EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.6.2022

COM(2022) 409 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Tirdzniecības partnerību spēks: kopā zaļai un taisnīgai ekonomikas izaugsmei

1.Ievads

ES ir stingri apņēmusies nodrošināt, ka tās tirdzniecības nolīgumi veicina ilgtspēju, lai ekonomikas izaugsmi pavadītu cilvēktiesību aizsardzība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, klimata un vides aizsardzība, pilnībā ievērojot Savienības vērtības un prioritātes. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, ko raksturo paaugstināta nestabilitāte, ES ir jāpastiprina iesaiste ar trešām valstīm kā uzticamiem partneriem. ES tirdzniecības politika nodrošina stabilu satvaru sadarbībai ar tirdzniecības partneriem ar tirdzniecību saistītos ilgtspējas jautājumos. Šīs pieejas pamatā ir starptautiskie darba un vides noteikumi, un tā izmanto strukturētus un pārredzamus procesus, iesaistot pilsonisko sabiedrību.

Šajā paziņojumā izklāstīts, kā vēl vairāk palielināt tirdzniecības nolīgumu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā. Visos modernajos ES tirdzniecības nolīgumos jau ir iekļauta tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļa. Kopš 2018. gada to uzlabotu īstenošanu un izpildi ir virzījis 15 punktu rīcības plāns 1 . 2021. gada jūnijā Komisija sāka padziļinātu pārskatīšanu ar mērķi sadarbībā ar tirdzniecības partneriem un saskaņā ar citiem attiecīgiem ES politikas instrumentiem, tostarp Eiropas zaļo kursu, panākt, lai tirdzniecības nolīgumiem kopumā – nevis tikai to tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļai – būtu izteiktāka spēja veicināt ilgtspējīgu tirdzniecību 2 3 .

Saistībā ar šo pārskatīšanu Komisija pasūtīja neatkarīgu salīdzinošu pētījumu par TIA praksi trešo valstu tirdzniecības nolīgumos, kurā tika apstiprināts, ka ES ir viens no vadošajiem spēkiem un izteiktākajiem līderiem ilgtspējas veicināšanā ar tirdzniecības nolīgumu palīdzību 4 . Turklāt, lai savāktu informāciju no iespējami plašāka iedzīvotāju un ieinteresēto personu loka, Komisija rīkoja atklātu sabiedrisko apspriešanu, kurā tika apkopoti daudzu grupu viedokļi, sākot ar uzņēmējiem un arodbiedrībām un beidzot ar vides un cilvēktiesību grupām un sociālajiem partneriem 5 . Paralēli notika intensīva viedokļu apmaiņa ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.

Pamatojoties uz informāciju un ieteikumiem, kas saņemti visā TIA pārskatīšanas procesā, Komisija ir noteikusi politikas prioritāšu kopumu un svarīgākās darbības, kas vēl vairāk uzlabos pašreizējās uz iesaisti balstītās pieejas TIA efektivitāti, kuras pamatā ir starptautiskais satvars un standarti un stingrāki izpildes noteikumi. Turpmāk izklāstītā jaunā pieeja ietver pilnīgu atbilstības nodrošināšanas posmu un tirdzniecības sankciju izmantošanu konkrētos un precīzi noteiktos gadījumos.

2.Kā ES tirdzniecības nolīgumi veicina ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanu

Tirdzniecības nolīgumi ir svarīgs ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēks gan ES, gan partnervalstīs. Aktīva tirdzniecības programma ir ļoti svarīga Eiropas ekonomiskajai labklājībai un konkurētspējai. Tirdzniecības nolīgumi palīdz radīt darbvietas, paplašināt tirgus un veicināt ekonomikas izaugsmi un inovāciju 6 . Likvidējot šķēršļus piekļuvē tirgum, tie arī samazina izmaksas un veicina klimatam draudzīgu tehnoloģiju un saistīto preču un pakalpojumu izplatību un ieviešanu, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas visā pasaulē un pielāgoties klimata pārmaiņām. Tirdzniecības nolīgumi arī palīdz nodrošināt nepieciešamo izejvielu piegādes, t. sk. to izejvielu piegādes, ko izmanto mazoglekļa tehnoloģijās. Tajā pašā laikā globālā tirdzniecība var arī ietekmēt gan klimatu, gan bioloģisko daudzveidību, gan darba apstākļus. Lai nodrošinātu atvērtas tirdzniecības pozitīvo ietekmi, tirdzniecības liberalizācijai un starptautisko darba standartu veicināšanai ir jāiet roku rokā ar izlēmīgu rīcību klimata un vides jomā. Tirdzniecības nolīgumi kā priviliģētas partnerības instrumenti nodrošina platformu politiskajam dialogam un sadarbībai ar partnervalstīm ilgtspējas jomā. Tas ir ļoti svarīgi, jo globālas problēmas ļauj risināt tikai globāla sadarbība.

