EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.7.2022

COM(2022) 362 final

2022/0227(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko pēc programmu īstenošanas traucējuma rašanās nosaka īpašus noteikumus sadarbības programmām 2014.–2020. gadā, kuras saņem atbalstu no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums attiecas tikai uz EKI PRS programmām 2014.–2020. gada periodā un pašreizējās budžeta saistības nemaina. Tas palīdzēs paātrināt programmu īstenošanu un mazinās slogu atbalsta saņēmējiem un valsts budžetam valstīs, ko karš ietekmē vissmagāk (Ukrainā, Moldovas Republikā un dalībvalstīs, kuras ar tām iesaistītas pārrobežu sadarbībā). Tā kā EKI PRS programmu finansiālā īstenošana notiek, veicot priekšfinansējuma maksājumus līdz 100 % apmērā no piešķirtajiem ES (EKI un ERAF) līdzekļiem, un Komisija lielāko daļu priekšfinansējuma programmām jau ir izmaksājusi, ierosinātais pasākums neietekmēs maksājumu apropriācijas ne 2022., ne 2023. gadā, jo 2023. gads ir projekta izdevumu attiecināmības pēdējais gads.

Daudzgadu finanšu shēmā paredzētie saistību un maksājumu apropriāciju gada maksimālie apjomi, kas noteikti Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 I pielikumā, ierosinātā grozījuma dēļ nav jāmaina, un grozījums neietekmē kopējās maksājumu vajadzības 2022.–2024. gada periodā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Tiek ierosināts noteikt mērķorientētus noteikumus, kas aizstātu dažus Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 noteikumus, un paredzēt atkāpes no dažiem Regulas (ES) Nr. 1299/2013 noteikumiem, kas piemērojamas, rodoties programmas īstenošanas traucējumam saskaņā ar jauno definīciju. Konkrētāk, priekšlikums ir šāds:

·ir definēti dažādi programmas īstenošanas traucējuma veidi (2. pants);

·lai EKI PRS programmām piemērotu 100 % līdzfinansējuma likmi, 3. un 4. pantā paredzēta iespēja nepiemērot prasību par līdzfinansējuma nepieciešamību (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 12. pants) un ir noteikta vienkāršota procedūra (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 16. pants);

·lai EKI PRS programmu projektiem, kas risina migrācijas problēmas, izdevumu attiecināmību (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 48. pants) ar atpakaļejošu spēku varētu piemērot no Krievijas iebrukuma sākuma, 5. pantā noteikts, ka šādi izdevumi ir attiecināmi no 2022. gada 24. februāra;

·lai paātrinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu projektos, kas jau ir apstiprināti (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 26. panta 3. punkta e) apakšpunkts) vai tiek īstenoti, arī lielos infrastruktūras projektos (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 38. panta 4. punkts), 6. pantā ir noteikts, kā programmu vadošajām iestādēm būtu jārīkojas;

·lai sniegtu lielāku elastību attiecībā uz pārbaudēm, kas jāveic vadošajai iestādei (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 26. panta 5. un 6. punkts), ar 7. pantu tiek samazināti noteikti regulatīvie pienākumi, jo īpaši attiecībā uz pārbaudēm uz vietas;

·tā kā galvenā prasība šīm programmām ir reāla pārrobežu ietekme (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 39. un 45. pants), 8. un 9. pantā ir paredzēta elastība attiecībā uz atlikušajiem projekta partneriem dalībvalstīs, kuri ir pareizi un godprātīgi izpildījuši savu daļu kopīgajā projektā;

·lai arī galvenajiem atbalsta saņēmējiem piešķirtu lielāku elastību attiecībā uz regulatīvajiem pienākumiem pret programmas iestādēm, ko tie pilda visu projekta partneru vārdā (Regulas (ES) Nr. 897/2014 46. pants), ar 10. pantu ir veikti nepieciešamie pielāgojumi;

·lai paātrinātu jaunu projektu atlasi un dotēšanu, ar 11. pantu ir vienkāršota procedūra, kādā notiek atbalsta tiešā piešķiršana projektiem (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 41. pants);

·lai vienkāršotu finanšu pārskaitījumus un padarītu iespējamus tiešos pārskaitījumus, atsakoties no galvenā atbalsta saņēmēja starpniecības maksājumu pārskaitīšanā (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 63. pants), ar 12. pantu ir veikti nepieciešamie pielāgojumi;

·lai mainītu metodi konvertēšanai uz euro, kas tika izvēlēta, sākot projekta īstenošanu (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 67. pants), un pielāgotu to neparedzētajām valūtas kursu svārstībām, ar 13. pantu tiek ieviesta iespēja konvertācijas vajadzībām izvēlēties citu datumu;

·rodoties programmas īstenošanas traucējumam, parastajā līdzekļu atgūšanas ķēdes, ieskaitu un līdzekļu atmaksāšanas sistēmā (Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 74.–76. pants) var rasties pārrāvumi vai to var nebūt iespējams izmantot. Ar 14. pantu ir veikti nepieciešamie pielāgojumi regulatīvajās darbībās, kas jāveic vadošajām iestādēm;

