Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022IR0109

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “2021. gada paplašināšanās dokumentu kopums”

    COR 2022/00109

    OV C 375, 30.9.2022, p. 26–33 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    29/06/2022; Balsojuma datums
    Date of vote:
    29/06/2022
    Author:
    Eiropas Reģionu komiteja, Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisija
    Responsible body:
    Commission for Citizenship, Governance, Institutional and External Affairs, COR_CIVEX
    Rapporteur:
    Anna MAGYAR
    Form:
    Pašiniciatīvas atzinums
    Term of office:
    VII (2020-2025)
    Internal reference:
    CIVEX-VII/012
    Session:
    150
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    30.9.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 375/26

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “2021. gada paplašināšanās dokumentu kopums”

    (2022/C 375/05)

    Ziņotāja:

    Anna MAGYAR (HU/ECR), Čongrādas-Čanādas meģes asamblejas locekle

    Atsauces dokumenti:

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” – COM(2021) 644 final;

    Komisijas dienestu darba dokuments – Albānijas 2021. gada ziņojums – SWD(2021) 289 final;

    Komisijas dienestu darba dokuments – Bosnijas un Hercegovinas 2021. gada ziņojums – SWD(2021) 291 final/2;

    Komisijas dienestu darba dokuments – Kosovas (1) 2021. gada ziņojums – SWD(2021) 292 final/2;

    Komisijas dienestu darba dokuments – Melnkalnes 2021. gada ziņojums – SWD(2021) 293 final/2;

    Komisijas dienestu darba dokuments – Ziemeļmaķedonijas 2021. gada ziņojums – SWD(2021) 294 final;

    Komisijas dienestu darba dokuments – Serbijas 2021. gada ziņojums – SWD(2021) 288 final;

    Komisijas dienestu darba dokuments – Turcijas 2021. gada ziņojums – SWD(2021) 290 final/2.

    IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    Vispārīgas piezīmes

    1.

    		 ar lielu interesi pieņem zināšanai Eiropas Komisijas 2021. gada paziņojumu par ES paplašināšanās politiku, ziņojumus par kandidātvalstīm Albāniju, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Turciju, kā arī ziņojumus par potenciālajām kandidātvalstīm Bosniju un Hercegovinu un Kosovu (1);

    2.

    		 atgādina par Eiropas centieniem un Eiropas izvēli attiecībā uz Ukrainu, kā norādīts asociācijas nolīgumā. Ukrainas prezidents 2022. gada 28. februārī, izmantojot Ukrainas tiesības pašai lemt savu likteni, iesniedza Ukrainas pieteikumu uzņemšanai par Eiropas Savienības dalībvalsti. RK aicina Padomi un Komisiju vēl vairāk stiprināt saiknes un padziļināt partnerību, lai atbalstītu Ukrainu virzībā uz Eiropu saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem;

    3.

    		 atzinīgi vērtē to, ka ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmē Brdo 2021. gada oktobrī tika apstiprināts, ka Rietumbalkānu paplašināšanās process ir balstīts uz savstarpējām stratēģiskām interesēm un kopīgu stratēģisko izvēli, pamatojoties uz partneru īstenotām uzticamām reformām, taisnīgiem un stingriem nosacījumiem un pašu nopelnu principu;

    4.

    		 norāda uz Gruzijas un Moldovas oficiālajiem pieteikumiem pievienoties Eiropas Savienībai un aicina Padomi un Komisiju atbalstīt to centienus pēc paplašināšanās kritēriju izpildes pievienoties Eiropas Savienībai;

    5.

    		 uzsver, ka tā atbalsta visu Rietumbalkānu valstu, kā arī Ukrainas, Moldovas un Gruzijas pievienošanos Eiropas Savienībai ar nosacījumu, ka tās atbilst visiem pievienošanās kritērijiem; uzsver, ka ir svarīgi tām sūtīt pozitīvus signālus, lai veicinātu to iesaisti diemžēl ilgajā ES dalībvalstu pievienošanās procesā; uzsver, ka reālas un uzticamas ES perspektīvas trūkums var radīt partnervalstīs vilšanos un risku, ka reģionā palielināsies trešo valstu ietekme;

    6.

    		 atkārtoti uzsver, ka publiskās pārvaldes reformu Rietumbalkānu valstīs nevar īstenot bez labas pārvaldības vietējā līmenī, un aicina EK publiskās pārvaldes reformas atbalsta pasākumos un instrumentos iekļaut sīkāk izstrādātus snieguma rādītājus par vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu kopējā reformu procesā;

    7.

    		 atgādina, ka 70 % ES acquis tiek īstenoti vietējā līmenī; mudina izpētīt un piemērot paraugpraksi sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to iesaistīšanā ar paplašināšanos saistītos jautājumos, jo tās ir procesa stratēģiskie partneri un galvenie dalībnieki centienos nodrošināt sekmīgu paplašināšanos iedzīvotāju interesēs;

    8.

    		 aicina EK pēc iespējas labāk izmantot TAIEX un mērķsadarbību, lai paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs veicinātu institucionālo attīstību un spēju veidošanu vietējā līmenī; atzinīgi vērtē TAIEX paplašināšanu, iekļaujot vietējās pašvaldības;

    9.

    		 atzinīgi vērtē to, ka vispārējais reformu līdzsvars visās Rietumbalkānu valstīs bija pozitīvs un ļauj panākt turpmāku progresu, un aicina visas iesaistītās valstis apliecināt savu apņēmību ievērot ES vērtības un standartus; uzsver, ka kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm politika attiecībā uz trešām valstīm būtu pakāpeniski jāpielāgo Eiropas Savienības politikai;

    10.

    		 aicina visas iesaistītās puses konstruktīvi piedalīties, lai bez kavēšanās varētu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju tiklīdz Padome būs apstiprinājusi to sarunu programmas;

    11.

    		 atzinīgi vērtē to, ka uzlabotajā paplašināšanās metodikā tika atkārtoti apstiprināta politiskā ievirze un ka līdz ar to regulāri notika politiskas starpvaldību konferences, kas nodrošināja iespēju augsta līmeņa dialogam;

    12.

    		 ar bažām norāda, ka paplašināšanās procesa palēnināšanās noved pie nevēlamām norisēm paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, proti, iedzīvotāju uzticēšanās zuduma, pastāvīgas emigrācijas, mazākas vēlmes veikt būtiskas politiskās reformas un turpmākas ietekmes no trešo valstu, tostarp Krievijas un Ķīnas, puses, kuras pastāvīgi cenšas paplašināt savu ietekmi Rietumbalkānu reģionā;

    13.

    		 atzinīgi vērtē to, ka ir stājusies spēkā IPA III regula, ar ko nodrošina līdzekļus fundamentālām un ilgtspējīgām reformām saņēmējvalstīs; uzsver, ka ES ir lielākā līdzekļu devēja Rietumbalkānos un tādējādi vissvarīgākais reģiona partneris;

    14.

    		 atbalsta EK ekonomikas un investīciju plāna (EIP) Rietumbalkāniem īstenošanu, kas var būt nozīmīgs ieguldījums zaļās pārkārtošanās, digitalizācijas, transporta un enerģētikas infrastruktūras, sociālās attīstības un reģionālās attīstības veicināšanā; šajā saistībā atgādina, ka svarīga nozīme ir tiesiskuma uzlabošanai, korupcijas apkarošanai, pārredzamībai un labai pārvaldībai, un zaļās programmas Rietumbalkāniem pilnīgai īstenošanai; atgādina, ka šajā ziņā nozīmīga loma ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tāpēc tās būtu jāiesaista īstenošanas posmā;

    15.

    		 aicina Komisiju sadarbībā ar saņēmējvalstu vietējām pašvaldībām pēc iespējas labāk izmantot IPA III un IPARD līdzekļus; atkārtoti norāda uz LEADER pieejas priekšrocībām, jo lauku attīstība ļoti veicina ekonomikas attīstību un stabilas demogrāfiskās struktūras;

    16.

    		 aicina veidot vietējo un reģionālo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un ekspertu grupu ciešu sadarbību dabas un biodaudzveidības aizsardzībai Rietumbalkānos, pakāpeniski aizstājot ogļu spēkstacijas ar atjaunīgajiem energoresursiem un ņemot vērā to vietējo kopienu viedokļus, kuras sniedz atbalstu cīņai pret klimata pārmaiņām un zaļai un taisnīgai pārejai reģionā;

    17.

    		 atzinīgi vērtē režīma “viesabonēšana kā mājās” spēkā stāšanos Rietumbalkānos 2021. gada 1. jūlijā; uzsver, ka būtu jāturpina sarunas, lai samazinātu arī viesabonēšanas maksu starp ES un Rietumbalkāniem;

    18.

    		 uzsver, ka ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas programmu Rietumbalkānos nevar pilnībā īstenot, neizmantojot vietējās ekonomiskās attīstības (VEA) potenciālu un neuzlabojot darījumdarbības vidi vietējās kopienās; RK atbalsta iniciatīvas iesaistīties strukturētākos dialogos ar reģionu pašvaldībām un pašvaldību tīkliem, regulāri apspriežoties arī ārpus Paplašināšanās dienas un apspriedēm attiecīgajās darba grupās; šajā saistībā uzsver, cik svarīgas ir klātienes sanāksmes, lai izpētītu visas iespējas un balstītos uz tiešajiem kontaktiem saistībā ar kopīgiem projektiem;

    19.

    		 atzinīgi vērtē visaptverošo atbalstu, ko ES sniedz Rietumbalkānu valstu valdībām, lai risinātu Covid-19 pandēmijas radītās problēmas un efektīvi reaģētu uz neatliekamām veselības un sociālekonomiskajām vajadzībām; tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir centrālā loma pandēmijas risināšanā, RK mudina paplašināšanās procesā iesaistītās valstis līdzās Eiropas Komisijai tās iesaistīt efektīvā koordinēšanā;

    20.

    		 uzsver ES fondu nozīmi cīņā pret negatīvām demogrāfiskām tendencēm lielākajā daļā paplašināšanās valstu; uzsver, ka, plānojot šos fondus, ir jārisina sociālās problēmas;

    21.

    		 uzsver, ka ir vajadzīga efektīvāka komunikācija, arī vietējā līmenī, lai uzsvērtu ES integrācijas sniegtās priekšrocības un cīnītos pret dezinformāciju;

    22.

    		 uzsver, cik svarīgs ir ekonomikas un investīciju plāns, kā arī IPA līdzekļi, lai atbalstītu vietējam līmenim svarīgas nozares, piemēram, tūrismu;

    23.

    		 atkārtoti norāda, ka tiesiskums un demokrātisko iestāžu darbība ir neapstrīdams Eiropas Savienības dalībvalstu darbības pamats un galvenās jomas, pēc kurām ES novērtē kandidātvalstu progresu ceļā uz dalību Eiropas Savienībā, un pauž bažas par nepietiekamo progresu un daudzām problēmām šajā jomā, joprojām pastāvošiem valsts nozagšanas elementiem, vājajiem rezultātiem organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā, nepietiekamo progresu tiesu reformu jomā un ziņojumiem par nežēlīgiem noziegumiem pret dažiem medijiem atsevišķās paplašināšanās valstīs;

    24.

    		 uzsver, ka vide, kas veicina neatkarīgu mediju un aktīvas, spēcīgas pilsoniskās sabiedrības attīstību un darbību, ir priekšnoteikums pievienošanās procesā īstenoto sarežģīto reformu ilgtspējai un neatgriezeniskumam un pamats vietējās demokrātijas attīstībai; aicina pastiprināt demokrātisko procesu un mediju brīvības uzraudzību, arī saistībā ar Covid-19 pandēmiju;

    25.

    		 uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ņemot vērā to tuvumu sabiedrībai, ir būtiska loma Eiropas vērtību veicināšanā un ievērošanā, pamattiesību aizsardzībā un visu minoritāšu aizsardzībā, un tās var būt nozīmīgi partneri un līderi cīņā pret rasismu un naida runu, diskriminācijas apkarošanā, dzimumu līdztiesības veicināšanā, neaizsargāto grupu un minoritāšu aizsardzībā un sociālās kohēzijas veicināšanā; šajā saistībā ļoti svarīga ir nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība;

    26.

    		 ir pārliecināta par to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības, ņemot vērā to īpašo lomu, kas izpaužas kā vietējo lēmumu pieņemšana un vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšana, varētu pildīt lielāku lomu dažu trūkumu novēršanā tiesiskuma un pamattiesību jomā, kā arī veicinot vietējo politikas pasākumu pārredzamāku un atbildīgāku īstenošanu un nodrošinot neaizsargāto grupu tiesību labāku aizsardzību;

    27.

    		 aicina Komisiju pastiprināti veicināt labākās prakses apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām par to, kā palielināt pilsoņu iesaisti vietējā budžeta sagatavošanā un politikas izstrādē, šajā nolūkā izmantojot, piemēram, līdzdalīgu budžeta plānošanu, un piedāvā pilnu atbalstu šajā nolūkā;

    Piezīmes par konkrētām valstīm

    28.

    		 pilnībā atbalsta pēc iespējas drīzāku pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju pēc tam, kad Padome būs apstiprinājusi to sarunu programmas, lai apliecinātu politisko atbalstu paplašināšanās procesam, atjaunotu tā uzticamību un vēlreiz apstiprinātu solījumu par pilntiesīgu dalību;

    29.

    		 atgādina, ka ceļā uz pievienošanos ir jāpanāk progress ES atbalstītajā Belgradas Prištinas dialogā; aicina iesaistītās puses panākt strauju progresu normalizācijas procesā, īstenot iepriekš noslēgtos nolīgumus un virzīties uz priekšu ar juridiski saistošo visaptverošo nolīgumu;

    SERBIJA

    30.

