus. Tomēr dati, kas savākti saskaņā ar jaunajām digitālās ziņošanas prasībām un ar kuriem pēc tam apmainās, izmantojot centrālo VIES sistēmu, attiektos tikai uz darījumiem starp uzņēmumiem Kopienā un neaptvertu darījumus starp uzņēmumiem un patērētājiem. Ir piemērots arī datu minimizēšanas princips. Tāpēc savāktie dati, kuru apmaiņa pēc tam notiek, attiecas tikai uz rēķinā ietvertās informācijas apakškopu. Šī minimālā datu kopa, kas vajadzīga, lai uzraudzītu PVN pareizu piemērošanu un apkarotu krāpšanu PVN jomā, ir precizēta pievienotā priekšlikuma Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK, 264. panta grozījumā. Tomēr personas datu aizsardzība un Regulu (ES) 2016/679 10 un (ES) 2018/1725 ievērošana joprojām ir prioritāte, pat ja apstrādājamā informācija ir ierobežota. Tādējādi tiek ierosināti šādi noteikumi:

·Dati centrālajā VIES tiks glabāti tikai 5 gadus, kas ir minimālais laiks, kas vajadzīgs analīzei un izmeklēšanai, ko veic valstu nodokļu iestādes, kuras ir pilnvarotas izpildīt PVN saistības (datu glabāšana).

·Dati centrālajā VIES tiks aizsargāti, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 904/2010 55. panta 1. punktā.

·Datus centrālajā VIES izmantos skaidri noteiktiem un ierobežotiem mērķiem, jo īpaši, lai pareizi aprēķinātu PVN, uzraudzītu pareizu PVN piemērošanu un apkarotu krāpšanu PVN jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 904/2010 1. pantā. Datus jo īpaši izmantos, lai veiktu riska novērtējumus nolūkā agrīnā posmā identificēt potenciālos krāpniekus un sagraut krāpnieciskus tīklus, kuru mērķis ir ļaunprātīgi izmantot PVN sistēmu, veicot krāpšanu PVN jomā.

·Lietotāji, kas var piekļūt datiem centrālajā VIES, būs tikai pilnvaroti darbinieki no dalībvalstīm, ievērojot informācijas vajadzības principu.

·Centrālo VIES mitinās, uzturēs un tehniski pārvaldīs Komisija, kurai ir operatīvās spējas un pieredze, lai nodrošinātu, ka tiek ieviesti tehniski un organizatoriski drošības pasākumi personas datu aizsardzībai. Īstenošanas aktā tiks noteikti uzdevumi, kas Komisijai jāveic saistībā ar centrālās VIES tehnisko pārvaldību.

·Īstenošanas aktā tiks noteiktas dalībvalstu un Komisijas lomas un pienākumi, kad tās darbojas kā pārziņi un apstrādātāji saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Regulu (ES) 2018/1725.

Turklāt uz šiem pasākumiem attiecas Pamattiesību hartas 8. pants.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ietekme uz budžetu ir detalizēti izklāstīta paskaidrojuma rakstā priekšlikumam Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK.

Priekšlikums radīs ierobežotas izmaksas valstu administrācijām un ES budžetam, lai ieviestu uzlabotu PVN informācijas apmaiņas sistēmu (VIES).

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Administratīvās sadarbības pastāvīgā komiteja (SCAC), kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 58. panta 1. punktu, izskatīs visus iespējamos dalībvalstu administratīvās sadarbības jautājumus, kas izriet no jaunajiem noteikumiem par nodokļu uzlikšanu ES iekšējā tirdzniecībā. Konkrēti, tiklīdz Padome būs pieņēmusi grozījumus, SCAC ietvaros kopā ar dalībvalstīm tiks izveidots īstenošanas plāns nepieciešamajām IT izmaiņām 11 .

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 904/2010 59. pantu regulas piemērošana tiek pārskatīta ik pēc pieciem gadiem. Turklāt saskaņā ar 49. pantu, lai izvērtētu, cik labi administratīvā sadarbība ietekmē cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai jebkāda pieejamā informācija saistībā ar regulas piemērošanu un citā starpā arī gada statistika par sadarbības instrumentu izmantošanu.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Nepiemēro.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums par

1.centralizētas sistēmas ieviešanu PVN informācijas apmaiņai

Pirmais grozījumu kopums priekšlikumā attiecas uz jaunas centralizētas sistēmas izstrādi, kas paredzēta PVN informācijas apmaiņai starp dalībvalstu nodokļu administrācijām ES līmenī un kas ir pielāgota digitālo ziņošanas prasību specifikai. Regulas (ES) Nr. 904/2010 V nodaļai pievieno 3. iedaļu, lai ieviestu centrālo VIES, ar šādiem 24.g līdz 24.m pantiem:

·Ar 24.g pantu izveido centrālo VIES sistēmu, nosakot, ka Komisija izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda centrālo sistēmu, savukārt katra dalībvalsts izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda valsts elektronisko sistēmu dažādu kategoriju informācijas automātiskai nosūtīšanai uz centrālo VIES. Visbūtiskākā daļa no informācijas, ar kuru apmainās, izmantojot centrālo VIES, būs informācija, kas savākta saskaņā ar digitālajām ziņošanas prasībām (DRR). Pārējā informācija attiecas uz nodokļa maksātāju identifikāciju. Visbeidzot, ir skaidri norādīts, ka dalībvalstis var informāciju, kas tām automātiski jānosūta uz centrālo VIES, uzglabāt valsts elektroniskajā sistēmā, kuru tās izmanto, lai nosūtītu informāciju atkārtotai izmantošanai valsts mērogā veiktā kontrolē.

·24.h pants attiecas uz datu kvalitāti un pieejamību. Informācijas apmaiņa būs vērtīga tikai tad, ja dati būs pietiekami kvalitatīvi. Šajā nolūkā dalībvalstis veic visus vajadzīgos atjauninājumus un pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka centrālās VIES dati tiek atjaunināti, ir pilnīgi un precīzi. Lai informācija būtu atjaunināta, sistēmā nekavējoties būtu jāievada jaunā vai atjauninātā informācija. Šāda tūlītēja informācijas atjaunināšana ir īpaši svarīga attiecībā uz identifikācijas informāciju, kas ir cieši saistīta ar PVN numura validāciju. Attiecībā uz ziņojumiem par darījumiem Kopienas iekšienē, kas apkopoti saskaņā ar DRR, pieņemamais kavējums, ievadot informāciju centrālajā VIES, ir viena diena pēc tam, kad to saņēmusi nodokļu administrācija. Piegādātāja un klienta paziņotās informācijas salīdzināšana var notikt tikai pēc tam, kad abas puses ir paziņojušas informāciju un katra iestāde to nosūtījusi centrālajai VIES. Tātad, lai analīze būtu iespējama pietiekami bieži, pieņemamajam kavējumam katrā posmā būtu jāsaglabājas dažu dienu apmērā. Informācija ir pieejama centrālajā VIES piecus gadus no tā gada beigām, kurā informācija ir nosūtīta centrālajai VIES.

·24.i pants attiecas uz to, ka PVN identifikācijas informācija, izpildoties konkrētiem nosacījumiem, centrālajā VIES tiek norādīta kā nederīga. Šī tiesību norma stājas spēkā tad, ja PVN nolūkā identificētās personas ir pārtraukušas savu saimniecisko darbību, deklarējušas nepatiesus datus, lai iegūtu PVN identifikācijas numuru, vai nav paziņojušas par tādām izmaiņām savos datos, kuru dēļ nodokļu administrācija būtu atteikusi vai atsaukusi PVN identifikācijas numuru, ja tā būtu to zinājusi. Šim noteikumam ir milzīga nozīme attiecībā uz mērķi efektīvi apkarot krāpšanu PVN jomā. Jāuzsver, ka šis noteikums paredz PVN identifikācijas numuru kā nederīgu norādīt tikai dažās situācijās. Tas nav piemērojams gadījumos, kad dalībvalstīm būtu jāatsauc PVN identifikācijas numurs.

·24.j pantā ir aprakstītas centrālās VIES iespējas attiecībā uz tai nosūtīto informāciju. Pants paredz, ka centrālā VIES spēj uzglabāt saņemto informāciju, kā arī salīdzināt, apkopot un apstrādāt saņemto informāciju. Turklāt centrālā VIES spēj informāciju (saņemto, salīdzināto, apkopoto un apstrādāto) darīt pieejamu pilnvarotiem lietotājiem un sistēmām. Centrālajai VIES būtu arī jāspēj kontroles nolūkos un krāpšanas apkarošanai PVN jomā apstrādāt informāciju kopā ar jebkādu citu informāciju, kas paziņota vai savākta saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010. Spilgts piemērs ir datu tīrīšana un papildināšana, apstrādājot tos kopā ar datiem no citām sistēmām, piemēram, Uzraudzības sistēmas, kurā ir informācija par importu, kas atbrīvots no PVN, izmantojot muitas procedūras 42/63. Šī iespēja ir vajadzīga, lai veidotu sinerģiju starp dažādām informācijas sistēmām, kas satur attiecīgo PVN informāciju, un maksimāli palielinātu šādās sistēmās veikto ieguldījumu ietekmi.

·24.k pantā ir aprakstīts, kādiem ierēdņiem un sistēmām tiek nodrošināta automatizēta piekļuve centrālajai VIES. To vidū ir dalībvalstu ierēdņi, kuri pārbauda prasības preču importam, kas atbrīvots no PVN, Eurofisc koordinācijas ierēdņi, kā arī jebkuri citi ierēdņi, kurus nepārprotami pilnvarojusi konkrētās dalībvalsts kompetentā iestāde. Visbeidzot, ir paredzēts, ka piekļuve savāktajai un apstrādātajai informācijai būs valstu elektroniskajām sistēmām, kuras nosūta informāciju uz centrālo VIES. Šis noteikums ļauj izveidot drošu mašīnas-mašīnas sakaru kanālu, kas atvieglo automatizāciju un mazina vajadzību pēc cilvēka iejaukšanās.

·Regulas 24.l pants attiecas uz centrālās VIES izstrādes un uzturēšanas izmaksām, jo tajā noteikts, ka centrālās VIES izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no Savienības vispārējā budžeta. Šīs izmaksas cita starpā ietver izmaksas par drošu savienojumu starp VIES un valstu elektroniskajām sistēmām, kas minētas 24.g panta 2. punktā, un izmaksas par pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 24.j pantā uzskaitītās iespējas. No otras puses, katra dalībvalsts sedz izmaksas un uzņemas atbildību par visu vajadzīgo savas valsts elektroniskās sistēmas izstrādi, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu, izmantojot CCN tīklu vai jebkuru citu līdzīgu tīklu.

·Visbeidzot, 24.m pants attiecas uz centrālās VIES sistēmas drošību un atbilstību. Pirmajā daļā noteikts, ka dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas 55. pantam. 55. pantā ir paredzēti pienākumi saistībā ar dienesta noslēpumu, privātumu un drošību attiecībā uz informāciju, kuru glabā, apstrādā vai ar kuru apmainās saskaņā ar regulu. Otrā daļā ir paredzētas pilnvaras Komisijai, lai ar īstenošanas aktiem paredzētu: uzdevumus, kas Komisijai jāveic, lai tehniski pārvaldītu centrālo VIES, un dalībvalstu un Komisijas uzdevumus un pienākumus attiecībā uz pārziņa un apstrādātāja funkcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725.

2.Pašreizējās mantotās PVN informācijas apmaiņas sistēmas pakāpeniska atcelšana

Otrs grozījumu kopums priekšlikumā attiecas uz mantotās VIES izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu. Pašreizējā VIES sistēma, uz kuru attiecas V nodaļas 1. iedaļa, ir jāsaglabā divus gadus pēc centrālās VIES sistēmas izveides, lai atvieglotu to darījumu kontroli, par kuriem pirms digitālo ziņošanas prasību ieviešanas tika ziņots ar kopsavilkuma paziņojumiem. Mantotā VIES ļaus automātiski apmainīties ar informāciju, kas šajā periodā sniegta, izmantojot vecās ziņošanas prasības. Pēc mantotās VIES pakāpeniskas atcelšanas dalībvalstis joprojām varētu apmainīties ar informāciju spontāni vai pēc pieprasījuma, izmantojot neautomatizētus administratīvās sadarbības instrumentus. Esošās VIES izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu veic šādi:

·groza 17., 20., 21., 22. un 23. pantu, lai svītrotu atsauces uz mantoto VIES;

·groza 31. pantu, kas attiecas uz informācijas sniegšanu nodokļa maksātājiem par PVN identifikācijas numuru derīgumu, kā arī par citu darījumos Kopienas iekšienē iesaistīto personu attiecīgo vārdu/nosaukumu un adresi. Pēc grozījuma izdarīšanas pantā būs atsauce uz informāciju, kas tiek glabāta centrālajā VIES.

