Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52021PC0665

    Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz prudenciālo režīmu globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu grupām ar noregulējuma stratēģiju ar vairākām noregulējuma iestādēm un metodoloģiju attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

    COM/2021/665 final

    Briselē, 27.10.2021

    COM(2021) 665 final

    2021/0343(COD)

    Priekšlikums

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

    ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz prudenciālo režīmu globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu grupām ar noregulējuma stratēģiju ar vairākām noregulējuma iestādēm un metodoloģiju attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

    (Dokuments attiecas uz EEZ)


    PASKAIDROJUMA RAKSTS

    1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 1 (Kapitāla prasību regula jeb KPR) kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES 2 (Kapitāla prasību direktīva jeb KPD) izveido prudenciālo tiesisko regulējumu kredītiestādēm, kas darbojas Savienībā. KPR un KPD tika pieņemtas pēc 2008.–2009. gada finanšu krīzes, lai uzlabotu ES finanšu nozarē darbojošos iestāžu noturību, galvenokārt pamatojoties uz globāliem standartiem, par kuriem panākta vienošanās ar ES starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Bāzeles Banku uzraudzības komiteju (BCBS).

    Pēc tam KPR tika grozīta, lai novērstu atlikušās nepilnības tiesiskajā regulējumā un ieviestu dažus atlikušos globālās finanšu pakalpojumu reformas elementus, kas ir būtiski iestāžu noturības nodrošināšanai. Būtiska pārskatīšana tika ieviesta ar riska mazināšanas pasākumu paketi, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2019. gada 20. maijā un kas 2019. gada 7. jūnijā tika publicēta Oficiālajā Vēstnesī. Minētā pakete cita starpā ietvēra izmaiņas Savienības banku noregulējuma regulējumā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 3 , ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES 4 (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva jeb BAND), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877 5 , ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 6 (Vienotā noregulējuma mehānisma regula jeb VNMR), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 7 , ar ko groza KPR. Ar šo reformu Savienībā tika ieviests starptautiskais kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standarts globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), ko Finanšu stabilitātes padome (FSP) pieņēma 2015. gada novembrī 8 , un tika uzlabota minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) piemērošana visām iestādēm, kas iedibinātas Savienībā.

    TLAC standarts nosaka, ka G-SNI jātur pietiekami daudz labi zaudējumus absorbējošu (iekšēji rekapitalizējamu) saistību, lai noregulējuma gadījumā nodrošinātu netraucētu un strauju zaudējumu absorbciju un rekapitalizāciju. Ieviešot TLAC standartu Savienības tiesību aktos, proti, ar KPR grozījumiem, tika ņemta vērā esošā iestādei specifiskā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas noteikta BAND 9 . Turklāt abi noteikumu kopumi ir cieši saistīti, jo īpaši ar savstarpējām atsaucēm no BAND un VNMR uz KPR. Piemēram, BAND un VNMR, aprēķinot un izsakot MREL, parasti paļaujas uz kopējās riska darījumu vērtības mēru un kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar KPR. Tāpēc abas prasības būtu jāuzskata par vienoto regulējumu papildinošiem elementiem 10 . Minētajam pārskatītajam regulējumam būtu labāk jānodrošina, ka iestāžu zaudējumu absorbcija un rekapitalizācija notiek, izmantojot privātus līdzekļus, kad šīs iestādes nonāk finansiālās grūtībās, un pēc tam tām tiek piemērots noregulējums. Līdz ar to TLAC un MREL ir būtiski, lai efektīvi pārvaldītu banku krīzes un samazinātu to negatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti un publiskajām finansēm. TLAC un pārskatītie MREL noteikumi Savienībā kļuva piemērojami attiecīgi 2019. gada 27. jūnijā un 2020. gada 28. decembrī.

    Atbilstoši starptautiskajiem standartiem Savienības tiesību aktos ir atzīta gan noregulējuma stratēģija, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno viena noregulējuma iestāde (“SPE”), gan noregulējuma stratēģija, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno vairākas noregulējuma iestādes (“MPE”) 11 . Saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju tiek noregulēta tikai viena grupas vienība, parasti mātesuzņēmums (“noregulējuma vienība”), savukārt citām grupas vienībām, parasti meitasuzņēmumiem, kas veic darījumdarbību, netiek piemērota noregulējuma darbība. Tā vietā šo meitasuzņēmumu zaudējumi tiek novirzīti uz noregulējuma vienību, un kapitāls tiek novirzīts lejup meitasuzņēmumam. Tādējādi tiek nodrošināts, ka meitasuzņēmumi var turpināt netraucētu darbību pat pēc tam, kad tie ir nonākuši dzīvotspējas zuduma situācijā. Katra noregulējuma vienība kopā ar tai piederošajiem meitasuzņēmumiem, kuri paši nav noregulējuma vienības, ir “noregulējuma grupa”. Saskaņā ar MPE noregulējuma stratēģiju noregulēt var vairāk nekā vienu banku grupas vienību. Līdz ar to banku grupā var būt vairāk nekā viena noregulējuma vienība un tādējādi vairāk nekā viena noregulējuma grupa. MPE noregulējuma pieejas pamatprincips paredz iespēju konkrētu noregulējuma grupu noregulēt īstenojamā un ticamā veidā, neapdraudot citu noregulējuma vienību un noregulējuma grupu noregulējamību tajā pašā konsolidētajā banku grupā.

    Pārskatītajā banku noregulējuma tiesiskajā regulējumā ir paredzēts, ka noregulējuma vienībām MREL būtu jānosaka noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī (“ārējā MREL”) 12 . Papildus minētajā regulējumā ir paredzēts, kā zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja būtu jāsadala noregulējuma grupās (“iekšējā MREL”) 13 .

    Saskaņā ar BAND – finanšu instrumentiem, kas ir atbilstīgi iekšējai MREL, jābūt noregulējuma vienības, t. i., parasti mātesuzņēmuma, turējumā 14 . Šā noteikuma mērķis ir nodrošināt, ka meitasuzņēmuma zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju nodrošina tā mātesuzņēmums, t. i., noregulējuma vienība. Minētais mātesuzņēmums var turēt iekšējai MREL atbilstīgos instrumentus vai nu tieši, vai netieši ar citu tās pašas noregulējuma grupas vienību starpniecību (sk. ilustrāciju turpmāk). Iespēja mātesuzņēmumam netieši parakstīties uz instrumentiem, arī izmantojot starpniecības vienības, tika pamatota ar to, ka pienākumam ievērot iekšējo MREL nevajadzētu nevajadzīgi mainīt banku grupu esošos finansēšanas kanālus, ja finansējums minēto instrumentu iegādei ir strukturēts ap īpašumtiesību ķēdēm un sadalīts meitasuzņēmumiem grupā, izmantojot starpniecības vienības, nevis tieši ap galveno mātesuzņēmumu (noregulējuma vienību).

    Ilustrācija: parakstīšanās uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem (tieši vai netieši)

    Lai noregulējuma grupās ieviestu netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem, ko dēvē arī par savstarpēji saistītu noregulējuma grupas vienību ķēdes struktūras jeb “daisy chain” pieeju, un lai nodrošinātu, ka tā ir prudenciāli pareiza, likumdevēji pilnvaroja Eiropas Banku iestādi (EBI) izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu (RTS) un Komisiju uz minētā pamata pieņemt deleģēto aktu, lai precizētu metodoloģiju šādai netiešai atbilstīgo instrumentu emisijai 15 . Saskaņā ar BAND paredzētajām pilnvarām ar minēto metodoloģiju vajadzētu:

    ·ļaut pienācīgi novirzīt zaudējumus no meitasuzņēmumiem uz to galveno mātesuzņēmumu (noregulējuma vienību) un pienācīgi novirzīt kapitālu no šā mātesuzņēmuma uz meitasuzņēmumiem;

    ·nodrošināt, ka meitasuzņēmuma zaudējumu absorbcijas spēja netiek ņemta vērā arī, lai starpniecības mātesuzņēmums izpildītu iekšējo MREL; un

    ·nodrošināt, ka iznākums ir līdzvērtīgs tam, ka galvenais mātesuzņēmums (noregulējuma vienība) tieši parakstās uz meitasuzņēmumu emitētajiem atbilstīgajiem instrumentiem.

