EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 7.12.2022

COM(2022) 698 final

2022/0404(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

[xxxx],
ar ko Direktīvas 2009/65/ES, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 groza attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam ar centrālajiem darījumu partneriem un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir daļa no iniciatīvas, kuras mērķis ir nodrošināt, ka ES ir droša, stabila un konkurētspējīga centralizētas tīrvērtes ekosistēma, tādējādi veicinot kapitāla tirgu savienību (KTS) un stiprinot ES atvērto stratēģisko autonomiju. Stabili un droši centrālie darījumu partneri (CCP) uzlabo uzticēšanos finanšu sistēmai un būtiski atbalsta galveno tirgu likviditāti. Droša, stabila un konkurētspējīga centralizētas tīrvērtes ekosistēma ir priekšnoteikums tās turpmākai izaugsmei. ES centralizētajai tīrvērtes ekosistēmai būtu jāļauj ES uzņēmumiem efektīvi un droši ierobežot savus riskus, vienlaikus aizsargājot plašāku finanšu stabilitāti. Tādējādi centralizēta tīrvērte atbalstīs ES ekonomiku. Konkurētspējīga un efektīva ES centralizētās tīrvērtes ekosistēma palielinās tīrvērtes darbības, taču tīrvērte ietver arī riskus, centralizējot darījumus dažos CCP, kas ir finansiāli sistēmiski nozīmīgi. Tādējādi minētie riski ir pienācīgi jāpārvalda CCP, un CCP arī turpmāk ir rūpīgi jāuzrauga gan valsts, gan plašākā ES līmenī.

Turklāt kopš 2017. gada ir atkārtoti paustas bažas par pašreizējiem riskiem ES finanšu stabilitātei, kurus rada tīrvērtes pārmērīga koncentrācija dažos trešo valstu CCP, jo īpaši stresa scenārijā. Var notikt augsta riska, bet zemas varbūtības notikumi, un ES ir jābūt tiem gatavai 1 . Lai gan ES CCP kopumā ir izrādījušies noturīgi visu šo norišu laikā, pieredze liecina, ka ES centralizētās tīrvērtes ekosistēmu var padarīt spēcīgāku finanšu stabilitātes labā. Tomēr atvērta stratēģiskā autonomija nozīmē arī to, ka ES ir jāaizsargājas pret finanšu stabilitātes riskiem, kas var rasties, ja ES tirgus dalībnieki ir pārmērīgi atkarīgi no trešo valstu vienībām, jo tas var būt neaizsargātības avots. Lai novērstu šo situāciju, iniciatīvas, kas ir daļa no šā priekšlikuma, mērķis ir palielināt ES CCP likviditāti, veidot ES centralizētās tīrvērtes spējas un samazināt riskus, ko ES finanšu stabilitātei rada pārmērīgi riska darījumi ar trešo valstu CCP. Līdz ar to cita starpā tajā ir noteikts, ka visiem tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas tīrvērtes pienākums, ir jātur aktīvi konti ES CCP, lai veiktu tīrvērti vismaz noteiktai daļai pakalpojumu, kurus EVTI ir atzinusi par tādiem, kam ir būtiska sistēmiska nozīme ES finanšu stabilitātei.

Lai gan lielākā daļa leģislatīvo pasākumu šīs paketes ieviešanai ir ietverti Komisijas priekšlikumā regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 2 (ETIR), tā dēvētajā “ETIR 3” pārskatīšanā, pašreizējā priekšlikumā ir ietverti grozījumi Direktīvā 2013/36/ES 3 (Kapitāla prasību direktīva jeb “KPD”), Direktīvā (ES) 2019/2034 4 (Ieguldījumu brokeru sabiedrību direktīva jeb “IBSD”) un Direktīvā 2009/65/ES 5 (Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu direktīva jeb “PVKIU direktīva”), kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu ETIR 3 pārskatīšanas mērķu sasniegšanu, kā arī saskaņotību. Tāpēc abi priekšlikumi būtu jāskata kopā.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šī iniciatīva būtu jāskata saistībā ar plašāku Komisijas darba kārtību, kuras mērķis ir padarīt ES tirgus drošākus, stabilākus, efektīvākus un konkurētspējīgākus, kā tas izpaužas KTS un atvērtas stratēģiskās autonomijas iniciatīvās. Stabilu kapitāla tirgu būtisks elements ir droši, efektīvi un konkurētspējīgi pēctirdzniecības režīmi, jo īpaši centralizēta tīrvērte. Pilnībā funkcionējošs un integrēts kapitāla tirgus ļaus ES ekonomikai attīstīties ilgtspējīgā veidā un būt konkurētspējīgākai saskaņā ar Komisijas stratēģisko prioritāti attiecībā uz ekonomiku cilvēku labā, kas vērsta uz piemērotu apstākļu sekmēšanu darbvietu radīšanai, izaugsmei un ieguldījumiem.

