Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52021PC0321

    Priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS par Portugāles atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

    COM/2021/321 final

    Briselē, 16.6.2021

    COM(2021) 321 final

    2021/0154(NLE)

    Priekšlikums

    PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

    par Portugāles atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

    {SWD(2021) 146 final}


    2021/0154 (NLE)

    Priekšlikums

    PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

    par Portugāles atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Portugāles ekonomiku. Portugāles iekšzemes kopprodukts (IKP uz vienu iedzīvotāju) uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā bija 67 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi Portugāles reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 7,6 % un paredzams, ka 2020. un 2021. gadā tas kopumā samazināsies par 3,9 %. Ilgtermiņa aspekti, kas ietekmē ekonomikas sniegumu vidējā termiņā, cita starpā ir liels ārējais, privātā sektora un valsts sektora parāds un zems ražīguma pieaugums; turklāt investīciju nepietiekamības dēļ ir grūtāk piedalīties zaļās un digitālās pārkārtošanās procesos un pilnībā izmantot šo procesu sniegtās iespējas.

    (2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Portugālei ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Konkrēti, publisko finanšu jomā Padome ieteica veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, uzlabotu publisko finanšu kvalitāti, kas panākams, piešķirot prioritāti izaugsmi veicinošiem izdevumiem, stiprinātu veselības aprūpes sistēmas noturību un nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei. Padome arī ieteica uzlabot iedzīvotāju vispārējo prasmju līmeni (koncentrējoties uz digitālajām prasmēm, un palielināt absolventu skaitu jomās, kas saistītas ar zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku), kā arī atbalstīt kvalitatīvu nodarbinātību un samazināt segmentāciju darba tirgū. Tā arī ieteica Portugālei uzlabot sociālās drošības tīklu iedarbīgumu un atbilstību un garantēt pietiekamu un efektīvu sociālo aizsardzību un ienākumu atbalstu. Tā ieteica koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz inovāciju, dzelzceļa transportu un ostu infrastruktūru, zemām oglekļa emisijām un enerģētikas pārkārtošanu, kā arī uz energotīklu starpsavienojumu paplašināšanu, ņemot vērā reģionālās atšķirības. Turklāt Padome ieteica īstenot pasākumus, kuru mērķis pandēmijas apstākļos ir nodrošināt uzņēmumu piekļuvi likviditātei, pasteidzināt publisko investīciju projektu īstenošanu un veicināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanu. Visbeidzot, tā ieteica veikt reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši samazināt regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kurus rada licencēšana, un samazināt regulatīvos ierobežojumus reglamentētās profesijās, un lai palielinātu administratīvo un nodokļu tiesu, kā arī maksātnespējas un atgūšanas procedūru efektivitāti. Komisija, novērtējusi progresu šo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas brīdī, secina, ka ir pilnībā īstenots ieteikums, saskaņā ar kuru, ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, spēcinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāku atveseļošanu. Ir panākts būtisks progress attiecībā uz ieteikumu īstenot pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, piekļuvi likviditātei.

    (3)Komisija 2021. gada 2. jūnijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 2 5. pantu publiskoja padziļinātu pārskatu par Portugāli. No Komisijas veiktās analīzes bija secināms, ka Portugālē pastāv pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība, kas saistīta ar lielajām neto ārējām saistībām, privātā sektora un valsts parādu un ieņēmumus nenesošo aizdevumu vēl aizvien lielo īpatsvaru zema ražīguma pieauguma apstākļos.

    (4)[Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, tai skaitā izmantojot savus atveseļošanas un noturības plānus, lai cita starpā nodrošinātu politikas nostāju, kas veicina atveseļošanu, un turpinātu konverģences, izturētspējas un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes uzlabošanu. Padomes ieteikumā tika arī ieteikts stiprināt valstu institucionālās sistēmas, nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti, pabeigt EMS izveidi un stiprināt euro starptautisko lomu.] [Ja Padomes ieteikums nav pieņemts līdz Padomes Īstenošanas lēmuma pieņemšanas brīdim, lūdzam svītrot apsvērumu].

    (5)Portugāle 2021. gada 22. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Valstu atbildība par atveseļošanas un noturības plāniem ir pamats šo plānu sekmīgai īstenošanai un ilgstošai ietekmei valstu līmenī, kā arī uzticamībai Eiropas līmenī. Atbilstoši minētās regulas 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

    (6)Ar atveseļošanas un noturības plāniem būtu jātiecas sasniegt ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 3 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta vispārīgie mērķi. Plāniem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.

    (7)Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošana veidos koordinētus investīciju un reformu centienus visā Savienībā. Pateicoties koordinētai un vienlaicīgai šo reformu un investīciju veikšanai un pārrobežu projektu īstenošanai, šīs reformas un investīcijas savstarpēji pastiprinās viena otru un radīs pozitīvu blakusietekmi visā Savienībā. Tāpēc aptuveni viena trešdaļa no ietekmes, kāda mehānismam būs uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu izveidi, būs blakusietekme no citām dalībvalstīm.

    Līdzsvarota reakcija, ar ko sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

    (8)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (reitings “A”) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu un pieprasīto aizdevuma atbalstu.

    (9)Plānā ietverti pasākumi, kas sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, un būtisks skaits plāna komponentu attiecas uz vairākiem pīlāriem. Šāda pieeja palīdz nodrošināt to, ka katrs pīlārs tiek visaptveroši un saskaņoti īstenots. Turklāt, ņemot vērā konkrētos izaicinājumus Portugālē, tiek uzskatīts, īpašā koncentrēšanās uz pārdomātu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī kopējais svērums visos pīlāros ir pienācīgi līdzsvaroti.

    (10)Plānā paredzēts veikt daudzus un dažādus ar klimatu saistītus pasākumus, un aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem komponentiem veicina zaļo pārkārtošanos. Šādi pasākumi cita starpā ir ēku energoefektivitātes palielināšana, rūpniecības dekarbonizācija un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Plānā paredzēts risināt ar digitālo jomu saistītās problēmas daudzās jomās, un aptuveni puse no visiem komponentiem sniedz atbilstošu ieguldījumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā un digitālo tehnoloģiju pieņemšanā ar nolūku veicināt uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmējdarbības izvēršanā ar mērķi sekmēt ražošanas struktūras digitālo pārkārtošanos. Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar digitālo prasmju trūkumu, plānā ietverti pasākumi, kuru mērķis ir modernizēt izglītības, kā arī profesionālās izglītības un apmācības sistēmas, lai cita starpā nodrošinātu tirgus prasībām atbilstošas kvalifikācijas, pavairotu pieaugušo izglītības nozīmīgumu un palielinātu absolventu skaitu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas un matemātikas (STEAM), un jo īpaši IT studiju jomā.

    (11)Plāns ievērojamā mērā aptver trešo pīlāru (pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme), un gandrīz visi komponenti sniedz tiešu ieguldījumu šā pīlāra mērķu sasniegšanā. Gandrīz visi plāna komponenti tieši attiecas uz ekonomisko kohēziju, ražīgumu un konkurētspēju un pievēršas tādām dažādām savstarpēji saistītām problēmām kā, piemēram, ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, sociālo pakalpojumu vispārēja pieejamība, ieguldījums inovācijā, jaunās tehnoloģijās un dekarbonizācijā, sabiedrisko pakalpojumu dematerializācija, kā arī ieguldījums uzņēmumu finansēšanā un kapitāla tirgu attīstībā. Sociālās un teritoriālās kohēzijas dimensijas ir cieši saistītas, jo īpaši mazāk attīstītajos Portugāles reģionos. Reģionālās un vietējās iestādes tiek aicinātas uzņemties vadošo lomu dažādu kopienā balstītu pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot plašu teritoriālo tvērumu tādās jomās kā sociālie mājokļi, bērnudārzi un agrīnā bērnu aprūpe un izglītība, veselības aprūpes nodrošināšana, ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi un sociālie dienas aprūpes centri gados vecākiem cilvēkiem un personām ar invaliditāti saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

    (12)Aptuveni puse no visiem komponentiem veicina veselības, ekonomikas, sociālo un institucionālo noturību, uz ko attiecas tādi pasākumi kā primārās veselības aprūpes, nepārtrauktās aprūpes un paliatīvās aprūpes valsts mēroga tīklu stiprināšana, sociālo mājokļu un cenas ziņā pieņemamu mājokļu nodrošinājums un inovatīvi integrēti sociālie pakalpojumi Lisabonas un Porto lielpilsētu teritorijās. Digitālo tehnoloģiju un sadarbspējas risinājumu pieņemšana stiprina valsts pārvaldes institucionālās spējas un noturību. Uz rīcībpolitiku nākamajai paaudzei attiecas vairāki pasākumi, kuri veido gandrīz vienu trešdaļu no visiem ar to tieši saistītajiem komponentiem un kuriem ir tieša ietekme uz bērniem un jauniešiem, piemēram, tādi kā bērnu aprūpes iestāžu, profesionālās izglītības un apmācības kursu un terciārās izglītības (tostarp STEAM jomā) jaudas palielināšana, jauniešu karjeras un ienākumu izredžu uzlabošana un studentiem paredzētu mājokļu skaita palielināšana augstākās izglītības jomā. To papildina pasākums, kura mērķis ir izglītības digitalizācija un personīgā IT aprīkojuma izplatīšana studentiem.

    Visu vai ievērojamas daļas konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos noteikto problēmu risināšana

    (13)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (reitings “A”), kuras konstatētas attiecīgajos konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, un ieteikumos, kas Portugālei sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

    (14)Var uzskatīt, ka ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, neietilpst Portugāles atveseļošanas un noturības plāna tvērumā, neraugoties uz to, ka Portugāle kopumā ir adekvāti un pietiekami reaģējusi uz neatliekamo vajadzību 2020. un 2021. gadā atbalstīt ekonomiku ar fiskāliem līdzekļiem atbilstīgi vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem. Turklāt, ņemot vērā pielaidi saistībā ar neierastiem apstākļiem, kuru dēļ atļauta pagaidu novirze, ieteikums sasniegt 2020. gadā vidējā termiņa budžeta mērķi vairs nav aktuāls, kam par iemeslu ir gan attiecīgā budžeta perioda beigas, gan tas, ka pandēmijas krīzes kontekstā 2020. gada martā tika iedarbināta Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējā izņēmuma klauzula.

    (15)Plānā ietverts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to daļu, kuras izklāstītas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ko Padome 2019. un 2020. gadā adresēja Portugālei Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši tādās jomās kā publisko finanšu kvalitāte un stabilitāte, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes sistēmas pieejamība un noturība, darba tirgus, izglītība un prasmes, pētniecība, izstrāde un inovācija, klimats un digitālā pārkārtošanās, uzņēmējdarbības vide un tiesu sistēma.

    (16)Plānā ir iekļauta visaptveroša fiskāla strukturāla reforma, kura, paredzams, būtiski uzlabos publisko finanšu kvalitāti un stabilitāti un pastiprinās vispārējo izdevumu kontroli, izmaksu efektivitāti un pienācīgu budžeta plānošanu. Minētajā reformā ir ietverti pakāpeniski pasākumi, kas, paredzams, ļaus pilnībā un efektīvi īstenot 2015. gada budžeta pamatlikumu, saskaņā ar kuru izdevumu pārskatīšana ir Portugāles ikgadējā budžeta plānošanas procesa strukturāla iezīme un ar kuru nodrošina efektivitātes ieguvumu ex post izvērtējumu un stiprina centralizēto iepirkumu. Paredzams, ka minētā reforma arī stiprinās arī valsts uzņēmumu finansiālo stabilitāti, jo tiks īstenots jauns modelis šo uzņēmumu finansiālās situācijas un darbības rezultātu analīzei un publiskošanai, lai tādējādi nodrošinātu laicīgāku, pārredzamāku un visaptverošāku uzraudzību. Saskaņā ar minēto reformu arī paredzēti plānošanas un pārvaldības instrumenti, kas izmantojami, lai palielinātu pārskatatbildību, piemēram, tādi kā pārstrādāti pārvaldības līgumi, kuru mērķis ir plašākā apmērā ieviest uz sniegumu orientētu pārvaldības praksi. Minēto reformu papildina investīcijas informācijas sistēmās publisko finanšu pārvaldībai.

    (17)Ir ietvertas arī reformas un investīcijas, kuru mērķis ir stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību un palīdzēt nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei. Saskaņā ar minētajām reformām un investīcijām it īpaši ir paredzēts stiprināt primārās veselības aprūpes, garīgās veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes dienestu reaģēšanas spējas apvienojumā ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot efektivitāti un mijiedarbību starp dažādiem Nacionālā veselības dienesta elementiem. Konkrēti pasākumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu reģionālo veselības aprūpes sistēmu Madeiras attālajā reģionā un digitalizētu veselības aprūpes sistēmas gan Madeirā, gan Azoru salās. Turklāt valsts slimnīcu pārvaldības modeļa reformas pabeigšana ļauj novērst pamatcēloņus pastāvīgajiem maksājumu kavējumiem valsts slimnīcās. Paredzams, ka reformas rezultātā lielāka slimnīcu autonomija investīciju un darbā pieņemšanas lēmumu ziņā tiks savienota ar pastiprinātu uzraudzību un lielāku pārskatatbildību, tādējādi palīdzot ilgstošā veidā novērst nokavēto maksājumu uzkrāšanos.

    (18)Ar plānu tiek risinātas sociālās problēmas, jo tajā paredzēts ievērojamā apmērā reaģēt uz nepieciešamību uzlabot sociālās drošības tīklu efektivitāti un atbilstīgumu, jo īpaši veicot reformas un investīcijas sociālajos mājokļos un sociālajos pakalpojumos un galveno uzmanību pievēršot vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām ar invaliditāti. Saskaņā ar minētajām reformām un investīcijām paredzēts apstiprināt Valsts mājokļu plānu un Valsts stratēģiju nabadzības apkarošanai, kā arī atbalsta programmu attiecībā uz piekļuvi mājokļiem, kuras ietvaros plānots būvēt jaunas ēkas vai atjaunot esošos mājokļus, izveidot un atjaunot vietas sociālajās iestādēs, stiprināt aprūpi mājās un vietējā kopienā, izveidot sociālās intervences vienības Portugāles kontinentālās daļas pašvaldībās, izstrādāt integrētas programmas nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu atbalstam trūcīgās lielpilsētu apkaimēs un ar digitalizācijas palīdzību padarīt sociālā nodrošinājuma pakalpojumus lietotājiem draudzīgākus.

    (19)Plānā ietvertas reformas un investīcijas, kuru mērķis ir novērst ieilgušās problēmas, kas skar uzņēmējdarbības vidi. Minētās reformas un investīcijas cita starpā paredz samazināt dažādām reglamentētām profesijām piemērojamos ierobežojumus, lai veicinātu konkurenci, pārskatīt uzņēmumu licencēšanas prasības un īstenot “vienreizējas iesniegšanas” principu kontaktos ar valsts pārvaldi, lai tādējādi samazinātu administratīvās izmaksas, modernizēt tiesu sistēmu un padarīt to efektīvāku, vienlaikus izmantojot procedūru digitalizācijas rezultātā iegūto efektivitātes pieaugumu.

    (20)Ir paredzētas ievērojamas investīcijas, lai veicinātu pētniecību un inovāciju, jo īpaši izstrādājot inovācijas programmas galvenajās nozarēs, tostarp “zaļās” programmas, kuru mērķis ir stiprināt saikni starp uzņēmējdarbību un zinātni. Paredzētas arī investīcijas, lai veicinātu pētniecību un inovāciju ilgtspējīgā lauksaimniecībā. Plānā arī ietvertas investīcijas uzņēmumu rekapitalizācijā, piemēram, īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības izveide, kura pēc tam veiks investīcijas dzīvotspējīgos Portugāles uzņēmumos pamatkapitāla un kvazikapitāla finansējuma veidā.

    (21)Plāns būtiski palīdz risināt ar klimata pārkārtošanos saistītās problēmas. Tajā ir ietvertas investīcijas pētniecībā un inovācijā ražošanas nozaru dekarbonizācijai, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir gan privātajā, gan publiskajā sektorā uzlabot ēku energoefektivitāti. Paredzams, ka plāna rezultātā pilsētu transports kļūs ilgtspējīgāks, kas tiks panākts, stiprinot sabiedriskā transporta pārvaldības iestādes un veicot investīcijas metro tīklu, kā arī vieglā dzelzceļa un ekspresautobusu sistēmu paplašināšanā Lisabonas un Porto lielpilsētu teritorijās un iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus, kuri tiks izmantoti sabiedriskā transporta parkā. Pasākumu mērķis ir arī veicināt investīcijas atjaunojamos energoresursos Portugāles kontinentālajā daļā un Madeiras un Azoru salu attālajos reģionos. Ar nozīmīgām reformām un investīcijām būtu jāaizsargā meži, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi. Paredzams, ka ainavu plānošanas un pārvaldības programmās tiks modelēta neaizsargāto teritoriju vēlamā ainava, lai palielinātu šo teritoriju noturību pret riskiem, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām, jo īpaši ugunsgrēkiem lauku apvidos un bioloģiskās daudzveidības zudumu, un lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un teritoriālo kohēziju, kas panākams, palielinot lauksaimniecības platību vidējo lielumu, mainot zemes izmantojumu un plānojot jaunas saimnieciskās darbības.

    (22)Plāns ievērojamā apmērā palīdz risināt ar digitālo pārkārtošanos saistītās problēmas gan Portugāles kontinentālajā daļā, gan Madeiras un Azoru salu attālajos reģionos. Uzņēmumu digitalizācijas jomā tiek plānotas būtiskas reformas un investīcijas, lai ieviestu digitālās tehnoloģijas un procesus. Investīcijas un reformas izglītības, kā arī profesionālās izglītības un apmācības sistēmās lielā mērā ir vērstas uz to, lai pielāgotu mācību programmas, mācīšanas metodes un resursus tādu digitālo prasmju nodrošināšanai, kuras ir pielāgotas dažādu grupu, piemēram, skolnieku, skolotāju, darba ņēmēju, uzņēmumu un civildienesta ierēdņu, konkrētajām vajadzībām. Citas nozīmīgas reformas un investīcijas ir vērstas uz publiskās pārvaldes digitalizāciju, veicot darbības, kas paredzētas vispārējās valsts pārvaldes, tiesu sistēmas un publisko finanšu pārvaldības jomā, lai publisko pārvaldi padarītu efektīvāku, noturīgāku un pieejamāku iedzīvotājiem.

    (23)Risinot iepriekš minētās problēmas, ir paredzams, ka plāns arī palīdzēs koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību 4 , kura saistīta ar lielajām neto ārējām saistībām un privātā sektora un valsts parādu lielā ieņēmumus nenesošo aizdevumu īpatsvara un zema ražīguma pieauguma apstākļos.

    Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomikas, sociālajā un institucionālajā noturībā

    (24)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski (reitings “A”) palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

    (25)Komisijas dienestu veiktā simulācija liecina, ka plānam ir potenciāls līdz 2026. gadam palielināt Portugāles IKP par 1,5 %–2,4 % 5 . Portugāles atveseļošanas un noturības plānā ir ietverts vērienīgs reformu un investīciju kopums, kura mērķis ir novērst valsts neaizsargātību pret satricinājumiem un stiprināt tās ekonomisko, institucionālo un sociālo noturību. Reformas, kas novērš institucionālos trūkumus un veicina konkurenci, apvienojumā ir ievērojamām investīcijām aktīvā darba tirgus politikā, pētniecībā un izstrādē, inovācijā un digitalizācijā ir vērstas uz konstatēto problēmu pamatcēloņiem, un paredzams, ka tās uzlabos valsts konkurētspēju un ražīgumu.

    (26)Paredzams, ka galveno ieguldījumu gan izaugsmē, gan nodarbinātībā sniegs investīcijas un reformas inovācijā, izglītībā (tostarp digitālajās prasmēs un profesionālajā apmācībā), rūpniecības dekarbonizācijā, uzņēmumu digitalizācijā un kapitalizācijā, kā arī mājokļos. Citas galvenās veicamo pasākumu jomas citas starpā ir veselības aprūpe, transporta infrastruktūra, mežsaimniecība un ūdens resursu apsaimniekošana, valsts pārvaldes kvalitāte un jauda, tostarp publisko finanšu pārvaldība, tiesu pakalpojumi un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

    (27)Plānā paredzēti nozīmīgi pasākumi, kuru mērķis ir risināt ilgstošas sociālās problēmas un kuri būtiski ietekmē arī teritoriālo dimensiju un plaisu starp laukiem un pilsētām, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Portugālē un Savienībā. Minētie pasākumi attiecas uz nepieciešamību stiprināt veselības aprūpes pakalpojumu reaģētspēju un pieejamību, ņemot vērā straujo sabiedrības novecošanu, kā arī uz nepieciešamību nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un sociālajiem mājokļiem. Būtu arī jānovērš sociālā neaizsargātība, piedāvājot plašu sociālo pakalpojumu klāstu, kuru ietvaros galvenā uzmanība tiek veltīta vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, etniskajām minoritātēm un migrantiem, un īstenojot integrētas programmas, lai atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošas kopienas, kas atrodas trūcīgās lielpilsētu apkaimēs. Ar minētajiem pasākumiem būtu jāstiprina sabiedriskā transporta tīkli pilsētu teritorijās, kas ir īpaši svarīgi nelabvēlīgā situācijā esošiem darba ņēmējiem, kuri nokļūšanai uz darbu izmanto sabiedrisko transportu, un jāstiprina darba tiesības, it īpaši attiecībā uz nestandarta darba līgumiem, kas saistīti ar digitālo ekonomiku. Šie pasākumi palīdzēs īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kas tika apstiprināts 2021. gada 7. maijā notikušajā Porto samitā, un paredzams, ka tie palīdzēs uzlabot sociālo rezultātu pārskata rādītāju līmeni.

    (28)Svarīgi pasākumi ir vērsti uz bērniem un jauniešiem, piemēram, pasākumi, kuru mērķis ir palielināt bērnudārzu un bērnu aprūpes pakalpojumu jaudu un kuri sekmē pastāvīgu kvalitatīvu darbvietu radīšanu jauniešiem. Plānam būtu arī jāveicina uzņemšana terciārās izglītības kursos, it īpaši STEAM disciplīnās, un tādu augstākās izglītības iestāžu tīkla izveide, kuras piedāvā pēcdiploma kursus ar nelielu ilgumu. Ar pasākumiem būtu jāatbalsta arī digitālo tehnoloģiju integrācija pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmā, klasēs izmantojot digitālos resursus, digitalizējot mācību saturu un izveidojot laboratorijas ar tādu izglītības tehnoloģiju palīdzību kā, piemēram, programmējami roboti.

    Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

    (29)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem (reitings “A”) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē 6 (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

    (30)Attiecībā uz katru reformu un investīciju atveseļošanas un noturības plānā ir nodrošināts, ka netiek nodarīts būtisks kaitējums nevienam no sešiem vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, proti, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība, aprites ekonomika, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Portugāle saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajiem norādījumiem par principu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C 58/01) sniedza atbilstošu pamatojumu. Attiecīgos gadījumos Portugāle ir ierosinājusi riska mazināšanas pasākumu īstenošanu, lai novērstu būtisku kaitējumu, un tas būtu jānodrošina, izmantojot attiecīgos atskaites punktus.

    (31)Īpaša uzmanība ir veltīta pasākumiem, kuru ietekme uz vides mērķiem rūpīgi jāpārbauda. 7. komponentā (Infrastruktūra) ir iekļauti četri pasākumi, kuru ietvaros paredzēts būvēt vai modernizēt autotransporta infrastruktūru (RE-C7-I2, I3, I4 un I5). Lai novērstu būtisku kaitējumu klimata pārmaiņu mazināšanas un piesārņojuma novēršanas un kontroles mērķiem, Portugāles atveseļošanas un noturības plānā kā papildu pasākums ir ietverta investīcija RE-C7-I0 (Elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla paplašināšana). Ar tās palīdzību būtu jādekarbonizē autotransports, līdz 2025. gadam ierīkojot 15 000 sabiedrībai pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas. Līdzīgā kārtā attiecībā uz ūdens apsaimniekošanas pasākumiem 9. komponentā (Ūdens apsaimniekošana, TC-C9-I1 un I2), kuru ietvaros ir paredzēta dambja un atsāļošanas iekārtas būvniecība un apūdeņošanas un ūdens ieguves pasākumu īstenošana, Portugālei būtu arī turpmāk jānodrošina, ka videi netiek nodarīts būtisks kaitējums, īstenojot ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, kas attiecas uz minētajiem pasākumiem atbilstīgi ES tiesību aktiem vides jomā, tostarp Ūdens pamatdirektīvai (2000/60/EK). Tā mērķis jo īpaši ir nepieļaut būtisku ietekmi uz attiecīgajiem ūdensobjektiem, kas apdraudētu vai aizkavētu mērķi, proti, sasniegt ūdensobjektu labu stāvokli vai labu potenciālu. Tā mērķis ir arī nodrošināt, ka pasākumi negatīvi neietekmē aizsargājamas dzīvotnes un sugas, kas ir tieši atkarīgas no attiecīgā ūdensobjekta.

    Ieguldījums zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības sekmēšanā

    (32)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (reitings “A”) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 37,9 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā minēto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu atveseļošanas un noturības plāns atbilst informācijai, kas ietverta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam.

    (33)Paredzams, ka reformas un investīcijas ievērojami sekmēs Portugāles nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam (NEKP 2030) un oglekļneitralitātes ceļvedī līdz 2050. gadam noteikto mērķu sasniegšanu dekarbonizācijas un enerģētikas pārkārtošanas jomā, tādējādi palīdzot sasniegt attiecīgi Savienības klimata mērķrādītāju un mērķi. Sešpadsmit komponentos ir ietverti pasākumi, kas veicina klimata mērķa sasniegšanu, un sešpadsmit komponentos ir iekļauti pasākumi, kuri veicina vides mērķu, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sasniegšanu. Paredzams, ka bioloģiskā daudzveidība tiks stiprināta, jo īpaši uzlabojot mežu apsaimniekošanu, risinot problēmas, kas izriet no plašām neapsaimniekotām monokultūru teritorijām un augsta ugunsgrēku riska, vai veicinot ilgtspējīgu zilo ekonomiku. Paredzams, ka šo ierosināto pasākumu īstenošanai būs ilgstoša ietekme, jo īpaši tāpēc, ka tiks veicināta zaļā pārkārtošanās, bioloģiskās daudzveidības stiprināšana un vides aizsardzība.

    (34)Lielu daļu no ieguldījuma klimata jomā veido darbības energoefektivitātes jomā. Ievērojamu ieguldījumu klimata vai vides jomā nodrošina arī investīcijas ilgtspējīgā pilsētu transportā vai pasākumos, kuru mērķis ir pielāgošanās klimata pārmaiņām un to novēršana. Klimata un vides mērķu sasniegšanu veicina arī pētniecības un inovācijas procesi, kas vērsti uz mazoglekļa ekonomiku, noturību pret klimata pārmaiņām un spēju pielāgoties tām, kā arī uz meža un ūdens apsaimniekošanas pasākumiem. Reformu mērķis ir veicināt rūpniecības dekarbonizāciju, attīstīt ilgtspējīgākus ražošanas procesus un uzlabot transporta plānošanu.

    Ieguldījums digitālās pārkārtošanās sekmēšanā

    (35)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kuru gadījumā ir paredzams, ka tie lielā mērā (reitings “A”) efektīvi sekmēs digitālo pārkārtošanos vai palīdzēs risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 22,1 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā minēto metodiku.

    (36)Kopumā četrpadsmit komponentos ir ietverti pasākumi, kas ar plašas, transversālas pieejas palīdzību palīdz sasniegt digitālo mērķi, savukārt četri komponenti pilnībā attiecas uz digitālo pārkārtošanos. Būtiskas reformas un investīcijas tiek plānotas uzņēmumu digitalizācijas, kā arī digitālo prasmju nodrošināšanas jomā. Citu nozīmīgu reformu un investīciju mērķis ir valsts pārvaldes, tiesu sistēmas un publisko finanšu pārvaldības digitalizācija. Citas investīcijas ir vērstas uz konkrētu nozaru digitalizāciju, piemēram, tādu kā pamatizglītība un vidējā izglītība, veselības aprūpe, kultūra un mežu apsaimniekošana.

    (37)Papildus digitālās pārkārtošanās sekmēšanai šīs investīcijas arī pievēršas problēmām, kas saistītas ar iedzīvotāju prasmju līmeni, jo īpaši ar digitālo pratību pieaugušo iedzīvotāju vidū un nepieciešamību pielāgot prasmes mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Investīcijas arī palīdz risināt problēmas, kas saistītas ar vienlīdzīgu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, kā arī ar kvalitatīvu izglītību un apmācību.

    (38)Paredzams, ka atveseļošanas un noturības plānā ietvertajām reformām un investīcijām būs ilgstoša ietekme, jo īpaši uz Portugāles valsts pārvaldes digitālo pārkārtošanos, tiesu sistēmu, sociālajiem pakalpojumiem, uzņēmējdarbības struktūru, iedzīvotāju prasmju līmeni un uz valsts mēroga un reģionālajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

    Ilgstoša ietekme

    (39)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (reitings “A”) būs ilgstoša ietekme uz Portugāli.

    (40)Plānā ir izklāstītas strukturālas izmaiņas valsts pārvaldē, mājokļu jomā, uzņēmumu kapitalizācijā un inovācijā, tiesu sistēmā, stingri reglamentētās profesijās un valsts pārvaldes digitalizācijā. Pasākumi, kas aptver dažādus plāna komponentus, daudzos gadījumos ir paredzēti tam, lai paaugstinātu attiecīgo iestāžu digitalizācijas līmeni, un paredzams, ka tam būs ilgstoša ietekme uz pakalpojumu kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi.

    (41)Investīciju jomā ir sagaidāmas ilgstošas strukturālās pārmaiņas, kam par iemeslu būs valsts attīstību veicinošās bankas Banco Português de Fomento izveide, kapitalizācija un darbības jomas paplašināšana. Paredzams, ka ierosinātais bankas kapitalizācijas palielinājums atvieglos piekļuvi finansējumam, it īpaši krīzes skartajiem MVU, un ilgtermiņā veicinās konkurētspēju un darbvietu izveidi. Citi svarīgi politikas mērķi ir zināšanu un tehnoloģiju nodošana uzņēmumiem, produktu un pakalpojumu dažādošana un pētniecībai un izstrādei paredzēto investīciju līmeņa sasniegšana 3 % apmērā no IKP līdz 2030. gadam. Visbeidzot, rūpniecības dekarbonizācijas investīciju un politikas mērķis ir uzlabot rūpniecības energoefektivitāti un samazināt Portugāles ekonomikas importa apmēru, tādējādi vairojot valsts konkurētspēju un izaugsmes potenciālu un vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus.

    (42)Plāna ilgstošo ietekmi var arī pastiprināt, izveidojot sinerģiju starp šo plānu un citām, ar kohēzijas politikas fondu līdzekļiem finansētām programmām, proti, tad, ja ievērojamā apmērā tiktu risinātas dziļi iesakņojušās teritoriālās problēmas un veicināta līdzsvarota attīstība.

    Uzraudzība un īstenošana

    (43)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga (reitings “A) kārtība, kas nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.

    (44)Administratīvai struktūrai “Estrutura de Missão Recuperar Portugal” (“darba grupa Recuperar Portugal”) būtu jāuzrauga un jāīsteno plāns. . Tās pienākumi ir skaidri definēti un izklāstīti valsts tiesību aktos, kas nodrošina stabilu koordinācijas un ziņošanas mehānismu starp šo struktūru un citām struktūrām, kuras atbild par investīciju un reformu īstenošanu dažādo komponentu ietvaros. Minētās darba grupas pienākumi ir skaidri noteikti, un tai ir pienācīga struktūra plāna īstenošanai, progresa uzraudzībai un ziņošanai par to. Darba grupai vajadzētu būt izveidotai līdz plāna īstenošanas beigām.

    (45)Portugāles plāna atskaites punkti un mērķrādītāji veido piemērotu sistēmu plāna īstenošanas uzraudzībai. Tie ir pietiekami skaidri un visaptveroši, lai nodrošinātu, ka to izpildi var izsekot un pārbaudīt. Portugāles iestāžu aprakstītie pārbaudes mehānismi, datu apkopošana un pienākumi šķiet pietiekami stabili, lai pēc atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas pienācīgi pamatotu izmaksu pieprasījumus. Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecas arī uz jau pabeigtiem pasākumiem, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar regulas 17. panta 2. punktu. Šo atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde laika gaitā ir nepieciešama, lai pamatotu maksājuma pieprasījumu.

    (46)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 34. pantam. Tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros var pieprasīt tehnisko atbalstu, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot savu plānu.

    Izmaksu aprēķināšana

    (47)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā pamatots (reitings “B”) un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

    (48)Portugāle ir iesniegusi atsevišķas izmaksu aplēses par visām atveseļošanas un noturības plānā ietvertajām investīcijām un reformām kopā ar saistītajām izmaksām. Izmaksu sadalījums parasti ir sīki izstrādāts un labi pamatots. Aplēšu pamatā lielākoties ir salīdzinājumi ar iepirkuma līgumiem par līdzīgiem pakalpojumiem, līdzīgām investīcijām vai līdzīga rakstura apspriešanos ar tirgus dalībniekiem. Novērtējums par izmaksu aplēsēm un apliecinošajiem dokumentiem liecina, ka lielākā daļa izmaksu ir pamatotas un ticamas. Tomēr tas, ka izmantotā metodika dažkārt nav pietiekami labi izskaidrota un ka saikne starp pamatojumu un pašām izmaksām nav pilnīgi skaidra, liedz izmantot šajā novērtējuma kritērijā reitingu “A”. Visbeidzot, atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīgas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

    Finanšu interešu aizsardzība

    (49)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi un šajā lēmumā paredzētie papildu pasākumi pienācīgi (reitings “A”) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu saskaņā ar minēto regulu un citām Savienības programmām. Minētais neskar to citu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt un nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības finanšu aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092.

    (50)Plānā aprakstītās iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir stabili procesi un struktūras, un tajā ir skaidri noteikti dalībnieki (iestādes/struktūras) un to uzdevumi un pienākumi iekšējās kontroles uzdevumu izpildē. Valsts mēroga pārvaldība tiks centralizēti veikta darba grupā Recuperar Portugal. Par plāna īstenošanu tiks noslēgti līgumi ar publiskām aģentūrām vai struktūrām, vai starpniekiem, kas ir atbildīgi decentralizētā līmenī. Kontroles sistēma un citi attiecīgie pasākumi, tostarp datu par galasaņēmējiem vākšana un pieejamības nodrošināšana, ir pienācīgi.

    (51)Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai, uzraudzībai un kontrolei Portugāle izmantos IT rīkus. IT rīku funkcijas ir skaidri aprakstītas plānā. Portugāle ir norādījusi, ka, pirms Eiropas Komisijai tiks iesniegts pirmais maksājuma pieprasījums (izņemot priekšfinansējumu), Finanšu ģenerālinspekcija (IGF) veiks pirmo revīziju par atveseļošanas un noturības plāna pārvaldības un kontroles sistēmu.

    Plāna saskaņotība

    (52)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā lielā mērā (reitings “A”) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

    (53)Visā Portugāles atveseļošanas un noturības plānā ir izklāstīts stratēģisks un konsekvents redzējums, atainojot saskaņotību starp komponentiem un starp atsevišķiem pasākumiem. Katrā komponentā paredzētās reformas un investīcijas ir konsekventas un savstarpēji pastiprinošas, un starp komponentiem pastāv sinerģija un papildināmība. Neviens pasākums, kas ierosināts kādā komponentā, nav pretrunā vai apdraud citu komponentu efektivitāti, un nav konstatētas neatbilstības vai pretrunas starp dažādiem komponentiem.

    Līdztiesība

    (54)Plānā ir iekļauta virkne pasākumu, kas, paredzams, palīdzēs risināt problēmas dzimumu līdztiesības jomā un attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām visiem. Minētie pasākumi ietver reformas, kuru mērķis ir apkarot sieviešu un vīriešu darba samaksas nevienlīdzību un profesionālo segregāciju, kā arī pasākumus jaunu sieviešu piesaistīšanai STEAM studiju jomās. Plāna daļā, kura attiecas uz sociālās politikas pasākumiem, ir ietverta Valsts stratēģija personu ar invaliditāti iekļaušanai, kā arī Valsts stratēģija nabadzības apkarošanai.

    Drošības pašnovērtējums

    (55)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu ir iesniegts drošības pašnovērtējums attiecībā uz investīcijām savienojamībā un digitālajās spējās. Pašnovērtējumā ir sniegta risku un mazināšanas pasākumu matrica. Kopumā ir identificēti astoņpadsmit iespējamie riski, tostarp atkarība no piegādātājiem, augsta riska piegādātāji, bažas kiberdrošības jomā un kritiski svarīgu sistēmu traucējumi. Matricā apzināti trīspadsmit riska mazināšanas pasākumi, kas jāievieš, lai vērstos pret iespējamiem riskiem, tostarp prasība, saskaņā ar kuru pakalpojumu sniedzējiem ir vajadzīga drošības pielaide, ierobežojumu piemērošana piegādātājiem, kas tiek uzskatīti par augsta riska piegādātājiem, vairāku piegādātāju izmantošanas stratēģijas un rezerves sistēmas kritiski svarīgu funkciju gadījumā.

    Pārrobežu un vairāku valstu projekti

    (56)Atveseļošanas un noturības plānā ir ietvertas pārrobežu mēroga investīcijas tieslietu jomā. Ar plānu tiks paātrināta un attīstīta sodāmības reģistru informācijas sadarbspēja Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) ietvaros, un tas ļaus publicēt un meklēt savietojamus tiesu nolēmumus, izmantojot Eiropas judikatūras identifikatoru (ECLI). Saskaņā ar plānu tiek arī atvieglota informācijas apmaiņa starp tiesu iestādēm uz projekta e-CODEX pamata un uzlabota sadarbība Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmā (EUCARIS), kā arī tādu pārrobežu mēroga identificēšanas resursu ietvaros kā, piemēram, eIDAS. Citas pārrobežu mēroga iniciatīvas ir paredzētas uzņēmējdarbības digitalizācijas jomā, kur plānots izveidot 16 “Digitālās inovācijas centrus” (vienas pieturas aģentūras), kas, izmantojot digitālās tehnoloģijas, palīdzēs uzņēmumiem uzlabot uzņēmējdarbības/ražošanas procesus, produktus vai pakalpojumus. Paredzams, ka plānā ietvertie centri veicinās Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla izveidi. Cita veida pārrobežu sadarbība var notikt arī ūdeņraža jomā. Portugāle sadarbojas ar citām dalībvalstīm, lai izstrādātu iespējamu svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) ūdeņraža jomā. Paredzams, ka plānā ietvertie ūdeņraža jomas projekti tieši vai netieši veicinās šo iniciatīvu.

    Apspriešanās process

    (57)Par plānu notika plašas debates, oficiālas sabiedriskās apspriešanas un tematiski semināri, kuros piedalījās valdības locekļi. Līdztekus šim sabiedriskās apspriešanās procesam valdība rīkoja vairākas apspriešanās ar institucionālajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar Ekonomikas un sociālo lietu padomi, Teritoriālās koordinācijas padomi un Nacionālo veselības padomi. Reaģējot uz otrajā sabiedriskajā apspriešanā saņemtajām rakstiskajām piezīmēm, valdība veica plānā vairākas izmaiņas, tostarp ieviešot šādus divus jaunus komponentus: 4. komponents (Kultūra) un 10. komponents (Jūra).

    (58)Plāna īstenošanas nolūkā Portugāle izveidoja Valsts uzraudzības komisiju, kurā darbojas sociālo partneru pārstāvji un svarīgākie pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, kas var sniegt ieteikumus plāna īstenošanai. Turklāt plāna īstenošanu varēs kontrolēt arī sabiedrība ar Pārredzamības portāla palīdzību. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku atbildību, ir svarīgi iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, ieskaitot sociālos partnerus, visā plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitā.

    Pozitīvs novērtējums

    (59)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Portugāles atveseļošanas un noturības plānu un konstatējusi, ka plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu, šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami plāna īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma veidā Savienība dara pieejamu plāna īstenošanai.

    Finanšu iemaksa

    (60)Portugāles atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 16 643 679 377 EUR. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Portugālei pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Portugāles atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Portugālei pieejamo finanšu iemaksas summu.

    (61)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Portugālei aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Portugālei paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

    (62)Portugāle turklāt ir pieprasījusi aizdevuma atbalstu, lai sekmētu papildu reformas un investīcijas. Portugāles pieprasītā aizdevuma apjoms nepārsniedz 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās. Atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa pārsniedz Portugālei pieejamo finanšu iemaksu un pieprasīto aizdevuma atbalstu, kopā ņemtiem.

    (63)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 7 5. pantu. Atbalsts būtu jāizmaksā vairākos maksājumos, tiklīdz Portugāle ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

    (64)Portugāle ir pieprasījusi priekšfinansējumu 13 % apmērā no finanšu iemaksas un 13 % apmērā no aizdevuma. Minētā summa būtu jādara pieejama Portugālei ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem, un minētās regulas 15. panta 2. punktā paredzētais aizdevuma nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem.

    (65)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības fondu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants
    Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana

    Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Portugāles atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar aizdevuma izmaksu saistītie papildu atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

    2. pants
    Finanšu iemaksa

    1.Savienība Portugālei neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 13 907 294 284 EUR 8 . Tiek darīti pieejami 9 758 504 454 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Portugālei aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 4 148 789 829 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

    2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Portugālei dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 1 807 948 257 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 procentiem no finanšu iemaksas. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

    3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

    4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Portugāle ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

    3. pants
    Aizdevuma atbalsts

    1.Savienība Portugālei dara pieejamu aizdevumu, kura maksimālā summa ir 2 699 000 000 EUR.

    2.Šo aizdevuma atbalstu Komisija Portugālei izmaksā pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 350 870 000 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums, kas atbilst 13 procentiem no aizdevuma. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

    3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 15. panta 2. punktā paredzētais aizdevuma nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

    4.Daļas izmaksā saskaņā ar aizdevuma nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Portugāle ir apmierinoši sasniegusi papildu atskaites punktus un mērķrādītājus, kas attiecas uz aizdevumu un bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji, kas attiecas uz aizdevumu, tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

    4. pants
    Adresāts

    Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

    Briselē,

       Padomes vārdā –

       priekšsēdētājs

    (1)    OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.
    (2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).
    (3)    Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).
    (4)    Šī makroekonomikas nelīdzsvarotība attiecas uz ieteikumiem, kas 2019. un 2020. gadā sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu.
    (5)    Šādas simulācijas atspoguļo NGEU vispārējo ietekmi, kas ietver arī finansējumu REACT-EU, un lielāku finansējumu programmai “Apvārsnis”, InvestEU, TPF, lauku attīstībai un RescEU. Šāda simulācija neietver strukturālo reformu iespējamo pozitīvo ietekmi, kas var būt būtiska.
    (6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020,, 13. lpp.).
    (7)    OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.
    (8)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Portugāles izdevumu proporcionāla daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā paredzēto metodiku.
    Top

    Briselē, 16.6.2021

    COM(2021) 321 final

    PIELIKUMS

    dokumentam

    Priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam

    par Portugāles atveseļošanas un noturības plāna apstiprināšanu un novērtēšanu

    {SWD(2021) 146 final}


    PIELIKUMS

    1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

    1. Reformu un investīciju apraksts

    A. KOMPONENTS NR. 1 Valsts veselības dienests

    Šis Portugāles atveseļošanas un noturības plāna komponents risina vairākas problēmas, ar kurām Portugāles veselības sistēma pašlaik saskaras attiecībā uz pašreizējām un mainīgajām veselības aprūpes vajadzībām un saistītajām izmaksām. Pirmkārt, Portugāles negatīvās demogrāfiskās tendences, ko raksturo paātrināta novecošanās un ar to saistītās ilgtermiņa aprūpes vajadzības, sakrīt ar mainīgajiem slimību modeļiem, hronisko un deģeneratīvo slimību pieaugošo slogu, kā arī aizvien lielāku multimorbiditāti. Otrkārt, Portugālē joprojām ir ievērojama mirstība, no kuras ir iespējams izvairīties, un 65 gadu vecumā ir salīdzinoši maz veselīgas dzīves gadu. Treškārt, ir pieejamas iespējas pievērst lielāku uzmanību veselības veicināšanai un slimību profilaksei, vienlaikus novēršot veselības aprūpes pakalpojumu sadrumstalotību un nepilnības veselības aprūpes pieejamībā. Ceturtkārt, maksājumu apjoms par veselības aprūpi no savas kabatas ir starp augstākajiem ES, un ziņotais medicīniskās aprūpes finansiālais slogs ir salīdzinoši augsts. Visbeidzot, Portugāles Valsts veselības dienests gadiem ilgi ir saskāries ar sarežģītu finanšu situāciju. Konkrētāk, Portugālē ir notikuši atkārtoti valdības veikti valsts slimnīcu glābšanas pasākumi, un tai nav izdevies izvairīties no sistemātiska apburtā loka attiecībā uz slimnīcu parādsaistībām, izraisot domino efektu uz attiecībām piegādes ķēdē.

    Komponenta galvenais mērķis ir stiprināt Portugāles Valsts veselības dienesta reaģēšanas spējas, lai reaģētu uz demogrāfiskajām un epidemioloģiskajām pārmaiņām valstī, uz terapeitisko un tehnoloģisko inovāciju un uz pieaugošo veselības aprūpes pieprasījuma un ar to saistīto izmaksu tendenci. Šajā nolūkā komponenta mērķis ir stiprināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu galveno lomu Valsts veselības dienesta vispārējā struktūrā, izvērst ilgtermiņa un garīgās veselības aprūpes pakalpojumus un palielināt efektivitāti, pabeidzot valsts slimnīcu pārvaldības modeļa reformu un virzot uz priekšu veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju.

    Komponents atbalsta pievēršanos konkrētai valstij adresētajam ieteikumam par vispārējo izdevumu kontroles, izmaksu efektivitātes un pienācīgas budžeta plānošanas pastiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot kavēto maksājumu līmeņa ilgstošai samazināšanai slimnīcās (2019. gada 1. KVAI), kā arī konkrētai valstij adresētajam ieteikumam par veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu kvalitatīvai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei (2020. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    A.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r01: Primārās veselības aprūpes reforma

    Reformas vispārējais mērķis ir nostiprināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu galveno lomu Valsts veselības dienesta vispārējā struktūrā, reaģējot uz iedzīvotāju veselības vajadzībām. Šajā nolūkā reformas mērķis ir pievērsties sešām prioritātēm: i) padziļināt skrīninga un agrīnas diagnosticēšanas spējas, konkrētāk, visbiežāk sastopamajām patoloģijām; ii) stiprināt primārās aprūpes reaģēšanas spējas, izveidojot proaktīvākus veselības aprūpes centrus ar paplašinātu pakalpojumu klāstu un intervences jomām, kā arī labāk integrējot tos ar citiem aprūpes līmeņiem, un pielāgojot procesus katra lietotāja individuālajām īpatnībām un ar to saistītajai dzīves videi, samazinot klīniskās prakses lielo dažādību (tostarp attiecībā uz ambulatoro zāļu izrakstīšanu), uzlabojot klīnisko nosūtīšanu starp dažādiem veselības aprūpes līmeņiem un cenšoties panākt efektivitātes pieaugumu, ierobežojot pakalpojumu dublēšanos vai neefektīvas, neatbilstošas vai zemas vērtības aprūpes sniegšanu; iii) koriģēt reģionālās un vietējās asimetrijas primārās veselības aprūpes pakalpojumos pieejamo iekārtu un aprīkojuma ziņā; iv) atbalstīt uz kopienu balstītu reakciju un izveidot atbalsta programmas lietotājiem un viņu ģimenēm, labāk iesaistot iedzīvotājus un kopienas, tostarp pabeidzot veselības aprūpes pienākumu nodošanu no centrālās pārvaldes iestādēm uz vietējām pašvaldībām; v) uzlabot veselības aprūpes darbinieku prasmes, stiprināt daudzdisciplināru komandas darbu un palielināt profesionāļu, tostarp speciālistu, skaitu; vi) īstenot Valsts veselības dienesta digitālo pāreju un izmantot tās potenciālu, lai modernizētu un vienkāršotu veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu. Tādējādi šī reforma nodrošina labākus pamatnosacījumus saistītajām investīcijām primārajos veselības aprūpes pakalpojumos.

    Reforma ietver vairāku leģislatīvo un regulatīvo pasākumu īstenošanu, lai: i) paplašinātu veselības centru grupu pienākumus un darbības jomu, kā arī to veidojošo funkcionālo vienību tipoloģiju; ii) pārskatītu funkcionālo vienību organizācijas un darbības tiesisko režīmu, kā arī shēmas ar stimuliem, kas piešķirami elementiem, kuri šīs vienības veido; iii) izstrādāt riska stratifikācijas instrumentu, lai atbalstītu klīnisko pārvaldību veselības centru grupu funkcionālajās vienībās; iv) pabeigtu pienākumu nodošanu veselības aprūpes jomā no centrālās pārvaldes uz vietējām pašvaldībām.

    Ar reformu saistīto atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r02: Garīgās veselības aprūpes reforma

    Šīs reformas vispārējais mērķis ir uzlabot garīgo veselību Portugālē. Šajā nolūkā reforma ir strukturēta, pamatojoties uz piecām darbības jomām: i) deinstitucionalizēt pacientus, kas uzturas psihiatriskajās slimnīcās vai sociālās aprūpes iestādēs; ii) pabeigt vietējo garīgās veselības aprūpes pakalpojumu valsts tvērumu stacionārās, ambulatorās un vietējās aprūpes jomā; iii) paplašināt integrētās tālākās aprūpes valsts tīklu, galveno uzmanību pievēršot garīgajai veselībai; iv) reorganizēt tiesu ekspertīzes psihiatriskos pakalpojumus; v) īstenot reģionālos veselības aprūpes plānus demences jomā.

    Konkrētāk, reforma ietver pašreizējā Garīgās veselības likuma pārskatīšanu, ar kuru nosaka Portugāles garīgās veselības politikas vispārējie principi un reglamentē cilvēku ar psihiskiem traucējumiem obligāta internēšana, un Dekrētlikuma par garīgo veselību pārskatīšanu, kurā nosaka pamatprincipus garīgās veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanai, pārvaldībai un novērtēšanai. Cita starpā šajās tiesību normās ievieš šādas izmaiņas: i) iekļauj tiesību aktos principus, kas izklāstīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām; ii) palielina vietējo garīgās veselības aprūpes pakalpojumu autonomiju un pareizu pārvaldību, izveidojot integrētus atbildības centrus. Tādējādi šī reforma nodrošina būtiskus pamatnosacījumus saistītajām investīcijām garīgās veselības aprūpes pakalpojumos.

    Ar reformu saistīto atskaites punktu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

    Reforma RE-r03: Valsts slimnīcu pārvaldības modeļa reformas pabeigšana

    Reformas vispārējais mērķis ir palielināt Valsts veselības dienesta slimnīcu efektivitāti. Šajā nolūkā tās mērķis ir: i) reformēt valsts slimnīcu organizāciju un iekšējo pārvaldību; ii) pārkonfigurēt slimnīcu tīklu atbilstoši kapacitātes plānošanai saistībā ar pakalpojumu pieprasījumu un cilvēkresursu un infrastruktūras piedāvājumu; iii) uzlabot saikni ar citiem Valsts veselības dienesta elementiem, proti, primārās un garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī ar paliatīvās un integrētas nepārtrauktas aprūpes tīkliem; iv) iesaistīt veselības aprūpes speciālistus un starpniecības struktūras valsts slimnīcu pārvaldībā; v) reakciju koncentrēt uz iedzīvotāju reālajām veselības un labklājības vajadzībām.

    Vadības līgumos iekļauj objektīvus rādītājus slimnīcu vadītāju darbības novērtēšanai, novērtējot gan valsts slimnīcu pakalpojumu kvalitāti, gan finansiālo stāvokli. Tas palīdz nodrošināt saskanību ar valdības veselības aprūpes politikas prioritātēm un paredzamāku slimnīcu resursu pārvaldību, apvienojot autonomiju ar pastiprinātu uzraudzību un pārskatatbildību. Pārstrādāto vadības līgumu īstenošana ir pakāpeniska un prioritāra atkarībā no valsts slimnīcu efektivitātes, lieluma un ģeogrāfiskā sadalījuma. Turklāt tiek stiprināta Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas īstenotā uzraudzības loma, lai nodrošinātu integrētu un saskaņotu pieeju slimnīcu darbības novērtēšanai un savlaicīgi koriģētu novirzes no apstiprinātajiem budžetiem.

    Turklāt stiprina centralizēto iepirkumu, lai panāktu vēl lielāku efektivitāti, jo īpaši ņemot vērā ieteikumus, kas sniegti nesen veiktā neatkarīgā novērtējumā. Jo īpaši, centralizētais iepirkums ir jāpaplašina, attiecinot to arī uz medicīnas iekārtām un ierīcēm. Turklāt ir plānots uzlabot valsts slimnīcu iekšējo pārvaldību, jo īpaši izveidojot integrētus atbildības centrus un ieviešot uz darbības rezultātiem balstītus atlīdzības režīmus, kas piemērojami vienībām, kuras saistītas ar šādiem centriem. Saistībā ar to attiecībā uz veselības aprūpes speciālistiem stājas spēkā pilnīgas pakļautības režīms Valsts veselības dienestam.

    Turklāt pasākumā ir iekļautas iniciatīvas slimnīcu tīkla pārveidošanai, lai nodrošinātu labāku saikni starp pakalpojumiem. Jo īpaši jāturpina attīstīt mājaprūpes hospitailizācijas risinājumus, lai nodrošinātu slimnīcas līmeņa aprūpi pacienta mājās, cieši sasaistot to ar primārās veselības aprūpes pakalpojumiem, integrētu nepārtrauktas aprūpes pakalpojumu valsts tīklu, sociālo sektoru un vietējām kopienām. Turklāt jāstiprina Valsts veselības dienesta laboratoriju spējas diagnosticēt infekcijas slimības un jāpalielina tā spējas veikt intensīvo medicīnisko aprūpi.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C01-i01: Primārās veselības aprūpes pakalpojumi ar vairāk atbilžu

    Šīs investīcijas mērķis paplašināt primārās veselības aprūpes pakalpojumus un nostiprināt primārās veselības aprūpes pakalpojumu galveno lomu Valsts veselības dienesta vispārējā struktūrā, reaģējot uz iedzīvotāju veselības vajadzībām. Investīcijas pamatā ir primārās veselības aprūpes pakalpojumu reforma.

    Investīcija ietver šādas iniciatīvas.

    -Pirmkārt, vairākas apakšinvestīcijas uzlabo primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, tādējādi palīdzot pabeigt skrīninga programmu valsts tvērumu un stiprinot agrīnās diagnostikas spējas. Tas iekļauj: i) paplašināt vēža skrīningu, tostarp taisnās zarnas un dzemdes kakla skrīningu, uz visiem veselības centriem; ii) paplašināt diabētiskās retinopātijas skrīningu uz visiem veselības centriem; iii) nodrošināt visiem veselības centriem spēju mērīt C-reaktīvo proteīnu; iv) aprīkot veselības centru grupas ar spirometriem astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības un smēķēšanas agrīnai diagnostikai, uzraudzībai un ārstēšanai; v) nodrošnāt veselības aprūpes vienības ar Holter iekārtām un ambulatoro asinsspiediena uzraudzību; vi) paplašināt diabētiskās pēdas sindroma konsultācijas uz visām veselības centru grupām; vii) pieņemt individuālu aprūpes plānus kompleksiem un multimorbiditātes pacientiem; viii) definēt nosūtījuma protokolus visvairāk pieprasītajās aprūpes jomās, proti, oftalmoloģijā, otorinolaringoloģijā, ortopēdijā un uroloģijā; ix) pabeigt integrēto informācijas sistēmu, kas atvieglo pacientu nosūtīšanu no viena veselības aprūpes līmeņa uz citu.

    -Otrkārt, citas apakšinvestīcijas ir vērstas uz veselības centru grupu intervences jomu paplašināšanu, tādējādi palielinot šā veselības aprūpes līmeņa reaģēšanas spējas un stiprinot medicīnas specialitāšu piedāvājumu, stiprinot specializēto un komandas darbu veselības aprūpes nodaļās. Minētais ietver turpmāko: i) ierīkot zobārstniecības kabinetus veselības centros; ii) izveidot integrētus diagnostikas centrus (ieskaitot vismaz rentgena pārbaudes un klīniskās analīzes) veselības centru grupās; iii) izveidot rehabilitācijas pakalpojumus veselības centros (pienācīgas fiziskās telpas un rehabilitācija, daudzdisciplīnu un starpdisciplīnu komandas); iv) nodrošināt visus veselības aprūpes centrus ar aprīkojumu (ārkārtas situāciju komplektu, defibrilatoru un dzīvības pazīmju monitoru) pienācīgai reaģēšanai ārkārtas situācijās (dzīvības pamatatbalstam); v) palielināt programmas impulsu, lai samazinātu neatbilstošu un/vai novēršamu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu izmantošanu.

    -Treškārt, ar turpmākām apakšinvestīcijām paredz arī veselības centru iekārtu un aprīkojuma atjaunošanu, energoefektivitātes palielināšanu, pieejamības, kvalitātes, komforta un drošības apstākļu nodrošināšanu pacientiem un profesionāļiem un veselības centru pielāgošanu jauniem veselības aprūpes modeļiem. Minētais cita starpā ietver turpmāko: i) 100 jaunu veselības centru izveide; ii) 326 veselības aprūpes iestāžu atjaunošana vai pielāgošana, lai palielinātu energoefektivitāti, ievērotu ārkārtas rīcības plānus un nodrošinātu pieejamību, sanitāro drošību un komfortu; iii) veselības aprūpes aprīkojuma modernizācija.

    -Ceturtkārt, papildu apakšinvestīcijas ir vērstas uz to, lai uzlabotu reakciju tuvumā, galveno uzmanību pievēršot aprūpei mājās un kopienā, palīdzot visvairāk apdraudētajiem iedzīvotājiem un veicinot deinstitucionalizāciju un ambulatoro aprūpi. Minētais ietver turpmāko: i) nodrošināt veselības aprūpes centrus ar elektrotransportlīdzekļiem, lai atbalstītu aprūpes sniegšanu mājās; ii) palielināt mobilo vienību skaitu, lai aptvertu zema blīvuma reģionus; iii) nodrošināt veselības aprūpes centriem tehniskus apstākļus telekonsultāciju veikšanai un hronisku slimību, piemēram, sirds mazspējas, teleuzraudzībai; iv) stiprināt kopienas aprūpes vienības un integrētas nepārtrauktas aprūpes grupas; v) izveidot kopienas grupas, lai atbalstītu paliatīvo aprūpi veselības centru grupās; vi) radīt psihosociālās intervences programmas parasto garīgo slimību (depresijas un trauksmes) ārstēšanai veselības aprūpes centru grupās.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-C01-i02: Integrētas nepārtrauktas aprūpes valsts tīkls un paliatīvās aprūpes valsts tīkls

    Investīcijas mērķis ir paplašināt valsts paliatīvās un integrētas nepārtrauktas aprūpes tīklus gan attiecībā uz stacionāro, gan ambulatoro aprūpi, kā arī aprūpi mājās. Investīcijas pamatā ir valsts personu ar invaliditāti iekļaušanas stratēģijas reforma, kas izklāstīta komponentā nr. 3 par sociālo reakciju, un tas ir daļa no Portugāles deinstitucionalizācijas stratēģijas un vispārējiem centieniem pievērsties nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm, ar kurām saskaras valsts.

    Investīcija sastāv no strukturētas un pakāpeniskas programmas ar mērķi sniegt finansiālu atbalstu publiskā, sociālā vai privātā sektora projektu virzītājiem, lai: i) palielinātu valsts integrētas nepārtrauktas aprūpes tīklu par 5500 gultām, izbūvējot 275 jaunus 20 gultu moduļus (esošās vai jaunās vienībās); ii) izveidotu 20 vienības autonomijas veicināšanai ar mērķi uzraudzīt 500 ambulatoros pacientus; iii) izveidotu 50 integrētas nepārtrauktas aprūpes komandas aprūpei mājās, lai aprūpētu 1000 pacientus mājās (ieskaitot iekārtas un elektriskos transportlīdzekļus); iv) paplašinātu integrētu garīgās veselības aprūpi 1000 vietās, 50 rezidencēs un sociāli profesionālajās vienībās (atbalsts jaunu reaģēšanas pasākumu izveidei vai esošo reaģēšanas pasākumu paplašināšanai); v) izveidotu līdz 100 vietām 10 mājas garīgās veselības atbalsta vienībās (atbalsts vienību darbībai nepieciešamo materiālo resursu un elektrisko transportlīdzekļu iegādei); vi) paplašināt valsts Paliatīvās aprūpes tīklu par 20 paliatīvās aprūpes mazsarežģītām vienībām, lai uzņemtu 400 pacientus; vii) izveidotu līdz 100 vietām 10 kopienu paliatīvās aprūpes vienībās (atbalsts vienību darbībai nepieciešamo materiālo resursu un elektrisko transportlīdzekļu iegādei).