3.Citas izmaiņas

Trešais grozījumu kopums priekšlikumā paredz vajadzīgos pielāgojumus attiecībā uz informācijas apmaiņu, kas saistīti ar jauno īpašo pašu preču pārvietošanas režīmu, kurš ieviests ar Direktīvu 2006/112/EK.

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantu platformu operatoriem ir pienākums glabāt uzskaiti par to platformās veicinātajām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu starp uzņēmumiem un klientiem. Lai atvieglotu domājamā piegādātāja modeļa ieviešanu izmitināšanas vietu īstermiņa īres un pasažieru pārvadājumu nozarē, to paplašina, attiecinot to arī uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu uzņēmumu starpā. Ir jāievieš standarta formāts šīs informācijas nosūtīšanai.

2022/0409 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajam laikmetam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 12 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 13 ,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 14 paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbild par PVN tiesību aktu piemērošanu, jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu šo tiesību aktu ievērošanu. Šie nosacījumi cita starpā paredz noteikumus par to, kā elektroniski glabāt un apmainīties ar informāciju, kura varētu palīdzēt pareizi aprēķināt PVN, kontrolēt, vai PVN tiek piemērots pareizi, jo īpaši darījumiem Kopienas iekšienē, un apkarot krāpšanu PVN jomā.

(2)Ar Padomes Direktīvu (ES) XX/XXX 15 [PB: lūgums ievietot tās Padomes direktīvas numuru un gadu, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam, kura pieņemta tajā pašā dienā kā šī regula] Padomes Direktīvā 2006/112/EK 16 tika ieviestas digitālās ziņošanas prasības (“DRR”). Šīs prasības uzliek par pienākumu PVN maksātājiem iesniegt dalībvalstīm informāciju par katru tādu preču piegādi Kopienas iekšienē, par katru preču iegādi Kopienas iekšienē un par katru tāda pakalpojumu sniegšanu, kas ir apliekama ar nodokli dalībvalstī, kurā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs neveic uzņēmējdarbību. Dalībvalstīm jāapmainās ar šo informāciju un jāapstrādā šī informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, lai uzraudzītu pareizu PVN piemērošanu un atklātu krāpšanu.

(3)Pašreizējā sadarbība starp dalībvalstu nodokļu iestādēm balstās uz apkopotās informācijas apmaiņu starp valstu elektroniskajām sistēmām. Digitālās ziņošanas prasību ieviešanas mērķis ir palielināt iekasēto nodokļu apmēru, savlaicīgi sniedzot nodokļu administrācijām datus par katru darījumu. Lai šos datus efektīvi darītu pieejamus citām nodokļu administrācijām un veicinātu analīzes un salīdzināšanas kopīgu īstenošanu, kā arī šo analīžu un salīdzināšanas vienotu interpretāciju, ir vajadzīga centrāla sistēma, kurā notiek PVN informācijas apmaiņa.

(4)Lai dalībvalstis varētu efektīvāk cīnīties pret krāpšanu PVN jomā, PVN informācijas apmaiņas nolūkā būtu jāizveido centralizēta elektroniska PVN informācijas apmaiņas sistēma (“centrālā VIES”). Šai sistēmai no dalībvalstu elektroniskajām sistēmām būtu jāsaņem informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, par ko ziņojuši attiecīgie preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji un šo preču un pakalpojumu iegādātāji dažādās dalībvalstīs. Minētajai sistēmai no dalībvalstīm būtu jāsaņem arī PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē. Turklāt ikreiz, kad dati tiek mainīti, būtu jāveic modifikācijas laika izsekošanas metadatu augšupielāde arī centrālajā VIES.

(5)Gadījumos, kad identifikācijas informācija mainās, PVN identifikācijas informācija par nodokļa maksātājiem, kuri veic darījumus Kopienas iekšienē, būtu nekavējoties automātiski jāatjaunina centrālajā VIES, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis vienojas, ka šāda atjaunināšana nav atbilstīga, būtiska vai lietderīga. Šādi atjauninājumi ir nepieciešami, jo nodokļa maksātāju PVN identifikācijas numuru derīgumu pārbauda attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 138. pantā paredzēto nosacījumu par piegāžu Kopienas iekšienē atbrīvojumu no nodokļa. Lai nodokļu administrācijām sniegtu pietiekamu pārliecību par šādas informācijas kvalitāti un ticamību, informācija par darījumiem Kopienas iekšienē būtu automātiski jāatjaunina centrālajā VIES ne vēlāk kā vienu dienu pēc tam, kad dalībvalsts ir saņēmusi informāciju no nodokļa maksātāja.

(6)Turklāt attiecībā uz PVN identifikācijas informāciju centrālajā VIES dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu, ka datus, ko nodokļa maksātāji sniedz PVN identifikācijai saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, attiecīgā dalībvalsts novērtē kā pilnīgus un precīzus. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs nepilda pienākumu paziņot datus vai ja saimnieciskā darbība tiek izbeigta, tad PVN identifikācijas numurs centrālajā VIES tiek norādīts kā nederīgs.

(7)Informācija par darījumiem Kopienas iekšienē, ko paziņo preču piegādātāji, pakalpojumu sniedzēji un šo preču vai pakalpojumu iegādātāji dažādās dalībvalstīs, katrai dalībvalstij jāievada centrālajā VIES tūlīt pēc tam, kad dalībvalsts to saņēmusi. Saņemtā informācija ir jāapstrādā ātri tehnisku iemeslu dēļ, kas saistīti ar datu apjomu, kā arī lai laikus atklātu aizdomīgus darījumus un iespējamus PVN krāpšanas gadījumus.

(8)Lai palīdzētu dalībvalstīm cīņā pret krāpšanu PVN jomā un atklātu krāpniekus, PVN identifikācijas informācija un PVN informācija par darījumiem Kopienas iekšienē būtu jāglabā piecus gadus. Šis laikposms ir minimums, kas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu efektīvi veikt kontroli un izmeklēt aizdomas par krāpšanu PVN jomā vai atklāt šādu krāpšanu. Tas ir arī proporcionāls, ņemot vērā informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē milzīgo apjomu un informācijas, kas ir komerciāli dati un personas dati, sensitivitāti.

(9)Lai laikus atklātu neatbilstības un tādējādi uzlabotu spēju apkarot krāpšanu PVN jomā, centrālajai VIES vajadzētu būt iespējai automātiski salīdzināt informāciju, kas savākta no piegādātāja un iegādātāja saskaņā ar digitālajām ziņošanas prasībām, kuras ieviestas ar Direktīvu (ES) XX/XXX [PB: lūgums ievietot tās Padomes direktīvas numuru un gadu, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajam laikmetam, kura pieņemta tajā pašā dienā kā šī regula 17 ]. Šāda salīdzinājuma rezultāti būtu jādara pieejami dalībvalstīm, lai tās varētu veikt attiecīgus turpmākus pasākumus.

(10)Turklāt, lai centrālajā VIES varētu saglabāt esošās PVN informācijas apmaiņas sistēmas iespējas, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tajā vajadzētu būt arī iespējai apkopot informāciju, lai sniegtu pārskatu par piegādēm un iegādēm, par kurām ziņojuši nodokļa maksātāji, kuri atrodas dalībvalstīs. Lai nodrošinātu, ka centrālā VIES ļauj dalībvalstīm turpināt savstarpēji piekļūt informācijai, kas pašlaik ir strukturēta esošajā PVN informācijas apmaiņas sistēmā, centrālajā VIES būtu jābūt datu apkopošanas funkcionalitātei.

(11)Lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm pareizi aprēķināt PVN, uzraudzīt PVN pareizu piemērošanu, apkarot krāpšanu PVN jomā un izmantot sinerģiju starp dažādām informācijas sistēmām, kurās ir ar PVN saistīta informācija, centrālajai VIES būtu jāapstrādā no dalībvalstīm saņemtā informācija kopā ar jebkādu informāciju, kas paziņota vai savākta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 904/2010.

(12)Piekļuve informācijai centrālajā VIES būtu jānodrošina, pamatojoties uz informācijas vajadzības principu. Minēto informāciju nevajadzētu izmantot citiem mērķiem kā vien PVN pareizas piemērošanas uzraudzībai un krāpšanas PVN jomā apkarošanai. Vajadzētu noteikt, ka šajā regulā paredzētie konfidencialitātes noteikumi ir saistoši visiem lietotājiem.

(13)Lai apkarotu krāpšanu PVN jomā, dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 904/2010 36. pantā, vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN informācijai par darījumiem Kopienas iekšienē un to analizēt. Lai uzraudzītu PVN tiesību aktu pareizu piemērošanu, dalībvalstu ierēdņiem, kuri pārbauda, vai konkrētām importētām precēm piemēro atbrīvojumu no PVN, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta d) apakšpunktā, arī vajadzētu būt iespējai piekļūt PVN identifikācijas informācijai, kas tiek glabāta centrālajā VIES. Turklāt to pašu iemeslu dēļ dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizvēlas citi ierēdņi, kuriem vajadzīga tieša piekļuve centrālajai VIES, un vajadzības gadījumā jāpiešķir tiem šāda piekļuve. Visbeidzot, pienācīgi akreditētām Komisijas personām vajadzētu būt iespējai piekļūt informācijai, kas ietverta centrālajā VIES, bet tikai tiktāl, ciktāl šāda piekļuve ir vajadzīga minētās sistēmas izstrādei un uzturēšanai.

(14)Lai izmeklētu aizdomas par krāpšanu PVN jomā un atklātu šādu krāpšanu, informācijas sistēmām, kas atbalsta Eurofisc tīklu cīņā pret krāpšanu PVN jomā, tostarp darījumu tīkla analīzes sistēmai un centralizētajai maksājumu informācijas elektroniskajai sistēmai (“CESOP”), būtu jānodrošina tieša piekļuve centrālajai VIES.

(15)Datu apjoms un datu nosūtīšanas biežums uz centrālo VIES rada nepieciešamību automatizēt informācijas plūsmas no centrālās VIES uz valstu sistēmām. Šādai automatizācijai būtu arī jānodrošina efektīvs un drošs mašīnas-mašīnas sakaru kanāls un būtu jānodrošina, ka, piekļūstot kopīgotiem datiem, vairs nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās. Tāpēc arī valstu elektroniskajām sistēmām, kas nosūta informāciju uz centrālo VIES, vajadzētu būt piekļuvei šajā sistēmā glabātajai informācijai, tostarp informācijai, kas apstrādāta un apkopota PVN kontroles nolūkos un kas paredzēta cīņai pret krāpšanu PVN jomā.

(16)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 904/2010 īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz uzdevumiem, kas Komisijai jāveic, lai tehniski pārvaldītu centrālo VIES, tehniskajiem datiem par ierēdņu un elektronisko sistēmu identifikāciju un piekļuvi centrālajai VIES, tehniskajiem aspektiem un formātu informācijai, kas nosūtīta centrālajai VIES, un dalībvalstu un Komisijas uzdevumiem un pienākumiem, kad tās darbojas kā pārziņi un apstrādātāji saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 18 un (ES) 2018/1725 19 . Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 20 .

(17)Krāpšana PVN jomā ir visām dalībvalstīm kopīga problēma. Dalībvalstu rīcībā nav informācijas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu PVN noteikumu pareizu piemērošanu un cīnītos pret krāpšanu PVN jomā. Tā kā iekšējā tirgus pārrobežu rakstura dēļ Regulas (ES) Nr. 904/2010 mērķi, proti, apkarot krāpšanu PVN jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tas ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)Nodokļa maksātājiem, kas veicina preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektronisku saskarni, tā dalībvalsts, kurā minētās preču piegādes vai pakalpojumu sniegšana ir apliekami ar nodokli, var nosūtīt pieprasījumu uzrādīt uzskaiti, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantā. Lai minētajiem nodokļa maksātājiem samazinātu administratīvo slogu un atbilstības nodrošināšanas izmaksas un izvairītos no darba dublēšanās, identifikācijas dalībvalstij šādi pieprasījumi būtu pēc iespējas jākoordinē. Šajā nolūkā ir jānosaka standarta veidlapa šīs informācijas elektroniskai nosūtīšanai dalībvalstīm.

(19)Direktīvā 2006/112/EK ir paredzēts ieviest jaunu vienas pieturas aģentūras (“OSS”) vienkāršošanas režīmu tiem nodokļa maksātājiem, kuri pārvieto konkrētas pašu preces pāri robežām. Tādējādi šis jaunais režīms ir jāintegrē PVN OSS īpašo režīmu vispārējā sistēmā, kas noteikta Regulas Nr. 904/2010 XI nodaļas 3. iedaļā. Tajā jo īpaši būtu jāparedz informācijas sniegšana starp dalībvalsti, no kuras, un dalībvalsti, uz kuru preces tiek pārvietotas.

