EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 8.12.2022

COM(2022) 673 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Trešais pārskats par programmu “Tīru gaisu Eiropā”

Trešais pārskats par programmu “Tīru gaisu Eiropā”

1.Ievads

Pēdējos gadu desmitos, pateicoties ES tiesību aktiem par tīru gaisu un ES un valstu, reģionālo un vietējo iestāžu kopīgai rīcībai, gaisa piesārņojums ES ir samazinājies. Tomēr gaisa kvalitāte joprojām rada nopietnas bažas Eiropas iedzīvotājiem 1 .

ES pieeja gaisa kvalitātes uzlabošanai ietver rīcību trīs jomās (jeb “pīlāros”). Pirmais pīlārs ir apkārtējā gaisa kvalitātes standarti, kas noteikti direktīvās par apkārtējā gaisa kvalitāti 2 . Otrais pīlārs paredz saskaņā ar Direktīvu par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (“NEC direktīva”) 3  noteikt valsts emisiju samazināšanas saistības attiecībā uz galvenajiem pārrobežu gaisa piesārņotājiem 4 . Trešais pīlārs paredz ES līmenī noteikt tiesību aktos paredzētus emisiju standartus galvenajiem piesārņojuma avotiem — no transportlīdzekļu un kuģu emisijām līdz enerģētikai un rūpniecībai —, kā arī ekodizaina prasības katliem un krāsnīm.

Visi trīs pīlāri tiek attīstīti, lai pielāgotos jaunām politikas norisēm un zinātnes sasniegumiem. Konkrētāk, ņemot vērā ar Eiropas zaļo kursu noteiktās pilnvaras un ES ieceri panākt nulles piesārņojuma līmeni, lai radītu no toksikantiem brīvu vidi, Komisija nesen ierosināja pārskatīt direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti 5 . Ar šo priekšlikumu ES uzsāk virzību uz nulles gaisa piesārņojuma sasniegšanu, vēlākais, līdz 2050. gadam un nosaka apkārtējā gaisa kvalitātes starpposma standartus 2030. gadam, kas ir vairāk saskaņoti ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) izdotajām atjauninātajām Gaisa kvalitātes pamatnostādnēm par galvenajiem gaisa piesārņotājiem 6 .

Attiecībā uz NEC direktīvu tiek veiktas atbilstības pārbaudes, rezultātus salīdzinot ar valstu emisiju samazināšanas saistībām laikposmam no 2020. gada līdz 2029. gadam attiecībā uz pieciem viskaitīgākajiem pārrobežu gaisa piesārņotājiem. Pirmā atbilstības pārbaude notika 2022. gadā pēc tam, kad dalībvalstis bija iesniegušas valstu pārskatus ar datiem par 2020. gada piesārņotāju emisijām. Tajā atklājās, ka 14 dalībvalstīs ir jāveic daudz vairāk pasākumu, jo īpaši, lai samazinātu amonjaka emisijas lauksaimniecības nozarē 7 . 

Attiecībā uz emisiju samazināšanu to rašanās vietā Komisija nesen nāca klajā ar priekšlikumu par jaunu, stingrāku Euro 7 emisiju standartu jauniem mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Šā gada sākumā tā arī ierosināja pārskatīt Rūpniecisko emisiju direktīvu 8 . Komisija ir pārskatījusi valstu stratēģiskos plānus jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai 2023.–2027. gadam un ierosinātās shēmas, ar ko atbalstīt investīcijas amonjaka samazināšanai.

Šajā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā” trešajā izdevumā ir novērtētas izredzes sasniegt NEC direktīvas mērķus 2030. gadam un turpmāk attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu un no tās izrietošo ietekmi uz gaisa kvalitāti, veselību, ekosistēmām un ekonomiku. Šīs analīzes izstrādē tika ņemts vērā un papildināts paveiktais saistībā ar ietekmes novērtējumu, uz kuru pamatojoties pārskatīja direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšana 9 . Tajā ir iekļauti ES klimata mērķrādītāji saskaņā ar iniciatīvu “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas atbilst Komisijas 2021. gada priekšlikumiem līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu par 55 % 10 . Trešajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” ir arī izklāstīta pašreizējās enerģētikas krīzes ietekme uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņojumu.

Trešais pārskats par programmu “Tīru gaisu Eiropā” sniedz tiešu ieguldījumu ziņojumā par nulles piesārņojuma monitoringu un perspektīvu 11 , analizējot izredzes sasniegt divus ar tīru gaisu saistītos Nulles piesārņojuma rīcības plāna 12 mērķrādītājus. Ar tiem paredzēts līdz 2030. gadam ES par vairāk nekā 55 % samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību (kas izteikta kā priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits) un par 25 % samazināt to ekosistēmu īpatsvaru, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību (salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni).

Visbeidzot, gatavojoties NEC direktīvas pārskatīšanai līdz 2025. gadam 13 , trešajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” analizēti vairāki aspekti, kas varētu tikt iekļauti šajā pārskatīšanā. Proti, tajā aplūkota ietekme uz atbilstību, ja tiktu iekļauts plašāks emisiju klāsts, kas NEC atbilstības pārbaudēs patlaban netiek ņemts vērā, bet kam ir nepārprotama ietekme uz gaisa kvalitāti. Tas attiecas arī uz kondensējamām cietajām daļiņām un dažiem emisiju avotiem lauksaimniecībā. Ziņojumā arī uzsvērti papildu ieguvumi, ko sniedz metāna emisiju samazināšana, jo tas ir gan gaisa piesārņotājs, gan spēcīga siltumnīcefekta gāze.

2.Gaisa piesārņotāju emisiju un gaisa kvalitātes stāvoklis un virzība uz atbilstību

2.1.Pašreizējā gaisa piesārņotāju emisiju un gaisa kvalitātes situācija

Gadu gaitā ES ir samazinājusi galveno gaisa piesārņotāju emisijas, tomēr atkarībā no piesārņotāju veida to samazināšanās temps ir bijis ļoti atšķirīgs. Amonjaka (NH3) emisijas, no kurām 94 % emisiju rada lauksaimniecības nozare, joprojām ir satraucoši nemainīgā līmenī, kas dažās dalībvalstīs pēdējos gados ir pat paaugstinājies.

1. attēls. ES27 valstu emisiju tendences laikposmā no 2000. gada līdz 2020. gadam (% no 2005. gada līmeņa)

Avots: Eiropas Vides aģentūra.

Lai gan gaisa piesārņojums kopumā ir samazinājies, piesārņojuma ietekme uz veselību un ekosistēmām joprojām ir problemātiska. 2020. gadā lielākā daļa ES pilsētu teritorijās dzīvojošo cilvēku bija pakļauti tādam gaisa piesārņojuma līmenim, kas kaitē viņu veselībai 14 . Eiropas Vides aģentūra (EVA) lēš, ka gaisa piesārņojums ir lielākais vides radītais veselības apdraudējums Eiropā, kas nesamērīgi ietekmē jutīgas un neaizsargātas sociālās grupas 15 . Tāpēc gaisa piesārņojuma problēmas risināšana ir arī taisnīguma un vienlīdzības jautājums. Aptuveni 238 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ES ir saistīti ar smalkajām cietajām daļiņām, 49 000 — ar slāpekļa dioksīdu un 24 000 — ar akūtu ozona iedarbību (šie skaitļi, kuru pamatā ir novērotie, nevis modelētie gaisa kvalitātes dati, izriet no EVA izstrādātās atjauninātās metodikas) 16 . EVA aplēses arī liecina, ka 2018. gadā vairāk nekā 65 % ekosistēmas platību ES piesārņojuma līmenis pārsniedza eitrofikācijas kritisko slodzi 17 .

2.2.Virzība uz atbilstību

Pārskatījusi dalībvalstu 2022. gadā iesniegtos 2020. gada emisiju pārskatus 18 , Komisija secināja, ka 14 dalībvalstis nav izpildījušas noteiktās emisiju samazināšanas saistības vismaz attiecībā uz vienu piesārņotāju. 11 no šīm dalībvalstīm viens no piesārņotājiem ar pārmērīgām emisijām ir amonjaks. Valstīm ir jāizstrādā un vismaz reizi četros gados jāatjaunina valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas (NAPCP), jo tās ir galvenais pārvaldības instruments, lai sasniegtu NEC direktīvā noteiktās emisiju samazināšanas saistības. Visām dalībvalstīm, kas līdz 2019. gada ziņojumu iesniegšanas termiņam iesniedza savu pirmo NAPCP, 2023. gadā ir jāziņo par atjauninātu plānu, kurā izklāstīti emisiju samazināšanas pasākumi. Dalībvalstīm, attiecībā uz kurām pirmais NAPCP vai jaunākie dati liecina, ka tās neizpildīs noteiktās emisiju samazināšanas saistības, jāatjaunina arī emisiju samazināšanas pasākumi.

Turklāt dalībvalstu 2022. gadā iesniegtie dati par 2020. gada emisijām liecina, ka vairākām dalībvalstīm ir būtiski jāsamazina vairāku piesārņotāju emisijas, lai izpildītu savas vērienīgākās emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam un tālākai nākotnei. EVA analīze 19 liecina, ka septiņām dalībvalstīm PM2,5 emisijas un astoņām dalībvalstīm NOx emisijas laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam jāsamazina par vairāk nekā 30 %. Attiecībā uz NMGOS emisijām 10 dalībvalstīm līdz 2030. gadam emisijas jāsamazina par vairāk nekā 10 %, savukārt attiecībā uz amonjaka emisijām tas jāpaveic 11 valstīm. Arī šajā gadījumā tas nozīmē, ka tām ir jāievieš papildu, stingrāka un iedarbīgāka politika un pasākumi.

Attiecībā uz direktīvām par apkārtējā gaisa kvalitāti 2022. gada oktobrī bija uzsāktas 28 pārkāpumu lietas par gaisa kvalitātes standartu pārsniegšanu 18 dalībvalstīs. Gan ES Tiesā, gan valstu tiesās izskatītās lietas apliecina, ka daudzos gadījumos gaisa kvalitātes plāni bija neatbilstoši un/vai gaisa piesārņojuma samazināšanai pieņemtie pasākumi bija nepietiekami.