Tirdzniecības politikas pārskatīšana ir padarījusi atbalstu zaļai un taisnīgai pārejai par vienu no ES tirdzniecības politikas pīlāriem līdzās atvērtībai un uzstājībai 7 . Tas atbilst Eiropas zaļajam kursam un paziņojumam par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē 8 , kuros ilgtspējīga attīstība ir ES politikas veidošanas un rīcības pamatā. Ilgtspējīgas attīstības prioritātes un mērķi ir integrēti visās ES politikas jomās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un citiem daudzpusējiem nolīgumiem par vides un darba standartu aizsardzību. Šie daudzpusējie nolīgumi un konvencijas ir kļuvušas par pasaules mēroga satvaru starptautiskajai sadarbībai un rīcībai ilgtspējīgas attīstības jomā un kalpo par orientieri arī ilgtspējīgas attīstības saistībām ES tirdzniecības nolīgumos.

Mijiedarbība ar citiem politikas instrumentiem

ES tirdzniecības nolīgumi nav atsevišķi instrumenti Savienības ilgtspējas programmas ar trešām valstīm veicināšanai un uzlabošanai. Tajos iekļautās TIA saistības darbojas ciešā sazobē ar plašāku politikas instrumentu kopumu, daudzpusējiem centieniem un attīstības sadarbības instrumentiem, izmantojot visaptverošu pieeju. Kopā ar ES autonomajiem instrumentiem šie nolīgumi palīdz maksimāli izmantot tirdzniecības pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un nodrošina, ka negatīvā ietekme savukārt tiek ierobežota.

Paredzams, ka līdz pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigām ES rīcībā būs vērienīgs papildu autonomu instrumentu kopums ilgtspējīgas tirdzniecības atbalstīšanai. Komisija 2021. gadā nāca klajā ar priekšlikumu izveidot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, lai novērstu oglekļa emisiju pārvirzi un stiprinātu globālās rīcības klimata jomā efektivitāti 11 , kā arī ar priekšlikumu par neatmežojošiem produktiem, lai stiprinātu centienus cīņā pret atmežošanu un mežu degradāciju 12 . Tajā pašā gadā Komisija pieņēma stratēģiju, kurā ierosināja vērienīgu un visaptverošu pasākumu kopumu, kas palīdzētu uzlabot naudas plūsmu pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanai 13 . 2022. gada sākumā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par pienācīgu rūpību uzņēmumu ilgtspējas jomā, kas veicina ilgtspējīgu un atbildīgu darījumdarbību visos globālo vērtības ķēžu posmos. 14  Tā arī pieņēma priekšlikumu regulējumam ar mērķi padarīt visus Savienības tirgū laistos produktus vidiski ilgtspējīgākus un apritīgākus 15 . Kā teikts paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē, Komisija šogad nāks klajā arī ar jaunu likumdošanas iniciatīvu, kas būtībā aizliegtu laist ES tirgū produktus, kuri ražoti, izmantojot piespiedu darbu 16 .

Priekšlikumā jaunai ES regulai par vispārējo tarifa preferenču shēmu Komisija ir palielinājusi shēmas ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, t. sk. pievienojot vairākus starptautiskus instrumentus cilvēktiesību, labas pārvaldības, darba un vides aizsardzības jomā. Šie papildinājumi ietver Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, divas jaunas SDO konvencijas, kā arī attiecas uz sakārtotu starptautisko migrāciju, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Priekšlikuma mērķis ir arī padarīt tādu preču eksportu, kas izgatavotas, izmantojot starptautiski aizliegtu bērnu darbu un piespiedu darbu, par pamatu iespējamai tirdzniecības preferenču atcelšanai 17 .

Daudzpusējo attiecību līmenī ES nesen ir līdzatbalstījusi trīs plurilaterālas PTO iniciatīvas par tirdzniecības un vides ilgtspēju, plastmasas piesārņojuma un ilgtspējīgas plastmasas tirdzniecību, kā arī fosilā kurināmā subsīdiju reformu 18 . PTO 12. ministru konferencē ES bija būtiska loma pirmā daudzpusējā zivsaimniecības subsīdiju nolīguma noslēgšanā. Tas apkaro kaitīgas zivsaimniecības subsīdijas visā pasaulē, un tā centrā ir vides ilgtspēja. ES turpinās uzstāt, lai līdz nākamajai ministru konferencei subsīdiju apkarošana tiktu paplašināta 19 . ES ir arī aktīvi atbalstījusi tirdzniecības ministru koalīcijas izveidi klimata jomā, lai dotu papildu politisku stimulu sastādīt pozitīvu tirdzniecības un klimata programmu, sevišķi Pasaules Tirdzniecības organizācijā 20 . PTO reformas ietvaros ES plāno veicināt dialogu par mijiedarbību starp tirdzniecību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, t. sk. izmantojot PTO un SDO sadarbību. Lai veicinātu pielāgošanos klimata mērķiem, ESAO ietvaros ES virza grozījumus noteikumu kopumā, kas reglamentē oficiālos eksporta kredītus. ES arī sekmīgi panāca aizliegumu darbināt ogļu spēkstacijas bez emisiju samazināšanas iekārtām 21 .