    Kopš 2020. gada sākuma EBI strādā pie minētā RTS projekta, kura pamatā ir atskaitījumu režīms, saskaņā ar BAND paredzētajām pilnvarām un ieteikumiem attiecīgajos starptautiskajos standartos 16 . EBI izstrādātajā atskaitījumu režīmā ir paredzēts, ka iekšējai MREL atbilstīgie instrumenti, ko meitasuzņēmumi emitējuši noregulējuma vienībai ar starpniecības mātesuzņēmuma starpniecību, būtu pilnībā jāatskaita no starpniecības mātesuzņēmuma iekšējās MREL spējas summas. Šāda atskaitījumu pieeja tika uzskatīta par visatbilstošāko BAND paredzētajās pilnvarās izklāstītajiem nosacījumiem un kā tāda, kas veicina iekšējās MREL regulējuma darbībspēju 17 .

    EBI izstrādātā metodoloģija tika nodota sabiedriskajai apspriešanai 18 . Apspriešanā saņemtās atsauksmes liecināja par vispārēju atbalstu RTS projektam, tomēr tajās tika norādīts uz vairākām pretrunām starp BAND noteiktajām deleģēšanas prasībām un esošajiem KPR paredzētajiem prudenciālajiem noteikumiem. Tāpēc 2021. gada 25. janvāra vēstulē 19 Eiropas Komisijai EBI norādīja, ka mijiedarbība starp BAND un KPR neļautu piemērot prudenciālo režīmu, kas nepieciešams, lai īstenotu pilnvaras, kā sākotnēji paredzēts. Konkrētāk, EBI norādīja, ka KPR neļāva atskaitīt iekšējai MREL atbilstīgos instrumentus un pēc tam piemērot atbilstīgu 0 % riska pakāpi visos gadījumos, kas attiecas uz BAND paredzētajām pilnvarām. Līdzīgas problēmas tika konstatētas KPR sviras rādītāja prasības jomā. EBI norāda, ka šāda situācija ne tikai radītu neatbilstību starp prudenciālo un noregulējuma režīmu, bet arī būtu pretrunā BAND paredzēto pilnvaru prasībai nodrošināt iznākumu, kas būtu līdzvērtīgs tiešas parakstīšanās iznākumam. Tika secināts, ka BAND prasības nevar izpildīt bez papildu noteikumiem, kuru piemērošanai nepietiktu ar to iestrādāšanu RTS, bet gan būtu nepieciešams paļauties uz precizēšanu 1. līmeņa tekstā.

    Papildus nepieciešamībai īstenot netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem, kopš 2019. gadā pārskatītā TLAC/MREL sistēma kļuva piemērojama, ir konstatētas dažas citas ar noregulējumu saistītas problēmas 20 . Minētās problēmas galvenokārt attiecas uz regulatīvo režīmu attiecībā uz G-SNI grupām ar MPE noregulējuma stratēģiju, tostarp tām MPE grupām, kurām ir meitasuzņēmumi trešās valstīs. Piemēram, KPR pašlaik nav precizēts, vai dažādās TLAC korekcijas 21 attiecībā uz G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju attiecas arī uz tiem G-SNI meitasuzņēmumiem, kas atrodas trešā valstī. Turklāt formula 22 meitasuzņēmuma TLAC/MREL pārpalikuma aprēķināšanai saistībā ar vispārējo atskaitījumu režīmu, ko piemēro G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju, balstās tikai uz meitasuzņēmuma TLAC/MREL prasību, lai gan tajā netika ņemta vērā arī uz risku nebalstītā TLAC/MREL prasība. Citas problēmas ietver dažas pretrunas 1. līmeņa tekstā, jo īpaši attiecībā uz KPR un BAND noteikumu mijiedarbību 23 , kas ir būtiski, lai novērstu iespējamas neatbilstības starp SPE un MPE prasībām. Visbeidzot, ir konstatētas dažas problēmas saistībā ar kritērijiem 24 , saskaņā ar kuriem instrumentiem ir jāatbilst iekšējai TLAC prasībai, kas ir būtiska, risinot ārpussavienības globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) ES meitasuzņēmumu maksātspējas grūtības.

    Lai risinātu iepriekš minētās problēmas, ir vajadzīgas dažas mērķtiecīgas izmaiņas konkrētos ar noregulējumu saistītos KPR aspektos. Konkrēti, regulatīvais režīms G-SNI grupām ar MPE noregulējuma stratēģiju, tostarp tām MPE grupām, kurām ir meitasuzņēmumi trešās valstīs, ir labāk jāsaskaņo ar TLAC standartā izklāstīto režīmu. Tas palīdzētu nodrošināt, ka noregulējuma gadījumā katra noregulējuma vienība un grupa, kas pieder pie minētajām G-SNI, var turpināt veikt kritiski svarīgas funkcijas bez kaitīgas ietekmes izplatīšanās riska. Ierosinātie grozījumi nemainītu regulējuma vispārējo struktūru, bet nodrošinātu TLAC un MREL pareizu piemērošanu.

    Pirmkārt, KPR ir tieši jāiestrādā īpaša prudenciāla pieeja, kas saistīta ar netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem (savstarpēji saistītu noregulējuma grupas vienību ķēdes struktūras pieeja). Ierosinātie KPR grozījumi novērstu starp KPR un BAND konstatētās neatbilstības, kas tika izklāstītas EBI 2021. gada 25. janvāra vēstulē Eiropas Komisijai. Precīzāk, atskaitījumu režīms, ko saskaņā ar BAND EBI izstrādāja saistībā ar RTS projektu, tiktu tieši iestrādāts KPR. Tas nodrošinātu iekšējās MREL netiešas parakstīšanās pienācīgu funkcionēšanu noregulējuma grupās ar vairākiem īpašumtiesību līmeņiem saskaņā ar politisko vienošanos, kas panākta sarunās par Direktīvu (ES) 2019/879. Turklāt pārskatīšana nodrošinātu, ka režīms attiecībā uz līdzdalību iekšējai MREL atbilstīgos instrumentos arī turpmāk būtu saskaņots gan noregulējuma, gan prudenciālās uzraudzības regulējumā, tādējādi ļaujot īstenot EBI izstrādāto atskaitījumu metodoloģiju un vienlaikus izvairīties no pārmērīgas sarežģītības regulējumā attiecībā uz minētajiem riska darījumiem.

    Otrkārt, ir jāprecizē KPR noteikumi par MPE noregulējuma stratēģijas G-SNI grupas visu noregulējuma grupu faktisko TLAC prasību summas salīdzinājumu ar minētās G-SNI grupas teorētisko SPE prasību 25 . Ierosinātās izmaiņas ir vajadzīgas, lai precizētu, kādā mērā noregulējuma iestādes var novērst iespējamās neatbilstības starp SPE un MPE prasībām. Tas tiktu panākts, saskaņojot KPR režīmu ar to, kas paredzēts BAND 26 un TLAC standartā 27 .

    Treškārt, ir jāgroza formula meitasuzņēmuma TLAC/MREL pārpalikuma aprēķināšanai saistībā ar vispārējo atskaitījumu režīmu, kas piemērojams G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju 28 , lai nodrošinātu, ka minētajā formulā tiek ņemtas vērā gan meitasuzņēmuma uz risku balstītās, gan uz risku nebalstītās TLAC/MREL prasības saskaņā ar TLAC standartu. Tas ļautu izvairīties no tā, ka konkrēta meitasuzņēmuma TLAC/MREL pārpalikums tiek pārvērtēts.

    Ceturtkārt, būtu jāprecizē daži KPR noteikumi, kas piemērojami G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju, lai varētu ņemt vērā ārpus Savienības iedibinātus meitasuzņēmumus. Tādējādi KPR tiktu saskaņota ar attiecīgo starptautiski saskaņoto TLAC principu, kas ir piemērojams meitasuzņēmumiem, kuri ir iedibināti visās FSP jurisdikcijās.

    Piektkārt, ir vajadzīgi daži mērķtiecīgi precizējumi saistībā ar pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību iestādēm, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgi meitasuzņēmumi (“iekšējā TLAC”), lai nodrošinātu, ka šo iestāžu emitētie parāda instrumenti varētu atbilst visiem atbilstīgo saistību instrumentu atbilstības kritērijiem. Minēto izmaiņu iemesls ir tas, ka pašlaik atbilstīgu saistību instrumentu atbilstības kritēriji balstās uz pieņēmumu, ka minētos instrumentus emitē noregulējuma vienība, nevis meitasuzņēmumi, uz kuriem attiecas iekšējās TLAC prasība. Šī atšķirība tiktu novērsta, precizējot, ka tādi paši atbilstības nosacījumi, kas piemērojami noregulējuma vienībām, mutatis mutandis attiecas arī uz vienībām, kas nav noregulējuma vienības. Tas savukārt ļautu minētajām iestādēm izpildīt savas iekšējās TLAC prasības cita starpā ar atbilstīgām saistībām, kā to sākotnēji bija iecerējuši abi likumdevēji 29 .