·divas transnacionālās sadarbības programmas, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013, paredz sadarbību ar Ukrainu un Moldovas Republiku (“Donavas transnacionālā programma”) un ar Krieviju un Baltkrieviju (“Interreg Baltijas jūras reģiona programma”), un sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir jāgroza attiecīgie kohēzijas politikas noteikumi, lai šīs programmas varētu darboties rezultatīvi. Lielāko daļu pielāgojumu, ko paredz 3.–14. pants, ir iespējams piemērot, vienīgi atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 attiecīgajiem noteikumiem. Tāpēc 15. pantā ir noteikti šīm divām programmām nepieciešamie pielāgojumi;

2022/0227 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko pēc programmu īstenošanas traucējuma rašanās nosaka īpašus noteikumus sadarbības programmām 2014.–2020. gadā, kuras saņem atbalstu no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. pantu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 11 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos nosodīja neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā agresijā. Šīs agresijas dēļ Komisija apturēja finansēšanas nolīgumus par sadarbības programmām starp Eiropas Savienību un attiecīgi Krieviju un Baltkrieviju, un attiecīgos gadījumos arī dalībvalsti, kurā darbojas attiecīgās programmas vadošā iestāde. Kopš Krievija sāka militāro agresiju pret Ukrainu, ES pret Krieviju un Baltkrieviju ir noteikusi virkni jaunu sankciju 12 .

(2)Krievijas agresija traucē īstenot trīspadsmit pārrobežu sadarbības programmas (EKI PRS programmas), kuras atbalsta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 13 izveidotais Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) un kurās deviņas dalībvalstis, kurās darbojas programmas vadošās iestādes, sadarbojas ar Ukrainu, Moldovas Republiku, Krieviju un Baltkrieviju.

(3)Sakarā ar 2020. gada augusta prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un miermīlīgu protestu vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijā Savienības palīdzība šai valstij jau tika pārskatīta, ņemot vērā Padomes 2020. gada 12. oktobra secinājumus Nr. 11661/20 par Baltkrieviju.

(4)Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas rezultātā Savienībā, jo īpaši tās austrumu reģionos, kā arī Ukrainas rietumu daļā un Moldovas Republikā lielā skaitā ieplūst pārvietotās personas. Dalībvalstīm un citām valstīm, kurām ir robeža ar Ukrainu, tas rada papildu grūtības, un tās var aktualizēties arī citās dalībvalstīs, jo īpaši brīdī, kad to ekonomika vēl tikai atgūstas no Covid-19 pandēmijas ietekmes.

(5)Turklāt pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas rezultātā vai Moldovas Republikas gadījumā – šīs agresijas tiešā rezultātā pārvietoto personu pieplūdums no Ukrainas – ir ievērojami traucējis īstenot divas EKI un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītas transnacionālas sadarbības programmas, proti, Baltijas jūras reģiona programmu ar Krievijas dalību un Donavas programmu ar Ukrainas un Moldovas Republikas dalību.

(6)Kopš attiecīgā paziņojuma par finanšu nolīgumu apturēšanu attiecībā uz sadarbības programmām ar Krieviju un Baltkrieviju visu programmu un projektu īstenošana ar šīm valstīm ir apturēta. Ir jānosaka īpaši noteikumi par EKI un ERAF atbalstīto sadarbības programmu turpmāku īstenošanu pat tad, ja attiecīgais finansēšanas nolīgums ir izbeigts.

(7)EKI atbalstīto sadarbības programmu īstenošanu reglamentē Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 14 . Taču Īstenošanas regulā (ES) Nr. 897/2014 nav iespējams izdarīt nepieciešamos grozījumus, jo tās juridiskais pamats — Regula (ES) Nr. 232/2014 — kopš 2020. gada 31. decembra vairs nav spēkā. Tāpēc īpašie noteikumi attiecībā uz attiecīgo sadarbības programmu turpmāku īstenošanu jānosaka ar atsevišķu instrumentu.

(8)Finansēšanas nolīgumi par sadarbības programmām ar Ukrainu un Moldovas Republiku nav apturēti. Tomēr programmu īstenošanu ievērojami apgrūtina neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un būtiska pārvietoto personu plūsma no Ukrainas uz Moldovas Republiku. Lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras programmu partneri, programmu iestādes un projektu partneri, jānosaka īpaši noteikumi par attiecīgo sadarbības programmu turpmāku īstenošanu.

(9)Lai mazinātu slogu, ko publiskajiem budžetiem rada nepieciešamība reaģēt uz neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un būtisku pārvietoto personu plūsmu no Ukrainas, nebūtu jāpiemēro Īstenošanas regulā (ES) Nr. 897/2014 paredzētais noteikums par Savienības ieguldījuma līdzfinansēšanu.

(10)Attiecībā uz programmām, ko tieši ietekmē pret Ukrainu vērstā militārā agresija vai būtiska pārvietoto personu plūsma no Ukrainas, būtu jānosaka, ka līdzfinansējuma likmes mainīšanai būtu tikai jāiesniedz Komisijai paziņojums par pārskatītajām finanšu tabulām un jāvienkāršo citi procedūras noteikumi un noteikumi par programmu pielāgošanu un pārskatīšanu . Iespējamus izrietošus grozījumus, arī rādītāju mērķvērtībās, būtu jāatļauj veikt kopā ar turpmākiem programmas grozījumiem pēc grāmatvedības gada beigām.

(11)Izdevumiem par projektiem, kuri risina migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, vajadzētu būt attiecināmiem no minētās agresijas sākuma datuma, t. i., no 2022. gada 24. februāra.