Visi šie ar tirdzniecību saistītie politikas instrumenti un iniciatīvas ir daļa no visaptverošas reakcijas uz globālajām ilgtspējas problēmām un ir ciešā sakarā ar tirdzniecības nolīgumiem.

3.Jaunas rīcībpolitikas ievirzes ilgtspējīgai attīstībai tirdzniecības nolīgumos

TIA pārskatīšana ir apliecinājusi ES TIA modeļa pamatotību, taču tās rezultātā ir atklājušās arī uzlabojumu iespējas, kas formulētas kā sešas rīcībpolitikas prioritātes, proti, 1) nepieciešamība aktīvāk sadarboties ar partneriem; 2) uz konkrētām valstīm vērstas pieejas intensificēšana; 3) ilgtspējas iestrādāšana ne tikai tirdzniecības nolīgumu TIA sadaļā, bet arī citos tiesību aktos; 4) TIA saistību īstenošanas uzraudzības pastiprināšana; 5) pilsoniskās sabiedrības lomas nostiprināšana; 6) izpildes uzlabošana, par galēju līdzekli izmantojot tirdzniecības sankcijas 22 .

Lai optimizētu Komisijas ieguldījuma efektivitāti, tā savā ilgtspējīgas attīstības politikā tirdzniecības nolīgumos katrā no rīcībpolitikas prioritātēm koncentrēsies uz vairākām darbībām. Šo darbību pamatā ir īstenošanas pieredze, savāktie pierādījumi, kā arī atklātā sabiedriskajā apspriešanā saņemtie viedokļi. Darbības papildina un izvērš plašāk 15 punktu rīcības plānā noteiktās rīcības jomas.

3.1.    Visaptveroša TIA pieeja, kas balstīta uz daudzpusējiem nolīgumiem un sadarbību

Kā izklāstīts iepriekš, mijiedarbība starp tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir jārisina visaptveroši, aplūkojot tirdzniecības politiku plašākā kontekstā kopā ar citiem instrumentiem, kas atbalsta ilgtspēju. Šajā visaptverošajā pieejā tirdzniecības nolīgumi veicina globālās pārvaldības sistēmu, jo īpaši iekļaujot starptautiskos pamatstandartus un saistības, kā arī atbalstot to efektīvu īstenošanu, ievērošanu un turpmāku uzlabošanu, izmantojot sadarbības procesus. Divpusējo TIA saistību stingra nostiprināšana daudzpusējā kontekstā padara ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības pieeju leģitīmu, ticamu un efektīvu. Tās mērķis ir arī izvairīties no sadrumstalotības un tā vietā nodrošināt, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistības pastiprina globālos centienus. Pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, TIA saistības var aizsargāt arī pret protekcionisma refleksiem.

Uz iesaisti un sadarbību balstīta pieeja ļauj ES un tās partneriem kopīgi uzņemties atbildību par tirdzniecības nolīgumu ieguldījumu zaļas un taisnīgas pārkārtošanās veicināšanā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tā mudina vairāk iesaistīties dažādas ieinteresētās personas, tostarp vietējās kopienas, nevalstiskās organizācijas (NVO), darba devējus un arodbiedrības. Lai panāktu pārmaiņas uz vietas, ir svarīgi iesaistīt visas šīs personas.

Šajā sakarā Komisija pilnībā izmantos tirdzniecības nolīgumos paredzētās platformas, lai veicinātu dialogu par ES autonomajiem ilgtspējas instrumentiem, kas saistīti ar tirdzniecību, un mudinātu tirdzniecības partnerus veicināt to ievērošanu. Komisija arī plāno uzlabot savu sadarbības centienu vispārējo efektivitāti, balstoties uz 15 punktu rīcības plānā uzskaitītajām “Kopīgajām darbībām”, un uzlabot ES kolektīvo pieeju situācijās, kad ir vajadzīga tehniska vai finansiāla palīdzība vai tā var stimulēt tirdzniecības partnerus vēl vairāk paaugstināt darba un vides aizsardzības līmeni.

3.2.    Konkrētām valstīm paredzētu īstenošanas prioritāšu noteikšana

TIA pārskatīšana atklāja nepārprotamas gaidas, ka TIA saistībām ES tirdzniecības nolīgumos vajadzētu efektīvāk un ātrāk panākt pārmaiņas uz vietas, un ka rezultāti ir lielā mērā atkarīgi no katras valsts konkrētās situācijas. Šie konstatējumi liecina par labu tam, ka 15 punktu rīcības plānā noteiktā konkrētām valstīm paredzētā pieeja ir jāizvērš pielāgotākā un koncentrētākā veidā.

ES divpusējās tirdzniecības attiecības aptver visu pasauli un ietver partnerus, kuru attīstības līmenis nav vienmērīgs un kuri saskaras ar dažādām ekonomiskām, sociālām un vides problēmām un iespējām. Kaut gan TIA sadaļās ir iekļautas vienādas saistības gan ES, gan partnervalstīm, lai rastu efektīvus risinājumus tik daudzveidīgam partneru lokam, ir vajadzīga elastība un prioritāšu noteikšana, lai TIA mērķus labāk pielāgotu katra partnera izaicinājumiem, vajadzībām un spējām.

Lai noteiktu šādas valstīm specifiskas īstenošanas prioritātes, ir vajadzīga agrīna nepilnību analīze un lielāka detalizācijas un specifiskuma pakāpe attiecībā uz TIA dimensiju. Galvenās problēmas, iespējas un prioritātes ar konkrētu partneri būtu jānosaka kopīgi un agrīnā iesaistes posmā. Šādas prioritātes būtu jāizstrādā, iesaistot pilsonisko sabiedrību, un tās būtu jāiekļauj jau ietekmes novērtējumā pirms sarunu sākšanas, bet pēc tam jāprecizē ilgtspējas ietekmes novērtējumā un jānovērtē ex post analīzē īstenošanas posmā. Saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 23 nozīmīga loma šajos novērtējumos būs tirdzniecības liberalizācijas ietekmei uz bioloģisko daudzveidību. Pamatojoties uz to, ES un partnervalstīm būtu jāapsver iespēja risināt sarunas un koncentrēties uz galvenajām valstīm specifiskajām īstenošanas prioritātēm, lai nodrošinātu progresu virzībā uz TIA mērķu sasniegšanu. Lai palīdzētu sasniegt rezultātus, šīm prioritātēm vajadzētu būt reālistiskām un mērķorientētām. Tām vajadzētu būt arī pietiekami elastīgām, lai laika gaitā tās varētu pielāgot, ņemot vērā ilgtspējas situācijas izmaiņas.

Mērķis būtu vajadzības gadījumā stiprināt īstenošanu konkrētā jomā, piemēram, attiecībā uz SDO principa vai konvencijas ievērošanu vai atbilstību ratificētam daudzpusējam vides nolīgumam. Ja nepieciešams un attiecīgā gadījumā to var panākt, vienojoties ar partnervalsti par konkrētiem pasākumiem saskaņā ar konkrētiem īstenošanas posma termiņiem un atskaites punktiem (t. s. īstenošanas ceļvežiem), ar atbilstošiem turpmākiem pasākumiem un pēc vajadzības izmantojot starptautisko organizāciju un ieinteresēto personu atbalstu šajā procesā.

Turklāt ES turpinās veicināt SDO pamatkonvenciju ratifikāciju. Tā koncentrēs ratifikācijas centienus noteikto īstenošanas prioritāšu atbalstam. Rezultāts būs jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi, koncentrējoties uz jautājumiem, kas būtiski ietekmē pamattiesību efektīvu īstenošanu.

3.3.    Ilgtspējas iestrāde visā tirdzniecības nolīgumā

Visos ES tirdzniecības nolīgumos jau ir iekļauti vairāki noteikumi, kuru mērķis ir saglabāt valstu tiesības reglamentēt, lai sasniegtu likumīgus mērķus vides un nodarbinātības jomā. Papildus šīs nepieciešamās rīcībpolitikas telpas saglabāšanai ilgtspējas apsvērumi būtu arī proaktīvi jāintegrē dažādās tirdzniecības nolīgumu daļās.

Tirdzniecības nolīgumos visaptveroši iestrādājot TIA mērķus, varētu noteikt, ka prioritāri liberalizējamas vides preces un pakalpojumi, jo īpaši tādas prečes un pakalpojumi, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicina resursu efektīvu izmantošanu un apritīgumu. Turklāt tirdzniecības nolīgumiem būtu jānodrošina neizkropļota tirdzniecība un investīcijas tādās izejvielās un energoproduktos, kas nepieciešami pārejai uz klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku.

To varētu panākt, piemēram, novēršot ar tarifiem nesaistītus šķēršļus un veicinot starptautisko standartu izmantošanu, lai veicinātu tirdzniecību un investīcijas vides aizsardzībā, resursu efektīvā izmantošanā un atjaunīgos energoresursos. Turklāt tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina nediskriminējošu ilgtspējas apsvērumu izmantošana publiskā iepirkuma procesos un jātiecas iekļaut noteikumus par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Lai paplašinātu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības mērķu noteikšanu par prioritāti ārpus TIA sadaļām, ietekmes novērtējumos un ilgtspējas ietekmes novērtējumos būtu jāaplūko ilgtspējas problēmas un iespējas visās attiecīgajās tirdzniecības nolīgumu jomās. Iepriekšējā iedaļā minētā konkrētai valstij paredzētā pieeja būtu jāpiemēro visā tirdzniecības nolīgumā.