Šai iniciatīvai nav tiešas un/vai identificējamas ietekmes, kas radītu būtisku kaitējumu vai ietekmētu atbilstību klimatneitralitātes mērķiem un pienākumiem, kuri izriet no Eiropas Klimata akta 8 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

KPD, IBSD un PVKIU direktīva nosaka regulatīvo un uzraudzības sistēmu attiecīgi kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un PVKIU fondiem, kas var izmantot ES un trešo valstu CCP piedāvātos pakalpojumus. Šo direktīvu juridiskais pamats bija Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punkts, jo to mērķis bija koordinēt noteikumus par kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un PVKIU darbības sākšanu un veikšanu. Ņemot vērā to, ka šajā iniciatīvā ir ierosināti turpmāki politikas pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, saistītais tiesību akta priekšlikums tiktu pieņemts saskaņā ar to pašu juridisko pamatu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma, kura mērķis ir palielināt ES CCP pievilcību, atvieglojot ES CCP spēju laist tirgū jaunus produktus un samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kā arī stiprinot ES CCP uzraudzību ES līmenī. ES rīcība arī risinās jautājumu par ES pārmērīgo atkarību no 2. līmeņa trešo valstu CCP, lai samazinātu riskus ES finanšu stabilitātei. Drošs, stabils, efektīvs un konkurētspējīgs centralizētās tīrvērtes pakalpojumu tirgus veicina dziļākus, likvīdākus tirgus Eiropas Savienībā un ir būtisks labi funkcionējošai KTS.

Ar šo priekšlikumu jo īpaši groza KPD un IBSD, lai mudinātu attiecīgi iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī to kompetentās iestādes sistemātiski novērst jebkādu pārmērīgu koncentrācijas risku, kas var rasties no to riska darījumiem ar CCP, jo īpaši 2. līmeņa CCP, un atspoguļot plašāku politikas mērķi — drošāku, stabilāku un konkurētspējīgāku centralizētas tīrvērtes ekosistēmu Eiropas Savienībā. Ar priekšlikumu arī groza PVKIU direktīvu, lai atceltu darījuma partnera riska ierobežojumus visiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērti centralizēti veic CCP, kas ir saņēmis atļauju vai atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tādējādi radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus biržā tirgotiem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un labāk atspoguļojot CCP risku mazinošo raksturu atvasināto instrumentu darījumos.

Dalībvalstis un valstu uzraudzības iestādes nevar vienas pašas novērst sistēmiskos riskus, ko rada cieši integrēti un savstarpēji saistīti CCP, kuri darbojas pārrobežu līmenī ārpus valstu jurisdikcijām. Tās arī nevar mazināt riskus, ko rada atšķirīga valstu uzraudzības prakse. Dalībvalstis arī pašas nevar stimulēt centralizētu tīrvērti Eiropas Savienībā un novērst valstu uzraudzības iestāžu un ES institūciju sadarbības regulējuma neefektivitāti. Tāpēc, ņemot vērā darbību mērogu, šos mērķus var labāk sasniegt ES līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

•Proporcionalitāte

Ar šo priekšlikumu ievieš ierobežotas izmaiņas KPD, IBSD un PVKIU direktīvā, lai veicinātu tīrvērti ES CCP. Priekšlikumā pilnībā ievērots proporcionalitātes princips, proti, tas ir atbilstošs, lai sasniegtu mērķus, un nepārsniedz to, kas šajā nolūkā ir nepieciešams. Tas ir saderīgs ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā pareizo līdzsvaru starp attiecīgajām sabiedrības interesēm un ierosināto pasākumu izmaksu efektivitāti. Vēlamo politikas risinājumu proporcionalitāte ir sīkāk novērtēta pievienotā ietekmes novērtējuma 7. un 8. nodaļā.

