Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022AE4098

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotā tirgus ārkārtas instrumentu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98” (COM(2022) 459 final – 2022/0278 (COD)); b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz ārkārtas procedūrām atbilstības novērtēšanai, kopīgu specifikāciju pieņemšanai un tirgus uzraudzībai sakarā ar vienotā tirgus ārkārtas situāciju groza Regulas (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426, (ES) 2019/1009 un (ES) Nr. 305/2011” (COM(2022) 461 final – 2022/0279 (COD)); c) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ārkārtas procedūrām atbilstības novērtēšanai, kopīgu specifikāciju pieņemšanai un tirgus uzraudzībai sakarā ar vienotā tirgus ārkārtas situāciju groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES” (COM(2022) 462 final – 2022/0280 (COD))

    EESC 2022/04098

    OV C 100, 16.3.2023, p. 95–100 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    14/12/2022; Balsojuma datums
    Date of vote:
    14/12/2022
    Date lodged:
    09/11/2022
    Author:
    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
    Responsible body:
    Section for the Single Market, Production and Consumption, EESC_INT
    Rapporteur:
    Andrej ZORKO
    Co-rapporteur:
    Janica YLIKARJULA
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    2015-2020
    Internal reference:
    INT/997, AVIS-SECTION 2022/4098 FIN
    Session:
    574
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Subsequent related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    16.3.2023   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 100/95

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu

    a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vienotā tirgus ārkārtas instrumentu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2679/98”

    (COM(2022) 459 final – 2022/0278 (COD))

    b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz ārkārtas procedūrām atbilstības novērtēšanai, kopīgu specifikāciju pieņemšanai un tirgus uzraudzībai sakarā ar vienotā tirgus ārkārtas situāciju groza Regulas (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426, (ES) 2019/1009 un (ES) Nr. 305/2011”

    (COM(2022) 461 final – 2022/0279 (COD))

    c) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ārkārtas procedūrām atbilstības novērtēšanai, kopīgu specifikāciju pieņemšanai un tirgus uzraudzībai sakarā ar vienotā tirgus ārkārtas situāciju groza Direktīvas 2000/14/EK, 2006/42/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES un 2014/68/ES”

    (COM(2022) 462 final – 2022/0280 (COD))

    (2023/C 100/14)

    Ziņotājs:

    Andrej ZORKO

    Līdzziņotāja:

    Janica YLIKARJULA

    Atzinuma pieprasījums

    a)

    Eiropas Parlaments, 9.11.2022.

    a)

    Eiropas Savienības Padome, 11.11.2022.

    b)

    Eiropas Parlaments, 21.11.2022.

    b)

    Eiropas Savienības Padome, 24.11.2022.

    c)

    Eiropas Parlaments, 21.11.2022.

    c)

    Eiropas Savienības Padome, 30.11.2022.

    Juridiskais pamats

    a)

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 114., 21., 45. un 304. pants

    b)

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants

    c)

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 91., 114. un 304. pants

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    10.11.2022.

    Pieņemts plenārsesijā

    14.12.2022.

    Plenārsesija Nr.

    574

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    208/0/1

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 EESK atbalsta Komisijas mērķi izveidot vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (turpmāk – “VTĀI”), lai cīnītos pret turpmākām krīzēm, kas varētu ietekmēt vienotā tirgus un tā uzņēmumu darbību, kā arī ES iedzīvotāju labklājību. EESK atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos un arī krīzes laikā novērst ierobežojumus ES iekšienē. vienotā tirgus ārkārtas instrumentā par prioritāti būtu jānosaka informācijas apmaiņa, sadarbība, komunikācija un solidaritāte dalībvalstu starpā. Labāka administratīvā sadarbība un pārredzamības pasākumi attiecībā uz dalībvalstīm ir būtiski, taču EESK pauž nožēlu, ka nav paredzētas nekādas sekas gadījumā, ja dalībvalstis neievēro prasības.

    1.2.

    		 Reakcijai uz krīzi jābūt ātrai, pagaidu rakstura, atbilstīgi mērķētai un koordinētai ES līmenī, lai nodrošinātu kopīgu pieeju. Tajā būtu jāņem vērā krīzes ietekme uz uzņēmumiem un ES iedzīvotāju labklājību un jārada apstākļi nākotnē noturīgākai sabiedrībai un ekonomikai. Galvenokārt būtu jākoncentrējas uz preču un pakalpojumu brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos krīzes laikā un uz krīzes ietekmes uz cilvēku labklājību mazināšanu, nevis uz pasākumiem preču un pakalpojumu ražošanas un nodrošināšanas jomā un attiecībā uz to piegādes ķēdēm.

