EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 8.3.2022
COM(2022) 108 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai
IEVADS
Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nepieciešamība pēc ātras pārejas uz tīru enerģiju ir kļuvusi tik spēcīga un skaidra kā nekad iepriekš. ES importē 90 % no patērētās gāzes, un Krievija nodrošina vairāk nekā 40 % no ES kopējā gāzes patēriņa. No Krievijas tiek importēti arī 27 % naftas un 46 % ogļu.
Īpatsvars ES dabasgāzes importā, 2021. gads.
Avots: Eiropas Komisija
ES ir jābūt gatavai jebkādam scenārijam. Tā var kļūt neatkarīga no Krievijas gāzes krietni pirms desmitgades beigām. Jo ātrāk un izlēmīgāk mēs dažādosim savus piegādes avotus, paātrināsim zaļās enerģijas tehnoloģiju ieviešanu un samazināsim enerģijas pieprasījumu, jo agrāk mēs varēsim aizstāt Krievijas gāzi. Šajā paziņojumā ir izklāstītas jaunas darbības, lai palielinātu zaļās enerģijas ražošanu, dažādotu piegādes un samazinātu pieprasījumu, galveno uzmanību pievēršot gāzei, kas būtiski ietekmē elektroenerģijas tirgu un kur pasaules tirgus ir mazāk likvīds. Papildus tam uzmanība vērsta arī uz to, lai pakāpeniski izbeigtu atkarību no Krievijas naftas un oglēm, attiecībā uz kurām ES ir pieejams plašāks potenciālo piegādātāju loks.
Zaļās pārkārtošanās paātrināšana samazinās emisijas, samazinās atkarību no importētā fosilā kurināmā un aizsargās pret cenu pieaugumu. Pieaugošās fosilā kurināmā cenas īpaši smagi skar enerģētiski nabadzīgus vai mazaizsargātus mājsaimniecību patērētājus, kuri lielu daļu no saviem kopējiem ienākumiem tērē par enerģijas rēķiniem, un tādējādi ES padziļinās atšķirības un nevienlīdzība. Uzņēmumiem, jo īpaši energoietilpīgām nozarēm, kā arī lauksaimniecības pārtikas nozarei ir augstākas ražošanas izmaksas.
Lai nodrošinātu uzņēmumiem un mājsaimniecībām cenas ziņā pieejamu, drošu un tīru enerģiju, nekavējoties ir vajadzīga izlēmīga rīcība, sākot ar cenu mazināšanu un gāzes uzkrāšanu nākamajai ziemai.
I.ārkārtas situācijas risināšana
Ļoti augstās enerģijas cenas kaitē ekonomikai. Eiropas Centrālā banka pirms iebrukuma lēsa, ka enerģijas cenu satricinājumi 2022. gadā samazinās IKP pieaugumu par aptuveni 0,5 procentpunktiem. Enerģijas cenu saglabāšanās augstā līmenī, visticamāk, palielinās nabadzību un ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju. Jo īpaši energoietilpīgajām nozarēm ir paaugstinājušās ražošanas izmaksas. Augstas enerģijas cenas nozīmē arī augstākas cenas citām precēm, īpaši pārtikai. Augstākas enerģijas, transporta un pārtikas cenas saasinātu spiedienu uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un palielinātu nabadzības risku.
Komisijas 2021. gada oktobra rīkkopa ir palīdzējusi mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi. Šie pasākumi būtu jāturpina tik ilgi, cik nepieciešams.
Lai risinātu pašreizējo ārkārtas situāciju, Komisija izskatīs visus iespējamos ārkārtas pasākumu variantus, lai ierobežotu gāzes cenu domino efektu uz elektroenerģijas cenām, piemēram, pagaidu cenu ierobežojumus. Tuvākajās nedēļās tā steidzami apspriedīsies ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem un ierosinās rīcības variantus.
Komisija arī novērtēs iespējas optimizēt elektroenerģijas tirgus modeli, lai gūtu labumu no zemu izmaksu enerģijas. Tā ņems vērā Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) galīgo ziņojumu un citus dokumentus par elektroenerģijas tirgus darbību un alternatīvu elektroenerģijas cenu noteikšanas mehānismu priekšrocībām un trūkumiem. Tā vajadzības gadījumā veiks turpmākus pasākumus, lai elektroenerģijas cena saglabātos pieejama, neradot piegādes traucējumus un veicot turpmākas investīcijas zaļās pārkārtošanās procesā.
