EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 10.9.2021
COM(2021) 545 final
2021/0287(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Padomes 2021. gada 28. janvāra Regulu (ES) 2021/90, ar ko 2021. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Padomes 2021. gada 28. janvāra Regula (ES) 2021/90, ar ko 2021. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā, ir jāgroza, lai Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) satvarā pārnestu 2020. gadā neizmantoto ES akmeņplekstes kvotu.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētās rīcībpolitikas jomā
Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Ierosinātie pasākumi ir saskaņā ar citām Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši ar rīcībpolitiku vides jomā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 3. punkts.
Savienības pienākumi saistībā ar ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem pienākumiem.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ: KZP ir kopēja politika. Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: regula.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Zvejas iespēju regulas darbības tvērumu nosaka Līguma 43. panta 3. punkts.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Neattiecas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātie pasākumi budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Neattiecas.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
•Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Ierosinātā grozījuma mērķis ir grozīt Padomes Regulu (ES) 2021/90 un konkrēti tās VII pielikumu, kā aprakstīts turpmāk.
Pēc GFCM deklarētajiem datiem Bulgārija 2020. gadā izmantojusi 83 % no savas gada akmeņplekstes kvotas (t. i., 62 no 75 tonnām). Līdzīgā kārtā Rumānija ir izmantojusi 93 % no savas gada akmeņplekstes kvotas (t. i., 70 no 75 tonnām). Tas nozīmē, ka ES kvota kopumā izmantota 88 % apmērā (t. i., izmantotas 132 no 150 tonnām). Tādējādi daudzums, ko ES līdz 2021. gadam nav nozvejojusi, ir aptuveni 18 tonnas.
Saskaņā ar GFCM akmeņplekstes daudzgadu pārvaldības plānu, kas izveidots ar Ieteikumu GFCM//41/2017/4 un grozīts ar Ieteikumu GFCM/43/2019/3, un jo īpaši ar tā 1. punkta e) apakšpunktu “Maksimālais nenozvejotais apjoms, ko Puse drīkst pārnest jebkurā konkrētā gadā, nepārsniedz 15 % no tās sākotnējās gada kvotas. Ja krājums ir sliktā stāvoklī un WGBS zinātniskais ieteikums iesaka samazināt zvejas izraisīto mirstību, neizmantoto kvotu pārnešanu var aizliegt.“
ES lūgums pārnest 2020. gadā neizmantoto kvotu tika skatīts GFCM Atbilstības komitejas 2021. gada 21. maija sanāksmē, kura atzina Covid-19 pandēmijas radīto ārkārtējo situāciju. Kvotas pārnešanas lūgums tika apspriests arī Melnās jūras komitejas darba grupā, kura tālab pirms plānotā laika sapulcējās 2021. gada jūlijā. Pēc tam kvotas pārnešanu apstiprināja GFCM 44. gadskārtējā sesijā.
Tāpēc GFCM pieņemtais lēmums ir jāīsteno, izdarot grozījumu Padomes Regulā (ES) 2021/90.
Tāpēc Regulā (ES) 2021/90 noteiktais akmeņplekstes zvejas iespēju sadalījums attiecībā uz Melno jūru būtu jāgroza, lai atspoguļotu Savienībai piešķirto akmeņplekstes kvotu korekcijas, ko GFCM noteikusi 2021. gadā. Pēc nepilnīgās izmantošanas atlikušās zvejas iespējas būtu jāsadala, pamatojoties uz katrai dalībvalstij atbilstošo nepilnīgās izmantošanas daļu un nemainot sadales sistēmu, kas Regulā (ES) 2021/90 noteikta attiecībā uz Savienībai piešķirto akmeņplekstes kvotu gada sadalījumu tās dalībvalstīm. Abām attiecīgajām dalībvalstīm – Bulgārijai un Rumānijai – Savienības akmeņplekstes kvotas iedalītas vienlīdzīgā apjomā, un sadales sistēma paredz katrai dalībvalstij iedalīt 50 % no Savienībai piešķirtajām akmeņplekstes kvotām Melnajā jūrā.
2021/0287 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza Padomes 2021. gada 28. janvāra Regulu (ES) 2021/90, ar ko 2021. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Padomes Regula (ES) 2021/90 attiecībā uz 2021. gadu nosaka zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā. Ar minēto regulu attiecībā uz akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (29. ģeogrāfiskais apakšapgabals) Savienības tiesību aktos tiek īstenots Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) pieņemtais akmeņplekstes pārvaldības plāns.
(2)Savā 44. gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2021. gadā, GFCM pieņēma lēmumu, kurā konstatēja, ka 2020. gadā Eiropas Savienība nav pilnā apjomā izmantojusi savu akmeņplekstes kvotu, un, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto ārkārtas situāciju, apstiprināja neizmantotās kvotas pārnešanu. Tāpēc GFCM lēmums būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos.
(3)Tāpēc Regulā (ES) 2021/90 noteiktais zvejas iespēju sadalījums attiecībā uz Melno jūru būtu jāgroza, lai atspoguļotu Savienības kvotu korekcijas, ko noteikusi GFCM. Pēc nepilnīgās izmantošanas atlikušās zvejas iespējas būtu jāsadala, pamatojoties uz katrai dalībvalstij atbilstošo nepilnīgās izmantošanas daļu un nemainot Regulā (ES) 2021/90 noteikto gadskārtējās KPN sadales sistēmu.
(4)Tādēļ Regula (ES) 2021/90 būtu attiecīgi jāgroza.
(5)Regulā (ES) 2021/90 paredzētie nozvejas limiti ir piemērojami no 2021. gada 1. janvāra. Tāpēc noteikumiem par nozvejas limitiem, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāstājas spēkā pēc iespējas drīzāk un tie būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas un vēl nav pilnībā apgūtas. Steidzamības apsvērumu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2021/90
Regulas (ES) 2021/90 VII pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs