Rezolūcija par Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmu

(2021/C 440/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā:

—	2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju,

—	RK rezolūciju “Eiropas Reģionu komitejas prioritātes 2020.–2025. gadam” (1),

—	reģionālo parlamentu ar likumdošanas pilnvarām ieguldījumus, kas saņemti saskaņā ar RK un CALRE sadarbības nolīgumu,

Atveseļošana un kohēzija

1.

aicina Komisiju saistībā ar to, ka Next Generation EU īstenošana būs viena no Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmas galvenajām prioritātēm, nodrošināt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā – tas ir svarīgi, lai sasniegtu Atveseļošanas un noturības mehānisma mērķus, nodrošinātu labāku koordināciju ar kohēzijas politikas programmām un reģionu izstrādātajām pārdomātas specializācijas stratēģijām un novērstu iespējamo zemo izmantojuma līmeni; uzsver arī nepieciešamību iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas pusgada procesos, jo lielākā daļa konkrētām valstīm adresēto ieteikumu ietver vietēju un reģionālu dimensiju;

2.

atkārtoti aicina Komisiju integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus reformētā Eiropas pusgadā, tos iekļaut nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un, balstoties uz to, šos mērķus integrēt nākamajā ciklā, sākot ar gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu; pauž arī cerību, ka tiks izveidota ES daudzpusēja ieinteresēto personu platforma ilgtspējīgas attīstības mērķu jautājumos, lai atbalstītu un konsultētu Komisiju par IAM savlaicīgu īstenošanu;

3.

aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu pagarināt līdz 2022. gada beigām pašreizējos ārkārtas elastības pasākumus, kas paredzēti Papildinātajā investīciju iniciatīvā reaģēšanai uz koronavīrusu, piemēram, iespēju noteikt ES līdzfinansējuma likmi 100 % apmērā, un apsvērt iespēju uz laiku palielināt valsts de minimis atbalsta robežvērtību, lai šajā laikposmā turpinātu atbalstīt ilgtspējīgus ieguldījumus;

4.

mudina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp savlaicīgi iesniedzot tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu juridiski saistošā ceļveža pilnīgu īstenošanu ar mērķi pašreizējās DFS darbības laikā ieviest jaunus pašu resursus;

5.

aicina Komisiju, atsākot pārskatīt Eiropas ekonomikas pārvaldības regulējumu, it īpaši saistībā ar publiskajiem ieguldījumiem visos pārvaldības līmeņos ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību reālos apstākļus un vajadzības, kā arī Covid-19 pandēmijas ietekmi uz parāda un deficīta līmeni;

6.

aicina Eiropas Komisiju ES stratēģijas tālākajiem reģioniem centrā izvirzīt tādus aspektus kā ilgtspējīga attīstība un darbvietu radīšana, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas nopietno ietekmi uz šiem reģioniem; apņemas iesaistīties šīs stratēģijas izstrādē un īstenošanā saskaņā ar iepriekšējiem ieteikumiem;

7.

aicina Komisiju integrēt demogrāfiskos apsvērumus visos politikas pasākumos un paredzēt finanšu instrumentus, kas dotu iespēju izstrādāt darbības un pasākumus demogrāfisko problēmu risināšanai reģionos, kurus īpaši ietekmē demogrāfisko pārmaiņu sekas;

Vide un ilgtspēja

8.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu saskaņā ar nulles piesārņojuma rīcības plānu kopīgi ar RK veikt nulles piesārņojuma monitoringu un – vēlākā posmā — rezultātu apkopojumu par ES reģionu sniegumu vides jomā; ierosina sadarboties, lai reģionālajā līmenī uzraudzītu visu zaļā kursa pasākumu progresu un ietekmi, tostarp klimata pasākumu īstenošanu un zaļo atveseļošanu; lūdz to iesaistīt Eiropas gada zaļākām pilsētām organizēšanā, ja par tādu tiks pasludināts 2022. gads, un aicina, cenšoties īstenot zaļā kursa pasākumus, ņemt vērā īpašos apstākļus lauku apvidos, it īpaši vismazāk apdzīvotajos lauku apvidos;

9.

aicina Komisiju Eiropas zaļajā kursā iekļaut Okeānu tiesību aktu kā visaptverošu stratēģiju, kurā noteikti izmērāmi mērķi un termiņi, lai aizsargātu jūras vidi, samazinātu piesārņojumu un apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu, vienlaikus aizsargājot un atbalstot mazapjoma zvejas operatorus;

10.

iesaka Komisijai ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un digitālās kohēzijas jēdzienā papildus iekļaut tādu dimensiju kā vides un klimata politikas kohēzija, kas ir svarīgs Eiropas un pasaules atveseļošanas elements, un ilgtspējīgu attīstību, ANO programmu 2030. gadam, ilgtspējīgas attīstības mērķus un oglekļneitralitāti;