(20)Tā kā jaunais OSS režīms ir visaptverošs un aptver tādu preču pārrobežu pārvietošanu, uz kurām pašlaik attiecas preču piegādes uz noliktavu režīms saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 17.a pantu, minētais režīms no Direktīvas 2006/112/EK ir svītrots. Minētais Direktīvas 2006/112/EK grozījums ir jāatspoguļo Regulas (ES) Nr. 904/2010 21. pantā.

(21)Ieinteresētās personas kā potenciālu risku ir identificējušas importa vienas pieturas aģentūras (“IOSS”) PVN identifikācijas numuru ļaunprātīgu izmantošanu. Lai labāk nodrošinātu IOSS PVN identifikācijas numuru pareizu izmantošanu un pārbaudes procesu, ir jāpaplašina Regulas (ES) Nr. 904/2010 47.h pants, piešķirot muitas dienestiem piekļuvi informācijai par IOSS reģistrēto tirgotāju, kas uzlabos minēto muitas dienestu riska pārvaldības un kontroles iespējas.

(22)Lai pastiprinātu kontroli saistībā ar IOSS režīmu, Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. panta 1. punkta e) apakšpunktā ir jāpievieno to preču kopējā vērtība, kuras importētas saskaņā ar IOSS režīmu, katram IOSS identifikācijas numuram un katrai patēriņa dalībvalstij.

(23)Tehniskie dati, tostarp kopējie elektroniskie ziņojumi, ko izmanto nodokļa maksātāji, kuri veicina preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, izmantojot elektronisku saskarni, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantā, lai iesniegtu uzskaiti, būtu jāpieņem saskaņā ar šajā regulā paredzēto komitoloģijas procedūru.

(24)Šī regula atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām un principiem. Jo īpaši šīs regulas nolūks ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas Pamattiesību hartas 8. pantā noteiktās tiesības uz personas datu aizsardzību. Šajā ziņā šī regula stingri ierobežo to personas datu daudzumu, kuri tiks darīti pieejami nodokļu iestādēm. Informācijas par darījumiem Kopienas iekšienē apstrāde saskaņā ar šo regulu būtu jāveic tikai šīs regulas nolūkiem.

(25)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedzis atzinumu (…),

(26)Tā kā centrālās VIES sistēmas ieviešanai būs vajadzīgi jauni tehnoloģiskie risinājumi, ar centrālo VIES saistīto noteikumu piemērošana ir jāatliek, lai dalībvalstis un Komisija varētu izstrādāt šīs tehnoloģijas.

(27)Automatizēta piekļuve informācijai par darījumiem Kopienas iekšienē, kura tika paziņota kopsavilkuma paziņojumos, tieši ietekmē PVN kontroles efektivitāti. Tāpēc pašreizējā PVN informācijas apmaiņas sistēma, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 904/2010 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, būtu jāsaglabā kādu laiku pēc minēto kopsavilkuma paziņojumu atcelšanas. Pēc minētā laikposma būtu jāsvītro attiecīgie noteikumi par pašreizējo PVN informācijas apmaiņas sistēmu, un informācijai, kas paziņota kopsavilkuma paziņojumos, joprojām vajadzētu būt pieejamai pēc pieprasījuma.

(28)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 904/2010,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 904/2010 grozījumi, kurus piemēro no 2025. gada 1. janvāra

Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:

1)regulas 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.    Šī regula paredz arī noteikumus un procedūras attiecībā uz elektronisku PVN informācijas apmaiņu par precēm, ko piegādā, pakalpojumiem, ko sniedz, un precēm, ko pārvieto saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā noteiktajiem īpašajiem režīmiem, un arī attiecībā uz jebkādu turpmāku informācijas apmaiņu un – ciktāl tas attiecas uz precēm un pakalpojumiem saskaņā ar minētajiem īpašajiem režīmiem – attiecībā uz naudas pārskaitīšanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.”;

2)regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Definīcijas, kas attiecībā uz katru īpašo režīmu izklāstītas Direktīvas 2006/112/EK 358., 358.a, 369.a, 369.l  un 369.xa pantā, piemēro arī šajā regulā.”;

3)regulas 17. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“d) saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 360., 361., 364., 365., 369.c, 369.f, 369.g, 369.o, 369.p, 369.s, 369.t, 369.xc, 369.xf un 369.xg pantu apkopoto informāciju;

e) datus par Direktīvas 2006/112/EK 369.q pantā minētajiem PVN identifikācijas numuriem, ko tā piešķīrusi, un attiecībā uz jebkuras dalībvalsts piešķirto konkrēto PVN identifikācijas numuru – to importēto preču kopējā vērtība, kurām piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 143. panta 1. punkta ca) apakšpunktu, katra mēneša laikā, patēriņa dalībvalstu atbilstoši definīcijai minētās direktīvas 369.l panta 4. punktā dalījumā;”;

4)regulas 47.b pantu aizstāj ar šādu:

“47.b pants

1.    Dalībvalstis paredz, ka nodokļa maksātāji, kas izmanto Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2. iedaļā noteikto īpašo režīmu, identifikācijas dalībvalstij elektroniski sniedz minētās direktīvas 361. pantā noteikto informāciju. Nodokļa maksātāji, kas izmanto īpašos režīmus, kuri noteikti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 3. un 5. iedaļā, elektroniski sniedz identifikācijas dalībvalstij informāciju par savu identifikāciju, kad tie sāk darbību saskaņā ar minētās direktīvas 369.c un 369.xc pantu. Visas izmaiņas informācijā, kas sniegta, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 361. panta 2. punktu, 369.c pantu un 369.xc pantu, arī iesniedz elektroniski.

2.    Identifikācijas dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm 10 dienās no tā mēneša beigām, kurā saņemta informācija no nodokļa maksātāja, kas izmanto vienu no īpašajiem režīmiem, kuri noteikti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2., 3., un 5. iedaļā. Tādā pašā veidā identifikācijas dalībvalsts informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par 2., 3. un 5. iedaļā minētajiem PVN identifikācijas numuriem.

3.     Ja nodokļa maksātājs, kurš izmanto kādu no īpašajiem režīmiem, kuri noteikti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 2., 3. un 5. iedaļā, ir izslēgts no minētā īpašā režīma, identifikācijas dalībvalsts par to elektroniski un nekavējoties informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.”;

5)regulas 47.d pantu aizstāj ar šādu:

“47.d pants

1.    Dalībvalstis paredz, ka PVN deklarāciju ar datiem, kas noteikti Direktīvas 2006/112/EK 365., 369.g, 369.t un 369.xg pantā, iesniedz elektroniski.