•Juridiskā instrumenta izvēle

KPD, IBSD un PVKIU direktīva ir direktīvas, tāpēc tās ir jāgroza ar tāda paša veida juridisku instrumentu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisijas dienesti plaši apspriedās ar plašu ieinteresēto personu loku, tajā skaitā ar ES struktūrām (ECB, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI)), dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas locekļiem, finanšu pakalpojumu nozari (bankām, pensiju fondiem, ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām utt.), kā arī nefinanšu uzņēmumiem, lai novērtētu, vai ETIR pietiekami nodrošina ES finanšu stabilitāti. Šis process parādīja, ka joprojām pastāv riski ES finanšu stabilitātei, jo tīrvērte ir pārmērīgi koncentrēta dažos trešo valstu CCP. Šie riski ir īpaši būtiski stresa scenārijā.

Tomēr, ņemot vērā salīdzinoši neseno ETIR 2.2. stāšanos spēkā un to, ka dažas prasības vēl nav piemērojamas 9 , Komisijas dienesti neuzskatīja par lietderīgu sagatavot pilnīgu secīgu izvērtējumu par visu regulējumu. Tā vietā galvenās jomas tika noteiktas iepriekš, pamatojoties uz ieinteresēto personu ieguldījumu un iekšējo analīzi (attiecīgie elementi ir sīki izskaidroti ietekmes novērtējumā, uzsverot pašreizējo noteikumu neefektivitāti un nelietderību iedaļā par problēmu definīciju (3. iedaļā pievienotajā ietekmes novērtējumā par problēmas definīciju ir sīki izskaidrota pašreizējo noteikumu neefektivitāte un nelietderība).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

·Komisijas mērķorientēta apspriešanās no 2022. gada 8. februāra līdz 22. martam. 10  Tika nolemts, ka apspriešanai jābūt mērķorientētai, jo jautājumi ir vērsti uz ļoti specifisku un drīzāk tehnisku jomu. Mērķorientētajā apspriešanā piedalījās 71 ieinteresētā persona, izmantojot tiešsaistes veidlapu, savukārt dažas konfidenciālas atbildes tika iesniegtas arī pa e-pastu;

·Komisijas aicinājums sniegt atsauksmes no 2022. gada 8. februāra līdz 8. martam 11 ;

·apspriešanās ar ieinteresētajām personām darba grupā par iespējām un problēmām saistībā ar atvasināto instrumentu pārvietošanu no Apvienotās Karalistes uz ES 2021. gada pirmajā pusē, tajā skaitā vairākas ieinteresētajām personām paredzētas informatīvas sanāksmes 2021. gada februārī, martā un jūnijā;

·sanāksme ar Eiropas Parlamenta deputātiem 4. maijā, kā arī divpusējas sanāksmes pēc tam;

·sanāksme ar dalībvalstu ekspertiem 2022. gada 30. martā, 2022. gada 16. jūnijā un 2022. gada 8. novembrī;

·Finanšu pakalpojumu komitejas sanāksmes 2022. gada 2. februārī un 16. martā;

·Ekonomikas un finanšu komitejas sanāksmes 2022. gada 18. februārī un 29. martā;

·divpusējas sanāksmes ar ieinteresētajām personām, kā arī konfidenciāla informācija, kas saņemta no plaša ieinteresēto personu loka.

Šā konsultatīvā procesa galvenie vēstījumi bija šādi:

·Darbs, kas sākās 2021. gadā, parādīja, ka centralizētas tīrvērtes pievilcības uzlabošanai, ES infrastruktūras attīstības un uzraudzības pasākumu veicināšanai Eiropas Savienībā būs vajadzīgs laiks.

