EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.10.2022

COM(2022) 514 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Paātrināt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti Eiropas drošībai un labklājībai

2022. gada ES klimatrīcības progresa ziņojums

{SWD(2022) 343 final}

1EMISIJU TENDENCES, RĪCĪBPOLITIKA UN SASNIEGUMI

Siltumnīcefekta gāzu emisijas un ES starptautiskās saistības

Jaunākie Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumi 1 apstiprina, ka ir jāveic pārveidojoši globāli pasākumi, ja vēlamies sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, cita starpā ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C un turpināt centienus, lai to ierobežotu līdz 1,5 °C. Globālajām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām maksimums ir jāsasniedz 2020.–2025. gadā, bet pēc tam līdz 2030. gadam jāsamazinās par aptuveni 43 % zem 2019. gada līmeņa, lai līdz šā gadsimta beigām vidējās globālās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C. Saskaņā ar pašreizējo rīcībpolitiku 2 pasaule nespēj sasniegt Parīzes nolīgumā noteikto temperatūras mērķi. Izpildot visus jaunos solījumus, ko valstis uzņēmušās līdz COP26 Glāzgovā, mūsu izredzes uzlabotos, taču ar to joprojām nebūtu pietiekami. 3 . 

2021. gadā globālās emisijas atkal pieauga līdz pirmspandēmijas līmenim. Provizoriskie JRC dati 4 liecina, ka globālās SEG emisijas 2021. gadā pieauga par 4,2 % līdz 52,9 miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta (CO2 ekv.), kas ir nedaudz virs 2019. gada emisiju līmeņa, pasaules ekonomikai atgūstoties no pandēmijas. Enerģētikas nozares emisijas un citu rūpniecisko sadedzināšanas procesu emisijas pārsniedza pirmspandēmijas līmeni (attiecīgi +1,3 % un +2,1 %, salīdzinot ar 2019. gadu), arī akmeņogļu izmantošanas pieauguma dēļ, 5 savukārt transporta un ēku radītās emisijas saglabājās zemākas (attiecīgi –5,2 % un –3,7 %). Pagājušajā gadā tika novērotas turpmākas postošas sekas, kas saistītas ar klimata sasilšanu, un tas pastiprināja zinātnieku brīdinājumus.

Lai ierobežotu globālo sasilšanu, visām valstīm un visām nozarēm ir jārīkojas bezprecedenta mērogā. Lai līdz 2050. gadam sasniegtu neto nulles līmeņa emisijas, 6 mums ir strauji, intensīvi un ilgstoši jāsamazina SEG emisijas, vienlaikus palielinot planētas spēju absorbēt oglekli, izmantojot dabā balstītus risinājumus un oglekļa piesaistes tehnoloģijas. IPCC konstatējumi stiprina ES apņēmību līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai un klimatnoturīgai, kas ir galvenie mērķi, kuri tagad noteikti Eiropas Klimata aktā.

Saskaņā ar UNFCCC ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2020. gadam sasniegt kopīgu, tautsaimniecībai saistošu mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (“Kankunas apņemšanās”). Kā norādīts ES 2022. gada SEG pārskatā, 7 ES ir ievērojami pārsniegusi šo mērķrādītāju, tādējādi tās dalībvalstis un Apvienotā Karaliste ir izpildījušas arī Konvencijā noteiktās emisiju samazināšanas saistības 8 . Kopējās SEG emisijas, izņemot zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru (ZIZIMM) un ieskaitot starptautisko aviāciju, ES27 + Apvienotajā Karalistē salīdzinājumā ar 1990. gadu samazinājās par 34 % (vai par 32 % bez Apvienotās Karalistes). Tas nozīmē, ka līdz 2020. gadam emisijas samazinājās par 1,94 miljardiem tonnu CO2 ekv. (vai 1,55 GtCO2 ekv. bez Apvienotās Karalistes) 9 . ES un tās dalībvalstis kopīgi sasniedza savu mērķi, īstenojot ES klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi 2020. gadam.

Tomēr provizoriskie dati liecina, ka ES iekšzemes SEG emisijas, izņemot starptautisko aviāciju, 2021. gadā pieauga par 4,8 % salīdzinājumā ar ārkārtīgi zemo 2020. gada pandēmijas līmeni, lai gan tās joprojām bija zemākas par 2019. gada līmeni (t. i., –4,0 %) 10 . Emisijas no stacionārajām iekārtām, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), palielinājās par 6,6 %, bet emisijas no iekārtām, uz kurām neattiecas ETS, palielinājās par 3,5 %, ko veicināja atgūšanās no pandēmijas. Paredzams, ka visām galvenajām nozarēm un gāzēm, izņemot ēkas, emisiju apjoms saglabāsies zemāks par pirmspandēmijas līmeni, turpinot pēdējo 30 gadu kopējo samazināšanās tendenci (1. attēls). Tomēr 2021. gada provizoriskie dati par ZIZIMM radīto emisiju piesaisti neliecina par to, ka pēdējā laikā vērojamā lejupslīdes tendence būtu mainījusies. Iepriekš nepieredzēts gāzes cenu kāpums 2021. gada otrajā pusē nepārprotami ietekmēja elektroenerģijas ražošanas radītās emisijas, jo uz laiku notika pāreja no gāzes uz akmeņogļu kurināmo (1. izcēlums).

1. attēls. ES27 iekšzemes SEG emisijas pa nozarēm (2019.–2021. g.) 11  

Ekonomikas SEG emisiju intensitāte — attiecība starp emisijām un IKP — salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājās par 6,1 gCO2 ekv./EUR. Kopumā ES neto iekšzemes emisijas 2021. gadā, ieskaitot ZIZIMM, bija par 30 % zemākas nekā 1990. gadā, kas kopumā atbilst trajektorijai, lai līdz 2030. gadam sasniegtu ES mērķrādītāju — emisiju samazinājums par 55 %. Tomēr samazinājuma temps ir būtiski jāpalielina (2. attēls). Eiropas Komisija 2021. gadā nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, lai pielāgotu rīcībpolitikas virzienus tā, lai tie atbilstu ES atjauninātajiem klimata mērķiem.

 2. attēls. ES27 neto iekšzemes SEG emisijas (ieskaitot ZIZIMM) 12  

ES gaisakuģu operatoru verificētās emisijas 2021. gadā radīja 26,87 miljonus tonnu CO2, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2020. gadā paziņotais rādītājs 24,71 miljona tonnu apmērā, bet joprojām par 61 % mazāk nekā 68,2 miljoni tonnu CO2 2019. gadā pirms pandēmijas. Kopš 2021. gada ES ETS vairs neattiecas uz lidojumiem no Apvienotās Karalistes. Bez tiem ETS aviācijas radītās emisijas salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās par aptuveni 30 %, bet salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās par 50 %. 13

Jūras transports ir būtisks CO2 emisiju avots, radot aptuveni 3–4 % no kopējām ES CO2 emisijām. Kuģniecības uzņēmumi ziņoja, ka 2021. gadā samazinājās ar ES saistīto transporta darbību radīto emisiju apjoms, salīdzinot ar pirmspandēmijas gadiem, jo Apvienotā Karaliste izstājās no ES.

Progress klimatrīcības jomā ES

ES ir guvusi būtiskus panākumus, īstenojot Eiropas zaļo kursu — zaļās un iekļaujošās pārkārtošanās plānu.

Eiropas Klimata aktā, 14 kas ir spēkā kopš 2021. gada jūlija, ir ierakstīti ES mērķrādītāji, proti, līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai un līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gadu, — saistības, ko ES un tās dalībvalstis uzņēmās saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

2021. gadā Komisija ierosināja tiesību aktu kopumu klimata un enerģētikas jomā, lai nodrošinātu, ka ES rīcībpolitikas satvars ir piemērots, lai sasniegtu ES augstāko klimata mērķrādītāju 2030. gadam. Par šiem priekšlikumiem notiek sarunas ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Šogad ir panākts progress attiecībā uz citiem Eiropas Klimata akta noteikumiem. 2022. gadā tika izveidota Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos ar mērķi sniegt neatkarīgas zinātniskas konsultācijas par ES pasākumiem un klimata mērķrādītājiem. Komisija pieņēma norādījumus par klimatdrošināšanu 15 un atjaunināja savus labāka regulējuma instrumentus 16 , lai nodrošinātu, ka tā izmanto tādu pašu pieeju, izvērtējot, vai pasākumu projekti atbilst Klimata aktā noteiktajam klimatneitralitātes principam un progresam attiecībā uz pielāgošanos.