(12)Lai gan par apvienotās uzraudzības komitejas jau atlasīto projektu pārvaldību atbild vadošā iestāde, dažās programmās noteikti projekta grozījumi jāapstiprina apvienotajai uzraudzības komitejai. Tāpēc, lai paātrinātu nepieciešamo izmaiņu ieviešanu, jānosaka, ka par grozījumu veikšanu dokumentos, kuros izklāstīti programmas īstenošanas traucējuma skartajiem projektiem piemērojamie atbalsta saņemšanas nosacījumi, saskaņā ar vadošās iestādes valsts tiesību aktiem ir atbildīga vienīgi attiecīgā vadošā iestāde, kurai nav jāsaņem iepriekšējs apstiprinājums no apvienotās uzraudzības komitejas. Šādiem grozījumiem cita starpā būtu jāaptver galvenā atbalsta saņēmēja maiņa un izmaiņas finansēšanas plānā un izpildes termiņos. Attiecībā uz jauniem projektiem būtu nepārprotami jāatļauj vadošajai iestādei pēc 2022. gada 31. decembra parakstīt līgumus, izņemot līgumus par lieliem infrastruktūras projektiem. Tomēr visas programmas finansētās projektu darbības būtu jāpabeidz vēlākais līdz 2023. gada 31. decembrim.

(13)Krievijas agresija pret Ukrainu ir izraisījusi negaidīti strauju inflāciju un piegāžu un būvniecības cenu neparedzētu kāpumu, un abi šie apstākļi ietekmē lielo infrastruktūras projektu īstenošanu attiecīgajās programmās. Lai risinātu šo situāciju, būtu jāatļauj, ka šādiem projektiem piešķirtā Savienības ieguldījuma daļa pārsniedz Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 38. panta 4. punktā noteikto maksimālo robežu, proti, 30 % programmas slēgšanas brīdī, ar nosacījumu, ka pārsniegums ir saistīts vienīgi ar piegāžu un būvniecības cenu neparedzētu kāpumu.

(14)Pārbaudes, ko veic vadošā iestāde, ir administratīvās pārbaudes un projektu pārbaudes uz vietas. Programmas īstenošanas traucējuma dēļ turpmāk var nebūt iespējams veikt projektu pārbaudes uz vietas Ukrainā. Tāpēc ir jāparedz iespēja veikt vienīgi administratīvās pārbaudes. Turklāt, ja ir iznīcināta projekta infrastruktūras komponente, pirms varēja veikt pārbaudes, būtu jāatļauj attiecīgos izdevumus deklarēt grāmatojumu noskaidrošanai, balstoties uz atbalsta saņēmēja godavārdu, ka pirms iznīcināšanas projekts atbilda rēķinos vai līdzvērtīgas pierādījuma vērtības dokumentos norādītajam saturam.

(15)Atbilstīgi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 39. panta 1. punktam projekti finanšu ieguldījumu var saņemt tad, ja tie atbilst detalizētu kritēriju kopumam. Programmas īstenošanas traucējuma dēļ viens vai vairāki no šiem kritērijiem, jo īpaši prasība par to, ka projektam jārada skaidra pārrobežu vai transnacionālas sadarbības ietekme, traucējuma sākšanās vai konkrētā projekta slēgšanas brīdī var netikt izpildīti. Turklāt vairs var nebūt ievērots pamatnosacījums par to, ka jāiesaista atbalsta saņēmēji vismaz no vienas iesaistītās dalībvalsts un vismaz no vienas iesaistītās partnervalsts. Tāpēc ir jānosaka, vai izdevumus tomēr var uzskatīt par attiecināmiem, neskatoties uz to, ka programmas īstenošanas traucējuma dēļ daži finansējuma nosacījumi vairs netiek izpildīti.

(16)Programmas īstenošanas traucējuma dēļ daudziem projektiem de facto nebūs partnera no partnervalsts. Lai atbalsta saņēmēji dalībvalstīs varētu pabeigt savas darbības, izņēmuma kārtā būtu lietderīgi atkāpties no pienākuma, ka visos projektos jāiesaista vismaz viens atbalsta saņēmējs no partnervalsts un ka visām darbībām jārada reāla pārrobežu vai transacionāla ietekme un labums.

(17)Galvenā atbalsta saņēmēja pienākumos ietilpst visas darbības, kas ir saistītas ar projekta īstenošanu. Programmas īstenošanas traucējuma dēļ galvenie atbalsta saņēmēji varētu nespēt pildīt savus pienākumus partnervalsts pusē. Tāpēc galvenā atbalsta saņēmēja pienākumi būtu jāpielāgo un, ja nepieciešams, tiem jāaprobežojas ar projekta īstenošanu dalībvalstu pusē. Tāpat būtu jāatļauj, ka galvenie atbalsta saņēmēji drīkst grozīt rakstisko vienošanos ar pārējiem projekta partneriem un apturēt noteiktas darbības vai noteiktu partneru dalību. Visbeidzot, būtu jāatsakās no pienākuma galvenajiem atbalsta saņēmējiem pārskaitīt no vadošās iestādes saņemtos maksājumus citiem partneriem vai vismaz šis pienākums būtu jāpielāgo.

(18)Lai skartās programmas varētu risināt ārkārtas apstākļus, ir jānosaka, ka projektus, kuri risina migrācijas problēmas, izņēmuma kārtā un ar pienācīgu pamatojumu var atlasīt bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

(19)Pēc finansēšanas nolīgumu apturēšanas ar partnervalstīm ir apturēti ar Krievijas vai Baltkrievijas dalību saistītie maksājumi. Turklāt Ukrainā naudas pārskaitīšanu uz ārvalstīm apgrūtina Valsts bankas veiktie ārkārtas pasākumi un drošības situācija, kas ir saistīta ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Tāpēc ir lietderīgi atļaut dotācijas no vadošās iestādes maksāt tieši projekta atbalsta saņēmējiem dalībvalstīs un partnervalstīs, ar kurām noslēgtie finansēšanas nolīgumi nav apturēti.

(20)EKI PRS programmās jānosaka metode, ko izmanto, lai konvertētu izdevumus, kuri radušies valūtā, kas nav euro. Minētā metode jāizmanto visā programmas darbības laikā. Finansiālās un ekonomiskās sekas, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, ir izraisījušas neparedzētas valūtas kursu svārstības. Tāpēc ir jāparedz iespēja minēto metodi mainīt.

(21)Programmas īstenošanas traucējuma dēļ varētu būt, ka vadošās iestādes nespēs no noteiktām partnervalstīm saņemt bankas pārskaitījumus, tāpēc parādu atgūšana no projekta atbalsta saņēmējiem šādās valstīs nebūs iespējama. Ja partnervalsts ir vadošajai iestādei pārskaitījusi daļu sava valsts ieguldījuma, šīs summas būtu jāizmanto, lai atgūtu šādus parādus. Attiecībā uz citām partnervalstīm līdzekļu atgūšanas rīkojumi par neatgūstamiem parādiem nebūtu jāizdod vai arī atgūšanas uzdevums jāuztic Komisijai.

(22)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 15 26. pantu piemērojamie programmas īstenošanas nosacījumi, kuri reglamentē finanšu pārvaldību, kā arī plānošanas, uzraudzības, novērtēšanas un kontroles aspektus, kuri saistīti ar trešo valstu līdzdalību transnacionālās sadarbības programmās, izmantojot EKI līdzekļu ieguldījumus, ir jānosaka relevantajā sadarbības programmā un vajadzības gadījumā arī finansēšanas nolīgumā starp Komisiju, iesaistīto trešo valstu valdībām un dalībvalsti, kurā darbojas relevantās sadarbības programmas vadošā iestāde. Lai gan piemērojamos programmas īstenošanas nosacījumus, kuri reglamentē šādus aspektus, varētu pielāgot, grozot sadarbības programmu, ir jāparedz dažas atkāpes no noteiktiem Regulas (ES) Nr. 1299/2013 noteikumiem, lai EKI PRS programmām noteiktos noteikumus varētu piemērot arī abām transnacionālās sadarbības programmām, kas ir minētas pielikuma 2. daļā.

(23)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, noteikt īpašus noteikumus tādu sadarbības programmu īstenošanai, kuras ietekmē Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(24)Finansējumam, ko nodrošina šīs regulas kontekstā, jāatbilst nosacījumiem un procedūrām, ko paredz saskaņā ar Līguma 215. pantu pieņemtie ierobežojošie pasākumi 16 .

(25)Ņemot vērā, ka ir steidzami jārisina migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, un ka joprojām turpinās Covid-19 pandēmijas izraisītā sabiedrības veselības krīze, tiek uzskatīts, ka ir jāparedz izņēmums attiecībā uz astoņu nedēļu periodu, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(26)Lai dalībvalstis varētu laikus grozīt savas programmas un izmantot iespēju 2021./2022. grāmatvedības gadā nelīdzfinansēt Savienības ieguldījumu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Šī regula šīs regulas pielikumā uzskaitītajām trīspadsmit pārrobežu sadarbības programmām, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 232/2014, un divām transnacionālās sadarbības programmām, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 1299/2013, nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz programmas īstenošanas traucējumu saistībā ar neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un Baltkrievijas iesaistīšanos minētajā agresijā.

2.Regulas 3.–14. pants attiecas uz pārrobežu sadarbības programmām, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 232/2014 un kas ir uzskaitītas šīs regulas pielikuma 1. daļā.

3.Regulas 15. pants attiecas uz transnacionālās sadarbības programmām, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 1299/2013 un kas ir uzskaitītas šīs regulas pielikuma 2. daļā.

2. pants

Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“programmas īstenošanas traucējums” ir sarežģījumi programmas īstenošanā, ko izraisījusi viena no tālāk minētajām situācijām vai abas kopā:

(a)saskaņā ar Līguma 215. pantu pieņemtu ierobežojošu pasākumu rezultātā ir pilnībā vai daļēji apturēts vai izbeigts finansēšanas nolīgums, kas noslēgts ar partnervalsti, kura piedalās kādā no pielikumā uzskaitītajām sadarbības programmām;

(b)pret partnervalsti, kura piedalās kādā no pielikumā uzskaitītajām sadarbības programmām, tiek īstenota neprovocēta un nepamatota agresija vai šādā valstī ir būtisks pārvietoto personu pieplūdums;

(2)“partnervalsts” ir jebkura valsts, kas piedalās kādā no pielikumā uzskaitītajām sadarbības programmām un kas nav dalībvalsts.

2.Šīs regulas 3.–14. pantā piemēro arī definīcijas, kas ir noteiktas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 897/2014 2. pantā.

3. pants

Līdzfinansējums

Situācijā, kas minēta 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, no dalībvalstīm vai partnervalstīm netiek prasīts Savienības ieguldījuma līdzfinansējums attiecībā uz izdevumiem, kas radušies un segti un kas ir iekļauti gada pārskatos par grāmatvedības gadiem, kuri sākas attiecīgi 2021. gada 1. jūlijā, 2022. gada 1. jūlijā un 2023. gada 1. jūlijā.

4. pants

Plānošana

1.Lai piemērotu 3. pantu, nav nepieciešams Komisijas lēmums par programmas grozījuma apstiprināšanu. Vadošā iestāde paziņo Komisijai pārskatītās finanšu tabulas, ko iepriekš ir apstiprinājusi apvienotā uzraudzības komiteja, pirms gada pārskatu iesniegšanas par 2021./2022. grāmatvedības gadu.

2.Programmas pielāgojumus, kas ietver kumulatīvas izmaiņas, kuras nepārsniedz 30 % no sākotnēji piešķirtā Savienības ieguldījuma katram tematiskajam mērķim vai tehniskajai palīdzībai un kuras ir saistītas ar pārvietojumiem starp tematiskajiem mērķiem vai pārvietojumiem no tehniskās palīdzības uz tematiskajiem mērķiem, vai pārvietojumiem no tematiskajiem mērķiem uz tehnisko palīdzību, uzskata par nebūtiskiem, un tāpēc vadošā iestāde tos var veikt tieši pēc tam, kad ir saņemts iepriekšējs apvienotās uzraudzības komitejas apstiprinājums. Šādiem pielāgojumiem Komisijas lēmums nav nepieciešams.

3.2. punktā minētajām kumulatīvajām izmaiņām nav vajadzīgs nekāds cits papildu pamatojums kā tikai atsauce uz programmas īstenošanas traucējumu, un, ja tas ir iespējams, tajās atspoguļo prognozēto ietekmi, ko izmaiņas radīs programmā.

5. pants

Izdevumu attiecināmība projektiem, kas risina migrācijas problēmas

To projektu izdevumi, kas risina programmas īstenošanas traucējuma rezultātā radušās migrācijas problēmas, ir attiecināmi no 2022. gada 24. februāra.

6. pants

Projekti

1.Ja ir radies programmas īstenošanas traucējums, vadošā iestāde var grozīt dokumentus, kuros ir izklāstīti minētā traucējuma skartajiem projektiem piemērojamie atbalsta saņemšanas nosacījumi, saskaņā ar vadošās iestādes valsts tiesību aktiem un bez iepriekšēja apvienotās uzraudzības komitejas apstiprinājuma

Minētie grozījumi var ietvert arī galvenā atbalsta saņēmēja maiņu un izmaiņas finanšu plānā un izpildes termiņos.

2.Vadošā iestāde var parakstīt līgumus pēc 2022. gada 31. decembra, izņemot līgumus par lieliem infrastruktūras projektiem, ar nosacījumu, ka visas saskaņā ar programmu finansētās projektu darbības tiek pabeigtas vēlākais līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.Lielajiem infrastruktūras projektiem piešķirtā Savienības ieguldījuma daļa programmas slēgšanas brīdī var pārsniegt 30 %, ar nosacījumu, ka pārsniegumam par iemeslu ir vienīgi neparedzēts piegāžu un būvniecības cenu kāpums, ko izraisījusi negaidīti augsta inflācija.

7. pants

Vadošās iestādes funkcijas

1.Ja nav iespējams veikt projektu pārbaudes uz vietas, vadošā iestāde var veikt tikai administratīvās pārbaudes. Ja nav iespējams veikt nekādu pārbaudi, attiecīgos izdevumus nedeklarē grāmatojumu noskaidrošanai.

2.Tomēr, ja ir iznīcināta projekta infrastruktūras komponente tika iznīcināta, pirms varēja veikt pārbaudes, attiecīgos izdevumus var deklarēt grāmatojumu noskaidrošanai, balstoties uz atbalsta saņēmēja godavārdu, ka projekts līdz iznīcināšanai atbilda rēķinos vai līdzvērtīgas pierādījuma vērtības dokumentos norādītajam saturam.

8. pants

Projektu pārrobežu sadarbības ietekme

1.Attiecībā uz tādu projektu īstenošanu, kurus skāris programmas īstenošanas traucējums, projektu pārrobežu sadarbības ietekmi un sniegtos ieguvumus novērtē šādos trīs posmos:

(a)pirmais posms ir periods līdz datumam, kurā sākās programmas īstenošanas traucējums;

(b)otrais posms ir periods no a) apakšpunktā minētā datuma;

(c)trešais posms ir periods pēc programmas īstenošanas traucējuma beigām.

Attiecībā uz pirmo un trešo posmu, kas minēti pirmās daļas attiecīgi a) un c) apakšpunktā, minētajam novērtējumam izmanto tos rādītājus un attiecīgās mērķvērtības, ko ir sasnieguši atbalsta saņēmēji dalībvalstīs un partnervalstīs, ar nosacījumu, ka atbalsta saņēmēji partnervalstīs ir spējuši vadošajai iestādei sniegt relevanto informāciju.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktā minēto otro posmu minētajam novērtējumam izmanto tos rādītājus un attiecīgās mērķvērtības, ko ir sasnieguši atbalsta saņēmēji dalībvalstīs un tajās partnervalstīs, ar kurām noslēgtie finansēšanas nolīgumi nav apturēti un kuras neatrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajā situācijā.

