EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.10.2021

COM(2021) 963 final

2021/359(BUD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma konteksts

Šis lēmums attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (turpmāk “ESSF”) izmantošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 1 (turpmāk “regula”) 319 192 359 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Horvātijai pēc vairākām zemestrīcēm, kas notika laikposmā no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 21. februārim.

Šai izmantošanai ir pievienots DEC Nr. 28/2021, kurā ierosināts summu 277 866 852 EUR apmērā pārvietot no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (turpmāk “SEAR”) uz ESSF darbības budžeta pozīciju gan saistību, gan maksājumu apropriācijās. Šīs apropriācijas tiks izmantotas atlikušās summas izmaksai Horvātijai, atskaitot jau izmaksāto avansu 41 325 507 EUR apmērā.

2.Informācija un nosacījumi

2.1Horvātija – zemestrīces, kas sākās 2020. gada 28. decembrī

2020. gada 28. decembrī Petriņas apgabalu skāra spēcīga zemestrīce (5,0 ML seismiskā magnitūda 2 un VI-VII EMS intensitāte 3 ), un tās epicentrs bija Petriņas pilsētas tuvumā. Taču tas bija tikai pirmais grūdiens pirms zemestrīces, kas sākās nākamajā dienā. 2020. gada 29. decembrī 6,2 ML magnitūdu zemestrīce skāra Petriņas apgabalu un tā apkaimi, kā rezultātā bija bojāgājušie un ievainotie, kā arī tika nodarīti būtiski postījumi. Vissmagāk cieta Sisakas, Petriņas un Glinas pilsētas un apkārtējie ciemati. Sisakas centrā 90 % ēku tika nodarīti dažāda apmēra postījumi. Postījumus reģistrēja arī Karlovakas un Zagrebas županijās. 2020. gada 30. decembrī tika reģistrēti vairāki spēcīgi pēcgrūdieni ar magnitūdu 2,7 ML–5,2 ML. Pēc sākotnējiem satricinājumiem epicentra zonu skāra virkne pēcgrūdienu, un pirmajos mēnešos reģistrēja vairāk nekā 4000 pēcgrūdienus.

Pēc tam Horvātijas Republika iesniedza pieteikumu finansiālas palīdzības saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas notika laikposmā no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 21. februārim.

Komisijas dienesti ir rūpīgi izvērtējuši pieteikumu saskaņā ar regulu un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Šā novērtējuma svarīgākie elementi ir izklāstīti turpmāk.

(1)Horvātijas Republika (turpmāk “Horvātija”) 2021. gada 18. martā iesniedza pieteikumu pabalsta saņemšanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (turpmāk “ESSF”) saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī.

(2)Pieteikums tika iesniegts divpadsmit nedēļu termiņā pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, un tajā ir iekļauta visa regulas 4. pantā prasītā informācija.

(3)Zemestrīce ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

(4)Horvātijas iestādes lēš, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 5 508 740 811 EUR. Šī summa ir 10,21 % no Horvātijas nacionālā kopienākuma (NKI), un tā pārsniedz “liela mēroga katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai, kas ir 323 774 miljoni EUR (0,6 % no Horvātijas NKI 2021. gadā). Tāpēc katastrofa uzskatāma par “lielu dabas katastrofu” un tādējādi ietilpst regulas piemērošanas jomā.

(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats Solidaritātes fonda finansiālā pabalsta summas aprēķināšanai. Finansiālo pabalstu var izmantot tikai būtiskiem avārijas darbiem, kā noteikts regulas 3. pantā.

(6)Savā pieteikumā Horvātijas iestādes sīki apraksta notikumu un postījumu raksturu. Zemestrīce, kas 2020. gada 29. decembrī skāra Petriņas apgabalu un tā apkaimi, bija 6,2 ML magnitūdu stipra, un tās rezultātā septiņi cilvēki gāja bojā, desmitiem cilvēku tika ievainoti, un tika nodarīti būtiski postījumi. Zemestrīce bija jūtama ļoti plašā teritorijā, tostarp Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā un Ungārijā. Šī zemestrīce nodarīja postījumu ēkām ne tikai epicentra reģionā, bet arī ļoti plašā Horvātijas teritorijā. Tā skāra arī ēkas, kurām iepriekš postījumus bija nodarījusi Zagrebas zemestrīce 2020. gada 22. martā, tāpēc bija jāpieliek ievērojamas un apjomīgas pūles, lai novērtētu, vai ēkām, kuras jau ir bijušas apdraudētas, nav nodarīti jauni postījumi. Kopā ar 4000 pēcgrūdieniem tā ir kļuvusi par vislielāko zemestrīces katastrofu, kas mūsdienās reģistrēta Horvātijā. Horvātijas valdība 2021. gada 4. janvārī izsludināja dabas katastrofas (zemestrīces) stāvokli Sisakas-Moslavinas, Zagrebas un Karlovacas županijās.