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C01-i03: Garīgās veselības aprūpes reformas pabeigšana un demences stratēģijas īstenošana

    Investīcijas mērķis ir atbalstīt garīgās veselības aprūpes pakalpojumu reformas īstenošanu, tādējādi palīdzot paplašināt un stiprināt Valsts veselības dienesta reaģēšanas spējas garīgās veselības aprūpes jomā.

    Investīciju veido papildu apakšinvestīcijas iekārtās, struktūrās un cilvēkresursos, proti: i) izveidot aprūpes pakalpojumus kopienā, kas ļauj deinstitucionalizēt pacientus, kuri uzturas psihiatriskajās slimnīcās vai sociālajā sektorā un kuri negūst labumu no valsts integrētās tālākās aprūpes tīkla piedāvājuma, tostarp par 500 vietām garīgās veselības aprūpei valsts integrētās tālākās aprūpes tīklā garīgās veselības aprūpes jomā; ii) uzbūvēt četrus stacionārus vispārējās slimnīcās, novēršot akūtu uzturēšanos psihiatriskajās slimnīcās; iii) izveidot 15 integrētus atbildības centrus, lai pārvarētu šķēršļus nestacionārās aprūpes nodrošināšanā, nodrošinot lielāku autonomiju un pārskatatbildību; iv) atjaunot 20 esošas vietējās garīgās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas telpas; v) veidot 40 kopienas garīgās veselības komandas; vi) pārprojektēt, paplašināt un atjaunināt tiesu ekspertīzes psihiatrijas pakalpojumus; vii) izstrādāt izpratnes veicināšanas un apmācības pasākumus, lai “izveidotu pacientu ceļus” saistībā ar demenci.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C01-i04: Aprīkojums jaunām slimnīcām Seišalā, Sintrā un Lisabonas austrumu daļā

    Investīcijas mērķis ir aprīkot plānotās jaunās slimnīcas Seišalā, Sintrā un Lisabonas austrumu daļā, tādējādi stiprinot slimnīcu tīklu blīvi un nodrošinot slimnīcas aprūpi apdzīvotā reģionā, kur pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem ir ievērojams. Tās mērķis ir nodrošināt veselības aprūpes labāku pieejamību ievērojamai iedzīvotāju daļai un veicināt nevienlīdzības mazināšanu un sociālo kohēziju reģionā.

    Investīcija ietver aprīkojuma iegādi, ko paredzēts uzstādīt jaunajās slimnīcās Seišalā, Sintrā un Lisabonas austrumu daļā, tostarp: i) klīniskās, medicīniskās un augsto tehnoloģiju iekārtas; ii) vispārējo aprīkojumu, arī specializētās mēbeles; iii) datoriekārtas.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-C01-i05-RAM: Madeiras reģionālā veselības dienesta stiprināšana

    Šīs investīcijas mērķis ir īstenot Madeiras autonomā reģiona reģionālās veselības sistēmas stratēģisko plānu un reģionālo stratēģiju garīgās veselības veicināšanai.

    Investīciju veido divas apakšinvestīcijas. Pirmkārt, tā ietver apakšinvestīciju, lai paplašinātu, attīstītu un uzlabotu integrētas nepārtrauktas aprūpes reģionālo tīklu, arī palielinot vietu skaitu visās tipoloģijās saskaņā ar deinstitucionalizācijas principu, sadarbībā ar privāto un sociālo sektoru un teritorijās, kurās ir akūtāka demogrāfiskā novecošanās un/vai mazāka pieejamā jauda. Otrkārt, tā ietver arī apakšinvestīcijas, lai stiprinātu reaģēšanas spējas garīgās veselības un demences jomā saistībā ar novecošanos, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošanu stacionārās un primārās aprūpes iestādēs, jaunu vietu nodrošināšanu hospitalizācijai mājās un dienas hospitalizācijas pakalpojumiem, kā arī kopienu garīgās veselības komandu izveidi.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-C01-i06: Pāreja uz digitālo veselību

    Šīs investīcijas mērķis ir novērst trūkumus, kas kavē digitālo pāreju Nacionālajā veselības dienestā, tostarp veselības aprūpes darbinieku rīcībā esošas piemērotas aparatūras un programmatūras trūkumu, stiprināt Valsts veselības dienesta informācijas sistēmu standartizāciju un uzlabot lietotāju pieredzi un piekļuvi datiem.

    Investīciju veido četras apakšinvestīcijas. Pirmkārt, tiek uzlabots veselības datu tīkls, lai uzlabotu Nacionālajā veselības dienestā pieejamo datorsistēmu pakalpojumu kvalitāti un noturību, atvieglotu datu izmantošanu lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmās, nodrošinātu sadarbspēju starp dažādām informācijas sistēmām un atbilstību attiecīgiem drošības principiem. Otrkārt, saziņu starp iedzīvotājiem un veselības aprūpes nodaļām vienkāršo, standartizē un digitalizē, izmantojot elektroniskus rīkus, piemēram, uz iedzīvotājiem orientētu platformu un tālveselības rīkus, lai uzlabotu piekļuvi veselības aprūpei. Treškārt, uzlaboti un sadarbspējīgi rīki, kas pieejami veselības aprūpes speciālistiem (piemēram, teleuzraudzības un tālrehabilitācijas platformas, un sistēmas, kas uzlabo datu pārnesamību starp primāro aprūpi, slimnīcu un integrētām nepārtrauktas aprūpes iestādēm), un attiecīga apmācība par digitālajām prasmēm. Ceturtkārt, tiek veicināta klīnisko datu digitalizācija, lai varētu veikt darbības, kuru mērķis ir uzraudzīt Valsts veselības dienesta sniegumu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C01-i07-RAM: Madeiras reģionālā veselības dienesta digitalizācija

    Šīs investīcijas mērķis ir veicināt Madeiras reģionālā veselības dienesta digitalizāciju, ieviešot digitālās tehnoloģijas, lai atbalstītu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, un dodot iespējas veselības aprūpes speciālistiem un iedzīvotājiem.

    Investīciju veido vairākas apakšinvestīcijas, proti: i) digitālo tehnoloģiju ieviešana, lai atbalstītu pacientu uzraudzību, pastiprinātu pieņemšanu darbā tālveselības jomā un iedzīvotāju veselības stāvokļa telepārraudzību; ii) stiprināt digitālās tehnoloģijas un mākslīgo intelektu epidemioloģiskās uzraudzības vajadzībām; iii) veselības aprūpes digitalizācijas palielināšana un informācijas sistēmu sadarbspējas uzlabošana; iv) uzlabot iedzīvotāju piekļuvi informācijai un pakalpojumiem veselības jomā, izmantojot digitālus līdzekļus; v) iedzīvotāju un ieinteresēto personu apmācīšana izmantot digitālos veselības resursus veselības jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C01-i08-RAA: Digitāla slimnīca Azoru salās

    Investīcijas mērķis ir palielināt veselības aprūpes piedāvājumu un nodrošināt labāku piekļuvi veselības aprūpei Azoru salās, digitalizējot reģionālo veselības aprūpes dienestu.

    Investīcijas ietver elektroniskas veselības kartes izveidi katram iedzīvotājam, informācijas sistēmu sadarbspējas palielināšanu, lai veselības aprūpes speciālisti varētu apmainīties ar klīnisko informāciju, veselības aprūpes pieejamības uzlabošanu izolētajās salās bez slimnīcas, veicot konsultācijas telemedicīnas jomā, un vajadzīgās aparatūras, programmatūras un informācijas sistēmu nodrošināšanu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

    Investīcija RE-C01-i09: Vispārējā aktīvas dzīves atbalsta sistēma

    Investīcijas mērķis ir veicināt fizisko un emocionālo labklājību Portugālē, palielinot fiziskās aktivitātes līmeni valstī un veicinot labāku slimību profilaksi un neinfekcijas slimību sloga pārvaldību.

    Investīciju veido: i) valsts mēroga kampaņa un tehnoloģiska platforma fizisko aktivitāšu popularizēšanai, palielinot iedzīvotāju zināšanas par regulāras fiziskās aktivitātes priekšrocībām visās vecuma grupās, iesakot vingrinājumus atbilstoši katra spējām un veicinot veselīgāku dzīvesveidu; ii) skolu sporta nodarbību paplašināšana arī kopienu līmenī, veicinot aktīvu mobilitāti no agrīna vecuma un visa mūža garumā, kā arī sportu ģimenes kontekstā, lai sekmētu skolēnu panākumus un veselīgāku dzīvesveidu; iii) veicināt fizisko aktivitāšu praktizēšanu darbavietā, veicināt pasākumu un programmu īstenošanu, kā arī nodrošināt telpas un aprīkojumu fizisko aktivitāšu praktizēšanai.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.



    A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    1.1

    RE-C01-r01

    M

    Tiesību aktu stāšanās spēkā primārās veselības aprūpes jomā

    Pārskatīto tiesību aktu stāšanās spēkā

     

     

     

    2. cet.

    2023

    Tiesību aktu pārskatīšana primārās veselības aprūpes jomā, proti: i) tiesību akti, kas ir primārās veselības aprūpes centru funkcionālo vienību pamatā (tostarp Dekrētlikums Nr. 73/2017 par B modeļa ģimenes veselības vienībām, Valdības rīkojums Nr. 1368/2007, B modeļa ģimenes veselības vienību noteikumi un atlīdzības modelis un ar to saistītais tiesību akts, kā arī tiesību akti, kas ir citu primārās veselības aprūpes vienību darbības pamatā); ii) tiesību akti, kas ir veselības centru grupu pamatā (tostarp tiesību akti, kas ir veselības centru grupu pamatā, proti, Dekrētlikums Nr. 28/2008).

    1.2

    RE-C01-r01

    T

    Nodrošināt piekļuvi riska stratifikācijas instrumentam, lai atbalstītu klīnisko pārvaldību veselības centru grupu funkcionālajās vienībās

     

    Skaits

    0

    1 000

    4. cet.

    2023

    To veselības aprūpes centru funkcionālo vienību skaits, kurām ir piekļuve informācijai no riska stratifikācijas instrumenta, kas attiecas uz reģistrētiem lietotājiem. Riska stratifikācijas instruments ļauj proaktīvi pievērsties iedzīvotājiem ar augstāku klīnisko risku un sociālo neaizsargātību, nodrošinot uz iedzīvotājiem balstītas skrīninga un agrīnas diagnosticēšanas programmas visā valstī, kā arī savlaicīgu ārstēšanu un pienācīgu pēckontroli lietotājiem, kuri cieš no visbiežāk sastopamajām slimībām (kardiovaskulārām, diabēta, vēža, elpošanas, garīgajām un osteoartikulārām slimībām).

    1.3

    RE-C01-r01

    T

    Atbildības decentralizācijas procesa pabeigšana veselības aprūpes jomā pašvaldībās

     

    Skaits

    0

    201

    4. cet.

    2022

    To jauno pašvaldību skaits, kurās saskaņā ar 30. janvāra Dekrētlikumu Nr. 23/2019 ir pabeigts atbildības decentralizācijas process veselības jomā, Veselības ministrijai, reģionālajām veselības pārvaldes iestādēm un pašvaldībām parakstot paziņojumu par atbildības nodošanu. Atbildības nodošana konkrēti attiecas uz: i) pašvaldību līdzdalību primārās veselības aprūpes nodaļu plānošanas, pārvaldības un ieguldījumu lēmumu pieņemšanā un intervences sadalē atkarību izraisošas uzvedības un atkarības gadījumos, jo īpaši šo nodaļu būvniecībā, aprīkojumā un uzturēšanā; ii) cita aprīkojuma, kas saistīts ar primāro veselības aprūpi, pārvaldību, uzturēšanu un saglabāšanu; iii) veselības aprūpes darbinieku pārvaldību veselības centru grupu funkcionālo vienību operatīvajā asistentu kategorijā un intervences iedalījumos atkarību izraisošas uzvedības un atkarības gadījumos, kas integrē Valsts veselības dienestu; iv) veselības centru grupu loģistikas atbalsta pakalpojumu pārvaldību; v) stratēģisku partnerību slimību profilakses programmās, īpašu uzmanību pievēršot veselīga dzīvesveida un aktīvu vecumdienu veicināšanai.

    1.4

    RE-C01-r02

    M

    Jaunā Dekrētlikuma par garīgo veselību stāšanās spēkā, kurā noteikti garīgās veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas principi

    Jaunā Dekrētlikuma par garīgo veselību stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Jaunais dekrētlikums atspoguļo priekšlikumus grozījumiem, ko iesniegusi darba grupa, kura izveidota ar Valdības 15. jūnija rīkojumu Nr. 6324/2020, kas grozīts ar valdības 20. novembra Rīkojumu Nr. 11485/2020, lai noteiktu garīgās veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas principus.

    1.5

    RE-C01-r02

    M

    Jaunā Garīgās veselības likuma stāšanās spēkā, kurā noteikti principi, kas attiecas uz garīgi slimu cilvēku tiesībām un kas reglamentē obligātu hospitalizāciju vai ārstēšanu

    Jaunā likuma par garīgo veselību stāšanās spēkā

     

     

     

    Q1

    2023

    Jaunais garīgās veselības likums atspoguļo priekšlikumus grozījumiem, ko iesniegusi darba grupa, kura izveidota ar Valdības 15. jūnija rīkojumu Nr. 6324/2020, kas grozīts ar valdības 20. novembra Rīkojumu Nr. 11485/2020, lai noteiktu principus, kas attiecas uz garīgi slimu cilvēku tiesībām un kas reglamentē obligātu hospitalizāciju vai ārstēšanu.

    1.6

    RE-C01-r03

    M

    Jaunā pārvaldības līguma parauga stāšanās spēkā

    Jaunā pārvaldības līguma parauga stāšanās spēkā

     

     

     

    2. cet.

    2022

    Ar Veselības un Finanšu ministriju kopīgu apstiprinājumu stājas spēkā jaunais pārvaldības līguma paraugs. Jauno paraugu ievēro visos turpmākajos pārvaldības līgumos, kas jāparaksta visiem valsts uzņēmumu publiskajiem vadītājiem veselības aprūpes sistēmā, lai stiprinātu pārskatatbildību un veicinātu uz sniegumu balstītas pārvaldības praksi.

    1.7

    RE-C01-r03

    M

    Jaunā Valsts veselības dienesta vadības uzskaites plāna stāšanās spēkā

    Jaunā vadības uzskaites plāna stāšanās spēkā

     

     

     

    Q1

    2024

    Valsts veselības dienesta vadības uzskaites plāna izstrāde, lai valsts līmenī apkopotu informāciju par slimnīcu pakalpojumu izmaksām, ienākumiem un rezultātiem, tādējādi uzlabojot resursu piešķiršanu Valsts veselības dienestā, veicot salīdzinošo novērtēšanu un apzinot jomas, kurās jāuzlabo veselības aprūpes struktūru darbības efektivitāte. Veselības aprūpes sistēmas centrālā administrācija izplata jauno vadības uzskaites plānu, izmantojot normatīvu apkārtrakstu.

    1.8

    RE-C01-r03

    T

    Jaunu integrēto atbildības centru izveide Valsts veselības dienesta slimnīcās

     

    Skaits

    0

    10

    4. cet.

    2022

    Jaunu integrēto atbildības centru izveide Valsts veselības dienesta slimnīcās, lai: i) uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī kvalitāti un efektivitāti; ii) stiprinātu veselības aprūpes pakalpojumu klīnisko pārvaldību, autonomiju un pārskatatbildību; iii) mudinātu veselības aprūpes speciālistus turpināt strādāt valsts slimnīcās; iv) dalītu riskus un ieguvumus starp veselības aprūpes dienestiem un slimnīcām; v) novērtētu katra veselības aprūpes dienesta un slimnīcas pamatuzdevumu Valsts veselības dienesta reģionālajā un valsts kontekstā.

    1.9

    RE-C01-r03

    T

    Jaunu integrēto atbildības centru izveide Valsts veselības dienesta slimnīcās

     

    Skaits

    10

    25

    4. cet.

    2025

    Jaunu integrēto atbildības centru izveide Valsts veselības dienesta slimnīcās, lai: i) uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī kvalitāti un efektivitāti; ii) stiprinātu veselības aprūpes pakalpojumu klīnisko pārvaldību, autonomiju un pārskatatbildību; iii) mudinātu veselības aprūpes speciālistus turpināt strādāt valsts slimnīcās; iv) dalītu riskus un ieguvumus starp veselības aprūpes dienestiem un slimnīcām; v) novērtētu katra veselības aprūpes dienesta un slimnīcas pamatuzdevumu Valsts veselības dienesta reģionālajā un valsts kontekstā.

    1.10

    RE-C01-r03

    T

    Hospitailzācijas mājās risinājumu stiprināšana Valsts veselības dienesta slimnīcās

     

    Skaits

    0

    5 000

    4. cet.

    2024

    Palielināt reaģēšanas spēju mājas hospitalizācijas jomā, dodot iespēju mājās sniegt veselības aprūpes pakalpojumus ar diferenciāciju stacionārā līmenī, sarežģītību un intensitāti uz ierobežotu laiku ciešā saistībā ar primārās veselības aprūpes pakalpojumiem, valsts integrētās tālākās aprūpes tīklu, sociālo sektoru un plašāku sabiedrību, ko mēra pēc jaunu mājas hospitalizācijas epizožu skaita (ko definē kā aprūpes kopumu, kas sniegts laikposmā, kad pacients ir hospitalizācijas centra atbildībā, kas ir nepārtraukti no uzņemšanas dienas līdz izrakstīšanas dienai, izņemot izrakstīšanas dienu).

    1.11

    RE-C01-r03

    M

    Rīcības plāna par zāļu centralizētā iepirkuma mehānismu stiprināšanu stāšanās spēkā

    Rīcības plāna par zāļu centralizētā iepirkuma mehānismu stiprināšanu stāšanās spēkā

     

     

     

    2. cet.

    2024

    Stājas spēkā rīcības plāns par zāļu centralizētā iepirkuma mehānismu stiprināšanu, lai īstenotu ieteikumus par zāļu centralizēto iepirkumu Portugālē, ko saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu veica Austrijas Valsts sabiedrības veselības institūts.

    1.12

    RE-C01-r03

    M

    Jaunā ekskluzivitātes darba režīma stāšanās spēkā Valsts veselības dienestā

    Jaunā ekskluzivitātes darba režīma stāšanās spēkā

     

     

     

    Q1

    2023

    Jauns ekskluzivitātes darba režīms veselības aprūpes speciālistiem Valsts veselības dienestā, iekļaujot atbilstošus mehānismus darba laika un atalgojuma tabulu organizēšanai.

    1.13

    RE-C01-i01

    M

    Stājas spēkā noteikumi par atsaukšanos uz ārkārtas epizodēm, kas iezīmētas ar baltu, zilu vai zaļu slimnīcu neatliekamās palīdzības dienestos cita veida veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp primārās veselības aprūpes pakalpojumiem

    Ārkārtas epizožu norādīšanas noteikumu stāšanās spēkā

     

     

     

    Q1

    2022

    To procedūru un administratīvo noteikumu stāšanās spēkā, kas attiecas uz lietotājiem, kuru neatliekamās palīdzības epizodes ir iezīmētas ar baltu, zilu vai zaļu slimnīcu neatliekamās palīdzības dienestu cita veida veselības aprūpei, pakalpojumiem, proti, primārās veselības aprūpes pakalpojumiem, ar tiešu apmeklējumu grafiku.

    1.14

    RE-C01-i01

    T

    Jaunu veselības aprūpes nodaļu izveide

     

    Skaits

    0

    20

    4. cet.

    2023

    Tādu jaunu veselības aprūpes vienību skaits, kas izveidotas, lai aizstātu nepiemērotas ēkas, nodrošinot pieejamību, kvalitāti, komfortu un drošību lietotājiem un veselības aprūpes speciālistiem un pielāgojot tās jauniem veselības aprūpes modeļiem. Jaunās vienības tiek būvētas, lai aizstātu nepiemērotas ēkas, un jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    1.15

    RE-C01-i01

    T

    Jaunu veselības aprūpes nodaļu izveide

     

    Skaits

    20

    100

    2. cet.

    2026

    Tādu jaunu veselības aprūpes vienību skaits, kas izveidotas, lai aizstātu nepiemērotas ēkas, nodrošinot pieejamību, kvalitāti, komfortu un drošību lietotājiem un veselības aprūpes speciālistiem un pielāgojot tās jauniem veselības aprūpes modeļiem. Jaunās vienības tiek būvētas, lai aizstātu nepiemērotas ēkas, un jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    1.16

    RE-C01-i01

    M

    Pabeigt primārās veselības aprūpes skrīninga un agrīnās diagnosticēšanas programmu valsts segumu

    Ziņojums par skrīninga un agrīnas diagnosticēšanas programmu seguma pabeigšanu primārajā veselības aprūpē

     

     

     

    Q1

    2026

    Šā atskaites punkta sasniegšana ietver: i) dzemdes kakla skrīninga ieviešanu veselības centros; ii) zarnu un taisnās zarnas skrīninga ieviešanu veselības centros; iii) diabētiskās retinopātijas skrīninga ieviešanu 300 veselības centros; vi) Holtera pārbaužu ieviešanu un asinsspiediena ambulatoro uzraudzību funkcionālajās vienībās; v) astmas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības un smēķēšanas (spirometru) diagnostikas un ārstēšanas rīku ieviešanu veselības centros; vi) C-reaktīvā proteīna ievadīšanu veselības centros.

    1.17

    RE-C01-i01

    M

    Palielināt primāro veselības centru reaģēšanas spējas un paplašināt to darbības jomas

    Ziņot par primāro veselības centru reaģēšanas spēju palielināšanu un to intervences jomu paplašināšanu

     

     

     

    2. cet.

    2026

    Šā atskaites punkta sasniegšana ietver: i) paplašināt diabētiskās pēdas sindroma konsultācijas uz veselības centru grupām; ii) ierīkot zobārstniecības kabinetus veselības centros; iii) veselības centru grupās izveidot integrētus diagnostikas centrus (ar mazsarežģītiem diagnostikas un terapijas, rentgena un klīniskās analīzes palīglīdzekļiem); iv) izveidot kustību un rehabilitācijas birojus veselības centru grupās; v) nodrošināt veselības aprūpes centriem aprīkojumu (ārkārtas situāciju komplektu, defibrilatoru un dzīvības pazīmju monitoru) kvalificētai reaģēšanai ārkārtas situācijās (dzīvības pamata atbalsts).

    1.18

    RE-C01-i01

    M

    Veselības aprūpes telpu un aprīkojuma atjaunošana, lai nodrošinātu pieejamību, kvalitāti un drošības apstākļus primārajos veselības centros

    Ziņojums par veselības aprūpes telpu un aprīkojuma atjaunošanu

     

     

     

    2. cet.

    2026

    Šā atskaites punkta sasniegšana ietver: i) 100 veselības aprūpes telpu būvniecība, piešķirot dotāciju EUR 154 841 862 apmērā, lai aizstātu nepiemērotas ēkas; jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām; ii) 326 veselības aprūpes objektu renovēšana vai pielāgošana, lai palielinātu energoefektivitāti, izpildītu ārkārtas rīcības plānus un/vai nodrošinātu pieejamību, drošumu un ērtumu lietotājiem un veselības aprūpes speciālistiem; te dotācijas atbalsts EUR 133 509 208 apmērā ir saistīts ar renovāciju energoefektivitātei, un dotācijas atbalsts EUR 11 322 726 apmērā ir saistīts ar renovāciju energoefektivitātei, lai vidēji panāktu vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovācijas nodrošināšanu (ES) 2019/786 (prasības ēku energoefektivitātes uzlabošanai iekļauj publiskā iepirkuma procedūrās un konkursa specifikācijās); iii) modernizēt iekārtas (tostarp, cita starpā, klīniskās pamatiekārtas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojumu, energoefektivitātes aprīkojumu un drošības aprīkojumu).

    1.19

    RE-C01-i01

    MT

    Kopienā balstītas aprūpes, mājas un kopienu līmeņa darbību stiprināšana

    Ziņojums par kopienā balstītas aprūpes, mājas un kopienu līmeņa darbību stiprināšanu

     

     

     

    2. cet.

    2026

    Šā atskaites punkta sasniegšana ietver: i) nodrošināt vismaz 770 elektrotransportlīdzekļus, lai atbalstītu veselības aprūpes centru aprūpes sniegšanu mājās; ii) palielināt jaunu mobilo vienību skaitu par vismaz vēl 34, lai aptvertu zema blīvuma reģionus.

    1.20

    RE-C01-i02

    M

    Noteikumu par reģionālo veselības aprūpes iestāžu finansiālā atbalsta piešķiršanu stāšanās spēkā

    Noteikumu par finansiālā atbalsta piešķiršanu stāšanās spēkā

     

     

     

    Q1

    2022

    Stājas spēkā noteikumi par reģionālo veselības aprūpes iestāžu finansiālā atbalsta piešķiršanu, kurā nosaka programmas pārvaldības modeli un pieteikuma iesniedzēju attiecīgās prasības.

    1.21

    RE-C01-i02

    T

    Stiprināt valstu tīklu reaģēšanas spējas uz integrētiem pastāvīgas aprūpes un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem stacionārās un ambulatorās aprūpes jomā

     

    Skaits

     0

    7 400

    4. cet.

    2025

    Stiprināt valstu tīklu reaģēšanas spējas integrētiem pastāvīgas aprūpes un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem stacionārās un ambulatorās aprūpes jomā, izveidojot šādas jaunas vietas: i) vispārējā tīklā jaunas 5 500 stacionāras gultas integrētās tālākaprūpes pakalpojumu valsts tīklā; ii) jaunas 500 vietas autonomijas veicināšanas dienas nodaļās integrētās tālākaprūpes pakalpojumu valsts tīklā; iii) jaunas 1000 vietas integrētajos garīgās veselības aprūpes pakalpojumos; iv) jaunas 400 nelielas sarežģītības stacionārās gultas valsts paliatīvās aprūpes pakalpojumu tīklā. Tas ietver dotācijas atbalsta izmantošanu EUR 198 337 500 apmērā jaunas veselības infrastruktūras būvniecībai. Šo jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    1.22

    RE-C01-i02

    T

    Stiprināt valstu tīklu reaģēšanas spējas uz integrētiem pastāvīgas aprūpes un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājaprūpes jomā

     

    Skaits

    0

    1 200

    4. cet.

    2023

    Stiprināt valstu tīklu reaģēšanas spējas integrētiem pastāvīgas aprūpes un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājaprūpes jomā, izveidojot šādas jaunas vietas: i) 1000 jaunas vietas integrētās pastāvīgās mājaprūpes komandās; ii) jaunas 100 vietas garīgās veselības centru atbalsta nodaļās integrētās tālākaprūpes pakalpojumu valsts tīklā; iii) 100 jaunas vietas kopienas paliatīvās aprūpes atbalsta vienībās.

    1.23

    RE-C01-i03

    T

    Tiesu ekspertīzes psihiatrijas iekārtu un aprīkojuma atjaunošana

     

    Skaits

    0

    3

    4. cet.

    2025

    Jaunas tiesu psihiatrijas nodaļas (Sobral Cid) izveide un divu citu vienību (Lisabonas Psihiatrijas slimnīcu centra un Hospital de Magalhães Lemos) atjaunošana, lai nodrošinātu apstākļus, kas atbilst cilvēktiesību ievērošanai, jo īpaši privātumam, komfortam un telpu humanizācijai, neatstājot novārtā drošības nosacījumus, kas ir saistīti ar tiesas rīkojumu izpildi, tādējādi novēršot to, ka starptautiskas organizācijas (Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komiteja) turpina nosodīt Portugāles Republiku.

    1.24

    RE-C01-i03

    M

    Izstrādāt izpratnes veicināšanas un apmācības pasākumus, lai “izveidotu pacientu ceļus” saistībā ar demenci.

    Ziņojums par jaunu informētības palielināšanas un apmācības pasākumu izvēršanu un to izstrādi

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Izpratnes veicināšanas un apmācības darbības par demenci, lai atbalstītu sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu reformas, kas vērstas uz sociālo un veselības aprūpes dienestu vai citu tādu struktūru darbiniekiem, kuras strādā ar plašu sabiedrību sociālās un veselības aprūpes politikas jomā, kā arī uz sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu lietotājiem.

    1.25

    RE-C01-i03

    M

    Garīgās veselības aprūpes tīkla stiprināšanas pabeigšana

    Ziņojums par visu aprakstīto iniciatīvu pabeigšanu garīgās veselības aprūpes tīkla stiprināšanai

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Pabeigt visus pasākumus, kas noteikti, lai stiprinātu garīgās veselības aprūpes tīklu, tostarp: i) četru jaunu stacionāro vienību izveide vispārējās slimnīcās; ii) 15 integrētu atbildības centru izveide garīgās veselības pakalpojumu jomā; iii) atjaunināt 20 no esošajiem garīgās veselības vietējiem pakalpojumiem; iv) izveidot 500 atbildes uz institucionalizētu cilvēku ar hroniskām garīgām slimībām vajadzībām; v) trīs tiesu psihiatrijas telpu un aprīkojuma modernizācija; vi) trīs tiesu ekspertīzes dzīvojamo pārejas vienību būvniecība; vii) apmācības pasākumi, lai “izveidotu pacientu ceļus” saistībā ar demenci. Tas ietver dotācijas atbalsta EUR 58 507 675 apmērā izmantošanu renovācijai energoefektivitātei, lai vidēji panāktu vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786. Ēku energoefektivitātes uzlabošanas prasības iekļauj publiskā iepirkuma procedūrās un konkursa specifikācijās.

    1.26

    RE-C01-i04

    M

    Aprīkojuma iegāde Austrumlisabonas, Seišalas un Sintras slimnīcām

    Iegādāties aprīkojumu Austrumlisabonas, Seišalas un Sintras slimnīcām, kopā piešķirot dotāciju atbalstu EUR 178 740 000 apmērā

     

     

     

    2. cet.

    2026

    Iegādāties aprīkojumu, ko paredzēts uzstādīt jaunās slimnīcās Lisabonā, Seišalā un Sintrā, par kopējo dotāciju atbalstu EUR 178 740 000 apmērā, proti, klīnisko/medicīnisko un augsto tehnoloģiju aprīkojumu; vispārīgas iekārtas, kas ietver mēbeles, kuras pielāgotas uzdevumiem dažādās telpās un kuras ir viegli tīrāmas un ergonomiski konstruētas; datoriekārtas.

    1.27

    RE-C01-i05-RAM

    T

    Madeiras reģionālā veselības dienesta mājas hospitalizācijas sistēmā pieejamo vietu skaita pieaugums

     

    Skaits

    0

    1 500

    2. cet.

    2026

    Madeiras reģionālā veselības dienesta reaģēšanas spēju stiprināšana, palielinot mājas hospitalizācijas sistēmā pieejamo vietu skaitu, tādējādi dodot iespēju mājās uz ierobežotu laiku nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus ar slimnīcu līmeņa diferenciāciju, sarežģītību un intensitāti, cieši sasaistot tos ar primāro veselības aprūpi un citiem pakalpojumiem.

    1.28

    RE-C01-i05-RAM

    T

    Kopienas garīgās veselības komandu izveide Madeiras reģionālajā veselības dienestā

     

    Skaits

    0

    11

    2. cet.

    2026

    Madeiras reģionālā veselības dienesta reaģēšanas spēju stiprināšana garīgās veselības un demences jomā saistībā ar novecošanu, izveidojot sabiedrības garīgās veselības komandas.

    1.29

    RE-C01-i05-RAM

    M

    Madeiras integrētās tālākās aprūpes pakalpojumu reģionālā modeļa klasifikācijas sistēmas, funkcionālā profila un lietotāju nosūtījumu sistēmas ieviešana

    Ziņojums par klasifikācijas sistēmas, funkcionālā profila un lietotāju nosūtījumu sistēmas ieviešanu

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Klasifikācijas sistēmas, funkcionālā profila un lietotāju nosūtījumu sistēmas ieviešana, lai stiprinātu Madeiras integrēto tālākaprūpes pakalpojumu reģionālo modeli, kā arī tās koordināciju un tehnisko pārvaldību.

    1.30

    RE-C01-i05-RAM

    T

    Madeiras reģionālā veselības dienesta integrētajos tālākaprūpes pakalpojumos pieejamo vietu skaita pieaugums

     

    Skaits

    0

    1 080

    4. cet.

    2025

    Vietu skaits, kas izveidotas integrētās tālākaprūpes pakalpojumos Madeiras reģionālajā veselības dienestā, mērot pēc jaunām gultām kopumā (tostarp atveseļošanās, vidēja termiņa un rehabilitācijas nodaļā, ilgtermiņa un apkopes nodaļā), garīgās veselības un pediatrijas pakalpojumos. Tas ietver dotāciju atbalsta izmantošanu: i) EUR 44 700 000 apmērā jaunas veselības infrastruktūras būvniecībai; jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. ii) EUR 23 300 000 apmērā renovācijai energoefektivitātei.

    1.31

    RE-C01-i05-RAM

    T

    Primārās veselības aprūpes pakalpojumu atjaunināšana Madeiras reģionālajā veselības dienestā

     

    Skaits

    0

    15

    2. cet.

    2026

    Atjaunināto primārās veselības aprūpes iestāžu skaits Madeiras reģionālajā veselības dienestā.

    1.32

    RE-C01-i06

    T

    Vietējo informācijas tehnoloģiju tīklu modernizācija

     

    %

    0

    90

    4. cet.

    2022

    To uzlaboto vietējo informācijas tehnoloģiju tīklu procentuālā daļa Valsts veselības dienestā, kurus organizē un īsteno Veselības ministrijas kopīgo pakalpojumu struktūrvienība, kas tādējādi var darboties saskaņā ar jauno vienoto sakaru modeli (Voice over Internet Protocol).

    1.33

    RE-C01-i06

    T

    Televeselības un teleuzraudzības funkciju īstenošana

     

    %

    0

    15

    4. cet.

    2022

    To lietotāju procentuālā daļa, kuriem ir piekļuve jaunām televeselības un teleuzraudzības funkcijām, kas ļauj sniegt attālinātas veselības aprūpes pakalpojumus, tādējādi palielinot piekļuvi veselības aprūpei un iedzīvotāju līdzdalību attālinātas informācijas vākšanas un ārstēšanas procesā.

    1.34

    RE-C01-i06

    T

    Informācijas tehnoloģiju administratīvo moduļu, klīnisko pamatmoduļu un ārkārtas klīnisko moduļu īstenošana

     

    %

    0

    15

    4. cet.

    2024

    To veselības aprūpes speciālistu procentuālā daļa, kuriem ir piekļuve integrētiem informācijas tehnoloģiju moduļiem, pamata klīniskajiem moduļiem un ārkārtas klīniskajiem moduļiem: i) klīniskās informācijas reģistrēšana un aplūkošana primārās, stacionārās un nepārtrauktās veselības aprūpes jomā, lai nodrošinātu veselības informācijas pieejamību un integrāciju, kā arī nodrošinātu lielāku drošību lietotājiem un veselības aprūpes speciālistiem; ii) neatliekamās palīdzības, medmāsu reģistra un teleuzraudzības veselības aprūpes pakalpojumi.

    1.35

    RE-C01-i07-RAM

    T

    Jaunas datoriekārtas Madeiras reģionālajam veselības dienestam

     

    Skaits

    0

    3 600

    4. cet.

    2024

    Jaunu datoriekārtu skaits Madeiras reģionālajam veselības dienestam, lai uzraudzītu Madeiras reģionālā veselības dienesta lietotājus un nodrošinātu tiem lielāku tuvumu, veicinātu kļūdu riska samazināšanu, kā arī veicinātu efektivitāti un ātru piekļuvi lietotāju datiem.

    1.36

    RE-C01-i08-RAA

    T

    Plašāka piekļuve Azoru salu reģionālā veselības dienesta lietotāju portālam

     

    Skaits

    0

    25 000

    Q3

    2025

    Papildu individuālo lietotāju skaits gadā, kuri piekļūst Azoru salu reģionālā veselības dienesta lietotāju portālam, pateicoties tajā pieejamo digitālo veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās informācijas paplašināšanai.

    1.37

    RE-C01-i08-RAA

    T

    Telemedicīnas vizīšu ieviešana Azoru salu reģionālajā veselības dienestā

     

    Skaits

    0

    1 000

    Q3

    2024

    Ikgadējo telemedicīnas vizīšu skaits primārās veselības aprūpes dienestos un pie medicīnas speciālistiem Azoru salu reģionālajā veselības dienestā.

    1.38

    RE-C01-i09

    T

    Programmu “Skolu sporta kopiena” un “Skolu sports uz riteņiem” īstenošanas pabeigšana skolās

     

    Skaits

    0

    1 980

    Q3

    2025

    Otrā cikla skolu skaits, kurās ir piegādāti dažāda izmēra velosipēdi, lai skolēniem mācītu riteņbraukšanu, kā arī tādu valsts skolu skaits, kurās pieaugušo velosipēdi ir piegādāti programmas “Skolu sporta kopiena” ietvaros.

    1.39

    RE-C01-i09

    M

    Valsts kampaņas uzsākšana par vispārējo aktīvas dzīves atbalsta sistēmu un ar to saistītā tehnoloģiskā platforma

    Jauni saziņas kanāli un platforma valsts kampaņai par vispārējo aktīvas dzīves atbalsta sistēmu

     

     

     

    Q3

    2025

    Sākt valsts mēroga kampaņu par vispārējo aktīvas dzīves atbalsta sistēmu un ar to saistītās tehnoloģiskās platformas darbu, lai palielinātu iedzīvotāju zināšanas par regulāras fiziskās aktivitātes priekšrocībām visās vecuma grupās un atbilstoši viņu spējām, lai veicinātu veselīgāka dzīvesveida pieņemšanu.

    B. KOMPONENTS NR. 2 Mājokļi

    Šis Portugāles atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar pastāvīgu un pagaidu mājokļu risinājumu strukturālu trūkumu neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām gan Portugāles kontinentālajā daļā, gan Azoru salu un Madeiras autonomajos reģionos, vienlaikus netieši veicinot sociālās aizsardzības sistēmas stiprināšanu. Publiskie mājokļi veido tikai 2 % no kopējā Portugāles iedzīvotāju skaita, un tas uzskatāms par nepietiekamu, lai apmierinātu vistrūcīgāko personu vajadzības un sociālās atstumtības risku.

    Komponenta galvenie mērķi ir šādi: i) palielināt sociālo un cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu (arī pievēršoties citām saistītām vajadzībām, piemēram, pamata infrastruktūras un aprīkojuma trūkumam, neveselīgām un nedrošām dzīvesvietām, nestabilitātei vai līgumisku saišu trūkumam, mājokļu pārapdzīvotībai vai nepiemērotībai iedzīvotāju ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām īpašajām vajadzībām); ii) sniegt valsts mēroga atbildi uz steidzamām un pagaidu izmitināšanas vajadzībām, ko izraisījuši neparedzēti vai neparedzami notikumi, piemēram, dabas katastrofas, ugunsgrēki, pandēmijas, migrācija, patvēruma pieteikumi vai nenovēršama riska situācijas, piemēram, vardarbība ģimenē, cilvēku tirdzniecība, izlikšanas no mājām risks u. c.; iii) palielināt studentu mājokļu par pieņemamām cenām piedāvājumu. Investīcijas komponentā ietver jaunu mājokļu būvniecību un esošo mājokļu atjaunošanu.

    Šis komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas Portugālei adresēti Eiropas pusgada ietvaros 2019. un 2020. gadā, proti: uzlabot sociālās drošības tīkla efektivitāti un adekvātumu (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums); garantēt pietiekamu un efektīvu sociālo aizsardzību un ienākumu atbalstu (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums); palielināt absolventu skaitu augstākajā izglītībā, jo īpaši zinātnes un informācijas tehnoloģiju jomā (izmantojot investīcijas studentu mītnēs) (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu saistībā ar klimatisko pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Komponents arī palīdz īstenot vairākus Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) principus, piemēram: ikvienam, kam nepieciešams, sniedz piekļuvi labas kvalitātes sociālajam mājoklim vai kvalitatīvu palīdzību mājokļa nodrošināšanā (ESTP 19.a); sociāli neaizsargātām personām ir tiesības uz atbilstošu palīdzību un aizsardzību pret piespiedu izlikšanu no mājokļa. (ESTP 19.b); bezpajumtniekiem sniedz piemērotu pajumti un pakalpojumus nolūkā veicināt viņu sociālo iekļautību (ESTP 19.c); sociālā aizsardzība (ESTP 12); personu ar invaliditāti iekļaušana (ESTP 17); piekļuve pamatpakalpojumiem (ESTP 20); izglītība, apmācība un mūžizglītība: ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū (ESTP 1). Jāiekļauj arī vides aspekti, jo īpaši veicinot jaunu būvniecību ar augstiem energoefektivitātes standartiem.

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).



    B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r04: Valsts steidzamo un pagaidu mājokļu plāns. 

