Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52022AE1663

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija”” (COM(2022) 141 final)

EESC 2022/01663

OV C 443, 22.11.2022, p. 106–111 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
14/07/2022; Balsojuma datums
Date of vote:
14/07/2022
Date lodged:
02/05/2022
Author:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:
Consultative Commission on Industrial Change, EESC_CCMI
Rapporteur:
Florian MARIN
Co-rapporteur:
Antonello PEZZINI
Form:
Atzinums
Term of office:
2015-2020
Internal reference:
AVIS-SECTION 2022/1663 FIN, CCMI/188
Session:
571
Procedure number:
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Earlier related instruments:
Instruments cited:
Link

22.11.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 443/106

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija””

(COM(2022) 141 final)

(2022/C 443/15)

Ziņotājs:

Florian Marin

Līdzziņotājs:

Antonello PEZZINI

Atzinuma pieprasījums

Eiropas Komisija, 2.5.2022.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

24.6.2022.

Pieņemts plenārsesijā

14.7.2022.

Plenārsesija Nr.

571

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

202/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Tekstilrūpniecībai ir potenciāls dot ieguldījumu ES vides mērķu sasniegšanā, un tai ir jāuzņemas atbildība par savu ietekmi uz vidi. Ir jāatrod līdzsvars starp tekstilizstrādājumu ražotāju izmaksām kalpošanas laika beigās un nozares konkurētspēju.

1.2.

 Lai tekstilrūpniecības ekosistēmā varētu notikt pāreja uz aprites ekonomiku un digitālā pārkārtošanās, ir nepieciešami tās īpatnībām pielāgoti un elastīgi pasākumi. Radošai pieejai un ilgtspējīgai inovācijai ir jābūt neatņemamai tekstilrūpniecības stratēģijas sastāvdaļai.

1.3.

 Komiteja atbalsta plašās marķēšanas prasības attiecībā uz tekstilizstrādājumu reciklēšanas pakāpi un tekstilizstrādājumu “pēdu” kā stimulu, kas patērētājus varētu mudināt izvēlēties ilgtspējīgus izstrādājumus un kvalitāti, nevis kvantitāti, tomēr šajā saistībā ir jāveic padziļināts ietekmes novērtējums un ir jānotiek plaša mēroga informācijas kampaņai Eiropas līmenī.

1.4.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pauž bažas par negodīgas konkurences praksi un prasa pastiprināt tirgus uzraudzību importētajiem produktiem, kā arī uzlabot koordināciju un sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības iestādēm. Komiteja aicina panākt līdzsvaru starp tekstilrūpniecības piegādes ķēdes dalībniekiem un iesaka, pilnībā ievērojot Eiropas Standartizācijas komitejas, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas un Eiropas telesakaru standartu institūta tehniskos standartus, ieviest globālo ilgtspējas labāko praksi, bet vienlaikus uzsver tiesības uz veselības un vides aizsardzību.

1.5.

 Komiteja uzskata, ka jāpastiprina esošie un turpmākie tirdzniecības nolīgumi un vispārējo preferenču shēmā jaunattīstības valstīm jāievieš panti par ilgtspējību un cilvēktiesību aizsardzību.

1.6.

 Komiteja būtu vēlējusies lielāku uzsvaru uz nozares sociālajiem aspektiem, jo zaļajai pārejai jānotiek ciešā saistībā ar taisnīgu pārkārtošanos. Jāsagatavo turpmākas iniciatīvas saistībā ar sociālo dialogu un sarunām par darba koplīgumu slēgšanu.

1.7.

 Komiteja norāda, ka ir vajadzīgi ieguldījumi un programmas, lai nostiprinātu kontroles iestāžu un sociālo partneru spēju uzraudzīt globālos nolīgumus, pamattiesības un darba ņēmēju tiesības. Pārdomātai kohēzijas fondu izmantošanai ir jāveicina atšķirību mazināšana starp dalībvalstīm un reģioniem.

1.8.

 EESK uzskata, ka pārrobežu sadarbības, tirgus uzraudzības, efektīvas kontroles un saskaņotu standartu jomā būtu jāsniedz papildu palīdzība dalībvalstīm, un aicina īstenot pārvalstisku uzraudzības procesu.

1.9.

 Komiteja atbalsta obligātu pienācīgu rūpību visiem ES uzņēmumiem, īpaši atbalstot MVU noteikumu ievērošanu, un aicina veikt stingrus pasākumus, kas aizliegtu ekonomiskās attiecības ar uzņēmumiem, kas izmanto bērnu darbu vai neievēro pienācīgus darba nosacījumus, kā noteikts SDO pamatkonvencijās.

1.10.

 Nozarē ieguldītajiem ES līdzekļiem būtu jāietver sociālie un vides kritēriji projektu finansēšanai, un EESK aicina, iesaistot sociālos partnerus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, izstrādāt īpašu ES iniciatīvu sociālā nodrošinājuma, darba nosacījumu, veselības aizsardzības un darba drošības, kā arī darba samaksas uzlabošanai tekstilrūpniecības nozarē.

1.11.

 Pārejai uz jauniem ekodizainā balstītiem ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīga efektīva politika, kas risinātu materiālu un dizaina, ražošanas un izplatīšanas, tirgus attīstīšanas, izmantošanas un atkalizmantošanas, savākšanas un reciklēšanas jautājumus. Tā jāpapildina ar lielākām finansēšanas iespējām un stimuliem vietējiem ražotājiem ražošanas procesu pārorientēšanai uz augstas kvalitātes, ilgizturīgiem un reciklējamiem produktiem.

1.12.

 Gaidāmajai paplašinātas ražotāja atbildības shēmai būtu jāveicina tekstilšķiedru reciklēšana, nevis viltus aprites procesi, un papildus ir jāizveido apmierinoši savākšanas punkti visos dalībvalstu reģionos, tostarp lauku apvidos.

1.13.

 EESK aicina īstenot valstu mēroga kampaņas, kurās tiktu atbalstītas darba iespējas tekstilrūpniecības nozarē, kā arī finansēt programmas darbaspēka kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai un īstenot profesionālās apmācības un māceklības programmas.

1.14.

 Komiteja aicina izstrādāt konkrētai nozarei paredzētus īpašus un saskaņotus sociālos un vides noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu Eiropas Savienībā. Būtu jāizveido trīspusēja Eiropas komiteja, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un kuras uzdevums būtu uzraudzīt un atbalstīt sociālos un vides kritērijus iepirkumu praksē tekstilrūpniecības nozarē.

2.   Konkurētspējas aspekti

2.1.

 EESK ņem vērā Eiropas Komisijas paziņojumā noteiktos mērķus (1), taču uzskata, ka šis paziņojums ir tikai pārskats par nepieciešamajiem pasākumiem un turpmākajām likumdošanas darbībām, saistībām un deleģētajiem aktiem un ka tas neietver konkrētus pasākumus, kas būtu vērsti tieši uz šo mērķu sasniegšanu tekstilrūpniecības nozarē. Komiteja būtu bijusi gatava iesaistīties detalizētākās diskusijās un ar nepacietību to gaidīja, taču tā atzinīgi vērtē tekstilizstrādājumu iekļaušanu diskusijā un uzskata, ka 16 izsludinātajām turpmākajām likumdošanas iniciatīvām jābūt saskaņotām, reālistiskām un īstenojamām.

2.2.

 Tekstilrūpniecības ekosistēma ir ārkārtīgi sarežģīta – katrai tās daļai ir īpašas iezīmes, un tām ir nepieciešami piemēroti un pielāgojami pasākumi. Lai nodrošinātu pienācīgu un ilgtspējīgu aprites un digitālo pārkārtošanos, šie īpatnību aspekti ir jārisina pietiekami pakāpeniski, nevis izmantojot vienu universālu pieeju. Karš Ukrainā un enerģijas cenu pieaugums rada papildu slogu nozares produktivitātei un darbības rezultātiem.

2.3.

 Straujais tiešsaistes iepirkšanās pieaugums ir radījis konkurences problēmu tekstilrūpniecības uzņēmumiem, un nozare saskaras ar grūtībām, kuras jo īpaši rada lielās platformas. Īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs un trešās valstīs. EESK uzskata, ka ir vajadzīgs digitālo tirgu regulējums un pārvalstisks uzraudzības process un dalībvalstīm būtu jāsaņem papildu palīdzība pārrobežu sadarbības, tirgus uzraudzības, efektīvas kontroles un saskaņotu standartu jomā.

2.4.

 Iegādes politika, attiecības starp zīmoliem un dažādiem apakšuzņēmējiem, lieli apjomi un zemas cenas ir faktori, kas veicina cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumus. Zīmolu milzīgā ietekme piegādes ķēdes līmenī ir faktors, kas var vājināt ražotāju ieguldījumu darba tiesību, cilvēktiesību un vides nosacījumu ievērošanā. EESK aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu līdzsvaru starp piegādes ķēžu dalībniekiem. Turklāt Komiteja iesaka ES tekstilrūpniecības stratēģijā un visos turpmākajos ar to saistītajos pasākumos pienācīgi ņemt vērā MVU īpatnības un pirms visiem pasākumiem veikt īpašu ietekmes analīzi.

2.5.

 EESK satrauc negodīga konkurences prakse, un Komiteja prasa pastiprināt importēto produktu tirgus uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz galaproduktiem, kas ievesti no trešām valstīm un nonāk vienotajā tirgū. Ir vajadzīga labāka koordinācija un sadarbība starp valstu izpildes iestādēm, lai patērētājiem nodrošinātu drošus un atbilstīgus produktus.

2.6.

 EESK norāda, ka ekodizaina prasībās tekstilrūpniecības nozarē ir jāņem vērā ražojumu ilgizturība, reciklējamība, labojamība un atkalizmantojamība, tostarp ķīmiskās izmantošanas ierobežojumi, kā arī sociālās tiesības, kas pārsniedz dizaina inženierijas “klasiskos” aspektus. EESK norāda, ka ir jāatrod līdzsvars starp tekstilizstrādājumu ražotāju izmaksām kalpošanas laika beigās un nozares konkurētspēju.

2.7.

 Brīvās tirdzniecības nolīgumi var veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, taisnīgas piegādes ķēdes un sociālo dialogu nozaru līmenī. Komiteja uzskata, ka steidzami ir jāstiprina tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļas pašreizējos un turpmākajos tirdzniecības nolīgumos, kā arī jāietver panti par ilgtspēju un cilvēktiesību aizsardzību vispārējo preferenču shēmā jaunattīstības valstīm. Sarunu procesā, iesaistot sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, būtu jāizmanto ex ante un ex post cilvēktiesību un ietekmes uz vidi novērtējumi, un tiem būtu jāaptver ilgs laikposms uzņēmumā.

2.8.

 Sociālās ekonomikas uzņēmumi un NVO ir jāiesaista un jāatbalsta, un tie var sniegt nozīmīgu ieguldījumu tekstilrūpniecības ekosistēmas vides mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā apģērbu ražošanā izmantotās plastmasas daudzumu, EESK uzskata, ka ES būtu jāapsver nodokļa uzlikšana neapstrādātai sintētiskajai šķiedrai, lai samazinātu neapstrādātas plastmasas izmantošanu. Turklāt remonta, atkritumu savākšanas, atlases un reciklēšanas procesos būtu jāņem vērā rūpnieciskais attālums, reģionālie un ģeopolitiskie mērķrādītāji un lauku attīstība.

3.   Ilgtspēja, apritīgums un zaļā pārkārtošanās

3.1.

 EESK vēlas uzsvērt, ka neatkarīgi no tā, kā turpmāk veidosies pārkārtošanās uz noturīgāku, ilgtspējīgāku un digitālāku tekstilizstrādājumu ekosistēmu, ražojumu kalpošanas laika pagarināšana sniedz lielākus ieguvumus nekā reciklēšana. Komiteja arī norāda, ka ir jāizveido reāls ES otrreizējo izejmateriālu tirgus, un uzskata, ka ES var kļūt par pasaules līderi otrreizējo tekstilmateriālu jomā, ja tiks ievērotas reciklēšanas prasības. Ieguldījumu var sniegt ar Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma (2).

3.2.

 EESK atbalsta pienākumu nodrošināt lielāku izsekojamību un pārredzamību attiecībā uz to produktu skaitu, kurus lielie uzņēmumi izmet atkritumos un iznīcina. Turklāt Komiteja aicina likumdevējus atbalstīt Komisijas pilnvarošanu aizliegt nepārdoto tekstilizstrādājumu iznīcināšanu un vajadzības gadījumā veicināt tekstilizstrādājumu ziedošanu nelabvēlīgā situācijā esošām grupām vai labdarības organizācijām.

3.3.

 Mikroplastmasas piesārņojums, ko rada pašreizējais tekstilizstrādājumu dizains, būtiski ietekmē vidi. EESK atbalsta Eiropas Komisijas secinājumu, ka to galvenokārt izraisa pašreizējie ražošanas procesi, jo īpaši tā dēvētā “ātrā mode”.

3.4.

 EESK norāda, ka uzņēmumiem ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, lai pieņemtu apģērbam vairāk neizmantojamo tekstilmateriālu automatizētas šķirošanas tehnoloģijas, kā arī uzlabotu reciklēšanas iekārtu attīstību, tostarp iespēju izveidot vietējos un reģionālos reciklēšanas un šķirošanas centrus. Turklāt drēbju labošanas infrastruktūras izveidei, piemēram, veikaliem un darbnīcām, jākļūst par vienu no galvenajiem nozares ieinteresēto personu uzdevumiem. Šajā saistībā komiteja atzinīgi vērtē EURATEX iniciatīvu Eiropas tekstilizstrādājumu un apģērba rajonu tuvumā izveidot piecus ReHub (tekstilizstrādājumu reciklēšanas centrus) rūpniecisko, pirmspatēriņa un pēcpatēriņa tekstilizstrādājumu atkritumu savākšanai, šķirošanai, apstrādei un reciklēšanai. Komiteja uzskata, ka reciklētiem produktiem ir vajadzīgi tehniskie, vides, sociālie un enerģētikas standarti, kas būtu jātransponē un jāpiemēro ISO līmenī un jāiekļauj starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos.

3.5.

 EESK satrauc, ka tekstilizstrādājumu atkritumi var tikt eksportēti kā lietotas preces, un uzskata, ka šajā jomā ir nepieciešama tūlītēja rīcība ES līmenī. Visās vērtību ķēdēs ir jāievieš efektīva ķīmiskā kontrole. Turklāt EESK aicina ieviest globālu paraugpraksi ilgtspējas jomā, kas liktu pircējiem un zīmolu īpašniekiem pārbaudīt un prasīt atbilstību CEN, Cenelec un ETSI tehniskajiem standartiem.

3.6.

 Komiteja uzskata, ka Eiropas Savienībā ir jāizstrādā konkrētai nozarei paredzēti un saskaņoti publiskā iepirkuma noteikumi sociālajā un vides jomā, kas veicinātu pārrobežu iesaistīšanos un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un kuru galamērķis būtu obligātas un saskaņotas sistēmas ieviešana visā ES. Būtu jāizveido trīspusēja Eiropas komiteja, kurā būtu iesaistīti sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai uzraudzītu un atbalstītu sociālos un vides kritērijus iepirkumu praksē tekstilrūpniecības nozarē.

4.   Patērētāji un digitalizācija

4.1.

 EESK aicina Eiropas Komisiju sagatavot ietekmes novērtējumu par iespējamiem uzlabojumiem iekšējā tirgū ražotu/tirgotu tekstilizstrādājumu marķējumā. Ir jānodrošina pienācīga patērētāju piekļuve informācijai par labošanu, izsekojamību un informācija uz digitālās etiķetes. Komiteja uzskata, ka plašu marķēšanas prasību ieviešana attiecībā uz tekstilizstrādājumu reciklēšanas pakāpi un tekstilizstrādājumu “pēdu” varētu patērētājus mudināt izvēlēties ilgtspējīgākus tekstilizstrādājumus.

4.2.

 EESK uzskata, ka plaša mēroga informācijas kampaņa Eiropas līmenī var palīdzēt cilvēkiem izdarīt uz informāciju balstītu un ilgtspējīgu izvēli, vienlaikus stimulējot patērētājus izvēlēties kvalitāti, nevis kvantitāti, piemēram, nosakot atšķirīgas PVN likmes ilgtspējīgiem/neilgtspējīgiem produktiem iekšējā tirgū.

4.3.

 Šo piegādes ķēžu uzraudzībai ir svarīgi pārredzami un kopēji dati par produktiem, reciklētiem un atkalizmantotiem elementiem, preču iznīcināšanu, ražošanas procesā izmantotajām ķīmiskajām vielām, kā arī par ražošanas procesa sociālo un darba ietekmi un ietekmi uz vidi attiecībā uz katru piegādes ķēdes uzņēmumu. Turklāt atvērtas datu sistēmas izveide un brīvas piekļuves nodrošināšana patērētājiem, pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem ir būtiski svarīga, lai uzlabotu tekstilrūpniecības nozares vides un sociālo situāciju. EESK uzskata, ka jāņem vērā patērētāju digitālā pratība un ka datu saturam jābūt vērstam uz visām ieinteresētajām personām piegādes ķēdē. Ir jāizveido līdzsvars starp vajadzību pēc pārredzamiem datiem un rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību.

4.4.

 EESK raizējas, ka mazāk nekā 1 % tekstilizstrādājumu visā pasaulē tiek reciklēti un pārtop par jauniem tekstilizstrādājumiem (3), un uzskata, ka turpmākajai paplašinātas ražotāja atbildības shēmai būtu jārada stimuli, kas būtu piemēroti, lai veicinātu tekstilšķiedru reciklēšanu, nevis viltus aprites procesus, piemēram, no reciklētām plastmasas pudelēm iegūta poliestera izmantošanu.

5.   Izglītība un darba nosacījumi

5.1.

 Komiteja norāda, ka būtu bijis iespējams vairāk precizēt tekstilrūpniecības nozares sociālos aspektus un ka būtu bijis vēlams lielāks skaits iniciatīvu. Zaļās pārkārtošanās procesam jānotiek vienlaikus ar taisnīgu pārkārtošanos, un Komiteja pauž nožēlu, ka nav gaidāmas jaunas iniciatīvas saistībā ar sociālo dialogu un sarunām par darba koplīgumu slēgšanu.

5.2.

 Taisnīga pievienotās vērtības pārdale piegādes ķēdēs un atbildīgāk ražoti produkti nozīmē kolektīvo sarunu nostiprināšanu, nestandarta nodarbinātības veidu samazināšanu un darba nosacījumu pienācīgu kontroli. Līdz ar nozares pāreju uz ilgtspējīgu ražošanu un digitālajām tehnoloģijām ir ļoti vajadzīgi kvalificēti darbinieki. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nozarē ir gaidāms vidēji un augsti kvalificētu darbinieku pieprasījums.

5.3.

 Nozarē ir ievērojama darbinieku novecošanas problēma, un jauno paaudzi nevilina darbs tekstilrūpniecībā. Lielākā daļa nozarē strādājošo ir sievietes, un tas rada vēl lielāku sociālo spiedienu uz ekosistēmu. Īpaša uzmanība jāpievērš lauku aspektiem, mazajiem lauksaimniekiem un to lomai globālajās piegādes ķēdēs. Komiteja aicina visās dalībvalstīs īstenot īpašas kampaņas, kas popularizētu darba iespējas tekstilrūpniecības nozarē, kā arī finansēt programmas esošā darbaspēka kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai, vienlaikus īstenojot profesionālās apmācības un māceklības programmas visās dalībvalstīs, lai radītu augsti kvalitatīvas darbvietas tekstilrūpniecībā. Finanšu iestādēm savos darbības standartos būtu jāiekļauj sociālie nosacījumi kā līguma nosacījums finansējuma saņemšanai.

5.4.

 Darba tiesību un darba nosacījumu pārkāpumi (nestabils darbs, algas, kas neļauj izkļūt no nabadzības, nepietiekama drošība un veselības aizsardzība darba vietā, piespiedu darbs) joprojām ir problēma, savukārt dažādas brīvprātīgas iniciatīvas (sociālais audits, globāli nolīgumi, rīcības kodeksi) ir izrādījušās nepietiekamas. EESK uzskata, ka ir jāveido un jāstiprina pārbaudes iestāžu spējas, jāsaskaņo pārbaudes metodes un kritēriji, jāapmāca inspektori un jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Ieguldījumi sociālo partneru darbības spēju palielināšanā, lai uzraudzītu globālos nolīgumus, pamattiesības un darba ņēmēju tiesības, ir ārkārtīgi svarīgi. Ir pārdomāti jāizmanto kohēzijas fondi, lai palīdzētu samazināt atšķirības starp dalībvalstīm un ES reģioniem.

5.5.

 Ļoti sarežģītu un sadrumstalotu vērtības ķēžu kontekstā virzībai uz ilgtspēju un sociālo taisnīgumu ir vajadzīgas papildinošas pieejas. Asimetriskas varas attiecības un negodīgi konkurences paņēmieni ir pavēruši ceļu darba ņēmēju ekspluatācijai un no vides iespējām nošķirtam ražošanas modelim. Lai nodrošinātu stratēģijas pienācīgu īstenošanu un panāktu cilvēktiesību, darba ņēmēju tiesību un vides nosacījumu ievērošanu tā, lai tiktu novērsta strādājošo pazemošana un ekspluatācija, EESK uzskata, ka ir nepieciešams sūdzību izskatīšanas mehānisms Eiropas līmenī un katrā dalībvalstī, iesaistot organizēto pilsonisko sabiedrību.

5.6.

 EESK atzinīgi vērtē nesen publicēto priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju (4) un uzskata, ka pienācīgai rūpībai ir jābūt obligātam visu ES uzņēmumu pienākumam, bet īpaši ir jāatbalsta noteikumu ievērošana mazos un vidējos uzņēmumos, un aicina veikt stingrus pasākumus, kas aizliegtu ekonomiskās attiecības ar uzņēmumiem, kas izmanto bērnu darbu vai neievēro pienācīgus darba nosacījumus, kā noteikts SDO pamatkonvencijās. Turklāt Komiteja norāda uz dažās valstīs pastāvošajiem ierobežojumiem attiecībā uz arodbiedrību darbību un uzskata, ka tie ir izraisījuši nelaimes gadījumus darbā, skarbus un necilvēcīgus darba nosacījumus, niecīgas algas, pamata aizsardzības līdzekļu trūkumu u. tml.

5.7.

 Biedrošanās brīvība, tiesības dibināt apvienību vai tai pievienoties un iesaistīšanās sarunās par darba koplīgumu slēgšanu nedrīkst radīt šķēršļus tekstilizstrādājumu nozarē strādājošajiem. ES līdzekļos, kas ieguldīti tekstilrūpniecības nozarē ES līmenī, būtu jāiekļauj sociālie un vides kritēriji projektu finansēšanai, kas ietverti novērtējuma sistēmā. Ņemot vērā tekstilrūpniecības nozares specifiku, EESK aicina, iesaistot sociālos partnerus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, izstrādāt īpašu ES iniciatīvu sociālā nodrošinājuma, darba nosacījumu, veselības aizsardzības un darba drošības, kā arī darba samaksas uzlabošanai tieši tekstilrūpniecības nozarē.

6.   Finansējums un investīcijas

6.1.

 Komiteja uzskata, ka Eiropas tekstilrūpniecības nozares konkurētspējas nostiprināšana un oglekļa pēdas samazināšana ir atkarīga no integrētas un savstarpēji saistītas produktu politikas līdztekus ar stingrāku regulējumu, tirgus instrumentiem un stimuliem, jauniem standartiem un atbilstošu informāciju patērētājiem, ražotājiem un citām ieinteresētajām personām. Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms var samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku un nodrošināt, lai importa cenā pilnībā tiktu ņemta vērā vidiskā pēda.

6.2.

 Pārejai uz jauniem ilgtspējīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīga efektīva politika, kas attiektos uz materiāliem un dizainu, ražošanu un izplatīšanu, tirgus attīstību, izmantošanu un atkalizmantošanu, savākšanu un reciklēšanu, un tā jāpapildina ar lielākām finansēšanas iespējām un stimuliem vietējiem ražotājiem pārorientēt ražošanas procesus, pētniecību un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, pieņemt ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanas politiku un izmantot lielo pieejamo datu apjomu, vienlaikus veicinot kultūras radošumu. EESK atzīst radošo tekstilrūpniecības nozaru lomu inovatīvu risinājumu radīšanā, kas pozitīvi ietekmē citas nozares un veicina Eiropas konkurētspēju.

6.3.

 Klimata saistības ir jāpiemēro piegādes ķēdes līmenī, jo zīmoliem nepieder rūpnīcas, kurās produkti tiek ražoti. Stimuli būtu jāsniedz arī uzņēmumiem, kas ir klimatneitrāli un izmanto 100 % atjaunīgo enerģiju. Pilnībā izmantojot īpašos NextGenerationEU līdzekļus, var nodrošināt stratēģiskus ieguldījumus, ekonomikas izaugsmi, labklājību un nodarbinātību, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos.

6.4.

 Lai ražotu augstas kvalitātes, izturīgus un reciklējamus produktus, nozarei ir vajadzīga kopēja Eiropas sistēma un finansiāls atbalsts. To var paveikt ar spēcīgiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un plaša mēroga Eiropas programmām, kas paredzētas, lai finansētu un atbalstītu sadarbību starp lieliem uzņēmumiem un MVU, tieši iesaistot sociālos partnerus, akadēmiskās aprindas un citas ieinteresētās personas.

6.5.

 Līdztekus paplašinātās ražotāja atbildības shēmas ieviešanai ir jāizveido apmierinoši savākšanas punkti visos reģionos visās dalībvalstīs, tostarp lauku apvidos. EESK prasa īpašus MVU paredzētus pasākumus, lai palielinātu spēju nodrošināt izsekojamību un pārredzamību piegādes ķēdes līmenī un lai nodrošinātu optimālu saikni ar ražotājiem, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

Briselē, 2022. gada 14. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija.

(2)  Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma.

(3)  Eiropas Komisija – Tekstilizstrādājumu stratēģija.

(4)  Priekšlikums direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un tā pielikums.

Top