11.

pievienojas Eiropas Parlamenta aicinājumam Komisijai līdz 2022. gada beigām nākt klajā ar juridiski saistošu bioloģiskās daudzveidības tiesību aktu. Tas būtu jāpapildina ar uzraudzības mehānismu, kurā iekļauti noteikti rādītāji un kurā oficiāli iesaistītas vietējās un reģionālās pašvaldības;

12.

aicina Komisiju pārskatīt Enerģētikas savienības pārvaldības regulu, lai to pielāgotu zaļā kursa īstenošanai, uzlabotu vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījuma iekļaušanu nacionālajos plānos un nacionālos enerģētikas un klimata plānus saskaņotu ar nacionālajiem plāniem ANO 2030. gada programmas un IAM satvara īstenošanai; ierosina UNFCCC satvarā un ar to saistītajā ES klimata pārvaldības sistēmā oficiāli ņemt vērā pašvaldību rīcības satvaru;

13.

pauž cerību, ka Komisija savos politikas procesos – zaļajā kursā, nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un partnerības nolīgumos, kas saistīti ar ES strukturālajiem un investīciju fondiem, – sāks integrēt dzimumu līdztiesības aspektu, it īpaši, saskaņā ar Iestāžu nolīguma 16. panta f) punktu un ne vēlāk kā 2023. gada 1. janvārī nākot klajā ar metodiku, ar ko novērtē ES programmu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

14.

aicina Komisiju uzsākt strukturētu dialogu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām par paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” izstrādi un īstenošanu;

15.

atbalsta stratēģijā “No lauka līdz galdam” izvirzītos mērķus, kas vēl jātransponē kopējās lauksaimniecības politikas tiesību aktos; aicina Komisiju arī nākt klajā ar taisnīgām shēmām uzturvērtības marķēšanai, kā arī dzīvnieku produktu izcelsmes un ražošanas metožu marķēšanai;

16.

aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka Eiropas lauku attīstības programma tiek īstenota visās politikas jomās un ka tai ir vērienīgi un konkrēti politiskie mērķi, lai stiprinātu lauku teritoriju inovatīvo dinamiku, organizētu pārdomātu sadarbību starp teritorijām un stimulētu iedzīvotāju rīcību saskaņā ar vietējām attīstības stratēģijām;

Digitālā pārkārtošanās un rūpniecība

17.

aicina Komisiju ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jēdzienā iekļaut digitālo kohēziju kā papildinošu dimensiju un tādējādi novērst “dubultu digitālo plaisu”, ko rada infrastruktūras, elektronisko ierīču pieejamības un digitālo prasmju trūkums;

18.

aicina Komisiju salīdzinošajā e-pārvaldes novērtējuma ziņojumā ņemt vērā reģionālās un vietējās atšķirības un attiecīgos rādītājus, jo e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanas ziņā plaisa starp pilsētām un laukiem palielinās;

19.

aicina Komisiju nodrošināt strukturētu dialogu ar Eiropas pilsētām un reģioniem par to, kā, īstenojot industriālo stratēģiju, stiprināt reģionālās industriālās ekosistēmas, kopas un starpreģionālās alianses, ņemot vērā pārdomātas specializācijas stratēģijas, jo paziņojumā “Jaunās industriālās stratēģijas (2020) atjaunināšana” lielā mērā trūkst teritoriālas pieejas;

Pārrobežu sadarbība un mobilitāte

20.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nākt klajā ar vienotā tirgus ārkārtas instrumentu un aicina izstrādāt tiesību aktus, kuri nodrošinātu obligātus Eiropas standartus un procedūras, kas garantētu iekšējo robežu atvērtību arī krīžu laikā;

21.

uzsver, ka ir vajadzīgs ES politikas satvars, kas dod iespēju efektīvi izveidot un pārvaldīt pārrobežu sabiedriskos pakalpojumus; arī mudina Eiropas likumdevējus, dalībvalstis, reģionus un vietējās iestādes pilnveidot un veicināt līdzdalības demokrātijas pārrobežu instrumentus, kas veicina pilsoņu iesaistīšanos Eiropas integrācijas procesā vietējā līmenī;

22.

pauž dziļu nožēlu par to, ka dalībvalstu diskusijas par ierosināto Eiropas pārrobežu mehānismu (ECBM) ir bijušas nesekmīgas; tā kā juridiskie un administratīvie šķēršļi rada nopietnus ierobežojumus pārrobežu sadarbībai un dzīves kvalitātei pierobežas reģionos, RK aicina Komisiju izstrādāt jaunu ECBM regulas priekšlikumu;

23.

aicina Eiropas Komisiju izstrādāt konkrētas pamatnostādnes par jauno satvaru attiecībā uz mobilitāti pilsētās, lai mobilitāti pilsētās padarītu ilgtspējīgāku un samazinātu tās ietekmi uz cilvēku veselību;

24.

atzinīgi vērtē iestāžu nolīgumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); pauž cerību, ka līdzfinansētie projekti Eiropas transporta tīkla (TEN-T) un Eiropas enerģētikas infrastruktūras (TEN-E) attīstībai palīdzēs likvidēt trūkstošos savienojumus, it īpaši pārrobežu reģionos, un atgādina Komisijai, ka ir jāpiešķir pietiekams budžets visaptverošā tīkla projektu līdzfinansēšanai;

Migrācija un sociālā aizsardzība

25.

ierosina izveidot reģionālu pārskatu par sociālajiem rezultātiem, lai pilnībā aptvertu sociālās problēmas Eiropas Savienībā un nodrošinātu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu visos līmeņos;

26.

aicina Komisiju atbalstīt un uzraudzīt to, kā dalībvalstis īsteno Eiropas Garantiju bērniem, un veicināt paraugprakses apmaiņu šajā jomā;

27.

pauž cerību, ka Komisija nāks klajā ar vērienīgu priekšlikumu par platformu darbinieku darba apstākļu uzlabošanu un ka šajā priekšlikumā tiks respektēti valstu darba tirgus modeļi un ES lēmumu pieņemšanas pilnvaras;

28.

aicina Komisiju iniciatīvā par ilgtermiņa aprūpi iekļaut RK ieteikumus, ņemot vērā šīs iniciatīvas ciešo saikni ar tādiem faktoriem kā ievērojams prasmju trūkums šajā jomā un demogrāfiskās pārmaiņas, kas īpaši skar reģionus ar novecojošu sabiedrību;

29.

apņemas aktīvi iesaistīties Eiropas platformā bezpajumtniecības apkarošanai, kas būtu jāpapildina ar Komisijas priekšlikumu par ES satvaru valstu bezpajumtniecības stratēģijām;

30.

aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst kultūras un radošo nozaru atveseļošanas un noturības stiprināšanai, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, un novērst mākslinieku darba apstākļu nestabilitāti, atvieglojot mobilitāti un viņu statusa savstarpēju atzīšanu;

Migrācija un integrācija

31.

aicina Komisiju nodrošināt progresu virzībā uz Eiropas migrācijas un patvēruma pārvaldības sistēmas izveidi saskaņā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu; atkārtoti norāda, ka ar jauno RK un Komisijas partnerību integrācijas jomā būtu jāņem vērā un jāatbalsta migrācijas un integrācijas vietējā un reģionālā dimensija;

Drošība

32.

aicina Komisiju iekļaut RK kā pilntiesīgu partneri ES iniciatīvā pilsētu drošībai un noturībai, kā arī jaunajā iniciatīvā “Pilsētas pret radikalizāciju un terorismu”;

Veselība, civilā aizsardzība un tūrisms

33.

atgādina Komisijai, ka, pārskatot Šengenas tiesisko regulējumu, ir jāņem vērā pie iekšējām robežām tuvu esošo pilsētu un reģionu viedokļi un vajadzības; aicina ar to apspriesties agrīnā posmā saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu;

34.

mudina Eiropas Komisiju virzīt ātru procedūru, kuras mērķis ir panākt apmierinošu un pastāvīgu risinājumu humanitārās krīzes problēmai Vidusjūras reģionā, pirmām kārtām koncentrējoties uz migrantu dzīvības aizsardzību, bet arī uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas nodrošināšanu. RK un vietējās un reģionālās pašvaldības piedāvā visciešāko sadarbību;

35.

aicina Komisiju iesniegt drosmīgus priekšlikumus par pirmās nepieciešamības zāļu izstrādi un ražošanu Eiropas Savienībā, lai, samazinot atkarību no trešām valstīm, nodrošinātu ES stratēģisko autonomiju; pauž cerību, ka Komisija arī ierosinās konkrētus un stingrus pasākumus, lai veicinātu ģenērisku un biolīdzīgu zāļu pieejamību, kā arī nodrošinātu piekļuvi zālēm krīzes laikā;

36.

atbalsta ieceri konferencē par Eiropas nākotni pārskatīt Eiropas Savienības lomu sabiedrības veselības politikā, paturot prātā, ka veselības politika ir dalībvalstu primārā kompetence un ka tā bieži tiek īstenota reģionālajā un vietējā līmenī;

37.

pauž cerību, ka tās atzinums par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, kā arī RegHub trešās apspriešanās rezultāti tiks atspoguļoti trešajā ziņojumā par direktīvas darbību, kurš jāiesniedz 2022. gadā;

38.

labprāt izmantos iespēju sniegt ieguldījumu Komisijas priekšlikumā par Eiropas vakcinācijas kalendāru un karti, lai nodrošinātu, ka visiem eiropiešiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas ir tiesības uz inokulācijas nodrošināto aizsardzību un pierādījumi par to;

39.

mudina Komisiju turpināt centienus izstrādāt un izvērst nesaistošus Savienības mērķus civilās aizsardzības jomā attiecībā uz noturību pret katastrofām, lai atbalstītu novēršanas un sagatavotības darbības, un vienlaikus uzsver, ka tas ir jādara sadarbībā ne tikai ar valstu valdībām, bet arī ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām; ar nepacietību gaida arī to, ka tiks pilnībā īstenots Savienības Civilās aizsardzības zināšanu tīkls, un mudina Komisiju ņemt vērā ar katastrofu pārvarēšanu saistītās speciālās zināšanas, kas pieejamas arī vietējā un reģionālajā līmenī; turklāt pauž cerību, ka tiks izstrādāts skaidrs plāns par ES civilās aizsardzības mehānisma un tā instrumentu, piemēram, rescEU un Eiropas Medicīniskā korpusa, darbību ilgtermiņā un finanšu stiprināšanu;

40.

atkārtoti aicina izstrādāt jaunu Eiropas tūrisma stratēģiju un aicina Komisiju nākt klajā ar Eiropas Tūrisma programmu 2030./2050. gadam, kā arī līdz 2022. gada pirmās puses beigām iesniegt programmas pirmo projektu, lai atbalstītu Eiropas tūrisma ekosistēmas zaļo un digitālo pārkārtošanos, stiprinātu tās konkurētspēju un saistībā ar šo nozari veicinātu vietējās un reģionālās nodarbinātības atjaunošanu;

Ārējā sadarbība

41.

pauž nožēlu par to, ka tirdzniecības un sadarbības nolīgumā, ko 2020. gada 24. decembrī parakstīja ES un Apvienotā Karaliste, nav paredzēti nekādi mehānismi vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistei konkrētos gadījumos vai strukturētai iesaistei; tomēr RK, it īpaši RK un Apvienotās Karalistes kontaktgrupas politiskajā darbā, apsvērs veidus, kā nodrošināt sadarbības ar AK decentralizētajām pārvaldes iestādēm un vietējo pārvaldības līmeni nepārtrauktību; turklāt aicina Komisiju cieši uzraudzīt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu Brexit korekcijas rezerves īstenošanā;

42.

aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar RK un it īpaši ar tās apvienotajām konsultatīvajām komitejām, kas izveidotas ar Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju, kā arī Rietumbalkānu darba grupu izveidot pastāvīgus un strukturētus mehānismus, kas atbalsta sadarbību starp Rietumbalkānu vietējām pašvaldībām un to partneriem ES dalībvalstīs;

43.

atzinīgi vērtē lēmumu izveidot Austrumu partnerības Publiskās administrācijas akadēmiju un vietējo un reģionālo pašvaldību pastiprināto lomu Austrumu partnerības politikas, stratēģiju un pamatiniciatīvu īstenošanā;

44.

mudina visas ES iestādes atjaunotās partnerības ar dienvidu kaimiņreģionu īstenošanā uzskatīt vietējās un reģionālās pašvaldības par nozīmīgiem ilgtspējīgas attīstības un plānošanas partneriem, lai radītu jaunu dinamiku decentralizācijas reformām;

45.

aicina Komisiju atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību iespējamo lomu miera un labklājības veicināšanā trešās valstīs, ņemot vērā, ka tās īsteno tādas iniciatīvas kā Nikosijas iniciatīva – tas ir konkrēts partneru sadarbības piemērs, kas ir palīdzējis radīt uzticēšanos un uzturēt atvērtu iekšējo dialogu starp reģionālajām un vietējām pašvaldībām;

Subsidiaritāte un Eiropas nākotne

46.

atkārtoti aicina Komisiju pastiprināt darbu un sadarbību ar iedzīvotājiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni un ārpus tās un nodrošināt piemērotus instrumentus, ar ko īstenot konferences ieteikumus; aicina pastiprināt Komisijas pārstāvniecību dalībvalstīs un Reģionu komitejas sadarbību vietējo dialogu organizēšanā ārpus galvaspilsētām;

47.

aicina Komisiju veikt turpmāku darbu saistībā ar leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem pasākumiem, kas izklāstīti Eiropas Demokrātijas rīcības plānā, to darbības jomā iekļaujot arī reģionālās un vietējās vēlēšanas, vietējos medijus un vēršanos pret dezinformāciju reģionālā un vietējā līmenī;

48.

arī turpmāk apņemas īstenot ieteikumus, ar kuriem nākusi klajā Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupa, un aktīvas subsidiaritātes konceptu; aicina sistemātiski izmantot subsidiaritātes novērtēšanas tīklu;

49.

uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju ES iestādēm un ES Padomes prezidentvalstīm.

---

(1)  COR-2020-01392-00-00-RES-TRA.