1.1. Mazumtirdzniecības cenu mazināšana un atbalsts uzņēmumiem, kas saskaras ar lielu risku
Komisija apstiprina, ka ir iespējami cenu regulēšanas un pārneses mehānismi, lai palīdzētu aizsargāt patērētājus un ekonomiku. Elektroenerģijas tirgus tiesiskais regulējums un jo īpaši Elektroenerģijas direktīvas 5. pants ļauj dalībvalstīm pašreizējos ārkārtas apstākļos noteikt mazumtirdzniecības cenas mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem.
Šā paziņojuma 1. pielikumā Komisija sniedz detalizētus norādījumus, kuri dalībvalstīm palīdzēs izstrādāt regulēto cenu shēmas. To varētu papildināt ar stimuliem energoefektivitātes un energotaupības veicināšanai, lai samazinātu rēķinus par enerģiju.
ES valsts atbalsta noteikumi sniedz dalībvalstīm plašas iespējas sniegt īstermiņa atvieglojumus uzņēmumiem un lauksaimniekiem, kurus skar augstās enerģijas cenas, un palīdzēt samazināt to pakļautību enerģijas cenu svārstībām vidējā termiņā līdz ilgtermiņā. Piemēram, dalībvalstis, pamatojoties uz Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, neatkarīgi no uzņēmumu lieluma var piedāvāt pagaidu atvieglojumus uzņēmumiem, kas saskaras ar likviditātes vajadzībām saistībā ar pašreizējām augstajām enerģijas cenām. Komisija šos gadījumus izskatīs prioritārā kārtā, īpašu uzmanību pievēršot gāzes uzņēmumiem un starpniekiem, kas saskaras ar lielākām piegādes izmaksām līgumu traucējumu dēļ.
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pamatnostādnes par valsts atbalstu ļauj dalībvalstīm īpaši atbalstīt nozares, kurās emisiju netiešo izmaksu dēļ ir vislielākais oglekļa emisiju pārvirzes risks. Lauksaimniecības nozarē valsts atbalsta noteikumi ļauj atbalstīt investīcijas ilgtspējīgā enerģijā. Patlaban notiekošajā šo noteikumu pārskatīšanā Komisijas priekšlikums, kas nodots sabiedriskai apspriešanai, paredz lielākas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.
Komisija ir gatava pilnībā izmantot valsts atbalsta rīkkopas elastību, lai dalībvalstis varētu atbalstīt uzņēmumus un nozares, ko nopietni ietekmējušas pašreizējās ģeopolitiskās norises. Lai dalībvalstis varētu novērst nopietnos ekonomikas traucējumus, ko rada Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, Komisija drīzumā apspriedīsies ar dalībvalstīm par jauna, patstāvīga krīzes pagaidu regulējuma vajadzībām un tvērumu. Šāds regulējums varētu, piemēram, atļaut likviditātes atbalstu visiem uzņēmumiem, kurus tieši vai netieši skārusi krīze, un atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši energoietilpīgiem patērētājiem, lai daļēji kompensētu enerģijas izmaksu pieaugumu cenu satricinājuma dēļ kopš Krievijas iebrukuma. Komisija ir arī apspriedusies ar dalībvalstīm par mērķtiecīgiem grozījumiem ETS valsts atbalsta vadlīnijās, jo īpaši, lai paplašinātu atbalsttiesīgo nozaru sarakstu, vienlaikus nodrošinot, ka uz tām attiecas pastiprināti stimuli uzlabot energoefektivitāti un/vai dekarbonizēt ražošanu un ierobežot konkurences izkropļojumus starp dalībvalstīm.
Lai finansētu šādus ārkārtas pasākumus, dalībvalstis var apsvērt pagaidu nodokļu pasākumus attiecībā uz negaidītu papildu peļņu. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras sniegto informāciju šādi fiskālie pasākumi attiecībā uz augstām rentēm 2022. gadā varētu darīt pieejamus pat 200 miljardus EUR, kurus varētu izmantot, lai daļēji kompensētu lielākus rēķinus par enerģiju. Šādiem pasākumiem nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku, bet tiem vajadzētu būt tehnoloģiski neitrāliem un ļaut elektroenerģijas ražotājiem segt savas izmaksas un aizsargāt ilgtermiņa tirgu un oglekļa cenas signālus. Šā dokumenta 2. pielikumā ir izklāstīti nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz šiem instrumentiem. Dalībvalstis var izmantot arī tos ETS ieņēmumus, kas pārsniedz gaidītos. No 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 28. februārim ES ETS kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi bija aptuveni 30 miljardi EUR.
Komisija paziņojumā par fiskālajām norādēm 2023. gadam atgādināja, ka tā dēvēto Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) “vispārējo izņēmuma klauzulu” turpina piemērot 2022. gadā, ļaujot dalībvalstīm veikt ārkārtas pasākumus pašreizējos ārkārtas apstākļos.
1.2.Sagatavošanās nākamajai ziemai, nodrošinot pietiekamus gāzes krājumus
Gāzes krājumi līdz šīs ziemas beigām ir pietiekami pat tad, ja piegādes no Krievijas tiks pilnībā pārtrauktas.
Lai labi sagatavotos nākamajai ziemai, visu ES gāzes krātuvju uzpildei būtu jāsākas jau tagad. Apkures sezonas laikā krātuves samazina vajadzību importēt papildu gāzi. Krātuves palīdz absorbēt piegādes satricinājumus. Gāzes krātuves nodrošina 25–30 % no ziemā patērētās gāzes. Gāzes krātuvju uzpildes līmenis ir izrādījies īpaši zems objektos, kas pieder trešo valstu struktūrām (t. i., Gazprom). Vienlaikus pārvades sistēmu operatoriem būtu arī jākoordinē pasākumi, lai atjauninātu un optimizētu tīklā pieejamās jaudas gadījumā, ja plūsmas un spiediens no austrumiem samazinās vai nav vispār.
Komisija līdz aprīlim nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai ik gadu nodrošinātu krājumu pienācīgu līmeni. Priekšlikumā tiks paredzēts, ka līdz katra gada 1. oktobrim ES teritorijā esošās uzglabāšanas infrastruktūras jāuzpilda vismaz 90 % apmērā no to ietilpības. Lai padarītu uzkrāšanu pievilcīgāku tirgus dalībniekiem, Komisija ierosinās palielināt atlaižu līmeni līdz 100 % kā stimulu krātuvju uzpildei.
ES gāzes uzglabāšanas politika nodrošinās taisnīgumu un ļaus pārdomāti izmantot esošo infrastruktūru, ierobežojot vajadzību pēc jaunas infrastruktūras, jo ne visās dalībvalstīs to teritorijā ir pazemes krātuves. Tiesību akta priekšlikumā tiks noteikts mehānisms, kurš nodrošinās piegādes drošības izmaksu taisnīgu sadalījumu. Ieguvumi no garantēta augsta uzpildes līmeņa attiecībā uz apdrošināšanas vērtību pret piegādes drošības riskiem un cenu mazinošo ietekmi ziemā neaprobežojas tikai ar valsti, kurā krātuve atrodas. Netraucētu enerģijas plūsmu nodrošināšanai visā ES būtisks elements ir starpsavienotāji. Ja ir vajadzīga jauna infrastruktūra, tai vajadzētu būt saderīgai ar ūdeņradi.
Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko vidi, Komisija paredz, ka šajā tiesību akta priekšlikumā gāzes uzglabāšana tiks identificēta kā kritiska infrastruktūra un tiks ieviesti noteikumi, lai novērstu gāzes infrastruktūras īpašumtiesību riskus. Dalībvalstīm būs jāpieprasa, lai regulatīvā iestāde vai cita dalībvalsts norīkota kompetenta iestāde apliecina, ka trešās valsts personas vai personu īpašumtiesības neapdraud piegādes drošību. Šāds novērtējums būs jāveic attiecībā uz visiem esošajiem un turpmākajiem uzglabāšanas operatoriem. Īstermiņā un līdz likumdošanas procesam dalībvalstīm būtu jārīkojas tā, it kā tiesību akti jau būtu pieņemti, un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu krātuvju savlaicīgu uzpildīšanu nākamajai ziemai. Turklāt, kā paredzēts spēkā esošajā Gāzes piegādes drošības regulā, tām ir jāievieš solidaritātes mehānismi. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, tas būtu jādara nekavējoties.
Lai stimulētu uzpildīšanu, dalībvalstis var sniegt atbalstu piegādātājiem saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, piemēram, garantiju veidā (“divvirzienu līgums par starpību”).