2.    Identifikācijas dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta patēriņa dalībvalsts vai to dalībvalstu, no kurām un uz kurām preces tika nosūtītas vai transportētas, kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 20 dienās pēc tā mēneša beigām, kura laikā bija jāsaņem nodokļu deklarācija.”;

6)regulas 47.h pantam pievieno šādu punktu:

“Piemērojot pirmo daļu, dalībvalstis piešķir kompetentajām iestādēm piekļuvi informācijai, kas minēta Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 1. un 3. punktā.”;

7)regulas 47.i pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Lai iegūtu uzskaiti, kas ir nodokļa maksātāja vai starpnieka rīcībā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369., 369.k, 369.x un 369.xk pantu, patēriņa dalībvalsts vai tā dalībvalsts, no kuras vai uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas, vispirms elektroniski iesniedz pieprasījumu identifikācijas dalībvalstij.”;

b)panta 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4.    Identifikācijas dalībvalsts elektroniski saņemto uzskaiti nekavējoties nosūta pieprasījuma iesniedzējai patēriņa dalībvalstij vai dalībvalstij, no kuras vai uz kuru preces ir nosūtītas vai transportētas.

5.    Ja pieprasījuma iesniedzēja patēriņa dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras vai uz kuru preces tika nosūtītas vai transportētas, nesaņem minēto uzskaiti 30 dienās pēc pieprasījuma izdarīšanas dienas, minētā dalībvalsts var veikt jebkādas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai iegūtu šādu uzskaiti.”;

8)regulas 47.j panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Neskarot 7. panta 4. punktu, ja patēriņa dalībvalsts vai dalībvalsts, uz kuru vai no kuras preces tika nosūtītas vai transportētas, nolemj, ka ir vajadzīga administratīvā procedūra, tā vispirms apspriežas ar identifikācijas dalībvalsti par šādas procedūras nepieciešamību.”;

9)regulas 47.l panta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)tehniskā kārtība, tostarp kopējais elektroniskais ziņojums, lai sniegtu 47.b panta 1. punktā, 47.c panta 1. punktā un 47.d panta 1. punktā minēto informāciju, un 47.i panta 3. punktā un 47.m pantā minētā standarta veidlapa;”;

10)regulā iekļauj šādu XI.a nodaļu:

“XI.a NODAĻA

NOTEIKUMI PAR UZSKAITES GLABĀŠANAS PIENĀKUMIEM ELEKTRONISKAJĀM SASKARNĒM, KAS VEICINA PREČU PIEGĀDI VAI PAKALPOJUMU SNIEGŠANU SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2006/112/EK 242.A PANTU

47.la pants

1.    Lai iegūtu uzskaiti, ko nodokļa maksātājs glabā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 242.a pantu, dalībvalsts, kurā minētās preču piegādes un pakalpojumu sniegšana ir apliekama ar nodokli, vispirms elektroniski iesniedz pieprasījumu dalībvalstij, kurā nodokļa maksātājs ir identificēts PVN nolūkā.

2.    Ja dalībvalsts, kurā nodokļa maksātājs ir identificēts PVN nolūkā, saņem 1. punktā minēto pieprasījumu, minētā dalībvalsts nekavējoties elektroniski nosūta pieprasījumu nodokļa maksātājam.

3.    Dalībvalstis nodrošina, ka pēc pieprasījuma nodokļa maksātājs pieprasīto uzskaiti elektroniski nosūta dalībvalstij, kurā minētais nodokļa maksātājs ir identificēts PVN nolūkā. Dalībvalstis akceptē to, ka uzskaiti var iesniegt, izmantojot standarta veidlapu.

4.    Dalībvalsts, kurā minētais nodokļa maksātājs ir identificēts PVN nolūkā, iegūto uzskaiti elektroniski un nekavējoties nosūta pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, kurā minētās preču piegādes un pakalpojumu sniegšana ir apliekami ar nodokli.

5.    Ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts, kurā preču piegādes un pakalpojumu sniegšana ir apliekami ar nodokli, nesaņem minēto uzskaiti 30 dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, minētā dalībvalsts var veikt jebkādas darbības saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, lai iegūtu šādu uzskaiti.

47.lb pants

Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka:

a)standarta veidlapas tehnisko informāciju, kā minēts 47.la panta 3. punktā;

b)tehniskos datus, tostarp kopējo elektronisko ziņojumu, 47.la panta 1., 2. un 4. punktā minētās informācijas sniegšanai, kā arī tehniskos līdzekļus šīs informācijas nosūtīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 904/2010, kurus piemēro no 2026. gada 1. janvāra

Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:

1)regulas 21. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu groza šādi:

i)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) to personu PVN identifikācijas numuri, kas ir veikušas b) apakšpunktā minētās preču piegādes un sniegušas b) apakšpunktā minētos pakalpojumus;”;

ii)punkta e) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

to b) apakšpunktā minēto piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība, ko katra c) apakšpunktā minētā persona nodrošinājusi katrai personai, kurai cita dalībvalsts piešķīrusi PVN identifikācijas numuru saskaņā ar šādiem nosacījumiem:”.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 904/2010, kurus piemēro no 2028. gada 1. janvāra

Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:

1)regulas 2. panta 1. punkta g) un h) apakšpunktu aizstāj šādiem:

“g)“preču piegāde Kopienas iekšienē” ir jebkura preču piegāde, par kuru jāsniedz dati saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 262. pantu;

h)“pakalpojumu sniegšana Kopienas iekšienē” ir jebkura pakalpojumu sniegšana, par kuru jāsniedz dati saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 262. pantu;”;

2)regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

* Padomes Direktīva (ES) 2022/890 (2022. gada 3. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz piemērošanas perioda pagarināšanu fakultatīvajai apgrieztās maksāšanas kārtībai noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kam ir paaugstināts krāpšanas risks, un ātrās reaģēšanas mehānismam cīņai pret krāpšanu PVN jomā (OV L 155, 8.6.2022., 1. lpp.).”;

3)regulas V nodaļā pēc 24.f panta iekļauj šādu 3. iedaļu:

“3. IEDAĻA
Centrālā elektroniskā PVN informācijas apmaiņas sistēma”;

24.g pants

1. Komisija izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda elektronisku centrālu PVN informācijas apmaiņas sistēmu (“centrālā VIES”) 1. pantā minētajos nolūkos.

2.Katra dalībvalsts izstrādā, uztur, mitina un tehniski pārvalda valsts elektronisko sistēmu, lai uz centrālo VIES automātiski nosūtītu šādu informāciju:

a)informāciju, ko tā vāc saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 6. nodaļas 1. iedaļu;

b)informāciju, ko vāc saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 213. pantu attiecībā uz to personu identitāti, darbību, juridisko formu un adresi, kurām tā piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, kā arī datumu, kurā šis numurs piešķirts;

c)PVN identifikācijas numurus, ko dalībvalsts izsniegusi un kas kļuvuši nederīgi, un datumus, kad minētie numuri kļuvuši nederīgi;

d)datumu un laiku, kad tika mainīti a), b) un c) apakšpunktā minētie dati.

Šā punkta a) apakšpunktā minētā informācija atbilst Eiropas elektronisko rēķinu standartam un tā sintakšu sarakstam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/55/ES*.

Komisija ar īstenošanas aktu precizē šajā punktā uzskaitītās informācijas detaļas un formātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.Katra dalībvalsts šā panta 2. punktā minēto informāciju un 24.j panta b), c) un d) punktā minēto informāciju var glabāt šā panta 2. punktā minētajā valsts elektroniskajā sistēmā.

24.h pants

1.Dalībvalstis nodrošina to, ka centrālajā VIES pieejamā informācija tiek atjaunināta un ka tā ir pilnīga un pareiza.

Komisija ar īstenošanas aktu nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka, kuras izmaiņas nav atbilstīgas, būtiskas vai lietderīgas, lai tās nosūtītu uz centrālo VIES. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dati, ko sniedz nodokļa maksātāji un juridiskas personas, kas nav nodokļa maksātāji, savai identifikācijai PVN nolūkā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, un kas tiek nosūtīti centrālajai VIES, ir pilnīgi un precīzi.

Dalībvalstis īsteno procedūras minēto datu pārbaudei atbilstīgi to veiktā riska novērtējuma rezultātiem. Pārbaudes parasti veic pirms identifikācijas PVN nolūkā vai, ja pirms šādas identifikācijas veic tikai provizoriskas pārbaudes, ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc šādas identifikācijas.

3.Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pasākumiem, ko īsteno valstī, lai nodrošinātu informācijas kvalitāti un uzticamību saskaņā ar 2. punktu.

4.Dalībvalstis nekavējoties ievada 24.g panta 2. punktā minēto informāciju centrālajā VIES.

Sīkāku informāciju par pieņemamiem tehniskiem kavējumiem nosaka īstenošanas aktā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.Atkāpjoties no šā panta 4. punkta, 24.g panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju iekļauj centrālajā VIES ne vēlāk kā vienu dienu pēc tam, kad savākta informācija, ko nodokļa maksātājs ir iesniedzis kompetentajām iestādēm.

6.Informācija, kas minēta 24.g panta 2. punktā, ir pieejama centrālajā VIES 5 gadus no tā gada beigām, kurā informācija tai nosūtīta.

24.i pants

1.Dalībvalstis automātiski atjaunina centrālo VIES, lai nodrošinātu, ka PVN identifikācijas numurs, kas minēts Direktīvas 2006/112/EK 214. pantā, centrālajā VIES tiek norādīts kā nederīgs šādās situācijās:

a)personas, kas identificētas PVN nolūkā, ir deklarējušas, ka ir pārtraukušas saimniecisko darbību, kas minēta Direktīvas 2006/112/EK 9. pantā, vai arī kompetentā iestāde uzskata, ka tās ir pārtraukušas saimniecisko darbību;

b)ja personas deklarējušas nepatiesus datus, lai iegūtu PVN identifikāciju, un, ja nodokļu administrācija būtu to zinājusi, tā būtu atteikusi identifikāciju PVN nolūkā vai atsaukusi PVN identifikācijas numuru;

c)ja personas nav paziņojušas par izmaiņām savos datos un ja, nodokļu administrācija būtu to zinājusi, tā būtu atteikusi identifikāciju PVN nolūkā vai atsaukusi PVN identifikācijas numuru.

Šajā punktā uzskaitītās situācijas ir norādītas, neskarot nekādus valsts noteikumus, kuri paredz papildu situācijas.

2. Piemērojot 1. punkta a) apakšpunktu, kompetentā iestāde uzskata, ka saimnieciskā darbība ir izbeigta vismaz šādās situācijās:

a)neievērojot attiecīgo prasību, PVN nolūkā identificētā persona nav iesniegusi PVN deklarācijas par 1 gadu pēc tam, kad beidzies termiņš pirmās deklarācijas iesniegšanai, kurš netika ievērots;

b)neievērojot attiecīgo prasību, PVN nolūkā identificētā persona nav iesniegusi datus par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Kopienas iekšienē 6 mēnešus pēc šo datu iesniegšanas termiņa beigām.

Šajā punktā uzskaitītās situācijas ir norādītas, neskarot nekādus valsts noteikumus, kuri paredz papildu situācijas.

24.j pants

Centrālajai VIES ir šādas funkcijas attiecībā uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar šīs regulas 24.g panta 2. punktu:

a)glabāt informāciju, kas minēta šā panta b), c) un d) punktā un šīs regulas 24.g panta 2. punktā;

b)veikt salīdzināšanu attiecībā uz informāciju par preču piegādēm, pakalpojumu sniegšanu un iegādēm Kopienas iekšienē, kas savākta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 6. nodaļas 1. iedaļu;

c)apkopot saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 213. pantu savākto informāciju par personām, kurām piešķirts PVN identifikācijas numurs, un darīt pieejamu 24.k pantā minētajiem ierēdņiem vai elektroniskajām sistēmām šādu informāciju:

i)to piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību, ko uzņēmēji, kuri ir identificēti PVN nolūkā jebkurā citā dalībvalstī, Kopienas iekšienē ir nodrošinājuši personām, kurām cita dalībvalsts piešķīrusi PVN reģistrācijas numuru;

ii)to personu PVN identifikācijas numurus, kas ir veikušas i) apakšpunktā minētās preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu;

iii)to i) apakšpunktā minēto piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību, ko katra ii) apakšpunktā minētā persona nodrošinājusi katrai personai, kurai kāda dalībvalsts ir piešķīrusi PVN identifikācijas numuru;

iv)to i) apakšpunktā minēto piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējo vērtību, ko katra ii) apakšpunktā minētā persona nodrošinājusi katrai personai, kurai cita dalībvalsts ir piešķīrusi PVN identifikācijas numuru;

d)apstrādāt informāciju kopā ar jebkādu informāciju, kas paziņota vai savākta saskaņā ar šo regulu;

e)darīt pieejamu 24.g panta 2. punktā un šā panta b), c) un d) punktā minēto informāciju ierēdņiem vai elektroniskajām sistēmām, kas minētas 24.k pantā.

24.k pants

1.Katra dalībvalsts automātisku piekļuvi centrālajai VIES piešķir:

a)ierēdņiem, kurus minētās dalībvalsts kompetentā iestāde pilnvarojusi tieši piekļūt informācijai centrālajā VIES;

b)Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kā minēts 36. panta 1. punktā, kuriem ir lietotāja personīgā identifikācija centrālajai VIES, ja minētā piekļuve ir saistīta ar izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par krāpšanu PVN jomā vai ja tā paredzēta krāpšanas PVN jomā atklāšanai;

c)konkrētās dalībvalsts ierēdņiem, kuri pārbauda Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 2. punktā paredzētās prasības.

2. Katra dalībvalsts automātisku piekļuvi centrālajai VIES piešķir:

a)valsts elektroniskajām sistēmām, kas pārbauda Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 2. punktā paredzētās prasības;

b)valsts elektroniskajām sistēmām, kas minētas 24.g panta 2. punktā, šīs regulas 1. panta 1. punkta otrajā daļā minētajos nolūkos;

c)centrālajai maksājumu informācijas elektroniskajai sistēmai, kas minēta 24.a pantā (“CESOP”);

d)elektroniskajām sistēmām, kas veic mērķtiecīgas informācijas par pārrobežu krāpšanu ātru apmaiņu, apstrādi un analīzi ar Eurofisc starpniecību.

3.    Komisija ar īstenošanas aktiem precizē:

a)praktiskos pasākumus 1. un 2. punktā minēto ierēdņu un elektronisko sistēmu identificēšanai;

b)tehniskos datus par 1. un 2. punktā minēto ierēdņu un elektronisko sistēmu piekļuvi 24.j panta a) līdz d) punktā minētajai informācijai.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

24.l pants

1.    Centrālās VIES izveidošanas, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no Savienības vispārējā budžeta. Šīs izmaksas ietver izmaksas par drošu savienojumu starp VIES un valstu elektroniskajām sistēmām, kas minētas 24.g panta 2. punktā, un izmaksas par pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu 24.j pantā uzskaitītās iespējas.

2.    Katra dalībvalsts sedz izmaksas un uzņemas atbildību par visu 24.g panta 2. punkta minēto izstrādi, kas vajadzīga konkrētās valsts elektroniskajai sistēmai, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu, izmantojot CCN tīklu vai jebkuru citu līdzīgu drošu tīklu.

24.m pants

Komisija ar īstenošanas aktiem precizē:

a)uzdevumus, kas Komisijai jāveic saistībā ar centrālās VIES tehnisko pārvaldību;

b)dalībvalstu kā pārziņu un Komisijas kā apstrādātāja lomas un pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/55/ES (2014. gada 16. aprīlis) par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās (OV L 133, 6.5.2014., 1. lpp.).

± Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 904/2010, kurus piemēro no 2030. gada 1. janvāra

Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza šādi:

1)regulas 17. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu svītro;

2)regulas 20. pantu groza šādi:

a)panta 2. punktu svītro;

b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja informācija jākoriģē vai jāpievieno elektroniskajai sistēmai saskaņā ar 19. pantu, šī informācija jāievieto sistēmā ne vēlāk kā 1 mēnesi pēc tā laikposma beigām, kurā attiecīgā informācija bija savākta.

3)regulas 21. pantu groza šādi:

a)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktisko kārtību attiecībā uz šā panta 2.a punkta d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, lai dalībvalsts, kura sniedz informāciju, varētu identificēt Eurofisc koordinācijas ierēdni, kurš piekļūst informācijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā.”;

b)panta 1.a un 2. punktu svītro;

4)regulas 22. un 23. pantu svītro;

5)regulas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.    Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai personām, kas iesaistītas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Kopienas iekšienē, un nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un sniedz pakalpojumus, ir atļauts šādu darījumu nolūkos elektroniski iegūt apstiprinājumu jebkuras konkrētas personas PVN reģistrācijas numura derīgumam, kā arī attiecīgo vārdu/nosaukumu un adresi. Šī informācija atbilst datiem, kas minēti 24.g panta 2. punktā.”.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. pantu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Regulas 2. pantu piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Regulas 3. pantu piemēro no 2028. gada 1. janvāra.

Regulas 4. pantu piemēro no 2030. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Lūdzu, norādiet atsauci, kad tā pieejama.

(2)    Lūdzu, norādiet atsauci, kad tā pieejama.

(3)    Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(4)    Kopsavilkuma paziņojums ir vienkārša veidlapa, ko tirgotāji iesniedz reizi mēnesī/ceturksnī papildus PVN deklarācijai, lai deklarētu piegādātās preces un sniegtos pakalpojumus tirgotājiem citās dalībvalstīs, norādot klienta PVN numuru un piegādāto preču un sniegto pakalpojumu apkopoto vērtību katram klientam noteiktā laikposmā.

(5)    PVN ziņošanas pienākums attiecas uz PVN maksātāju uzņēmumu pienākumu periodiski iesniegt nodokļu iestādei savas darījumu deklarācijas, lai varētu uzraudzīt PVN iekasēšanu.

(6)    Šajā ziņā termins “platformu ekonomika” attiecas uz pakalpojumu sniegšanu, izmantojot platformu.

(7)     https://ec.europa.eu/taxation_customs/business/vat/vat-e-commerce_en

(8)    Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(9)    Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 428 final.

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK.

(11)    IT izstrādes un iepirkuma stratēģijas izvēles iepriekš apstiprinās Eiropas Komisijas Informācijas tehnoloģiju un kiberdrošības padome.

(12)    OV C , , . lpp.

(13)    OV C , , . lpp.

(14)    Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(15)    Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (...gada ...) (OV L., dd.mm.gg., X. lpp.). [PB Lūgums ievietot pilnu atsauci.]

(16)    Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(17)    Padomes Direktīva (ES) XXX/XXXX (...gada ...) (OV L., dd.mm.gg., X. lpp.).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).