    Šiem ierosinātajiem KPR grozījumiem var būt būtiska nozīme iestādes noregulējamības uzlabošanā. Ņemot vērā to, ka attiecīgie noteikumi jau ir piemērojami Savienībā, ierosinātie grozījumi būtu jāizdara laikus. Paātrinātas pieņemšanas nepieciešamību vēl vairāk pastiprina tas, ka banku grupām ir vajadzīga skaidrība par savstarpēji saistītu noregulējuma grupas vienību ķēdes struktūras mehānismu, lai izlemtu, kā vislabāk izvietot savu iekšējo MREL spēju, ņemot vērā vispārējo MREL atbilstības termiņu, kas ir noteikts 2024. gada 1. janvārī, un saistošos starpposma mērķrādītājus, kas ir jāsasniedz līdz 2022. gada 1. janvārim 30 .

    Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

    Ar priekšlikumu tiek ieviesti grozījumi spēkā esošajos tiesību aktos. Šie grozījumi pilnībā atbilst spēkā esošajiem politikas noteikumiem prudenciālo un noregulējuma prasību jomā attiecībā uz iestādēm. Savienības noregulējuma tiesiskā regulējuma mērķis ir labāk nodrošināt, ka banku zaudējumu absorbcija un rekapitalizācija notiek, izmantojot privātus līdzekļus, kad minēto banku finanšu stāvoklis pasliktinās un pēc tam tām tiek piemērots noregulējums. Atvieglojot netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem noregulējuma grupās, ko veic, labāk saskaņojot MPE noregulējuma stratēģijas banku grupu regulatīvo režīmu ar TLAC standartu un sīkāk precizējot dažus atbilstības kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību iekšējās TLAC prasībai, priekšlikums uzlabos spēkā esošo Savienības noteikumu piemērošanu attiecībā uz banku grupu noregulējamības nodrošināšanu. Šis iznākums atbilst Savienības banku noregulējuma tiesiskā regulējuma vispārējiem mērķiem nodrošināt finanšu stabilitāti un samazināt nodokļu maksātāju atbalstu banku noregulējumam un palīdzēs sasniegt minētos mērķus.

    Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

    Ierosinātā regula ir būtiska, lai pienācīgi piemērotu 2016. gadā ierosināto un 2019. gadā pieņemto Savienības finanšu tiesību aktu plaša mēroga pārskatīšanu (riska mazināšanas pasākumu pakete), kuras mērķis ir samazināt riskus finanšu nozarē, vienlaikus veicinot darījumdarbības ilgtspējīgu finansēšanu. Līdz ar to priekšlikums pilnībā atbilst ES pamatmērķiem veicināt finanšu stabilitāti, samazināt nodokļu maksātāju atbalstu banku noregulējumā, kā arī sekmēt ekonomikas ilgtspējīgu finansēšanu.

    2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

    Juridiskais pamats

    Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, t. i., tāds pats juridiskais pamats kā aktam, ko ar to groza. 

    Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

    Ierosinātās regulas mērķi ir papildināt un grozīt jau spēkā esošos ES tiesību aktus (KPR un BAND), un tādēļ tos vislabāk var sasniegt ES līmenī, nevis ar dažādām valstu iniciatīvām. Dalībvalstu spēja pieņemt valsts pasākumus ir ierobežota, ņemot vērā to, ka KPR un BAND jau reglamentē minētos jautājumus, un izmaiņas valsts līmenī būtu pretrunā pašlaik spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.

    Ierosinātie grozījumi vēl vairāk veicinās prudenciālo prasību vienotu piemērošanu, uzraudzības prakšu konverģenci un visā vienotajā tirgū attiecībā uz banku pakalpojumiem nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Dalībvalstis vienas pašas nespēj pietiekamā mērā sasniegt šos mērķus. Ja Savienība pārtrauktu regulēt šos aspektus, banku pakalpojumu iekšējais tirgus tiktu pakļauts dažādiem noteikumu kopumiem, kas novestu pie sadrumstalotības un apdraudētu nesen izveidoto vienoto noteikumu kopumu šajā jomā.

    Proporcionalitāte

    Šī Savienības darbība ir vajadzīga, lai sasniegtu mērķi uzlabot spēkā esošo Savienības noteikumu piemērošanu attiecībā uz banku grupu noregulējamības nodrošināšanu. Ierosinātie grozījumi attiecas tikai uz tādiem atsevišķiem noteikumiem Savienības prudenciālajā regulējumā iestādēm, kas vērsti tikai uz pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību netraucētu darbību. Turklāt ierosinātie grozījumi attiecas tikai uz tām problēmām, kuras nevar risināt spēkā esošajos noteikumos paredzētās rīcības brīvības robežās.

    Juridiskā instrumenta izvēle

    Tiek ierosināts šos pasākumus īstenot, KPR grozot ar regulu. Ar ierosinātajiem pasākumiem groza esošos noteikumus par KPR noteikto prasību piemērošanu pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Tāpēc regula ir priekšlikumam piemērots instruments.

    3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

    Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes 

    Šim priekšlikumam nav pievienots atsevišķs ietekmes novērtējums, jo šis priekšlikums nemaina KPR pamatelementus, bet galvenokārt ir vērsts uz to, lai precizētu tiesiskās attiecības starp diviem spēkā esošiem ES tiesību instrumentiem, proti, KPR un BAND, tieši iestrādājot KPR īpašu režīmu attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem. Šādi precizējumi nodrošinātu, ka abi savstarpēji cieši saistītie režīmi arī turpmāk būtu lielā mērā saskaņoti. Tas savukārt ļautu iestādēm turpināt veikt aprēķinus, sniegt pārskatus un atklāt informāciju par vienu kopējās riska darījumu vērtības un kopējās riska darījumu vērtības mēra kopumu gan KPR, gan BAND vajadzībām, tādējādi izvairoties no pārmērīgas sarežģītības palielināšanās.

    Turklāt to pasākumu ietekme, kurus groza ar šo priekšlikumu, jau ir analizēta ietekmes novērtējumos, kuri veikti saistībā ar Regulu (ES) 2019/876 un Direktīvu (ES) 2019/879. Tas ietver iespējamo nepieciešamību saskaņā ar likumdevēju ieviesto pārskatīto BAND papildus emitēt MREL atbilstīgos instrumentus, lai nodrošinātu atbilstību iekšējai MREL. Priekšlikums lielā mērā balstās uz EBI veikto sagatavošanas darbu, jo īpaši attiecībā uz regulatīvo tehnisko standartu izstrādi par netiešu parakstīšanos noregulējuma grupās uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem. Priekšlikuma galvenais mērķis ir novērst neparedzētas sekas, kas saistītas ar pašreizējo TLAC/MREL regulējumu un kas izriet no KPR pašlaik iekļautajiem noteikumiem.

    Ierosinātajiem grozījumiem būtu ierobežota ietekme uz administratīvo slogu iestādēm un to izmaksām saistībā ar iekšējo darbību pielāgošanu, un paredzams, ka lielākā daļa izmaksu tiks kompensētas, ļaujot pienācīgi darboties pieejai attiecībā uz netiešu parakstīšanos noregulējuma grupās uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem un attiecīgajām iestādēm nodrošinot ieguvumus no trešo valstu meitasuzņēmumu uzlabotas atzīšanas un sīkāk precizējot saistībā ar iekšējās TLAC prasību emitēto instrumentu atbilstību.

    Pamattiesības

    ES ir apņēmusies ievērot augstus pamattiesību aizsardzības standartus un ir parakstījusi plašu konvenciju kopumu cilvēktiesību jomā. Šajā kontekstā šim priekšlikumam, visticamāk, nebūs tiešas ietekmes uz minētajām tiesībām, kā minēts galvenajās ANO konvencijās par cilvēktiesībām, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kas ir ES līgumu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECTK) būtiska daļa.