Savukārt Komisija var koordinēt uzpildīšanas darbības, piemēram, izmantojot kopīgu iepirkumu, apkopojot pasūtījumus un saskaņojot piegādes. Kopīga Eiropas platforma gāzes piegādes līgumu slēgšanai, kuras pamatā būtu divpusējas sarunas ar lielākajiem gāzes ražotājiem, palīdzētu diversificēt un pārdomāti pārvaldīt riskus, tādējādi nodrošinot piegādes drošību ar labvēlīgiem nosacījumiem visiem pircējiem visā ES.
Komisija īsteno arī gāzes tirgus izpēti, reaģējot uz bažām par iespējamiem konkurences izkropļojumiem, ko rada uzņēmumi, kuri darbojas Eiropas gāzes tirgos, jo īpaši Krievijas gāzes piegādātājs Gazprom. Uzņēmumam ir neparasta uzņēmējdarbības prakse, un vidējais iepildīšanas līmenis ES Gazprom izmantotajās krātuvēs ir aptuveni 16 %, savukārt Gazprom neizmantotās krātuvēs šis rādītājs ir 44 %. Komisija pašlaik prioritārā kārtā izmeklē visus apgalvojumus par iespējamu Gazprom pret konkurenci vērsto komerciālo rīcību un vāc papildu informāciju no tirgus dalībniekiem.
Komisija turpina sadarboties ar kaimiņiem un partneriem Rietumbalkānos un Enerģētikas kopienā, kuri tāpat kā ES ir atkarīgi no fosilā kurināmā un pakļauti cenu pieaugumam, bet vienlaikus apņēmušies sasniegt tos pašus ilgtermiņa mērķus klimata jomā. Attiecībā uz Ukrainu, Moldovu un Gruziju ES ir gatava vajadzības gadījumā atbalstīt uzticamas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanu. Šo apņemšanos skaidri apliecina pašreizējie centieni nodrošināt Ukrainas un Moldovas elektrotīklu ārkārtas sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīklu.
II.REPower EU: ceļš uz neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā
Mūsu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā var pakāpeniski likvidēt krietni pirms 2030. gada. Lai to paveiktu, Komisija ierosina REPowerEU plānu, kas palielinās ES mēroga energosistēmas noturību, pamatojoties uz diviem pīlāriem:
·gāzes piegādes diversifikācija, palielinot sašķidrinātās dabasgāzes importu un importu pa cauruļvadiem no piegādātājiem, kas nav Krievijas piegādātāji, kā arī lielāks biometāna un ūdeņraža apjoms;
·ātrāka mūsu atkarības no fosilā kurināmā mazināšana mājokļu, ēku un rūpniecības līmenī, kā arī energosistēmas līmenī, uzlabojot energoefektivitāti, palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru un novēršot infrastruktūras vājās vietas.
Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumu pilnīga īstenošana līdz 2030. gadam samazinātu gāzes patēriņu par 30 % jeb 100 mljrd. m³. Līdz ar gāzes papildu diversifikāciju un atjaunīgo gāzu lielāku daudzumu, agrīniem enerģijas ietaupījumiem un elektrifikācijai ir potenciāls kopīgi aizstāt vismaz 155 miljardus m³ Krievijas gāzes importa.
Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir svarīgāks nekā jebkad agrāk, un tas būtu jāpiemēro visās nozarēs un rīcībpolitikās, pasākumus piedāvājuma pusē papildinot ar pieprasījumreakcijas pasākumiem.
Pašreizējos apstākļos likumdevēji varētu arī apsvērt iespēju pastiprināt paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumus ar augstākiem vai agrāk sasniedzamiem mērķrādītājiem atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes jomā.
REPOWEREU VIRZIENS
|
MĒRĶSEKTORS
|
FF55 IECERE LĪDZ 2030. GADAM
|
REPOWEREU PASĀKUMS
|
AIZSTĀTAIS DAUDZUMS LĪDZ 2022. GADA BEIGĀM
(mljrd. m³ ekvivalents),
aplēse
|
PAPILDUS FF55 LĪDZ 2030. GADAM (mljrd. m³ ekvivalents),
aplēse
|
GĀZES DIVERSIFIKĀCIJA
|
NE-KRIEVIJAS DABASGĀZE
|
-
|
LNG diversifikācija
|
50*
|
50
|
|
|
-
|
Importa pa cauruļvadiem diversifikācija
|
10
|
10
|
|
VAIRĀK ATJAUNĪGĀS GĀZES
|
17 mljrd. m³ biometāna ražošanas, ietaupot 17 mljrd. m³
|
Līdz 2030. gadam palielināt biogāzes ražošanu līdz 35ljrd. m³
|
3,5
|
18
|
|
|
5,6 milj. tonnu atjaunīgā ūdeņraža, ietaupot 9-18,5 mljrd. m³
|
Līdz 2030. gadam palielināt ūdeņraža ražošanu un importu līdz 20 milj. tonnu
|
-
|
25-50
|
ELEKTRIFICĒT EIROPU
|
MĀJOKĻI
|
Energoefektivitātes pasākumi, ietaupot 38 mljrd. m³
|
Energotaupība visā ES, piemēram, samazinot termostatu iestatījumu ēku apsildei par 1°C, ietaupot 10 mljrd. m³
|
14
|
10
|
|
|
Uzskaitīts zemāk redzamajos kopējos AER skaitļos
|
Saules enerģijas jumta paneļu agrīna uzstādīšana – līdz 15 TWh gadā
|
2,5
|
agrīna uzstādīšana
|
|
|
2030. gadā uzstādīti 30 miljoni jaunu siltumsūkņu, 2030. gadā ietaupot 35 mljrd. m³
|
Siltumsūkņu agrīnāka ieviešana, dubultojot to izvēršanu un sasniedzot 10 miljonus vienību nākamajos 5 gados
|
1,5
|
agrīna uzstādīšana
|
|
ENERĢĒTIKAS SEKTORS
|
Izvērst 480 GW vēja energoiekārtu jaudas un
420 GW saules energoiekārtu jaudas, ietaupot 170 mljrd. m³ (un saražojot 5,6 milj. tonnu zaļā ūdeņraža)
|
Saules un vēja energoiekārtu agrīnāka ieviešana, paaugstinot vidējo izvēršanas rādītāju par 20 %, ietaupot 3 mljrd. m³ gāzes, un 80 GW papildu jaudas līdz 2030. gadam, lai spētu saražot vairāk zaļā ūdeņraža.
|
20
|
Gāzes ietaupījums no vērienīgākiem mērķiem uzskaitīts pie zaļā ūdeņraža, pārējais ir
agrīna uzstādīšana
|
PĀRVEIDOT RŪPNIECĪBU
|
ENERGOIETILPĪGAS NOZARES
|
Agrīna elektrifikācija un atjaunīgā ūdeņraža izmantošanas uzsākšana
|
Inovāciju fonda agrīna izmantošana un darbības jomas paplašināšana, iekļaujot oglekļa cenas starpības līgumus
|
Gāzes ietaupījumi uzskaitīti pie atjaunīgā ūdeņraža un atjaunīgo energoresursu mērķrādītājiem
|
* Visi skaitļi ir aplēses.
Komisija ir gatava ierosināt RePowerEU plānu, kura pamatā būtu vispiemērotāko projektu un reformu apzināšana valsts, reģionālā un ES līmenī dialogā ar dalībvalstīm. Tas balstīsies uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un to atjauninājumiem, esošajiem atveseļošanas un noturības plāniem (ANP), kohēzijas politikas darbības programmām un jebkādiem citiem attiecīgiem plāniem un klimatnoturības vajadzībām. Priekšroka būtu jādod projektiem, ar kuriem pabeidz iekšējā enerģijas tirgus izveidi, un projektiem ar spēcīgu pārrobežu dimensiju, piemēram, kritiskajam savienojumam starp Portugāli, Spāniju un Franciju un starp Bulgāriju un Grieķiju. Šādi projekti uzlabos Eiropas gāzes un elektroenerģijas tīklu un citas infrastruktūras starpsavienojumus un pilnībā sinhronizēs mūsu elektrotīklus, piemēram, starp Baltijas valstīm un kontinentālo Eiropas tīklu. Dalībvalstu plāniem būtu jābalstās uz reģionālo analīzi. Komisija sniegtu atbalstu, kā tika darīts ANP gadījumā, un tehnisko palīdzību, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu. Finansējuma vajadzības tiks novērtētas, pamatojoties uz dalībvalstu un pārrobežu investīciju vajadzību visaptverošu apzināšanu. Lai tās apmierinātu, būtu jāmobilizē visi valstu un ES līmenī pieejamie resursi un instrumenti, paredzot publisko finansējumu privāto investīciju piesaistīšanai.
