EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 12.8.2021

COM(2021) 477 final

2021/0270(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz finanšu shēmā 2021.–2027. gadam paredzēto Savienības ieguldījumu lauku saimniecību integrētajā statistikā groza Regulu (ES) 2018/1091

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Regulā (ES) 2018/1091 ir paredzēts finansējums (t. i., budžeta piešķīrums) visam attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikam. Tajā ir iekļauts noteikums par datu vākšanas budžeta izveidi apsekojumiem, kas jāveic 2023. un 2026. gadā. Tās 14. pantā noteikts, ka pēc datuma, kad būs stājusies spēkā DFS 2021.–2027. gadam, summa laikposmam pēc 2020. gada būtu jānosaka Eiropas Parlamentam un Padomei pēc Komisijas priekšlikuma.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Statistikai jābūt uzticamai un kvalitatīvai, lai politikas veidotāji, uzņēmumi un plaša sabiedrība varētu pieņemt atbilstīgus uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

2020. gada lauksaimniecības statistikas stratēģija ietver šādus galvenos mērķus:

·sagatavot kvalitatīvu statistiku, kas efektīvi un lietderīgi atbilst lietotāju vajadzībām;

·uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un konsekvenci.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Kvalitatīvas statistikas nodrošināšana Eiropas politikas atbalstam ir viens no galvenajiem Eiropas statistikas mērķiem saskaņā ar vienotā tirgus programmu 3 . Vides un lauksaimniecības statistika ir viena no trim statistikas apkopošanas jomām saskaņā ar programmu. Ir nepieciešams arī laikus sniegt atbilstīgus datus par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Ar šo iniciatīvu tiek īstenots minētais mērķis laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam.

Eiropas Lauksaimniecības statistikas sistēma sekmēs arī vismaz divas no sešām Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas prioritātēm, proti,

·Eiropas zaļo kursu ar pamatā esošo stratēģiju “no lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģijām un

·ekonomiku cilvēku labā,

nodrošinot labākus datus attiecībā uz vidi, cilvēkiem, reģioniem un ekonomiku nolūkā novērtēt nozares ilgtspēju. Lauksaimniecības statistika ir noderīga arī saistībā ar citām ES vai dalībvalstu prioritātēm, kas ietekmē lauksaimniecību vai lauku attīstību vai ko tās ietekmē.

ES politikas pamatā ir jābūt kvalitatīvai, salīdzināmai un ticamai statistikas informācijai par ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vidisko situāciju visā ES. Eiropas mēroga statistika var arī palīdzēt plašākai sabiedrībai izprast demokrātisko procesu un piedalīties tajā, kā arī diskutēt par ES pašreizējo stāvokli un tās nākotni. Attiecībā uz lauksaimniecības statistiku galvenā uzmanība tiek pievērsta atbilstīgu datu sniegšanai laikus, ņemot vērā KLP, kopējās zivsaimniecības politikas un citu ar vidi, pārtikas nodrošinājumu un dzīvnieku labturību saistītu politiku vajadzības.

Lauksaimniecības statistika nodrošina kvalitatīvus datus, kas nepieciešami KLP īstenošanai un uzraudzībai. KLP ir svarīgs nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks ES. Lauku attīstības politikas, kas ir neatņemama KLP daļa, mērķis — papildus tās sociālajiem mērķiem — ir uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju un ilgtspēju. 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā KLP veidoja vairāk nekā 37 % no kopējā ES budžeta.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 338. pants. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tie ir vajadzīgi ES darbības veikšanai. LESD 338. pantā izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistiku un prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes standartam. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 4 nosaka Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas tiesisko regulējumu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

Tā kā priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē, piemērojams subsidiaritātes princips. Eiropas Statistikas sistēma (ESS) nodrošina statistikas informācijas infrastruktūru. Sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu daudzu lietotāju vajadzības un atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu demokrātiskā sabiedrībā. Šīs regulas priekšlikums ir izstrādāts, lai aizsargātu ESS partneru pamatdarbības, vienlaikus labāk nodrošinot un garantējot lauksaimniecības statistikas kvalitāti un salīdzināmību.

Statistikas datu galvenie kritēriji ir konsekvence un salīdzināmība. Dalībvalstis nevar panākt vajadzīgo konsekvenci un salīdzināmību, ja nav paredzēts skaidrs Eiropas regulējums, t. i., ES tiesību akti, kas nosaka kopējus statistikas jēdzienus, ziņošanas formātus un kvalitātes prasības. Salīdzināmības prasība ir jo īpaši svarīga lauksaimniecības statistikai saistībā ar KLP.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Tas nodrošinās Eiropas lauksaimniecības statistikas, kas savākta un apkopota, visās dalībvalstīs piemērojot vienādus principus, kvalitāti un salīdzināmību. Līdzīgi tas nodrošinās arī to, lai Eiropas lauksaimniecības statistika arī turpmāk būtu atbilstīga un pielāgota lietotāju vajadzībām. Regula nodrošinās lielāku izmaksu lietderību statistikas sagatavošanā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu konkrētās iezīmes.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

·ar pašreizējiem lauksaimniecības statistikas tiesību aktiem netiek pienācīgi apmierinātas jaunas un augošas vajadzības pēc datiem, jo šāda statistika nav iekļauta tiesību aktos kā prasība. Tiesību akti arī nav pietiekami elastīgi un integrēti, lai varētu ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām;

·Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēma nav pietiekami elastīga un uz jaunām vajadzībām nereaģē pietiekami ātri. Tas daļēji ir statistikas vākšanas rakstura dēļ, kā arī noteikumu izstrādes un budžeta un cilvēkresursu trūkuma dēļ.