Pārkārtojoties uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi.

Dalībvalstis 2021. gadā iesniedza savus atveseļošanas un noturības plānus (ANP), lai atjaunotu ekonomiku pēc pandēmijas. Attiecībā uz 26 ANP, kas pieņemti līdz 2022. gada septembra vidum, 40 % no kopējiem plānotajiem izdevumiem ir paredzēti klimatiskajām investīcijām, kas pārsniedz ANM regulā noteikto 37 % pienākumu (sk. 6. nodaļu). 17 . 

Reaģējot uz enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, 2022. gada maijā Komisija ierosināja savu plānu REPowerEU 18 . Plānā ir lēsts, ka, lai ES līdz 2027. gadam samazinātu fosilā kurināmā izmantošanu un par divām trešdaļām samazinātu Krievijas gāzes importu, ir nepieciešamas papildu investīcijas energoefektivitātes, enerģētikas infrastruktūras un atjaunīgās enerģijas jomā 210 miljardu EUR apmērā. Plānā ierosināti pasākumi, lai samazinātu emisijas un enerģijas izmaksas patērētājiem un rūpniecībai, tostarp energoefektivitātes mērķrādītāja līdz 2030. gadam palielināšana līdz 13 % un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana ES enerģijas patēriņā no 22,1 % 2020. gadā līdz 45 % 2030. gadā, pārsniedzot priekšlikumā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” izvirzīto 40 % mērķrādītāju. 19 ES varētu ietaupīt gandrīz 100 miljardus EUR gadā uz Krievijas fosilā kurināmā importa rēķina.

Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) atlikušie 225 miljardi EUR būs pieejami rīcībai saskaņā ar REPowerEU. Plānā ierosināts piešķirt vēl 20 miljardus EUR dotāciju no ES ETS tirgus stabilitātes rezerves kvotu pārdošanas, lai palielinātu ANM finansējumu. Dalībvalstis varētu arī novirzīt noteiktus ES līdzekļus REPowerEU mērķiem. Klimata projektos tiek ieguldīts vairāk līdzekļu nekā jebkad iepriekš. Vismaz 30 % no ES budžeta 2021.–2027. gadam, kas ir līdz šim lielākā daļa, un no atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU budžeta ir atvēlēti klimatrīcībai (salīdzinājumā ar 20 % 2014.–2020. g.) (sk. 6. nodaļu).

Jūlijā Komisija pieņēma paziņojumu “Taupīsim gāzi, lai ziemā nepietrūkst”, 20 arī gāzes pieprasījuma samazināšanas plānu un regulas priekšlikumu par koordinētiem gāzes pieprasījuma samazināšanas pasākumiem 21 . Dalībvalstis veic pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Saskaņā ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju Komisija šogad ierosināja jaunu ES pilsētmobilitātes satvaru un rīcības plānu, lai palielinātu tālsatiksmes un pārrobežu dzelzceļa satiksmi, padarot dzelzceļa satiksmi pasažieriem pievilcīgāku.

Ieguldījumi inovācijā

ETS Inovāciju fonds turpina sniegt atbalstu ES rūpniecībai, lai izstrādātu progresīvas tehnoloģijas un palielinātu inovāciju atjaunīgā ūdeņraža un citu tīro tehnoloģiju risinājumu jomā. Kopš pirmās kārtas pieejamie līdzekļi ir palielinājušies par vairāk nekā 50 %, kas ir liels stimuls rūpniecības dekarbonizācijai ES, papildinot tādus instrumentus kā “Apvārsnis Eiropa” (sk. 6. nodaļu).

Lielāka privātā kapitāla piesaistīšana zaļajam finansējumam

Komisija strādā, lai kapitāla tirgus noteikumus saskaņotu ar klimata mērķiem, tostarp lai īstenotu atjaunināto ilgtspējīga finansējuma stratēģiju 22 . Komisija ir ierosinājusi direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, 23 lai iegūtu salīdzināmu ar klimatu saistītu informāciju, direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju 24 un mērķtiecīgus grozījumus ES banku 25 un apdrošināšanas noteikumos 26 , lai nodrošinātu, ka tie integrē klimata riskus savā pārvaldībā un darbībā.

Komisija ir ierosinājusi īpašu režīmu konkrētām darbībām enerģētikas jomā saskaņā ar Taksonomijas regulu. 27 Tā ir apkopojusi pierādījumus iespējamiem tiesību aktu priekšlikumiem par kredītreitingiem un vides, sociālajiem un pārvaldības reitingiem 28 , kā arī par makroprudenciālā regulējuma pārskatīšanu. 29  

Sociālā taisnīguma un ekonomiskās noturības stiprināšana

Lai zaļā pārkārtošanās būtu veiksmīga, tai jābūt taisnīgai un iekļaujošai saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru, atbalstot tos, kuriem ir vislielākās grūtības. Ģeopolitiskā situācija un norises enerģijas cenu jomā liecina par nepieciešamību paātrināt pārkārtošanos, vienlaikus veidojot sociālo un ekonomisko noturību.

2022. gada jūnijā tika pieņemts Padomes ieteikums par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, 30 lai sniegtu norādījumus dalībvalstīm, kas izstrādā un īsteno rīcībpolitikas pasākumu kopumu par nodarbinātības, prasmju, sociālajiem un distributīvajiem aspektiem pārkārtošanās laikā 31 . Ņemot vērā pieaugošās enerģijas cenas, dalībvalstis ievieš pasākumus, lai iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem nodrošinātu piekļuvi enerģijai un transportam. Vairāki ES finansēšanas instrumenti piedāvā atbalstu taisnīgas pārkārtošanās un sociālās pārkārtošanās procesam (6. nodaļa) 32 .

Iedzīvotāju iesaistīšana

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu sabiedrību ir saistīta ar iedzīvotājiem: kā mēs ražojam, patērējam, pārvietojamies, apsildām un atvēsinām savas mājas, strādājam un dzīvojam kopā. Īpaši svarīga ir aktīva sabiedrības līdzdalība. Eiropas Klimata pakts 33 ikvienam dod iespēju paust savu viedokli un platformu, lai izstrādātu jaunus pasākumus klimata jomā, pastiprinātu pasākumus, apmainītos ar informāciju un zināšanām, uzsāktu un apvienotu iedzīvotāju aktivitātes un demonstrētu risinājumus.

Izmēģinājuma posmā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā klimata zinātni un rīcībpolitiku pārnest uz mūsu ikdienas dzīvi. Klimata pakta sūtņi tagad ir gandrīz 1000 cilvēku no visām dzīves jomām, sākot no skautiem līdz pat mēriem, kas aktīvi darbojas vietējās kopienās, veido tīklus un apmainās ar zināšanām visā Eiropā. Ar paktu izveidota individuālu un organizāciju saistību sistēma. Individuālo solījumu rezultātā, kas iegūti sadarbībā ar Count Us In, 34 līdz šim gandrīz 54 000 Eiropas iedzīvotāju ir veikuši vairāk nekā 3 miljonus CO2 samazināšanas darbību. Vairāk nekā 300 organizācijas (tostarp Eiropas Komisija) vai grupas (kopā 1800) ir apņēmušās uzsākt ceļu uz klimatneitralitāti. Iepazīstinot ar iniciatīvām, pakts iedvesmo citus rīkoties. 

Pilsētu mobilizēšana

Klimatneitrālo un viedo pilsētu misija ir izvēlējusies 100 dažādas Eiropas pilsētas, lai līdz 2030. gadam sociāli iekļaujošā veidā kļūtu klimatneitrālas. Pilsētas saņem pielāgotu atbalstu no NetZeroCities 35 platformas un kopīgi veido “Klimata pilsētu līgumus” ar rīcības plāniem un ieguldījumu stratēģijām.

2ES EMISIJAS KVOTU TIRDZNIECĪBAS SISTĒMA

Līdz 2021. gadam ES ETS ir samazinājusi stacionāro iekārtu radītās emisijas par 34,6 % 36 salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Vienlaikus dalībvalstis kopš 2013. gada izsolēs ir ieguvušas vairāk nekā 100 miljardus EUR ieņēmumu, kas pieejami turpmākai klimatrīcībai un enerģētikas pārveidošanai.