3.4.    TIA saistību īstenošanas kolektīvā uzraudzība

Viena no 15 punktu rīcības plāna piemērošanā gūtajām atziņām ir tāda, ka rezultāti tiek sasniegti pastāvīgā iesaistē ar attiecīgo tirdzniecības partneri. Šī pieeja ir resursietilpīga, taču nodrošina stabilus rezultātus uz vietas. Komisija plāno arī turpmāk apvienot tās rīcībā esošās speciālās zināšanas un pieejamos instrumentus un programmas, visos dienestos izmantojot visaptverošu ES pieeju. Tas ietver, piemēram, divpusējus darba un vides politikas un regulatīvos dialogus un, ja tas ir pamatoti, attīstības sadarbību un finansiālu atbalstu.

ES delegācijām ir īpaši svarīga loma TIA saistību īstenošanas uzraudzībā. Tās tieši kontaktējas gan ar valdībām un pārvaldes iestādēm, gan ar vietējām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām konsultantu grupām (VKG) 24 . ES delegācijām ir arī iespēja nepastarpināti risināt ar tirdzniecību saistītus ilgtspējīgas attīstības jautājumus. Kopā ar dalībvalstīm tās ne tikai labi pārzina norises uz vietas, bet arī veido kolektīvu Eiropas diplomātu tīklu, kas palīdz kopīgi paredzēt un risināt ilgtspējas problēmas savās attiecīgajās ģeogrāfiskajās un speciālo zināšanu jomās.

Papildus šai visaptverošajai pieejai būtu jāpievieno ciešāka sadarbība ar dalībvalstīm galvaspilsētās, kā arī uz vietas, izmantojot to vēstniecības un pārstāvniecības trešās valstīs. Mērķis – vajadzētu nodrošināt, ka attiecīgie Komisijas un valstu instrumenti savstarpēji mijiedarbojas un stiprina cits citu, ļaujot ES panākt apjomradītus ietaupījumus un lielāku ietekmi uz vietas.

Svarīgi ir arī no jauna pastiprināt Eiropas Parlamenta dalību. Ar deputātu komandējumiem un apmeklējumiem uz vietas Eiropas Parlaments varētu vēl vairāk palīdzēt TIA saistību uzraudzībā un īstenošanā. Sadarbība starp Eiropas Parlamentu un partnervalstu parlamentiem var izrādīties īpaši efektīva, ja ir nepieciešamas reformas likumdošanā. Eiropas un valstu parlamentu deputātu apmeklējumi uz vietas sniedz arī iespējas informēt par ES ilgtspējas mērķiem ārvalstīs, sadarbojoties ne tikai ar vietējām amatpersonām, bet arī ar vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, vietējām VKG un uzņēmumiem.

Arī INTA komitejas izveidotajām uzraudzības grupām ir bijusi svarīga loma sarunās par tirdzniecības nolīgumiem un to īstenošanā. Šo dimensiju varētu vēl paplašināt, piemēram, izmantojot regulāras, konkrētām valstīm paredzētas diskusijas par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Komisija kopā ar ES delegācijām būtu gatava palīdzēt Eiropas Parlamentam šajos centienos.

TIA saistību īstenošanas kolektīva uzraudzība tirdzniecības nolīgumos nozīmē arī lielāku pilsoniskās sabiedrības, tostarp sociālo partneru, lomu. Gan ES, gan katram no tās tirdzniecības partneriem būtu jācenšas panākt iesaisti ar abu pušu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jāmudina tās sniegt strukturētu un nozīmīgu ieguldījumu.

Galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga (CTEO) funkcijas un vienotā kontaktpunkta (VKP) izveide 2020. gadā ir svarīgs solis TIA saistību īstenošanas un izpildes stiprināšanā 25 . VKP nodrošina centralizētu kontaktpunktu visām ES bāzētajām ieinteresētajām personām, kuras vēlas iesniegt sūdzību, t. sk. par TIA saistību pārkāpumiem 26 . Lai palīdzētu ieinteresētajām personām (piemēram, arodbiedrībām, nozares apvienībām, NVO) pēc iespējas labāk izmantot jauno sistēmu, ir izstrādātas darbības pamatnostādnes un tām pievienotā sūdzības veidlapa. TIA sūdzību izskatīšana un turpmākie pasākumi ir svarīga CTEO loma tirdzniecības nolīgumu īstenošanā un izpildē. 27

Tomēr līdz šim ieinteresēto personu vēršanās VKP par TIA ir notikusi reti. VKP sistēma ir izstrādāta tā, lai dotu iespēju savlaicīgi sazināties par konkrētām problēmām, un Komisija apstiprina gatavību iesaistīties iespējamo TIA jautājumu risināšanā un papildus detalizētajai informācijai, kas pieejama tiešsaistē, paskaidrot, kā šo sistēmu var izmantot un kāda informācija var būt nepieciešama. Komisija sniegs papildu skaidrojumus un palīdzību, lai veicinātu sistēmas izmantošanu. Šajā nolūkā līdztekus TIA pārskatīšanai Komisija ir atjauninājusi darbības pamatnostādnes, lai precizētu, ka VKG var iesniegt arī kolektīvas sūdzības un ka ES bāzēts sūdzības iesniedzējs var reprezentēt ar TIA jautājumiem saistītas bažas, kas radušās struktūrai, kura atrodas partnervalstī. Šis atjauninājums rada lielāku pārredzamību un skaidrību par to, kā un kādos termiņos VKP var izskatīt sūdzības par TIA pārkāpumu sākotnējos posmus.

3.5.        Pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšana

Komisija regulāri un bieži apspriežas ar ieinteresētajām personām, izmantojot labi izstrādātu horizontālu pilsoniskās sabiedrības dialogu struktūru, kurā regulāri tiek izvirzīti un apspriesti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumi. Komisija arī pastiprina centienus, lai efektīvāk sasniegtu pilsonisko sabiedrību dalībvalstīs, tostarp palielinot īpašu pasākumu un augsta līmeņa diskusiju skaitu. Turklāt ES tirdzniecības nolīgumos ir īpaši paredzēta pilsoniskās sabiedrības dalība TIA saistību īstenošanā, t. sk. ar VKG starpniecību. Pilsoniskajai sabiedrībai var būt arī aktīva loma izpildes posmā, iesniedzot ar TIA saistītas sūdzības vienotajam kontaktpunktam (sk. iepriekš) un amicus curiae atzinumus ekspertu grupai.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienesums, kas sniedz labi pamatotu un uz pierādījumiem balstītu ieguldījumu, ir būtisks, lai Komisija varētu apzināt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jautājumus, noteikt prioritātes un rīkoties. Šajā ziņā būtiska nozīme ir arī sadarbībai un informācijas apmaiņai starp ES ieinteresētajām personām un to partnerorganizācijām ārvalstīs. Tas ļautu šādu ieguldījumu labāk izvērtēt attiecībā uz mērķu uzstādīšanu un prioritāšu noteikšanu. Piemēram, ietekmes novērtēšanas posmā (gan ietekmes novērtējumos, gan ilgtspējas ietekmes novērtējumos) apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību varētu palīdzēt apzināt trūkumus un problēmas un noteikt prioritātes, kam pievērsties sarunu procesā, kā arī paredzēt iespējamos galvenos ar īstenošanu saistītos jautājumus. Pēc tam, kad nolīgums ir stājies spēkā, saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem TIA komitejām laicīgi un atbilstīgi iesniegta informācija, kura pamatojas uz vietējām zināšanām un ekspertu viedokļiem, var nodrošināt informāciju kopīgai TIA ievērošanas uzraudzībai un virzīt divpusējos īstenošanas centienus.

Komisija arī turpinās iesaisti ar VKG, kas izveidotas saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem, piedāvājot loģistikas atbalstu un atbalstu spēju veidošanai un speciālajām zināšanām. Komisija ir arī palielinājusi pārredzamību, publicējot esošo TIA komiteju darba kārtību un protokolus. Nākotnē Komisija turpinās stiprināt VKG, cieši uzraugot to izveidi saskaņā ar noteikumiem, par kuriem panākta vienošanās tirdzniecības nolīgumos, un atbalstīs mijiedarbību starp ES un partnervalstu VKG. Atzīstot, cik svarīgs ir VKG ieguldījums, un vēl vairāk izceļot to pieredzi un speciālās zināšanas, Komisija arī centīsies paplašināt VKG pilnvaras, attiecinot tās ne tikai uz TIA jomu, lai aptvertu tirdzniecības nolīgumus kopumā, kā tas jau ir paredzēts ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā.

3.6.        Apņēmīgāka izpilde, t. sk. ar tirdzniecības sankcijām

TIA saistības ir juridiski saistošas un izpildāmas, izmantojot īpašu starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānismu 28 ar neatkarīgu un pārredzamu izskatīšanu, ko veic ekspertu grupa, un aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaisti 29 . Šīs pieejas pamatā ir sarunas, un radušās problēmas tiek risinātas, izmantojot dialogu un sadarbību.

Līdz šim šajā mehānismā nebija iekļauti īpaši noteikumi par to, kā uzraudzīt ekspertu grupas sagatavotā ziņojuma īstenošanu (tā sauktais atbilstības nodrošināšanas posms). Tagad Komisija ierosina vēl vairāk saskaņot TIA izpildi ar vispārējo starpvalstu strīdu izšķiršanu un paplašināt atbilstības nodrošināšanas posmu, attiecinot to arī uz strīdiem par TIA sadaļu. Tas nozīmē, ka pusei, par kuru konstatēts, ka tā pārkāpj savas TIA saistības, būs nekavējoties jāinformē par to, kā tā īstenos ekspertu grupas ziņojumu, un jāpaveic tas noteiktā laikposmā. To izskatīs ekspertu grupa. Arī šajā posmā pilsoniskā sabiedrība varēs iesniegt ekspertu grupai savus apsvērumus.

Tāpat arī ES pieejā TIA netika apsvērta sankciju piemērošana, ja netiek ievērots ekspertu grupas ziņojums. Tagad Komisija ierosina iespēju piemērot tirdzniecības sankcijas kā galējo līdzekli gadījumos, kad tiek nopietni pārkāptas galvenās TIA saistības, proti, SDO pamatprincipi un pamattiesības darbā un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām. Šādos gadījumos tirdzniecības sankcijas būtu piemērots līdzeklis saistību izpildes veicināšanai. Parīzes nolīguma gadījumā nolūks būtu konstatēt saistību neizpildi, kas būtiski apdraud nolīguma mērķi un nolūku. Attiecībā uz SDO pamatprincipiem un pamattiesībām darbā tirdzniecības sankcijas būtu pamatotas gadījumos, kad šie principi tiek nopietni pārkāpti, un balstītos uz faktu, ka SDO uzrauga norises visās dalībvalstīs. Šī pieeja pamatosies uz svarīgākajām darba tiesībām un Parīzes nolīgumu kā mūsu tirdzniecības nolīgumu būtiskiem elementiem un nostiprinās to ievērošanu 30 . 

Tirdzniecības sankciju piemērošanā par īpašu TIA noteikumu pārkāpumiem tiks ievēroti vispārējie strīdu izšķiršanas noteikumi. Attiecīgi tirdzniecības sankcijām būs pagaidu raksturs un tās būs samērīgas, un tās var izpausties kā tirdzniecības koncesiju apturēšana. Tās varēs ieviest tikai gadījumā, ja ekspertu grupa konstatēs, ka kāda no pusēm nepilda savas TIA saistības un nenodrošina to izpildi noteiktajā termiņā. Šajā kontekstā puses arī jebkurā brīdī var nonākt pie strīda risinājuma savstarpēji saskaņotā veidā.

Pirmo reizi ES tirdzniecības nolīgumos ieviešot tirdzniecības sankcijas par TIA pamatsaistību neizpildi un līdztekus – uz sadarbību balstītu pieeju, ES spēs pārliecinošāk panākt TIA sadaļu īstenošanu. Tādējādi ES uzlabos savā rīcībā esošos instrumentus ilgtspējas mērķu sasniegšanai un tirdzniecības nolīgumu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

4.Secinājumi

Vairākas no apzinātajām darbībām, proti, lielāko daļu no tām, kas attiecas uz TIA saistību īstenošanu un pilsoniskās sabiedrības lomas nostiprināšanu, var nekavējoties ieviest, t. sk. jau spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos.

Turpmāk TIA pārskatīšanas rezultāti tiks ierosināti visās gaidāmajās sarunās un attiecīgā gadījumā atspoguļoti jau notiekošajās sarunās. Komisija jau savlaicīgi pienācīgi integrēs apzinātās darbības savā rīcībā pirms sarunām.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šajā paziņojumā izklāstīto pieeju un sadarboties tā darbību īstenošanā.

(1)

 Komisijas dienestu neoficiāls dokuments Feedback and way forward on improving the implementation and enforcement of Trade and Sustainable Development chapters in EU Free Trade Agreements. 15 punktu rīcības plānā ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir padarīt efektīvāku TIA sadaļu īstenošanu un uzlabot to izpildi četrās kategorijās: i) kopīgs darbs; ii) plašākas lomas īstenošanā nodrošināšana pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp sociālajiem partneriem; iii) izpilde; iv) pārredzamība un saziņa. Pieejams tīmekļa vietnē https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/february/tradoc_156618.pdf .

(2)

COM(2019) 640, pieejams tīmekļa vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52019DC0640&qid=1656432011164&from=LV  

(3)

Skatīt https://policy.trade.ec.europa.eu/development-and-sustainability/sustainable-development/sustainable-development-eu-trade-agreements_en  

(4)

 Velut, J. et al., Comparative Analysis of Trade and Sustainable Development provisions in Free Trade Agreements, LSE Consulting, London, 2022, pieejams šeit: https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2022/february/tradoc_160043.pdf  

(5)

Skatīt  https://policy.trade.ec.europa.eu/consultations/open-public-consultation-trade-and-sustainable-development-tsd-review_en  

(6)

ES eksports atbalsta 38 miljonus darbvietu (pieaugums par divām trešdaļām kopš 2000. gada), un, tā kā paredzams, ka 2026. gadā 86 % globālās izaugsmes tiks radīti ārpus ES, tirdzniecības nozīme ES iedzīvotāju labklājības radīšanā nākotnē palielināsies vēl vairāk.

(7)

 COM(2021) 66, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:5bf4e9d0-71d2-11eb-9ac9-01aa75ed71a1.0021.02/DOC_1&format=PDF  

(8)

COM(2022) 66, pieejams šeit:  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_1187  

(9)

Proti, biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu reāla atzīšana; visu piespiedu vai obligāta darba formu izskaušana; bērnu darba reāla izskaušana; diskriminācijas izskaušana attiecībā uz nodarbinātību un profesiju. SDO 2022. gada 10. jūnijā grozīja 1998. gada deklarāciju un pamatprincipu sarakstam pievienoja jaunu darba drošības un veselības aizsardzības principu.

(10)

Saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, SDO Trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ANO Globālo līgumu.

(11)

COM(2021) 564, pieejams šeit:  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0564&from=lv  

(12)

 COM(2021) 706, pieejams šeit:  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0706&from=LV  

(13)

COM(2021) 390, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0390&from=LV  

(14)

COM(2022) 71, pieejams šeit:  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022PC0071&from=LV  

(15)

 COM(2022) 142, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52022PC0142&from=LV

(16)

Skatīt iepriekš 8. zemsvītras piezīmi.

(17)

COM(2021) 579, pieejams šeit:  https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2021/september/tradoc_159803.pdf  

(18)

Skatīt https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_21_6882  

(19)

Skatīt https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_22_3792

(20)

Skatīt  https://ec.europa.eu/commission/commissioners/2019-2024/dombrovskis/announcements/speech-executive-vice-president-valdis-dombrovskis-trade-climate-cop26_lv  

(21)

 Skatīt https://policy.trade.ec.europa.eu/news/ban-export-credits-coal-fired-electricity-projects-agreed-oecd-2021-10-22_en  

(22)

Tirdzniecības nolīgumos iekļauto TIA sadaļu pārraudzība un izpilde, tostarp iespēja par galēju līdzekli izmantot uz sankcijām balstītu mehānismu, ir arī viens no 49 priekšlikumiem, kas iekļauti konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā, sk. Conference on the Future of Europe – Report on the Final Outcome, 2022. gada maijs, priekšlikums Nr. 19(4), 63. lpp.

(23)

COM(2020) 380, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0380&from=LV

(24)

Vietējās konsultantu grupas ir struktūras, kas izveidotas saskaņā ar tirdzniecības nolīgumiem un sastāv no neatkarīgiem pilsoniskās sabiedrības grupu pārstāvjiem, t. sk. no nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem un arodbiedrībām, nodrošinot dažādu ekonomisko, sociālo, cilvēktiesību, vides un citu interešu pārstāvību līdzsvarotā veidā. VKG uzrauga tirdzniecības nolīgumos iekļauto ilgtspējīgas attīstības saistību īstenošanu un sniedz konsultācijas un atzinumus attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm.

(25)

Skatīt https://policy.trade.ec.europa.eu/enforcement-and-protection/chief-trade-enforcement-officer_en  

(26)

 Skatīt https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2021/november/tradoc_159907.pdf  

(27)

 Operating guidelines for the Single Entry Point and complaints mechanism for the enforcement of EU trade agreements and arrangements, pieejams šeit:  https://trade.ec.europa.eu/access-to-markets/en/form-assets/operational_guidelines.pdf  

(28)

Īpašā TIA strīdu izšķiršana notiek saskaņā ar procedūru, kas paredzēta starpvalstu izpildes mehānismā, kuru citām tirdzniecības nolīguma daļām piemēro ar dažiem pielāgojumiem (piemēram, nepieciešamās speciālās zināšanas par tirdzniecību, nodarbinātību un vidi ekspertu grupas locekļiem), bet bez iespējas piemērot sankcijas, ja netiek ievērots ekspertu grupas ziņojums.

(29)

Piemēram, iesniedzot amicus curiae atzinumus vai piedaloties atklātās uzklausīšanās.

(30)

Pamatojoties uz nākotnes stabilā globālā bioloģiskās daudzveidības satvara izstrādi, sevišķi attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības mērķu noteikšanu un atbilstošu starptautiskas ziņošanas un uzraudzības mehānismu ieviešanu, Komisija izvērtēs iespēju šajā jaunajā pieejā iekļaut Konvenciju par bioloģisko daudzveidību.