    4.    IETEKME UZ BUDŽETU

    Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

    5.CITI ELEMENTI

    Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

    (1)Īpašs režīms attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem

    Lai īstenotu politisko vienošanos, kas panākta sarunās par Direktīvu (ES) 2019/879, tiek ierosināts tieši KPR ieviest atskaitījumu režīmu, ko saskaņā ar BAND EBI izstrādāja saistībā ar RTS projektu. Tādējādi ar ierosināto regulu KPR 72.e panta 5. punktā tiek ieviesta prasība, ka starpniecības mātesuzņēmumiem visā īpašumtiesību ķēdē no savas iekšējās MREL spējas būtu jāatskaita to līdzdalībā esošo iekšējai MREL atbilstīgo instrumentu summa, tostarp pašu kapitāls, ko emitējuši meitasuzņēmumi, kuri pieder pie tās pašas noregulējuma grupas.

    Atskaitījumu režīma ieviešana ir būtiska. No noregulējuma viedokļa minētais režīms nodrošina zaudējumu pienācīgu augšupēju novirzīšanu un kapitāla lejupēju novirzīšanu starp noregulējuma vienībām un to galīgajiem meitasuzņēmumiem, novērš meitasuzņēmuma zaudējumu absorbcijas spējas dubultu uzskaiti nolūkā izpildīt starpniecības mātesuzņēmuma iekšējo MREL, un nodrošina iznākumu, kas ir līdzvērtīgs iznākumam, kurā noregulējuma vienības pilnībā tieši parakstās uz to galīgo meitasuzņēmumu emitētajiem instrumentiem. Turklāt atskaitījumu režīms ir nepieciešams arī no prudenciālā viedokļa, jo bez šāda režīma starpniecības mātesuzņēmumu individuālie maksātspējas rādītāji pienācīgi un prudenciāli neatspoguļotu to faktisko zaudējumu absorbcijas spēju, tā kā šie koeficienti ietvertu arī meitasuzņēmumu zaudējumu absorbcijas spēju. Tas varētu apdraudēt izvēlētās noregulējuma stratēģijas pienācīgu darbību, jo starpniecības mātesuzņēmums varētu izmantot ne tikai savu, bet arī meitasuzņēmuma zaudējumu absorbcijas spēju, pirms starpniecības mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vairs nav dzīvotspējīgi. Atskaitījumu pieeja nodrošina, ka starpniecības mātesuzņēmumi iekļauj pārskatos informāciju par pieejamo pašu kapitālu tikai tiktāl, ciktāl tie attiecas uz riskiem, kas saistīti ar uzņēmumu pašu bilanci. Turklāt šī pieeja veicinātu maksimālās sadalāmās summas ierobežojumu savlaicīgu piemērošanu saskaņā ar KPD 141. un 141.b pantu un BAND 16.a pantu un konstatējumu, ka starpniecības mātesuzņēmums vairs nav dzīvotspējīgs.

    Atskaitījumu režīms būtu jāpiemēro visiem starpniecības mātesuzņēmumiem, kas ir BAND 1. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā minētās iestādes vai vienības un kam ir jāievēro iekšējā MREL, kā noteikusi noregulējuma iestāde, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst G-SNI grupās. Tādējādi atsauces uz atbilstīgo saistību posteņiem būtu jāsaprot arī kā tādas, kas ietver saistības, kuras ir atbilstīgas, lai izpildītu iekšējo MREL saskaņā ar BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktu.

    Atskaitījumu režīms ir stingri ierobežots, attiecinot to tikai uz starpniecības mātesuzņēmumiem saistībā ar netiešo parakstīšanos uz iekšējās MREL instrumentiem. Tāpēc KPR 49. panta 2. punkts ir jāgroza tikai attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro KPR 72.e panta 5. punktā noteikto jauno režīmu. Turklāt, lai nodrošinātu, ka jaunais atskaitījumu režīms arī turpmāk būtu samērīgs, iestādes varēs izvēlēties instrumentu kombināciju (pašu kapitāls vai atbilstīgās saistības), ar kuriem starpniecības mātesuzņēmums finansē savu meitasuzņēmumu iekšējās MREL instrumentu iegādi. To panāk, vispirms piemērojot atskaitījumus starpniecības mātesuzņēmuma atbilstīgo saistību apmēram. Tikai tad, ja atskaitāmā summa pārsniegtu starpniecības mātesuzņēmuma atbilstīgo saistību apmēru, prudenciālos nolūkos minētā mātesuzņēmuma pašu kapitālam būtu jāpiemēro atlikušie atskaitījumi, sākot ar otrā līmeņa kapitāla posteņiem (KPR 66. panta e) punkts) 31 . Praktiski tas nozīmē, ka starpniecības mātesuzņēmums varētu pilnībā izvairīties no jebkādiem atskaitījumiem, kas saistīti ar pašu kapitālu, ja vien tas noregulējuma vienībai emitē pietiekamas MREL atbilstīgās saistības.

    Dažos izņēmuma gadījumos, proti, ja iekšējo MREL un iekšējo TLAC nepiemēro individuāli, bet konsolidēti 32 , atskaitījumu režīms var būt pārmērīgs, kas var novest pie dubultas uzskaites saskaņā ar paredzēto pilnas līdzdalības atskaitījumu pieeju. Šādās situācijās starpniecības mātesuzņēmumam būtu jāabsorbē savu meitasuzņēmumu zaudējumi un tādējādi jābūt pietiekamai zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējai, lai segtu savas vajadzības, kā arī meitasuzņēmumu vajadzības konsolidācijas tvēruma ietvaros. Līdz ar to minētie gadījumi ir atbrīvoti no atskaitījumu režīma 33 .

    Vajadzētu būt, ka netiešā parakstīšanās uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem nodrošina, ka brīdī, kad meitasuzņēmums nonāk dzīvotspējas zuduma situācijā, zaudējumi tiek faktiski nodoti noregulējuma vienībai un noregulējuma vienība rekapitalizē attiecīgo meitasuzņēmumu. Tādējādi minētos zaudējumus nebūtu paredzēts absorbēt starpniecības mātesuzņēmumam, kurš vienkārši kļūst par līdzekli šo zaudējumu nodošanai noregulējuma vienībai. Līdz ar to un lai nodrošinātu, ka netiešas parakstīšanās iznākums ir līdzvērtīgs pilnīgas tiešas parakstīšanās iznākumam, ko likumdevēji iecerējuši saskaņā ar BAND 45.f panta 6. punktu, atskaitījumu režīmam ir pievienota 0 % riska pakāpes piemērošana riska darījumiem, uz kuriem attiecas minētais režīms, un atbilstīga šo riska darījumu izslēgšana no sviras rādītāja kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina. Tas ir atspoguļots KPR 113. panta 1. punktā, 151. panta 1. punktā un 429.a panta 1. punktā.

    Iepriekš aprakstītā pieeja ļauj īstenot netiešu parakstīšanos uz iekšējās MREL instrumentiem saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem likumdevēji vienojušies sarunās par Direktīvu (ES) 2019/879 un kuri atspoguļoti pilnvarojumā, kas tika piešķirts EBI. Turklāt šī pieeja ir vienkārša, jo īpaši salīdzinājumā ar situāciju, kurā nepieciešamie atskaitījumi tiktu piemēroti tikai noregulējuma režīmā. Saglabājot divu savstarpēji cieši saistīto tiesisko regulējumu – KPR un BAND – saskaņoto režīmu, iestādes varētu turpināt veikt aprēķinus, sniegt pārskatus un atklāt informāciju par vienu kopējās riska darījumu vērtības un kopējās riska darījumu vērtības mēra kopumu gan KPR, gan BAND vajadzībām, tādējādi izvairoties no pārmērīgas sarežģītības palielināšanās.

    Tā kā īpašais režīms, ko saskaņā ar BAND paredzēto pilnvarojumu EBI izstrādāja saistībā ar RTS projektu, ir tieši iestrādāts KPR, RTS vairs nav vajadzīgs. Līdz ar to BAND 45.f panta 6. punkts ir svītrots.

    (2)Salīdzinājums starp teorētisko SPE prasību un summu, ko veido faktiskās MPE prasības

    KPR 12.a pantā noteikts, ka G-SNI grupām ar MPE noregulējuma stratēģiju jāaprēķina sava KPR 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā TLAC prasība atbilstoši teorētiskam pieņēmumam, ka grupa tiktu noregulēta saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju (teorētiskā SPE prasība). Minētā teorētiskā SPE prasība noregulējuma iestādēm tad ir jāsalīdzina ar minētās MPE noregulējuma stratēģijas grupas katras noregulējuma vienības faktisko TLAC prasību summu (MPE prasības). Tomēr KPR noteikumi attiecībā uz minētā salīdzinājuma sekām ir nekonsekventi.