    		 ņem vērā līdzšinējo vispārējo progresu pievienošanās sarunās ar Serbiju un aicina paātrināt un padziļināt reformas tādās jomās kā tiesiskums un pamattiesības (tostarp tiesu varas neatkarības nodrošināšana), cīņa pret korupciju, mediju brīvība, kara noziegumu izskatīšana valsts iekšienē un cīņa pret organizēto noziedzību, kā arī atbilstoši sarunu programmā izklāstītajam panākt tālāku normalizāciju Belgradas un Prištinas dialoga ietvaros, kas noteiks pievienošanās sarunu vispārējo tempu;

    31.

    		 atzinīgi vērtē 4. kopas atvēršanu, kas dod jaunu impulsu visu paplašināšanās procesā iesaistīto valstu integrācijai, stiprina pievienošanās procesa uzticamību un ievieš praksē uzlaboto metodiku;

    32.

    		 atzinīgi vērtē panākumus, kas gūti konstitucionālās reformas jomā, kura stiprina tiesu iestāžu neatkarību, un aicina Serbiju ieviest visus likumus un tiesību aktus, kas nepieciešami, lai reformas īstenotu uz vietas; aicina Komisiju sekot līdzi notiekošajām reformām un pamatīgi tās izvērtēt nākamajā ziņojumā par valsti;

    33.

    		 mudina Serbijas iestādes visos pārvaldības līmeņos stingri atbalstīt un popularizēt ES vērtības un nepārprotami informēt par valsts centieniem integrēties Eiropas Savienībā un par attiecībām ar ES kā Serbijas galveno politisko un ekonomisko partneri;

    34.

    		 pauž cerību, ka Serbijā tiks saglabāta apņēmība veikt reformas, kā rezultātā drīzumā varētu tikt atvērtas turpmākās sadaļas;

    35.

    		 aicina Serbiju rīkoties izlēmīgāk, lai uzlabotu vārda brīvības un neatkarīgu mediju darbības vidi, kā arī panāktu progresu cīņā pret korupciju;

    36.

    		 atzinīgi vērtē Serbijas apņemšanos aktīvi veicināt reģionālo sadarbību un mudina Serbiju turpināt centienus stiprināt labas kaimiņattiecības un pārrobežu sadarbību;

    37.

    		 atzinīgi vērtē Serbijas lēmumu, reaģējot uz nepamatoto un neizprovocēto Krievijas militāro agresiju, atbalstīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par Ukrainas teritoriālās integritātes pārkāpšanu; aicina Serbiju pilnībā pievienoties Eiropas Savienības kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tostarp visām sankciju kārtām, kas vērstas pret Baltkrieviju un Krievijas Federāciju; tādējādi Serbija vēlreiz apstiprinātu atbalstu Eiropas Savienības principiem un vērtībām un apņemšanos sadarboties ar Eiropas partneriem, lai panāktu mieru;

    MELNKALNE

    38.

    		 ar bažām norāda uz politisko pušu polarizāciju, kas apgrūtina progresa panākšanu sarunās; RK mudina jauno valdību un politiskās partijas paātrināt reformas, kas vajadzīgas sadaļu slēgšanai, it īpaši tiesiskuma jomā;

    39.

    		 mudina Melnkalni saglabāt un, iespējams, pat pārspēt savu iepriekšējo progresa līmeni pievienošanās sarunās, īpašu uzmanību pievēršot starpposma kritēriju izpildei, kas noteikti 23. un 24. sadaļā; tas būs nepieciešams, lai panāktu gan progresu vispārējās sarunās, gan turpmāk jebkuras sadaļas provizorisku slēgšanu;

    40.

    		 uzsver, ka cīņa pret korupciju un politisko ietekmi valsts iestādēs jāveic saskaņā ar tiesiskuma principu, ievērojot pārredzamības un pārskatatbildības nosacījumus, lai īstenotu valsts pārvaldes depolitizāciju visos pārvaldības līmeņos;

    41.

    		 atzīst Melnkalnes mērķtiecīgos centienus un atzinīgi vērtējamos rezultātus saistībā ar arvien efektīvākajiem policijas un prokuratūras pasākumiem pret organizēto noziedzību; tomēr aicina Melnkalni steidzami novērst trūkumus savā krimināltiesību sistēmā, tostarp attiecībā uz veidu, kādā organizētās noziedzības lietas tiek izskatītas tiesās;

    42.

    		 aicina EK mudināt Melnkalni pastiprināt centienus saistībā ar pārredzamu un iekļaujošu politikas veidošanu, tai skaitā īstenot lielāku centralizētu kontroli, lai noteiktu, cik kvalitatīva ir sabiedriskā apspriešanās ar ieinteresētajām personām;

    43.

    		 aicina EK pastāvīgi pievērst uzmanību valsts finanšu pārredzamības prasībām, ņemot vērā arī Melnkalnes ārējo finansiālo neaizsargātību;