2.3.Saikne starp priekšlikumu pārskatīt direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti un NEC direktīvas turpmāku īstenošanu

Turpinot pildīt Eiropas zaļā kursa saistības, 2022. gada 26. oktobrī Komisija iesniedza priekšlikumu pārskatīt direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti. Mērķis bija pakāpeniski panākt ES gaisa kvalitātes standartu pilnīgu saskaņošanu ar PVO ieteikumiem, uzlabot tiesisko regulējumu un stiprināt noteikumus par monitoringu, modelēšanu un gaisa kvalitātes plāniem. Pārskatīšanas pamatā ir pieredze, kas gūta, sagatavojot direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti 2019. gada izvērtējumu (“atbilstības pārbaude”).

Attiecībā uz saikni ar NEC direktīvu priekšlikumā ir paredzēts veikt jaunu piesārņotāju (arī amonjaka) kontroli “monitoringa supervietās” pilsētu teritorijās un lauku apvidos. Monitorings pilsētās papildinās amonjaka monitoringu ekosistēmās saskaņā ar NEC direktīvu, savukārt monitorings lauku apvidos var sakrist ar monitoringu, kas noteikts saskaņā ar NEC direktīvas 9. pantu. Priekšlikumā arī racionalizētas un vienkāršotas ozona monitoringa prasības. Pārskatīšanas mērķis ir uzlabot gaisa kvalitātes plānu iedarbīgumu, cita starpā nosakot, ka gadījumos, kad gaisa kvalitātes standarti tiek pārsniegti pirms 2030. gada, gaisa kvalitātes plāni jāizstrādā pirms šādu standartu stāšanās spēkā, un paredzot regulāru gaisa kvalitātes plānu atjaunināšanu, ja atbilstība tiem netiek panākta. Šīs izmaiņas veicinās uz nākotni vērstu gaisa kvalitātes plānošanu, ko tādējādi varēs rezultatīvāk koordinēt ar valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmām (NAPCP). Ziņošana par ietekmi uz ekosistēmām un NAPCP saskaņā ar NEC direktīvu var palīdzēt kompetentajām iestādēm noteikt piesārņojuma izcelsmi, kas ir svarīga prasība, lai gaisa kvalitātes plāni būtu rezultatīvi.

Pēc šā priekšlikuma īstenošanas dalībvalstīm būs vēl vairāk jāsamazina gaisa piesārņotāju emisijas, lai panāktu atbilstību jaunajiem un vērienīgākajiem gaisa kvalitātes standartiem. Tas arī veicinās NEC direktīvas saistību rezultatīvu īstenošanu. Augstāku gaisa kvalitātes standartu ietekme uz gaisa piesārņotāju emisijām, veselību, ekosistēmām un to ekonomiskajām sekām ir analizēta ietekmes novērtējumā, kas ir pamatā priekšlikumam pārskatīt direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti. Trešais pārskats par programmu “Tīru gaisu Eiropā” ir veidots, pamatojoties uz šo analīzi, un papildina to ar informāciju par dažiem ar modelēšanu saistītiem jaunumiem un politikas norisēm (sk. pielikumu), un tajā arī sniegtas prognozes par situāciju atbilstoši vairākiem iespējamiem nākotnes scenārijiem.

3.NEC direktīvas īstenošana

3.1.Attiecīgo tiesību aktu un politikas konteksta izmaiņas

2021. gada jūlijā Komisija pieņēma paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai palielinātu ES klimatisko ieceru vērienu. Ar to palielināja mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas atbilst ES galvenajam mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumos ietvertie pasākumi radīs papildu ieguvumus attiecībā uz gaisa kvalitāti, samazinot galveno gaisa piesārņotāju (PM2,5, NOx un SO2) emisijas salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija, īstenojot iepriekš noteikto klimata un enerģētikas politiku (kas bija otrā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā” pamatā) 20 .

Transporta jomā priekšlikums par Euro 7 emisiju standartu attiecas uz izplūdes emisijām, kā arī bremžu un riepu radītām emisijām jauniem vieglajiem un lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Ierosinātie pārskatītie CO2 standarti vieglajiem automobiļiem paredz, ka no 2035. gada būs aizliegts pārdot vieglos pasažieru automobiļus un vieglos komerciālos transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju 21 . Citus pasākumus transporta nozarē, kas vairāk saistīti ar uzvedības maiņu un rīcību vietējā līmenī, modelī nebija iespējams atspoguļot. 

Visbeidzot, jaunie ierosinātie noteikumi saskaņā ar Rūpniecisko emisiju direktīvu (RED) stiprinās saikni ar inovāciju un industriālo pārveidi, pastiprinās noteikumus par atļauju izsniegšanas nosacījumiem un par emisiju robežvērtību noteikšanu, kā arī uzlabos izpildi un vienlaikus palielinās sabiedrības informēšanas, līdzdalības un tiesu iestāžu pieejamības līmeni. Ar tiem paplašina aptverto iekārtu klāstu, iekļaujot ieguves rūpniecību, akumulatoru gigarūpnīcas un lielās liellopu audzēšanas saimniecības, kā arī vairāk cūku un mājputnu audzēšanas saimniecību (kas kopumā veido 13 % no ES saimniecībām, kuras nav naturālās saimniecības un kuras ES lopkopības nozarē rada 60 % amonjaka un 43 % metāna emisiju). Tādējādi šī trešā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā” pamatscenārijs ietver RED priekšlikuma elementus attiecībā uz ierosināto paplašināšanu, lai aptvertu vairāk lopkopības saimniecību 22 .

3.2.Izredzes izpildīt NEC direktīvā noteiktās emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam un pēc tam

Saskaņā ar trešā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā” rezultātiem tikai piecās dalībvalstīs 23 ir virzība uz to, lai 2030. gadā sasniegtu visas to emisiju samazināšanas saistības, ja tiks pieņemti un īstenoti pašreizējie valsts pasākumi un ES tiesību akti un ja tiks pieņemti un īstenoti iepriekš minētie Komisijas tiesību aktu priekšlikumi (šī situācija ir politikas pamatscenārijs 24 ). Visām pārējām dalībvalstīm ir jāveic papildu pasākumi, lai izpildītu savas saistības. Tas īpaši attiecas uz amonjaka emisijām, jo 20 dalībvalstīm ir jāpastiprina pasākumi, lai līdz 2030. gadam samazinātu to radītās emisijas. 1. tabulā ir norādītas dalībvalstis, kuras saskaņā ar prognozēm neizpildīs emisiju samazināšanas saistības (dalījumā pa piesārņotājiem). Šie uz nākotni vērstie modelēšanas rezultāti apstiprina EVA analizētajos datos novēroto tendenci (sk. 2.2. iedaļu).

Izvērtējot emisiju līmeņu modelēšanas rezultātus 2025. gadam un to, vai dalībvalstis virzās pa lineāru trajektoriju uz 25 2030. gadam noteikto emisiju samazināšanas saistību izpildi, tiek prognozēts, ka tikai septiņās dalībvalstīs 26 noris procesi, lai pienācīgi samazinātu visu piecu piesārņotāju emisiju apjomu. Pārējām dalībvalstīm ir ļoti ātri jārīkojas (jo īpaši, lai samazinātu amonjaka emisijas), jo prognozes liecina, ka 2025. gadā 19 dalībvalstis neatbildīs lineārai samazinājuma trajektorijai.

Atbilstības panākšanas izredzes uzlabotos scenārijā, kurā ES iedzīvotāji pakāpeniski pāriet uz daļēji veģetāru uzturu 27 . Īpaši labi rezultāti ir attiecībā uz amonjaka emisijām, jo vēl deviņās dalībvalstīs noris procesi, kas ļautu līdz 2030. gadam izpildīt emisiju samazināšanas saistības salīdzinājumā ar pamatscenāriju un tādējādi panākt 16 dalībvalstu atbilstību 28 . Saskaņā ar scenāriju, kas paredz stingrākus ES mēroga gaisa kvalitātes standartus attiecībā uz PM2,5 (10 μg/m3) daļiņām atbilstoši Komisijas priekšlikumam (“stingrāku gaisa kvalitātes standartu” scenārijs), vēl divas dalībvalstis izpildītu amonjaka emisiju samazināšanas saistības (un atbilstīgo dalībvalstu skaits būtu 18), un tas uzlabotu NMGOS un PM2,5 emisiju atbilstības nodrošināšanas perspektīvas. Ja tiktu izmantoti visi pieejamie tehniskie pasākumi 29 , visas dalībvalstis varētu izpildīt savas 2030. gada saistības, izņemot tās, kas attiecas uz NOx.

1. tabula. Prognozēts, ka dalībvalstis neizpildīs emisiju samazināšanas saistības

Avots: pašu apkopojums, pamatojoties uz IIASA 2022. gada publikācijas modelēšanas rezultātiem.

Piezīme. Attiecībā uz 2025. gadu novērtējums tiek veikts, ņemot vērā lineāru samazinājuma trajektoriju, kā paskaidrots 25. zemsvītras piezīmē. “—” nozīmē, ka saskaņā ar prognozēm mērķrādītājus sasniedz visas dalībvalstis.

3.3.Ietekme, ko NEC direktīvā paredzēto saistību izpildei rada aptverto emisiju klāsta paplašināšana

Modelēšanā, kas ir šā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā” izdevuma pamatā, ir iekļautas jaunas funkcijas, kuru mērķis ir tuvināt rezultātus reālajiem apstākļiem 30 .

Proti, tagad modelēšanā var sistemātiski iekļaut kondensējamu cieto daļiņu emisijas visās galvenajās nozarēs. Tās ir emisijas, kas sākotnēji ir tvaika veidā (skursteņa iekšpusē vai tā tuvumā) un, izplūstot atmosfērā, pārvēršas par cietajām daļiņām. Ir svarīgi iekļaut šīs emisijas, jo tās pazemina cilvēku ieelpotā gaisa kvalitāti 31 . Iepriekšējos gados to nebija iespējams veikt sistemātiski un attiecībā uz visām nozarēm, kas rada emisijas 32 , taču datu pieejamību ir uzlabojuši jauni atklājumi 33 . Tas ir īpaši svarīgi mājsaimniecību siltumapgādes sektorā, kur kondensējamu cieto daļiņu iekļaušana dažās dalībvalstīs varētu mainīt to pasākumu apjomu, kas vajadzīgi, lai samazinātu reālās emisijas. Tāpēc tas varētu arī mainīt emisiju samazinājuma sadalījumu starp tautsaimniecības nozarēm, palielinot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmu radīto emisiju relatīvo īpatsvaru kopējā apjomā.