2.1. Gāzes piegāžu dažādošana
2.1.1. LNG un imports pa cauruļvadiem
Līdz šim nepieredzēta LNG piegāde ES 2022. gada janvārī ir nodrošinājusi gāzes piegādes drošību šajā ziemā. ES varētu ik gadu importēt par 50 miljardiem m³ vairāk LNG (piemēram, no Kataras, ASV, Ēģiptes, Rietumāfrikas). Cauruļvadu avotu diversifikācija (piemēram, Azerbaidžāna, Alžīrija, Norvēģija) ļautu samazināt Krievijas gāzes importu par vēl 10 miljardus m³ gadā.
Komisija prioritārā kārtā novērtēs, vai ir vajadzīgi pasākumi un investīcijas ūdeņradim gatavā gāzes infrastruktūrā un starpsavienojumos, lai novērstu problemātiskus posmus, kas kavē ES LNG jaudas pilnīgu izmantošanu.
Diversificējot piegādes, ES veicina savas starptautiskās partnerības. Komisija turpinās ar G7 valstīm un lielākajiem globālajiem gāzes pircējiem (Japānu, Dienvidkoreju, Ķīnu, Indiju) apspriesties par tirgus norisēm vidējā termiņā.
2.1.2. Biometāna ražošanas palielināšana ES
Dubultojot paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķi attiecībā uz biometānu, 2030. gadā tiktu saražoti 35 miljardi kubikmetru metāna gadā. Lai to paveiktu, dalībvalstu KLP stratēģiskajos plānos finansējums būtu jānovirza biometānam, kas saražots no ilgtspējīgiem biomasas avotiem, tostarp jo īpaši no lauksaimniecības atkritumiem un atlikām.
2.1.3. Ūdeņraža akselerators
Vēl 15 miljoni tonnu atjaunīgā ūdeņraža papildus 5,6 miljoniem tonnu, kas paredzētas paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, līdz 2030. gadam var aizstāt importēto Krievijas gāzi 25–50 mljrd. m³ apmērā gadā. To veidotu papildu 10 milj. tonnu importēta ūdeņraža no dažādiem avotiem un papildu 5 milj. tonnu Eiropā saražota ūdeņraža, šādi pārsniedzot ES ūdeņraža stratēģijas mērķrādītājus un maksimāli palielinot ūdeņraža ražošanu iekšzemē. Sava nozīme dabasgāzes aizstāšanā ir arī citiem nefosilā ūdeņraža veidiem, jo īpaši kodolenerģijā bāzētajiem.
Komisija turpinās izstrādāt tiesisko regulējumu, lai veicinātu Eiropas ūdeņraža tirgu un atbalstītu integrētas gāzes un ūdeņraža infrastruktūras, ūdeņraža uzglabāšanas kompleksu un ostu infrastruktūras attīstību. Jaunai pārrobežu infrastruktūrai vajadzētu būt saderīgai ar ūdeņradi. Komisija paziņojumus par valsts atbalstu ūdeņraža projektiem novērtēs prioritārā kārtā. Tā apņemas pabeigt novērtējumu par pirmajiem svarīgajiem ūdeņraža projektiem visas Eiropas interesēs 6 nedēļu laikā pēc tam, kad iesaistītās dalībvalstis būs iesniegušas pilnīgu paziņojumu. Kopīgajam mērķim vajadzētu būt novērtējuma pabeigšanai līdz vasarai.
Turklāt Komisija atbalstīs atjaunīgā ūdeņraža ražošanas un transporta pilotprojektus ES kaimiņvalstīs, sākot ar Vidusjūras reģiona zaļā ūdeņraža partnerību. Tā arī sadarbosies ar partneriem, lai noslēgtu zaļā ūdeņraža partnerības, un ar nozari, lai izveidotu Globālu Eiropas Ūdeņraža mehānismu, veicinot dalībvalstu piekļuvi atjaunīgam ūdeņradim par pieņemamu cenu.