    ALBĀNIJA

    44.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Albānija, neraugoties uz grūtībām, kas saistītas ar pandēmijas negatīvās sociālās un ekonomiskās ietekmes novēršanu, turpināja koncentrēties uz reformām, kas nepieciešamas, lai valsts varētu pievienoties ES; pamatojoties uz Albānijas sniegumu, pievienošanās sarunas būtu jāuzsāk nekavējoties, tiklīdz Padome būs apstiprinājusi sarunu programmu;

    45.

    		 atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada 25. aprīlī notika sekmīgas un labi organizētas vispārējās vēlēšanas, kuru pamatā bija vēlēšanu reforma saskaņā ar EDSO/ODIHR ieteikumiem;

    46.

    		 atzinīgi vērtē simtprocentīgo atbilstību KĀDP, kas ir spēcīgs signāls par valsts apņemšanos virzīties uz ES; Albānija ir pastāvīgi risinājusi konstruktīvu dialogu ar kaimiņvalstīm un turpinājusi iesaistīties vairākās reģionālās sadarbības iniciatīvās, 2020. gadā sekmīgi pildīdama arī EDSO prezidentvalsts funkcijas;

    47.

    		 uzsver, ka visaptverošās tieslietu reformas īstenošanas pirmie rezultāti ir vērojami Konstitucionālās tiesas un Augstās tiesas darbībā; atzinīgi vērtē pārbaudes iestāžu pilnvaru pagarināšanu;

    48.

    		 atzinīgi vērtē progresu centienos stiprināt cīņu gan pret korupciju, gan organizētās noziedzības apkarošanas jomā, tai skaitā pastiprinot sadarbību ar ES dalībvalstīm un Eiropolu; tomēr atgādina, ka steidzami jāizvērš cīņa pret narkotiku tirdzniecības tīkliem;

    49.

    		 aicina Albāniju turpināt un konsolidēt teritoriāli administratīvo reformu kā daļu no plašākas programmas, kuras mērķis ir veicināt decentralizāciju, stiprināt vietējo fiskālo autonomiju un palielināt pašvaldību spējas;

    50.

    		 mudina Albāniju ātri pieņemt un īstenot atlikušos normatīvos aktus par minoritāšu tiesībām, it īpaši attiecībā uz pašidentifikāciju un minoritāšu valodu lietošanu saskaņā ar Eiropas standartiem un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī palielināt Valsts nacionālo minoritāšu komitejas spējas;

    51.

    		 aicina vēl vairāk stiprināt Albānijas Vietējo pašvaldību un valsts iestāžu konsultatīvās komitejas lomu kā pozitīvu piemēru vietējo pašvaldību lomas institucionalizēšanai politikas veidošanā;

    52.

    		 atzinīgi vērtē Likuma par tautas skaitīšanu pieņemšanu un cer, ka gaidāmā tautas skaitīšana noritēs netraucēti un pilnīgā pārredzamībā, iesaistoties visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un atbilstīgi starptautiskajiem standartiem;

    53.

    		 iesaka izveidot RK un Albānijas apvienoto konsultatīvo komiteju; tādēļ iesaka Albānijas valdībai iesniegt attiecīgu pieprasījumu un Stabilizācijas un asociācijas padomei pieņemt attiecīgo deklarāciju;

    54.

    		 aicina Albāniju turpināt pašreizējos centienus īstenot visaptverošu zemes nozares reformu un pārredzamā veidā konsolidēt īpašumtiesības, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp izskatot dokumentu viltošanas gadījumus un strauji virzot reģistrācijas un kompensācijas procesu;

    ZIEMEĻMAĶEDONIJA

    55.

    		 atzinīgi vērtē to, ka kopējais reformu līdzsvars, gatavojoties Ziemeļmaķedonijas dalībai ES, ir pozitīvs un nodrošina turpmāku progresu; pamatojoties uz Ziemeļmaķedonijas sniegumu, pievienošanās sarunas jāsāk nekavējoties, tiklīdz Padome būs pieņēmusi sarunu programmu, jo progresa trūkums mazina visas paplašināšanās politikas uzticamību;

    56.

    		 atzinīgi vērtē to, ka parlamentārās opozīcijas partijas ir konsekventi iesaistījušās parlamentārajā darbā un dažos gadījumos palīdzējušas pieņemt svarīgākos tiesību aktus ar ES saistīto reformu jomā; aicina Ziemeļmaķedoniju palielināt centienus stiprināt parlamenta kā konstruktīva politiskā dialoga foruma lomu, it īpaši saistībā ar ES reformu programmu;

    57.

    		 pauž bažas par to, ka Ziemeļmaķedonijas un Albānijas sasaiste Padomes paplašināšanās lēmumos ir netaisnīga un neatspoguļo pašas ES apņemšanos novērtēt kandidātvalstu attīstību atsevišķi; mudina iesaistītās puses panākt vienošanos, kas ļautu sākt sarunas; RK stingri atbalsta vajadzību pēc iespējas ātrāk rīkot pirmās starpvaldību konferences ar abiem kandidātiem;

    58.

    		 aicina gan centrālajā, gan vietējā līmenī uzlabot par ES līdzekļu pārvaldību atbildīgo darbības struktūru administratīvās un tehniskās spējas, it īpaši transporta, enerģētikas un zaļās pārkārtošanās jomās;

    59.

    		 atzinīgi vērtē centienus reģionālās sadarbības jomā, kā rezultātā Ziemeļmaķedonija spēja uzturēt labas attiecības ar kaimiņvalstīm un aktīvi iesaistījās reģionālajās iniciatīvās; atgādina, ka ir svarīgi sasniegt konkrētus rezultātus un kā daļu no paplašināšanās procesa godprātīgi īstenot Prespas līgumu ar Grieķiju;

    60.

    		 atzinīgi vērtē Ziemeļmaķedonijas pielāgošanās līmeni KĀDP 96 % apmērā un tās aktīvo dalību ES krīzes pārvarēšanas misijās;

    BOSNIJA UN HERCEGOVINA

    61.

    		 pauž bažas par Bosnijas un Hercegovinas ierobežoto progresu attiecībā uz galvenajām reformām, kas vajadzīgas, lai valsts iegūtu kandidātvalsts statusu;

    62.

    		 atkārtoti apstiprina, ka Bosnijai un Hercegovinai ir zems sagatavotības līmenis, lai izpildītu saistības, ko paredz dalība ES, tāpēc tai ievērojami jāpaātrina ES acquis pārņemšanas process; atgādina, ka vēl nav pieņemta valsts programma ES acquis transponēšanai;

    63.

    		 ir ļoti nobažījusies par Serbu Republikas iniciatīvām, kuras ir vērstas uz aiziešanu no Bosnijas bruņotajiem spēkiem, tiesu sistēmas un nodokļu sistēmas; pauž stingru atbalstu valsts teritoriālajai integritātei;

    64.

    		 aicina Bosniju un Hercegovinu īstenot Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumus un grozīt vēlēšanu likumu, lai visas trīs pamatiedzīvotāju grupas būtu likumīgi pārstāvētas valsts iestādēs un visi pilsoņi varētu tikt ievēlēti jebkurā iestādē;

    KOSOVA

    65.

    		 aicina dalībvalstis saskaņā ar Komisijas ieteikumiem un EP pozitīvajiem ieteikumiem, kurus RK stingri atbalsta, nodrošināt vīzu režīma liberalizāciju;

    66.

    		 uzsver, ka ir svarīgi panākt visaptverošu, juridiski saistošu nolīgumu par Serbijas un Kosovas attiecību normalizēšanu, lai abas puses varētu turpināt savu virzību uz Eiropu. Komiteja aicina Eiropas Komisiju neatlaidīgi meklēt risinājumus saistībā ar serbu vairākuma pašvaldību apvienības izveidi Kosovā;

    67.

    		 pauž gandarījumu par to, ka 2021. gada augustā tika pieņemta tiesiskuma stratēģija un rīcības plāns, kuros noteikti galvenie uzdevumi tiesiskuma stiprināšanai;

    68.

    		 atkārtoti uzsver, cik svarīgas ir likumdošanas reformas, lai nodrošinātu skaidru kompetenču un finanšu resursu sadalījumu starp centrālo valdību un vietējām pašvaldībām;

    69.

    		 atkārtoti pauž lielu cerību, ka visi iepriekšējie nolīgumi tiks nekavējoties ievēroti un īstenoti; abām pusēm būtu arī jāizvairās no darbībām, kas apdraud stabilitāti, un retorikas, kura neveicina dialogu;

    TURCIJA

    70.

    		 ar nožēlu norāda uz Turcijas pastāvīgo nopietno demokrātijas lejupslīdi Eiropas acquis pamatjomās, cilvēktiesību, tiesiskuma un pamatbrīvību – Eiropas Savienības pamatvērtību – veicināšanas un īstenošanas būtisku pasliktināšanos; uzsver, ka jaunais rīcības plāns cilvēktiesību jomā, lai gan principā atzinīgi vērtējama iniciatīva, nav piedāvājis konkrētus pasākumus, kā risināt šīs jomas visakūtākās problēmas, un ka ir jāveic efektīvi pasākumi;

    71.

    		 atkārtoti pauž lielu cerību, ka visi iepriekšējie nolīgumi tiks nekavējoties ievēroti un īstenoti; aicina Turciju atturēties no atjaunotām provokācijām vai vienpusējām darbībām, kas apdraud stabilitāti, un retorikas, kura neveicina dialogu;

    72.

    		 atkārtoti pauž bažas par līdzsvara un atsvara efektivitātes vispārējo vājināšanos politiskajā sistēmā un nosoda pastāvīgo praksi atstādināt no amata ievēlētos mērus un viņu vietā iecelt valdības norīkotus administratorus, kā arī citu vietējo pārstāvju apcietināšanu; aicina Turciju saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu un Venēcijas komisijas ieteikumiem atturēties no pasākumiem, kas ierobežo vietējo demokrātiju un kaitē vispārējam demokrātijas klimatam reģionālā un vietējā līmenī; Turcijai būtu arī jāpastiprina sadarbība ar Eiropas Padomi un attiecīgajām tās struktūrām un iestādēm, jāpievēršas galvenajiem to ieteikumiem, pilnībā jāīsteno Eiropas Cilvēktiesību konvencija un citi starptautiskie cilvēktiesību instrumenti, kuros Turcija ir līgumslēdzēja puse, kā arī jāizpilda visi Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi saskaņā ar ECTK 46. pantu; aicina Turciju no jauna pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

    73.

    		 atzīst Turcijas nozīmīgos centienus migrācijas jomā, uzņemot vairāk nekā 4 miljonus cilvēku un risinot jautājumus saistībā ar viņu vajadzībām; aicina Turciju nodrošināt pilnīgu un nediskriminējošu ES un Turcijas 2016. gada paziņojuma īstenošanu, arī attiecībā uz Kipras Republiku, tostarp pienākumu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu jaunus jūras vai sauszemes maršrutus, ko izmanto nelegālai migrācijai no Turcijas uz ES, un sadarboties ar kaimiņvalstīm; aicina arī pilnībā un efektīvi īstenot ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu attiecībā uz visām dalībvalstīm; sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā ar visām ES dalībvalstīm joprojām ir būtiska; norāda, ka neakceptēs nekādus trešo valstu mēģinājumus izmantot migrantus politiskiem mērķiem;

    74.

    		 aicina pilnībā ievērot visu ES dalībvalstu suverenitāti; nosoda Turcijas vienpusējās darbības Varošā un joprojām ir apņēmības pilna panākt visaptverošu Kipras jautājuma risinājumu ANO ietvaros un saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām; aicina Turciju panākt turpmāku progresu attiecību normalizācijā ar Kipras Republiku;

    75.

    		 ņem vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Turcijas parlamentā; uzsver, ka ir svarīgi ar šo jomu saistītās politikas izstrādē iesaistīt vietējās pašvaldības; atzinīgi vērtē deeskalāciju Vidusjūras austrumdaļā pēc tam, kad Turcija apturēja nelikumīgās ogļūdeņražu ieguves darbības Kipras jūras zonās, un uzsver, ka šī virzība ir jāturpina; aicina Turciju respektēt visu ES dalībvalstu, it īpaši Grieķijas un Kipras, suverenitāti to teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā;

    76.

    		 atzīmē, ka ir panākts zināms progress IPA II līdzekļu apguves paātrināšanā un dažu strukturālu trūkumu novēršanā, it īpaši resursu, lauksaimniecības un kohēzijas jomā (5. kopa);

    77.

    		 atkārtoti apstiprina, ka ES stratēģiskajās interesēs ir veidot sadarbīgas un abpusēji izdevīgas attiecības ar Turciju, un uzsver, ka ir svarīgi saglabāt atvērtus saziņas kanālus, lai risinātu domstarpības un mazinātu spriedzi, izmantojot dialogu un saskaņā ar ES tiesībām un starptautiskajām tiesībām;

    78.

    		 aicina Turciju nekavējoties izpildīt savas saistības saskaņā ar sarunu programmu, tostarp pilnībā un bez diskriminācijas īstenot asociācijas nolīguma papildprotokolu attiecībā uz visām dalībvalstīm; atkārto, ka būtiska ir visu dalībvalstu atzīšana; atkārto ES aicinājumu Turcijai pakāpeniski pieskaņoties ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai un prioritārā kārtā mainīt arvien negatīvāko tendenci un atgādina par savu nostāju attiecībā uz dalībvalstu pievienošanos starptautiskām organizācijām; ar nožēlu atzīmē, ka Turcija turpina attālināties no Eiropas Savienības, un atgādina Padomes iepriekšējo secinājumu, kurā norādīts, ka tādēļ Turcijas pievienošanās sarunas ir faktiski apstājušās un nevar apsvērt iespēju atvērt vai slēgt citas sadaļas;

    Vietējo un reģionālo pašvaldību loma paplašināšanās procesā

    79.