Salīdzinot pamatscenārija emisijas, kuru modelēšanā sistemātiski iekļautas kondensējamas cietās daļiņas, ar emisijām, kuru modelēšanā tas nav darīts 34 , dažās dalībvalstīs (īpaši Austrijā un Vācijā) ir vērojamas būtiskas izmaiņas. Salīdzinot ietekmi ģeogrāfiskā dalījumā, redzams, ka PM2,5 koncentrācija lielākajā daļā Eiropas mainās tikai nedaudz. Tomēr tai ir izteikta ietekme dažos reģionos, arī tajos, kur liela nozīme ir dzīvojamo ēku siltumapgādei (piemēram, Somijā un Igaunijā, kur koncentrācija kopumā ir zema), un daļā Centrāleiropas, piemēram, Austrijā un Vācijā, kas informāciju par kondensējamām cietajām daļiņām savos valsts datos par PM2,5 emisijām parasti neiekļauj 35 . Taču šīs izmaiņas neietekmē dalībvalstu izredzes izpildīt PM2,5 emisiju samazināšanas saistības.

Vēl viens uzlabojums reālo emisiju modelēšanā ir tas, ka iekļautas lauksaimniecības nozarē radušās NOX un NMGOS emisijas. Šīs emisijas patlaban nav iekļautas NEC direktīvā paredzētajās atbilstības pārbaudēs 36 , jo saistību noteikšanas laikā nebija pietiekami ticamu datu. Tā kā tagad ir pieejami jaunāki dati, šo informāciju modeļos var iekļaut 37 . Tas vairākās dalībvalstīs maina prognozēto atbilstības statusu. Iekļaujot lauksaimniecības nozarē radītās NOX emisijas, izredzes izpildīt 2030. gada emisiju samazināšanas saistības saskaņā ar pamatscenāriju pasliktinās — no tikai vienas dalībvalsts (MT), kas nav izpildījusi saistības, līdz septiņām (CZ, DK, HU, IE, LT, MT, RO). Iekļaujot lauksaimniecības nozarē radītās NMGOS emisijas, prognozētais 2030. gada neatbilstības īpatsvars saskaņā ar pamatscenāriju 2030. gadam pasliktinās no četrām dalībvalstīm (HU, LT, SI, ES) līdz astoņām dalībvalstīm (CZ, FR, HU, IE, LT, LU, SI, ES). Tas liecina, ka vairākās dalībvalstīs ir nepieciešama papildu rīcība, lai pilnvērtīgi izmantotu emisiju samazināšanas potenciālu. Scenārijā, kurā pieņemti nesen ierosinātie stingrākie gaisa kvalitātes standarti, šo lauksaimniecības nozares emisiju avotu iekļaušanas ietekme uz izredzēm panākt atbilstību NEC direktīvai ir mazāka.

Šie rezultāti, kas saistīti ar kondensējamo cieto daļiņu un lauksaimniecībā radīto emisiju labāku atspoguļojumu, varētu tikt izmantoti NEC direktīvas pārskatīšanā, ko plānots veikt līdz 2025. gadam.

4.Izredzes sasniegt gaisa nulles piesārņojuma mērķus

4.1.ES tīra gaisa mērķrādītāji 2030. gadam Nulles piesārņojuma rīcības plānā

Nulles piesārņojuma rīcības plānā ir iekļauti divi ES līmeņa mērķrādītāji 2030. gadam attiecībā uz tīru gaisu:

1)par vairāk nekā 55 % samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību (izteikta kā priekšlaicīgas nāves gadījumi) salīdzinājumā ar 2005. gada rādītājiem;

2)par 25 % samazināt to ES ekosistēmu platības, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību (izteiktas kā ekosistēmu platības, kurās slāpekļa nosēdumi pārsniedz “kritiskās slodzes” (salīdzinājumā ar 2005. gada rādītājiem)).

Saskaņā ar pamatscenāriju ES kopumā sasniegtu nulles piesārņojuma mērķrādītāju, lai samazinātu ietekmi uz veselību, un aplēsts, ka laikposmā no 2005. gada līdz 2030. gadam priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits samazinātos par 66 %. Tomēr šajā scenārijā ekosistēmu mērķrādītājs tiktu sasniegts tikai 2040. gadā 38 , un laikposmā no 2005. gada līdz 2030. gadam tiktu panākts riskam pakļauto platību samazinājums tikai par 20 %. Jauno gaisa kvalitātes standartu ievērošana ļautu ES sasniegt šo mērķrādītāju 2030. gadā un labvēlīgi ietekmētu gan veselību, gan biodaudzveidību .

4.1.1.Ar veselību saistītais mērķrādītājs un kopējā ietekme uz veselību visos scenārijos

Gaisu piesārņotāju fona koncentrācija un ietekme uz iedzīvotājiem

Jau pamatscenārijā piesārņotāju koncentrācija laika gaitā samazinās, un saskaņā ar prognozēm 2030. gadā nevienā ES teritorijā PM2,5 koncentrācija nepārsniegs 20 μg/m3. Tomēr tiek prognozēts, ka 2030. gadā un pat 2050. gadā lielās teritorijās piesārņojuma koncentrācijas līmenis pārsniegs pašlaik PVO Gaisa kvalitātes pamatnostādnēs ieteikto līmeni (5 μg/m3).

Pārrēķinot fona koncentrācijas līmeņus ietekmes uz ES iedzīvotāju veselību izteiksmē, redzams, ka ievērojami palielināsies to cilvēku skaits, kuri varēs elpot tīru gaisu (2. attēls) 39 . Lai gan tas būtu ievērojams uzlabojums, ir nepieciešama turpmāka politiskā apņemšanās, lai ierobežotu negatīvo ietekmi uz veselību, ko rada iedarbība, kas pārsniedz PVO 2021. gada pamatnostādnēs noteikto līmeni, arī attiecībā uz (aptuveni) pusi atlikušo ES iedzīvotāju.

Visā ES pārejot uz daļēji veģetāru uzturu, gaidāms, ka tiks gūti daži ieguvumi mazākas PM2,5 ietekmes ziņā, jo samazināsies amonjaka emisijas, kas veicina sekundāru cieto daļiņu veidošanos. Salīdzinot ar pamatscenāriju, paredzams, ka 2030. gadā to cilvēku skaits, kuri varēs elpot tīru gaisu, kas atbilst PVO pamatnostādnēm, pieaugs par aptuveni 5–7 miljoniem un 2050. gadā — par aptuveni 10 miljoniem.

Atsevišķās valstīs rezultāti ir atšķirīgi, tomēr visās valstīs tiek prognozēts stabils fona koncentrācijas līmeņu samazinājums un ar to saistītās iedarbības uz iedzīvotājiem uzlabojums (kā sīkāk aprakstīts IIASA 2022. gada publikācijā).

2. attēls. ES27 iedzīvotāji, kas pakļauti dažādiem PM2,5 koncentrācijas līmeņiem

Avots: IIASA 2022. gada publikācija.

Piezīme. OPT10 apzīmē “stingrāku gaisa kvalitātes standartu” scenāriju (kā Komisijas priekšlikumā par direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšanu), MTFR ir “visu tehnisko pasākumu” scenārijs, ZPAP ir scenārijs, kas optimizēts ar ekosistēmām saistītā nulles piesārņojuma mērķrādītāja sasniegšanai, savukārt FlexDiet apzīmē daļēji veģetāra uztura scenāriju.

Pašlaik nedaudz vairāk kā 50 % ES iedzīvotāju dzīvo teritorijās, kurās NO2 piesārņojuma līmenis ir zemāks par PVO noteiktajiem 10 μg/m3. Saskaņā ar prognozēm līdz 2030. gadam šis rādītājs pārsniegs 75 % visos scenārijos un, ja tiks īstenoti visi tehniskie pasākumi, — nedaudz pārsniegs 80 %. Paredzams, ka līdz 2050. gadam saskaņā ar visiem scenārijiem vairāk nekā 95 % ES iedzīvotāju dzīvos teritorijās, kurās piesārņojums būs zemāks par PVO ieteikto NO2 līmeni.

Priekšlaicīgas nāves gadījumi un nulles piesārņojuma mērķrādītāja sasniegšana

Paredzams, ka visos scenārijos (arī pamatscenārijā) priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits 40  PM2,5 iedarbības dēļ 2030. un 2050. gadā samazināsies par aptuveni 60–75 % salīdzinājumā ar 2005. gada rādītājiem. Priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits samazināsies ātrāk, ja tiks ievēroti stingrāki gaisa kvalitātes standarti un veikti visi tehniskie pasākumi 41 . Ar nosacījumu, ka visas pamatscenārijā iekļautās rīcībpolitikas dos paredzētos rezultātus, ES 2030. gadā ar ievērojamu rezervi sasniegs nulles piesārņojuma mērķrādītāju veselības jomā. Scenārijs, saskaņā ar kuru ES iedzīvotāji pārietu uz daļēji veģetāru uzturu, ļautu 2030. gadā samazināt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu vēl par 2000 gadījumiem gadā.

3. attēls. Tādu priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits, kas saistīti ar kopējās PM2,5 koncentrācijas iedarbību ES27 (izteikts tūkstošos gadījumu gadā)

Avots: IIASA 2022. gada publikācija.

Piezīme. Atzīmētie 55 % attiecas uz nulles piesārņojuma mērķrādītāju.

Kaut arī absolūtos skaitļos 42 šī prognoze liecina, ka salīdzinājumā ar pamatscenāriju būtu jāpanāk ievērojami uzlabojumi, tie 2030. gadā joprojām ir aptuveni 200 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu PM2,5 iedarbības dēļ. Ar stingrākiem gaisa kvalitātes standartiem šo rādītāju varētu samazināt līdz 177 000 gadījumiem 2030. gadā, un, ja tiktu īstenoti visi tehniskie pasākumi, rādītāju varētu samazināt vēl vairāk 43 .

Turklāt tiek prognozēts, ka 2030. gadā NO2 iedarbība izraisīs aptuveni 60 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu — ar nelielām atšķirībām starp scenārijiem —, lai gan saskaņā ar aplēsēm līdz 2050. gadam šis rādītājs būs samazinājies uz pusi. Prognozes liecina, ka 2030. gadā piezemes ozona iedarbība pamatscenārijā izraisīs aptuveni 50 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu.

4.1.2.Ar ekosistēmām saistītais mērķrādītājs un kopējā ietekme uz ekosistēmām

Gaisa piesārņojums ietekmē ekosistēmu veselību, jo izraisa paskābināšanos, eitrofikāciju un ozona ietekmi. Modelēšanas rezultāti 44 liecina par paskābināšanās rādītāju ievērojamu uzlabojumu laika gaitā — saskaņā ar pamatscenāriju līdz 2030. gadam mazāk nekā 3 % ES ekosistēmu platību skābie nosēdumi pārsniegs kritiskās slodzes (salīdzinājumā ar 15 % 2005. gadā). Tas liecina par ieguvumiem, ko sniedz pēdējās desmitgadēs jau panāktais ievērojamais SO2 emisiju samazinājums. Šie ieguvumi būtu vēl lielāki, ja tiktu noteikti stingrāki gaisa kvalitātes standarti, veikti visi tehniskie pasākumi vai ES iedzīvotāji pārietu uz daļēji veģetāru uzturu.

Tomēr, aplūkojot gaisa piesārņojuma ietekmi uz eitrofikāciju 45 , redzams, ka situācija nav tik pozitīva. Tas saistīts ar pašreizējām prognozēm, ka ES nesasniegs nulles piesārņojuma ekosistēmu mērķrādītāju, ja tiks īstenota tikai pamatscenārija politika. Saskaņā ar šo scenāriju 2030. gadā eitrofikācija joprojām skars 68 % ES ekosistēmu platību (salīdzinājumā ar 86 % 2005. gadā). Ar tādiem pašiem pamatscenārija nosacījumiem aizsargājamās teritorijas 2030. gadā joprojām būs ļoti skartas, un 59 % Natura 2000 teritoriju cietīs no eitrofikācijas. Ja tiktu noteikti stingrāki gaisa kvalitātes standarti vai veikti visi tehniskie pasākumi, līdz 2030. gadam eitrofikācijas skartās ES ekosistēmu daļa samazinātos attiecīgi līdz 61 % un 56 %, bet Natura 2000 teritorijās — līdz 51 % un 46 %.

4. attēls. Ekosistēmu platība ES27 valstīs, kur ir pārsniegtas eitrofikācijas kritiskās slodzes

Avots: IIASA 2022. gada publikācija.

Piezīme. Atzīmētie 25 % apzīmē nulles piesārņojuma mērķrādītāju.

Lai risinātu šo eitrofikācijas problēmu, sasniegtu ekosistēmu nulles piesārņojuma mērķrādītāju un NEC direktīvā paredzētās amonjaka emisiju samazināšanas saistības, kā arī palīdzētu īstenot Dabas atjaunošanas aktu, dalībvalstīm būs jāievieš papildu pasākumi, lai ierobežotu lauksaimniecības nozarē radītās amonjaka emisijas, jo amonjaks ir gaisa piesārņotājs, kas visvairāk ietekmē ekosistēmas. Optimāls pasākumu kopums, lai sasniegtu nulles piesārņojuma mērķrādītāju, ir saistīts ar liellopu, cūku un mājputnu kūtsmēslu efektīvāku apsaimniekošanu un izmantošanu, kā arī minerālmēslu izmantošanu amonjaka emisiju samazināšanai.

Turklāt šie vispāratzītie pasākumi (kas NEC direktīvā atspoguļoti kā obligāti vai brīvprātīgi pasākumi) 46  ievērojami palielinātu izredzes izpildīt NEC direktīvā noteiktās amonjaka emisiju samazināšanas saistības — ja tos īstenotu, saskaņā ar prognozēm 2030. gadā emisiju samazināšanas saistības neizpildītu mazāks skaits dalībvalstu (no 20 uz 7). Tāpēc dalībvalstis tiek stingri mudinātas paātrināt šo pasākumu īstenošanu:

–pieņemot valsts tiesību aktus, lai noteiktus lauksaimniecības prakses modeļus padarītu saistošus;

–veicinot šo praksi ar komunikācijas un informētības uzlabošanas kampaņām, arī izmantojot lauksaimniecības konsultācijas saskaņā ar jauno kopējo lauksaimniecības politiku.

Dalībvalstīm būtu jāapsver arī citu pasākumu veikšana, lai uzlabotu barības vielu pārvaldību un novērstu barības vielu zudumus, kas rada gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, izmantojot integrētu pieeju attiecībā uz slāpekli, jo īpaši to, kas rodas lauksaimniecības nozarē. Tas atbilst stratēģijai “No lauka līdz galdam”, Nitrātu direktīvai un gaidāmajam Integrētās barības vielu pārvaldības rīcības plānam.

4.2.Ekonomiskā ietekme

Gaisa piesārņojums ietekmē ekonomiku daudzos un dažādos veidos. Lielākā daļa ietekmes aspektu neatspoguļojas tirgus cenās, jo īpaši piesārņojuma tiešā ietekme uz veselību 47 , bet izmaksas rada arī gaisa piesārņojuma radītais kaitējums ekosistēmām (arī lauksaimniecības platībām un mežiem) un materiāliem. Gaisa piesārņojumam ir arī netieša ietekme, tajā skaitā dažas makroekonomiskas sekas, kas atspoguļojas tirgus cenās. Tāpēc gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu izmaksas ir jāsamēro ar ieguvumiem, ko šie pasākumi sniedz sabiedrībai, un jāpiešķir šiem ieguvumiem vērtība naudas izteiksmē 48 .

Aplēsts, ka saskaņā ar pamatscenāriju kaitējums veselībai, ko rada gaisa piesārņojuma līmenis, kurš pārsniedz PVO vadlīnijās noteikto 49 , 2030. gadā sasniegs no 114 miljardiem līdz 384 miljardiem EUR gadā. Tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam tā izmaksas samazināsies līdz 44–169 miljardiem EUR 50 , jo samazināsies gaisa piesārņojuma ietekme uz iedzīvotājiem. Prognozes liecina, ka scenārijos ar stingrākiem gaisa kvalitātes standartiem vai gadījumā, ja tikts īstenoti visi tehniskie pasākumi, kaitējums veselībai samazināsies vismaz par 30 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju gan laikposmā līdz 2030. gadam, gan līdz 2050. gadam. Apvienojot visus pieejamos tehniskos pasākumus ar izmaiņām uzturā, tiktu nodrošināts, ka kaitējums veselībai samazinātos līdz viszemākajai vērtībai.

Ekonomiskās izmaksas saistībā ar gaisa piesārņojuma radīto kaitējumu ekosistēmām 51 2030. gadā ir robežās no 3,6 līdz 10,8 miljardiem EUR. Paredzams, ka līdz 2050. gadam šī summa samazināsies tikai nedaudz un būs robežās no 3,1 līdz 9,2 miljardiem EUR — tas atspoguļo vien nelielo samazinājumu, kas saskaņā ar pamatscenāriju tiks panākts Natura 2000 teritorijās, kuras pakļautas eitrofikācijai. Tomēr situācija ievērojami uzlabosies, ja tiks īstenota vērienīgāka tīra gaisa politika. Tiek lēsts, ka 2030. gadā saskaņā ar pamatscenāriju augkopības kultūrām un mežiem nodarītā kaitējuma izmaksas būs attiecīgi 8,9 un 8,7 miljardi EUR un tās tikai nedaudz samazināsies, ja tiks īstenoti vērienīgāki tīra gaisa scenāriji. Patiesi, šīs ekosistēmas visvairāk ietekmē ozons, kura daudzums paredzētajos scenārijos samazinās tikai netieši.

Aplēses liecina, ka gaisa piesārņojuma radīto materiālu bojājumu ekonomiskās izmaksas 2030. un 2050. gadā saskaņā ar pamatscenāriju sasniegs attiecīgi 676 un 444 miljonus EUR.

Salīdzinot ar pašreizējo politiku, tiek prognozēts, ka dažādie scenāriji radīs dažāda līmeņa ārpustirgus ieguvumus un dažāda līmeņa papildu izmaksas saistībā ar vajadzīgajiem piesārņojuma samazināšanas pasākumiem. Izvēloties vērienīgākus tīra gaisa scenārijus (nosakot stingrākus gaisa kvalitātes standartus, veicot visus tehniskos pasākumus vai īstenojot optimālus pasākumus, lai sasniegtu nulles piesārņojuma mērķrādītājus), vienmēr tiek gūti tieši neto ieguvumi (ieguvumi mīnus izmaksas) salīdzinājumā ar pamatscenāriju 52 .

Gaisa piesārņojuma kontroles pasākumiem un to pozitīvajai ietekmei uz gaisa kvalitāti ir arī plašāka makroekonomiskā ietekme 53 , kas atspoguļojas tirgū. Piesārņojuma samazināšanas pasākumi rada gan izmaksas dažās nozarēs, gan darījumdarbības iespējas citās, savukārt gaisa kvalitāte ietekmē gan darba, gan augkopības kultūru ražīgumu un tādējādi arī ekonomiku kopumā. Pamatojoties uz jaunākajiem pieņēmumiem par darba ražīguma ietekmi 54 , secināms, ka visi uzlabotie tīra gaisa scenāriji 2030. gadā palielina ES IKP par 0,26–0,28 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju, un tas apliecina piesārņojuma samazināšanas pasākumu pārliecinoši pozitīvo ekonomisko ietekmi.

Ietekmes sadalījums pa nozarēm rāda, ka gadījumā, ja tiks veikti visi tehniskie pasākumi, 2030. gadā neliela negatīva ietekme būs tikai lauksaimniecības nozarei (par aptuveni 2 % sliktāka nekā pamatscenārijā, jo īpaši lopkopības nozarē). Scenārijā ar stingrākiem gaisa kvalitātes standartiem neto ietekme uz visām nozarēm (arī lauksaimniecību) ir pozitīva.

5. attēls. Tīra gaisa politikas scenāriju makroekonomiskā ietekme uz tirgu, izteikta kā ES IKP procentuālas izmaiņas salīdzinājumā ar pamatscenāriju

Avots: IIASA 2022. gada publikācija, pamatojoties uz JRC modelēšanu, kas pamatota ar ESAO 2019. gada pieņēmumiem par darba ražīgumu.

5.Neseno ģeopolitisko notikumu un enerģētikas krīzes ietekme uz tīra gaisa panākšanu

Neizprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu izraisīja milzīgus Eiropas energosistēmas darbības traucējumus, tāpēc bija nepieciešama tūlītēja kopīga rīcība. 2022. gada 18. maijā Komisija nāca klajā ar plānu REPowerEU 55 , lai izbeigtu ES atkarību no gāzes, naftas un akmeņogļu importa no Krievijas, pamatojoties uz paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumiem un saskaņā ar Eiropas zaļā kursa klimatneitralitātes mērķi. Šajā plānā ir izvirzīti papildu pasākumi, kuros apvienotas pārdomātas investīcijas un reformas, lai strauji panāktu enerģijas ietaupījumus mājsaimniecībām, uzņēmumiem un rūpniecībai un paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju, tajā skaitā ierosināti augstāki atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāji 2030. gadam 56 .

Gatavojot trešo pārskatu par programmu “Tīru gaisu Eiropā”, Komisija ir pārbaudījusi prognozes par ES energoresursu struktūru, papildus pamatscenārijā ietvertajiem pasākumiem iekļaujot arī iespējamās sekas, ko radītu Krievijas fosilā kurināmā pakāpeniska izņemšana no tirgus, un galvenos plāna REPowerEU pasākumus, par kuriem bija paziņots pārskata sagatavošanas brīdī 57 , lai novērtētu to ietekmi uz gaisa piesārņojumu.

Vēl šogad Komisija iesniedza arī ārkārtas pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu enerģijas patēriņu īstermiņā 58 un veicinātu tik nepieciešamo atjaunīgās enerģijas strauju attīstību 59 . Iepriekš minētajās prognozēs nav ņemti vērā jaunākie pasākumi un iespējamās straujās pārmaiņas, kas varētu rasties, jo īpaši uzvedības izmaiņas un straujāka atjaunīgās enerģijas ieviešana.

Pamatojoties uz šīm prognozēm, attiecībā uz gaisa kvalitāti nozīmīgs ir paredzamais ES kopējā enerģijas patēriņa samazinājums un ievērojams dabasgāzes patēriņa samazinājums, ko kompensē atjaunīgās enerģijas un ūdeņraža izmantošanas pieaugums. Salīdzinot ar pamatscenāriju, paredzams, ka šajā scenārijā kopējais cietās biomasas patēriņš 2030. gadā saglabāsies diezgan stabils, bet 2050. gadā samazināsies par vairāk nekā 40 %. Energoefektivitātes paaugstināšana un investīciju veicināšana ar degšanu nesaistītos atjaunīgās enerģijas avotos dotu papildu ieguvumus gaisa tīrības uzlabošanā.

Tomēr paredzams, ka pašreizējā enerģētikas krīze var izraisīt arī dažu esošo akmeņogļu ražošanas jaudu ilgāku izmantošanu — tas atkarīgs no konkrētās situācijas dalībvalstīs un to pašreizējās energoresursu struktūras, kā arī no alternatīvo enerģijas avotu ieviešanas ātruma. Šādai īslaicīgai iespējamai akmeņogļu izmantošanas atsākšanai ir pretēja ietekme uz tīru gaisu. Prognozes liecina, ka, ņemot vērā šīs paredzamās ES energoresursu struktūras izmaiņas un tad, ja netiks īstenoti turpmāki ES politikas pasākumi tīra gaisa nodrošināšanai, gaisa kvalitāte 2030. gadā salīdzinājumā ar pamatscenāriju pasliktināsies aptuveni 2 % ES iedzīvotāju, bet pēc tam līdz 2050. gadam nedaudz uzlabosies attiecībā uz to ES iedzīvotāju daļu, kuriem pieejams tīrs gaiss, jo paātrināsies tīras enerģijas ražošanas veidu ieviešana un samazināsies cietās biomasas, naftas un gāzes izmantošana. Kopumā, salīdzinot ar pamatscenāriju, tiek lēsts, ka šis alternatīvais scenārijs 2030. gadā izraisīs nedaudz lielāku priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu, bet pēc tam līdz 2050. gadam to skaits samazināsies izteiktāk — tas atbilst tendencēm, kas novērotas attiecībā uz prognozēto piesārņojuma koncentrācijas līmeni.

Attiecībā uz šiem ietekmes aspektiem visā ES ir vērojamas ģeogrāfiskas atšķirības 60 . Šāda vidēja termiņa negatīva ietekme liktu ES veikt atbilstošus emisiju samazināšanas pasākumus, lai netraucētu tīra gaisa mērķu sasniegšanu un tiesību aktos noteikto saistību izpildi. Šajā gadījumā saistītais kaitējums veselībai un materiālie zaudējumi 2030. gadā ir nedaudz lielāki (3–4 % veselības kaitējuma un 14 % materiālo zaudējumu ziņā) nekā pamatscenārijā, bet 2050. gadā šie rādītāji ir nedaudz mazāki.

Attiecībā uz izredzēm panākt atbilstību NEC direktīvā noteiktajām saistībām galvenais piesārņotājs, kas jāņem vērā, mainot energoresursu struktūru, ir PM2,5 61 . Salīdzinājumā ar izredzēm panākt atbilstību saskaņā ar pašreizējo politiku (3.2. iedaļa) vēl viena dalībvalsts 2025. gadā (DK) novirzīsies no lineāra samazinājuma trajektorijas, savukārt saskaņā ar prognozēm 2030. gadā emisiju samazināšanas saistības neizpildīs tās pašas četras dalībvalstis kā pamatscenārijā (DK, HU, SI, ES).

Kopumā plāns REPowerEU tika pieņemts, reaģējot uz nepieciešamību krasi paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un palielināt Eiropas enerģētisko neatkarību no neuzticamiem piegādātājiem un nepastāvīga fosilā kurināmā, un tas ilgtermiņā palīdzēs nodrošināt tīru gaisu. Tomēr īstermiņā prognozētais akmeņogļu izmantošanas pieaugums nolūkā kompensēt Krievijas gāzes izmantošanas pārtraukšanu, jo īpaši dažos ES reģionos, radītu lielāku gaisa piesārņojumu un tādējādi lielāku kaitējumu veselībai nekā pamatscenārijā, kas arī samazinātu tīra gaisa radītos ieguvumus. Tomēr nav paredzams, ka negatīvā ietekme uz tīru gaisu īstermiņā negatīvi ietekmēs izredzes ES līmenī sasniegt 2030. gada nulles piesārņojuma mērķrādītāju veselības jomā. Modelēšana liecina, ka gadījumā, ja netiks veikti papildu pasākumi, ES ekosistēmu mērķrādītāju nesasniegs (tāpat kā pamatscenārija gadījumā).

Ņemot vērā pašreizējo enerģētikas tirgu dinamiku, kā arī saistītās izmaiņas tiesiskajā regulējumā, visi šie rezultāti jāuzskata par indikatīviem. Papildus iespējamiem turpmākiem pasākumiem ES līmenī pastāv ievērojama nenoteiktība saistībā ar to, kā enerģijas lietotāji dalībvalstīs reaģēs uz enerģijas cenu izmaiņām. Lēti pieejamu enerģijas avotu (piemēram, pašu savāktas koksnes, kuras kā kurināmā kvalitāte ir zemāka) izmantošanas pieaugums palielinātu gaisa piesārņotāju emisijas. Nepieciešamība pārorientēties uz citiem piesārņojošākiem enerģijas avotiem jau ir izraisījusi pagaidu atkāpes no emisiju standartiem, un tas rada gaisa kvalitātes pasliktināšanās risku, kas jānovērtē valstu līmenī, lai neapdraudētu atbilstību ES tiesību aktiem par tīru gaisu un novērstu negatīvu ietekmi uz veselību un ekosistēmām. Tā vietā strauja strukturālo pasākumu īstenošana un neprognozējama enerģijas tirgu attīstība vēl vairāk paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju un uzlabotu gaisa kvalitāti.

6.Mijiedarbība ar klimata politiku — pievērsta uzmanība metānam un melnajam ogleklim

Lai papildinātu to pasākumu ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējumu, ar kuriem paredzēts palielināt pamatscenārijā iekļautās ES klimatiskās ieceres (pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”), šajā trešajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” Komisija analizē sinerģiju starp klimata un tīra gaisa politiku saistībā ar norisēm attiecībā uz īslaicīgiem klimatpiesārņotājiem.

NEC direktīvā ir atzīta saikne starp gaisa piesārņojumu, no vienas puses, un metānu un melno oglekli — diviem galvenajiem īslaicīgiem klimatpiesārņotājiem —, no otras. Dalībvalstīm ir jāziņo par melnā oglekļa emisijām valstī, kad dati ir pieejami, un pašlaik to dara lielākā daļa dalībvalstu (izņemot divas). Pamatojoties uz Komisijas deklarāciju par metānu, kas iekļauta NEC direktīvas beigās, ES metāna emisiju mazināšanas stratēģijā 62 tika paziņots, ka Komisija, līdz 2025. gadam pārskatot NEC direktīvu, izvērtēs iespēju reglamentēto piesārņotāju sarakstā iekļaut arī metānu.

Metāns ir gan spēcīgs klimatpiesārņotājs, gan arī piezemes ozona piesārņojuma prekursors, kas saskaņā ar aplēsēm 2020. gadā ES izraisījis 24 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu 63 . Antropogēniskās metāna emisijas ES galvenokārt rada lauksaimniecība (54 %), atkritumi (27 %) un enerģijas ražošana (17 %) 64 .

Melnais ogleklis 65 jeb kvēpi ir daļa no smalkajām cietajām daļiņām un palielina negatīvu ietekmi uz veselību un vidi. Tas veidojas, nepilnīgi sadegot fosilajam kurināmajam un koksnei. Absorbējot gaismu un gaisā esošo siltumu, melnais ogleklis veicina klimata pārmaiņas. Nogulsnējoties uz ledus un sniega, melnais ogleklis samazina virsmas albedo 66 , tādējādi veicinot sasilšanu, jo īpaši ES Arktikas reģionos.

Tāpēc metāna un melnā oglekļa emisiju samazināšana var sniegt ieguvumus gan tīra gaisa, gan klimata pārmaiņu mazināšanas ziņā un palielināt to samazināšanas pasākumu ieguvumu un izmaksu attiecību.

Šo iemeslu dēļ šā ziņojuma vajadzībām veiktajā modelēšanā tika analizētas melnā oglekļa un metāna emisiju izmaiņas dažādos scenārijos. Modelēšana liecina, ka pamatscenārijā ES melnā oglekļa emisijas laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam ievērojami samazināsies (par 53 %), galvenokārt tāpēc, ka pakāpeniski tiks ieviestas ekodizaina prasības mājsaimniecību siltumapgādes iekārtām, samazināsies biomasas izmantošana un ievērojami samazināsies akmeņogļu izmantošana šajā nozarē. Ceturtā daļa no panāktā samazinājuma ir transporta nozarē, galvenokārt pateicoties progresīviem Euro standartiem, tajā skaitā efektīvu daļiņu filtru uzstādīšanai.

Ja tiktu veikti visi tehniskie pasākumi, varētu panākt vēl lielāku samazinājumu (72 % zem 2020. gada pamatlīmeņa). Saskaņā ar 5. iedaļā novērtēto alternatīvo enerģētikas attīstības scenāriju tiek prognozēts, ka melnā oglekļa emisijas 2030. gadā nedaudz palielināsies (salīdzinājumā ar pamatscenāriju), jo dažos reģionos un dalībvalstīs palielināsies cietā kurināmā (akmeņogļu, biomasas) izmantošana.

Tāpat saskaņā ar šā ziņojuma pamatscenāriju tiek prognozēts, ka ES metāna emisijas laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam samazināsies par 19 % 67 . Iepriekš minētais daļēji veģetāra uztura scenārijs 2050. gadā ļautu samazināt ES metāna emisijas par 11 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju.

Tomēr, tā kā metāns pārvietojas Zemes puslodes mērogā, ES līmeņa pasākumus ir svarīgi papildināt ar starptautisku rīcību. 2021. gada novembrī ES kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm kopīgi deva globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu 68 , un tas ir veicinājis rīcības paātrināšanos. Tajā ir pausta brīvprātīga apņemšanās līdz 2030. gadam vismaz par 30 % samazināt globālās metāna emisijas salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni. Vienlaikus UNECE Gaisa konvencija sniedz iespējas pētīt sinerģijas starp starptautiskajiem tīra gaisa un klimata satvariem. Konkrētāk, ar Gēteborgas protokola pārskatīšanu (sk. nākamo iedaļu) ir aizsāktas diskusijas par metāna kā ozona prekursora un tādējādi piesārņotāja nozīmi tīra gaisa politikā.

Stingrākajos ozona koncentrācijas standartos, kas izklāstīti Komisijas priekšlikumā pārskatīt direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti, uzsvērta arī nepieciešamība vēl vairāk samazināt visu ozona prekursoru (arī metāna) emisijas ES un ārpus tās.

7.Pārrobežu un starptautiskā dimensija

Gaisa piesārņojumu konkrētā valstī rada vairāki avoti: jo īpaši iekšzemes emisijas, kaimiņvalstīs radušās emisijas un dabiski avoti. Lielākajā daļā dalībvalstu galvenie piesārņojuma avoti ir vietējie avoti, tāpēc, lai samazinātu gaisa piesārņotāju fona koncentrāciju, prioritāra ir vietējo emisiju samazināšana. Vietējo avotu radītā piesārņojuma īpatsvars bieži vien ir lielāks lielākajās dalībvalstīs, kur vismaz puse no nepieciešamajiem pasākumiem ir jāveic, lai samazinātu tieši šo avotu radīto piesārņojumu.

Tomēr analīze apstiprina, ka lielākajā daļā dalībvalstu ievērojams PM2,5 fona koncentrācijas īpatsvars rodas citās dalībvalstīs. Tas atspoguļo gaisa piesārņojuma pārrobežu raksturu, tāpēc rīcība ES līmenī ir pamatota, jo vietējas izcelsmes gaisa piesārņojumam ir negatīva ietekme ārpus dalībvalsts robežām 69 . Tāpat gaisa piesārņojuma samazināšana saskaņā ar NEC direktīvā noteiktajām saistībām dotu labumu arī citām valstīm. Turklāt analīze liecina, ka dažādos apjomos atkarībā no dalībvalstu ģeogrāfiskā stāvokļa gaisa piesārņotāju fona koncentrāciju veicina arī trešās valstis 70 . Paredzams, ka laika gaitā, ES gaisa piesārņojuma samazināšanas scenārijiem kļūstot stingrākiem, ES iekšienē radītā piesārņojuma daļa samazināsies (pateicoties papildu pasākumiem ES) un tādējādi palielināsies ārpus ES esošo avotu relatīvā nozīme. Tas uzsver nepieciešamību ES veikt stingrākas divpusējas darbības (jo īpaši saistībā ar pievienošanās un kaimiņattiecību politiku, bet arī veidojot ciešākas starptautiskas partnerības), kā arī darbības starptautiskos forumos, piemēram, saistībā ar UNECE Gaisa konvenciju.

NEC direktīvā noteiktās saistības vismaz zināmā mērā ir atspoguļotas starptautiskā līmenī ar UNECE Gaisa transporta konvenciju un tās grozīto Gēteborgas protokolu. Pēdējos gados ir palielinājies to valstu skaits, kuras ratificējušas šo protokolu, taču ne ārpus ES, kur to ratificējušas pavisam nedaudzas valstis. No ES dalībvalstīm septiņas 71 joprojām nav pievienojušās grozītajam protokolam, bet lielākā daļa no tām virzās uz priekšu ratifikācijas procesā.

Saistībā ar darbu pie Gaisa transporta konvencijas īpašu interesi raisa Gēteborgas protokola grozījumu pārskatīšana. Pārskatīšana ir noslēguma posmā, un puses lems, kā tā secinājumus attīstīt turpmāk.

8.Secinājums

Trešā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā” vajadzībām veiktā analīze liecina, ka saskaņā ar prognozēm gaisa piesārņotāju emisijas turpinās samazināties. Tās ir labas ziņas ES iedzīvotājiem, ES ekonomikai un sabiedrībai. Pēdējo 20 gadu laikā ES ir izdevies panākt piecu galveno piesārņotāju, kurus reglamentē NEC direktīva, emisiju ievērojamus samazinājumus. Tomēr satraucošs izņēmums ir amonjaka emisijas. Tā emisijas ir samazinājušās vien nedaudz, un 11 dalībvalstis 2020. gadā nav izpildījušas savas amonjaka emisiju samazināšanas saistības.

Attiecībā uz amonjaka emisijām izredzes izpildīt NEC direktīvā noteiktās emisiju samazināšanas saistības joprojām ir niecīgas. Šīm dalībvalstīm jāveic nozīmīgi papildu pasākumi, lai samazinātu amonjaka emisijas to rašanās vietā, veicinot labu lauksaimniecības praksi. Arī analīze ir parādījusi, ka atbilstības panākšanas izredzes uzlabotu pakāpeniska pāreja uz daļēji veģetāru uzturu ES, kā arī apņēmīgāka rīcība dalībvalstu līmenī veikt attiecīgus pasākumus lauksaimniecības nozarē saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku 72 . Papildu pasākumi ir nepieciešami arī, lai ierobežotu PM2,5 un NMGOS emisijas, kaut gan pašlaik tiek prognozēts, ka attiecībā uz šiem diviem piesārņotājiem emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam neizpildīs tikai četras dalībvalstis.

Komisija uzsver, ka ir būtiski pilnībā izpildīt NEC direktīvā noteiktās saistības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma negatīvo ietekmi uz veselību un vidi saskaņā ar ES ieceri panākt nulles piesārņojumu. Paredzams, ka, īstenojot pašreizējo un ierosināto politiku, ES sasniegs ar veselību saistīto nulles piesārņojuma mērķrādītāju, taču nespēs līdz 2030. gadam sasniegt ar ekosistēmām saistīto mērķrādītāju. Tas nozīmē, ka ir pastiprināti nepieciešams veikt turpmākus pasākumus, lai samazinātu amonjaka emisijas.

Lai nodrošinātu paredzamo prognožu īstenošanos, ir svarīgi pilnībā īstenot spēkā esošos tiesību aktus 73 . Tāpat ir svarīgi, lai Parlaments un Padome ātri pieņemtu jaunākos Komisijas sagatavotos politikas priekšlikumus (kas bija daļa no pieņēmumiem, kuri bija pamatā pārskatam par programmu “Tīru gaisu Eiropā”) un vienlaikus saglabātu ierosināto ieceru vērienu. Tas ietver priekšlikumus par transportlīdzekļu emisiju standartiem, rūpnieciskajām emisijām (tajā skaitā Rūpniecisko emisiju direktīvas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā arī lielās lauku saimniecības, kas, kā tiek prognozēts, būtiski ietekmēs amonjaka emisiju samazināšanu) un iniciatīvas, kas paredzētas saskaņā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un plānu REPowerEU.

Attiecībā uz plānu REPowerEU šeit veiktā analīze liecina, ka, lai gan atjaunīgās enerģijas (īpaši vēja un saules enerģijas) straujāka ieviešana ilgtermiņā sniegs ieguvumus, akmeņogļu izmantošanas atsākšana Krievijas gāzes izmantošanas pārtraukšanas dēļ īstermiņā pasliktinās gaisa kvalitāti un būs nepieciešami vairāki emisiju samazināšanas pasākumi (tas pats attiecas uz biomasu). Šajā kontekstā pašreizējās pārskatīšanas laikā būs ļoti svarīgi ierosināt stingrākus ekodizaina standartus cietā kurināmā katliem un krāsnīm. Enerģijas tirgu attīstība ir cieši jāuzrauga arī no tīra gaisa viedokļa, jo cenu pieaugums var mudināt patērētājus pāriet uz lētāka, bet piesārņojošāka kurināmā izmantošanu. Pašreizējā situācija jau ir novedusi pie pagaidu atkāpēm no emisiju standartiem, un to ietekme uz gaisa kvalitāti ir rūpīgi jānovērtē un jāuzrauga, arī valstu līmenī.

Svarīgākais ir tas, ka vērienīgāki gaisa kvalitātes standarti, ko Komisija nesen ierosinājusi priekšlikumā pārskatīt direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti, atvieglotu NEC direktīvas īstenošanu. Tas ievērojami uzlabotu izredzes panākt atbilstību 2030. gadam noteiktajām saistībām (lai gan paredzams, ka joprojām pārāk daudz dalībvalstu neizpildīs tām noteiktās amonjaka emisiju samazināšanas saistības). Tas arī vēl vairāk samazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un ekosistēmām un radītu makroekonomiskus ieguvumus, kā izklāstīts analīzē, kas ir ierosināto apkārtējā gaisa kvalitātes standartu pārskatīšanas pamatā.

Pielikums. Galvenās metodikas atšķirības salīdzinājumā ar otro pārskatu par programmu “Tīru gaisu Eiropā” un analītisko darbu, kas ir direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšanas pamatā

Izmaiņas kopš otrā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā”

–Pamatscenārijs atspoguļo nesen pieņemto un ierosināto ES politiku.

–Atjaunināta metodika ietekmes uz veselību novērtēšanai. Pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, tagad tajā iekļauti daži jauni ietekmes uz saslimstību aspekti. Veikta jutīguma analīze, lai zema koncentrācijas līmeņa situācijās atspoguļotu dažādus koncentrācijas reakcijas funkciju virziena koeficientus.

–Atjaunināta metodika ietekmes uz veselību novērtēšanai. Tiek piemērotas tās pašas naudas izteiksmē pārvērstās vērtības kā otrajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā”, bet monetizācijas daļā tiek ņemta vērā tikai ietekme, kas pārsniedz PVO 2021. gada vadlīnijās noteiktos līmeņus (otrajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” naudas izteiksmē tika pārvērsta ietekme visos līmeņos). Tas ļauj analīzē galveno uzmanību pievērst tā kaitējuma novērtēšanai naudas izteiksmē, kuru galvenokārt rada piesārņojuma antropogēnā daļa. Tas ietver arī dažus ietekmes uz saslimstību papildu aspektus.

Papildu atjauninājumi kopš analītiskā darba, kas bija pamatā direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšanai

Pastāv metodikas atšķirības, kas saistītas ar abu iniciatīvu modelēšanas atšķirīgajiem termiņiem un atšķirīgajiem nolūkiem. Pārskatot direktīvu, galvenā uzmanība tika pievērsta relatīvajām izmaiņām starp scenārijiem 2030. un 2050. mērķa gados un uzmanība tika pievērsta arī ietekmei vietējā līmenī, savukārt pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” analizētas arī izmaiņas laika gaitā un ar vispārīgāku ģeogrāfisko pieeju.

–Dažās analīzes daļās izmantoti atšķirīgi modeļi un dažādas iedzīvotāju skaita prognozes. Pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” ietekmes uz veselību novērtēšanai galvenokārt tiek izmantots GAINS modelis, pieņemot, ka iedzīvotāju skaits ir nemainīgs, un, lai novērtētu nulles piesārņojuma mērķrādītāja sasniegšanu, tiek izmantota tā pati metodika, kas tika izmantotas mērķrādītāja noteikšanā. Direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšanā piesārņotāju koncentrācijas un ar to saistītās ietekmes noteikšanai pamatā tiek izmantots uEMEP modelis ar sīkāku ģeogrāfisko detalizāciju.

–Šā paša iemesla dēļ, lai novērtētu nulles piesārņojuma mērķrādītāju, tajā aplūkota visa antropogēno PM2,5 emisiju ietekme uz veselību (savukārt direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšanas ietekmes novērtējumā aplūkoti tie gadījumi, kas attiecināmi uz iedarbību, kura pārsniedz PVO vadlīnijās noteikto līmeni — 5 μg/m3, bet ietver dabiskos avotus).

–Pamatscenārijā ir iekļauti ar lauksaimniecību saistītie elementi no Rūpniecisko emisiju direktīvas pārskatīšanas priekšlikuma.

–Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm pamatscenārijs tika koriģēts, lai labāk atspoguļotu valstu politiku, pasākumus un emisiju pārskatus.

–Ir izmantoti atjaunināti atmosfēras pārneses koeficienti, kas var radīt atšķirīgus telpiskās izplatības modeļus.

–Ir izmantota UNECE Gaisa konvencijas Ietekmes koordinācijas centra nodrošinātā un 2021. gadā atjauninātā datubāze par ekosistēmu kritiskajām slodzēm.

–Papildus šiem metodikas atjauninājumiem trešajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” ir analizēti arī citi scenāriji, kas īpaši atspoguļo tās izmaiņas energoresursu struktūrā, kuras izraisījis karš pret Ukrainu un plāns REPowerEU, kā arī pāreja uz daļēji veģetāru uzturu.

Šīs metodikas atšķirības dažos gadījumos var novest pie tā, ka var atšķirties rezultāti, kas gūti trešajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” un analīzē, kura ir pamatā direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšanai.

(1)     https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2660 .

(2)    Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā un Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai.

(3)    Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu.

(4)    Sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx), amonjaks (NH3), nemetāna gaistošie organiskie savienojumi (NMGOS), un smalkās daļiņas (PM2,5).

(5)    COM(2022) 542.

(6)    PVO (2021) PVO Globālās gaisa kvalitātes pamatnostādnes. .

(7)     https://environment.ec.europa.eu/topics/air/reducing-emissions-air-pollutants/emissions-inventories_en#review-of-national-emission-inventories .

(8)    COM(2022) 586 (Euro 7) un COM(2022) 156 (pārskatītā Rūpniecisko emisiju direktīva). Šie (tāpat kā citi šajā ziņojumā minētie Komisijas priekšlikumi) tiek apspriesti Padomē un Eiropas Parlamentā un tādēļ var tikt mainīti.

(9)    SWD(2022) 545 final.

(10)     https://ec.europa.eu/clima/eu-action/european-green-deal/delivering-european-green-deal_lv .

(11)    COM(2022) 674.

(12)    COM(2021) 400 final.

(13)    Saskaņā ar direktīvas 13. pantu.

(14)     https://www.eea.europa.eu/publications/air-quality-in-europe-2021/air-quality-status-briefing-2021 .

(15)    EVA Ziņojums Nr. 22/2018 .

(16)    EVA (2022) ziņojums “Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību Eiropā 2022. gadā”. Lai saglabātu konsekvenci ar iepriekšējā pārskata par programmu “Tīru gaisu Eiropā” analīzi, šī aplēse ir pamatota ar gaisa piesārņojuma koncentrācijas monitoringu un ietver tikai priekšlaicīgas nāves gadījumus, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu, kura līmenis ir virs PVO Gaisa kvalitātes pamatnostādnēs noteiktā līmeņa, un tas atšķiras no citām 4. iedaļā minētajām aplēsēm, kas izriet no modelēšanas rezultātiem Klimont et al. publikācijā “Support to the development of the third Clean Air Outlook”, IIASA, 2022 (“IIASA 2022. gada publikācija”), un kas atspoguļo visus ietekmes aspektus (arī tādas ietekmes, kas ir zem PVO pamatnostādnēs noteiktā līmeņa).

(17)    EVA Ziņojums Nr. 9/2020 .

(18)    Tā kā emisiju pārskati tiek iesniegti ar divu gadu aizkavi, atbilstības pārbaudes attiecībā uz saistībām laikposmam no 2020. gada līdz 2029. gadam pirmo reizi tika veiktas 2022. gadā.

(19)     https://www.eea.europa.eu/publications/national-emission-reduction-commitments-directive-2022 ; šo skaitļu pamatā ir dalībvalstu iesniegtie dati, nevis Komisijas vēlāk pārbaudītie un pārskatītie dati.

(20)    2030. gada klimata mērķrādītāja plāna ietekmes novērtējumā (SWD(2020) 176 final) iekļautā kombinētā scenārija rezultāti liecina, ka šī pakete līdz 2030. gadam palīdzētu samazināt PM2,5, NOx un SO2 emisijas attiecīgi par 4 %, 7 % un 17 % salīdzinājumā ar situāciju, kāda būtu, ja tiktu īstenota iepriekš noteiktā klimata un enerģētikas politika.

(21)    COM/2021/556 final; provizorisku politisku vienošanos Padome un Parlaments panāca 2022. gada oktobrī.

(22)    Jutīguma analīzē, kas tika veikta saistībā ar ietekmes novērtējumu, uz kura pamata tika pārskatītas direktīvas par apkārtējā gaisa kvalitāti, ir iekļauti RED pārskatīšanas priekšlikuma papildu aspekti, pieņemot, ka 2030. gadā par 20 % būs samazinātas PM2,5, SO2 un NOx emisijas no rūpnieciskām iekārtām, kas ietilpst pārskatītās RED darbības jomā, salīdzinājumā ar to emisiju līmeņiem 2030. gadā pamatscenārijā. Rezultāti ir samērā stabili un paredz tikai ļoti nelielas PM2,5 un NOx koncentrācijas līmeņa izmaiņas. Piesārņotājs, saistībā ar kuru panākta vispozitīvākā ietekme, viennozīmīgi ir SO2, jo tiek prognozēts, ka 2030. gadā tā kopējās ES emisijas samazināsies par 10 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju, taču tas nemainīs jau prognozēto labo atbilstību NEC direktīvas samazināšanas saistībām attiecībā uz šo piesārņotāju.

(23)    EE, EL, IT, FI, SE.

(24)    Visu šajā ziņojumā minēto scenāriju aprakstu skatīt IIASA 2022. gada publikācijas 3. iedaļā. Visi šeit sniegtie rezultāti iegūti, izmantojot GAINS modeli (https://gains.iiasa.ac.at/gains ).

(25)    Saskaņā ar NEC direktīvas 4. panta 2. punktu 2025. gadam noteiktos emisiju indikatīvos līmeņus nosaka, izmantojot lineāru samazinājuma trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem, kuri noteikti emisiju samazināšanas saistībās 2020. gadam, un emisiju līmeņiem, kuri noteikti emisiju samazināšanas saistībās 2030. gadam. Tāpēc novērtējums tiek veikts, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo emisiju līmeni, kas ir vidējais maksimāli pieļaujamais līmenis, kurš izriet no emisiju samazināšanas saistībām laikposmam no 2020. gada līdz 2029. gadam un 2030. gadam.

(26)    BE, EL, HR, IT, MT, NL, FI.

(27)    Pamatojoties uz JRC izstrādāto īstenošanas scenāriju saskaņā ar CAPRI modeli, pieņemot, ka tiks sākts lietot uzturs, kura pamatā ir cilvēka kopējās enerģijas vajadzības 2500 kcal dienā (atskaitot pārtikas atkritumus), kā izklāstīts EAT-Lancet komisijas priekšlikumā (Willet et al., Food in the Anthropocene : the EAT–Lancet Commission on healthy diets from sustainable food systems , The Lancet Vol. 393(10170), 2019). Pāreja uz daļēji veģetāru uzturu GAINS modelī tiek ieviesta no 2020. gada un pakāpeniski pieaug, un 2050. gadā ir īstenota pilnībā.

(28)    Prognozes liecina, ka AT, BG, HR, CY, CZ, DE, HU, IE, LT, LU, RO joprojām neizpildīs savas emisiju samazināšanas saistības.

(29)    Maksimālais tehniski iespējamais samazinājuma scenārijs, ko dēvē par “visiem tehniskajiem pasākumiem”.

(30)    Visu šajā ziņojumā minēto ietekmju modelēšanas sistēmas un novērtējuma aprakstu skatīt IIASA 2022. gada publikācijā.

(31)    Tiek lēsts, ka īpaši mājsaimniecību siltumapgādes jomā kondensējamu cieto daļiņu emisiju apjoms ir aptuveni tādā pašā līmenī kā filtrējamām emisijām, kas tiek ņemtas vērā visbiežāk. Sīkāku informāciju skatīt IIASA ziņojumā (pielikumā).

(32)    Dalībvalstu iesniegtie emisiju pārskati šajā jautājumā ne vienmēr ir bijuši pilnvērtīgi salīdzināmi, jo īpaši tāpēc, ka trūkst zinātniskas vienprātības par metodēm, ar kurām uzskaitīt kondensējamu cieto daļiņu emisijas siltumapgādes sektorā (sadedzināšanas emisijas no mājsaimniecībām). Šis temats tiek apspriests Gaisa transporta konvencijas ( https://emep.int/publ/reports/2020/emep_mscw_technical_report_4_2020.pdf ) kontekstā.

(33)    Konsekventu emisijas faktoru kopums siltumapgādes sektoram, kas izstrādāts Ziemeļvalstu Ministru padomes pētījumā (Simpson et al., Revising PM2.5 emissions from residential combustion, 2005-2019; Implications for air quality concentrations and trends , Ziemeļvalstu Ministru padome, 2022).

(34)    Par to ir notikušas apspriedes ar dalībvalstīm.

(35)    IIASA 2022. gada publikācijā ir iekļautas atšķirību kartes, kurās salīdzināti PM2,5 koncentrācijas līmeņi 2015. gadā saskaņā ar GAINS modeļa aplēsēm standarta risinājumā un izmantojot Simpson et al. (2022) jauno konsekvento emisijas faktoru kopumu. Tie liecina, ka ir arī teritorijas, kurās modelētie koncentrācijas līmeņi nedaudz samazinās, ja izmanto konsekvento emisijas faktoru kopumu.

(36)    NEC direktīvas 4. panta 3. punkta d) apakšpunkts.

(37)    Pieņēmumi par lauksaimniecības nozarē radīto NOx un NMGOS emisiju iekļaušanu GAINS modelī tika pārrunāti apspriešanā ar dalībvalstīm.

(38)    Analizējot ietekmi, ko radītu pāreja uz daļēji veģetāru uzturu ES (kas tādējādi samazinātu amonjaka emisijas), secināms, ka mērķrādītājs tiktu sasniegts līdz 2035. gadam.

(39)      Šie rezultāti lielā mērā atbilst direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti ietekmes novērtējumam.

(40)    Gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību attiecas ne vien uz mirstību, bet arī saslimstību. Ietekmes aspekti ir analizēti un izteikti naudas izteiksmē, lai novērtētu ekonomisko ietekmi, kā arī ieguvumus, ko radīs zemāks gaisa piesārņojums (sk. 4.2. iedaļu).

(41)    Šis rezultāts ir spēkā neatkarīgi no izmantotajiem pieņēmumiem par iedzīvotāju skaita attīstību (vai tie būtu statiski, kā norādīts šeit, vai dinamiski) un pieņēmumiem saistībā ar ietekmi uz veselību.

(42)    Izmantojot tās pašas metodikas pieeju, kura tika izmantota otrajā pārskatā par programmu “Tīru gaisu Eiropā” un uz kuras pamata tika noteikti nulles piesārņojuma mērķrādītāji.

(43)    Šie skaitļi atšķiras no skaitļiem, kas norādīti ietekmes novērtējumā, kurš bija pamatā direktīvu par apkārtējā gaisa kvalitāti pārskatīšanai (sk. 1. pielikumu).

(44)    Pamatojoties uz datiem 2022. gada kritisko slodžu datubāzē (UNECE Gaisa konvencijas darba grupas ietekmes jautājumos Ietekmes koordinācijas centrs) un jaunākajiem “avots-saņēmējs” koeficientiem, kas ieviesti GAINS modelī (sk. IIASA 2022. gada publikāciju).

(45)    Novērtēta kā to ekosistēmu platība, kurās slāpekļa nosēdumi pārsniedz kritiskās slodzes.

(46)    III pielikuma 2. daļa.

(47)    Kaitējums lielākas mirstības ziņā veido no 70 % līdz 91 % no veselībai nodarītā kaitējuma kopējās vērtības; pārējo veido ietekme uz saslimstību. Šis īpatsvara diapazons atspoguļo to, vai mirstība tiek vērtēta, izmantojot dzīves gada vērtību vai dzīves statistisko vērtību.

(48)    Šajā iedaļā sniegto rezultātu pamatā esošās metodikas aprakstu skatīt IIASA 2022. gada publikācijā.

(49)    Ja piesārņojuma līmenis ir zemāks par vadlīnijās noteikto, lielāka piesārņojuma daļa rodas no dabiskiem avotiem.

(50)    Diapazoni atspoguļo to, vai mirstība tiek vērtēta, izmantojot dzīves gada vērtību vai dzīves statisko vērtību; vērtības izteiktas kā vērtības gadā (2015. gada cenās).

(51)    Šī ietekme ir aplēsta, ņemot vērā eitrofikācijas izraisītu ekosistēmu pakalpojumu zudumu tikai Natura 2000 teritorijās. Tāpēc tās noteikšanā kopējais ekosistēmu pakalpojumu zudums ir novērtēts nepietiekami.

(52)    Neto ieguvumi no emisiju samazināšanas pasākumiem ir ievērojami visu jutīguma līmeņu gadījumos (mirstības novērtēšanas rādītāji, gaisa piesārņojuma iedarbības līmeņi utt.).

(53)      Šo ietekmi aprēķinājis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, izmantojot GEM-E3 modeli (https://joint-research-centre.ec.europa.eu/gem-e3_en ). Sīkāku informāciju skatīt IIASA 2022. gada publikācijas 4.4.5. iedaļā.

(54)    Dechezleprêtre, A., Rivers, N., & Stadler, B., The economic cost of air pollution: Evidence from Europe. ESAO Ekonomikas departamenta darba dokumenti, 2019. g.

(55)    COM(2022) 230.

(56)      Komisija ierosināja palielināt atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju 2030. gadam līdz 45 % un energoefektivitātes mērķrādītāju līdz 13 %.

(57)      Sk. COM (2022) 230 un SWD (2022) 230.

(58)      COM (2022) 360 un Padomes Regula (ES) 2022/1369.

(59)      COM (2022) 591.

(60)    Lielāka piesārņotāju koncentrācija visvairāk skārusi Austriju, Bulgāriju, Poliju un Rumāniju. Tomēr aplēstās izmaiņas nepārsniedz PM2,5 koncentrācijas līmeņa pieaugumu par 1,5 μg/m3.

(61)    Būtisks ir arī SO2, bet atbilstības panākšanas izredzes ir nemainīgas, ņemot vērā lielo rezervi, ar kādu atbilstoši prognozēm visas dalībvalstis izpildīs savas SO2 samazināšanas saistības.

(62)    COM(2020) 663 final.

(63)    EVA (2022).

(64)      Dati no ES pārskata, kas iesniegts 2022. gada 27. maija UNFCCC (ietver arī zemes izmantošanas sektoru).

(65)      Daļa šā apraksta ir ņemta no Klimata un tīra gaisa koalīcijas nodrošinātā satura (https://www.ccacoalition.org).

(66)    Spēja atstarot saules gaismu.

(67)      ES 2022. gada Metāna rīcības plānā atbilstoši globālajam metāna mazināšanas solījumam ir aplēsts, ka saskaņā ar tās politikas scenāriju laikposmā no 2020. gada līdz 2030. gadam metāna emisijas samazināsies par aptuveni 23 % (https://www.ccacoalition.org/en/resources/national-methane-action-plans).

(68)     https://www.globalmethanepledge.org/ .

(69)      Pārrobežu piesārņotāju monitoringa efektivitāti var ievērojami uzlabot, izmantojot ES kosmosa datus un pakalpojumus.

(70)    Mazākas un izolētākas dalībvalstis gūtu vislielāko labumu no emisiju samazinājuma kaimiņvalstīs, kas nav ES dalībvalstis, kā arī no mazākām emisijām, ko rada starptautiskā kuģošana (jo īpaši salu gadījumā).

(71)

     Austrija, Beļģija, Grieķija, Īrija, Itālija, Ungārija un Polija.

(72)      Daudzas dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos un/vai valsts tiesību aktos nolēma pievērsties amonjaka emisijām.

(73)      Arī izmantojot ES atbalstu, piemēram, tehniskā atbalsta instrumentu ( https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/find-funding/eu-funding-programmes/technical-support-instrument/technical-support-instrument-tsi_lv ) un ES finansētas pētniecības un inovācijas iniciatīvas, kas saistītas ar gaisa piesārņojuma novēršanu un remediāciju ( https://research-and-innovation.ec.europa.eu/document/c9d4c0b5-f85e-4599-986d-e6b2438229fc_en ).