    Precīzāk, ja teorētiskā SPE prasība ir mazāka nekā faktisko MPE prasību summa, KPR 92.a panta 3. punktā patlaban ir noteikts, ka noregulējuma iestādes var rīkoties saskaņā ar BAND 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu. Turpretī KPR 12.a panta otrajā daļā ir noteikts, ka minētajā gadījumā minētās noregulējuma iestādes rīkojas. Līdzīgi, ja teorētiskā SPE prasība ir augstāka nekā faktisko MPE prasību summa, KPR 12.a panta trešajā daļā ir noteikts, ka noregulējuma iestādes var rīkoties, kas ir šķietami pretrunā BAND 45.h panta 2. punkta pēdējai daļai. Minētajā pēdējā daļā ir paredzēts, ka faktisko MPE prasību summa 34 nekad nedrīkst būt mazāka par teorētiskajām SPE prasībām 35 , un tādējādi tiek precizēts, ka šādā gadījumā noregulējuma iestāžu rīcība ir obligāta, nevis fakultatīva.

    Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek ierosināts grozīt KPR 12.a pantu, lai precizētu, ka, pamatojoties uz minētajā pantā paredzēto aprēķinu, noregulējuma iestādēm vienmēr būtu jārīkojas saskaņā ar BAND 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu. Attiecīgi tad KPR 92.a panta 3. punktu var svītrot. Tādējādi tiek novērstas KPR neatbilstības, KPR noteikumi tiek saskaņoti ar tiem, kas paredzēti BAND un TLAC standartā, un tiek nodrošināts, ka vienmēr tiek ņemtas vērā visas papildu MREL prasības, ko noregulējuma iestāde noteikusi saskaņā ar BAND 45.d panta 1. punkta b) apakšpunktu.

    (3)Atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumi: uz risku nebalstītas prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

    KPR 72.e pantā ir noteikts atskaitījumu režīms, kas ir tieši piemērojams G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju. Tas atbilst TLAC standartam, kura mērķis ir nodrošināt, ka G-SNI grupām ar vairāk nekā vienu noregulējuma vienību katras noregulējuma vienības zaudējumu absorbcijas spēja tiek aprēķināta, izslēdzot jebkādus riska darījumus, kas atbilst TLAC instrumentiem, ar citām tās pašas grupas noregulējuma vienībām. Šā noteikuma mērķis ir līdz minimumam samazināt kaitīgās ietekmes izplatīšanās risku G-SNI grupā un nodrošināt, ka maksātnespējas gadījumā noregulējuma vienībām ir pietiekama pieejamā zaudējumu absorbcijas spēja, kuru nevajadzētu samazināt zaudējumiem, ko rada grupas iekšējā līdzdalība TLAC instrumentos. Bez minētajiem atskaitījumiem vienas noregulējuma vienības maksātnespēja G-SNI grupā izraisītu zaudējumus citās minētās grupas noregulējuma vienībās un līdz ar to samazinātu minēto noregulējuma vienību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju.

    Turklāt KPR ir paredzēts šī vispārējā atskaitījuma režīma izņēmums 72.e panta 4. punktā. Šajā izņēmumā ir precizēts, ka meitasuzņēmuma emitēto un tā mātesuzņēmuma turējumā esošu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību posteņu atskaitījumu var samazināt mātesuzņēmuma līmenī, ja tā vietā minētā samazinājuma summu meitasuzņēmuma līmenī atskaita no tā zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas.

    Viens no priekšnoteikumiem, lai samazinātu atskaitījumus mātesuzņēmuma līmenī un tā vietā atskaitītu šī samazinājuma summu meitasuzņēmuma līmenī, ir tas, ka attiecīgajam meitasuzņēmumam ir pārpalikums attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību. Šī prasība ir izteikta kā uz risku balstīts rādītājs un uz risku nebalstīts rādītājs saskaņā ar KPR 92.a panta 1. punktu un BAND 45. panta 2. punktu. Tomēr KPR formula minētā meitasuzņēmuma pārpalikuma aprēķināšanai balstās tikai uz risku balstīto prasību. Tas savukārt var izraisīt minētā pārpalikuma pārvērtēšanu tiem meitasuzņēmumiem, kuriem pašu kapitāla un atbilstīgo saistību uz risku nebalstītā prasība ir augstāka nekā uz risku balstītā prasība.

    Tāpēc tiek ierosināts grozīt KPR 72.e panta 4. punktā noteikto formulu. Saskaņā ar TLAC standartu minētajā formulā tiktu ņemtas vērā gan attiecīgā meitasuzņēmuma uz risku balstītās, gan uz risku nebalstītās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.

    (4)Pieeja attiecībā uz meitasuzņēmumiem, kas iedibināti ārpus Savienības

    KPR 12.a pants un 72.e panta 4. punkts tieši neattiecas uz meitasuzņēmumiem, kas atrodas trešā valstī. Tādējādi ES banku grupām ar globālu MPE noregulējuma stratēģiju var nebūt iespējams ņemt vērā meitasuzņēmumus, kas iedibināti ārpus Savienības. Tas ir būtiski, piemēram, kad saskaņā ar KPR 12.a pantu tiek salīdzināta faktisko MPE prasību summa ar teorētisko SPE prasību. Šis salīdzinājums būtu jāveic starp teorētisko SPE prasību, kas ietver visu grupu, un MPE prasību summu, kas noteikta tikai ES noregulējuma vienībām. Tādā pašā veidā atbrīvojumu no vispārējā atskaitījumu režīma, ko saskaņā ar KPR 72.e panta 4. punktā paredzēto piemēro G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju, nevarētu piemērot, ja attiecīgais meitasuzņēmums atrodas trešā valstī.

    Lai KPR režīmu trešo valstu meitasuzņēmumiem saskaņotu ar to režīmu, kas izklāstīts attiecīgajā TLAC standartā, kuru piemēro vienībām, kas iedibinātas visās FSP jurisdikcijās, tiek ierosināts grozīt KPR 12.a pantu un 72.e panta 4. punktu, lai precizētu, ka abas tiesību normas attiecas arī uz meitasuzņēmumiem, kas iedibināti ārpus Savienības.

    KPR 72.e panta 4. punkts jāierobežo, attiecinot tikai uz tiem gadījumiem, kuros attiecīgajiem meitasuzņēmumiem ir piemērojams trešās valsts noregulējuma režīms. Proti, bez piemērojamā vietējā noregulējuma režīma un noregulējuma iestādes vai citas iestādes, kurai ir līdzīgas pilnvaras, nebūtu uzticamu juridisku līdzekļu, lai nodrošinātu, ka kapitāla pārpalikums, kas praktiski tiktu nodots ES mātes iestādei, izmantojot samazinātus atskaitījumus mātesuzņēmuma līmenī, varētu tikt faktiski nodots gadījumā, ja meitasuzņēmums kļūtu maksātnespējīgs. Tas ir tāpēc, ka bez vietējā noregulējuma režīma maksātnespējīgām iestādēm tiktu piemērotas maksātnespējas procedūras saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem. Līdz ar to mātesuzņēmumam meitasuzņēmuma maksātnespējas gadījumā būtu jākonkurē ar citiem kreditoriem, lai atmaksātu nesamaksātos prasījumus.

    (5)Precizējumi par tādu parāda instrumentu atbilstību, kas emitēti saistībā ar iekšējo TLAC prasību

    KPR 92.b pantā ir noteikta iekšējā TLAC prasība attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, kas nav noregulējuma vienības. Minēto prasību var izpildīt ar pašu kapitālu un atbilstīgo saistību instrumentiem, kā noteikts 92.b panta 2. punktā. Lai gan atbilstīgo saistību instrumentu atbilstības kritēriji balstās uz pieņēmumu, ka minētos instrumentus emitē noregulējuma vienība 36 , vienības, kurām piemēro iekšējo TLAC prasību, pēc definīcijas nav noregulējuma vienības 37 . Tāpēc šo vienību emitētie parāda instrumenti nevar atbilst visiem atbilstīgo saistību instrumentu atbilstības kritērijiem. Līdz ar to un pretēji KPR 92.b panta 2. punktam šīm iestādēm var prasīt izpildīt savu iekšējo TLAC prasību tikai ar pašu kapitālu.

    Lai novērstu šo juridisko nepilnību, aiz KPR 72.b panta 2. punkta trešās daļas pievieno jaunu daļu. Minētajā daļā ir precizēts, ka iekšējās TLAC nolūkiem atsauces uz noregulējuma vienību jālasa kā atsauces uz vienību, uz kuru attiecas KPR 92.b pantā noteiktā prasība. Tas ļauj ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem emitēt un tādējādi izmantot atbilstīgo saistību instrumentus, lai izpildītu savas iekšējās TLAC prasības, kā to bija iecerējuši abi likumdevēji.

    2021/0343 (COD)

    Priekšlikums

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

    ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz prudenciālo režīmu globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu grupām ar noregulējuma stratēģiju ar vairākām noregulējuma iestādēm un metodoloģiju attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz instrumentiem, kas ir atbilstīgi, lai izpildītu minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 38 ,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 39 ,

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

    tā kā:

    (1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/879 40 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/877 41 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 42 tika grozīts Savienības banku noregulējuma tiesiskais regulējums, izdarot grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES 43 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 806/2014 44 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 45 . Minētie grozījumi bija nepieciešami, lai Savienībā ieviestu starptautisko kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu (“TLAC standarts”) 46 globālām sistēmiski nozīmīgām bankām un lai uzlabotu minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) piemērošanu visām bankām. Pārskatītajam Savienības banku noregulējuma tiesiskajam regulējumam būtu labāk jānodrošina, ka banku zaudējumu absorbcija un rekapitalizācija notiek, izmantojot privātus līdzekļus, kad šīs bankas kļūst finansiāli dzīvotnespējīgas un pēc tam tām tiek piemērots noregulējums.

    (2)Regulas (ES) Nr. 575/2013 12.a pantā ir noteikts, ka globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) grupas ar noregulējuma stratēģiju, saskaņā ar kuru varētu noregulēt vairāk nekā vienu grupas vienību (noregulējuma stratēģija ar vairākām noregulējuma iestādēm (MPE)), uz risku balstīto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību aprēķina saskaņā ar teorētisku pieņēmumu, ka noregulējums tiktu piemērots tikai vienai grupas vienībai, novirzot minētās grupas meitasuzņēmumu zaudējumu un rekapitalizācijas vajadzības uz noregulējuma vienību (noregulējuma stratēģija ar vienu noregulējuma iestādi (SPE)). Saskaņā ar TLAC standartu minētajā aprēķinā būtu jāņem vērā visas trešo valstu sabiedrības, kas pieder G-SNI un kas būtu noregulējuma vienības, ja tās būtu iedibinātas Savienībā.

    (3)Saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.h panta 2. punkta trešo daļu un TLAC standartu G-SNI grupas ar MPE noregulējuma stratēģiju faktisko pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summa nedrīkst būt mazāka par teorētisko prasību attiecībā uz minēto grupu saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju. Regula (ES) Nr. 575/2013, proti, 12.a pants un 92.a panta 3. punkts, būtu jāsaskaņo ar attiecīgajiem Direktīvas 2014/59/ES noteikumiem, un būtu jānodrošina, ka noregulējuma iestādes vienmēr rīkojas saskaņā ar minēto direktīvu un ņem vērā gan Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības, gan jebkādas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d pantu noteiktās papildu prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Tam nebūtu jāliedz noregulējuma iestādēm secināt, ka jebkāda korekcija, ar kuru līdz minimumam samazinātu vai likvidētu starpību starp G-SNI grupas ar MPE noregulējuma stratēģiju faktisko prasību summu attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām un teorētisko prasību attiecībā uz minēto grupu saskaņā ar SPE noregulējuma stratēģiju, ja pirmā ir lielāka par otro, būtu nepiemērota vai neatbilstu G-SNI noregulējuma stratēģijai.

    (4)Regulas (ES) Nr. 575/2013 92.b pantā ir noteikts, ka pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, kas nav noregulējuma vienības, cita starpā var izpildīt ar atbilstīgo saistību instrumentiem. Tomēr Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.b panta 2. punkta c), k), l) un m) apakšpunktā noteiktie atbilstības kritērijos attiecībā uz atbilstīgo saistību instrumentiem tiek pieņemts, ka emitējošā vienība ir noregulējuma vienība. Būtu jānodrošina, ka minētie svarīgie meitasuzņēmumi var emitēt parāda instrumentus, kas atbilst visiem atbilstības kritērijiem, kā sākotnēji paredzēts.

    (5)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 72.e panta 4. punkta pirmo daļu noregulējuma iestādes var atļaut G-SNI ar MPE noregulējuma stratēģiju atskaitīt konkrētas līdzdalības tādu meitasuzņēmumu pašu kapitālā un atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, atskaitot mazāku, koriģētu summu, ko nosaka noregulējuma iestāde. Minētās regulas 72.e panta 4. punkta otrajā daļā noteikts, ka šādos gadījumos starpību starp koriģēto summu un sākotnējo summu atskaita no attiecīgo meitasuzņēmumu zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spējas. Saskaņā ar TLAC standartu minētajā pieejā būtu jāņem vērā attiecīgā meitasuzņēmuma uz risku balstītās un uz risku nebalstītās prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Turklāt minētā pieeja būtu jāpiemēro visiem trešo valstu meitasuzņēmumiem, kas pieder minētajai G-SNI, ja vien uz minētajiem meitasuzņēmumiem attiecas vietējais noregulējuma režīms, kas ir līdzvērtīgs starptautiski pieņemtiem standartiem.

    (6)Lai noregulējuma grupās īstenotu pieeju ar netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem un lai nodrošinātu, ka šī pieeja ir prudenciāli pareiza, Eiropas Banku iestāde (EBI) saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 6. punktu tika pilnvarota izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodoloģiju šādai netiešai atbilstīgu instrumentu emisijai. Tomēr, kā EBI uzsvēra savā 2021. gada 25. janvāra vēstulē Komisijai, starp Direktīvā 2014/59/ES noteiktajām deleģēšanas prasībām un spēkā esošajiem Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētajiem prudenciālajiem noteikumiem pastāvēja vairākas neatbilstības, kuras neļāva piemērot prudenciālo režīmu, kas nepieciešams, lai izpildītu pilnvarojumu tā, kā sākotnēji paredzēts. Konkrētāk, EBI norādīja, ka Regula (ES) Nr. 575/2013 neļāva atskaitīt iekšējai MREL atbilstīgos instrumentus un pēc tam piemērot atbilstīgu riska pakāpi visos tajos gadījumos, kas attiecas uz pilnvarojumu saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES. Līdzīgas problēmas tika identificētas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktās sviras rādītāja prasības jomā. Ņemot vērā minētos juridiskos ierobežojumus, EBI izstrādātā metodoloģija būtu tieši jāiestrādā Regulā (ES) Nr. 575/2013. Līdz ar to būtu jāsvītro Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 6. punktā paredzētās pilnvaras izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus.

    (7)Saistībā ar noregulējuma vienību netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem saskaņā ar pārskatīto Savienības banku noregulējuma režīmu vajadzētu pieprasīt, lai starpniecības mātesuzņēmumi no saviem iekšējai MREL atbilstīgajiem resursiem pilnā apmērā atskaita līdzdalību pašu kapitālā un atbilstīgajās saistībās, ko emitējuši to meitasuzņēmumi, kuri pieder pie tās pašas noregulējuma grupas. Tas nodrošina grupas iekšējo zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas mehānismu pienācīgu darbību un novērš meitasuzņēmuma iekšējai MREL atbilstīgo resursu divkāršu uzskaiti ar nolūku, lai starpniecības mātesuzņēmums ievērotu savu iekšējo MREL. Turklāt bez šiem atskaitījumiem starpniecības mātesuzņēmumu individuālie maksātspējas rādītāji pienācīgi un prudenciāli neatspoguļotu to faktisko zaudējumu absorbcijas spēju, jo šie koeficienti ietvertu arī meitasuzņēmumu zaudējumu absorbcijas spēju. Tas varētu apdraudēt izvēlētās noregulējuma stratēģijas pienācīgu īstenošanu, jo starpniecības mātesuzņēmums varētu izmantot ne tikai savu, bet arī meitasuzņēmuma zaudējumu absorbcijas spēju, pirms starpniecības mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vairs nav dzīvotspējīgi. Atskaitījumi vispirms būtu jāpiemēro starpniecības mātesuzņēmumu atbilstīgo saistību posteņiem. Ja atskaitāmā summa pārsniegtu starpniecības mātesuzņēmumu atbilstīgo saistību posteņu summu, atlikusī summa būtu jāatskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Lai nodrošinātu, ka atskaitījumu režīms arī turpmāk būtu samērīgs, minētais režīms nebūtu jāpiemēro izņēmuma gadījumos, kad iekšējā MREL tiek piemērota tikai konsolidēti.

    (8)Vajadzētu būt, ka netiešā parakstīšanās uz iekšējai MREL atbilstīgajiem instrumentiem nodrošina, ka brīdī, kad meitasuzņēmums nonāk dzīvotspējas zuduma situācijā, zaudējumi tiek faktiski nodoti noregulējuma vienībai un noregulējuma vienība rekapitalizē attiecīgo meitasuzņēmumu. Tādējādi šie zaudējumi nebūtu jāabsorbē starpniecības mātesuzņēmumam, kuram vienkārši būtu jākļūst par līdzekli šo zaudējumu nodošanai noregulējuma vienībai. Līdz ar to un lai nodrošinātu, ka netiešās parakstīšanās iznākums ir līdzvērtīgs pilnīgas tiešās parakstīšanās iznākumam, kā paredzēts saskaņā ar pilnvarojumu, kas noteikts Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 6. punktā, atskaitītajiem riska darījumiem būtu jāsaņem 0 % riska pakāpe kopējās riska darījumu vērtības aprēķināšanai un tie būtu jāizslēdz no kopējās riska darījumu vērtības mēra aprēķina.

    (9)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, pilnībā saskaņot prudenciālo režīmu resursiem, kuri ir atbilstīgi iekšējai MREL un kuros līdzdalība ir starpniecības mātesuzņēmumiem un kurus emitējuši to meitasuzņēmumi, un mērķtiecīgi pārskatīt prasības attiecībā uz G-SNI pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām un attiecībā uz ārpussavienības G-SNI svarīgiem meitasuzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un to, ka darbības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

    (10)Lai nodrošinātu, ka iestādēm ir pietiekami daudz laika ieviest īpašo režīmu attiecībā uz netiešu parakstīšanos uz iekšējai MREL atbilstīgiem instrumentiem, tostarp jauno atskaitījumu režīmu, noteikumiem par minēto režīmu būtu jākļūst piemērojamiem sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

    (11)Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013 un Direktīva 2014/59/ES,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    1. pants
    Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

    Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

    (1)regulas 4. panta 1. punktā iekļauj šādu 130a) apakšpunktu:

    “130.a)    "attiecīgā trešās valsts iestāde" ir trešās valsts iestāde, kas definēta Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 90) apakšpunktā;”;

    (2)regulas 12.a pantu aizstāj ar šādu:

    “12.a pants
    Konsolidētie aprēķini attiecībā uz G-SNI ar vairākām noregulējuma vienībām

    Ja vismaz divas G-SNI vienības, kas pieder pie vienas un tās pašas G-SNI, ir noregulējuma vienības vai trešo valstu vienības, kas būtu noregulējuma vienības, ja tās būtu iedibinātas Savienībā, minētās G-SNI ES mātes iestāde aprēķina šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību summu. Minēto aprēķinu veic, balstoties uz ES mātes iestādes konsolidēto finanšu stāvokli, it kā tā būtu vienīgā G-SNI noregulējuma vienība.

    Noregulējuma iestādes rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45.d panta 4. punktu un 45.h panta 2. punktu.”;

    (3)regulas 49. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

    “Šo punktu nepiemēro atskaitījumiem, kas noteikti 72.e panta 5. punktā.”;

    (4)regulas 72.b panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

    “Šīs regulas 92.b panta nolūkos atsauces uz noregulējuma vienību šā punkta c), k), l) un m) apakšpunktā saprot arī kā atsauces uz iestādi, kas ir ārpussavienības G-SNI svarīgs meitasuzņēmums.”;

    (5)regulas 72.e pantu groza šādi:

    (a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

    “4.    Ja ES mātes iestādei vai dalībvalsts mātes iestādei, kam piemēro 92.a pantu, ir tieša, netieša vai sintētiska līdzdalība viena vai vairāku tādu meitasuzņēmumu pašu kapitāla instrumentos vai atbilstīgo saistību instrumentos, kuri nepieder tai pašai noregulējuma grupai, kurai minētā mātes iestāde, minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde, pienācīgi apsvērusi attiecīgo meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu vai attiecīgo trešo valstu iestāžu viedokli, var atļaut mātes iestādei atskaitīt šādas līdzdalības, atskaitot mazāku summu, ko nosaka minētās mātes iestādes noregulējuma iestāde. Minētā koriģētā summa ir vismaz vienāda ar summu (m), ko aprēķina šādi:

    mi = max{0; OPi + LPi – max{0; β · [Oi + Li – max{ri · aRWAi; wi ·aLREi}]}}

    kur:

    i    = indekss, ar ko apzīmē meitasuzņēmumu;

    OPi    = meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu summa, ko tur mātes iestāde;

    LPi    = meitasuzņēmuma i emitēto atbilstīgo saistību instrumentu summa, ko tur mātes iestāde;

    β    = to meitasuzņēmuma i emitēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu procentuālā daļa, ko tur mātesuzņēmums un ko aprēķina šādi:

    Oi    = meitasuzņēmuma i pašu kapitāla summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

    Li    = meitasuzņēmuma i atbilstīgo saistību summa, neņemot vērā atskaitījumu, ko aprēķina saskaņā ar šo punktu;

    ri    = attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām;

    aRWAi    = G-SNI vienības i kopējais riska darījumu apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ņemot vērā 12.a pantā izklāstītās korekcijas;

    wi    = attiecība, ko piemēro meitasuzņēmumam i noregulējuma grupas līmenī saskaņā ar šīs regulas 92.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un Direktīvas 2014/59/ES 45.c panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, vai – attiecībā uz trešo valstu meitasuzņēmumiem – līdzvērtīga noregulējuma prasība, ko piemēro meitasuzņēmumam i trešā valstī, kurā atrodas tā galvenais birojs, ciktāl minētā prasība ir izpildīta ar instrumentiem, kurus saskaņā ar šo regulu uzskatītu par pašu kapitālu vai atbilstīgām saistībām;

    aLREi    = G-SNI vienības i kopējās riska darījumu vērtības mērs, kas aprēķināts saskaņā ar 429. panta 4. punktu.

    Ja mātes iestādei ir ļauts atskaitīt koriģēto summu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, meitasuzņēmums atskaita starpību starp šā punkta pirmajā daļā minēto pašu kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību instrumentu līdzdalības summu un minēto koriģēto summu.”;

    (b)pantam pievieno šādu 5. punktu:

    “5.    Iestādes un vienības, kurām ir jāizpilda Direktīvas 2014/59/ES 45.c pants un kuras pašas nav noregulējuma vienības, atskaita no atbilstīgo saistību posteņiem savu līdzdalību tādu savu meitasuzņēmumu, kas pieder tai pašai noregulējuma grupai, pašu kapitālā un atbilstīgajās saistībās, kas atbilst minētās direktīvas 45.f panta 2. punkta nosacījumiem.

    Atskaitījumu nepiemēro iestādēm un vienībām, kas pašas nav noregulējuma vienības, ja tām ir pieprasīts konsolidēti izpildīt Direktīvas 2014/59/ES 45.c un 45.d pantā minēto prasību.

    Šā punkta nolūkos atsauci uz atbilstīgo saistību posteņiem saprot arī kā atsauci uz atbilstīgajām saistībām, kas minētas Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 2. punkta a) apakšpunktā.”;

    (6)regulas 92.a panta 3. punktu svītro;

    (7)regulas 113. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.    Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības, riska pakāpes piemēro visiem riska darījumiem, izņemot tos, ko atskaita no pašu kapitāla, vai tos, kam piemēro 72.e panta 5. punkta pirmajā daļā noteikto režīmu, saskaņā ar 2. iedaļas noteikumiem. Riska pakāpes piemēro, pamatojoties uz riska darījuma kategoriju, kurai pieder riska darījums, un tā kredītkvalitāti, ciktāl tas paredzēts 2. iedaļā. Kredītkvalitāti var noteikt, pamatojoties uz ĀKNI kredītnovērtējumiem vai eksporta kredītu aģentūru kredītnovērtējumiem saskaņā ar 3. iedaļu.”;

    (8)regulas 151. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.    Riska darījumiem, kas ietilpst vienā no 147. panta 2. punkta a) līdz e) un g) apakšpunktā minētajām riska darījumu kategorijām, riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam aprēķina, ja vien tās neatskaita no pašu kapitāla vai tām nepiemēro 72.e panta 5. punkta pirmajā daļā noteikto režīmu, saskaņā ar 2. apakšiedaļu.”;

    (9)regulas 429.a panta 1. punktam pievieno šādu q) punktu:

    “q)    summas, kurām piemēro 72.e panta 5. punkta pirmajā daļā noteikto režīmu.”.