·Tika noteikti dažādi pasākumi, kas varētu palīdzēt uzlabot ES CCP un tīrvērtes darbību pievilcību, kā arī nodrošināt, ka to riski tiek pienācīgi pārvaldīti un uzraudzīti.

·Šie pasākumi ir ne tikai Komisijas un likumdevēju kompetencē, bet varētu arī prasīt ECB, valstu centrālo banku, EUI, valstu uzraudzības iestāžu, CCP un banku darbības.

·Apspriešanās parādīja, ka tirgus dalībnieki kopumā dod priekšroku uz tirgu orientētai pieejai, nevis regulatīviem pasākumiem, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas un ES tirgus dalībniekiem saglabātu konkurētspēju starptautiskā mērogā.

·Tomēr zināmā mērā tika atbalstīti regulatīvi pasākumi, jo īpaši gadījumos, kad ir iespējams paātrināt CCP jauno produktu un pakalpojumu apstiprināšanas procesu 12 .

·Pasākumi, kas tika uzskatīti par lietderīgiem ES CCP pievilcības uzlabošanai, bija šādi: aktīva konta uzturēšana ES CCP, pasākumi, lai atvieglotu ES CCP pakalpojumu paplašināšanu, tīrvērtes dalībnieku loka paplašināšana, riska ierobežošanas uzskaites noteikumu grozīšana un finansēšanas un likviditātes pārvaldības nosacījumu uzlabošana ES CCP nolūkā.

(a)ES CCP pievilcības uzlabošana, vienkāršojot procedūras produktu laišanai tirgū un modeļu un parametru maiņai un ieviešot iebildumu neizteikšanas apstiprinājumu/ex post apstiprināšanu/pārskatīšanu attiecībā uz dažām izmaiņām. Tas ļauj ES CCP ātrāk ieviest jaunus produktus un modeļu izmaiņas, vienlaikus nodrošinot pienācīgu riska apsvērumu ievērošanu un neapdraudot finanšu stabilitāti un tādējādi padarot ES CCP konkurētspējīgākus;

(b)centralizētās tīrvērtes veicināšana Eiropas Savienībā, lai aizsargātu finanšu stabilitāti, pieprasot tīrvērtes dalībniekiem un klientiem tieši vai netieši turēt aktīvu kontu ES CCP, un klientu veiktas tīrvērtes atvieglošana palīdzēs samazināt riska darījumus ar 2. līmeņa trešo valstu CCP un līdz ar to arī pārmērīgu atkarību no tiem, kas apdraud ES finanšu stabilitāti; 

(c)pārrobežu riska novērtēšanas un pārvaldības uzlabošana: nodrošināt, ka institūcijām Eiropas Savienībā ir atbilstīgas pilnvaras un informācija, lai uzraudzītu riskus gan attiecībā uz ES, gan trešo valstu CCP, tajā skaitā pastiprinot to sadarbību uzraudzības jomā Eiropas Savienībā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Sagatavojot šo priekšlikumu, Komisija paļāvās uz šādiem ārējo ekspertu atzinumiem un datiem, tajā skaitā no EVTI, ESRK un finanšu tirgus dalībniekiem, kā sīki izklāstīts ETIR 3 pārskatīšanas priekšlikumā, kas pievienots šim priekšlikumam.

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums direktīvai, ar ko groza KPD, IBSD un PVKIU direktīvu, neietekmēs ES budžetu, tāpat kā priekšlikums pārskatīt ETIR, ko papildina šis priekšlikums, kā paskaidrots ietekmes novērtējuma 8.2.5. iedaļā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Grozījumi ir cieši saistīti ar ETIR 3 pārskatīšanu. Tādēļ būtu jāapsver pasākumi saistībā ar minētajā priekšlikumā paredzētajiem pasākumiem. Kopīgajā uzraudzības mehānismā tiks vākti dati, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu galvenos rādītājus (aktīvo kontu izmantošana, aktīvo kontu skaits, to darījumu īpatsvars, kuriem tīrvērte veikta, izmantojot aktīvos kontus, riska darījumu ar dažādu veidu CCP apjoms un pārmērīga koncentrācija). Tas ļaus nākotnē izvērtēt jaunos politikas instrumentus. Regulārs uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process (SREP) un stresa testi arī palīdzēs uzraudzīt jauno ierosināto pasākumu ietekmi uz skartajām iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tas jo īpaši ļaus novērtēt šādu pasākumu piemērotību un samērīgumu mazāku iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību gadījumā.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Šim priekšlikumam nav nepieciešami skaidrojoši dokumenti saistībā ar tā transponēšanu.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Lai gan PVKIU ir atļauts ieguldīt gan ārpusbiržas, gan biržā tirgotos atvasinātos instrumentos, PVKIU direktīvas 52. panta noteikumi noteica regulatīvus ierobežojumus darījuma partnera riskam tikai ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumos neatkarīgi no tā, vai atvasinātiem instrumentiem tīrvērte veikta centralizēti. Lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus biržā tirgotiem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un labāk atspoguļotu CCP risku mazinošo raksturu atvasināto instrumentu darījumos, ar šīs direktīvas 3. panta 2. punktu groza PVKIU direktīvas 52. pantu, lai likvidētu darījuma partnera riska ierobežojumus visiem atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērti centralizēti veic CCP, kas ir saņēmis atļauju vai atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012. Lai PVKIU direktīvā ieviestu CCP jēdzienu, ar šīs direktīvas 3. panta 1. punktu groza PVKIU direktīvas 2. panta 1. punktu, lai iekļautu CCP definīciju, atsaucoties uz tā definīciju Regulā (ES) Nr. 648/2012.

Ar šo direktīvu ievieš jaunus noteikumus un ierosina grozījumus vairākos pantos Direktīvā 2013/36/ES (Kapitāla prasību direktīva jeb KPD) un Direktīvā (ES) 2019/2034 (Ieguldījumu brokeru sabiedrību direktīva jeb IBSD), lai mudinātu attiecīgi iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī to kompetentās iestādes sistemātiski novērst jebkādu pārmērīgu koncentrācijas risku, kas var rasties no to riska darījumiem ar CCP, un atspoguļot plašāku politikas mērķi — drošāku, stabilāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku ES centralizētās tīrvērtes pakalpojumu tirgu.

KPD 81. pantu saistībā ar KPD 104. pantu jau varēja izmantot saskaņā ar pašreizējo regulējumu, lai novērstu riska darījumu ar CCP pārmērīgu koncentrāciju.

Tomēr ar ierosinātajiem grozījumiem Kapitāla prasību direktīvā lielāka uzmanība tiek pievērsta riska darījumu ar CCP pienācīgai pārvaldībai, tādējādi atbalstot pāreju uz drošāku, stabilāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku ES centralizētās tīrvērtes pakalpojumu tirgu. Tie arī rada nepieciešamo regulējumu IBSD kontekstā. Šajā kontekstā kompetentās iestādes tiek mudinātas pārskatīt kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotību ar attiecīgajiem Savienības politikas mērķiem vai plašākām pārejas tendencēm, kas saistītas ar aktīvu kontu struktūras izmantošanu saskaņā ar ETIR īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tādējādi ļaujot kompetentajām iestādēm kliedēt finanšu stabilitātes bažas, ko varētu radīt pārmērīga atkarība no dažiem sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP (2. līmeņa CCP).

Ar šīs direktīvas 1. panta 1. un 2. punktu groza KPD 74. un 76. pantu, lai pieprasītu iestādēm to iekšējā kapitāla vajadzību izvērtēšanas stratēģijās un procesos, kā arī atbilstīgā iekšējā pārvaldībā iekļaut koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar CCP, jo īpaši tiem, kas Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm piedāvā būtiskas sistēmiskas nozīmes pakalpojumus. Prasība vadības struktūrai izstrādāt konkrētus plānus šādu koncentrācijas risku novēršanai ir ieviesta arī KPD 76. pantā. 2. panta 1. un 2. punktā ir ierosināti līdzīgi grozījumi IBSD 26. un 29. pantā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Lai atbalstītu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP), ar šīs direktīvas 1. panta 3. punktu groza KPD 81. pantu, lai ieviestu prasību kompetentajām iestādēm īpaši novērtēt un uzraudzīt iestāžu praksi attiecībā uz to koncentrācijas riska pārvaldību, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, kā arī iestāžu panākto progresu, pielāgojoties attiecīgajiem Savienības politikas mērķiem. Līdzīga prasība ir ieviesta IBSD 36. pantā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, izmantojot šīs direktīvas 2. panta 3. punktu.

Ar šīs direktīvas 1. panta 4. punktu groza KPD 100. pantu, ar ko EBI tiek pilnvarota izdot pamatnostādnes par koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, vienotu iekļaušanu uzraudzības stresa testos.

Ar šīs direktīvas 1. panta 5. punktu groza KPD 104. pantu, lai kompetentajām iestādēm atvieglotu iespēju īpaši novērst koncentrācijas risku, kas izriet no iestāžu riska darījumiem ar CCP, pievienojot konkrētas uzraudzības pilnvaras šāda riska novēršanai. Līdzīgas prasības ir pievienotas IBSD 39. panta kontekstā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, izmantojot šīs direktīvas 2. panta 4. punktu.

2022/0404 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

[xxxx],
ar ko Direktīvas 2009/65/ES, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 groza attiecībā uz pieeju koncentrācijas riskam ar centrālajiem darījumu partneriem un darījuma partnera riskam atvasināto instrumentu darījumos, kuriem tīrvērte veikta centralizēti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu  (1) ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru  (2) ,

tā kā:

(1)Lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) Nr. 648/2012 un nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, Direktīvā 2009/65/ES ir jāparedz vienots noteikumu kopums, lai novērstu darījumu partnera risku atvasināto instrumentu darījumos, ko veic pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU), ja darījumu tīrvērti ir veicis CCP, kas ir saņēmis atļauju vai atzīts saskaņā ar minēto regulu. Direktīva 2009/65/ES nosaka regulatīvus ierobežojumus darījuma partnera riskam tikai ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumos neatkarīgi no tā, vai atvasināto instrumentu tīrvērte ir veikta centralizēti. Tā kā centralizētas tīrvērtes mehānismi mazina darījumu partnera risku, kas raksturīgs atvasināto instrumentu līgumiem, ir jāņem vērā, vai atvasināto instrumentu tīrvērti ir centralizēti veicis CCP, kas ir saņēmis atļauju vai atzīts saskaņā ar minēto regulu, un, nosakot piemērojamos darījuma partnera riska ierobežojumus, ir jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi biržā tirgotiem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem. Regulatīvos un saskaņošanas nolūkos ir arī jāatceļ darījuma partnera riska ierobežojumi tikai tad, ja darījumu partneri izmanto CCP, kas ir saņēmuši atļauju dalībvalstī vai ir atzīti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, lai sniegtu tīrvērtes pakalpojumus tīrvērtes dalībniekiem un to klientiem.

(2)Lai veicinātu kapitāla tirgu savienības mērķu sasniegšanu, CCP efektīvas izmantošanas nolūkā Direktīvā 2009/65/ES ir jānovērš konkrēti šķēršļi centralizētas tīrvērtes izmantošanai un jāsniedz skaidrojumi Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā (ES) 2019/2034. Savienības finanšu sistēmas pārmērīgā atkarība no sistēmiski nozīmīgiem trešo valstu CCP (2. līmeņa CCP) varētu radīt bažas par finanšu stabilitāti, kuras ir pienācīgi jānovērš. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti Savienībā un pienācīgi mazinātu iespējamos kaitīgās ietekmes izplatīšanās riskus visā Savienības finanšu sistēmā, būtu jāievieš atbilstīgi pasākumi, lai veicinātu tāda koncentrācijas riska apzināšanu, pārvaldību un uzraudzību, kas izriet no riska darījumiem ar CCP. Minētajā kontekstā Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 būtu jāgroza, lai mudinātu iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības veikt nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu savu darījumdarbības modeli nolūkā nodrošināt atbilstību jaunajām tīrvērtes prasībām, kas ieviestas ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 pārskatīšanu, un kopumā uzlabot to riska pārvaldības praksi, ņemot vērā arī to tirgus darbību būtību, tvērumu un sarežģītību. Lai gan kompetentās iestādes jau var noteikt papildu pašu kapitāla prasības attiecībā uz riskiem, kas nav segti vai nav pienācīgi segti ar esošajām kapitāla prasībām, tām vajadzētu būt labāk aprīkotām ar papildu, detalizētākiem instrumentiem un pilnvarām saskaņā ar 2. pīlāru, lai tās varētu veikt piemērotas un izlēmīgas darbības, pamatojoties uz to uzraudzības novērtējumu secinājumiem.