·Datu vākšana nav pietiekami saskaņota un konsekventa. Tas ir tāpēc, ka rodas jaunas vajadzības pēc datiem, tiesību akti vairāku gadu garumā ir izstrādāti atsevišķi un definīcijas un jēdzieni dažādās lauksaimniecības statistikas jomās nedaudz atšķiras.

·Statistiku varētu sagatavot efektīvāk, ja tiesību akti tiktu pielāgoti tā, ka tie aptvertu dažādus informācijas avotus, un ja dalībvalstis pielāgotos modernajām tehnoloģijām.

Regulas (ES) 2018/1091 sagatavošanas ietvaros notika sabiedriskā apspriešana, un rezultāti ir sīki izklāstīti īpašā ziņojumā 5 .

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Regulas (ES) 2018/1091 13. pantā ir noteikts ES finansiālais ieguldījums minētās regulas īstenošanai. Ar šo priekšlikumu 2021.–2027. gadam ir paredzēts budžets 40 000 000,00 EUR apmērā (no kuriem 36 400 000,00 EUR ir paredzēti dotācijām VSI).

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Ierosinātais grozījums attiecas uz Regulas (ES) 2018/1091 13. panta 4., 5. un 7. punktu un 14. panta 1. punktu, kuros noteiktas katrai dalībvalstij piešķiramās maksimālās summas un paredzētā finansējuma summa un avots 2021.–2027. gadam.

2021/0270 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz finanšu shēmā 2021.–2027. gadam paredzēto Savienības ieguldījumu lauku saimniecību integrētajā statistikā groza Regulu (ES) 2018/1091

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1091 7 ir noteikts, ka dalībvalstīm 2023. un 2026. gadā ir jāvāc un jāsniedz strukturālie pamatdati (“pamatdati”) un moduļu dati par lauku saimniecībām.

(2)Lai veiktu lauku saimniecību struktūras apsekojumus un apmierinātu Savienības informācijas prasības, nepieciešams ievērojams dalībvalstu un Savienības finansējums.

(3)Dalībvalstīm jāsaņem Savienības maksimālais finansiālais ieguldījums 75 % apmērā no pamatdatu un moduļu datu vākšanas izmaksām 2023. un 2026. gadā, ievērojot Regulā (ES) 2018/1091 norādītās maksimālās summas.

(4)Regulā (ES) 2018/1091 ir paredzēts finansējums visam attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikposmam un ietverts noteikums par nākamajām datu vākšanām piešķiramās summas noteikšanu nākamās DFS ietvaros, kas aptver apsekojumus 2023. un 2026. gadā.

(5)Minētā nākamā DFS 2021.–2027. gadam ir noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 8 .

(6)Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1091 Savienības ieguldījuma summa lauku saimniecību integrētajai statistikai DFS ietvaros 2021.–2027. gadam pēc Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 spēkā stāšanās dienas būtu jānosaka Eiropas Parlamentam un Padomei pēc Komisijas priekšlikuma.

(7)No 2021.–2027. gadam ierosinātās summas būtu jāfinansē tikai 2023. un 2026. gadā veiktie lauku saimniecību struktūras apsekojumi, tostarp jāsedz izmaksas, kas saistītas ar to datubāzu sistēmu pārvaldību, uzturēšanu un izstrādi, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu dalībvalstu iesniegtos datus.

(8)Turklāt pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ir lietderīgi svītrot atsauci uz minēto bijušo dalībvalsti.

(9)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 9 7. pantu.

(10)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2018/1091,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2018/1091 groza šādi:

(1)regulas 13. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu groza šādi:

i)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 2023. un 2026. gada pamatdatu un moduļu datu vākšanu kopējām izmaksām Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz turpmāk norādītās maksimālās summas:”;

ii)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c) pa EUR 2 000 000 Bulgārijai, Vācijai, Ungārijai un Portugālei;”;

(b)panta 5. punktu svītro;

(c)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Savienības finansiālo ieguldījumu šā panta 2. punktā minētajām dotācijām nodrošina Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu vai ar turpmāko Regulu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013.”;

(2)regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Savienības finansējums datu vākšanu programmas īstenošanai par 2023. un 2026. pārskata gadu, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzu sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un izstrādei, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, 2021.–2027. gada periodam, uz ko attiecas 2021.–2027. gada DFS, ir EUR 40 000 000.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Saturs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 10  

⌧ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

⌧ Ierobežots ilgums

–⌧    Spēkā no 01.01.2022. (provizoriski) līdz 31.12.2027.

–⌧    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2022. līdz 2025. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2024. līdz 2028. gadam.

◻ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 11  

⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Neattiecas

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–⌧    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–◻    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–⌧    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–⌧    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1. lpp.).

(2)

   Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(3)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.)

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164.–173. lpp.).

(5)    Eurostat sabiedriskās apspriešanas tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/eurostat/about/opportunities/consultations/eass.    Ziņojums par atklātu sabiedrisko apspriešanu:     http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/6937766/Agricultural-Statistics-Strategy-2020-Report.docx .

(6)     Ietekmes novērtējums , Ietekmes novērtējuma kopsavilkums , Regulējuma kontroles padomes atzinums .

(7)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (2018. gada 18. jūlijs) par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011 (OV L 200, 7.8.2018., 1. lpp.).

(8)

   Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(11)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(12)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(15)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(16)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(17)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(18)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(19)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(20)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(21)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(22)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(23)    AC = līgumdarbinieki, AL = vietējie darbinieki; END = valstu norīkotie eksperti, INT = aģentūras darbinieki; JPD = jaunākie eksperti delegācijās.

(24)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(25)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(26)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.