(7)Tiek lēsts, ka 2020. gada decembra zemestrīces un pēcgrūdienu virkne ļoti smagi skāra 1,55 miljonus iedzīvotāju (vairāk nekā vienu trešdaļu no Horvātijas iedzīvotāju kopskaita). Visbiežāk postījumi tika nodarīti ģimenes mājokļiem, jo tie kopējā mājokļu fondā veido vislielāko daļu. 72 % no visām bojātajām ēkām ir ēkas mājokļu sektorā, bet atlikušie 28 % — ēkas citos sektoros. 85,25 % no postītajām dzīvojamajām vienībām atrodas Sisakas-Moslavinas županijā. Daudzi cilvēki palika bez pajumtes, jo mājokļu sektoram nodarītais kaitējums ir lielāks nekā kaitējums visās citās nozarēs kopā.

(8)Zemestrīces skartajās administratīvajās vienībās tika nodarīti ievērojami postījumi izglītības infrastruktūrai (kopumā tika bojāta 271 ēka), kā arī arhitektūras mantojumam un kultūras infrastruktūrai . Vislielākie postījumi tika nodarīti galvenajai slimnīcai Sisakas-Moslavinas županijā, kas ir galvenais medicīnas pakalpojumu sniedzējs reģionā. Zemestrīcē būtiski tika bojātas gandrīz visas slimnīcas ēkas Sisakā un Petriņā, padarot šīs ēkas nedrošas pacientiem. Kopumā tika bojātas 324 ēkas, ko izmantoja valsts pārvaldes struktūras un citas iestādes. Sešas no bojātajām ēkām ir klasificētas kā kultūras mantojums.

(9)Komisijas dienestu veiktais neatkarīgais novērtējums apstiprināja skarto teritoriju un kopējo skarto personu skaitu, kā norādīts pieteikumā. EK Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma – ātrās kartēšanas – aktivizēšana ļāva analizēt satelītattēlus ar ļoti augstu izšķirtspēju. Šī analīze apstiprināja postījumus ēkām Petriņā, Sisakā un Glinā un pieteikumā norādīto postījumu telpisko sadalījumu. Kopīgā pētniecības centra veiktajā īpašajā analīzē tika konstatēts, ka salīdzinājumā ar 2020. gada 22. marta zemestrīci, kuras epicentrs bija tuvāk Zagrebai, Petriņas zemestrīces ietekme ir ievērojami lielāka (gandrīz divkārša) skarto iedzīvotāju un apbūvēto teritoriju ziņā, taču zemāku atjaunošanas izmaksu un vēsturiskās vērtības ēku mazāka skaita dēļ kopējā tiešo zaudējumu summa ir ievērojami mazāka . Komisijas novērtējumā tika apstiprināts, ka kopējo tiešo zaudējumu ticamība atbilst Horvātijas iestāžu aplēstajiem zaudējumiem.

(10)Horvātija lēsa, ka avārijas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu ir 1,66 miljardi EUR, un norādīja tās, sadalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa attiecas uz izmaksām par pagaidu mājokļiem (vairāk nekā 368 miljoni EUR), skarto dabas zonu tūlītēju atjaunošanu, lai izvairītos no augsnes erozijas tūlītējām sekām (vairāk nekā 304 miljoni EUR), un katastrofu skarto teritoriju tīrīšanas izmaksām (vairāk nekā 228 miljoni EUR).

(11)Horvātijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

(12)Horvātija savā 2021. gada 18. marta pieteikumā lūdza avansa maksājumu, kā noteikts regulas 4.a pantā. Komisija 2021. gada 23. jūnijā pieņēma Īstenošanas lēmumu C(2021) 4648, ar ko piešķīra avansa maksājumu no ESSF 41 325 507 EUR apmērā un pēc tam izmaksāja to Horvātijai.

(13)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pārkāpuma procedūra.

(14)Horvātijas Būvniecības likuma grozījumu, kas stājās spēkā 2019. gada 28. decembrī, 47.a pantā paredzēts obligāti pieņemt valsts ēku fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģiju, tostarp politiku un pasākumus, kas palīdz palielināt aizsardzību pret riskiem saistībā ar zemestrīcēm, kas ietekmē ēku kalpošanas laiku.

2.2Secinājums

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ katastrofa, kas minēta Horvātijas iesniegtajā pieteikumā, atbilst regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.Finansējums no ESSF / SEAR piešķīrumiem 2021. gadā

Ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam 4 (turpmāk “DFS regula”), un jo īpaši tās 9. pantu ir atļauts izmantot ESSF saistībā ar SEAR. 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 5 (Iestāžu nolīgums), kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, 10. punktā ir noteikta kārtība ESSF izmantošanai saistībā ar SEAR.

Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums ESSF izveidei, Komisija uzskata, ka atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši ieviestajai praksei par zaudējumu daļu, kas pārsniedz “lielai dabas katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardus EUR 2011. gada cenās, ņemot vērā mazāko summu), būtu jāsniedz lielāka atbalsta intensitāte nekā par zaudējumiem līdz šai robežvērtībai. Likme, ko izmantoja, lai noteiktu piešķīrumus liela mēroga katastrofai, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem fonda izmantošanas robežvērtības, un 6 % – tai zaudējumu daļai, kura ir virs minētās robežvērtības.

Pabalsts nedrīkst pārsniegt lēstās attiecināmo darbu kopējās izmaksas. Atbalsta aprēķināšanas metodika ir izklāstīta 2002.–2003. gada pārskatā par ESSF, un to apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments.

Pamatojoties uz Horvātijas pieteikumu un aplēsēm par kopējiem tiešajiem zaudējumiem, ESSF finansiālā pabalsta aprēķins ir šāds.

Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punktu SEAR kopējais gada maksimālais apjoms ir 1 200 000 000 EUR 2018. gada cenās jeb 1 273 450 000 EUR faktiskajās cenās. DFS regulas 9. panta 4. punktā noteikts, ka, sākot no katra gada 1. septembra, atlikušo daļu no summas, kas pieejama saskaņā ar SEAR, var izmantot palīdzībai jebkurš no SEAR komponentiem. Turklāt saskaņā ar DFS regulas 9. panta 4. punktu 25 % no kopējā 2021. gada piešķīruma SEAR (318 362 500 EUR faktiskajās cenās) bija jāsaglabā līdz 2021. gada 1. oktobrim, un no minētā datuma tie kļuva pieejami visiem SEAR komponentiem.

Pēc iepriekš pieņemtā lēmuma par ESSF izmantošanu 2021. gadā 6 ESSF jau ir izmantots par kopējo summu 484 199 841 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un 20 dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm saistībā ar ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā.

Tāpēc maksimālā summa, kas pieejama izmantošanai ESSF ietvaros, šobrīd ir 359 968 632 EUR, ar ko pietiek, lai segtu vajadzības saskaņā ar šo lēmumu par izmantošanu.

2021/359 (BUD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu 7 , un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (2020. gada 16. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai 8 , un jo īpaši tā 10. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1.Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.

2.Finansiālais pabalsts no Fonda nedrīkst pārsniegt Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2020/2093 9 9. pantā noteiktos maksimālos apjomus. Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punktu un 9. panta 4. punktu un ņemot vērā iepriekš izmantoto rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos 2021. gadā, maksimālā summa, ko Fonds var izmantot, ir 359 968 632 EUR, ar ko pietiek, lai segtu vajadzības saskaņā ar šo lēmumu par izmantošanu.

3.Horvātija 2021. gada 18. martā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī.

4.Horvātijas iesniegtais pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. un 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā pabalsta sniegšanai no Fonda.

7.Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu palīdzību Horvātijai.

8.Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai Horvātijai piešķirtu 319 192 359 EUR saistību un maksājumu apropriācijās, tostarp summu 41 325 507 EUR apmērā kā avansa maksājumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums] 10***.

Briselē,

(1)    Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 661/2014 (2014. gada 15. maijs) (OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 461/2020 (2020. gada 30. marts) (OV L 99, 31.3.2020., 9. lpp.).

(2)    ML apzīmē “Rihtera” seismiskās magnitūdas jeb momenta magnitūdas skalu.

(3)    Eiropas makroseismiskā skala.

(4)    OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.

(5)    OV C 433I, 22.12.2020., 28. lpp.

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2021/885 (2021. gada 20. maijs) par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un Albānijai, Austrijai, Beļģijai, Čehijai, Francijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Īrijai, Itālijai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Melnkalnei, Portugālei, Rumānijai, Serbijai, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, reaģējot uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.

(7)    OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(8)    OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.

(9)    Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(10) ** Datums jāieraksta Parlamentam pirms publicēšanas OV.