    Reformas mērķis ir, atjaunojot mājokļu politiku Portugālē, izveidot valsts publisko tīklu, lai reaģētu uz steidzamām un pagaidu vajadzībām mājokļu jomā, nolūkā aizsargāt apzinātās mērķgrupas un dot tām iespējas, kā arī veicināt sociālo iekļaušanu un cīnīties pret nevienlīdzību.

    Reforma ietver strukturētu un transversālu reakciju, lai apmierinātu to cilvēku vajadzības, kuriem vajadzīgi ārkārtas vai pagaidu izmitināšanas risinājumi, un izstrādā vajadzīgo tiesisko un normatīvo regulējumu, lai izveidotu investīcijas RE-C02-i02 “Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija” pārvaldības modeli, un nosaka metodes norādēm atbalsta saņēmējiem un viņu nosūtīšanai uz mājokļiem, kā arī viņu sociālajam atbalstam.

    Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-C02-i01: Atbalsta programma mājokļu pieejamībai

    Investīcijas mērķis ir nodrošināt pienācīgus un atbilstīgus mājokļus ģimenēm ar vislielākajām vajadzībām un visneaizsargātākajām grupām. 

    Investīciju veido galvenokārt sociālo mājokļu nodrošināšana, kā arī finansiāls atbalsts renovācijai vai būvniecībai identificētajām mērķgrupām, kurām nav finansiālo spēju garantēt savu mājokļu pietiekamību, vismaz 26 000 mājsaimniecību līdz 2026. gadam. Investīcija ietver jaunu ēku būvniecību vai esošo mājokļu atjaunošanu, kā arī, ja nepieciešams, jaunu ēku iegādi vai ēku iznomāšanu, lai tās iznomātu tālāk.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-C02-i02: Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija.

    Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt pagaidu vai ārkārtas izmitināšanas vietas neaizsargātām iedzīvotāju grupām Portugāles kontinentālajā daļā. Ar šo investīciju tiek īstenota komponentā iekļautā valsts steidzamo un pagaidu mājokļu plāna reforma. Ar plānotajiem pasākumiem tiks nosegti šādi riski vai sociālās ārkārtas situācijas: neparedzami vai ārkārtēji notikumi, vajadzība pēc steidzamas izmitināšanas un iespēju nodrošināšana personām, kurām uz laiku ir atņemts mājoklis, tostarp personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, cilvēku tirdzniecības upuriem, starptautiski aizsargātām personām, bezpajumtniekiem; ārkārtas un pienācīgi pamatotas vajadzības pēc steidzamas un pagaidu izmitināšanas personām, kurām draud tūlītējs un faktisks risks palikt bez mājokļa vai kuras ir deinstitucionalizācijas procesā; valsts ierēdņu un darbinieku izmitināšanas vajadzības, kas ir īslaicīgas un nepieciešamas sabiedrības interesēs.

    Ar investīciju tiks radītas 2000 ārkārtas izmitināšanas vietas, kā arī 473 dzīvošanai paredzētas vienības, trīs bloki un pieci centri drošības spēku pagaidu izmitināšanai (ja tas ir sabiedrības interesēs).

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-C02-i03-RAM: Sociālo mājokļu piedāvājuma stiprināšana Madeiras autonomajā reģionā.

    Šīs investīcijas mērķis ir apmierināt to ģimeņu mājokļu vajadzības, kuras dzīvo grūtos apstākļos un kurām nav finansiālo spēju segt izmaksas, kas saistītas ar pienācīgu mājokļu pieejamību Madeiras autonomajā apgabalā.

    Investīcija ietver sociālo mājokļu būvniecību un/vai iegādi 1121 mājsaimniecībai (investīcija ietver arī pētījumus, projektus, zemes iegādi un būvniecību), atbalsta 325 privāto mājokļu atjaunošanu (tostarp uzlabotu energoefektivitāti). Investīcija paredz arī pakalpojumu iepirkumu informācijas sistēmu un e-pārvaldes risinājumu izstrādei mājokļu nozarē.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-02-i04-RAA: Mājokļu apstākļu uzlabošana Azoru salu autonomā reģiona mājokļos

    Investīcijas mērķis ir stiprināt mājokļu piedāvājumu dažādos līmeņos pēc tam, kad ir ievērojami palielinājusies ēku degradācija Azoru salu autonomajā reģionā un samazinājies piedāvājums nekustamā īpašuma tirgū.

    Investīcija dažādās salās ietver:

    -277 ēku celtniecība;

    -77 dzīvokļu pabeigšana kā arī

    -ēku atjaunošana (padziļināta 106 ēku renovācija, 252 ēku vidēja renovācija un neliela intervence 116 ēkās) kopumā 551 pasākums.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    B.2. Atskaites punkti, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    2.1

    RE-C02-i01

    T

    Atbalsta programma mājokļu pieejamībai – parakstīta sadarbības vai finansēšanas kārtība

     

    Skaits

    0

    75

    Q3

    2022

    Sadarbības vai finansēšanas mehānismu parakstīšana.

    Pašvaldības iepazīstina ar vietējām izmitināšanas stratēģijām. Šajās stratēģijās ir apzinātas 1) visas vajadzības, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šo programmu (kā noteikts 2018. gada 4. jūnija Dekrētlikumā Nr. 37/2018) un 2) struktūras, kas veicina mājokļu risinājumus. Pēc tam, kad IHRU (Mājokļu un pilsētu rehabilitācijas institūts) ir apstiprinājis vietējo izmitināšanas stratēģiju atbilstību programmai, tiek parakstīti sadarbības nolīgumi ar pašvaldībām vai finansēšanas nolīgumi ar citiem atbalsta saņēmējiem, kuros paredzētas konkrētas veicināmās investīcijas, un noteikts to īstenošanas termiņš.

    2.2

    RE-C02-i01

    T

    Atbalsta programma mājokļu pieejamībai – mājsaimniecībām nodrošināti iegādāti, celti (augsta energoefektivitāte) vai rehabilitēti mājokļi (ar uzlabotu energoefektivitāti)

     

    Skaits

    0

    3 000

    Q3

    2023

    Līgumā noteiktā mājokļu skaita piegāde mājsaimniecībām, kas iepriekš norādītas pašvaldību iesniegtajās vietējās izmitināšanas stratēģijās. Jaunām ēkām primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām (izņemot projektus, kas tiek īstenoti un iekļauti budžetā 2021. un 2022. gadam, kas veido 70 000 000 EUR no kopējā piešķīruma šim pasākumam). Rehabilitācijai atsauces vienība uz vienu mājokli ir 73 kvadrātmetri, jaunām celtnēm – 95 kvadrātmetri.

    2.3

    RE-C02-i01

    T

    Atbalsta programma mājokļu pieejamībai – mājsaimniecībām nodrošināti iegādāti, celti (augsta energoefektivitāte) vai rehabilitēti mājokļi (ar uzlabotu energoefektivitāti)

     

    Skaits

    3 000

    26 000

    2. cet.

    2026

    Līgumā noteiktā mājokļu skaita piegāde mājsaimniecībām, kas iepriekš norādītas pašvaldību iesniegtajās vietējās izmitināšanas stratēģijās. Jaunām ēkām primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām (izņemot projektus, kas tiek īstenoti un iekļauti budžetā 2021. un 2022. gadam, kas veido 70 000 000 EUR no kopējā piešķīruma šim pasākumam). Rehabilitācijai atsauces vienība uz vienu mājokli ir 73 kvadrātmetri, jaunām celtnēm – 95 kvadrātmetri.

    2.4

    RE-C02-i02

     

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – Finansējuma nolīgumu parakstīšana attiecībā uz ārkārtas un pārejas mājokļiem

     

    Skaits

    0

    500

    3. cet.

    2022

    Mājokļu skaits, par kuriem ir parakstīti finansēšanas nolīgumi.

    Subjekti iesniedz finansējuma pieteikumus uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, ko izsludinājis IHRU (Mājokļu un pilsētu rehabilitācijas institūts), kurš pēc ISS (Sociālā nodrošinājuma institūta) atzinuma izvērtēšanas un pieprasījuma saņemšanas par iesniegto pieteikumu derīgumu un iespējamību slēdz līgumus par finansējumu un nosaka tā īstenošanas termiņu. Dzīvojamās mājas ir daļa vai visa ēka ar neatkarīgu piekļuvi, kas sastāv no viena vai vairākiem dzīvojamiem nodalījumiem un papildu privātām telpām vai dzīvojamām vienībām vairāk nekā vienai mājsaimniecībai.

    2.5

    RE-C02-i02

    T

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – Finansējuma nolīgumu parakstīšana attiecībā uz ārkārtas un pārejas mājokļiem

     

    Skaits

    500

    1 000

    3. cet.

    2024

    Mājokļu skaits, par kuriem ir parakstīti finansēšanas nolīgumi. Subjekti iesniedz finansējuma pieteikumus uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, ko izsludinājis IHRU (Mājokļu un pilsētu rehabilitācijas institūts), kurš pēc ISS (Sociālā nodrošinājuma institūta) atzinuma izvērtēšanas un pieprasījuma saņemšanas par iesniegto pieteikumu derīgumu un iespējamību slēdz līgumus par finansējumu un nosaka tā īstenošanas termiņu. Dzīvojamās mājas ir daļa vai visa ēka ar neatkarīgu piekļuvi, kas sastāv no viena vai vairākiem dzīvojamiem nodalījumiem un papildu privātām telpām vai dzīvojamām vienībām vairāk nekā vienai mājsaimniecībai.

    2.6

    RE-C02-i02

    T

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – Mājokļi ar būvdarbiem, kas uzsākti ārkārtas un pārejas mājokļos (uzcelti saskaņā ar energoefektivitātes standartu vai atjaunoti ar uzlabotu energoefektivitāti)

     

    Skaits

    0

    700

    3. cet.

    2023

    Mājokļi, kuru būvdarbi ir sākti. Pēc tam, kad ir noslēgts līgums par finansējumu, summa tiek izmaksāta subjektiem atkarībā no līguma izpildes. Jaunām ēkām primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām (izņemot projektus, kas tiek īstenoti un iekļauti budžetā 2021. un 2022. gadam, kas veido 14 800 000 EUR no kopējā piešķīruma šim pasākumam). Atsauces vienība uz vienu mājokli ir 73 kvadrātmetri.

    2.7

    RE-C02-i02

    T

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – radīti ārkārtas un pārejas mājokļi (izveidoti ar energoefektivitātes standartu vai atjaunoti ar uzlabotu energoefektivitāti) un piegādāti attīstītājiem

     

    Skaits

    0

    2 000

    2. cet.

    2026

    Mājokļu piegāde sponsorējošajām iestādēm. Dzīvojamās mājas ir daļa vai visa ēka ar neatkarīgu piekļuvi, kas sastāv no viena vai vairākiem dzīvojamiem nodalījumiem un papildu privātām telpām vai dzīvojamām vienībām vairāk nekā vienai mājsaimniecībai. Jaunām ēkām primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām (izņemot projektus, kas tiek īstenoti un iekļauti budžetā 2021. un 2022. gadam, kas veido 14 800 000 EUR no kopējā piešķīruma šim pasākumam). Atsauces vienība uz vienu mājokli ir 73 kvadrātmetri.

    2.8

    RE-C02-i02

    T

    Drošības spēku attīstītājiem piegādātie mājokļi

     

    Skaits

    0

    473

    2. cet.

    2026

    Drošības spēkiem piegādāto mājokļu skaits (SSGNR – Republikas gvardes sociālie dienesti; SSPSP – Valsts drošības policijas sociālie dienesti) pagaidu izmitināšanas vajadzībām, tostarp trīs mājas un pieci centri pagaidu izmitināšanai drošības spēkiem (ar sabiedrības interesēm pamatotos gadījumos). Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    2.9

    RE-C02-i03-RAM

    T

    Atbalstīti mājokļi Madeiras autonomajā apgabalā

     

    Skaits

    0

    190

    4. cet.

    2022

    Mājokļu skaits, kas piešķirts atbilstīgām mājsaimniecībām saistībā ar sociālo mājokļu būvniecību vai mājokļa iegādi atbalstītiem sociālajiem mājokļiem. Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Atsauces vienība uz vienu mājokli ir 90 kvadrātmetri.

    2.10

    RE-C02-i03-RAM

    T

    Atbalstīti mājokļi Madeiras autonomajā apgabalā

     

    Skaits

    190

    590

    4. cet.

    2024

    Mājokļu skaits, kas piešķirts atbilstīgām mājsaimniecībām saistībā ar sociālo mājokļu būvniecību vai mājokļa iegādi atbalstītiem sociālajiem mājokļiem. Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Atsauces vienība uz vienu mājokli ir 90 kvadrātmetri.

    2.11

    RE-C02-i03-RAM

    T

    Atbalstīti mājokļi Madeiras autonomajā apgabalā

     

    Skaits

    590

    1 121

    2. cet.

    2026

    Mājokļu skaits, kas piešķirts atbilstīgām mājsaimniecībām saistībā ar sociālo mājokļu būvniecību vai mājokļa iegādi atbalstītiem sociālajiem mājokļiem. Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Atsauces vienība uz vienu mājokli ir 90 kvadrātmetri.

    2.12

    RE-C02-i03-RAM

    T

    Privātīpašnieku apdzīvoto renovēto mājokļu skaits, tostarp ar uzlabotu energoefektivitāti

     

    Skaits

    0

    325

    2. cet.

    2026

    To privātīpašnieku apdzīvoto mājokļu skaits, kas renovēti mērķgrupām, kurām trūkst finanšu resursu, lai veiktu rehabilitācijas darbus.

    2.13

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā

     

    Skaits

    0

    24

    4. cet.

    2021

    Pasākumu skaits, tostarp, ja nepieciešams, zemes urbanizācija, pabeidzot darbus, lai palielinātu sociālo mājokļu fondu.

    Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    Mājokļu vidējais izmērs ir aptuveni 120 kvadrātmetri.

    2.14

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - renovācija

     

    Skaits

     0

    40

    4. cet.

    2021

    Investīcija ietver ēku un dzīvokļu renovāciju vai pabeigšanu, ko mēra pēc pasākumu skaita.

    Pasākumi cita starpā ir šādi:

    - nedzīvojamo publisko ēku pārveidošana mājokļos,

    - finansiāls atbalsts degradētu sociālo ēku pārveidei (Bairros Sociais)

    - publisko mājokļu renovācija, lai tie atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem mājokļu jomā, galvenokārt energoefektivitātes prasībām.

    Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    Mājokļu vidējais izmērs ir aptuveni 100 kvadrātmetri.

    2.15

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - ēku būvniecība

     

    Skaits

    24

    70

    4. cet.

    2023

    Pasākumu skaits, tostarp, ja nepieciešams, zemes urbanizācija, pabeidzot darbus, lai palielinātu sociālo mājokļu fondu.

    Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    Mājokļu vidējais izmērs ir aptuveni 120 kvadrātmetri.

     

    2.16

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - renovācija

     

    Skaits

    40

    318

    4. cet.

    2023

    Investīcija ietver ēku un dzīvokļu renovāciju vai pabeigšanu, ko mēra pēc pasākumu skaita, ar pabeigtiem darbiem.

    Pasākumi cita starpā ir šādi:

    - nedzīvojamo publisko ēku pārveidošana mājokļos,

    - finansiāls atbalsts degradētu sociālo ēku pārveidei (Bairros Sociais)

    - publisko mājokļu renovācija, lai tie atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem mājokļu jomā, galvenokārt energoefektivitātes prasībām.

    Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    Mājokļu vidējais izmērs ir aptuveni 100 kvadrātmetri.

    2.17

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - ēku būvniecība

     

    Skaits

    70

    277

    4. cet.

    2025

    Pasākumu skaits, tostarp, ja nepieciešams, zemes urbanizācija, pabeidzot darbus, lai palielinātu sociālo mājokļu fondu.

    Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    Mājokļu vidējais izmērs ir aptuveni 120 kvadrātmetri.

     

    2.18

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - renovācija

     

    Skaits

    318

    551

    4. cet.

    2025

    Investīcija ietver ēku un dzīvokļu renovāciju vai pabeigšanu, ko mēra pēc pasākumu skaita.

    Pasākumi cita starpā ir šādi:

    - nedzīvojamo publisko ēku pārveidošana mājokļos,

    - īstenot plānu jauniešu īres veicināšanai (piemēram, vietējo mājokļu (Alojamento Local) pārveide par ilgtermiņa īri, pilsētu centru rehabilitācija);

    - finansiāls atbalsts degradētu sociālo ēku pārveidei (Bairros Sociais)

    - publisko mājokļu renovācija, lai tie atbilstu spēkā esošajiem tiesību aktiem mājokļu jomā, galvenokārt energoefektivitātes prasībām.

    Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    Mājokļu vidējais izmērs ir aptuveni 100 kvadrātmetri.

    2.19

    RE-C02-r04

    M

    Dekrētlikuma, ar ko apstiprina valsts steidzamo un pagaidu mājokļu plānu tiesisko regulējumu, stāšanās spēkā

    Dekrētlikuma stāšanās spēkā

     

     

     

    2. cet.

    2021

    Dekrētlikumā ir noteikta plāna struktūra un dzīvojamais fonds, jo īpaši attiecībā uz tiesīgajiem saņēmējiem, mājokļu risinājumiem un finansēšanas modeli. Līdztekus tiesiskajam regulējumam valsts mājokļu plānu iesniedz valdībai, un to apstiprina valdība; tas ietver sekmējamo mājokļu risinājumu stratēģisko plānošanu un šim nolūkam nepieciešamo atbalstu atkarībā no vietējām vajadzībām un īpatnībām, kā arī sociālteritoriālās kohēzijas.

    B.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Investīcija RE-C02-i05: Valsts mājokļi par pieņemamu cenu

    Investīcijas mērķis ir reaģēt uz pašreizējo mājokļu cenu dinamiku iepretim Portugāles mājsaimniecību ienākumu līmenim, jo īpaši lielās pilsētvidēs, nodrošinot valsts mājokļus, kurus var izīrēt par pieņemamām cenām konkrētām mērķgrupām.

    Investīcija ietver jaunu ēku būvniecību, tostarp iegādi, un publisko mājokļu atjaunošanu, lai nodrošinātu 6800 mājokļus, un sekojošu izīrēšanu par pieņemamām cenām identificētajām mērķgrupām.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija RE-C02-i06: Studentu mājokļi par pieņemamām cenām

    Šīs investīcijas mērķis ir palielināt cenas ziņā pieejamu studentu mājokļu piedāvājumu valstī, jo tas joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem, kas kavē piekļuvi augstākajai izglītībai. Šie mājokļi palīdz samazināt studentu un viņu ģimeņu tiešās izmaksas, īpašu uzmanību pievēršot sociāli un ekonomiski visneaizsargātākajiem studentiem. Pašreizējais piedāvājums atbalsta tikai nelielu daļu (apmēram 10 %) studentu, kuriem nepieciešams mājoklis, ņemot vērā ievērojamo mājokļu izmaksu pieaugumu, jo īpaši lielāko pilsētu centros, kur koncentrējas augstākās izglītības iestādes.

    Investīcija ietver papildu 15 000 gultasvietu nodrošināšanu studentiem, būvējot jaunas ēkas, atjaunojot esošās ēkas un modernizējot un paplašinot esošās studentu izmitināšanas vienības.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    B.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    2.20

    RE-C02-i05

    T

    Publisko mājokļu fonds par pieņemamu cenu – Mājokļi, kuros uzsākts darbs

     

    Skaits

    0

    520

    3. cet.

    2022

    Mājokļu skaits, kuros darbu sāk pēc konkursa procedūras un līguma parakstīšanas. Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    (izbūvētas ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.21

    RE-C02-i05

    T

    Publisko mājokļu fonds par pieņemamu cenu – Mājokļi, kuros uzsākts darbs

     

    Skaits

    520

    4 100

    3. cet.

    2024

    Mājokļu skaits, kuros darbu sāk pēc konkursa procedūras un līguma parakstīšanas. Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    (izbūvētas ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.22

    RE-C02-i05

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi

     

    Skaits

    0

    1 700

    3. cet.

    2024

    Atbalsttiesīgajām mājsaimniecībām piegādāto mājokļu skaits, izmantojot mājokļu apmaiņu par pieņemamām cenām (DL 82/2020, 2. oktobris) vai pašvaldības programmu. Cenas ziņā pieejams mājoklis ir definēts kā tāds, kas ir pieejams saskaņā ar piekļuves nomas programmu, kas izveidota ar 1999. gada 22. maija Dekrētlikumu Nr. 68/2019, ar atbalstīto īres shēmu, kas izveidota ar 2006. gada 19. decembra Likumu Nr. 81/2014 ar grozījumiem, ar nosacītās īres maksas shēmu, kas izveidota ar 2006. gada 19. decembra Likumu Nr. 80/2014, ar kontrolēto izmaksu sistēmu, ko reglamentē ministrijas 2006. gada 19. februāra Īstenošanas rīkojums Nr. 65/2019, vai speciālajām pašvaldību programmām. Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    (izbūvētas ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.23

    RE-C02-i05

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi

     

    Skaits

    1 700

    3 970

    3. cet.

    2025

    Atbalsttiesīgajām mājsaimniecībām piegādāto mājokļu skaits, izmantojot mājokļu apmaiņu par pieņemamām cenām (DL 82/2020, 2. oktobris) vai pašvaldības programmu. Cenas ziņā pieejams mājoklis ir definēts kā tāds, kas ir pieejams saskaņā ar piekļuves nomas programmu, kas izveidota ar 1999. gada 22. maija Dekrētlikumu Nr. 68/2019, ar atbalstīto īres shēmu, kas izveidota ar 2006. gada 19. decembra Likumu Nr. 81/2014 ar grozījumiem, ar nosacītās īres maksas shēmu, kas izveidota ar 2006. gada 19. decembra Likumu Nr. 80/2014, ar kontrolēto izmaksu sistēmu, ko reglamentē ministrijas 2006. gada 19. februāra Īstenošanas rīkojums Nr. 65/2019, vai speciālajām pašvaldību programmām. Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    (izbūvētas ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.24

    RE-C02-i05

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi

     

    Skaits

    3 970

    6 800

    2. cet.

    2026

    Atbalsttiesīgajām mājsaimniecībām piegādāto mājokļu skaits, izmantojot mājokļu apmaiņu par pieņemamām cenām (DL 82/2020, 2. oktobris) vai pašvaldības programmu. Cenas ziņā pieejams mājoklis ir definēts kā tāds, kas ir pieejams saskaņā ar piekļuves nomas programmu, kas izveidota ar 1999. gada 22. maija Dekrētlikumu Nr. 68/2019, ar atbalstīto īres shēmu, kas izveidota ar 2006. gada 19. decembra Likumu Nr. 81/2014 ar grozījumiem, ar nosacītās īres maksas shēmu, kas izveidota ar 2006. gada 19. decembra Likumu Nr. 80/2014, ar kontrolēto izmaksu sistēmu, ko reglamentē ministrijas 2006. gada 19. februāra Īstenošanas rīkojums Nr. 65/2019, vai speciālajām pašvaldību programmām. Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    (izbūvētas ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.25

    RE-C02-i06

    T

    Studentu izmitināšana par pieņemamu cenu – studentu izmitināšanas vietu skaits ar izsludinātiem konkursiem

     

     

     

    Skaits

    0

    7000

    3. cet.

    2022

    Izmitināšanas vietu skaits studentiem ar augstāko izglītību, par kurām izsludināti publiskie iepirkumi.

    Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    2.26

    RE-C02-i06

    T

    Studentu mājokļi par pieņemamām cenām

     

    Skaits

    0

    7 000

    3. cet.

    2023

    Papildu vietu skaits, kas ir pieejamas augstākās izglītības mācību iestāžu studentiem pilsētu vai jauktās ēkās, kuras pilnībā vai daļēji paredzētas pagaidu izmitināšanai studentiem, kuri mācās vietā, kas nav viņu pastāvīgā dzīvesvieta, un kuriem ir nepieciešama izmitināšana augstākās izglītības iegūšanai, tostarp augstākās izglītības studentu rezidencēs, kas obligāti ietver guļamistabas, vannas istabas, virtuves un ēdināšanas telpas, un var ietvert mācību un izmitināšanas vietas, stāvvietas un aprīkojumu.

    Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    2.27

    RE-C02-i06

    T

    Studentu mājokļi par pieņemamām cenām

     

    Skaits

    7 000

    12 500

    3. cet.

    2024

    Papildu vietu skaits, kas ir pieejamas augstākās izglītības mācību iestāžu studentiem pilsētu vai jauktās ēkās, kuras pilnībā vai daļēji paredzētas pagaidu izmitināšanai studentiem, kuri mācās vietā, kas nav viņu pastāvīgā dzīvesvieta, un kuriem ir nepieciešama izmitināšana augstākās izglītības iegūšanai, tostarp augstākās izglītības studentu rezidencēs, kas obligāti ietver guļamistabas, vannas istabas, virtuves un ēdināšanas telpas, un var ietvert mācību un izmitināšanas vietas, stāvvietas un aprīkojumu.

    Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    2.28

    RE-C02-i06

    T

    Studentu mājokļi par pieņemamām cenām

     

    Skaits

    12 500

    15 000

    Q1

    2026

    Papildu vietu skaits, kas ir pieejamas augstākās izglītības mācību iestāžu studentiem pilsētu vai jauktās ēkās, kuras pilnībā vai daļēji paredzētas pagaidu izmitināšanai studentiem, kuri mācās vietā, kas nav viņu pastāvīgā dzīvesvieta, un kuriem ir nepieciešama izmitināšana augstākās izglītības iegūšanai, tostarp augstākās izglītības studentu rezidencēs, kas obligāti ietver guļamistabas, vannas istabas, virtuves un ēdināšanas telpas, un var ietvert mācību un izmitināšanas vietas, stāvvietas un aprīkojumu.

    Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    C. KOMPONENTS NR. 3 Sociālā reakcija

    Portugāle jau daudzus gadus saskaras ar nozīmīgām demogrāfiskām un sociālekonomiskām problēmām, ko pastiprinājusi Covid-19 pandēmija. Šis Portugāles atveseļošanas un noturības plāna komponents risina šādas problēmas: demogrāfiskā novecošanās, personu ar invaliditāti un citu apgādājamo tiesības un nabadzības un sociālās atstumtības situācijas nelabvēlīgā stāvoklī esošu kopienu un grupu vidū.

    Šajā kontekstā šis komponents pievēršas ar strukturālo sociālo politiku saistītām problēmām un sociālo pakalpojumu pārklājuma trūkumam iedzīvotājiem/reģioniem, kam vajadzīga palīdzība, gan kontinentālajā Portugālē, gan Azoru salu un Madeiras autonomajos reģionos.

    Komponenta galvenie mērķi ir šādi: i) uzlabot sociālās aprūpes iestādes un nodrošināt labāku teritoriālo pārklājumu; ii) stiprināt un paplašināt sociālās reakcijas tīklu, izmantojot inovatīvus risinājumus, izmēģinājuma projektus un intervences pasākumus; iii) izstrādāt jaunus kopienā balstītus atbalsta pasākumus, palīdzot veicināt neatkarīgu dzīvi, novērst atkarību un izstrādāt risinājumus neinstitucionalizācijai saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; iv) nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi iekļaujošai dzīvei un līdzdalībai sabiedrībā un ekonomikā; v) veicināt nabadzības izskaušanu, izstrādājot visaptverošu valsts stratēģiju, kas vērsta uz visneaizsargātākajām un visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajām kopienām.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu un vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu kvalitatīvai veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei (2020. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Turklāt tas palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par sociālās drošības tīkla efektivitātes un atbilstības uzlabošanu un par iedzīvotāju prasmju līmeņa uzlabošanu (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums) un garantēt pietiekamu sociālo aizsardzību un ienākumu atbalstu un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Komponents arī netieši atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka šis komponents veicinās gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos. Projekti, kas saistīti ar sociālās reakcijas elementu būvniecību, paplašināšanu un renovāciju, koncentrējas uz energoefektivitāti, atjaunojamās enerģijas izmantošanu pašpatēriņā un enerģijas un degvielas izmaksu samazināšanu. Iekļauj vides aspektus, veicinot jaunu būvniecību ar augstiem energoefektivitātes standartiem. Turklāt iesaistītās struktūras ir aprīkotas ar bezemisiju vieglajiem transportlīdzekļiem. Visbeidzot, šis komponents ietver pasākumus, kas veicina digitālo rīku izmantošanu, jo īpaši sociālajos dienestos, kuri sniedz atbalstu vecāka gadagājuma cilvēkiem, un pārvaldē, izveidojot IKT rīkus un e-pakalpojumus īpaši cilvēkiem ar invaliditāti.

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    C.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r05: Iekārtu un sociālo risinājumu piegādes reforma

    Šā pasākuma mērķis ir paplašināt, uzlabot un atjaunot sociālo pakalpojumu tīklu un publisko un privāto sociālo iestāžu nodrošinātās iekārtas. Pasākums ir īpaši paredzēts neaizsargātām grupām ekonomiskā, sociālā un veselības ziņā, piemēram, nabadzīgiem cilvēkiem un ģimenēm ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām, kas atrodas atkarības situācijā, personām ar invaliditāti un bērniem un jauniešiem. Turklāt integrētie veselības un sociālā atbalsta pasākumi, kas paredzēti šajā pasākumā, veicina apgādājamo personu autonomiju, veicot viņu rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām 1 un Eiropas stratēģiju par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam 2 un Zaļo grāmatu “Pilnības vecumdienās – paaudžu solidaritātes un atbildības veicināšana” 3 .

    Šī reforma ietver jaunas iekārtu un sociālās reaģēšanas programmas uzsākšanu, stājoties spēkā sociālo iekārtu uzstādīšanas režīma vienkāršošanai. Programma ir vērsta uz tādiem pasākumiem kā:

    -uzlabot sociālās aprūpes un personalizētos pakalpojumus, ko sniedz veco ļaužu pansionātos (ERPI), pēc vajadzību izvērtēšanas;

    -veicināt ERPI ārpus oficiālās sistēmas licencēšanu un/regulēšanu;

    -pārskatīt tiesisko regulējumu sociālo telpu licencēšanai,

    -veicināt inovatīvus sociālos risinājumus, piemēram, maza mēroga sadarbības mājokļus;

    -inovatīva mājas atbalsta modeļa izstrāde;

    -pastiprināt sociālo atbalstu cilvēkiem, kuri ir sociāli izolēti, izveidojot daudznozaru grupas un sociāli neaizsargātu situāciju apzināšanas un uzraudzības mehānismu (radara sociālie projekti);

    -paaugstināt darbaspēka līmeni un sociālo risinājumu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, galvenokārt teritorijās ar zemu seguma līmeni;

    -stiprināt sociālos pakalpojumus un atbalstu, kas paredzēts personām ar invaliditāti vai atkarību, un veicināt viņu autonomiju un neatkarīgu dzīvi.

    Investīcija RE-C03-i01 – “Jauna aprīkojuma paaudze un sociālie risinājumi” veicina reformas īstenošanu.

    Ar reformu saistīto atskaites punktu īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r06: Valsts stratēģija personu ar invaliditāti iekļaušanai 2021.–2025. gadam

    Šā pasākuma mērķis ir atvieglot un padziļināt personu ar invaliditāti iekļaušanu visās dzīves jomās, veicināt viņu autonomiju, neatkarību un pašnoteikšanos, kā arī nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu spējām.

    Šīs reformas mērķis ir pieņemt valsts stratēģiju personu ar invaliditāti iekļaušanai 2021.–2025. gadam. Stratēģija atspoguļo Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 4 saistības un ļauj uzsākt virkni pasākumu, piemēram:

    -vajadzības gadījumā pārformulēt spēkā esošo tiesisko regulējumu;

    -invaliditātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēmas pārformulēšana;

    -personu ar invaliditāti visaptveroša diagnoze, izstrādājot datu vākšanas un uzraudzības rādītāju sistēmas, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu;

    -rīcība sabiedriskās vietās, lai atvieglotu personu ar invaliditāti piekļuvi;

    -pielāgot apmācības, nodarbinātības un kvalifikācijas sistēmas personām ar invaliditāti;

    -inovatīvu sociālo pakalpojumu un uz kopienu balstītu pieeju izstrāde;

    -personu ar invaliditāti līdzdalība sporta, kultūras un brīvā laika pavadīšanas pasākumos;

    -atbalsta modeļa neatkarīgai dzīvei paplašināšana, kas sniedz personīgu palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti.

    Investīcijas RE-C03-i02: “Pieejamība 360°” un RE-C03-i05: Platforma un pieeja, kā arī investīcija RE-C01-i02: Integrētas nepārtrauktas aprūpes valsts tīkls un paliatīvās aprūpes valsts tīkls palīdz reformas īstenošanā.

    Ar reformu saistīto atskaites punktu īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r07: Līgumu slēgšana par integrētām atbalsta programmām nelabvēlīgā stāvoklī esošām kopienām lielpilsētu teritorijās

    Šā pasākuma mērķis ir apkarot nabadzību un sociālo atstumtību visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajās pašvaldībās Lisabonas un Portu aglomerācijās.

    Šī reforma sastāv no integrētu izmēģinājuma darbību kopuma, kas jāizstrādā pēc konkrētu kopienu vajadzību novērtēšanas un apzināšanas. Pēc šīs diagnosticēšanas fāzes integrētās darbības izstrādā un koncentrē uz divām jomām:

    -darbības publiskajā telpā un sociālā infrastruktūra, piemēram, mazbērnu novietnes un pamatskolas, veselības aprūpes iestādes un sociālo un kultūras pasākumu telpas, darbsemināri un/vai mācību kursi, kā arī

    -nemateriāla rakstura darbības, lai veicinātu sociālo kohēziju, piemēram, aktīva kopienu iesaistīšana to izstrādē un īstenošanā, mazo vietējo uzņēmumu darījumdarbības veicināšana, projektu izstrāde, lai novērstu nesekmību skolā un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, profesionālās apmācības piedāvāšana un sporta veicināšana.

    Šo reformu balsta un strukturē saskaņā ar Portugāles pirmo valsts stratēģiju cīņai pret nabadzību (ENCP) un tajā noteiktajām tematiskajām intervencēm konkrētām grupām.

    Reformu īsteno, izmantojot investīciju RE-C03-i06 – “Integrētas darbības nelabvēlīgā situācijā esošās kopienās Lisabonas un Portu aglomerācijās”.

    Ar reformu saistīto atskaites punktu īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r08: Valsts stratēģija cīņai pret nabadzību

    Šā pasākuma mērķis ir apkarot nabadzību, izstrādājot daudzdimensionālu, integrētu, vidēja termiņa un ilgtermiņa pieeju.

    Reforma ietver valsts stratēģijas nabadzības apkarošanai (ENCP) pieņemšanu. Stratēģija nodrošina satvaru tematiskām intervencēm, kas vērstas uz konkrētām grupām, sākot ar bērniem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, tostarp visneaizsargātākajām grupām. Tajā izklāsta nosacījumus integrētas politikas izstrādei un īstenošanai, koncentrējoties uz sociālās atstumtības un nabadzības īpatnībām vietējā līmenī. Turklāt tā arī pilnvaro izveidot vienotu uzraudzības sistēmu ar nabadzību saistītiem rādītājiem.

    Reformas īstenošanu atbalsta investīcija RE-C03-i06 – “Integrētas darbības nelabvēlīgā situācijā esošās kopienās Lisabonas un Portu aglomerācijās”.

    Ar reformu saistīto atskaites punktu īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

    Investīcija RE-C03-i01: Jauna aprīkojuma paaudze un sociālie risinājumi

    Šā pasākuma mērķis ir uzlabot un paplašināt sociālās aprūpes dienestu tīklu, lai izstrādātu efektīvākas pakalpojumu sniegšanas metodes, iegūtu plašāku valsts teritoriālo pārklājumu un uzlabotu šo struktūru speciālistu darba apstākļus un lietotājiem sniegtās aprūpes kvalitāti.

    Investīciju veido:

    -esošo sociālo dienestu telpu, piemēram, mazbērnu novietņu, veco ļaužu pansionātu un darbības un iekļaušanas iespēju centru atjaunošana un paplašināšana,

    -autonomo rezidenču un mājas atbalsta dienestu sociālās reakcijas tīklu paplašināšana, palielinot to lietotāju skaitu, kurus varētu aptvert,

    -sociālo risinājumu tīkla paplašināšana ar jaunām tipoloģijām, piemēram, kopmājokli;

    -tehniskā un digitālā aprīkojuma iegāde, tostarp elektrotransportlīdzekļu iegāde, kā arī

    -izmēģinājuma projekta “Radar Social” uzsākšana, kura mērķis ir valsts līmenī izmēģināt gandrīz proaktīvu un inovatīvu integrēta sociālā atbalsta modeli. Šis modelis jau ir pārbaudīts Lisabonas pašvaldībā, aptverot tikai vienu mērķgrupu (vecāka gadagājuma cilvēki), un tagad ir paredzēts, ka tas aptvertu visu kontinentālo teritoriju ar plašāku darbības jomu attiecībā uz mērķgrupu (jebkura persona, kam draud sociālā atstumtība, ar nepietiekamu sociālo un/vai ģimenes atbalstu). Projekts ietver vajadzību apzināšanu un kartēšanu, sabiedriskās līdzdalības veicināšanu, digitālo un IT rīku izmantošanas veicināšanu, lai piekļūtu kopienas pamatpakalpojumiem, un sporta veicināšanu. Šajā nolūkā kontinentālās Portugāles pašvaldībās izveido 278 sociālās intervences vienības. Vienības ir atbildīgas par vecāka gadagājuma cilvēku un citu tādu neaizsargātu cilvēku identificēšanu, kuriem draud sociālā atstumtība, un sniedz atbalstu, pamatojoties uz viņu individuālajām vajadzībām.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    Investīcija RE-C03-i02: Pieejamība 360°

    Šā pasākuma mērķis ir uzlabot pieejamības apstākļus cilvēkiem ar invaliditāti sabiedriskām vietām, sabiedriskām ēkām un mājokļiem visā teritorijā.

    Šī investīcija pilnībā atbilst Eiropas stratēģijai par personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam 5 un sastāv no trim daļām:

    -publisko ceļu programma 2021.–2025. gadam (PIVP), kas ietver darbības un būvdarbus vismaz 200000 m² apmērā sabiedriskās vietās, piemēram, attiecībā uz ietvēm un parkiem,

    -publisko ēku programma 2021.–2025. gadam (PiEP), kas ietver darbības un būvdarbus vismaz 1500 publisko dienestu ēkās, kā arī

    -mājokļu programma 2021.–2025. gadam (PIH), kas ietver renovāciju un būvdarbus vismaz 1000 esošos mājokļos, kur mitinās cilvēki ar invaliditāti.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C03-i03-RAM: Sociālās reakcijas stiprināšana Madeiras autonomajā reģionā

    Šā pasākuma mērķis ir stiprināt sociālo pakalpojumu tīklu Madeiras autonomajā reģionā.

    Šo investīciju veido pasākumi veco ļaužu pansionātos un sociālā atbalsta struktūru paplašināšana bezpajumtniekiem. Šie pasākumi ietver jaunu iekārtu būvniecību un esošo iekārtu atjaunošanu un modernizāciju un nepieciešamā tehniskā, digitālā un IT aprīkojuma iegādi, tostarp elektrotransportlīdzekļu iegādi, lai atvieglotu un uzlabotu sociālo pakalpojumu speciālistu piekļuvi attālos apgabalos.

    Šie pasākumi ietver vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētu dzīvojamo ēku, kas domātas tādu 65 gadus vecu un vecāku cilvēku mājokļiem, kuri nevar palikt savā līdzšinējā dzīvesvietā, atjaunošanu un paplašināšanu. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos tajās var uzņemt arī pieaugušos, kas jaunāki par 65 gadiem.

    Pasākumi, kas vērsti uz bezpajumtniekiem, ietver naktspatversmju izveidi, lai risinātu ārkārtas situācijas un nodrošinātu izmitināšanu, vannas istabu un veļas mazgātavu izveidi, lai veicinātu personīgo higiēnu, telpu atjaunošanu, lai nodrošinātu maltītes un darbnīcas tipa darbības nolūkā attīstīt sociālās prasmes un kompetences saņēmēju vidū.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

    Investīcija RE-C03-i04-RAA: Reģionālās stratēģijas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību īstenošana – Sociālā atbalsta tīkli

    Šā pasākuma mērķis ir īstenot Azoru salu autonomā reģiona reģionālās stratēģijas cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību 2018.–2028. gadam (ERCPES) prioritātes. Stratēģijā ir noteiktas četras stratēģiskās prioritātes, kas viena otru papildina:

    -P1 – nodrošināt pilnīgu un iekļaujošu attīstības procesu visiem bērniem un jauniešiem no paša dzīves sākuma;

    -P2 – stiprināt sociālo kohēziju reģionā;

    -P3 – veicināt teritoriālus pasākumus; kā arī

    -P4 – nodrošināt pienācīgas zināšanas par nabadzības fenomenu reģionā.