ES ETS emisijas 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu nedaudz palielinājās, atspoguļojot gan ekonomikas atveseļošanos pēc COVID-19, gan enerģētiskās krīzes norises. Lai gan 2021. gada emisiju samazināšanās tendence saglabājās, salīdzinot ar 2019. gada emisijām pirms pandēmijas, ETS nozarēs ir nepieciešama aktīvāka rīcība, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķrādītāju. Tas ir Eiropas Komisijas ierosinātās 2021. gada tiesību aktu paketes mērķis, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu, par kuru pašlaik notiek sarunas Eiropas Parlamentā un Padomē. Tas ietver ETS reformu, pastiprinot maksimālo apjomu un paplašinot sistēmu, lai aptvertu jūrniecības emisijas, kā arī paralēlu sistēmu, kas aptvertu ēkas un autotransportu.

Emisiju tendences

2021. gadā stacionārās iekārtas radīja 1335 miljonus tonnu CO2 ekv. emisiju. Tas ir par 6,6 % vairāk nekā emisijas 2020. gadā, bet joprojām par 5,6 % mazāk nekā 2019. gadā 37 . Enerģētikas nozarē 2021. gadā bija vērojams 8,4 % pieaugums, ko galvenokārt noteica pāreja no dabasgāzes izmantošanas uz akmeņogļu izmantošanu, kas saistīta ar gāzes cenu pieaugumu un lielāku pieprasījumu pēc elektroenerģijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas. Tomēr kopējās emisijas enerģētikas nozarē 2021. gadā joprojām bija par 8,1 % zemākas nekā 2019. gadā, jo pieprasījums pēc elektroenerģijas šajos divos gados bija ļoti līdzīgs.

Arī emisijas no rūpniecības nozares emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā 2021. gadā bija lielākas (par 4,6 %) nekā 2020. gadā, bet par 2,6 % mazākas nekā 2019. gadā. Liels pieaugums bija vērojams lielākajā daļā nozaru, tostarp dzelzs un tērauda un ķīmisko vielu nozarē. Pēc vairāk nekā 60 % krituma 2020. gadā ES ETS aviācijas nozares emisijas 2021. gadā palielinājās par 30 %, bet joprojām bija par 50 % mazākas nekā 2019. gadā. 38

4. attēls. Verificētās ETS emisijas (2005.–2021. g.), dalībvalstu prognozes ar esošajiem pasākumiem (2021.–2030. g.), ETS maksimālās robežvērtības 2., 3. un 4. posmā un uzkrātais ETS kvotu pārpalikums (2008.–2021. g.), t. sk. AK (Ziemeļīrijā), Norvēģijā un Islandē (NB! pielāgošana robežvērtības 4. posmam)

ETS radītie resursi

ES ETS īsteno principu “piesārņotājs maksā”, taču tas arī rada būtiskus resursus klimatrīcībai (sk. 6. nodaļu).

5. attēls. Izsolēs gūtie ieņēmumi un paziņotais izmantojums, 2013.–2021. g. (miljardi EUR), ES27

Tā kā 2021. gadā pieauga oglekļa cena, palielinājās arī ETS izsolēs gūtie ieņēmumi, kas kopumā sasniedza aptuveni 31 miljardu EUR 39 . Tas nozīmē, ka ieņēmumi gandrīz divkāršojās salīdzinājumā ar 2020. gadā iegūtajiem 16,5 miljardiem EUR. No šā 31 miljarda EUR 25 miljardi EUR nonāca tieši 27 dalībvalstīs. Tās ziņoja, ka 2021. gadā vidēji 76 % no ieņēmumiem tika iztērēti klimata un enerģētikas mērķiem, 40 kas atbilst vidēji 75 % 2013.–2020. gada periodā (5. attēls). Aptuveni 24 % no dalībvalstu ieņēmumiem ir paredzēti īpašiem klimata un enerģētikas pasākumiem, 25 % nonāca īpašos vides fondos, bet 51 % — valstu budžetos.

Vairākas dalībvalstis 2021. gadā izsolēs gūtos ieņēmumus izmantoja arī, lai mazinātu enerģijas cenu krīzes sociālo ietekmi.

Darbības aviācijas un jūras transporta jomā

Emisijas no aviācijas ārpus Eiropas, no lidojumiem uz Eiropas Ekonomikas zonu un lidojumiem uz valstīm ārpus EEZ, izņemot lidojumus uz Apvienoto Karalisti un Šveici, patlaban netiek iekļautas ES ETS saskaņā ar ES ETS direktīvā paredzēto “laika apturēšanas” noteikumu.

Pašlaik Eiropas Parlaments un Padome apspriež Komisijas priekšlikumu par ES ETS paplašināšanu, lai tajā iekļautu jūras transporta radītās emisijas. Priekšlikuma pamatā ir Monitoringa, ziņošanas un verifikācijas regula, 41 ar kuru kopš 2018. gada tiek izsekotas CO2 emisijas no lieliem kuģiem, kas ienāk ES ostās. ES turpina atbalstīt vērienīgu pasākumu izstrādi saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas stratēģiju par SEG emisiju samazināšanu, piemēram, iespējamos degvielas SEG intensitātes standartus un uz tirgu balstītus pasākumus.

ES oglekļa tirgus

ES oglekļa cena kopš 2018. gada ir pastāvīgi pieaugusi. 2021. gadā tā turpināja pieaugt augsto gāzes cenu un tirgus gaidāmā 2030. gada klimatisko ieceru palielinājuma, kā arī ar to saistīto rīcībpolitikas reformu dēļ. Augstāka oglekļa cena veicināja elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu kāpumu, taču daudz mazākā mērā nekā gāzes cenu pieaugums. Komisija 2021. gada oktobra paziņojumā par enerģijas cenām aplēsa, ka gāzes cenas pieauguma ietekme uz elektroenerģijas cenu ir deviņas reizes lielāka nekā oglekļa cenas pieauguma ietekme 42 . Kopš tā laika gāzes cenas ir turpinājušas strauji pieaugt, savukārt ETS cenas ir saglabājušās līdzīgā diapazonā. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes ziņojumā, kas tika pabeigts 2022. gada martā, tika izslēgta spekulāciju nozīme oglekļa cenu pieauguma veicināšanā 43 (sk. Oglekļa tirgus ziņojumu) 44 .

3KOPĪGO CENTIENU EMISIJAS

Kā redzams 6. attēlā, kopš 2013. gada ES mēroga emisijas kopīgo centienu nozarēs ir bijušas zem gada ierobežojuma. ES27 emisijas, uz kurām attiecas Kopīgo centienu lēmums 45 (KCL), 2020. gadā bija par 16,3 % mazākas nekā 2005. gadā; ES par sešiem procentpunktiem pārsniedza 2020. gada mērķrādītāju. Pēc izteikta 2020. gada emisiju krituma pandēmijas rezultātā 2021. gadā emisijas KCR nozarēs atkal pieauga. Pamatojoties uz aptuveniem datiem, 2021. gadā kopīgo centienu emisijas bija par 3,5 % lielākas nekā 2020. gadā. Visizteiktākais pieaugums bija vērojams transporta nozarē (salīdzinājumā ar 2020. gadu emisijas palielinājās par vairāk nekā 7 %), kam sekoja ēku radītās emisijas (pieaugums par 3,1 %). Lauksaimniecības nozarē 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu bija vērojams neliels emisiju samazinājums (par vairāk nekā 0,3 %), taču kopumā samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu bija neliels (aptuveni 2 %).

6. attēls. Emisijas nozarēs, uz kurām attiecas tiesību akti par kopīgiem centieniem 2005.–2030. gadam, un ikgadējais emisiju iedales apjoms (AEA), ES27 (Mt CO2 ekv.) (sīkāku informāciju skatīt Komisijas dienestu darba dokumentā) 46  

Kopīgo centienu lēmuma rezultāti (2013.–2020. g.)

Visas dalībvalstis ir izpildījušas savus kopīgo zvejas centienu pienākumus visos gados no 2013. līdz 2019. gadam. Malta katru gadu pārsniedza ikgadējo emisiju iedales apjomu (AEA), bet deficītu sedza, pērkot AEA no Bulgārijas. Arī Austrija, Beļģija, Kipra, Igaunija, Somija un Luksemburga 2019. gadā pārsniedza AEA, bet deficīta segšanai izmantoja iepriekšējo gadu ietaupītos pārpalikumus. Vācijai un Īrijai nebija pietiekama ietaupītā pārpalikuma, lai segtu deficītu. Vācija pārnesa AEA no 2020. gada, lai izpildītu saistības par 2019. gadu, savukārt Īrija izmantoja starptautiskos kredītus no tīras attīstības mehānisma, lai izpildītu saistības. Visas dalībvalstis, izņemot Ungāriju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, uzkrāja AEA pārpalikumu iespējamai izmantošanai 2020. gadā.

Šobrīd turpinās atbilstības cikls 2020. gadam, kas ir pēdējais gads saskaņā ar Kopīgo centienu lēmumu. Pamatojoties uz ikgadējo pārskatu saskaņā ar KCL, četrās dalībvalstīs emisijas pārsniedza tām noteikto AEA (7. attēls). Kipras emisijas pārsniedza AEA par 7 %; tai ir pietiekams AEA pārpalikums no iepriekšējiem gadiem, lai 2020. gadā izpildītu prasības. Tā kā Vācija pārnesa daļu 2020. gada AEA, lai panāktu atbilstību 2019. gadam, tās 2020. gada emisijas pārsniedz atlikušo 2020. gada AEA par 3 %. Maltas un Īrijas emisijas pārsniedza AEA attiecīgi par 12 % un 19 %, un tām, tāpat kā Vācijai, būs jāpērk AEA no citām dalībvalstīm un/vai jāizmanto starptautiskie kredīti, lai 2020. gadā panāktu atbilstību, jo tām nav pietiekama uzkrātā AEA pārpalikuma.

7. attēls. Atšķirība starp dalībvalstu 2020. gada mērķrādītāju saskaņā ar KCL un emisijām nozarēs, kurās 2020. gadā ir kopīgi centieni (procentos no 2005. gada emisijām) 47  

Progress attiecībā uz 2030. gada mērķrādītājiem saskaņā ar Kopīgo centienu regulu

Sākot no 2021. gada, Kopīgo centienu regulā 48 (KCR) ir noteikti valstu emisiju mērķrādītāji 2030. gadam un AEA katram gadam no 2021. līdz 2030. gadam, tostarp Islandei un Norvēģijai 49 . 

Dalībvalstis plāno un īsteno rīcībpolitiku un pasākumus, lai sasniegtu pašreizējos 2030. gada kopīgo centienu mērķrādītājus, kas noteikti KCR. Kopumā ES27 valstīs pašreizējā valstu rīcībpolitika līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 22 % salīdzinājumā ar 2005. gadu (8. attēls), kas ir krietni mazāk nekā pašreizējais 29 % kopīgo centienu emisiju samazināšanas kopējais mērķrādītājs. Ja dalībvalstis īstenos visus papildu rīcībpolitikas virzienus, par kuriem tās ir ziņojušas, ES pilnībā nesasniegs 29 % samazinājuma mērķrādītāju saskaņā ar pašreizējo KCR. Komisija ir ierosinājusi grozīt KCR, lai līdz 2030. gadam sasniegtu augstāku mērķrādītāju, proti, 55 % SEG iekšzemes emisiju samazinājumu, ierosinot palielināt 2030. gada mērķrādītāju kopīgo centienu nozarēm līdz 40 % emisiju samazinājumam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Par to notiek sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi.

Tas norāda uz to, ka dalībvalstīm ir steidzami jāplāno un savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos jāīsteno papildu klimatrīcība kopīgo centienu nozarēs. Tā kā dalībvalstīm līdz 2023. gada 30. jūnijam 50 ir jāiesniedz atjaunināto plānu projekti, Komisija gatavo norādījumus, lai palīdzētu tām sagatavoties.

Aptuvenie pārskata dati par 2021. gadu liecina, ka četrām dalībvalstīm šajā gadā paredzams pārsniegt to pašreizējo AEA — Čehijai par 1 procentpunktu, Itālijai par 2 procentpunktiem, Īrijai par 5 procentpunktiem un Kiprai par 14 procentpunktiem. Tā kā 2021. gads ir pirmais gads saskaņā ar KCR, atlikušais pārpalikums saskaņā ar KCL netiek pārnests. Tomēr dalībvalstis varēs izmantot citas elastīgas iespējas saskaņā ar KCR.

8. attēls. Starpība starp 2030. gada KCR mērķrādītājiem un prognozētajām emisijām 51 ar pašreizējiem pasākumiem un papildu pasākumiem procentos no 2005. gada emisijām ES27, Islandē un Norvēģijā (pozitīvas vērtības norāda, ka prognozētie mērķrādītāji tiks pārsniegti; negatīvas vērtības norāda, ka tie netiks sasniegti)

Rīcībpolitika galvenajās nozarēs

- Transports

Galvenie faktori, kas samazina autotransporta radītās emisijas, ir jauniem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļiem piemērojami CO2 emisiju standarti. Vidējās emisijas no jauniem vieglajiem automobiļiem saruka no 130,3 g CO2/km WLTP 52  (t. i., 107,5 g CO2/km NEDC 53 ) 2020. gadā līdz 114,7 g CO2/km 2021. gadā saskaņā ar 2021. gada provizoriskajiem monitoringa datiem 54 . Tas turpina kopš 2019. gada novēroto straujo ES reģistrēto jauno vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanās tendenci, pateicoties stingrākiem ES autoparka CO2 mērķrādītājiem, kas tiek piemēroti kopš 2020. gada. Turklāt ir ārkārtīgi palielinājies akumulatora elektroautomobiļu īpatsvars. 2021. gadā 10 % no ES no jauna reģistrēto vieglo automobiļu skaita bija akumulatora elektriski darbināmi automobiļi (salīdzinājumā ar 2 % 2019. gadā un 6 % 2020. gadā). Provizoriskie dati liecina, ka 2021. gadā līdz 193,8 g CO2/km WLTP samazinājās arī furgonu vidējās emisijas: no 200,3 g CO2/km WLTP (t. i., 155,0 g CO2/km NEDC) 2020. gadā, arī pateicoties stingrākiem mērķrādītājiem, kas tiek piemēroti kopš 2020. gada (9. attēls).

9. attēls. CO2 emisijas un ES autoparka mērķrādītāji (vieglie automobiļi un furgoni)

Lielas noslodzes transportlīdzekļi (LNT), piemēram, kravas automobiļi, smagie furgoni un autobusi, rada aptuveni 30 % no visām autotransporta CO2 emisijām. Spēkā esošie tiesību akti paredz, ka ražotāja jaunu smago kravas automobiļu parka vidējās CO2 emisijas, salīdzinot ar 2019. gada līmeni, līdz 2025. gadam jāsamazina par 15 %, bet līdz 2030. gadam — par 30 %. Paredzams, ka 2022. gada beigās gaidāmajā Komisijas tiesību akta priekšlikumā tiks pastiprināti spēkā esošie standarti un paplašināta to darbības joma, attiecinot to uz lielāko daļu atlikušo LNT transportlīdzekļu grupu.

Ar Degvielas kvalitātes direktīvu arī tika samazinātas transporta radītās emisijas; tajā noteikts, ka degvielas aprites cikla SEG emisiju intensitāte līdz 2020. gadam jāsamazina par 6 %, salīdzinot ar 2010. gada līmeni. Piegādāto degvielu vidējā SEG intensitāte 2020. gadā bija par 5,5 % mazāka nekā 2010. gadā. ES degvielas piegādātāju panākumi dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi (10. attēls).

10. attēls. ES degvielas piegādātāju sasniegtie degvielu SEG intensitātes samazinājumi ES27 2010.–2019. gada periodā un 2010.–2020. gada periodā (avots: EVA)

-F-gāzes

Fluorēto gāzu (“F-gāzes”) ietekme uz globālo sasilšanu ir līdz 25 000 reižu lielāka nekā CO2. Pēc 2014. gada, pateicoties spēkā esošajai F-gāzu regulai (Regula (ES) Nr. 517/2014), tika apturēta desmit gadus ilgā F-gāzu emisiju pieauguma tendence. No 2014. gada līdz 2020. gadam ES27 emisijas samazinājās par 20 %, un daļēji halogenēto fluorogļūdeņražu (HFC) gāzu piegāde tirgum no 2015. gada līdz 2019. gadam saruka par 47 % CO2ekv., jo īpaši tāpēc, ka saldēšanas iekārtas pārgāja uz klimatam draudzīgākām alternatīvām. Komisija 2022. gada aprīlī ierosināja jaunu F-gāzu regulu par papildu emisiju samazinājumu līdz 2050. gadam.

-ONV

Arī ozona slāni noārdošas vielas (ONV) ir ļoti spēcīgas siltumnīcefekta gāzes. To izmantošana un ražošana ES pēdējās desmitgadēs ir samazinājusies par 99 %, īstenojot globālus pasākumus ozona slāņa aizsardzībai saskaņā ar Monreālas protokolu. Lielākie ES atlikušie ONV avoti ir vecākas putas, kas izmantotas par 20 gadiem vecāku ēku siltināšanai un kas izdalās, atjaunojot vai nojaucot ēkas. Jaunā priekšlikuma regulai par ONV, ko Komisija pieņēma 2022. gada aprīlī, mērķis ir izvairīties no emisijām, pieprasot savākt un iznīcināt vai atkalizmantot šos piesārņotājus.

4ZEMES IZMANTOŠANA, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅA UN MEŽSAIMNIECĪBA

Zemes izmantošanai, zemes izmantošanas maiņai un mežsaimniecībai (ZIZIMM) būs izšķiroša nozīme ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, jo atkarībā no zemes izmantošanas veida zeme var gan emitēt SEG emisijas atmosfērā, gan no tās aizvadīt CO2. Eiropas Savienībā ZIZIMM atmosfērā emitē mazāk SEG nekā CO2, ko tā absorbē biogēnos procesos, taču pēdējos gados šis dabiskais oglekļa piesaistītājs ir samazinājies. Lai novērtētu Kioto protokolā noteikto mērķrādītāju, dalībvalstis ir apņēmušās 2013.–2020. gadam uzskaitīt papildu darbības ZIZIMM jomā, ziņojot par SEG emisijām un CO2 piesaisti 55 . 

11. attēls. Paziņotās (R) un provizoriski uzskaitītās (A) emisijas un piesaistījumi saskaņā ar Kioto protokolu, otrais saistību periods, ES27  56

11. attēlā parādīta “paziņoto” emisiju un piesaistījumu samazināšanās pa darbībām ES Kioto protokola otrajā saistību periodā (2013.–2020. g.). Vidējās neto piesaistītās emisijas šajā periodā bija 320,2 Mt CO2 ekv. Saskaņā ar Kioto protokola uzskaites noteikumiem “uzskaitītā” bilance radīja vidēji 84,3 Mt CO2 ekv. oglekļa piesaistītāja (vai kredītu), un neto kredīti samazinājās no –123,2 Mt CO2 ekv. 2013. gadā līdz –58,4 Mt CO2 ekv. 2020. gadā. 57 Tas ietver gan “izvēlētās”, gan “obligātās” darbības (apmežošana / mežu atjaunošana, atmežošana un mežu apsaimniekošana). 58  

Galvenais iemesls šim piesaistītāja samazinājumam ir paziņoto neto piesaistījumu un uzskaitīto neto kredītu samazinājums no meža apsaimniekošanas 2013.–2020. gadam 59 . Oglekļa piesaistījumu samazinājums ir saistīts ar vairāku faktoru kombināciju, tostarp lielāku pieprasījumu pēc koksnes (piemēram, 2018. gadā Somijā), mežizstrādei nepieciešamo briedumu sasniegušo mežu īpatsvara pieaugumu (Igaunijā, Latvijā) un biežākiem tādu dabisku traucējumu gadījumiem kā kukaiņu invāzijas (Čehijā kopš 2015. gada), vētrām (2019. gadā Polijā), sausumu un meža ugunsgrēkiem (piemēram, 2017. gadā Itālijā un Portugālē). Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm, izmantojot Kioto protokola otrā saistību perioda uzskaites noteikumus, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Francijai, Horvātijai, Kiprai, Slovēnijai un Somijai ir vidējais ZIZIMM neto debets. 60

Pašreizējā ZIZIMM regulā 61 un sekundārajos tiesību aktos 62 ir noteikts, ka no 2021. gada katrai dalībvalstij saskaņā ar debeta nepieļaušanas noteikumu ir jākompensē SEG emisijas no nozares ar vismaz līdzvērtīgu no atmosfēras izvadītā CO2 daudzumu.

Pirmo reizi paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” Komisija ierosināja, ka ES neto piesaistes mērķis ZIZIMM nozarē 2030. gadā ir 310 miljoni tonnu CO2 ekv. Šis ES mēroga mērķrādītājs ir jāsasniedz, izmantojot saistošus valstu mērķrādītājus. Raugoties tālākā nākotnē, Komisija ir ierosinājusi koncentrēties uz zemes nozari, apvienojot lauksaimniecības (galvenokārt lopkopības un mēslošanas līdzekļu) radītās emisijas un ZIZIMM neto piesaisti. Mērķis ir līdz 2035. gadam panākt klimatneitralitāti zemes nozarē un pēc tam — neto negatīvas emisijas.

Komisijas 2021. gada decembra paziņojumā par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem 63 ir noteikti mērķi un rīcības plāni, lai panāktu oglekļa piesaistīšanu, izmantojot dabā balstītus risinājumus 64 un rūpnieciskās tehnoloģijas. Komisija izstrādā tiesisko regulējumu ES oglekļa piesaistes sertificēšanai, lai atalgotu zemes apsaimniekotājus par oglekļa piesaistīšanu, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus (“oglekļsaistīga lauksaimniecība”). Tā arī palīdzēs izveidot ES iekšējo tirgu CO2 uztveršanai, izmantošanai, uzglabāšanai un transportēšanai, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, Zemes novērošanu (Copernicus programma). 65  

5PIELĀGOŠANĀS KLIMATA PĀRMAIŅĀM

ES 2021. gada Klimatadaptācijas stratēģijas īstenošana ir daudzgadu projekts, un šogad ir gūti nozīmīgi sasniegumi.

Komisija publicēja tehniskos norādījumus par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā, kā to prasa Eiropas Klimata akts 66 . Tie ļauj investoriem pieņemt pamatotus lēmumus par projektiem, kas ir saderīgi ar Parīzes nolīgumu un ES klimata mērķrādītājiem.

Eiropas klimata un veselības novērošanas centram, ko 2021. gada martā izveidoja Komisija un EVA, jau tagad ir būtiska nozīme, 67 jo tas novērš būtisku zināšanu trūkumu, palīdzot pārvarēt šķēršļus, kas neļauj mums novērst klimata pārmaiņu strauji pieaugošo un negatīvo ietekmi uz veselību. Novērošanas centrs sniedz informāciju un rīkus, lai novērtētu klimata pārmaiņas un veselību. Tas arī sniedz efektīvus risinājumus un intervences pasākumus, lai integrētu un uzlabotu klimatadaptācijas stratēģijas valstu un reģionālā un vietējā līmeņa veselības rīcībpolitikā. Jaunās ilgtspējīgas finanšu un mežu stratēģijas novērš klimatisko zaudējumu apdrošinātības deficītu un palielina mežu noturību. Pirmais ES paziņojums par pielāgošanos klimata pārmaiņām tika iesniegts UNFCCC 2021. gada oktobrī 68 .

Klimatadaptācijas misija ir guvusi labus panākumus, veicinot pakāpeniskas izmaiņas adaptācijas pasākumos vietējā un reģionālajā līmenī. Tā atbalsta vismaz 150 ES reģionus un kopienas, lai paātrinātu to pārveidi un līdz 2030. gadam panāktu klimatnoturību. Misijas hartu ir parakstījuši 118 reģioni un vietējās pašvaldības no 18 dalībvalstīm, lai pievienotos prakses kopienai, un tā ir izsludinājusi 12 uzaicinājumus iesniegt pieteikumus finansējuma saņemšanai 240 miljonu EUR apmērā.

EVA plāno 2022. gada beigās sagatavot pilnīgu ziņojumu par stāvokli valstu pielāgošanās pasākumu īstenošanā. Ziņojuma pamatā būs valstu iestāžu ziņojumi no 2021. gada marta saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu 69 un citiem avotiem.

6KLIMATRĪCĪBAS FINANSĒŠANA

Pārkārtojoties uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi. ES līmenī finansējums ir pieejams no dažādiem avotiem.

Finansējums no ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas

Inovāciju fonds ir viena no pasaulē lielākajām finansēšanas programmām, kura finansē inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju izvēršanu. To finansē, šajā desmitgadē izsolot 450 miljonus ES ETS kvotu, kas veido aptuveni 38 miljardus EUR 70 . Kopš tās darbības sākuma 2020. gadā 54 projektos ir ieguldīti aptuveni 3 miljardi EUR. 2021. gadā tika pabeigti divi projektu konkursi: viens lielajiem ieguldījumiem 71 1,146 miljardu EUR apmērā un viens mazajiem ieguldījumiem 72 109 miljonu EUR apmērā.

Saskaņā ar pirmo uzaicinājumu iesniegt liela mēroga projektus tika piešķirtas septiņas dotācijas, un izvēlētie piedāvājumi tika iesniegti ETS nozarēs, tostarp ķīmijas, tērauda, cementa, naftas pārstrādes rūpnīcu, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas nozarē. Pirmajā uzaicinājumā iesniegt neliela mēroga projektus dotācijas tika piešķirtas 32 projektiem plašākā ETS nozaru klāstā, tostarp zaļā ūdeņraža, enerģijas uzglabāšanas, stikla, siltumenerģijas un oglekļa uztveršanas nozarēs.

Otrajā liela mēroga projektu konkursā 2022. gada jūlijā tika iepriekš atlasīti 17 projekti cementa, ūdeņraža, ķīmisko vielu un citās nozarēs par kopējo summu 1,8 miljardi EUR Bulgārijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Islandē, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā un Zviedrijā. Šo projektu mērķis ir ietaupīt līdz 136 miljoniem tonnu CO2 ekv. pirmajos 10 darbības gados.

Nākamajam liela mēroga uzaicinājumam, kas tiks izsludināts 2022. gada rudenī, ir bezprecedenta budžets 3 miljardu EUR apmērā, un tajā ir iekļautas sadaļas projektiem, kas paredzēti plāna REPowerEU īstenošanai, ūdeņraža un elektrifikācijas, tīro tehnoloģiju ražošanas un izmēģinājuma projektiem.

Modernizācijas fonds, arī no ES ETS, atbalsta dalībvalstis ar zemākiem ienākumiem, lai modernizētu savas energosistēmas un uzlabotu energoefektivitāti. Līdz 2030. gadam šo dalībvalstu atbalstam izsolīs vairāk nekā 640 miljonus kvotu (kas veido aptuveni 51 miljardu EUR) 73 . Kopš 2021. gada Horvātijai, Čehijai, Igaunijai, Ungārijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai ir pārskaitīti 3,3 miljardi EUR, finansējot 71 investīciju pārkārtošanās procesam tādās jomās kā fotoelementi un elektrotīkli elektromobiļu uzlādei. 

Klimata rīcībpolitikas iekļaušana ES budžetā  

ES līmenī investīcijas pārkārtošanās procesam tiks piesaistītas no diviem galvenajiem avotiem: ES daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam 1,2 triljonu EUR apmērā un 806,9 miljardu EUR no NextGenerationEU, kas atbalsta ES atveseļošanos. Vismaz 30 % no šiem diviem avotiem kopā (potenciāli vairāk nekā 670 miljardi EUR pašreizējās cenās) tiks tērēti klimata pārmaiņu apkarošanai. 74

Arī ES 2021.–2027. gada budžeta izdevumu programmās ir noteikti izdevumu mērķi klimata jomā vismaz 30 % apmērā. Tās ietver Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) (30 %), programmu “Apvārsnis Eiropa” (35 %), Kohēzijas fondu (37 %), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (60 %) un LIFE (61 %).

Programmas un fondi

ES Atveseļošanas un noturības mehānisms, kurš ir NextGenerationEU centrālais elements un kura vērtība sasniedz 723,8 miljardus EUR, ļauj dalībvalstīm ievērojami palielināt klimatiskās investīcijas. Lai varētu pretendēt uz mehānisma dotācijām (338 miljardi EUR) un aizdevumiem (385,8 miljardi EUR), dalībvalstīm ir jāsagatavo atveseļošanas un noturības plāni, kuros izklāstīti ieguldījumi un rīcībpolitikas reformas, kas rada ES pievienoto vērtību no zaļās pārkārtošanās. Katrā valsts plānā vismaz 37 % no plānotajiem izdevumiem jāpiešķir klimatrīcībai, un katram pasākumam jāatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Visi 26 plāni, kas pieņemti līdz septembra vidum, pārsniedz 37 % kritēriju; 40 % no to kopējiem finanšu līdzekļiem ir atvēlēti klimata mērķiem, lai gan dažas dalībvalstis klimata rīcībpolitikas finansēšanai ir izlietojušas vairāk nekā pusi no piešķirtajiem līdzekļiem. Paredzams, ka aptuveni 44 % no klimatam piešķirtā finansējuma tiks novirzīti atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei, bet 34 % — ilgtspējīgai mobilitātei 75 . Ja 2022. gada maijā tiks pieņemti REPowerEU priekšlikumi, lai risinātu Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz enerģētiku, dalībvalstīm būs iespēja atjaunināt savus plānus un palielināt atbalstu energoefektivitātei un atjaunīgajai enerģijai.

Vismaz 30 % no programmas InvestEU mērķa budžeta 372 miljardu EUR apmērā papildus investīcijām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam tiks piešķirti klimata mērķiem. Ilgtspējīgas infrastruktūras loga ietvaros 60 % finansējuma ir jāizlieto klimata un vides jomā 76 . EIB, EIF un citas īstenošanas partnerbankas izmantos InvestEU garantijas privātā sektora ieguldījumiem saskaņā ar klimata un vides izsekojamību un Komisijas izstrādātajiem norādījumiem par drošināšanu ilgtspējas aspektā.

Pētniecība un inovācija veicina zaļo pārkārtošanos, testējot un demonstrējot risinājumus, izstrādājot revolucionāras inovācijas un zināšanas rīcībpolitikai, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Programmā “Apvārsnis Eiropa” vismaz 35 % no tās 95,5 miljardu EUR budžeta tiks atvēlēti pētniecībai un inovācijai, lai atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos, dodot iedzīvotājiem iespēju aktīvi piedalīties zaļās pārkārtošanās procesā. Tiek veidotas jaunas partnerības, kas palielina klimatneitralitātei nepieciešamo tehnoloģiju apjomu. Programmā “Apvārsnis Eiropa” līdz 2021. gada beigām klimatrīcībā ieguldīti gandrīz 4,2 miljardi EUR 77 .

Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds 78 atbalsta dalībvalstis ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā, vienlaikus sekmējot pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un citas ES prioritātes. Katra dalībvalsts ir sagatavojusi partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta ieguldījumu stratēģija attiecībā uz tās kohēzijas politikas finansējumu 2021.–2027. gadam. Fondi 2021.–2027. gadā nodrošinās vismaz 78 miljardus EUR ieguldījumu klimatrīcībā (30 % no kopējā ERAF un 37 % no kopējā Kohēzijas fonda budžeta piešķīruma). Provizoriskie dati no programmu projektiem un pieņemtajām programmām liecina, ka klimatam piešķirtie līdzekļi pārsniegs noteikto mērķi.

12. attēls. Kohēzijas politikas klimata fondu līdzekļu sadalījums pa tematiskajām jomām (provizoriski dati)

Taisnīgas pārkārtošanās fondā ir paredzēts ES ieguldījums 19,2 miljardu EUR apmērā ieguldījumiem 2021.–2027. gadā Eiropas reģionos, kurus visvairāk ietekmēs pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, ņemot vērā ietekmi uz to ekonomisko struktūru un sociālo ietekmi. Pēc fonda izveides dalībvalstis tagad gatavo taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus (TPTP), kas Komisijai jāpieņem kā daļa no kohēzijas politikas programmām. Ir apstiprināti Grieķijas, Kipras, Austrijas, Ziemeļreinas-Vestfālenes un Zviedrijas plāni.

Eiropas Sociālais fonds (ESF+) atbalsta nodarbinātību un ieguldījumus cilvēkkapitālā. Līdz septembra vidum tika pieņemta aptuveni trešdaļa ESF+ programmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Sarunas joprojām turpinās; paredzams, ka visas ESF+ programmas tiks pieņemtas līdz gada beigām. Lai atbalstītu zaļo darbvietu radīšanu un prasmju un kvalifikācijas pielāgošanu pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, dalībvalstis plāno izstrādāt jaunus apmācības veidus, mācību programmas, stažēšanos un uzņēmējdarbības modeli, piemēram, sociālo uzņēmējdarbību.

Tehniskā atbalsta instruments turpināja sniegt pielāgotu tehnisko atbalstu dalībvalstīm, lai izstrādātu un īstenotu reformas saistībā ar Eiropas zaļā kursa prioritātēm. 17 dalībvalstis 79 saņēma atbalstu, izmantojot īpašu papildu REPowerEU uzaicinājumu, lai apzinātu piemērotas reformas un ieguldījumus nolūkā pakāpeniski samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā.

Programma “LIFE” ir ES instruments vides un klimatrīcības pasākumu finansēšanai. 2021. gadā 132 projektiem tika piešķirti vairāk nekā 290 miljoni EUR, tostarp projektiem tādās jomās kā klimatneitrāla lauksaimniecība, kūdrāju atjaunošana, siltuma atgūšana dzelzs un tērauda ražošanā un mežu un infrastruktūras pielāgošana klimatam. Klimata un vides projektiem 2022. gadā tiks piešķirti aptuveni 755 miljoni EUR, tostarp enerģētikas pārkārtošanai. Jūnijā programmai “LIFE” pievienojās Ukraina, kas varētu saņemt LIFE atbalstu, lai palīdzētu atjaunot vidi pēc Krievijas iebrukuma radītā postījuma.

7STARPTAUTISKĀ KLIMATRĪCĪBA

Tā kā ir pabeigts Parīzes nolīguma pirmais piecu gadu cikls, aizvadītajā gadā ir notikusi intensīva un produktīva starptautiska apmaiņa, jo īpaši ES, Ķīnas un Kanādas kopīgi rīkotajās ministru sanāksmēs par klimatrīcību, Petersbergas klimata dialogā, Romas G20 samitā un ANO klimata pārmaiņu konferencē Glāzgovā (COP26).

Sekojot ES piemēram, gandrīz visas lielākās ekonomikas ir apņēmušās līdz gadsimta vidum vai aptuveni gadsimta vidū panākt neto nulles līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisijas. Daudzas no tām ir ievērojami palielinājušas savus 2030. gada emisiju mērķrādītājus (valstu noteiktos ieguldījumus), pierādot, ka Parīzes nolīgums darbojas un ka ES iedvesmo citus paātrināt rīcību. Tomēr saskaņā ar pašreizējo valstu rīcībpolitiku un pasākumiem pasaule nav ceļā uz Parīzes nolīguma temperatūras mērķa sasniegšanu. Ja valstis izpildīs visus jaunos solījumus, pasaule, iespējams, izvairīsies no dažām nopietnām klimata pārmaiņu sekām, tomēr līdz gadsimta beigām sasilšana joprojām pārsniegs 1,5 °C.

ES un tās dalībvalstis turpina palielināt izpratni par zaļās pārkārtošanās sniegtajām iespējām un sekām, ko var radīt novēlota rīcība. ES mudina starptautiskos partnerus un palīdz tiem nodrošināt spēcīgāku un ilgtspējīgāku reakciju uz mūsu kopīgajiem klimata pārmaiņu draudiem.

ES un tās dalībvalstis ir lielākais publiskā klimata finansējuma sniedzējs pasaulē, un 2020. gadā emisiju samazināšanai un noturības pret klimata pārmaiņu sekām palielināšanai jaunattīstības valstīs ir paredzēti 23,4 miljardi EUR, tostarp 5,2 miljardi EUR ir paredzēti ES līmenī (ES budžets, Eiropas Attīstības fonds un Eiropas Investīciju banka). Publiskais finansējums un regulatīvās reformas palīdz mobilizēt kapitālu un palielināt privātos ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka pārejas ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas sniedz nozīmīgu ieguldījumu globālajos klimata novērtējumos un rīcībā, un ES ir viena no galvenajām finansētājām, kas nodrošina pierādījumu bāzi, uz kuras balstās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumi 80 .

Jaunas iniciatīvas, ko ES iniciējusi pēdējā gada laikā, ir, piemēram, Dienvidāfrikas un donoru grupas partnerība “Taisnīga enerģētikas pārkārtošana”, kuras vērtība ir 8,5 miljardi ASV dolāru, priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas un prezidenta Džo Baidena iniciētais globālais metāna emisiju mazināšanas solījums, kuram līdz šim pievienojušās vairāk nekā 100 valstis, ES un Japānas Zaļā alianse un G20 valstu vadītāju lēmums izbeigt starptautisku valsts finansējumu akmeņogļu enerģijas ražošanai bez ierobežojumiem.

(1)

2021. un 2022. gadā IPCC publicēja trīs darba grupu sagatavotos ziņojumus Sestajam novērtējuma ziņojumam: 2021. gada augustā Ziņojumu par fizikālajiem zinātniskajiem pamatiem ( I darba grupa ), 2022. gada februārī Ziņojumu par ietekmi, pielāgošanos un neaizsargātību ( II darba grupa ) un 2022. gada aprīlī Ziņojumu par klimata pārmaiņu mazināšanu ( 3. darba grupa ) .

(2)

IPCC 3. darba grupa: Klimata pārmaiņu mazināšana (2022), lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi saskaņā ar valstu rīcībpolitiku, kas īstenota līdz 2020. gada beigām.

(3)

Jaunākā zinātniskā analīze liecina, ka temperatūra Eiropas sauszemes teritorijās šajā gadsimtā turpinās paaugstināties straujāk nekā vidēji pasaulē (EVA: Globālā un Eiropas temperatūra) .

(4)

  https://edgar.jrc.ec.europa.eu/dataset_ghg70 .

(5)

  https://www.iea.org/news/global-co2-emissions-rebounded-to-their-highest-level-in-history-in-2021 .

(6)

Neto nulles līmeņa emisijas nozīmē panākt līdzsvaru starp antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām no siltumnīcefekta gāzu avotiem un piesaisti, lai visas atlikušās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nonāk atmosfērā, tiktu kompensētas ar cilvēka izraisītu piesaisti no atmosfēras, tādējādi panākot neto nulles līmeņa emisijas.

(7)

  https://unfccc.int/sites/default/files/resource/European%20Union-BR4_C_2019_8832_and_SWD_2019_432_2.pdf . 

(8)

 Apvienotā Karaliste kopā ar 27 ES dalībvalstīm bija daļa no kopīgā ES mērķa 2020. gadam.

(9)

SEG emisijas un piesaiste 1990.–2020. gadam ir balstītas uz CRF tabulām, ko ES dalībvalstis līdz 2022. gada 27. maijam iesniedza UNFCCC, iesniedzot pārskata datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. Skaitļi var mainīties pēc atkārtotas iesniegšanas, kas nepieciešama pēc vēlākas pārskatīšanas.

(10)

SEG neto emisiju rādītāji 2021. gadam ir balstīti uz aptuveniem SEG pārskata datiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

(11)

Eiropas Vides aģentūra (EVA): 2022. gada SEG pārskats un aptuvens ES SEG pārskats 2021. gadam, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem. Piezīmes. 1. Enerģētikas nozare attiecas uz elektroenerģijas un siltuma ražošanu un naftas pārstrādi. 2. Rūpniecība ietver kurināmā sadedzināšanu rūpniecībā un būvniecībā, kā arī emisijas rūpniecības procesos un produktu lietošanā. 3. Ēkas ietver emisijas no enerģijas patēriņa dzīvojamās un terciārās ēkās, kā arī enerģijas patēriņa lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

(12)

 Pamatojoties uz 2022. gada SEG pārskatu un aptuveno ES SEG pārskatu 2021. gadam, kas balstīts uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, izņemot starptautiskos bunkurus. Neto nulles līmeņa emisiju lineārā trajektorija līdz 2050. gadam ir veidota atbilstoši ES mērķrādītājam — līdz 2030. gadam emisiju samazinājums par 55 %.

(13)

Divas trešdaļas aviācijas ietekmes uz klimatu veido emisijas, kas nav CO2 emisijas. Likumdevēji sāka tās apsvērt diskusijās par plānu “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, lai uzraudzītu un mazinātu šos īslaicīgos piesārņotājus.

(14)

Regula (ES) 2021/1119 (“Eiropas Klimata akts”), OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.

(15)

Komisijas paziņojums, ar ko sniedz tehniskus norādījumus par infrastruktūras klimatdrošināšanu 2021.–2027. gada periodā (2021/C 373/01, OV C 373, 16.9.2021., 1. lpp.), īstenojot Eiropas Klimata akta 5. panta 5. punktu.

(16)

Komisijas paziņojums “Labāks regulējums: apvienojot spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus, labāka regulējuma pamatnostādnes un labāka regulējuma rīkkopu”, 2021. gada novembris.

(17)

 Saskaņā ar nosacījumiem, kas ietverti pielikumos, kuri pievienoti Padomes īstenošanas lēmumiem, ar kuriem apstiprina valstu ANP. 

(18)

 COM(2022) 230 final; COM(2022) 240 final.

(19)

Direktīva 2009/28/EK.

(20)

COM(2022) 360 final.

(21)

COM(2022) 361 final.

(22)

SWD (2021) 180 final.

(23)

  https://ec.europa.eu/info/publications/210421-sustainable-finance-communication_en#csrd .

(24)

  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52022PC0071 .

(25)

  https://ec.europa.eu/info/publications/211027-banking-package_en .

(26)

  https://ec.europa.eu/info/publications/210922-solvency-2-communication_en .

(27)

Regula (ES) 2020/852 un Deleģētā regula (ES) 2022/1214.

(28)

  https://ec.europa.eu/info/consultations/finance-2022-esg-ratings_en .

(29)

https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13188-EU-banking-sector-review-of-macroprudential-rules-to-limit-systemic-risk_en .

(30)

 Padomes Ieteikums 2022/C 243/04.

(31)

Īstenošanu uzraudzīs, izmantojot NEKP.

(32)

 COM(2021) 801 final.

(33)

  https://europa.eu/climate-pact/index_en .

(34)

  https://europa.eu/climate-pact/pledges/individual-pledging_lv .

(35)

https://netzerocities.eu/

(36)

Atjauninājums, kas atspoguļo Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un ETS.

(37)

Kopš 2021. gada Apvienotā Karaliste vairs nav ES ETS dalībniece. Salīdzinājums ar 2020. gadu ir attiecīgi koriģēts.

(38)

Salīdzinājums ar koriģētajām 2020. un 2019. gada verificētajām emisijām, iekļaujot tikai lidojumus uz Apvienoto Karalisti un 0,3 miljonus tonnu CO2 ekv. saskaņā ar Šveices ETS.

(39)

ES27 + EEZ valstis.

(40)

Atlikušie 24 % ne vienmēr tiek tērēti citiem mērķiem. Daļa tiks iztērēta vēlākos gados vai tiks ieskaitīta vispārējā budžetā, ko izmanto vairākiem mērķiem, tostarp klimata pārmaiņām un enerģētikai.

(41)

Regula (ES) 2015/757.

(42)

COM(2021) 660 final.

(43)

https://www.esma.europa.eu/press-news/esma-news/esma-publishes-its-final-report-eu-carbon-market.

(44)

COM(2022) 516.

(45)

Lēmums Nr. 406/2009/EK.

(46)

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajām prognozēm saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kuras apkopojusi un pārbaudījusi EVA. Dati attiecas tikai uz ES27.

(47)

Pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajām prognozēm saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kuras apkopojusi un pārbaudījusi EVA. Līdz 2020. gadam rādītāji ietver tikai ES27, bet no 2021. gada — arī Islandi un Norvēģiju.

(48)

Regula (ES) 2018/842.

(49)

KCR vairs neļauj dalībvalstīm izmantot starptautiskos kredītus, lai sasniegtu mērķrādītājus, bet tās var kompensēt daļu SEG emisiju kopīgo centienu nozarēs, veicot neto piesaisti ZIZIMM nozarē, un dažām dalībvalstīm — anulējot kvotas esošajā ES ETS.

(50)

Regulas (ES) 2018/1999 14. pants.

(51)

Dalībvalstis iesniedza savas emisiju prognozes līdz 2021. gada martam. Dānija, Īrija, Latvija un Islande iesniedza atjauninātus ziņojumus 2022. gadā būtisku izmaiņu dēļ. EVA aizpildīja trūkstošās “prognozes ar papildu pasākumiem” ar “prognozēm ar esošajiem pasākumiem”. Sākotnējiem datiem ir dažādas mērauklas, ko aptuveni koriģē ar konversiju. Tāpēc starpības šeit ir norādītas tikai ilustratīvā nolūkā. Sk. sīkāku aprakstu pielikumā.

(52)

 Worldwide Harmonised Light Vehicles Test procedure (vispārēji harmonizētā vieglo transportlīdzekļu testa procedūra).

(53)

 New European Driving Cycle Test procedure (Eiropas Jaunā braukšanas cikla testa procedūra).

(54)

Vieglo pasažieru automobiļu un furgonu CO2 emisiju monitorings — Regula (ES) 2019/631; publicējusi EVA.

(55)

Lai sasniegtu Kioto mērķrādītājus, svarīgi ir nevis piesaistīto vai radīto emisiju absolūtie apjomi, bet gan piesaistīto un radīto emisiju izmaiņas salīdzinājumā ar līmeņatzīmi un konkrētu atskaites gadu, kā noteikts uzskaites noteikumos.

(56)

Šeit attēlotās paziņotās ZIZIMM emisijas un piesaistījumi saskaņā ar Kioto protokolu balstās uz konkrētām darbībām, un tie nav tie paši, kas zemesatkarīgās ZIZIMM emisijas un piesaistījumi, kas paziņoti UNFCCC konvencijas pārskatā.

(57)

Paziņoto emisiju un piesaistes laikrindas ES ir līdzīgas gan uzskaites, gan ziņošanas jomā, un atšķirības ir saistītas ar uzskaites noteikumu piemērošanu.

(58)

DK, DE, IE, ES, IT un PT izvēlējās iekļaut aramzemes apsaimniekošanu. DE, DK, IE, IT un PT izvēlējās iekļaut arī ganību apsaimniekošanu, un RO — veģetācijas atjaunošanu.

(59)

Grassi, G., et al., Brief on the role of the forest-based bioeconomy in mitigating climate change through carbon storage and material substitution, Sanchez Lopez, J., Jasinevičius, G. un Avraamides, M. (red.), Eiropas Komisija, 2021, JRC124374 .

(60)

Regula (ES) 2018/841.

(61)

Deleģētā Regula (ES) 2021/268 un SWD(2020) 0236 final.

(62)

COM(2021) 800 final.

(63)

  https://research-and-innovation.ec.europa.eu/research-area/environment/nature-based-solutions_en .

(64)

  Oglekļa piesaistes sertifikācija – ES noteikumi (europa.eu) .

(65)

  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/23a24b21-16d0-11ec-b4fe-01aa75ed71a1/language-en .

(66)

  https://climate-adapt.eea.europa.eu/observatory .

(67)

COM(2021) 572 final.

(68)

Regulas (ES) 2018/1999 19. pants.

(69)

Aplēses balstītas uz pašreizējām ETS cenām.

(70)

Liela mēroga projektu kopējie kapitālizdevumi pārsniedz 7,5 miljonus EUR.

(71)

Neliela mēroga projektiem kopējie kapitālizdevumi nepārsniedz 7,5 miljonus EUR.

(72)

Aplēses balstītas uz pašreizējām ETS cenām.

(73)

Saskaņā ar 2023. gada budžeta projekta aplēsēm klimata mērķu sasniegšanai tiks izmantoti 557 miljardi EUR jeb 31,5 % no ES budžeta NGEU. Šie skaitļi atspoguļo aizdevumus, kas patlaban tiek pieprasīti no ANM, un neietver inovāciju un modernizācijas fondus.

(74)

Avots: Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats, Zaļās pārkārtošanās pīlārs .

(75)

  https://investeu.europa.eu/what-investeu-programme_en .

(76)

Provizoriskie dati.

(77)

  Kohēzijas politika 2021.–2027. gadam — Reģionālā politika — Eiropas Komisija (europa.eu) .

(78)

 BE, CZ, EE, IE, EL, ES, FI, HR, IT, CY, HU, PL, PT, SI un SK.

(79)

 Informācijas nodrošināšana globālās klimatrīcības vajadzībām: Pamatprogrammu (FP7 un H2020) ieguldījums jaunākajos IPCC ziņojumos ietvertajā zināšanu bāzē, pamatojoties uz atklāti pieejamiem datiem.