2.2. Straujāk mazināt mūsu atkarību no fosilā kurināmā
2.2.1. Saules un vēja enerģijas iekārtu un siltumsūkņu uzstādīšana
Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” paredz ES saules fotoelementu un vēja enerģijas iekārtu jaudu divkāršot līdz 2025. gadam un trīskāršot līdz 2030. gadam, tādējādi no 2030. gada samazinot ikgadējo gāzes patēriņu par 170 mljrd. m³.
Paātrinot jumta saules fotoelementu sistēmu ieviešanu par 15 TWh šogad, ES varētu ietaupīt vēl 2,5 mljrd. tonnu gāzes. Komisija jūnijā nāks klajā ar paziņojumu par saules enerģiju, lai palīdzētu atraisīt saules enerģijas kā nozīmīga atjaunīgās enerģijas avota potenciālu ES. Pamatojoties uz analīzi par pašreizējo stāvokli saules enerģijas jomā visā ES, saules enerģijas stratēģijā tiks ierosināta Eiropas Jumtu saules enerģijas iniciatīva, kurā tiks apzināti šķēršļi, ierosināti pasākumi, lai paātrinātu uzstādīšanu un nodrošinātu, ka sabiedrība var pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz uz jumtiem izvietoti saules enerģijas paneļi.
Komisija palīdzēs turpināt attīstīt saules un vēja enerģijas un siltumsūkņu vērtības ķēdi, kā arī stiprināt ES konkurētspēju un novērst stratēģisku atkarību problēmu. Ja nepieciešams piesaistīt pietiekamas privātās investīcijas, pasākumi ietvers ES finansējuma novirzīšanu nākamās paaudzes tehnoloģijām, mobilizējot programmas InvestEU vai dalībvalstu atbalstu. Īpaša uzmanība tiktu pievērsta tam, lai paātrinātu investīcijas darbaspēka pārkvalifikācijā un kvalifikācijas celšanā, kas ir būtiski, lai atbalstītu pārveidi.
Komisijai, dalībvalstīm un nozarei būtu jāturpina cieši uzraudzīt kritiski svarīgo un citu izejvielu piegādi, jāveicina stratēģiskas partnerības piegāžu nodrošināšanai un jāapsver iespēja veikt citus pasākumus, piemēram, vajadzības gadījumā veidot stratēģiskus krājumus.
Divkāršojot plānoto ikgadējo siltumsūkņu ieviešanas tempu šā perioda pirmajā pusē, uzstādīto siltumsūkņu skaits ES nākamajos piecos gados sasniegtu 10 miljonus vienību. Katri 10 miljoni mājsaimniecībās uzstādīto siltumsūkņu ļautu ietaupīt 12 miljardus m³. Siltumsūkņu paātrinātai ieviešanai tirgū būs nepieciešama ātra visas piegādes ķēdes paplašināšana, ko papildinātu pasākumi ēku renovācijas un centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizācijas veicināšanai.
Papildus mājokļu un būvniecības projektiem mūsu atkarību no gāzes samazinātu arī energoapgāde, kas balstīta uz vēja, saules un citiem enerģijas avotiem ar zemu emisiju līmeni.
2.2.2. Rūpniecības dekarbonizācija
Repower EU plāns varētu paātrināt inovatīvu, uz ūdeņradi balstītu risinājumu un izmaksu ziņā konkurētspējīgas atjaunīgās elektroenerģijas ieviešanu rūpniecības nozarēs. Komisija paātrinātu Inovāciju fonda īstenošanu, lai atbalstītu pāreju uz elektrifikāciju un ūdeņradi, tostarp izmantojot ES mēroga shēmu oglekļa līgumiem par starpību, un lai uzlabotu ES ražošanas spējas attiecībā uz inovatīvām bezoglekļa un mazoglekļa iekārtām, piemēram, elektrolīzeriem, nākamās paaudzes saules/vēja un citām tehnoloģijām.
2.2.3. Atļauju ātrākas izsniegšanas nodrošināšana
Priekšnoteikums tam, lai paātrinātu atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu, ir vienkāršot un saīsināt atļauju izsniegšanu. Ir konstatēts, ka viens no galvenajiem šķēršļiem investīcijām atjaunīgajos energoresursos un saistītā infrastruktūrā ir sarežģītas administratīvās procedūras. Tas būtu jārisina, pilnībā un ātri transponējot pašlaik spēkā esošo Atjaunojamo energoresursu direktīvu, īstenojot attiecīgās dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos paredzētās reformas un pasākumus, kā arī pārskatītā TEN-E satvara noteikumus par infrastruktūras atļauju izsniegšanu.
Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tādu staciju plānošana, būvniecība un ekspluatācija, kas paredzētas enerģijas ražošanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, to pieslēgšana tīklam un ar to saistītais tīkls tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm un sabiedrības drošības interesēm, un ka uz tiem attiecas vislabvēlīgākā procedūra, kas pieejama to plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūrās.
Dalībvalstīm būtu ātri jākartē, jānovērtē un jānodrošina piemērotas zemes un jūras teritorijas, kas pieejamas atjaunīgo energoresursu projektiem proporcionāli to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, devumam pārskatītā 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kā arī citiem būtiskiem faktoriem, piemēram, resursu pieejamībai, tīkla infrastruktūrai un ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītājiem. Gaidāmajā dabas atjaunošanas tiesību akta priekšlikumā Komisija ierosinās, ka dalībvalstīm, izstrādājot nacionālos plānus atjaunošanas mērķrādītāju sasniegšanai, būtu jāņem vērā ierobežotas un skaidri noteiktas teritorijas, kas ir īpaši piemērotas (“go-to” teritorijas), vienlaikus pēc iespējas izvairoties no ekoloģiski vērtīgām teritorijām. Dalībvalstis var izmantot savu plānu pārskatīšanu saskaņā ar Jūras telpiskās plānošanas direktīvu, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas projektu izvēršanu.
Maijā Komisija publicēs ieteikumu par ātru atļauju piešķiršanu atjaunīgās enerģijas projektiem un strādās pie tā, lai atbalstītu visu to elastības iespēju izmantošanu, kas jau piešķirtas ar ES tiesību aktiem, un novērstu atlikušos šķēršļus neatkarīgi no to izcelsmes.
Komisija arī sniegs norādes par to, kad un kā ir vajadzīgas “regulatīvās smilškastes”, lai varētu testēt inovatīvas tehnoloģijas, produktus vai pakalpojumus, kuru mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu izvēršanas un vides aizsardzības līdzāspastāvēšanu. Šajās norādēs galvenā uzmanība tiks pievērsta “regulatīvo smilškastu” robežu noteikšanai, proti, laika grafika, teritorijas un pastāvīgas regulatīvās uzraudzības noteikšanai, lai līdz minimumam samazinātu jebkādus riskus.
Komisija un EIB grupa 2022. gadā secinās, kuri finansēšanas mehānismi būtu vispiemērotākie, lai Eiropā palīdzētu attīstīt elektroenerģijas pirkuma līgumus (EPL), kas jau ir iespējams saskaņā ar InvestEU. Tas ietvers labāku piekļuvi EPL jauniem produkcijas pircējiem, piemēram, MVU.
Nobeigums
Pēdējo mēnešu norises enerģijas tirgos un jo īpaši krasās pārmaiņas mūsu drošības situācijā pēdējo nedēļu laikā liek strauji paātrināt pāreju uz tīru enerģiju un tādējādi palielināt Eiropas enerģētisko neatkarību.
Ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai mazinātu augsto cenu ietekmi uz mājsaimniecībām, lauksaimniekiem, uzņēmumiem un rūpniecību.
Atbrīvošanās no Krievijas fosilā kurināmā atkarības dalībvalstīs paātrinās energoresursu struktūras izmaiņas, kas būtu jāatspoguļo elektroenerģijas tirgus darbībā.
Eiropas gāzes uzglabāšanas politika uzlabos sagatavotību nākamajai ziemas sezonai un arī turpmāk. Kopīga un koordinēta rīcība šajā ārkārtas situācijā ir labākais risinājums problēmām, ar kurām saskaramies.
Komisija ir gatava sadarbībā ar dalībvalstīm līdz vasarai izstrādāt REPowerEU plānu, lai atbalstītu energoapgādes diversifikāciju, paātrinātu pāreju uz atjaunīgo enerģiju un uzlabotu energoefektivitāti. Tas paātrinātu Krievijas gāzes importa pakāpenisko izbeigšanu un atkarību no fosilā kurināmā un sniegtu vislabāko nodrošinājumu pret cenu satricinājumiem vidējā termiņā, virzot straujāk uz priekšu ES zaļo pārkārtošanos, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu un reģionālajām vajadzībām. Nepieciešamība pēc lielākas piegādes drošības rada jaunu stimulu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus.