Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022AR1522

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Enerģētikas tiesību aktu kopums par gāzi, ūdeņradi un metāna emisijām”

    COR 2022/01522

    OV C 498, 30.12.2022, p. 83–93 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    12/10/2022; Balsojuma datums
    Date of vote:
    12/10/2022
    Author:
    Eiropas Reģionu komiteja, Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisija
    Responsible body:
    Commission for the Environment, Climate Change and Energy, COR_ENVE
    Rapporteur:
    Jakub Piotr CHEŁSTOWSKI
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    VII (2020-2025)
    Internal reference:
    ENVE-VII/029
    Session:
    151
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    30.12.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 498/83

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Enerģētikas tiesību aktu kopums par gāzi, ūdeņradi un metāna emisijām”

    (2022/C 498/13)

    Ziņotājs:

    Jakub CHEŁSTOWSKI (ECR/PL), Silēzijas vojevodistes maršals

    Atsauces dokuments:

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

    COM(2021) 803 final

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

    COM(2021) 804 final

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942

    COM(2021) 805 final

    I.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

    COM(2021) 803 final

    1. grozījums

    6. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (..) tirgus dalībniekiem ir iespēja un stimuls ņemt vērā fosilās gāzes lomu pārkārtošanās procesā , kad tiek plānotas darbības, kas palīdzēs izvairīties no slazda efekta, un kura nodrošinās pakāpenisku un savlaicīgu atteikšanos no fosilās gāzes, jo īpaši visos attiecīgajos rūpniecības sektoros un apkures vajadzībām.

    (..) tirgus dalībniekiem ir iespēja un stimuls ņemt vērā fosilās gāzes lomu pārkārtošanās procesā , lai jaunuzbūvētā dabasgāzes infrastruktūra būtu piemērota mazoglekļa un atjaunīgo gāzu ekspluatācijai ar mērķi tās amortizācijas periodā izvairīties no slazda efekta un nodrošināt pakāpenisku un savlaicīgu atteikšanos no fosilās gāzes, jo īpaši visos attiecīgajos rūpniecības sektoros un apkures vajadzībām.

    Pamatojums

    Lai palielinātu dekarbonizētu gāzu izmantošanu, ir svarīgi, lai ieguldījumu plānos attiecībā uz jaunu gāzes infrastruktūru, tostarp cauruļvadiem, LNG termināļiem un gāzes glabātuvēm, tiktu ņemts vērā projektēšanas un būvēšanas veids, kas no ekspluatācijas sākuma ļauj infrastruktūru pielāgot dekarbonizētām gāzēm.

    2. grozījums

    9. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    Tomēr mazoglekļa kurināmie/degvielas (LCF), piemēram, mazoglekļa ūdeņradis (LCH) var būt nozīmīgas enerģētiskajā pārkārtošanā, jo īpaši īstermiņā un ilgtermiņā, lai strauji mazinātu esošo kurināmo/degvielu radītās emisijas, un var veicināt atjaunīgu kurināmo/degvielu, piemēram, atjaunīgā ūdeņraža, ieviešanu tirgū. Lai sekmētu pārkārtošanos, ir jānosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu robežvērības mazoglekļa ūdeņradim un sintētiskajiem gāzveida kurināmajiem/degvielām. (..)

    Tomēr mazoglekļa kurināmie/degvielas (LCF), piemēram, mazoglekļa ūdeņradis (LCH) var būt nozīmīgas enerģētiskajā pārkārtošanā, jo īpaši īstermiņā un ilgtermiņā, lai strauji mazinātu esošo kurināmo/degvielu radītās emisijas, un var veicināt atjaunīgu kurināmo/degvielu, piemēram, atjaunīgā ūdeņraža, ieviešanu tirgū. Klimata mērķu sasniegšanas kontekstā svarīga atjaunīgā degviela ir arī biometāns, kas ir salīdzinoši viegli savietojams ar pašreizējo dabasgāzes infrastruktūru (analoģiskā degviela), turklāt ES ir liels iekšējais ražošanas potenciāls. Lai nodrošinātu biometāna tirgus attīstību, dalībvalstīm it īpaši būtu jācenšas īstenot ieguldījumus saskaņā ar biomasas kaskādes principiem ar mērķi būtiski palielināt biogāzes un biometāna decentralizētu ražošanu no esošajiem atkritumiem tādās nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un pašvaldību apsaimniekošana. Būtu jāizslēdz tādu augu audzēšana, kurus paredzēts izmantot tikai biogāzes iekārtās, un tādu biogāzes iekārtu būvniecība, kuras ir atkarīgas no intensīvās lopkopības turpmākas pastāvēšanas. Lai sekmētu pārkārtošanos, ir jānosaka siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu robežvērības mazoglekļa ūdeņradim un sintētiskajiem gāzveida kurināmajiem/degvielām.

    Pamatojums

    Īstermiņā biogāzes un biometāna nozares attīstība ir svarīga, lai daļēji mazinātu atkarību no dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī lai attīstītu vietējās energokopienas tādās nozarēs kā lauksaimniecība, mežsaimniecība vai pašvaldību apsaimniekošana, kur atkritumus var pārveidot par ražošanas substrātu. Tomēr būtu skaidri jāprecizē, ka var dedzināt tikai pašreizējo biometānu. Ir jāizslēdz tādu augu audzēšana, kurus paredzēts izmantot biogāzes iekārtās, un intensīvās lopkopības saglabāšana tikai tādēļ, lai iegūtu biogāzi un biometānu enerģijas ražošanai, jo tas palēnina zaļo pārkārtošanos.

    3. grozījums

    20. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (..) Lai arī elektrifikācija ir svarīgs zaļās pārkārtošanās elements, tomēr mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš nākotnē joprojām saglabāsies, tai skaitā pieaugs atjaunīgās gāzes patērētais apjoms.

    (..) Lai arī elektrifikācija ir svarīgs zaļās pārkārtošanās elements, tomēr mājsaimniecību dabasgāzes patēriņš nākotnē joprojām saglabāsies, tai skaitā pieaugs atjaunīgās gāzes patērētais apjoms. Lai nodrošinātu, ka mājsaimniecības var saņemt un izmantot atjaunīgās gāzes, dalībvalstīm sadarbībā ar Eiropas Komisiju būtu jāsāk dialogs ar tirgus ieinteresētajām personām par atbilstošu iekārtu tehnoloģiskās piekļuves iespējām, kā arī par to izvietošanas iespējamajām izmaksām.

    Pamatojums

    Attīstītā dekarbonizēto gāzu tirgū būs jāņem vērā mazumtirdzniecības lietotāji: mājsaimniecības un zināma daļa mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Bez modernizācijas vai jaunu apkures un dzesēšanas iekārtu iegādes tiešajiem lietotājiem būs tehniskas grūtības vai viņi nevarēs pāriet no fosilā kurināmā uz dekarbonizētām gāzēm.

    4. grozījums

    108. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (..) piedāvājums un pieprasījums, transporta infrastruktūra, pakalpojuma kvalitāte, pārrobežu tirdzniecība, ieguldījumi, patērētāju cenas, tirgus likviditāte.

    (..) piedāvājums un pieprasījums, transporta infrastruktūra, pakalpojuma kvalitāte, pārrobežu tirdzniecība, ieguldījumi, patērētāju cenas, tirgus likviditāte. Tirgus pārredzamībai būtu jāietver arī detalizēta izmaksu noteikšana jaunas infrastruktūras būvniecībai dekarbonizētām gāzēm visās dalībvalstīs. Tāpēc valstu regulatīvajām iestādēm sadarbībā ar valstu tīklu operatoriem būtu jāveic detalizēti ekonomiskie aprēķini par nākotnes ieguldījumu izmaksām dekarbonizētu gāzu infrastruktūras paplašināšanai. Tas ļaus reālistiski plānot tīkla attīstību, noteikt iespējamo finansējuma trūkumu, kā arī sniegt iespējas veidot tarifu politiku, kas būs izdevīga gan operatoriem, gan lietotājiem.

    Pamatojums

    Dekarbonizētu gāzu infrastruktūras būvniecības izmaksas dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties. Lai pienācīgi plānotu mazoglekļa un atjaunīgo gāzu tirgus attīstību, būtu jāņem vērā šo izmaksu vietējā perspektīva.

    5. grozījums

    4. panta 3. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (..) cenu noteikšanā par dabasgāzes piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem (..). Uz šādām publiskām intervencēm attiecas 4. un 5. punktā izklāstītie nosacījumi.

    (..) cenu noteikšanā par dabasgāzes piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem , vai saskaņā ar Regulā (ES) 2017/1938 sniegto definīciju aizsargājamiem lietotājiem (…) . Uz šādām publiskām intervencēm attiecas 4. un 5. punktā izklāstītie nosacījumi.

    Lai izvairītos no enerģētiskās nabadzības negatīvajām sekām, ilgstoša būtiska cenu pieauguma gadījumā intervences, kas atbilst 4. un 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem, var attiecināt uz citu klientu grupu.

    Pamatojums

    Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums ir pārāk ierobežots gadījumā, ja cenas strauji pieaug. Grozījums attiecas uz iespēju pievienot aizsargājamus lietotājus, kuru definīcija dota Piegādes drošības regulā (2017/1938).

    6. grozījums

    8. panta 11. punkts

    (Jauns punkts)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    11.     Lai tiešajiem lietotājiem varētu pierādīt atjaunīgās enerģijas daudzumu, kas ietverts atjaunīgo un mazoglekļa degvielu piegādātāja energoresursu struktūrā attiecībā pret enerģiju, kas laista tirgū un piegādāta patērētājiem, pamatojoties uz līgumiem, dalībvalstis nodrošina iespēju izsniegt izcelsmes apliecinājumu pēc atjaunīgo un mazoglekļa degvielu ražotāja pieprasījuma saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 19. panta 7. punkta ii) apakšpunktu attiecībā uz gāzi, tostarp biogāzi, biometānu, ūdeņradi, amonjaku, metanolu un sintētisko gāzveida degvielu.Turklāt ir būtiski, lai galalietotāji apzinātos zaļās pārkārtošanās nozīmi un būtu informēti par atjaunīgo vai mazoglekļa degvielu daudzveidību un savām tiesībām pieprasīt izcelsmes apliecinājumus.

    Pamatojums

    Lai izvērstu savienotu ES mazoglekļa un atjaunīgo degvielu tirgu, būs jāizmanto instrumenti, kas sniedz informāciju par saražoto un tiešajiem lietotājiem piegādāto gāzu izcelsmi.

    7. grozījums

    10. panta 1. punkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (..) tirdzniecības un balansēšanas noteikumus. Šajā sakarā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nediskriminē piegādātājus, kas jau ir reģistrēti citā dalībvalstī.

    (..) tirdzniecības un balansēšanas noteikumus , kā arī vajadzīgās atļaujas, kuras izsniedz, pamatojoties uz 7. panta 2. punktu, tās dalībvalsts regulatīvā iestāde, kurā notiek gāzes piegāde . Šajā sakarā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nediskriminē piegādātājus, kas jau ir reģistrēti citā dalībvalstī.

    Pamatojums

    Prasība piegādātājiem ievērot standartus, kas ir spēkā dalībvalstīs, nodrošina piegādes drošību patērētājiem. Turpmākajā noteikuma daļā garantēts, ka šādi standarti nav diskriminējoši.

    8. grozījums

    26. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (..) atjaunīgo un mazoglekļa gāzu ražošanas objekti ir savienoti ar sadales vai pārvades tīkliem.

    (..) atjaunīgo un mazoglekļa gāzu ražošanas objekti ir savienoti ar sadales vai pārvades tīkliem , ja tos uzskata par izdevīgiem saskaņā ar 51. pantā minētajiem nacionālajiem tīkla attīstības plāniem . Dalībvalstis izstrādā vajadzīgos mehānismus, kas nodrošina taisnīgu un proporcionālu to izmaksu sadali, kas rodas, pieslēdzot jaunas iekārtas, kuras ražo atjaunīgās un mazoglekļa gāzes.

    Pamatojums

    Kompensācijas mehānismu ieviešanas mērķis ir nodrošināt, ka izmaksas netiek netaisnīgi pārnestas uz citiem tīkla lietotājiem, kā arī garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū. Ar sadales un pārvades tīkliem būtu jāsavieno tikai tādi objekti, kuru pieslēgums sniedz skaidru pievienoto vērtību, jo ilgtermiņā būtu jākoncentrējas uz atjaunīgo energoresursu ilgtspējīgu attīstību un it īpaši uz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu.

    9. grozījums

    51. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    b)

    ietver visus ieguldījumus, par kuriem jau pieņemts lēmums, un nosaka jaunus ieguldījumus, kas jāveic nākamos trīs gados;

    b)

    ietver visus ieguldījumus, par kuriem jau pieņemts lēmums, un nosaka jaunus ieguldījumus, kas jāveic nākamos trīs gados , kā arī to detalizētu ekonomisko analīzi, tostarp izmaksas, kas saistītas ar mazoglekļa un atjaunīgo gāzu esošās infrastruktūras pārbūvi vai modernizāciju, un norādi par iespējamu finansējuma trūkumu tradicionālajai dabasgāzes infrastruktūrai;

    Pamatojums

    Mazoglekļa un atjaunīgās gāzes infrastruktūras attīstības ilgtermiņa plānošanā jāņem vērā detalizēta izmaksu plānošana. Detalizētu ekonomisko jautājumu atstāšana tikai gPSO un gāzes sadales sistēmu operatoru (gSSO) pārziņā var radīt grūtības īstenot ieguldījumu mērķus.

    10. grozījums

    72. panta 4. punkta f) apakšpunkts

    (Jauns apakšpunkts)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    f)

    izveidot tā dēvētās “regulatīvās smilškastes”, lai inovatīviem ieguldījumiem mazoglekļa un atjaunīgo gāzu jomā piešķirtu mērķtiecīgus un pagaidu atbrīvojumus no valsts, reģionālā vai vietējā tiesiskā regulējuma. Šādas regulatīvas testēšanas vides izveide ir paredzēta, lai paātrinātu ieguldījumus mazoglekļa un atjaunīgajās gāzēs, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās minētie ieguldījumi pilnībā neatbilst pašreizējam tiesiskajam un regulatīvajam satvaram, kā arī varētu atvieglot turpmāku normatīvās vides pielāgošanu šiem ieguldījumiem.

    Pamatojums

    Ir ieteicams izveidot tā dēvētās “regulatīvās smilškastes”, kas nodrošinās pagaidu atbrīvojumu no valsts, reģionālā vai vietējā tiesiskā regulējuma, lai īstenotu inovatīvus ieguldījumus, kuriem vēl nav izstrādāta atbilstoša tiesiskā vide.

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par atjaunīgo gāzu un dabasgāzes un ūdeņraža iekšējo tirgu

    COM(2021) 804 final

    11. grozījums

    42. apsvērums

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    (..) Nodrošinot saskaņotu pieeju gāzes kvalitātei pārrobežu starpsavienojumu punktos, būtu jāsaglabā dalībvalstu elastība attiecībā uz gāzes kvalitātes standartu piemērošanu to iekšzemes dabasgāzes sistēmās.

    (..) Nodrošinot saskaņotu pieeju gāzes kvalitātei pārrobežu starpsavienojumu punktos, būtu jāsaglabā dalībvalstu elastība attiecībā uz gāzes kvalitātes standartu piemērošanu to iekšzemes dabasgāzes sistēmās. Lai nodrošinātu ļoti integrētu, sadarbspējīgu un pārredzamu tirgu mazoglekļa un atjaunīgajām gāzēm, kuru apjomi dabasgāzes sistēmā pieaugs, būs jāpiemēro izcelsmes apliecinājumi. Šādu apliecinājumu mērķis būs sertificēt gāzes ražošanas avotu, kā arī radīto oglekļa pēdu, lai nodrošinātu, ka ražotāji un tiešie lietotāji var veikt standartizētu tirdzniecību un dokumentēt sasniegtos CO2 samazinājumus.

    Pamatojums

    Bez izcelsmes apliecinājuma nebūs iespējams sertificēt attiecīgās gāzes ražošanas avotu un oglekļa pēdu, tādējādi kavējot klimata politikas īstenošanu un nefinanšu pārskatu sniegšanu.

    12. grozījums

    43. panta 1. punkta c) apakšpunkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    c)

    nosaka investīciju nepietiekamību, it sevišķi attiecībā uz pārrobežu jaudām.

    c)

    nosaka investīciju nepietiekamību, it sevišķi attiecībā uz pārrobežu jaudām , kā arī sistēmu savienojumiem ar trešām valstīm, no kurām tiks importētas mazoglekļa un atjaunīgās gāzes, lai segtu kopējo enerģijas pieprasījumu Eiropas Savienībā .

    Pamatojums

    Lai nodrošinātu ražošanas nepārtrauktību rūpniecības nozarēs un ES enerģētisko drošību jaunajā mazoglekļa un atjaunīgo gāzu tirgū, galvenajam plānošanas elementam vajadzētu būt nodrošināt, ka vajadzīgie ūdeņraža apjomi tiek importēti no valstīm ārpus ES tā, lai ilgtspējīgi un droši apmierinātu ES kopējās enerģijas vajadzības.

    13. grozījums

    43. panta 4. punkts

    (Jauns punkts)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    —

    4.     Lai izstrādātu pareizu, reālistisku un īstenojamu ES mēroga tīkla attīstības desmit gadu plānu, tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), gāzes pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-G) un elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam (ENTSO-E) jāsāk apspriešanās ar valstu regulatīvajām iestādēm par mazoglekļa un atjaunīgo gāzu ekspluatācijas infrastruktūras būvniecības vai modernizācijas izmaksām. Tas jo īpaši attiecas uz ieguldījumu izmaksu un darbības izmaksu precīzu plānošanu jauniem objektiem, piemēram, ūdeņraža termināļiem, elektrolīzeriem, ūdeņraža tīkliem.

    Pamatojums

    Sk. iepriekš.

    14. grozījums

    60. panta 1. punkta b) apakšpunkts

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    b)

    investīcijas veicina dekarbonizāciju;

    b)

    investīcijas veicina dekarbonizāciju un nodrošina, ka jaunbūvējamā dabasgāzes infrastruktūra ir projektēta tā, lai no ekspluatācijas sākuma minēto infrastruktūru varētu pielāgot atjaunīgajām un mazoglekļa gāzēm, līdz minimumam samazinot slazda efekta risku;

    Pamatojums

    Sk. iepriekš.

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942

    COM(2021) 805 final

    15. grozījums

    3. pants

    (Jauns pants)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    —

    Atjaunīgo gāzes avotu ilgtermiņa potenciāla novērtējums kā pamats pārvades un sadales sistēmas attīstības optimizēšanai

    1.     Valstu biogāzes un biometāna stratēģiju ietvaros dalībvalstis ir atbildīgas par biometāna ražošanas potenciāla novērtēšanu vietējā līmenī visā to teritorijā. Šāds novērtējums būtu jāveic divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Novērtējums var balstīties uz esošajiem novērtējumiem.

    2.     Biomasa, uz kuru attiecas šis novērtējums, ietver neapstrādātu biomasu, kas definēta Direktīvas 2018/2001 2. pantā (tostarp IX pielikumā) un atbilst ES ilgtspējīgas attīstības kritērijiem.

    3.     Novērtējuma izstrādes posmā dalībvalstis apspriežas ar attiecīgo regulatīvo iestādi un pārvades un sadales sistēmu operatoriem, lai noteiktu:

    a)

    teritoriālo vienību, kurā veic ražošanas potenciāla novērtējumu;

    b)

    novērtējamajam biomasas klāstam – ģeogrāfisko tuvumu esošajiem dabasgāzes tīkliem.

    4.     Novērtējot, pilnveidojot esošo novērtējumu un veicot turpmākos atjauninājumus, dalībvalstis apspriežas ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī pārvades un sadales sistēmu operatoriem. Tās var apspriesties ar citiem attiecīgajiem subjektiem.

    Pamatojums

    Biogāzes un biometāna ilgtermiņa ražošanas potenciāla novērtējums ir priekšnoteikums tīkla nostiprināšanas rentablai plānošanai ar mērķi gāzes tīklos iekļaut arvien lielāku biometāna apjomu.

    16. grozījums

    3. panta 3. punkts

    (Jauns punkts)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    —

    3.     Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm veic detalizētu aprēķinu par ieguldījumu un darbības izmaksām, kas saistītas ar metāna emisiju samazināšanu katrā dalībvalstī. Pirmo aprēķinu veic līdz … gada … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma], un pēc tam to atjaunina ik pēc trīs gadiem. Ieguldījumu un darbības izmaksu aprēķins ir tarifu un finansējuma politikas plānošanas pamatā.

    Pamatojums

    Veicot metāna noplūžu analīzi, ziņojot par metāna emisijām, kā arī īstenojot potenciāli jaunus ieguldījumus, kuru rezultātā tiek samazinātas metāna emisijas, būtu jāņem vērā sistēmiskās izmaksas, kas nedrīkst radīt slogu tiešajiem lietotājiem vai palielināt enerģētiskās nabadzības reģionu skaitu.

    17. grozījums

    10. panta 4. punkts

    (Jauns punkts)

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

     

    4.     Komisija sadarbībā ar Starptautisko metāna emisiju observatoriju ar īstenošanas aktiem nosaka ES metodiku metāna emisiju monitoringam, ziņošanai un verifikācijai, lai īstenotu šīs regulas 3., 4. un 5. nodaļā noteiktos pienākumus.

    Pamatojums

    Lai uzsāktu koordinētus metāna emisiju samazināšanas centienus, ir jāievieš universāla monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) metodika, kas būs universāla visai nozarei un nodrošinās emitentiem iespēju ziņot pārredzami un salīdzināmi.

    18. grozījums

    12., 14., 17., 18., 25., 26., 27., 28., 29. pants

    Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

    RK grozījums

    12., 14., 17., 18., 25., 26., 27., 28., 29. pants

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 12. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 14. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 17. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 18. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 25. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 26. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 27. pantā, ir pagarināti par 9 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 28. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

    Obligātie termiņi, kas paredzēti 29. pantā, ir pagarināti par 12 mēnešiem.

    II.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

    1.

    		 uzsver nepieciešamību pasargāt patērētājus no augstām cenām un garantēt viņu energoapgādes drošību. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā;

    2.

    		 lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa, 8. vides rīcības plāna un Parīzes klimata nolīguma mērķus, Savienībai vajadzētu, ņemot vērā enerģētiskās drošības jautājumu, pēc iespējas ātrāk sākt pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā, tostarp dabasgāzes, izmantošanu un panākt, lai ekonomika būtu ļoti energoefektīva un pārsvarā balstītos uz atjaunīgiem resursiem. Tāpēc nekavējoties ir jāievieš vienots satvars dabasgāzes izmantošanas pārtraukšanai;

    3.

    		 norāda, ka ūdeņraža ekonomikas attīstības ātrums ir tieši atkarīgs no ūdeņraža infrastruktūras savlaicīgas izveidošanas un pārbūves. Daudzpusīgu projektu un iniciatīvu īstenošanai dinamiskā vidē ir vajadzīgs atbilstošs ES tiesiskais regulējums, kas nodrošinātu ieguldījumiem nepieciešamo plānošanas noteiktību;

    4.

    		 uzsver, ka dekarbonizētu gāzu pieaugošajai izplatībai nevajadzētu ietekmēt gāzes kvalitāti tiešajiem lietotājiem;

    5.

    		 vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt infrastruktūras attīstības izmaksu analīzi, lai nodrošinātu ekonomiski paredzamu enerģētikas pārkārtošanu. Iespējams, ka būs papildus jāanalizē izmaksas dekarbonizētu gāzu infrastruktūras attīstības jomā, kā arī jāveic pētījumi par šīs pārkārtošanās ietekmi uz tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to īpatnības, kas pienācīgi atzītas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;

    6.

    		 aicina novērst balasta aktīvu rašanos. It īpaši jaunizveidotie gāzes aktīvi būtu jāprojektē tā, lai nākotnē nodrošinātu iespēju līdzsadedzināt vai darboties ar augstas koncentrācijas dekarbonizētām gāzēm;

    7.

    		 iesaka ieviest tā dēvētās “regulatīvās smilškastes”, kas nodrošinās dekarbonizētu gāzu integrēta tirgus attīstību, ja valstu līmenī trūkst pietiekamu nozares tiesību aktu;

    8.

    		 vērš uzmanību uz iespēju ieviest izcelsmes apliecinājumus mazoglekļa un atjaunīgajām gāzēm; šie apliecinājumi nodrošinās pārredzamu tirdzniecību tirgū;

    9.

    		 iesaka izstrādāt ceļvedi dekarbonizētu gāzu importam uz ES, lai saglabātu energoapgādes drošību un apmierinātu turpmāko pieprasījumu;

    10.

    		 aicina mazoglekļa un atjaunīgo gāzu tirgu attīstības jomā paplašināt ENTSO-G kompetenci, nevis šim nolūkam izveidot atsevišķu ūdeņraža tīklu operatoru Eiropas tīklu (ENNOH);

    11.

    		 kritiski vērtē ierosinātos stingros noteikumus par ūdeņraža tīkla īpašumtiesību vertikālo un horizontālo nodalīšanu. Tie ir pretrunā mērķim veikt ātrus un apjomīgus ieguldījumus ūdeņraža tīklā, kas tiktu efektīvi būvēts un ekspluatēts, pamatojoties uz esošajiem dabasgāzes tīkliem; tādēļ aicina nodalīšanas prasības, kas ir spēkā attiecībā uz elektroenerģiju un gāzi, saglabāt attiecībā uz ūdeņradi, it īpaši sadales tīkla līmenī; vērš uzmanību uz iespēju ūdeņraža pārvades tīkla attīstību atstāt gPSO ziņā. Ūdeņraža pārvades tīkla operatora nodalīšana no gPSO atsevišķā un neatkarīgā uzņēmumā var nedot labumu enerģētikas pārkārtošanas īstenošanas dinamikai;

    12.

    		 aicina izstrādāt substrāta bāzi biogāzei un biometānam. Organiskās degvielas piegādes nodrošināšana būs svarīga, lai pēc iespējas labāk izmantotu reģionu potenciālu šo gāzu jomā; vienlaikus aicina izslēgt tādu augu audzēšanu, kurus paredzēts izmantot tikai biogāzes iekārtās, un tādu biogāzes iekārtu būvniecību, kuras ir atkarīgas no intensīvās lopkopības turpmākas pastāvēšanas;

    13.

    		 aicina reģionālā līmenī novērtēt biogāzes un biometāna ražošanas ilgtermiņa potenciālu, pamatojoties uz kuru būs iespējams noteikt dekarbonizēto gāzu ekosistēmas reģionālās attīstības potenciālu;

    14.

    		 iesaka izveidot metāna emisiju uzskaites universālu metodiku, kas ļaus sākt koordinētus centienus metāna emisiju samazināšanas nolūkā Eiropas Savienībā;

    15.

    		 norāda, ka metāns kā kurināmais koģenerācijas stacijās ir jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un kā pagaidu risinājums;

    16.

    		 iesaka ņemt vērā izmaksas, ko rada centieni samazināt metāna emisijas Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijai būtu jāņem vērā nepieciešamās izmaksas, kas gulsies uz dalībvalstīm, un ieplānot šajā jomā atbalsta finansējumu, kas dos tiešu labumu galapatērētājiem, it īpaši mazāk attīstītos reģionos un reģionos ar augstu siltumapgādes pieprasījumu;

    17.

    		 aicina ES regulējumā pilnībā atzīt un atbalstīt biogāzes izmantošanu arī transporta nozarē, lai samazinātu emisijas no aprites cikla perspektīvas. Pašlaik ES ilgtspējīgu darbību taksonomijā biogāzes ražošana, bet ne tās izmantošana transportā, ir atzīta par ilgtspējīgu darbību;

    18.

    		 atgādina, ka Eiropas Savienībā pašvaldību kompetences ir atšķirīgas un ka lēmumi būtu jāpieņem tajā pārvaldības līmenī, kurā tas ir visefektīvāk. Komiteja uzskata, ka attiecīgie tiesību aktu priekšlikumi atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

    Briselē, 2022. gada 12. oktobrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Vasco ALVES CORDEIRO

    Top