2.Projektu izdevumu attiecināmību no pārrobežu sadarbības ietekmes un ieguvumu aspekta novērtē saskaņā ar 1. punktu.

3.Situācijā, kas ir minēta 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, projektiem, kuri ietver partnervalstī izvietotu infrastruktūras komponenti un kuros nav iespējams izpildīt pienākumu piecu gadu periodā pēc projekta slēgšanas vai noteikumos par valsts atbalstu paredzētajā periodā neieviest būtiskas izmaiņas, Savienības ieguldījums nav jāatmaksā.

9. pants

Dalība projektos

1.Projektus, ko jau īsteno, var turpināt arī pēc datuma, kurā sadarbības programma saskārās ar programmas īstenošanas traucējumu, pat tad, ja projektā vairs nevar piedalīties neviens atbalsta saņēmējs no partnervalsts, kura atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) vai b) punktā minētajā situācijā.

2.No datuma, kurā sadarbības programma saskārās ar programmas īstenošanas traucējumu, apvienotā uzraudzības komiteja var atlasīt jaunus projektus pat tad, ja atlases brīdī projektā nevar piedalīties neviens atbalsta saņēmējs no partnervalsts, kura atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) vai b) punktā minētajā situācijā.

3.No programmas īstenošanas traucējuma beigu datuma vadošā iestāde var bez iepriekšēja apvienotās uzraudzības komitejas apstiprinājuma grozīt dokumentu, kurā ir izklāstīti projektiem piemērojamie atbalsta saņemšanas nosacījumi, lai tiktu aptverti arī atbalsta saņēmēji no projekta pieteikumā iekļautas partnervalsts.

10. pants

Galveno atbalsta saņēmēju pienākumi

1.Ja ir radies programmas īstenošanas traucējums un kamēr tas turpinās, galvenajam atbalsta saņēmējam dalībvalstī netiek prasīts pildīt šādus pienākumus:

(a)uzņemties atbildību par to, ka nav īstenota tā projekta daļa, kuru skar traucējums;

(b)nodrošināt, ka traucējuma skarto atbalsta saņēmēju deklarētie izdevumi ir radušies projekta īstenošanas sakarā un atbilst līgumā noteiktajām darbībām, par kurām ir vienojušies visi atbalsta saņēmēji;

(c)pārliecināties, ka traucējuma skarto atbalsta saņēmēju deklarētos izdevumus ir pārbaudījis revidents vai kompetenta valsts amatpersona.

2.Ja ir radies programmas īstenošanas traucējums, galvenajam atbalsta saņēmējam dalībvalstī ir tiesības vienpusēji grozīt un pielāgot partnerības līgumu ar pārējiem atbalsta saņēmējiem.

Turklāt minētās tiesības paver iespēju darbības, ko veic atbalsta saņēmējs no partnervalsts, pilnībā vai daļēji apturēt, kamēr saglabājas programmas īstenošanas traucējums.

3.Galvenais atbalsta saņēmējs dalībvalstī var vadošajai iestādei ierosināt izmaiņas, kas jāveic projektā, tajā skaitā projekta darbību pārdali starp atlikušajiem atbalsta saņēmējiem.

4.Ja ir radies programmas īstenošanas traucējums, galvenais atbalsta saņēmējs dalībvalstī var vadošo iestādi lūgt nesaņemt finanšu ieguldījumu par projekta darbību pilnīgu vai daļēju īstenošanu.

Galvenajam atbalsta saņēmējam dalībvalstī neprasa nodrošināt, ka atbalsta saņēmēji partnervalstīs dotācijas kopējo summu saņem iespējami drīz un pilnā apmērā.

5.Situācijā, kas minēta 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, galvenais atbalsta saņēmējs dalībvalstī un vadošā iestāde, vienodamies ar revīzijas iestādi, maksājuma pieprasījumu var pārbaudīt un pieņemt bez iepriekšējas revidenta vai kompetentas valsts amatpersonas veiktas pārbaudes par izdevumiem, ko deklarējis atbalsta saņēmējs partnervalstī.

6.Šā panta 1.–4. punkts attiecas arī uz galvenajiem atbalsta saņēmējiem partnervalstī, kura neatrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) punktā minētajā situācijā.

Turklāt, kamēr programmas īstenošanas traucējums saglabājas, šāds galvenais atbalsta saņēmējs var arī lūgt, lai vadošā iestāde kā galveno atbalsta saņēmēju izraugās kādu citu atbalsta saņēmēju un lai tā veic tiešus maksājumus pārējiem attiecīgā projekta atbalsta saņēmējiem.

11. pants

Tiešā piešķiršana

Ja ir radies programmas īstenošanas traucējums un kamēr tas saglabājas, projektus, kas risina migrācijas problēmas, kuras radušās sakarā ar militāru agresiju pret kādu iesaistīto valsti, apvienotā uzraudzības komiteja izņēmuma kārtā un ar pienācīgu pamatojumu var atlasīt bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.

12. pants

Maksājumi

Ja ir radies programmas īstenošanas traucējums un neskarot 6. panta 1. punktu, vadošā iestāde projekta darbību īstenošanai paredzēto finanšu ieguldījumu var pārskaitīt tieši projekta atbalsta saņēmējiem, kuri nav galvenais atbalsta saņēmējs.

13. pants

Euro izmantošana

Programmā norādīto metodi, kas izvēlēta, lai izdevumus, kuri radušies valūtā, kas nav euro, konvertētu uz euro, var mainīt ar atpakaļejošu spēku no programmas īstenošanas traucējuma sākuma datuma, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto norēķina valūtas maiņas kursu, kāds tas ir vienā no šiem mēnešiem:

(a)mēnesis, kurā izdevumi radušies;

(b)mēnesis, kurā izdevumi iesniegti pārbaudei revidentam vai kompetentai valsts amatpersonai;

(c)mēnesis, kurā izdevumi paziņoti galvenajam atbalsta saņēmējam.

14. pants

Finansiālās saistības, līdzekļu atgūšana un atmaksāšana vadošajai iestādei

1.Ja ir radies programmas īstenošanas traucējums un kamēr tas saglabājas, vadošajai iestādei ir jāveic visas darbības, kas vajadzīgas, lai saskaņā ar 2.–5. punktā aprakstīto procedūru no atbalsta saņēmējiem partnervalstīs vai no galvenajiem atbalsta saņēmējiem dalībvalstīs vai partnervalstīs atgūtu nepamatoti izmaksātās summas.

2.Vadošā iestāde var nolemt nepamatoti izmaksātās summas atgūt tieši no atbalsta saņēmēja dalībvalstī bez vajadzības vispirms pieprasīt, lai līdzekļu atgūšanu veic galvenais atbalsta saņēmējs partnervalstī.

3.Lai atgūtu nepamatoti izmaksātās summas, vadošā iestāde sagatavo un izsūta līdzekļu atgūšanas vēstules.

Taču, ja atbalsta saņēmēji partnervalstīs vai partnervalsts, kurā atbalsta saņēmējs veic uzņēmējdarbību, sniedz negatīvu atbildi vai neatbild vispār, vadošajai iestādei neprasa īstenot administratīvo procedūru vai mēģināt nepamatoti izmaksātās summas atgūt no attiecīgās partnervalsts, vai attiecīgajā partnervalstī pret to vērsties tiesā.

Vadošā iestāde savu lēmumu neveikt līdzekļu atgūšanas pirmo mēģinājumu dokumentē. Minēto dokumentu uzskata par pietiekamu pierādījumu tam, ka vadošā iestāde ir rīkojusies ar pienācīgu rūpību.

4.Ja līdzekļu atgūšana ir saistīta ar prasību, kas celta pret atbalsta saņēmēju, kurš veic uzņēmējdarbību partnervalstī, kura atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) punktā minētajā situācijā un kuras līdzfinansējums pārskaitīts vadošajai iestādei, vadošā iestāde var veikt ieskaitu, ar minēto prasību atgūstamo summu atrēķinot no neizmantotajiem līdzekļiem, kurus vadošajai iestādei partnervalsts iepriekš pārskaitījusi.

5.Ja līdzekļu atgūšana ir saistīta ar prasību, kas celta pret atbalsta saņēmēju, kurš veic uzņēmējdarbību partnervalstī, kura atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) punktā minētajā situācijā, un vadošā iestāde nevar veikt ieskaitu saskaņā ar 4. punktu, vadošā iestāde var lūgt, lai konkrēto līdzekļu atgūšanas uzdevumu pārņem Komisija.

Ja atbilstīgi ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 215. pantu, attiecīgā atbalsta saņēmēja aktīvi ir iesaldēti vai ir noteikts aizliegums šim atbalsta saņēmējam vai tā interesēs tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, vadošajai iestādei ir pienākums lūgt, lai konkrēto līdzekļu atgūšanas uzdevumu pārņem Komisija. Šajā nolūkā vadošā iestāde nodod Komisijai savas tiesības attiecībā uz atbalsta saņēmēju.

Vadošā iestāde par ikvienu līdzekļu atgūšanas procedūru, ko pārņēmusi Komisija, informē apvienoto uzraudzības komiteju.

15. pants

Transnacionālajām programmām piemērojamās atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1299/2013

1.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 12. panta 1. un 2. punkta, uzraudzības komiteja vai koordinācijas komiteja, ko izveidojusi uzraudzības komiteja un kas darbojas tās vadībā, var atlasīt jaunas darbības pat tad, ja tajās nepiedalās neviens atbalsta saņēmējs no partnervalsts, kura atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) vai b) punktā minētajā situācijā, ar nosacījumu, ka ir konstatēta transnacionāla ietekme un ieguvumi.

Tāpat uzraudzības komiteja vai koordinācijas komiteja var atlasīt jaunus projektus pat tad, ja atlases brīdī projektā nevar piedalīties neviens atbalsta saņēmējs no partnervalsts, kas atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) vai b) punktā minētajā situācijā.

2.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 12. panta 2. un 4. punkta, notiekošās darbības var turpināt pat tad, ja projekta īstenošanā vairs nevar piedalīties neviens atbalsta saņēmējs no partnervalsts, kas atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) vai b) punktā minētajā situācijā.

Attiecībā uz tādu darbību īstenošanu, kuras skāris programmas īstenošanas traucējums, to transnacionālās sadarbības ietekmi un sniegtos ieguvumus novērtē saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. un 3. punktu.

3.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 12. panta 5. punkta, vadošā iestāde var saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem grozīt dokumentus, kuros ir izklāstīti programmas īstenošanas traucējuma skartajām darbībām piemērojamie atbalsta saņemšanas nosacījumi.

Minētie grozījumi var ietvert arī galvenā atbalsta saņēmēja maiņu un izmaiņas finanšu plānā un izpildes termiņos.

No programmas īstenošanas traucējuma beigu datuma vadošā iestāde var grozīt dokumentu, kurā ir izklāstīti darbībām piemērojamie atbalsta saņemšanas nosacījumi, lai tiktu aptverti arī atbalsta saņēmēji no partnervalsts, kas atrodas 2. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) vai b) punktā minētajā situācijā.

4.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 13. panta 2. punkta, galvenā atbalsta saņēmēja tiesībām un pienākumiem ir piemērojams šīs regulas 10. pants.

5.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta 2. punkta un neskarot šā panta 3. punktu, sertifikācijas iestāde maksājumus atbalsta saņēmējiem, kuri nav galvenais atbalsta saņēmējs, var veikt tieši.

6.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 23. panta 4. punkta, vadošās iestādes un kontrolieru veiktajām pārvaldības pārbaudēm ir piemērojams šīs regulas 7. pants.

7.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 27. panta 2. un 3. punkta, nepamatoti izmaksāto summu atgūšanai un līdzekļu atmaksāšanai vadošajai iestādei ir piemērojams šīs regulas 14. pants.

8.Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 28. panta, uz metodei, kas izvēlēta, lai izdevumus, kuri radušies valūtā, kas nav euro, konvertētu uz euro, ir piemērojams šīs regulas 13. pants.

9.Šā panta 1.–8. punktā paredzētās atkāpes piemēro no datuma, kurā attiecīgās transnacionālās programmas saskārās ar programmas īstenošanas traucējumu, un kamēr šis traucējums saglabājas.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.), un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 (2014. gada 18. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 244, 19.8.2014., 12. lpp.).

(2)    Padomes Regula (ES) 2022/576 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 111, 8.4.2022., 1. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/460 (2020. gada 30. marts), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz īpašiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai piesaistītu investīcijas dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citos to ekonomikas sektoros, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu) (OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/558 (2020. gada 23. aprīlis), ar ko Regulas (ES) Nr. 1301/2013 un (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz īpašiem pasākumiem, lai nodrošinātu ārkārtas elastību Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanā, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu (OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.).

(5)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/879 (2020. gada 23. jūnijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 897/2014 groza attiecībā uz īpašiem noteikumiem, lai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu finansēto pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumus saskaņotu ar īpašiem pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju (OV L 203, 26.6.2020, 59. lpp.).

(6)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 (2014. gada 18. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 244, 19.8.2014., 12. lpp.).

(7)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/879 (2020. gada 23. jūnijs), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 897/2014 groza attiecībā uz īpašiem noteikumiem, lai saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību instrumentu finansēto pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas noteikumus saskaņotu ar īpašiem pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju (OV L 203, 26.6.2020, 59. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/562 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 223/2014 attiecībā uz kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE) (OV L 109, 8.4.2022., 1. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(10)    OV C , , . lpp.

(11)    OV C , , . lpp.

(12)    Padomes Regula (ES) 2022/576 (2022. gada 8. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 111, 8.4.2022., 1. lpp.).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

(14)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 897/2014 (2014. gada 18. augusts), ar ko paredz īpašus noteikumus to pārrobežu sadarbības programmu īstenošanai, kuras finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 244, 19.8.2014., 12. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(16)     www.sanctionsmap.eu . Sankciju karte ir IT rīks sankciju režīmu identificēšanai. Sankciju avots ir Oficiālajā Vēstnesī (OV) publicētie tiesību akti. Neatbilstības gadījumā noteicošais ir OV.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.7.2022

COM(2022) 362 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko pēc programmu īstenošanas traucējuma rašanās nosaka īpašus noteikumus sadarbības programmām 2014.–2020. gadā, kuras saņem atbalstu no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi

PIELIKUMS

Attiecīgo 2014.–2020. gada sadarbības programmu saraksts

1. daļa.Pārrobežu sadarbības programmu saraksts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 232/2014

1.2014TC16M5CB001 — EKI PRS “Kolarktika”

2.2014TC16M5CB002 — EKI PRS “Karēlija–Krievija”

3.2014TC16M5CB003 — EKI PRS “Somijas dienvidaustrumu daļa–Krievija”

4.2014TC16M5CB004 — EKI PRS “Igaunija–Krievija”

5.2014TC16M5CB005 — EKI PRS “Latvija–Krievija”

6.2014TC16M5CB006 — EKI PRS “Lietuva–Krievija”

7.2014TC16M5CB007 — EKI PRS “Polija–Krievija”

8.2014TC16M5CB008 — EKI PRS “Latvija–Lietuva–Baltkrievija”

9.2014TC16M5CB009 — EKI PRS “Polija–Baltkrievija–Ukraina”

10.2014TC16M5CB010 — EKI PRS “Ungārija–Slovākija–Rumānija–Ukraina”

11.2014TC16M5CB011 — EKI PRS “Rumānija–Moldova”

12.2014TC16M5CB012 — EKI PRS “Rumānija–Ukraina”

13.2014TC16M6CB001 — EKI PRS “Melnās jūras baseins”

2. daļa.Pārrobežu sadarbības programmu saraksts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013

1.2014TC16M5TN001 — Interreg Baltijas jūras reģiona programma

2.2014TC16M6TN001 — Donavas transnacionālā programma