EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52021XC0719(01)

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu 2021/C 288/04

PUB/2021/398

OV C 288, 19.7.2021, p. 4–14 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

19.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 288/4


Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 288/04)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu

PAZIŅOJUMS PAR VIENOTĀ DOKUMENTA STANDARTA GROZĪJUMU

“Touraine”

PDO-FR-A0501-AM02

Paziņojuma datums: 2021. gada 7. maijā

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators

Ģeogrāfiskā apgabala un tiešās apkaimes apgabala pašvaldību uzskaitījums ir atjaunināts atbilstoši administratīvi teritoriālo vienību oficiālajam klasifikatoram.

Apgabala robežas netiek mainītas.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 6. un 9. punkts.

2.   Agrīno sārtvīnu svītrošana

Specifikācijā svītro iespēju ražot agrīnos [primeur] sārtvīnus. Svītrošana notiek tādēļ, ka šo produktu vairs neražo. Apraksts par saikni ar cilmes vietu tiek mainīts, lai svītrotu atsauci uz agrīnajiem vīniem.

Atbilstoši šim grozījumam tiek grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

3.   Vīnogu šķirnes

Ar aizsargāto nosaukumu apzīmētajiem sarkanvīniem šķirni “Cabernet franc” pārceļ no “galveno šķirņu” kategorijas uz “blakusšķirņu” kategoriju.

Sarkanvīniem ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Chenonceaux” šķirni “Cabernet franc” pārceļ no “galveno šķirņu” kategorijas uz “blakusšķirņu” kategoriju, bet šķirni “Gamay” svītro.

Šo izmaiņu rezultātā tiek koriģēti noteikumi par šķirņu īpatsvaru saimniecībās. Noteikumi par šķirņu īpatsvaru saimniecībās tiek mainīti arī attiecībā uz vīniem ar norādi gamay.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4.   Atstatums

Atstatumu starp vienas rindas vīnkokiem samazina līdz 0,90 metriem.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5.   Apgriešana

Apgriešanas metodes tiek vienkāršotas, un specifikācijā vienkārši norāda, ka vīnkokus apgriež vai nu garus, vai īsus, neatsaucoties uz konkrētu apgriešanas veidu.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

6.   Zemesgabala maksimālā noslodze

Zemesgabala maksimālā noslodze ar aizsargāto nosaukumu (bez papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem) apzīmētajiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem tiek saskaņota — tā ir 11 000 kg/ha.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7.   Agrovides noteikumi

Pievieno divus agrovides noteikumus.

Pastāvīgas augu segas veidošana joslās, kas apjož zemesgabalus (laukmalēs un neapstādītās vai lauksaimniecībā neizmantotās zonās starp zemesgabaliem), ir obligāta. Tā nav obligāta, ja tiek veikta laukmaļu atjaunošana, jo īpaši pēc erozijas vai nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Zemesgabalos, kuros audzē vīnogas tādu vīnu ražošanai, kam var piemērot papildu ģeogrāfisko nosaukumu, ir aizliegta vispārēja nezāļu ķīmiskā apkarošana.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8.   Vīnogu šķirņu salikums

Noteikumi par vīnogu šķirņu salikumu pārskatīti atbilstoši grozījumiem noteikumos par šķirņu īpatsvaru saimniecībās.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

9.   Vīndarības ogles

Tiek atcelts vīndarības ogļu izmantošanas aizliegums, lai varētu koriģēt “zemes pelējuma piegaršu” [goût moisi terreux] tvertnēs, ko skārušas kriptogāmiskās slimības.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

10.   Saikne

Ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Chenonceaux” apzīmēto vīnu saiknes ar cilmes vietu aprakstā vārdus “sarkano ogu notis” aizstāj ar vārdiem “melno ogu notis”.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

11.   Pārejas pasākumi

Specifikācijā svītroti pārejas pasākumi, kuru termiņš ir beidzies.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

12.   Paziņošanas pienākumi

Deklarācijas par nosaukuma lietošanu iesniegšanas termiņš no 30. novembra tiek pārcelts uz 10. decembri.

Vienoto dokumentu negroza.

13.   Atkāpšanās deklarācija

Tiek pievienota atkāpšanās deklarācija:

“9.

Atkāpšanās deklarācija

Ikviens operators, kas tirgo ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu, uz to attiecinot vispārīgāku nosaukumu, vismaz 15 dienas pirms šīs atkāpes izmantošanas par to iesniedz deklarāciju aizsardzības un pārvaldības struktūrai un apstiprinātajai kontroles struktūrai.”

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

14.   Atsauce uz kontroles struktūru

Atsauce uz kontroles struktūru pārskatīta, lai to saskaņotu ar citu aizsargāto nosaukumu specifikācijām. Šis grozījums ir tikai redakcionāls.

Vienotajā dokumentā ar šo grozījumu nekādas izmaiņas neievieš.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Nosaukums

Touraine

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

5.

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4.   Vīna(-u) apraksts

1.   Analītiskie standarti

ĪSS RAKSTISKS APRAKSTS

Šie vīni ir nedzirkstošie baltvīni, sarkanvīni un sārtvīni un dzirkstošie baltvīni un sārtvīni. Nedzirkstošajiem baltvīniem, sarkanvīniem un sārtvīniem spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %.

Pēc fasēšanas visas vīna partijas atbilst šādiem analītiskajiem standartiem: baltvīnos un sārtvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 4 gramus uz litru un vīnskābē izteikts kopējais skābuma saturs ir lielāks par 3,5 gramiem uz litru. Sarkanvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 2 gramus uz litru. Sarkanvīniem malolaktiskā fermentācija ir beigusies. Ābolskābes saturs nepārsniedz 0,3 gramus uz litru. Baltvīnos un sārtvīnos, kuri gatavoti nebagātinot un kuros faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12,5 %, fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz 6 gramus uz litru. Šajā gadījumā fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) un vīnskābē izteikta kopējā skābuma satura starpība nedrīkst pārsniegt 1 gramu uz litru.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos, sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 12,5 %, bet dzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos — 13 % (ja ir bagātināta misa).

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

2.   Skābums

ĪSS RAKSTISKS APRAKSTS

Nedzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos gaistošais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos. Nedzirkstošajos sarkanvīnos gaistošais skābums, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos.

Dzirkstošajos sārtvīnos un baltvīnos gaistošais skābums, kopējais skābums, kopējais sēra dioksīda saturs un oglekļa dioksīda saturs ir tāds, kāds noteikts Savienības tiesību aktos.

Visās nefasēta vīna partijās, kam varētu pievienot norādes primeur [agrīnais] vai nouveau [jaunais], gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 10,2 miliekvivalentus litrā.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

3.   Apraksts

ĪSS RAKSTISKS APRAKSTS

Vīniem, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Touraine”, ir sabalansēta garša ar svaigām un labi līdzsvarotām beigu notīm. Baltvīnu krāsa bieži vien ir bāli zeltaina, un to aromāta buķetē var just kā augļu notis, kas atgādina citrusaugļus vai eksotiskus augļus, tā ziedu notis, kas liek domāt par baltiem ziediem. Mutē paliek svaiga pēcgarša.

Sārtvīniem ir maigs aromāts, kas var atgādināt upenes, eksotiskus augļus vai citrusaugļus.

Sarkanvīniem, kas gatavoti no šķirnes “Gamay N” vīnogām (vīni ar norādi gamay vai vīni ar norādi primeur vai nouveau), nereti ir ķiršsarkana krāsa, un tie parasti izdala spēcīgu sarkano ogu smaržu, ko caurvij maigs tanīnu aromāts. Šajos sabalansētajos vīnos vieglums ir līdzsvarots ar izsmalcinātību. Uz rietumiem no Tūras [Tours] meridiāna gatavotie vairākšķirņu vīni vai tikai no šķirnes “Cabernet franc N” vīnogām gatavotie vīni ir eleganti un spēcīgi, ar labu tanīnu struktūru, un to aromāta buķetē ir jūtamas gan sarkanās, gan melnās ogas, bet krāsa var būt no tumši rubīnsarkanas līdz piesātināti granātsarkanai.

Dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu garšas buķetē dominē skābums, kas piešķir vīniem svaigumu un izsmalcinātību. Skābumu papildina augļainas notis, kam ar laiku var pievienoties bagātinātas rauga mīklas maizes smaržas nianse.

VISPĀRĪGĀS ANALĪTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Vispārīgās analītiskās īpašības

Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)

 

Minimālais kopējais skābums

 

Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)

 

Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

 

5.   Vīndarības metodes

5.1.    Īpašās vīndarības metodes

1.   Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu gatavošanā atļauts izmantot vīndarības ogles atsevišķi vai preparātu sastāvā, tās pievienojot vēl rūgstošu jaunvīnu misām. Šādi apstrādāt drīkst līdz 15 % no to sārtvīnu tilpuma, kurus attiecīgais vīndaris gatavo no konkrētās ražas, un ogļu maksimālā deva ir 60 gramu uz hektolitru.

Sarkanvīnu ražošanā ir atļauti reduktīvi bagātināšanas paņēmieni, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %.

Dzirkstošo vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo raudzēšanu pudelēs.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija baltvīnos, sarkanvīnos un sārtvīnos nepārsniedz 12,5 %, bet dzirkstošajos baltvīnos un sārtvīnos — 13 % (ja ir bagātināta misa).

Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metožu ziņā jāievēro arī Savienības līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā noteiktās prasības.

2.   Agrotehniskie paņēmieni

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 500 vīnkoku uz hektāru, bet rindstarpu platums nedrīkst pārsniegt 2,10 metrus. Atstatums starp vienas un tās pašas rindas vīnkokiem ir vismaz 0,9 metri.

Vīnkokus apgriež vai nu garus, vai īsus, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk kā 11 vīnstīgu pumpurus.

Neatkarīgi no apgriešanas metodes, ja fenoloģiskajā fāzē, kas atbilst 11 vai 12 lapām, attiecīgā gada auglīgo zaru uz viena vīnkoka nav vairāk par 11, var atstāt divus papildu vīnstīgu pumpurus uz vīnkoku.

5.2.    Maksimālais ražas iznākums

Baltvīni

72 hektolitri no hektāra

Sarkanvīni un sārtvīni

66 hektolitri no hektāra

Dzirkstošie vīni

78 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīniem paredzēto vīnogu novākšana, to pārraudzēšana vīnā un vīnu gatavošana, kā arī dzirkstošajiem vīniem paredzēto vīnogu novākšana, to pārraudzēšana vīnā un vīnu gatavošana, kopšana un fasēšana tiek veikta šādu pašvaldību teritorijā (saraksta pamatā ir 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators).

Indre-et-Loire departamentā: Amboise, Anché, Artannes-sur-Indre, Athée-sur-Cher, Avoine, Avon-les-Roches, Azay-le-Rideau, Azay-sur-Cher, Beaumont-en-Véron, Benais, Bléré, Bossay-sur-Claise, Bourgueil, Brizay, Candes-Saint-Martin, Cangey, Chambray-lès-Tours, Chançay, Chanceaux-sur-Choisille, La Chapelle-sur-Loire, Chargé, Cheillé, Chemillé-sur-Indrois, Chenonceaux, Chinon, Chisseaux, Chouzé-sur-Loire, Cinais, Cinq-Mars-la-Pile, Civray-de-Touraine, Coteaux-sur-Loire, Couziers, Cravant-les-Côteaux, La Croix-en-Touraine, Crouzilles, Dierre, Draché, Epeigné-les-Bois, Esvres, Fondettes, Francueil, Genillé, Huismes, L’Ile-Bouchard, Ingrandes-de Touraine, Joué-lès-Tours, Langeais (vienīgi par centrālo pašvaldību kļuvušās pašvaldības Langeais agrākajā teritorijā), Larçay, Lémeré, Lerné, Lignières-de-Touraine, Ligré, Limeray, Lussault-sur-Loire, Luynes, Luzillé, Marçay, Montlouis-sur-Loire, Montreuil-en-Touraine, Mosnes, Nazelles-Négron, Neuillé-le-Lierre, Noizay, Panzoult, Parçay-Meslay, Pocé-sur-Cisse, Pont-de-Ruan, Razines, Restigné, Reugny, Rigny-Ussé, Rivarennes, Rivière, La Roche-Clermault, Rochecorbon, Saché, Saint-Avertin, Saint-Benoît-la-Forêt, Saint-Etienne-de-Chigny, Saint-Germain-sur-Vienne, Saint-Martin-le-Beau, Saint-Nicolas-de-Bourgueil, Saint-Ouen-les-Vignes, Saint-Règle, Sainte-Maure-de-Touraine, Savigny-en-Véron, Savonnières, Sazilly, Seuilly, Souvigny-de-Touraine, Tavant, Theneuil, Thilouze, Thizay, Tours, Vallères, Véretz, Vernou-sur-Brenne, Villaines-les-Rochers, Vouvray.

Loir-et-Cher departamentā: Angé, Blois, Chailles, Châteauvieux, Châtillon-sur-Cher, Chaumont-sur-Loire, Chémery, Chissay-en-Touraine, Choussy, Le Controis-en-Sologne (deleģētās pašvaldības Contres et de Thenay teritorijā), Couddes, Couffy, Faverolles-sur-Cher, Mareuil-sur-Cher, Méhers, Mesland, Meusnes, Monteaux, Monthou-sur-Bièvre, Monthou-sur-Cher, Montrichard Val de Cher, Noyers-sur-Cher, Oisly, Pontlevoy, Pouillé, Rilly-sur-Loire, Saint-Aignan, Saint-Georges-sur-Cher, Saint-Julien-de-Chédon, Saint-Romain-sur-Cher, Sassay, Seigy, Soings-en-Sologne, Thésée, Valaire, Valencisse (deleģēto pašvaldību Chambon-sur-Cisse un Molineuf teritorijā), Vallières-les-Grandes, Valloire-sur-Cisse (deleģētās pašvaldības Chouzy-sur-Cisse teritorijā), Veuzain-sur-Loire (deleģētās pašvaldības Onzain teritorijā).

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Chardonnay B”

“Chenin B”

“Cot N” – “Malbec”

“Gamay N”

“Grolleau N”

“Grolleau gris G”

“Meunier N”

“Orbois B”

“Pineau d’Aunis N”

“Pinot gris G”

“Pinot noir N”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

8.   Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals ir lēzeni viļņots plato, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Parīzes baseina un atbilst upju sateces apgabalam, kurā Šēra, Endra un Vjenna ietek Luārā. Vīndārzs ierīkots aptuveni 100 kilometru garumā ielejās, izņemot Soloņas [Sologne] vīnkopības apgabalu austrumos, kurā vīndārzs izvietots uz plato starp Šēru un Luāru.

Ar papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem “Amboise” un “Mesland” saistītie ģeogrāfiskie apgabali atrodas to (mazāko) ieleju vidū, kas plešas no rietumiem uz austrumiem Luāras ielejā, savukārt ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Azay-le-Rideau” saistītais ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar Endras ieleju. Ar papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Chenonceaux” saistītais apgabals atrodas Šēras ielejā upes lejtecē, savukārt papildu ģeogrāfiskais nosaukums “Oisly” attiecas uz austrumu plato starp Luāru un Šēru.

Ģeogrāfiskajā apgabalā, ko veido 143 pašvaldību teritorija, augstums virs jūras līmeņa kopumā reti pārsniedz 100 vai 120 metru.

Vīna vīnogas tiek audzētas uz zemesgabaliem, kuru robežas ir rūpīgi un precīzi noteiktas, ņemot vērā vēsturiskos ražošanas centrus. Šo zemesgabalu vidū ir: — zemesgabali ar augsnēm uz krama māla bāzes, kurām piejaukušās miocēna smiltis un kuras vietējie dēvē par “bournais perrucheux”, — zemesgabali ar augsnēm, kas veidojušās uz krama māla bāzes (“perruches”), vai ar akmeņainām mālaina kaļķakmens augsnēm uz kaļķakmens bāzes, kuras vietējie dēvē par “aubuis”; šīs ir siltas un labi drenētas augsnes, kas sedz ieleju augstākās nogāzes jeb “côtes”, — zemesgabali ar ieleju augsnēm, kas sedz seno aluviālo nogulumu terases un ko vietējie dēvē par “graviers”.

Ģeogrāfiskajā apgabalā valda okeānisks klimats, kura ietekme jūtami mazinās virzienā uz ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļu, kas sākas no Tūras meridiāna. Par šā klimata ietekmes vājināšanos liecina temperatūra un nokrišņu daudzums: nokrišņu daudzums rietumos ir aptuveni 550 milimetri, bet austrumos tas sasniedz 650 milimetrus, turklāt austrumos ir lielāka temperatūras amplitūda — vēl viena pazīme, ka okeāna ietekme ir izteiktāk mazinājusies.

Kādas vecas vīnogu spiedes atliekas, kas ir atrastas Šeijē [Cheillé] netālu no Azēlerido [Azay-le-Rideau], liecina, ka ar vīnkopību Turēnā [Touraine] nodarbojās jau II gadsimtā. Baznīcas ietekmē laikā no VIII līdz XII gadsimtam vīnkopība piedzīvoja īstu uzplaukumu.

Karaliskā galma uzturēšanās Luāras ielejā (Šamboras, Šenonso pilī) XVI gadsimtā būtiski sekmēja kvalitatīvu vīnu ražošanas attīstību, kā arī vairoja noteiktās teritorijās iegūtu vīnu (“cru”) reputāciju. Pēc tam kad bija pieņemts “Edikts par 20 ljē”, ar kuru aizliedza iegūt vīnkopības produktus ap galvaspilsētu, ražošana attīstījās, un parādījās “Gamay” grupas šķirnes, kas cēlušās Lionas reģionā.

Dabiskie transporta ceļi Luāra un Šēra likumsakarīgi deva ierosmi tirgoties ar ģeogrāfiskā apgabala ražojumiem, tos izstrādāt un eksportēt. Ar labākajiem vīniem galvenokārt tirgojās ar Holandi un Angliju, uz kurieni tos nogādāja caur Engrandes pie Luāras [Ingrandes-sur-Loire] muitas robežpunktu netālu no Nantes [Nantes]. Šos kvalitatīvos vīnus iedēvēja par “jūras vīniem”, jo tie bija labi piemēroti pārvadāšanai.

XVIII gadsimtā Šēras zemajā ielejā Blerē [Bléré], Tezē [Thésée], Monrišāras [Montrichard] un Šenonso [Chenonceaux] pilsētas apkārtnē izveidojās vīndārzi. Tajos izmantotās vīnogu šķirnes ir aprakstītas kādā lauksaimniecības apsekojumā XII (1804.) gadā. Šēras krastos visvairāk stādīto vīnogulāju aprakstā norādīts, ka šķirne “Côt” ir galvenā šķirne — “uz dienvidiem pavērstajā Šēras krastā stādīta visbiežāk un dod augstākās kvalitātes vīnu”.

1845. gadā arī grāfs Odārs [Odart] savā darbā “Ampélographie” min, ka šķirne “Côt N” ir “Šēras un Lo krastos visvairāk audzētā šķirne”. Žils Gijo [Jules Guyot], kurš vienmēr sniedzis ļoti precīzus aprakstus, 1860. gadā raksta: “Vīnogas “Breton” (“Cabernet franc N”) galvenokārt audzē Burgēlā [Bourgueil], starp Šinonu [Chinon] un Somīru [Saumur], kur no tām iegūst izcilu vīnu, bet virzienā uz reģiona austrumiem tās vairs nav sastopamas un ir devušas vietu šķirnēm “Côt”, “Chardenet”, “Pinot noir”, “Beurot” un “Meunier” (..), kas dominē Luārā un Šērā (..).”

Pēc vīnogu kaitēkļa filokseras izraisītās krīzes Turēnas vīnogulāji tika atjaunoti galvenokārt ar jaunām uzpotētajām šķirnēm, tādām kā “Gamay N” un “Sauvignon B”. Tā ģeogrāfiskais apgabals pamazām veidojās, iekļaujot vīnkopības nogabalus, no kuriem varētu iegūt labas kvalitātes vīnu, un neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma, 1939. gadā, tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Coteaux de Touraine”.

Nosaukums “Touraine” tika galīgi pieņemts 1953. gadā.

Vīndārzs tad aizņēma 8 000 hektāru, un ražotāji, apvienojušies piecās kooperatīvās vīndarītavās, attīstīja no šķirņu “Sauvignon B” un “Gamay N” vīnogām iegūtu vīnu ražošanu. Šie vīni ieguva stabilu reputāciju restorānos, kur tos dēvēja vispārpieņemtajos nosaukumos par “Sauvignon de Touraine” un “Gamay de Touraine”.

Šēras ielejas ražotāji, apzinādamies savas apsaimniekotās teritorijas un izmantoto šķirņu potenciālu, kopš 1985. gada šķirņu “Côt N” un “Sauvignon B” vīnkokus iekopj augstāko nogāžu (“côtes”) zemesgabalos, savukārt Soloņas vīnkopības reģiona ražotāji šķirnes “Sauvignon B” vīnkokiem atvēl zemesgabalus ar smilšainām augsnēm.

Šo autentiskuma meklējumu rezultātā tika atzīti papildu ģeogrāfiskie nosaukumi “Chenonceaux” (no Šēras krastos audzētām vīnogām iegūtiem baltvīniem un sarkanvīniem) un “Oisly” (Soloņas vīnkopības reģionā iegūtiem baltvīniem).

2009. gadā vīndārzs aizņēma 4 500 hektāru, kuros vīnogas audzēja aptuveni 800 ražotāju. Tika iegūts aptuveni 260 000 hektolitru vīna, no kuriem vairāk nekā 60 % — baltvīns. Vīniem, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Touraine”, ir sabalansēta garša ar svaigām un labi līdzsvarotām beigu notīm.

Baltvīnu krāsa bieži vien ir bāli zeltaina, un to aromāta buķetē var just kā augļu notis, kas atgādina citrusaugļus vai eksotiskus augļus, tā ziedu notis, kas liek domāt par baltiem ziediem. Mutē paliek svaiga pēcgarša.

Sārtvīniem ir maigs aromāts, kas var atgādināt upenes, eksotiskus augļus vai citrusaugļus.

Sarkanvīniem, kas gatavoti no šķirnes “Gamay N” vīnogām (vīni ar norādi gamay vai vīni ar norādi primeur), nereti ir ķiršsarkana krāsa, un tie parasti izdala spēcīgu sarkano ogu smaržu, ko caurvij maigs tanīnu aromāts. Šajos sabalansētajos vīnos vieglums ir līdzsvarots ar izsmalcinātību. Vairākšķirņu vīni vai tikai no šķirnes “Cabernet franc N” vīnogām gatavotie vīni ir eleganti un spēcīgi, ar labu tanīnu struktūru, un to aromāta buķetē ir jūtamas gan sarkanās, gan melnās ogas, bet krāsa var būt no tumši rubīnsarkanas līdz piesātināti granātsarkanai.

Dzirkstošo baltvīnu un sārtvīnu garšas buķetē dominē skābums, kas piešķir vīniem svaigumu un izsmalcinātību. Skābumu papildina augļainas notis, kam ar laiku var pievienoties bagātinātas rauga mīklas maizes smaržas nianse. Nedzirkstošie vīni. Plašais upju tīkls, ko veido Luāra, Vjenna, Šēra un Endra, laika gaitā no kainozoja un mezozoja ēras mīkstajiem iežiem ir izveidojis viļņotu plato. Šādi izrobotās nogāzēs un plato malās baznīcas ietekmē viduslaikos tika sastādīti vīnkoki.

Ūdensteču tuvums jau renesansē izrādījās nozīmīgs ieguvums, kas veicināja Turēnas vīnu eksportu. Tādējādi pastāvīgais Engrandes pie Luāras muitas robežpunkts, caur kuru vīni tika eksportēti uz Holandi, un 1577. gadā pieņemtā “Edikta par 20 ljē” īstenošana ietekmēja Luāras ielejas vīndārza attīstību un veicina kvalitatīvu produktu ražošanu. Klimata dēļ ģeogrāfiskā apgabala rietumu daļā vīndārzā izmantoja galvenokārt šķirnes “Chenin B” un “Cabernet franc N”, savukārt ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļā priekšroka dota šķirnēm “Sauvignon B”, “Côt N” un “Gamay N”. Šo atšķirīgo klimata zonu dabisko robežu iezīmē Tūras meridiāns. Ražotājiem pieejamajos dažādajos vīnkopības apstākļos dabiski nostiprinājās tieši šīs šķirnes.

Noteiktajā zemesgabalu apgabalā, no kura tiek iegūta vīnogu raža, atbilstīgi ieražām ir ietverti tikai tie zemesgabali, kuros ir labi drenētas augsnes, kas veidojušās galvenokārt uz turonas un senonas stāviem. Vidējo ieleju augsnes galvenokārt klāj krama māls, kas ir bagāts ar silicītiežiem. Kramam, kura augsnes virskārtā ir daudz, ir liela nozīme vīnogu nobriešanas laikā, jo tas palielina augsnes siltumapmaiņu. Šie apstākļi ļoti ietekmē baltvīnu un sarkanvīnu kvalitāti. Šķirnes “Sauvignon B” vīnkoki labi aug tieši tādos zemesgabalos, kuros ir par “perruche” vai “aubuis” dēvētās augsnes. Tādas augsnes tiem sniedz nepieciešamo pamatu vienmērīgai nobriešanai gadu gaitā. Vīni, kas iegūti no šādās augsnēs un šādā klimatā audzētām vīnogām, ir svaigi un oriģināli. 2009. gadā šādi vīni veidoja divas trešdaļas no visiem saražotajiem vīniem, kam piemēro kontrolēto cilmes vietas nosaukumu. Tumšo vīnogu šķirni “Gamay N”, kas ieviesta, atjaunojot vīndārzu pēc filokseras izraisītās krīzes, audzē galvenokārt zemesgabalos, kuros ir krama māla augsnes, un no šīm vīnogām iegūtie vīni ir augļaini un spirgti. Uz austrumiem no Tūras meridiāna sarkanvīnu iegūšanai galvenokārt izmanto šķirnes “Côt N” vīnogas, savukārt uz rietumiem no meridiāna visplašāk izmantotā šķirne ir “Cabernet franc N”. No šo šķirņu vīnogām iegūtajiem vīniem ir laba tanīnu struktūra.

Ir atzīti pieci papildu ģeogrāfiskie nosaukumi, kas pakārtoti ACVN “Touraine”.

“Amboise”

Mīkstā krīta plato raksturīgs diezgan izteikts reljefs, kura augstums virs jūras līmeņa ir robežās no 80 līdz 100 metriem. Ģeoloģisko un pedoloģisko apstākļu daudzveidība ir devusi ražotājiem iespēju katrai iekoptajai vīnogu šķirnei atrast apstākļus, kuros tās potenciālu var atraisīt vislabāk. Sārtvīni ir augļaini un svaigi, sarkanvīni, kam ir laba tanīnu struktūra, ir ar diezgan intensīvu aromātu, kas atgādina lielākoties sarkano ogu notis, un baltvīni parasti ir sausi, taču dažkārt tie var saturēt fermentējamos cukurus un tikt ierindoti pussauso, pussaldo vai saldo vīnu kategorijā. Sarkanvīnus kopjot, to tanīnu struktūra kļūst maigāka. Šādi kopjot baltvīnus, to aromātu buķete kļūst kompleksāka.

“Azay-le-Rideau”

Šajā vīndārzā, kas atrodas starp Luāras un Endras ieleju, valda mērens klimats. Smilšainas grants pakalnos un terasēs aug šķirņu “Grolleau N” un “Chenin B” vīnkoki, no kuru ogām iegūst elegantus un svaigus baltvīnus un augļainus sārtvīnus. Saskaņā ar ieražām sārtvīna ieguvē pirms fermentācijas vīnogas vienmēr izspiež ar tiešās spiešanas metodi, lai panāktu tik augļainu vīnu. Baltvīni, kas dažkārt var saturēt fermentējamos cukurus, ir eleganti un minerāli.

“Chenonceaux”

Ģeogrāfiskais apgabals plešas pa abu Šēras krastu nogāzēm. Vīnkoki aug zemesgabalos, kuru augsnēs ir daudz krama. Baltvīnam parasti ir intensīvs aromāts, kas atgādina ziedu (vilkābeļu, akāciju utt.) smaržu un ietver arī augļainākas notis (citrusaugļi, žāvēti augļi utt.). Vīnu kopjot līdz vismaz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst sabalansētu un izsmalcinātu garšu. Sarkanvīniem ir laba tanīnu struktūra. To aromāts ir diezgan intensīvs un lielākoties atgādina melno ogu notis. Vīnu kopjot vismaz līdz 31. augustam nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst kompleksu vīna aromātu un sabalansētu un maigu tanīnu struktūru.

“Mesland”

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Touraine” ģeogrāfiskā apgabala ziemeļaustrumos un ietver plato malu, kas ir vērsta pret Luāru. Šajā vietā visas augsnes satur kramu un miocēna smiltis. Plašākā temperatūras amplitūda un ģeogrāfiskie apstākļi ļauj pilnvērtīgi izmantot agrīnas šķirnes. Sarkanvīniem un sārtvīniem, kas iegūti lielākoties no šķirnes “Gamay N” vīnogām, ir koncentrēts sarkano ogu aromāts. Baltvīniem, kas dažkārt var saturēt fermentējamos cukurus, ir komplekss aromāts, kas atgādina ziedu (vilkābeļu, liepu, verbēnas utt.) smaržu un ietver arī augļainākas notis (citrusaugļi, bumbieri utt.). Pēc degustācijas mutē bieži vien paliek svaiguma sajūta.

“Oisly”

Šajā Soloņas vīnkopības reģiona centrā izvietotajā vīndārzā sausie baltvīni tiek iegūti tikai no šķirnes “Sauvignon B”, kas kontinentālajās smilšainajās un grants augsnēs un īpašajos “Soloņas veidojumos”, kuri sastāv no smilts, māla un ar gliemežvākiem bagātas smilts, piepilda visu savu potenciālu. Šā ģeogrāfiskā apgabala klimatam ir raksturīga pussausā sezona, kas ir vairāk izteikta nekā citur Turēnas reģionā. Šādos dabas apstākļos tiek iegūti svaigi vīni ar izsmalcinātu un maigu aromātu, kas atgādina citrusaugļus un baltus ziedus. Vīnu kopjot līdz vismaz 30. aprīlim nākamajā gadā pēc ražas novākšanas, iegūst kompleksāku aromātu.

Turēna — karaļu izslavēto vīndārzu un ieleju mantiniece — arī mūsdienās ir viena no pērlēm ziemeļu reģionu vīndārzu vainagā, un tās joprojām zaļojošie kultūraugu lauki, kuros vīnkoki audzēti jau kopš senseniem laikiem, ir viens no aspektiem, kāpēc Luāras ieleja ir ierakstīta UNESCO vēsturiskā mantojuma sarakstā.

Dzirkstošie vīni

Dzirkstošie vīni tiek ražoti tādos pašos apstākļos, kā aprakstīts iepriekš. Konstatējuši, ka vīns pēc iepildīšanas pudelēs dažkārt vīna pagrabā uzrūgst no jauna, Turēnas ražotāji nolēma, ka būtu vērtīgi prast pārvaldīt šo “dabisko dzirkstošo vīnu” rašanās procesu un to izmantot savā labā. Tā radās dzirkstošie vīni, kas patērētājiem tiek piedāvāti jau kopš XIX gadsimta. Tufā izcirstu pagrabu pieejamība bija viens no faktoriem, kas palīdzēja pilnveidot šo vīnu gatavošanu, kurai ir nepieciešamas plašas vīna glabāšanas un apstrādes telpas ar mērenu temperatūru.

Dzirkstošo vīnu ražotājiem, kas smēlušies zināšanas vairāk nekā gadsimtu ilgajā pieredzē, nu ir visas nepieciešamās iemaņas savu vīnu sastāva veidošanai. Baltvīnu teritoriālo izcelsmi garantē prasība vismaz 60 % vīna iegūt no šķirņu “Chenin B” vai “Orbois B” vīnogām. Ilgu laiku kopjot vīnu pudelēs uz restēm, attīstās bagātinātas rauga mīklas maizes aromāts un pieaug aromāta sarežģītība.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas, pieļaujot atkāpi, noteikts vīnu vinifikācijai un gatavošanai, kā arī dzirkstošo vīnu vinifikācijai, kopšanai un fasēšanai, veido šādu pašvaldību teritorija (saraksta pamatā ir 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību oficiālais klasifikators):

Indre departamentā: Faverolles-en-Berry, Fontguenand, Lye, La Vernelle, Veuil, Villentrois,

Indre-et-Loire departamentā: Bréhémont, La Chapelle-aux-Naux, Chaveignes, Chezelles, Crissay-sur-Manse,

Loir-et-Cher departamentā: Candé-sur-Beuvron, Cheverny, Cormeray, Fresnes, Le Controis-en-Sologne (deleģēto pašvaldību Feings, Fougères-sur-Bièvre un Ouchamps teritorijā), Les Montils, Mont-près-Chambord, Sambin, Selles-sur-Cher,

Maine-et-Loire departamentā: Brain-sur-Allonnes, Montsoreau.

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma obligāti jāpievieno norāde gamay saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem.

Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem var pievienot kādu no šiem papildu ģeogrāfiskajiem nosaukumiem: “Amboise”, “Azay-le-Rideau”, “Chenonceaux”, “Mesland”, “Oisly”.

Kontrolētajam cilmes vietas nosaukumam saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem noteikumiem var pievienot norādi primeur vai nouveau.

Visas neobligātās norādes, kuru izmantošanu saskaņā ar Savienības noteikumiem var regulēt dalībvalstis, marķējumā atveido ar rakstzīmēm, kuras augstumā un platumā nav vairāk kā divas reizes lielākas par rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Ģeogrāfiskā nosaukuma “Val de Loire” rakstzīmju lielums ne augstumā, ne platumā nepārsniedz divas trešdaļas no to rakstzīmju lieluma, ar kādām atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Papildu ģeogrāfiskie nosaukumi

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Amboise”, “Azay-le-Rideau” vai “Mesland” obligāti raksta aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kas ne augstumā, ne platumā nav lielākas par rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Papildu ģeogrāfiskos nosaukumus “Chenonceaux” vai “Oisly” obligāti raksta zem kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kas ne augstumā, ne platumā nav lielākas par rakstzīmēm, kādas izmantotas, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

To baltvīnu marķējumā, kuriem piemēro papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Amboise”, “Mesland” vai “Azay-le-Rideau”, obligāti pievieno norādi demi-sec [pussausais] saskaņā ar analītiskajiem standartiem, kas šai norādei ir noteikti šajā specifikācijā, un norādi moelleux [pussaldais] vai doux [saldais] atbilstoši fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam vīnā saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām robežām.

Marķēšana

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

To sārtvīnu marķējumā, kuriem papildu ģeogrāfisko nosaukumu “Mesland”, obligāti pievieno norādi demi-sec [pussausais] saskaņā ar analītiskajiem standartiem, kas šai norādei ir noteikti specifikācijā, un norādi moelleux [pussaldais] vai doux [saldais] atbilstoši fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam vīnā saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajām robežām.

Vīniem, uz kuriem varētu attiecināt norādi primeur vai nouveau, obligāti norāda arī ražas novākšanas gadu.

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā drīkst norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja:

tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta,

šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Norādi gamay atveido uzreiz zem kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar rakstzīmēm, kuru platums un augstums ir vismaz divas trešdaļas no kontrolētā cilmes vietas nosaukuma rakstzīmju platuma un augstuma, bet nav lielāks par tiem.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-3cc0de2e-abb5-4e4c-a927-b9edf3c0b4b5


(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.


Top