(3)Tāpēc Direktīvas 2009/65/ES, 2013/36/ES un (ES) 2019/2034 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt, ka kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un to kompetentās iestādes pienācīgi uzrauga un mazina koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar 2. līmeņa CCP, kuri piedāvā būtiski sistēmiskas nozīmes pakalpojumus, un likvidēt darījuma partnera riska ierobežojumus atvasināto instrumentu darījumiem, kuriem tīrvērti centralizēti veic CCP, kas saņēmis atļauju vai atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķas dalībvalstis, bet to mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/65/EK 

Direktīvu 2009/65/EK groza šādi:

(1)    direktīvas 2. panta 1. punktam pievieno šādu u) apakšpunktu:

“u)    “centrālais darījumu partneris” (“CCP”) ir CCP, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1) punktā *2.

___________

*2    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).”;

(2)    direktīvas 52. pantu groza šādi:

a)    panta 1. punkta otrajā daļā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“PVKIU riska darījums ar darījumu partneri atvasinātu instrumentu darījumā, kam tīrvērte nav veikta centralizēti ar tāda CCP starpniecību, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, nedrīkst pārsniegt šādus ierobežojumus:”;

b)    panta 2. punktu groza šādi:

i)    pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis var paaugstināt 1. punkta pirmajā daļā noteikto 5 % limitu maksimāli līdz 10 %. Ja to veic, tad tādu pārvedamu vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu, ko PVKIU tur emitentiestādēs, kur katrā tas iegulda vairāk nekā 5 % aktīvu, kopējā vērtība nepārsniedz 40 % no PVKIU aktīvu vērtības. Šo ierobežojumu nepiemēro noguldījumiem vai atvasinātu instrumentu darījumiem, ko veic ar finanšu iestādēm, uz kurām attiecas konsultatīvā uzraudzība.”;

ii)    otrās daļas c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) riska darījumi, kuri izriet no atvasinātu instrumentu darījumiem, kam tīrvērte nav veikta centralizēti ar tāda CCP starpniecību, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. pantu vai atzīts saskaņā ar minētās regulas 25. pantu, un kas noslēgti ar minēto struktūru.”.

2. pants

Grozījumi Direktīvā 2013/36/ES 

Direktīvu 2013/36/ES groza šādi:

(1)    direktīvas 74. panta 1. punkta [b) apakšpunktu] aizstāj ar šādu:

“[b)] efektīvus procesus esošo vai varbūtējo risku noteikšanai, pārvaldībai, pārraudzībai un ziņošanai par tiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tajā skaitā vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, kā arī koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012*1, 7.a pantā izklāstītos nosacījumus;”;

___________

*1    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).”;

2)    direktīvas 76. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra izstrādā īpašus plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar proporcijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantu, lai pārraudzītu un novērstu koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm būtiskas sistēmiskas nozīmes pakalpojumus.”;

(3)    direktīvas 81. pantam pievieno šādu daļu:

“Kompetentās iestādes novērtē un pārrauga iestāžu prakses attīstību attiecībā uz to koncentrācijas riska pārvaldību, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, tajā skaitā plānus, kas izstrādāti saskaņā ar šīs direktīvas 76. panta 2. punktu, kā arī progresu, kas panākts iestāžu darījumdarbības modeļu pielāgošanā attiecīgajiem Savienības politikas mērķiem, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantā noteiktās prasības.”;

(4)    direktīvas 100. pantam pievieno šādu [5.] punktu:

“[5.] EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu sadarbībā ar EVTI un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu konsekventu metodiku koncentrācijas riska, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, integrēšanai uzraudzības stresa testos.”;

(5)    direktīvas 104. panta 1. punktu groza šādi:

a)    ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Šīs direktīvas 97. panta, 98. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 4., 5. un 9. punkta, 101. panta 4. punkta un 102. panta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz pilnvaras:”;

b)    pievieno šādu [n)] apakšpunktu:

“[n)] pieprasīt iestādēm samazināt riska darījumus ar centrālo darījumu partneri vai pārkārtot riska darījumus visos to tīrvērtes kontos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka pastāv pārmērīgas koncentrācijas risks ar šo centrālo darījumu partneri.”;

3. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2019/2034

Direktīvu (ES) 2019/2034 groza šādi:

(1)    direktīvas 26. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) efektīvi procesi tādu risku apzināšanai, pārvaldībai, uzraudzībai un ziņošanai par tiem, kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības ir vai var būt pakļautas vai kuriem tās pakļauj vai var pakļaut citus, tajā skaitā koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantā izklāstītos nosacījumus.”;

(2)    direktīvas 29. panta 1. punktu groza šādi:

a)    pievieno šādu e) apakšpunktu:

“e)    tāda koncentrācijas riska būtiski avoti un ietekme, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, un jebkāda būtiska ietekme uz pašu kapitālu.”;

b)    pievieno šādu daļu:

“Panta 1. punkta e) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra izstrādā īpašus plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar proporcijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantu, lai pārraudzītu un novērstu koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm būtiskas sistēmiskas nozīmes pakalpojumus.”;

(3)    direktīvas 36. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes novērtē un pārrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību prakses attīstību attiecībā uz to koncentrācijas riska pārvaldību, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, tajā skaitā plānus, kas izstrādāti saskaņā ar šīs direktīvas 29. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kā arī progresu, kas panākts ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības modeļu pielāgošanā attiecīgajiem Savienības politikas mērķiem, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantā noteiktās prasības.”;

(4)    direktīvas 39. panta 2. punktu groza šādi:

a)     ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Šīs direktīvas 29. panta e) punkta, 36. panta, 37. panta 3. punkta un 39. panta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas nolūkā kompetentajām iestādēm ir vismaz pilnvaras:”;

b)    pievieno šādu n) apakšpunktu:

“n)    prasīt iestādēm samazināt riska darījumus ar centrālo darījumu partneri vai pārkārtot riska darījumus visos to tīrvērtes kontos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka pastāv pārmērīgas koncentrācijas risks ar šo centrālo darījumu partneri.”.

4. pants

Transponēšana

1.    Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vēlākais līdz ... [PB: lūdzam ierakstīt datumu, kas ir 12 mēnešus pēc šīs ETIR pārskatīšanas regulas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.    Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021) 32).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (pārstrādāta versija) (OV L 302, 17.11.2009.).

(6)    Komisijas paziņojums “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (COM(2020) 590).

(7)    Komisijas paziņojums “Eiropas ekonomikas un finanšu sistēma: veicināt atvērtību, stiprumu un noturību” (COM(2021) 32).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021.).

(9)    Piemēram, vēl nav pieņemti regulatīvie tehniskie standarti (RTS) par procedūrām pakalpojumu paplašināšanas apstiprināšanai vai riska modeļu izmaiņu apstiprināšanai saskaņā ar ETIR attiecīgi 15. un 49. pantu.

(10)     https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/regulatory-process-financial-services/consultations-banking-and-finance/targeted-consultation-review-central-clearing-framework-eu_en  

(11)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13378-Derivatives-clearing-Review-of-the-European-Market-Infrastructure-Regulation_lv  

(12)    Drīzāk nav/ierobežots atbalsts attiecībā uz augstākām kapitāla prasībām KPR attiecībā uz riska darījumiem ar 2. līmeņa ārpussavienības CCP, riska darījumu samazināšanas mērķiem attiecībā uz konkrētiem 2. līmeņa ārpussavienības CCP, pienākumu veikt tīrvērti Eiropas Savienībā un makroprudenciālajiem instrumentiem.