Nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai Savienībā reglamentē Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai 1 (“Enerģijas nodokļu direktīva”, “END” jeb “direktīva”).

Saskaņā ar direktīvas 19. panta 1. punktu un papildus jo īpaši 5., 15. un 17. panta noteikumiem Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus no nodokļa vai nodokļa samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.

Somijas iestādes 2021. gada 6. augusta vēstulē, kurai sekoja korespondence 2021. gada 4. novembrī, 2022. gada 26. janvārī un 16. februārī, prasīja atļauju piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, kura tiek izmantota noteiktu siltumsūkņu, elektrisko katlu un recirkulācijas ūdenssūkņu darbināšanai. Pieprasītais piemērošanas termiņš ir seši gadi, proti, no 2022. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, iekļaujoties Enerģijas nodokļu direktīvas 19. pantā noteiktajā maksimālajā termiņā. Šā priekšlikuma mērķis ir piešķirt minēto atļauju, izmantojot atkāpi, kura, kā pieprasīts, būtu derīga sešus gadus, proti, līdz 2027. gada 31. decembrim.

Somija vēlētos saņemt atļauju valsts likmi 0,63 EUR/MWh, kas noteikta uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai (likmi, kas saskaņā ar Somijas tiesību aktiem ir “II kategorijas” likme un attiecas tikai uz noteiktām uzņēmējdarbības nozarēm 2 ) un ir lielāka nekā END noteiktā minimālā likme 0,5 EUR/MWh 3 , kura piemērojama uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai, piemērot attiecībā uz: siltumsūkņiem un elektriskajiem katliem, kas ražo siltumu centralizētās siltumapgādes tīklam, centralizētās siltumapgādes tīklam nepieslēgtiem siltumsūkņiem ar nominālo siltuma jaudu vismaz 0,5 MW un ģeotermālās apkures iekārtās ietilpstošiem recirkulācijas ūdenssūkņiem. Šajā kontekstā saskaņā ar Somijas iestāžu sniegto informāciju pasākumam vajadzētu būt vērstam gan uz noteiktām uzņēmuma vajadzībām izmantotu elektroenerģiju, gan uz noteiktām ārpusuzņēmuma vajadzībām izmantotu elektroenerģiju 4 . Ārpusuzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai piemērojamā valsts likme (saskaņā ar Somijas noteikumiem tā ir “I kategorijas” likme, kura attiecas uz elektroenerģiju, uz ko neattiecas II kategorijas likme, arī uz mājsaimniecību patērēto elektroenerģiju) ir 22,53 EUR/MWh, un tādējādi tā ievērojami pārsniedz attiecīgo END noteikto minimālo likmi – 1 EUR/MWh 5 .

Samazinājuma mērķis ir radīt stimulus ieviest un izmantot ar elektroenerģiju darbināmas siltuma ražošanas tehnoloģijas, jo siltuma ražošana parasti ir lielā mērā atkarīga no piesārņojošā fosilā kurināmā vai biomasas, un veicināt siltuma ražošanu bez dedzināšanas (piemēram, siltumsūkņi, kā siltuma avotu cita starpā var izmantot ārgaisa temperatūru, zemes siltumu un dziļāk esošo ģeotermālo enerģiju, jūru un ezeru ūdeni un notekūdeņu siltumu; kā siltuma avoti var tikt izmantoti arī dažādi rūpniecības, datu centru un citu dzesēšanas sistēmu atlikumsiltuma avoti), lai samazinātu emisijas un taupītu fosilos un atjaunīgos dabas resursus.

Samazinātā likme tiktu piemērota centralizētās siltumapgādes tīklam pieslēgtiem siltumsūkņiem un elektriskajiem katliem, centralizētās siltumapgādes tīklam nepieslēgtiem siltumsūkņiem ar nominālo siltuma jaudu vismaz 0,5 MW un ģeotermālās apkures iekārtās ietilpstošiem recirkulācijas ūdenssūkņiem. Saskaņā ar Somijas sniegto argumentāciju piemērot zemāko nodokļa likmi pilnīgi visiem siltumsūkņiem un elektriskajiem katliem nebūtu attaisnojami un pamatoti vairāku iemeslu dēļ.

Piemēram, siltumsūkņi (mazāka izmēra siltumsūkņi, uz kuriem prasītais pasākums neattiecas) jau tiek uzskatīti par ļoti konkurētspējīgiem. Turklāt, ja tiem tiktu piemērots elektroenerģijas II kategorijas nodoklis, būtu nepieciešams atsevišķi mērīt attiecīgajiem nolūkiem patērēto elektroenerģiju un reģistrēt priekšrocību saņēmējus. Somijā ir vairāk nekā 1,1 miljons siltumsūkņu, tāpēc apjoms būtu ļoti liels un administratīvais slogs dažādām iesaistītajām pusēm būtu ievērojams.

No otras puses, pamatojoties uz Somijas iestāžu aplēsēm par 2022. gadu, izvēlēto kritēriju dēļ priekšrocību saņēmēju skaits saruktu līdz mazāk nekā simtam.

Pasākums attiektos uz šiem priekšrocību saņēmējiem, un viņi maksātu par 2,19 centiem/kWh mazāk nekā standarta likme, kā rezultātā (saskaņā ar aplēsēm par 2022. gadu) rastos nodokļu izdevumi 10–15 miljonu EUR apmērā, jo samazinātos nodokļu ieņēmumi.

Enerģijas nodokļu direktīvas noteikumi

Nodokļu uzlikšanu elektroenerģijai reglamentē Enerģijas nodokļu direktīva. Konkrētāk, direktīvas 10. pantā un I pielikuma C tabulā ir noteikti attiecīgie minimālie nodokļu līmeņi, kas atšķiras atkarībā no izmantošanas veida – uzņēmuma vajadzībām un ārpusuzņēmuma vajadzībām – un ir attiecīgi 0,5 EUR/MWh un 1 EUR/MWh.

Direktīvas 11. pants cita starpā nosaka jēdziena “izmantošana uzņēmuma vajadzībām” definīciju un ļauj dalībvalstīm ierobežot samazinātā nodokļu līmeņa piemērošanas jomu izmantošanai uzņēmuma vajadzībām.

Somija ir ierobežojusi uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai noteiktās zemākās nodokļa likmes, proti, II kategorijas likmes 0,63 EUR/MWh, piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm, proti, rūpniecību, lauksaimniecību, kalnrūpniecību un datu centriem.

Pārējais elektroenerģijas patēriņš, piemēram, mājsaimniecību patērētā elektroenerģija, ietilpst I nodokļu kategorijā (22,53 EUR/MWh).

Ierosinātā samazinātā nodokļa likme 0,63 EUR/MWh apmērā attiektos uz siltumsūkņiem un elektriskajiem katliem, kas ražo siltumu centralizētās siltumapgādes tīklam; centralizētās siltumapgādes tīklam nepieslēgtiem siltumsūkņiem ar nominālo siltuma jaudu vismaz 0,5 MW un ģeotermālās apkures iekārtās ietilpstošiem recirkulācijas ūdenssūkņiem arī varētu piemērot zemāko elektroenerģijas nodokli.

Konsekventas un vienveidīgas piemērošanas un praktiskās īstenošanas labad zemākā elektroenerģijas nodokļa likme tiktu piemērota ne tikai noteiktām uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai, bet arī noteiktām ārpusuzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai, kurai parasti būtu jāpiemēro lielākā nodokļa likme 22,53 EUR/MWh, kas ir Somijas I kategorijas likme. Šajā sakarā, lai sīkāk pamatotu savu pieprasījumu, Somijas iestādes uzsvēra arī to, ka, lai gan direktīvas 15. panta 1. punkta h) apakšpunkts dalībvalstīm ļauj attiecībā uz nodokļu līmeņiem piemērot atbrīvojumu mājsaimniecību patērētajai elektroenerģijai, elektroenerģijas nodokļi mājsaimniecībām šajā valstī joprojām ir ļoti augsti 6 (Somijas I kategorijas nodokļu likme ir noteikta 22,53 EUR/MWh apmērā, kas ir krietni virs ES minimālā līmeņa). Tomēr pieprasītā valsts nodokļu likme pārsniegtu minimālo nodokļu līmeni, kas END noteikts attiecībā uz izmantošanu uzņēmuma vajadzībām.

Direktīvas 19. panta 1. punkta pirmā daļa nosaka:

“Papildus iepriekšējos pantos, jo īpaši 5., 15. un 17. pantā noteiktajiem noteikumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.”

Iespēju ieviest nodokļu atvieglojumus (samazinātu elektroenerģijas nodokļa likmi) elektroenerģijai, kas tiek piegādāta siltumsūkņiem, elektriskajiem apkures katliem un recirkulācijas ūdenssūkņiem, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem, var paredzēt saskaņā ar Enerģijas nodokļu direktīvas 19. pantu, jo tā mērķis ir ļaut pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij ieviest turpmāku samazinājumu īpašu politikas apsvērumu interesēs. Par šādiem īpašiem politikas apsvērumiem var uzskatīt siltumapgādes galapatēriņa sektora elektrifikācijas atbalstīšanu un siltuma ražošanas bez dedzināšanas veicināšanu, lai samazinātu emisijas un taupītu fosilos un atjaunīgos dabas resursus. Somijas mērķis ir kļūt klimatneitrālai līdz 2035. gadam. Pieprasītais pasākums veicinātu šā mērķa sasniegšanu.

Somija pieprasīja pasākumu, kas būtu piemērojams sešus gadus (sākot no 2022. gada 1. janvāra); tas ir direktīvas 19. panta 2. punktā paredzētais maksimālais termiņš. Principā atkāpes piemērošanas termiņam vajadzētu būt pietiekami ilgam, lai veicinātu investīcijas attiecīgajos ar elektrību darbināmos siltumapgādes risinājumos. Minētais termiņš nodrošinās pēc iespējas lielāku juridisko noteiktību attiecībā uz attiecīgajām investīcijām.

Valsts atbalsta noteikumi

Paredzētā samazinātā nodokļa likme 0,63 EUR apmērā par vienu MWh pārsniedz Direktīvas 2003/96/EK 10. pantā un I pielikumā C tabulā noteikto ES minimālo nodokļa līmeni uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai.

Pasākums var būt valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu. Tā kā samazinātā likme pārsniedz ES minimālo likmi, uz pasākumu attiektos Regulas Nr. 651/2014/ES 8 (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula) 44. pants. Pēc Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas spēkā esības perioda beigām 2023. gada 31. decembrī atbrīvojums šim atbalstam paliek spēkā vēl uz sešus mēnešus ilgu pielāgošanās periodu (sk. Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas 58. panta 4. punktu). Lēmums neskar valsts atbalsta noteikumus, kas ir piemērojami periodā, uz kuru attiecas atkāpe.

Vides un klimata pārmaiņu politika

Pieprasītā pasākuma mērķis ir – nolūkā samazināt emisijas un taupīt fosilos un atjaunīgos dabas resursus veicināt siltuma ražošanu bez dedzināšanas. Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti 9 13. pants dalībvalstīm pieprasa nodrošināt, ka vairāku gaisu piesārņojošo vielu līmeņi nepārsniedz direktīvā noteiktos robežlielumus un ka tiek ievēroti direktīvā noteiktie mērķlielumi un citi gaisa kvalitātes standarti.

Turklāt Somijas valsts elektroenerģijas struktūru veido galvenokārt atjaunīgā elektroenerģija (47 %) un kodolelektroenerģija (35 %) 10 , kuras abas ir bezemisiju vai mazoglekļa elektroenerģija. Tāpēc sagaidāms, ka lielu apkures sistēmu turpmāka elektrifikācija sniegs ievērojamus ieguvumus videi un klimatam.

Tādējādi pasākums ir saderīgs ar ES vides un enerģētikas politiku, galvenokārt ES zaļo kursu, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras mērķis ir veicināt elektrifikāciju, un 2050. gada ilgtermiņa dekarbonizācijas programmu, kurā galvenais elements ir elektrifikācija.

Enerģētikas politika

Pasākums palīdzētu īstenot ES zaļā kursa mērķus, it īpaši ES Energosistēmas integrācijas stratēģijas 11 kontekstā.

ES Energosistēmas integrācijas stratēģija nodrošina satvaru pārejai uz zaļo enerģiju. Pašreizējais modelis, kurā enerģijas patēriņš transporta, rūpniecības, gāzes un ēku apsaimniekošanas nozarē notiek nodalīti (katrai nozarei ir sava vērtību ķēde, noteikumi, infrastruktūra, plānošana un darbības), nevar izmaksu ziņā efektīvi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Pieprasītais pasākums veicinātu siltumapgādes galapatēriņa sektora saskaņošanu ar citiem galapatēriņa sektoriem. Pieprasītais pasākums saskaņā ar minēto stratēģiju arī samazinātu izmaksas inovatīviem risinājumiem, kas jāintegrē ES energosistēmā. Pieprasītais pasākums tieši veicinātu divus no ES Energosistēmas integrācijas stratēģijas trim pīlāriem.

Pirmkārt, “apritīga” energosistēma, kuras centrā ir energoefektivitāte. Stratēģijā ir noteiktas konkrētas darbības principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanai praksē un vietējo energoresursu efektīvākai izmantošanai ēkās vai kopienās. Pastāv ievērojams potenciāls atkalizmantot atlikumsiltumu no rūpnieciskajiem objektiem, datu centriem vai citiem avotiem, kā arī enerģiju, kas saražota no bioatkritumiem vai notekūdeņu attīrīšanas stacijās. Somijas pieprasītā pasākuma mērķis ir atbalstīt, piemēram, stratēģijā skaidri uzskaitīto avotu atlikumsiltuma izmantošanu.

Otrkārt, lielāka tiešā elektrifikācija galapatēriņa sektoros. Enerģētikas nozarē ir vislielākais atjaunīgo energoresursu īpatsvars, tāpēc, kur vien iespējams, piemēram, ēkās esošu siltumsūkņu darbināšanai, vairāk būtu jāizmanto elektroenerģija. Saskaņā ar stratēģiju Somijas pieprasītā pasākuma mērķis ir atbalstīt ar elektrību darbināmas iekārtas.

Minētais pasākums veicinātu energosistēmas integrāciju, jo salīdzinājumā ar ēku atsevišķas siltumapgādes risinājumiem centralizētās siltumapgādes tīkli piedāvā lielāku elastību un spēju uzkrāt elektroenerģiju siltuma veidā. Somijā jau ir labi attīstīta centralizētās siltumapgādes infrastruktūra, ko var izmantot šim nolūkam.

Pieprasītā atkāpe izmantot zemāku nodokļa likmi attiektos cita starpā arī uz konkrētiem elektriskajiem katliem. Šāds samazinājums var arī veicināt energosistēmas integrāciju un atjaunīgās elektroenerģijas sistēmas integrāciju. Elektriskos katlus var izmantot siltuma ražošanai centralizētās siltumapgādes tīklos, it īpaši tad, kad ir elektroenerģijas pārpalikums un elektroenerģijas cena ir zema. Tas ļauj, piemēram, izmantot vēja enerģiju centralizēta siltuma ražošanai. Elektrisko apkures katlu investīciju izmaksas ir mazas, tāpēc tie atmaksājas pat, ja darba stundu skaits ir neliels; siltuma ražošana var notikt tikai pārmērīga elektroenerģijas piedāvājuma gadījumā. Tas var palīdzēt saglabāt elektroenerģijas sistēmas stabilitāti. Elektroenerģijas nodokļu ietekme uz siltuma ražošanas izmaksām pašlaik ir ievērojama, un, kā minēts iepriekš, šobrīd varētu būt īstais brīdis izmantot minētās ierīces. Elektriskos katlus var apvienot ar siltuma akumulācijas spēju, kas ļauj enerģijas pārpalikumu uzkrāt siltuma veidā.

Somijas pieprasītais pasākums atbilst arī ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijai 12 , kurā atgādināts par ieguvumiem, ko sniedz uz fosilo kurināmo balstītu siltumapgādes risinājumu aizstāšana ar siltumsūkņiem un atlikumsiltuma izmantošanu. Stratēģijā minēts, ka siltumsūkņi vienu elektroenerģijas vienību var pārvērst trīs vai vairākās siltumapgādes vai aukstumapgādes vienībās.

Iepriekš minētie ieguvumi ir uzsvērti arī ES Energoefektivitātes direktīvas kontekstā un jo īpaši Komisijas Ieteikumā 13 par Direktīvas 2012/27/ES (Energoefektivitātes direktīva) 14. pantā paredzētā efektīvas siltumapgādes un dzesēšanas potenciāla visaptveroša izvērtējuma saturu.

Iekšējais tirgus un godīga konkurence

Pasākums būtu pieejams visiem ES uzņēmējiem, nevienu nediskriminējot. Samazinātā likme tiktu piemērota visiem siltuma ražotājiem, kuri izmanto siltumsūkņus un elektriskos katlus, kas ražo siltumu centralizētās siltumapgādes tīklam, centralizētās siltumapgādes tīklam nepieslēgtus siltumsūkņus ar nominālo siltuma jaudu vismaz 0,5 MW un ģeotermālās apkures iekārtās ietilpstošus recirkulācijas ūdenssūkņus.

Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. pants.

Netiešo nodokļu uzlikšana, uz ko attiecas LESD 113. pants, pati par sevi nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē LESD 3. panta nozīmē.

Tomēr saskaņā ar Direktīvas 2003/96/EK 19. pantu Padomei tika piešķirta ekskluzīva kompetence ar sekundāru tiesību aktu atļaut dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus minētā noteikuma nozīmē. Tāpēc dalībvalstis nevar aizstāt Padomi. Tādēļ subsidiaritātes princips uz šo īstenošanas lēmumu neattiecas. Katrā ziņā, tā kā šis akts nav leģislatīvā akta projekts, tas nebūtu jāiesniedz valstu parlamentiem saskaņā ar Līgumiem pievienoto 2. protokolu, lai pārbaudītu atbilstību subsidiaritātes principam.

Šajā priekšlikumā ir ievērots proporcionalitātes princips. Nodokļu samazinājums nepārsniedz konkrētā mērķa sasniegšanai vajadzīgo.

Ierosinātais instruments ir Padomes īstenošanas lēmums. Direktīvas 2003/96/EK 19. pants paredz tikai šāda veida pasākumu.

Pasākumam nav nepieciešama spēkā esošo tiesību aktu izvērtēšana.

Šā priekšlikuma pamatā ir Somijas pieprasījums, un tas attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti.

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

Pasākums neparedz vienkāršošanu. Tas ir izstrādāts pēc Somijas pieprasījuma un attiecas vienīgi uz šo dalībvalsti.

Pasākums neietekmē pamattiesības.

Minētais pasākums Savienībai nerada finansiālu un administratīvu slogu. Tādējādi priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

Īstenošanas plāns nav nepieciešams. Šis priekšlikums attiecas uz atļaujas piešķiršanu nodokļu samazināšanai atsevišķai dalībvalstij pēc tās pieprasījuma. To piešķir uz noteiktu termiņu. Piemērojamā nodokļa likme pārsniegtu Enerģijas nodokļu direktīvā noteikto minimālo nodokļu līmeni uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai. Tādējādi būtu ievērots direktīvā noteiktais minimālais nodokļu līmenis uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai. Ja pēc sākotnēji noteiktā termiņa beigām tiek pieprasīts pagarinājums, pasākumu var izvērtēt.

Priekšlikumam nav vajadzīgi skaidrojošie dokumenti par transponēšanu.

1. pants nosaka, ka Somijai ir atļauts piemērot samazinātu nodokļa likmi elektroenerģijai, ko piegādā šādām ierīcēm: siltumsūkņi un elektriskie katli, kas ražo siltumu centralizētās siltumapgādes tīklam, centralizētās siltumapgādes tīklam nepieslēgti siltumsūkņi ar nominālo siltuma jaudu vismaz 0,5 MW un ģeotermālās apkures iekārtās ietilpstoši recirkulācijas ūdenssūkņi. Nodokļa likme nedrīkst būt mazāka par 0,50 EUR/MWh, t. i., direktīvā noteikto minimālo nodokļu līmeni uzņēmuma vajadzībām izmantotai elektroenerģijai.

2. pants nosaka, ka pieprasīto atļauju piešķir uz termiņu, kas sākas 2022. gada 1. janvārī un beidzas 2027. gada 31. oktobrī; tas ir direktīvā paredzētais maksimālais termiņš.