    2. pants
    Direktīvas 2014/59/ES grozījums

    Direktīvas 2014/59/ES 45.f panta 6. punktu svītro.

    3. pants
    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no [PB: lūdzu ierakstīt datumu – šīs regulas spēkā stāšanās datumu].

    Tomēr 1. panta 3. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 7., 8. un 9. punktu un 2. pantu piemēro no [PB: lūdzu ierakstīt datumu, kas ir 6 mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē,

    Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

    (1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
    (2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
    (3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.).
    (4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
    (5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.).
    (6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
    (7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).
    (8)    Finanšu stabilitātes padome, Principles on Loss-absorbing and Recapitalisation Capacity of Globally Systemically Important Banks (G-SIBs) in Resolution, Total Loss-absorbing Capacity (TLAC) Term Sheet, 9.11.2015.
    (9)    Konkrētāk, KPR paredzēja jaunu pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību tām iestādēm, kas ir identificētas kā G-SNI, savukārt iestādei specifiskais palielinājums minētajām G-SNI un iestādei specifiskā prasība iestādēm, kas nav G-SNI, tika ieviesta, veicot mērķtiecīgus grozījumus BAND un VNMR.
    (10)    Regulas (ES) 2019/876 16. apsvērums, Direktīvas (ES) 2019/879 2. apsvērums un Regulas (ES) 2019/877 2. apsvērums.
    (11)    Direktīvas (ES) 2019/879 4. apsvērums.
    (12)    BAND 45.e pants.
    (13)    BAND 45.f pants. Prasība tiek saukta par “iekšējo”, ņemot vērā to, ka atbilstīgie instrumenti parasti ir iekšēji jāfinansē banku grupas ietvaros, proti, to veic meitasuzņēmuma galvenais mātesuzņēmums.
    (14)    BAND 45.f panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punkts arī ļauj uzskatīt par atbilstīgām iekšējai MREL tās saistības, kuras emitē tā brīža akcionāram, kas neietilpst tajā pašā noregulējuma grupā, un kuras tā brīža akcionārs pērk, ciktāl norakstīšanas (vērtības samazināšanas) vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar BAND 59. līdz 62. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu. Turklāt BAND 45.f panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts pieļauj, ka iekšējo MREL var izpildīt ar pašu kapitālu, kas nav pirmā līmeņa pamata kapitāls, ko emitē vienībām, kuras neietilpst vienā un tajā pašā noregulējuma grupā, un ko pērk šīs vienības, ciktāl norakstīšanas (vērtības samazināšanas) vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59. līdz 62. pantu neietekmē noregulējuma vienības kontroli pār meitasuzņēmumu.
    (15)    BAND 45.f panta 6. punkts.
    (16)    Finanšu stabilitātes padome, Guiding Principles on the Internal Total Loss-absorbing Capacity of G-SIBs (‘Internal TLAC’), 6.7.2017. Saskaņā ar minēto režīmu iekšējai MREL atbilstīgi instrumenti, kurus emitējis meitasuzņēmums un uz kuriem parakstījies starpniecības mātesuzņēmums, tiktu pilnībā atskaitīti no atbilstīgajiem instrumentiem, ko starpniecības mātesuzņēmums emitējis, lai izpildītu savu iekšējo MREL.
    (17)    Savā dokumentā EBI arī apsvēra citas pieejas, bet noraidīja tās kā nesaderīgas ar BAND noteikumiem par iekšējo MREL vai to prudenciālās pieejas trūkuma vai vienkāršības trūkuma dēļ.
    (18)    EBA/CP/2020/18, 22.7.2020., pieejama vietnē https://www.eba.europa.eu/calendar/eba-consults-technical-standards-indirect-subscription-mrel-instruments-within-groups .
    (19)    EBA-2020-D-3378, 25.1.2021., pieejama vietnē https://www.eba.europa.eu/sites/default/documents/ files/document_library/About%20Us/Missions%20and%20tasks/Correspondence%20with%20EU%20institutions/2021/962427/2021%2001%2025%20Letter%20to%20J%20Berrigan%20re%20Art%2045f%286%29%20BRRD%20%28daisy%20chains%29.pdf .
    (20)    Paskaidrojuma raksta 5.2. līdz 5.5. nodaļā ir ietverti detalizēti paskaidrojumi par konkrētām problēmām.
    (21)    KPR 12.a pants un 72.e panta 4. punkts.
    (22)    KPR 72.e panta 4. punkts.
    (23)    KPR 12.a pants un 92.a panta 3. punkts un BAND 45.h panta 2. punkts.
    (24)    KPR 72.b panta 2. punkts.
    (25)    KPR 12.a pants un 92.a panta 3. punkts.
    (26)    BAND 45.d panta 4. punkts un 45.h panta 2. punkts.
    (27)    TLAC standarta 3. iedaļā ir paredzēts, ka, ja teorētiskā SPE prasība ir mazāka par faktisko MPE prasību summu, attiecīgās iestādes var vienoties par korekciju, ar kuru samazinātu vai likvidētu šo starpību (t. i., samazinot MPE prasības). Turklāt tiek precizēts, ka faktisko MPE prasību summa nekad nedrīkst būt mazāka par teorētisko SPE prasību.
    (28)    KPR 72.e panta 4. punkts.
    (29)    KPR 92.b panta 2. punkts.
    (30)    BAND 45.m panta 1. punkts.
    (31)    Ja atlikušie atskaitījumi pārsniegtu arī starpniecības mātesuzņēmuma otrā līmeņa kapitāla posteņu apmēru, pārsniegtā summa būtu jāatskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem (KPR 56. panta e) punkts). Vajadzības gadījumā jebkura atlikusī summa vēlāk tiktu atskaitīta no starpniecības mātesuzņēmuma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem (KPR 36. panta 1. punkta j) apakšpunkts).
    (32)    Attiecībā uz iekšējo MREL tas var attiekties uz konkrētiem Savienības mātesuzņēmumiem, kas ir trešo valstu grupu meitasuzņēmumi (BAND 45.f panta 1. punkta trešā daļa), un uz starpniecības mātesuzņēmumiem, kuriem piemēro konsolidētu iekšējās MREL mērķi, jo nākamais meitasuzņēmums ķēdē gūst labumu no atbrīvojuma (BAND 45.f panta 4. punkta b) apakšpunkts). Turklāt iekšējo TLAC var arī ievērot konsolidēti (KPR 11. panta 3.a punkts).
    (33)    Atskaitījumu pieeja, par kuru EBI 2020. gadā veica sabiedrisko apspriešanu, neparedzēja atbrīvojumu no atskaitījumu režīma, ja iekšējā MREL un iekšējā TLAC netiek piemērota individuāli, bet konsolidēti, jo šis aspekts tika konstatēts tikai sabiedriskās apspriešanas laikā.
    (34)    Tā ir KPR 92.a un 494. pantā minētā TLAC minimuma prasība un jebkura papildu MREL prasība, ko noregulējuma iestāde noteikusi saskaņā ar BAND 45.d pantu.
    (35)    Proti, TLAC minimuma prasību, kas būtu piemērojama G-SNI grupas mātesuzņēmumam, un teorētisko papildu MREL prasību, ko noregulējuma iestāde aprēķinājusi saskaņā ar BAND 45.d panta 4. punkta b) apakšpunktu.
    (36)    KPR 72.b panta 2. punkta c), k), l) un m) apakšpunkts.
    (37)    KPR 92.b panta 1. punkts.
    (38)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
    (39)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
    (40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/879 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un Direktīvu 98/26/EK (OV L 150, 7.6.2019., 296. lpp.).
    (41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/877 (2019. gada 20. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (OV L 150, 7.6.2019., 226. lpp.).
    (42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).
    (43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
    (44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).
    (45)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
    (46)    Finanšu stabilitātes padome, Principles on Loss-absorbing and Recapitalisation Capacity of Globally Systemically Important Banks (G-SIBs) in Resolution, Total Loss-absorbing Capacity (TLAC) Term Sheet, 9.11.2015.
    Top