    1.3.

    		 Krīzes mazināšanai ir vajadzīgs skaidrs tiesiskais regulējums, lai izvairītos no atšķirīgām interpretācijām, sadrumstalotiem pasākumiem un nevajadzīgas tiesvedības. EESK uzskata, ka jēdzienu “krīze”, “stratēģiski svarīgas jomas”, “stratēģiskas nozīmes preces un pakalpojumi” un “krīzei nozīmīgas preces un pakalpojumi” definīcijas ir pārāk neskaidras, lai kliedētu šīs bažas, un iesaka Komisijai tos definēt precīzāk.

    1.4.

    		 Ārkārtas pasākumi nedrīkstētu būt pretrunā Eiropas pilsoņu pamattiesībām, un šo tiesību, tostarp tiesību streikot, īstenošana nevienā nozarē nedrīkstētu izraisīt reakciju uz krīzi. Komisijai būtu skaidri jānorāda, ka, ja streiks vai cita kolektīva rīcība notiek saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tā nav krīze VTĀI izpratnē. Tāpat attiecībā uz uzņēmumiem visiem krīzes mazināšanas pasākumiem ir jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, bet priekšlikumā tas nav noteikts. Turklāt ir jāievēro sociālo partneru autonomija. Pasākumi riskē radīt nevajadzīgus papildu šķēršļus, ierobežojumus un slogu, no kā jāizvairās, it īpaši krīzes laikā. vienotajam tirgum arī turpmāk vajadzētu būt pieejamam, un tajā jābūt aizsardzības mehānismiem pret sociālo un fiskālo dempingu.

    1.5.

    		 EESK uzskata, ka ārkārtas situācijā ir vajadzīga ātra un efektīva reakcija. Tāpēc EESK iesaka Komisijai pārskatīt priekšlikumu, lai nodrošinātu pienācīgi ātru un efektīvu pieeju krīzes pārvarēšanai. EESK pauž bažas, ka ierosināto pakāpenisko pieeju varētu pārāk apgrūtināt administratīvie šķēršļi, tāpēc tā var nebūt efektīva.

    1.6.

    		 EESK iesaka izveidot ciešu sadarbību starp VTĀI padomdevēju grupu un esošajiem ES stratēģiskās prognozēšanas instrumentiem, lai paredzētu krīzes notikumus, pamatojoties uz globālu un reģionālu norišu pastāvīgu uzraudzību un riska novērtējumu. Šajā procesā būtu cieši jāiesaista pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai viņu ieskatu un darba rezultātus varētu izmantot ES prognozēšanas pasākumos.

    1.7.

    		 EESK ierosina VTĀI padomdevējā grupā kā novērotājus iekļaut sociālo partneru un attiecīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas pārstāvjus. EESK arī aicina precizēt ierosinātās padomdevējas grupas lomu, īpaši attiecībā pret citām līdzīga rakstura struktūrām.

    1.8.

    		 Priekšlikumā paredzētā pilnvaru deleģēšana Komisijai būtu jāpārskata, lai panāktu līdzsvaru starp efektīvu reakciju uz krīzi un dalībvalstu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

    1.9.

    		 Pastāv risks, ka intervences pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar priekšlikumu, piemēram, pasūtījumu prioritārās secības noteikšana un līguma atcelšanas klauzula, kas var būt vērsta uz konkrētiem uzņēmumiem, varētu kaitēt vienotā tirgus darbībai. To esamība vien ievieš neprognozējamības elementu. Tāpēc EESK iesaka Komisijai rūpīgi pārskatīt priekšlikumu, ņemot vērā arī jautājumu par to, kuriem uzņēmumiem būtu jāpievēršas un kas segtu ražošanas līniju iespējamās reorganizācijas izmaksas.

    1.10.

    		 Ir būtiski, ievērojot ārkārtējas nepieciešamības un proporcionalitātes principus, ierobežot datu vākšanu no uzņēmumiem, ko veic Komisija vai dalībvalstis. Daži priekšlikumi apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piemēram, pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas izveidot “vissvarīgāko ekonomikas dalībnieku” sarakstus. EESK pauž bažas par to, kādus signālus tas var raidīt tirgum, un par vispārējo ietekmi uz konkurenci.

    1.11.

    		 Svarīgākais vienotā tirgus krīzes pārvaldībā ir ātra, viegli saprotama un atklāta komunikācija sabiedrībai, uzņēmumiem un citiem dalībniekiem. Krīzes gadījumā būtu nekavējoties jāsāk darboties īpašai tiešsaistes informācijas saskarnei.

    2.   Atzinuma pamatojums

    2.1.

    		 Labi funkcionējošs vienotais tirgus ir viena no lielākajām ES vērtībām, un tas ir vitāli svarīgs tās ekonomikai un mērķim “uzlabot labklājību, izmantojot sociālo un ekonomisko konverģenci (..), un nodrošināt, ka sociālās nelīdzsvarotības palielināšanās nekļūst par nopietnu šķērsli Eiropas integrācijai” (1).

    2.2.

    		 Nesenās krīzes, piemēram, Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā, ir parādījušas, ka vienotais tirgus un tā piegādes ķēdēs neparedzētu traucējumu gadījumā ir zināmā mērā neaizsargāti. Pandēmijas laikā ierobežojumi apturēja daudzu uzņēmumu darbību, robežas tika slēgtas, piegādes ķēdes tika pārtrauktas, pieprasījums tika traucēts un darba ņēmēji un pakalpojumu sniedzēji nespēja pārvietoties pa Eiropu, un tas cilvēkiem bija atgādinājums, ka brīva personu pārvietošanās ir cieši saistīta ar preču un pakalpojumu brīvu apriti. Krīze bieži vien īpaši ietekmē mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus (MMVU) un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem.

    2.3.

    		 Pārredzamības trūkums attiecībā uz pasākumiem, ko dažādas dalībvalstis veica, lai cīnītos pret krīzēm, radīja neskaidrību par to pamatotību un samērīgumu. Tas vājināja savstarpējo uzticēšanos un solidaritāti un radīja šķēršļus vienotā tirgus darbībai. No otras puses, kļuva acīmredzams, cik svarīga ir sadarbība, atvērtība un dalībvalstu dialogs, kā arī diversificētu vērtības ķēžu vērtīgums. Koordinēta reakcija, kas nodrošina, ka ES iekšējās robežas paliek atvērtas, izmantojot “zaļās joslas” robežšķērsošanas vietas, ir izrādījusies svarīga, lai izvairītos no traucējumiem būtiskās ceļošanas un piegādes ķēdēs.

    2.4.

    		 VTĀI papildina citus ES leģislatīvos pasākumus un priekšlikumus krīžu pārvarēšanai, kas attiecas, piemēram, uz veselību, pusvadītājiem, pārtikas nodrošinājumu un ES civilās aizsardzības mehānismu.

    3.   Vispārīgas piezīmes

    3.1.

    		 EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus ieviest VTĀI, lai cīnītos pret pašreizējo un iespējamo nākamo krīžu negatīvo ietekmi uz vienoto tirgu, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un atzinīgi vērtē apstiprinājumu, ka VTĀI tiks piemērots, neskarot pašreizējos krīzes pārvarēšanas instrumentus, kurus uzskatīs par lex speciali.

    3.2.

    		 EESK uzsver, ka ar VTĀI būtu jānodrošina labāka pasākumu koordinācija starp dalībvalstīm, jāstiprina solidaritāte, jāsaglabā četru brīvību efektivitāte un jāizmanto vienotais tirgus, lai pārvarētu steidzamas un negaidītas krīzes. Komiteja norāda, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir efektīvs instruments un līdzeklis sagatavotībai un krīžu pārvarēšanai.

    3.3.

    		 Krīze, kas var ietekmēt vienotā tirgus darbību, var gan bloķēt uzņēmumu darbību, gan arī lielā mērā ietekmēt cilvēku dzīvi visā Eiropas Savienībā. Tāpēc ierosinātajos krīzes apkarošanas pasākumos būtu jāņem vērā abas perspektīvas un jāietver virzība uz digitālu, zaļu un taisnīgu pārkārtošanos, lai vienoto tirgu labāk sagatavotu turpmākiem satricinājumiem un krīzēm. Nākotnes vienotā tirgus pamats var būt tikai stabila ekonomiskā bāze apvienojumā ar spēcīgu sociālo dimensiju (2).

    3.4.

    		 EESK norāda, ka reakcijai uz krīzi jābūt ātrai, pagaidu rakstura, proporcionālai un atbilstīgi mērķētai, radot priekšnoteikumus nākotnē noturīgākai sabiedrībai un ekonomikai. Tā ir arī jākoordinē ES līmenī, lai nepieļautu atšķirīgus valstu pasākumus, kas varētu kavēt vienotā tirgus darbību.

    3.5.

    		 Turpmākās krīzēs ES saskarsies ar jauniem izaicinājumiem. Krīzes mazināšanas pasākumiem jābūt pārredzamiem un viegli pieejamiem – ierobežotā darbības jomā un saskaņā ar stingriem kritērijiem – un tos vajadzētu piemērot ātri, tādēļ ir vajadzīgs skaidrs tiesiskais regulējums ES līmenī. Ar instrumentu plašas un nopietnas krīzes gadījumā jāaizsargā ES uzņēmumi un iedzīvotāji un vienotā tirgus brīvības, jākontrolē valstu un ES pretkrīzes pasākumi, lai būtu ievēroti nepieciešamības, proporcionalitātes un nediskriminācijas pamatprincipi, un jānodrošina administratīvā sadarbība reāllaikā, kā arī uzņēmumu un privātpersonu piekļuve informācijai.

    3.6.

    		 EESK pauž bažas, ka pakāpeniska krīzes reaģēšanas procedūra, kas paredzēta VTĀI, aizņems pārāk daudz laika un palēninās lēmumu pieņemšanas procesu, nevis ļaus ātri reaģēt uz krīzi.

    3.7.

    		 Nav iespējams paredzēt konkrētas nākotnes krīzes apmēru un veidu. Vienlaikus reakcija uz krīzi ir visefektīvākā un vismazāk invazīva, ja tā sākas krīzes agrīnajos posmos. EESK uzsver stratēģiskās prognozēšanas nozīmi Eiropas Savienībā un turpina ļoti atzinīgi vērtēt prognozēšanas metodikas iekļaušanu ES politikas veidošanas procesā. VTĀI ierosinātie instrumenti būtu jāpapildina ar ciešu sadarbību starp padomdevēju grupu un esošajiem ES stratēģiskās prognozēšanas mehānismiem, lai paredzētu turpmākas krīzes, pamatojoties uz notiekošām globālām un reģionālām norisēm, kas var būtiski traucēt vienotā tirgus darbību tādā veidā, ko nevar uzskatīt par normālu tirgus darbību. Padomdevēju grupai būtu ne tikai jāuzdod novērtēt incidentus, par kuriem dalībvalstis brīdina Komisiju, bet tai būtu pastāvīgi jāsadarbojas ar ES stratēģisko prognožu veicējiem, lai īstenotu globālu un reģionālu incidentu uzraudzību un riska novērtēšanu. Tā kā stratēģiskā prognozēšana ir līdzdalīgs process, EESK cer, ka uz šā pamata ciešāka kļūs gan sinerģija, gan visu ES iestāžu, tostarp EESK, strukturālā iesaiste (3).

    3.8.

    		 Priekšlikuma mērķis ir aptvert visas lielākās krīzes, kas ietekmē vienoto tirgu un tā piegādes ķēdes, ar dažiem izņēmumiem, kuriem ES ir izstrādājusi vai izstrādā atsevišķus pasākumus. Plašā darbības joma rada ievērojamas problēmas. EESK uzsver, ka vienotā tirgus ārkārtas instrumentā ir vajadzīga skaidrāka krīzes definīcija, kuru nedrīkst pakļaut dažādām interpretācijām. Arī definīcijas “stratēģiski svarīgas jomas”, “stratēģiski svarīgas preces un pakalpojumi” un “krīzei nozīmīgas preces un pakalpojumi” ir ļoti plašas. EESK uzskata, ka šīm definīcijām vajadzētu būt viennozīmīgām, lai nodrošinātu ārkārtas pasākumu samērīgumu un pienācīgu mērķtiecību. Skaidru un precīzu definīciju trūkums var radīt juridisko nenoteiktību un tiesvedību vienotajā tirgū.

    3.9.

    		 Jebkurai VTĀI iekļautai definīcijai un reakcijai krīzes situācijās jābūt samērīgai, un tā nedrīkst radīt nevajadzīgu administratīvo slogu. Konkrēti, instruments būtu jāiedarbina tikai tad, ja vienotajā tirgū iestājas steidzami risināma un īslaicīga krīze, tostarp reģionālas krīzes, kas ietekmē četras pamatbrīvības. Attiecīgi instrumenta izmantošanai vajadzētu būt ierobežotai laikā, un nevajadzētu pieļaut, ka tā kļūst pastāvīga. Ar priekšlikumu Komisijai piešķirtas deleģētās pilnvaras attiecībā uz krīzes protokoliem, kas būtu rūpīgi jāpārskata un jācenšas panākt līdzsvaru starp efektīvu reakciju uz krīzi un dalībvalstu pilnīgu apņemšanos īstenot kopīgus pasākumus.

    3.10.

    		 Izšķiroša nozīme ir spējai atzīt, ka kādā situācijā ir vajadzīga reakcija uz krīzi, un pienācīgi risināt problēmas, kas izriet no ārkārtas situācijām. Nekādi ārkārtas pasākumi nedrīkst mazināt Eiropas pilsoņu pamattiesības, it īpaši tās, kas atzītas starptautiskos nolīgumos un konvencijās. Pat krīzes laikā Eiropas Savienībai ir jāapņemas ievērot cilvēka pamattiesības. Tāpat attiecībā uz uzņēmumiem visiem krīzes mazināšanas pasākumiem ir jāatbilst nepieciešamības un proporcionalitātes pamatprincipiem, bet priekšlikumā tas nav noteikts.

    3.11.

    		 Krīzes laikā svarīgu preču atzīšana un reglamentēšana vienotajā tirgū pati par sevi var radīt neskaidrības, kas ierobežo tā darbību, jo nav iespējams zināt, kādas būs krīzē svarīgas preces kādā no nākamajām krīzēm. EESK izprot nodomu priekšlikuma ietvaros deleģēt Komisijai dažas pilnvaras, taču vienlaikus tā ir nobažījusies par priekšlikumā paredzētajām Komisijas iejaukšanās pilnvarām, tostarp par sensitīvas komercinformācijas izpaušanu un pasūtījumu prioritārās secības noteikšanu, tostarp par līgumu neievērošanas klauzulas piemērošanu. Preču ražošana, pakalpojumu sniegšana un to piegādes ķēžu nodrošināšana galvenokārt ir tirgus dalībnieku kompetencē, un tā ir daļa no uzņēmumu un valdību situatīvās plānošanas un sagatavotības.

    3.12.

    		 EESK uzskata, ka jācenšas nepieļaut ES iekšējo šķēršļu un ierobežojumu ieviešanu krīzes laikā. Lai to panāktu, ar instrumentu būtu jāgarantē labāka informācijas apmaiņa, koordinācija un solidaritāte dalībvalstu starpā, kad tās pieņem ar krīzi saistītus pasākumus, vienlaikus ievērojot valstu kompetenci. EESK pilnībā atbalsta vienotā tirgus brīvību aizliegto ierobežojumu uzskaitījumu. Tomēr EESK pauž nožēlu, ka gadījumos, kad dalībvalstis neievēro prasības, nav paredzētas skaidras sekas.

    3.13.

    		 Tādu specifisku preču ražošana un piegāde, kas varētu būt būtiskas jebkuras konkrētas krīzes pārvarēšanai, vienotajā tirgū ir izkliedēta nevienmērīgi. Atkarībā no krīzes arī uzņēmumi un privātpersonas visā Eiropas Savienībā pat ES mēroga krīzes gadījumā varētu izjust atšķirīgas smaguma pakāpes ietekmi. Saskaroties ar šādām situācijām, izšķiroša nozīme ir dalībvalstu solidaritātei. Tāpēc ar reakcijai uz krīzi paredzētu instrumentu kopumu jācenšas novērst protekcionismu, kas sadrumstalotu vienoto tirgu un kavētu kritiski svarīgu preču un pakalpojumu plūsmu ES uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

    3.14.

    		 EESK iesaka Komisijai izvērtēt nesenajās krīzēs gūto pieredzi, lai to izmantotu nākotnes plānu izstrādē. Pandēmijas laikā “zaļo joslu” ieviešana mazināja daudzus lielas izmaksas radošus šķēršļus, kas saistīti gan ar preču, gan arī ar pakalpojumu plūsmu ES iekšienē. Turklāt salīdzinoši ātrā kopējā ES digitālā Covid-19 sertifikāta pieņemšana palīdzēja atjaunot pārrobežu pakalpojumu sniedzēju, migrējošo darba ņēmēju un darījumu braucienu ceļotāju mobilitāti vienotajā tirgū. ES sniegtā tehniskā palīdzība ir arī palīdzējusi nodrošināt pasākumu vienveidīgāku īstenošanu.

    3.15.

    		 EESK piekrīt Komisijai, ka ES līmeņa pasākumi būtu jākoordinē kopā ar dalībvalstīm. Kad vien iespējams, visās dalībvalstīs ir jāpiemēro vienota pieeja. Sadrumstalota pieeja radītu papildu šķēršļus vienotajā tirgū, kavējot inovāciju, ieguldījumus un darbvietu radīšanu, kā arī palēninot sociālo kohēziju un pazeminot dzīves kvalitāti. Pat krīzes laikā ir svarīgi saglabāt vienotā tirgus pieejamību visiem, nodrošinot efektīvus mehānismus pret sociālo un fiskālo dempingu (4).

    3.16.

    		 Būtu arī jānodrošina stimuli uzņēmumiem un privātpersonām pēc iespējas vairāk pielāgot savu darbību pēckrīzes realitātei ar augstākām enerģijas izmaksām un klimata pārmaiņu sekām. Visiem ārkārtas pasākumiem jāatbilst ES klimata mērķiem un virzībai uz klimatneitralitāti, un, ja tos piemēro, tiem jābruģē ceļš uz to sasniegšanu, kā arī jāpadara vienotais tirgus noturīgāks. Ārkārtas reakcijā jāņem vērā arī tas, ka vienmēr pastāv krīzes iespēja, kuras rezultātā starp ES valstīm rodas atšķirības ekonomiskās attīstības, sociālo garantiju un labklājības līmeņa ziņā (5), un tai jābūt izstrādātai tā, lai izvairītos no šādām sekām.

    3.17.

    		 Svarīgs vienotā tirgus krīzes pārvaldības elements ir ātra, viegli saprotama un atklāta komunikācija sabiedrībai, uzņēmumiem un citiem dalībniekiem. Lai palīdzētu dalībniekiem uz vietas, EESK iesaka, lai krīzes gadījumā nekavējoties sāktu darboties kopīga specializēta tiešsaistes informācijas saskarne, kas tiktu regulāri atjaunināta un kurā būtu uzticama informācija par krīzi un veiktajiem pasākumiem. Lai atbalstītu nepārtrauktu brīvu pārvietošanos, instrumentam būtu jānodrošina, ka cilvēkiem un uzņēmumiem ir iespēja pārredzēt pasākumus visās dalībvalstīs. Par visiem ārkārtas pasākumiem būtu skaidri jāpaziņo, lai neradītu neskaidrības vai papildu šķēršļus vienotā tirgus darbībai. EESK uzskata, ka šajā saistībā svarīga loma varētu būt sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai.

    3.18.

    		 Instrumenta īstenošanai ir nepieciešama arī cieša sadarbība ar ieinteresētajām personām, ņemot vērā, ka praksē pasākumus veic pilsoniskās sabiedrības dalībnieki. Viņiem ir arī vislabākās zināšanas par tiem pasākumiem un procedūrām, kas darbojas. Jāstiprina vienotā tirgus pārvaldības infrastruktūra, proaktīvi iesaistot organizētas struktūras, kas pārstāv iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmumus (6). EESK aicina Komisiju riska novērtēšanas un uzraudzības procesos, kā arī krīzes pasākumu izstrādē un koordinēšanā iesaistīt sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un ekspertus.

    4.   Īpašas piezīmes

    4.1.

    		 Pasākumiem, cik vien iespējams, jābalstās uz esošajiem instrumentiem attiecībā uz paziņojumiem, standartiem utt. Tiem jākoncentrējas uz to ātras un efektīvas izmantošanas precizēšanu un atvieglošanu, lai krīzes gadījumā saglabātu vienotā tirgus darbību.

    4.2.

    		 Instrumentā būtu jāapsver paātrināta atbilstības novērtēšana, publiskā iepirkuma koordinēšana un tirgus uzraudzība attiecībā uz tām precēm un pakalpojumiem, kas attiecīgajā krīzē ir kritiski svarīgi. Tomēr tajā būtu arī jāņem vērā, ka pašreizējās ES direktīvas jau piedāvā vairākas iespējas, kas ārkārtas situācijās ļauj nodrošināt ļoti ātru iepirkumu.

    4.3.

    		 Nedrīkstētu pieļaut, ka ārkārtas pasākumi ierobežo ES pilsoņu pamattiesības, un šo tiesību, tostarp tiesību streikot, īstenošana nevienā nozarē nedrīkstētu būt apstāklis, kas saskaņā ar VTĀI izraisa reakciju uz krīzi. EESK ir pārliecināta, ka streiku tiesiskais regulējums ir dalībvalstu kompetencē un streiks vai cita kolektīva rīcība, kas tiek veikta atbilstīgi valsts tiesību aktiem, nevar būt krīze saskaņā ar VTĀI.

    4.4.

    		 Ir būtiski, piemērojot ārkārtējas nepieciešamības un proporcionalitātes principus, ierobežot datu vākšanu no uzņēmumiem, ko veic Komisija vai dalībvalstis. Nedrīkst noteikt obligātus pienākumus uzņēmumiem atklāt sensitīvu komercinformāciju, pasūtījumu prioritāro secību un līguma neievērošanas klauzulu, jo tie ir pretrunā proaktīvai rīcībai, ar ko tiek meklēti risinājumi krīžu pārvarēšanai. Daži priekšlikumi apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus, piemēram, pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas izveidot “vissvarīgāko ekonomikas dalībnieku” sarakstus. EESK pauž bažas par to, kādus signālus tas var raidīt tirgum, un par vispārējo ietekmi uz konkurenci.

    4.5.

    		 EESK uzskata, ka priekšlikuma 3. pantā minētajai padomdevējai grupai būtu pilnībā jāizmanto to sociālo partneru un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas zināšanas un pieredze, kuri visvairāk saskaras ar ikdienas apstākļiem vienotajā tirgū. Ir svarīgi, lai padomdevējā grupā būtu visi attiecīgie ES un dalībvalstu līmeņa politikas veidotāji, kompetentās iestādes un aģentūras, taču EESK uzskata, ka arī sociālie partneri ir nesaraujami saistīti ar vienoto tirgu un ka tie pēc noklusējuma būtu jāiekļauj padomdevējā grupā kā novērotāji kopā ar attiecīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, piemēram, patērētāju organizāciju, kas konsultētu, īstenotu un uzraudzītu praktiskos pasākumus, kas veikti saskaņā ar VTĀI.

    4.6.

    		 Saskaņā ar 13. pantu EESK uzskata, ka ir jānodrošina dalībvalstu solidaritāte, piemēram, stratēģisko rezervju nodrošināšanā. Tāpēc EESK piekrīt Komisijas ieteikumam, ka dalībvalstīm pēc iespējas mērķtiecīgi jāsadala stratēģiskās rezerves.

    4.7.

    		 EESK aicina Komisiju pārskatīt 17. pantā ierosināto iespēju ierobežot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem, jo, kā jau minēts, viņu pārvietošanās brīvības ierobežošana var negatīvi ietekmēt vienoto tirgu.

    4.8.

    		 EESK uzskata, ka priekšlikumā nav skaidri izklāstīta mijiedarbība starp priekšlikumā iekļauto padomdevēju grupu un jau izveidotajām krīzes pārvaldības grupām, piemēram, vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupu, vienotā tirgus informācijas rīku un pārtikas krīzes platformām. Komisijai būtu jāizvairās no dublēšanās dažādu krīzes pārvaldības struktūru jurisdikcijās, kas radītu nevajadzīgu administrāciju un palēninātu reakciju uz krīzi.

    Briselē, 2022. gada 14. decembrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

    Christa SCHWENG

    (1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”” (COM(2020) 102 final) (OV C 364, 28.10.2020., 108. lpp.).

    (2)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Vienots tirgus visiem” (izpētes atzinums) (OV C 311, 18.9.2020., 19. lpp.).

    (3)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums. ES spēja rīkoties un rīcības brīvība”” (COM(2021) 750 final) (OV C 290, 29.7.2022., 35. lpp .).

    (4)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

    (5)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematiem a) “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtermiņa rīcības plāns vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei”” (COM(2020) 94 final), b) “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – “Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana”” (COM(2020) 93 final) (OV C 364, 28.10.2020., 116. lpp.).

    (6)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

    Top