    		 uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lomu ES noteikumu saskaņošanas procesā un to iespējamā piemērošanā; tāpēc integrācijas procesā jāpastiprina sadarbība starp centrālo un vietējo līmeni, it īpaši tādās jomās kā tiesību aktu saskaņošana, ekonomikas un ieguldījumu attīstība, publiskās pārvaldes reforma, tostarp vietējo sabiedrisko pakalpojumu attīstība, lauksaimniecība un pārtikas nodrošinājums, klimata politika un zaļā pārkārtošana, publiskais iepirkums un sociālā politika;

    80.

    		 atzinīgi vērtē to, ka ir uzsākts Rietumbalkānu ekonomikas un investīciju plāns, kas ir galvenais instruments, lai atbalstītu šo valstu ekonomikas atveseļošanos un attīstību; atgādina, ka EK iesniegtais plāns veido vienu trešdaļu no Rietumbalkānu IKP un tādējādi nostiprina ES kā līdzekļu devējas pozīcijas; uzsver, ka ir svarīgi tā īstenošanā savlaicīgi un pienācīgi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības;

    81.

    		 atzinīgi vērtē to, ka ir stājusies spēkā IPA regula (IPA III), kurā paredzēts piešķirt 9 miljardus EUR no EIP nodrošinātajiem 30 miljardiem EUR; atzinīgi vērtē to, ka IPA regulā un ar to saistītajā plānošanas procesā ir atzīta vietējās dimensijas un cilvēku savstarpējo kontaktu nozīme; aicina Komisiju turpināt pētīt iespējas veicināt centrālā un vietējā līmeņa sadarbību un pārrobežu sadarbību vietējā līmenī, tostarp starp dalībvalstīm un saņēmējvalstīm, lai pēc iespējas labāk izmantotu pieejamos līdzekļus;

    82.

    		 norāda uz politiskā plurālisma nozīmi demokrātiskajās sistēmās; šajā saistībā uzsver, ka politiskā plurālisma trūkums vai no opozīcijas partijām ievēlēto vietējā līmeņa amatpersonu viedokļu apspiešana un iebiedēšana dažās paplašināšanās procesa valstīs ir būtiska problēma vietējai demokrātijai un kavē ceļu uz ES dalībvalsts statusa iegūšanu;

    83.

    		 aicina EK izstrādāt praktiskus instrumentus, lai atbalstītu vietējo un reģionālo pašvaldību efektīvu spēju veidošanu Rietumbalkānos, tostarp izmantojot īpašas tematiskās atbalsta programmas un reģionālus tehniskās palīdzības projektus, kā arī pastāvīgu apmaiņu, mentorēšanu un tīklošanos; aicina Eiropas Komisiju gada pārskatos iekļaut atsauces uz šādām iniciatīvām;

    84.

    		 atzinīgi vērtē praksi izveidot ES integrācijas kontaktpunktu tīklu pašvaldībās, koordinējot ES delegāciju darbu paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; šajā saistībā mudina apmainīties ar paraugpraksi un gūto pieredzi;

    85.

    		 vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša loma sekmīgā integrācijas procesā, tāpēc vietējās publiskās pārvaldes reforma un spēju veidošana ir būtiska visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm; šajā saistībā RK aicina Eiropas Komisiju izpētīt un, iespējams, paplašināt iniciatīvu “Atbalsts pārvaldības un vadības uzlabošanai” (SIGMA), iekļaujot tajā paplašināšanās procesā iesaistīto valstu pašvaldības;

    86.

    		 aicina Eiropas Komisiju precizēt rādītājus, lai novērtētu progresu, kas panākts publiskās pārvaldes reformu īstenošanā, iekļaujot vietējās un reģionālās pašvaldības;

    87.

    		 atzinīgi vērtē EK līdzšinējo atbalstu jaunatnes sadarbības stiprināšanai Rietumbalkānos, kam ir liela nozīme labu kaimiņattiecību uzturēšanā un turpmākajā attīstībā, tostarp atbalstu tādām iniciatīvām kā Jauniešu reģionālās sadarbības birojs; atzinīgi vērtē arī to, ka IPA fondi turpina prioritāri veicināt jaunatnes līdzdalību;

    88.

    		 uzsver, ka EIP ietvaros plānotajiem lielajiem infrastruktūras ieguldījumiem transporta, enerģētikas, zaļās un digitālās infrastruktūras jomās papildus pamattīkliem vienmēr jāietver arī reģionālā un vietējā savienojamība, lai vietējie iedzīvotāji varētu gūt labumu no šiem ieguldījumiem.

    Briselē, 2022. gada 29. jūnijā

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Vasco ALVES CORDEIRO

    (1)  Šis apzīmējums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

    Top