Ir paredzētas trīs visaptverošas pieejas visu konstatēto problēmu risināšanai:
1. risinājums: pieņemt tikai ieteikuma tiesību pasākumus kopā ar Šengenas stratēģiju (ieteikuma tiesību pasākumi).
2. risinājums: ierosināt Šengenas Robežu kodeksa mērķtiecīgu grozījumu, ko papildinātu daži ieteikuma tiesību pasākumi (jauktais risinājums). Jo īpaši tiktu ierosināta jauna ārkārtas rīcības plānošanas procedūra attiecībā uz robežpārbaudēm pie iekšējām robežām, kuras tiek atjaunotas, reaģējot uz apdraudējumiem, kas skar vairākas vai visas dalībvalstis vienlaikus. Norādījumi un ieteikumi, kas pieņemti, reaģējot uz Covid-19, papildinātu “seku mazināšanas pasākumus”, kas būtu jāņem vērā ikreiz, kad robežpārbaudes atjaunošana ir neizbēgama. Lai ierobežotu robežpārbaužu kā visvairāk ierobežojošā pasākuma izmantošanu, Šengenas Robežu kodeksā jau ietvertā “galējā risinājuma pasākuma” jēdziens tiktu pilnveidots, iekļaujot atsauci uz pasākumiem, kas dalībvalstīm pieejami, kompensējot robežpārbaužu neesamību. Turklāt Komisijas rīcībā būtu labāki instrumenti, lai uzraudzītu, kāpēc dalībvalstis vēlas atjaunot robežpārbaudes un kā tās tiek īstenotas. Visbeidzot, “ieceļošanas aizlieguma” pieņemšana ES sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā iegūtu stabilu juridisko pamatu, nodrošinot vienādu rīcību pie ārējām robežām.
3. risinājums: ir vērienīgāks spēkā esošo noteikumu grozījumu ziņā. Šādā gadījumā lēmums par kontroles atjaunošanu būtu jāpieņem ES līmenī, saņemot kādas no ES iestādēm piekrišanu, vai arī būtu vienkārši jāatceļ pašreizējā iespēja ar dalībvalsts vienpusēju lēmumu atjaunot robežpārbaudes pie iekšējām robežām, tā vietā uzliekot pienākumu izmantot kompensējošus pasākumus.
Pēc visu politikas risinājumu detalizēta ietekmes novērtējuma un apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām vēlamais politikas risinājums ir 2. risinājums. Šīs izvēles pamatā ir fakts, ka šis risinājums kopumā ir vislabākais efektivitātes, lietderības un proporcionalitātes ziņā. Tas balstās uz pagātnē gūto pieredzi un tajā pašā laikā ir pietiekami vērienīgs. Tas ņem vērā dalībvalstu viedokļus par robežpārbaužu nozīmi nopietnu apdraudējumu novēršanā un vienlaikus ņem vērā ES pilsoņu un citu personu, kuras gūst labumu no robežpārbaužu neesamības pie iekšējām robežām, tiesisko paļāvību.
|
Visas dažādās ieinteresēto personu kategorijas (Eiropas Parlaments, dalībvalstis, iedzīvotāji, uzņēmumi un akadēmiskās aprindas) uzskata, ka ir nepieciešami pasākumi, kas padarītu Šengenu stiprāku un noturīgāku. Dalībvalstis sniedz dalītu atbalstu 1. un 2. risinājumam. 2. risinājums, visticamāk, saņems arī Eiropas Parlamenta un uzņēmumu atbalstu, jo tas nodrošina pareizo līdzsvaru starp nepieciešamo ambīciju līmeni un nepieciešamo pragmatismu, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta sarunās par Komisijas 2017. gada priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu. 3. risinājums ir loģisks Šengenas zonas attīstības turpinājums, taču tas nav saņēmis skaidru atbalstu ne no vienas grupas.
|
Vēlamajam politikas risinājumam ir vislabākās iespējas efektīvi reaģēt uz konstatētajām problēmām. Tas sniedz instrumentus, kas nepieciešami labas Šengenas darbības nodrošināšanai. Šajā ziņā šā risinājuma iespējamās ietekmes, tostarp pozitīvas ekonomiskās un sociālās ietekmes, diapazons ir ļoti plašs. Tomēr šīs ietekmes tvērums galu galā būs atkarīgs no citu paredzēto iniciatīvu panākumiem, it īpaši attiecībā uz Šengenas izvērtēšanas mehānisma reformu (kas arī tiks iesniegta kopā ar Šengenas stratēģiju), kā arī no jau pieņemto un jaunierosināto pasākumu īstenošanas progresa pie ārējām robežām un teritorijā, kas ļautu labāk izmantot citus kompensējošus pasākumus augsta drošības līmeņa nodrošināšanai Šengenas zonā.
Padarot krīzes situāciju pārvaldību prognozējamāku, vēlamais risinājums sniedz labumu ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, tiem pārvietojoties Šengenas zonā profesionālos nolūkos, lai iepirktos vai atpūstos. Vienlaikus tas sniedz ekonomiskus ieguvumus visai Šengenas zonai, jo samazina iekšējo robežpārbaužu radītās izmaksas. Tajā arī skaidri atzītas pārrobežu reģionu intereses, tādējādi ir iespējams ierobežot krīzes situācijās veikto pasākumu ietekmi uz šiem reģioniem centrālā līmenī. Visbeidzot, tas palielina ES uzticamību starptautiskā līmenī, precizējot tādu pasākumu piemērošanu pie ārējām robežām, kas īpaši pieņemti, lai novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu.
|