    Šo investīciju veido pasākumu kopums, kas palielina bērnu un jauniešu piekļuvi sociālajiem un izglītības pakalpojumiem un stiprina sociālo kohēziju, atbalstot trūcīgās ģimenes un personas ar invaliditāti, lai tās integrētu sabiedrībā un darba tirgū. Šie pasākumi ietver vismaz mācību atbalsta punktu izveidi, lai cīnītos pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, subsīdijas mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem kā stimulu pieteikt bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs un bērnudārzos, divu bērnudārzu būvniecību un papildu (fizisku) vietu izveidi bērnudārzos un dienas aprūpes centros, jaunu vietu izveidi personām ar invaliditāti profesionālās darbības centros, automobiļu iegādi, lai atjaunotu Instituições Particulares de Solidariedade Social autoparku un apmācību ģimenēm, uz kurām attiecas sociālās iekļaušanas pabalsts, lai nodrošinātu tām papildprasmes, kas ļautu iekļūt darba tirgū.

    Visbeidzot, šī investīcija ietver arī izmēģinājuma programmas ar nosaukumu “Novecošanās uz vietas” uzsākšanu, kuras mērķis ir veicināt veco ļaužu un/vai personu ar invaliditāti aprūpi ārpus iestādēm.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C03-i05: Platforma + piekļuve

    Šā pasākuma mērķis ir veicināt personu ar invaliditāti iekļaušanu, nodrošinot digitālos informācijas rīkus un pakalpojumus, lai atvieglotu viņu vajadzību apmierināšanu un atvieglotu viņu līdzdalību sabiedrības dzīvē.

    Investīciju veido piecas programmas:

    -ģeogrāfiskioe atsauces dati par publisko ēku atrašanās vietu un pieejamības nosacījumiem;

    -globālas informācijas un pozicionēšanas sistēmas (GPS) lielām publiskām ēkām, kas ļauj iekļaut privātas ēkas;

    -ģeogrāfiskie atsauces dati par stāvvietām cilvēkiem ar samazinātām pārvietošanās spējām;

    -digitāla informācijas platforma;

    -zvanu centra portugāļu zīmju valodas mutiskai tulkošanai izveide.

    Šīs programmas ir izstrādātas, lai nodrošinātu ģeogrāfisko atsauces datu risinājumus attiecībā uz piekļuvi publiskiem ceļiem, publiskām un privātām ēkām un stāvvietām cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai izveidotu digitālu informācijas platformu, kas apkopo un vienkāršo informāciju par attiecīgajiem tiesību aktiem un sniedz resursus cilvēkiem ar invaliditāti, un lai nodrošinātu nedzirdīgiem iedzīvotājiem zvanu centru, kurš garantē tulkošanu reāllaikā portugāļu zīmju valodā visā valsts pārvaldē.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C03-i06: Integrētas darbības nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienās Lisabonas un Portu aglomerācijās

    Šā plašā un inovatīvā izmēģinājuma pasākuma mērķis ir apkarot nabadzību un sociālo atstumtību visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajās pašvaldībās Lisabonas un Portu aglomerācijās. Ja pasākumi ir sekmīgi, tos var paplašināt.

    Šo investīciju veido darbību kopums, kas saistīts ar šo pašvaldību īpašajām vajadzībām. Šīs darbības ietver iespēju nodrošināšanu kopienām, jaunu un inovatīvu pieeju izstrādi sociālajai kohēzijai un pasākumus publiskajā telpā, sociālajā un sporta infrastruktūrā un mājokļos. Šo darbību galvenie mērķi ir šādi:

    -veicināt veselības aprūpi un dzīves kvalitāti kopienās, atbalstot vietējo pašvaldību apvienību, NVO, pilsonisko kustību un iedzīvotāju organizāciju, veselības aizsardzības iestāžu vai citu publisko iestāžu iesniegtos projektus;

    -publiskās telpas un sociālās, veselības aprūpes, mājokļu vai sporta infrastruktūras fiziska uzlabošana;

    -sociāli nelabvēlīgu apgabalu reģenerācija, veicinot sociālo kohēziju aglomerācijās;

    -mazo vietējo uzņēmumu darījumdarbības veicināšana;

    -veselības aprūpes pieejamības uzlabošana un atkarību apkarošana;

    -aktīvu un veselīgu vecumdienu programmu izstrāde;

    -tādu projektu izstrāde, kas paredzēti, lai novērstu mācību nesekmību un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu;

    -pieaugušo kvalifikācijas uzlabošana un viņu prasmju sertificēšana;

    -iedzīvotāju vajadzību diagnostika un pieaugušo rakstpratības attīstība, portugāļu valodas apguve un digitālās iekļaušanas programmas;

    -profesionālā apmācība un politika, lai veicinātu nodarbināmību, kas pielāgota vietējiem apstākļiem un dinamikai;

    -kultūras un jaunrades pieejamība un dažādu kultūru vērtību apzināšanās;

    -kopienas locekļu līdzdalības veicināšana programmas pārvaldībā;

    -vietējo dalībnieku iespēju palielināšana partnerības tīklos;

    -risinājumi cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību;

    -sporta popularizēšana, jo tas ir viens no sociālajiem instrumentiem, kas apvieno kopienas locekļus, veicina vērtības un apkaro sociālo nevienlīdzību;

    -pilsoniskums, piekļuve tiesībām un pilsoniskā līdzdalība.

    Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 6 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 7 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 8 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 9 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    3.1

    RE-C03-i01

    T

    Elektrotransportlīdzekļu piegāde

     

    Skaits

    0

    2 500

    Q1

    2026

    Jaunu elektrotransportlīdzekļu, kas pielāgoti palīdzībai mājās un/vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai, piegāde sociālā un mājas atbalsta sniedzējiem (Instituições Particulares de Solidariedade Social (IPSS)) vai līdzīgām atbilstīgām sociālo pakalpojumu struktūrām.

    3.2

    RE-C03-i01

    T

    Sociālās intervences komandu (Radar Social) izveide

     

    Skaits

    0

    278

    4. cet.

    2024

    Kontinentālās Portugāles pašvaldībās izveido 278 sociālās intervences vienības.

    3.3

    RE-C03-i01

    M

     

    Atbalsta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana sociālo iestāžu/risinājumu tīkla veicinātājām struktūrām

     

     

     

    2. cet.

    2022

    Atbalsta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana veicinātājām struktūrām, kuras pieteikušās uz konkursu par sociālo iestāžu/sociālo risinājumu tīkla izveidi un paplašināšanu (attiecas uz bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti u. c.) un kuras ir atzītas par atbilstošām noteikumiem, nepārsniedzot pieejamo finansējumu. Ēku jaunas būvniecības gadījumā konkursa procedūra nodrošina, ka jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    Atbalsta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana veicinātājām struktūrām, lai izveidotu un paplašinātu sociālo iestāžu/sociālo risinājumu tīklu.

    3.4

    RE-C03-i01

    T

    Jaunu vietu izveide un esošo vietu atjaunošana sociālajās iestādēs

     

    Skaits

    0

    28 000

    Q1

    2026

    Vismaz 15 000 jaunu vietu izveide un atlikušo vietu atjaunošana bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti un citām neaizsargātām personām bērnudārzos, veco ļaužu pansionātos (ERPI), zobārstniecības atbalsta dienestos (DAS), iekļaušanas darbību un iespēju centros (CACI) un autonomajās dzīvesvietās (ReTVAI). Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    3.5

    RE-C03-i01

    T

    Mājas atbalsta pakalpojumu lietotāji un personāls saņem planšetdatorus, tehniskās palīdzības aprīkojumu vai piekļuvi apmācībai.

     

    Skaits

    0

    35 400

    Q1

    2026

    To mājas atbalsta dienestu lietotāju vai darbinieku skaits, kuri saņem vismaz planšetdatoru, tehniskās palīdzības aprīkojumu vai apmācību.

    3.6

    RE-C03-i02

     

    Mājokļi ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

     

    Skaits

    0

    190

    2. cet.

    2023

    Mājokļu skaits (ar vidējo platību 40 m²), kas gūst labumu no pasākumiem, lai uzlabotu pieejamības apstākļus cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

    3.7

    RE-C03-i02

    T

    Mājokļi ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

     

    Skaits

    190

    1 000

    4. cet.

    2025

    Mājokļu skaits (ar vidējo platību 40 m²), kas gūst labumu no pasākumiem, lai uzlabotu pieejamības apstākļus cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

    3.8

    RE-C03-i02

    T

    Sabiedriskās vietas ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

     

    Skaits

    0

    200  000

    4. cet.

    2025

    Sabiedriskās vietas platība (skvēri, ietves u. c.) kvadrātmetros, kas gūst labumu no pasākumiem (galvenokārt gājēju celiņu izlīdzināšana, sliežu ceļu šķērsojumi, satiksmes regulēšana, infrastruktūras un ielu aprīkojuma pārvietošana, piekļuves uzlabošana ēkām), lai uzlabotu piekļuves apstākļus cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

    3.9

    RE-C03-i02

    T

    Publisko pakalpojumu vietas ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

     

    Skaits

    0

    1 500

    4. cet.

    2025

    To publisko pakalpojumu objektu skaits, kas gūst labumu no pasākumiem (galvenokārt uzbrauktuves un piekļuves durvis ēkām, letēm un sanitārajām labierīcībām, kas pielāgotas personām ar invaliditāti), lai uzlabotu piekļuves apstākļus cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

    3.10

    RE-C03-i03-RAM

    T

    Jaunas vietas aprūpes namos

     

    Skaits

    0

    910

    3. cet.

    2025

    Jauno vietu skaits, kas pieejamas Madeiras autonomā reģiona aprūpes namos. Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām, bet atjaunotām ēkām ir uzlabots sniegums enerģijas jomā.

    3.11

    RE-C03-i03-RAM

    T

    Pabeigti projekti bezpajumtnieku integrācijai.

     

    Skaits

     0

    20

    4. cet.

    2022

    Pabeigto bezpajumtnieku integrācijas projektu skaits, kas aptver kopumā 90 vietas.

    3.12

    RE-C03-i04-RAA

    T

    To ģimeņu apmācība, kuras aptver sociālās iekļaušanas ienākumi

     

    Skaits

    0

    13 000

    4. cet.

    2025

    To ģimeņu skaits, kuras aptver sociālās iekļaušanas ienākumi un kuras tiek apmācītas, lai tās varētu iekļauties darba tirgū.

    3.13

    RE-C03-i04-RAA

    T

    Jaunas vietas personām ar invaliditāti profesionālās darbības centros (CAO)

     

    Skaits

    0

    207

    4. cet.

    2024

    Jaunu vietu skaits personām ar invaliditāti profesionālās darbības centros (CAO). Tas ietver četru ēku būvniecību un trīs citu ēku pielāgošanu. Ja tiek veikta būvniecība no jauna, jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    3.14

    RE-C03-i04-RAA

    T

    Transportlīdzekļi, kas iegādāti Instituições Particulares de Solidariedade Social 

     

    Skaits

    0

    100

    4. cet.

    2025

    To jauno elektrotransportlīdzekļu skaits, kas piegādāti Instituições Particulares de Solidariedade Social (IPSS) autoparkam.

    3.15

    RE-C03-i04-RAA

    T

    Projekts “Novecošanās uz vietas”

     

    Skaits

    0

    250

    4. cet.

    2025

    Veco ļaužu vai personu ar invaliditāti skaits, uz kuriem attiecas projekts “Novecošanās uz vietas” Azoru salu autonomajā apgabalā.

    3.16

    RE-C03-i04-RAA

    T

    Pasākumi, lai cīnītos pret bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

     

    Skaits

    0

    11 561

    4. cet.

    2025

    Bērni un jaunieši, uz kuriem attiecas pasākumi, lai cīnītos pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un veicinātu dalību augstākajā izglītībā:

    i) subsīdijas mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem kā stimuls, lai veicinātu bērnudārzu apmeklēšanu; ii) pētījumu atbalsta punktu izveide; iii) augstākās izglītības maksas segšana studentu ģimenēm ar zemiem ienākumiem; iv) jaunu vietu izveide bērniem bērnudārzos un dienas aprūpes centros.

    3.17

    RE-C03-i05

    M

    Konkursa “Digitālās infrastruktūras veidošana pieejamībai 360°” publicēšana

    Paziņojums par konkursu par digitālās infrastruktūras iegādi pieejamībai 360° Oficiālajā Vēstnesī – Diario da Republica

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par digitālās infrastruktūras būvniecību, kas aptver i) ģeogrāfiskos datus par publiskām un privātām ēkām, ii) globālās informācijas un pozicionēšanas sistēmas (GPS), iii) ģeogrāfiskos datus par stāvvietām.

    3.18

    RE-C03-i05

    M

    Digitāla informācijas platforma cilvēkiem ar invaliditāti

    Platformas darbības uzsākšana

     

     

     

    4. cet.

    2024

    Sāk darboties digitāla informācijas platforma, kas apkopo un vienkāršo informāciju par attiecīgajiem tiesību aktiem un atbalsta resursus personām ar invaliditāti.

    3.19

    RE-C03-i05

    M

    Zvanu centrs portugāļu zīmju valodai

    Portugāļu zīmju valodas zvanu centra pakalpojuma uzsākšana

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Sāk darboties zvanu centrs, kas nedzirdīgajiem iedzīvotājiem nodrošina garantētu reāllaika mutisko tulkošanu portugāļu zīmju valodā (LGP) visā valsts pārvaldē.

    3.20

    RE-C03-r08

    M

    Valsts stratēģijas cīņai pret nabadzību pieņemšana

    Valsts stratēģijas cīņai pret nabadzību pieņemšana

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Valsts stratēģija cīņai pet nabadzību nodrošina satvaru tematiskām intervencēm, kas vērstas uz konkrētām grupām, sākot ar bērniem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, tostarp visneaizsargātākajām grupām. Tajā izklāsta nosacījumus integrētas politikas izstrādei un īstenošanai, koncentrējoties uz sociālās atstumtības un nabadzības īpatnībām vietējā līmenī. Turklāt tā arī pilnvaro izveidot vienotu uzraudzības sistēmu ar nabadzību saistītiem rādītājiem.

    3.21

    RE-C03-r06

    M

    Valsts stratēģijas personu ar invaliditāti iekļaušanai 2021.–2025. gadam pieņemšana

    Valsts stratēģijas personu ar invaliditāti iekļaušanai 2021.–2025. gadam pieņemšana

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Valsts stratēģija personu ar invaliditāti iekļaušanai rada apstākļus turpmākajam:

    • jauna invaliditātes novērtēšanas un sertificēšanas sistēma;

    • jauna datu vākšanas un apstrādes sistēma un ar invaliditāti saistītas informācijas organizēšana, lai atbalstītu lēmumu pieņemšanu;

    • sabiedriskās vietās veikto pasākumu kvalificēšana;

    • personu ar invaliditāti iekļaušana lēmumos, pasākumos, programmās un projektos;

    • atbalsta modeļa neatkarīgai dzīvei paplašināšana, kas sniedz personīgu palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti;

    • invalīdu apmācības, nodarbinātības un kvalifikācijas sistēmas pielāgošana.

    3.22

    RE-C03-r05

    M

    Vienkāršotā sociālā aprīkojuma uzstādīšanas režīma stāšanās spēkā

    Vienkāršotā sociālā aprīkojuma uzstādīšanas režīma stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Vienkāršotā sociālā aprīkojuma uzstādīšanas režīma stāšanās spēkā ar šādām īpašībām  izklāstītas licencēšanas un regularizācijas prasības veco ļaužu aprūpes rezidencēm, kuras darbojas nelegāli; ieviesti kvalitātes kritēriji pakalpojumiem un aprūpei, ko sociālā aprūpe piedāvā;

    izveidota sistēma jauna veida sociālo risinājumu ieviešanai, piemēram, sadarbības mājokļiem un jauniem mājas atbalsta modeļiem, lai apmierinātu vecāka gadagājuma cilvēku dažādās vajadzības.

    3.23

    RE-C03-r07

    M

    Rīcības plānu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām Lisabonas un Portu aglomerācijās apstiprināšana

    Rīcības plānu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām Lisabonas un Portu aglomerācijās apstiprināšana attiecīgajām teritorijām.

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Rīcības plānu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām Lisabonas un Portu aglomerācijās apstiprināšana Rīcības plāni ir vērsti uz divām galvenajām jomām: i) darbības publiskajā telpā un sociālā infrastruktūra, piemēram, mazbērnu novietnes un pamatskolas, veselības aprūpes iestādes un kultūras pasākumu telpas, darbsemināri un/vai mācību kursi, un ii) nemateriāla rakstura darbības, lai veicinātu sociālo kohēziju, piemēram, aktīva kopienu iesaistīšana to izstrādē un īstenošanā, mazo vietējo uzņēmumu darījumdarbības veicināšana, projektu izstrāde, lai novērstu nesekmību skolā un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, profesionālās apmācības piedāvāšana un sporta veicināšana.

    Tiek ieviests pārvaldības modelis, kura pamatā ir daudzlīmeņu pārvaldības principi un kurā iesaistīti dažādi dalībnieki, sākot ar centrālo valdību un beidzot ar vietējām teritorijām/rajoniem. Tajā pašā laikā ir vietējās tehniskās vienības, kas darbojas šā modeļa priekšgalā, lai veicinātu līdzatbildību un tuvumu līgumu pārvaldībā un īstenošanā.

    3.24

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    RE-C03-i06

    M

    Lisabonas/Portu pašvaldību un vietējo tehnisko vienību nolīgumu parakstīšana, nosakot atbalstāmo pasākumu apjomu.

    Nolīgumu parakstīšana par plāniem attiecībā uz 12 intervences zonām

     

     

     

    Q1

    2022

    Nolīgumu parakstīšana starp Portu un Lisabonas aglomerāciju un vietējām tehniskajām vienībām, kas atbild par katru no 12 intervences zonām (t. i., apkaimēm), nosakot atbalstāmo pasākumu darbības jomu, to izpildes grafiku, piešķirto budžeta atbalstu 225 miljonu euro apmērā un izvēlētos darbības rādītājus. Atbalstāmie pasākumi pieder pie šādām kategorijām:

    • sabiedrības veselības un dzīves kvalitātes veicināšana

    • publiskās telpas fiziska uzlabošana vai sociālās, veselības aprūpes, mājokļu vai sporta infrastruktūras stiprināšana;

    • sociāli nelabvēlīgu rajonu ekonomiskā atjaunošana

    • mazo un vietējo uzņēmumu darījumdarbība

    • veselības aprūpes pieejamība, sabiedrības veselības attīstība un atkarību apkarošana

    • aktīvas un veselīgas novecošanas programmas

    • tādu projektu izstrāde, kas paredzēti, lai novērstu mācību nesekmību un priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu

    • pieaugušo kvalifikācija un prasmju sertifikācija

    • iedzīvotāju vajadzību diagnostika un pieaugušo rakstpratības attīstība, portugāļu valodas apguve un digitālās iekļaušanas programmas;

    • profesionālā apmācība un politika

    • piekļuve kultūrai un jaunradei

    • kopienas locekļu līdzdalība programmas pārvaldībā

    •vietējo dalībnieku iespēju palielināšana partnerības tīklos

    •risinājumi cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību

    • sporta veicināšana

    •pilsoniskums, piekļuve tiesībām un pilsoniskā līdzdalība.

    Turpmākajos uzaicinājumos iesniegt projektus darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    3.25

    RE-C03-i06

    M

    Portu un Lisabonas aglomerāciju uzraudzības ziņojuma publicēšana par katrā no 12 intervences zonām veiktajiem pasākumiem.

    Portu un Lisabonas aglomerāciju uzraudzības ziņojuma publicēšana

     

     

     

    2. cet.

    2024

    Portu un Lisabonas aglomerāciju uzraudzības ziņojuma publicēšana, kurā aprakstīti panākumi, kas gūti, īstenojot programmas finansētos pasākumus katrā intervences zonā, tostarp budžeta izpilde un izpilde salīdzinājumā ar katra pasākuma izvēlētajiem rādītājiem.

    3.26

    RE-C03-i06

    T

    Vismaz 90 % pasākumu pilnīga īstenošana

     

    %

    0

    90

    4. cet.

    2025

    Pilnībā īstenot vismaz 90 % no pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās 12 intervences zonās parakstītajos nolīgumos, ar budžetu, kas izpildīts vismaz EUR 225 000 000 apmērā.

    D. KOMPONENTS NR. 4 Kultūra

    Komponents risina gan problēmas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, gan jau sen pastāvošās problēmas, kuras izriet no hroniska resursu trūkuma kultūras instalāciju un aprīkojuma uzturēšanai, renovācijai un modernizācijai.

    Kultūras komponenta galvenie mērķi ir ēku un nacionālo pieminekļu atjaunošana; amatniecības metožu un profesiju aizsardzība; tehnoloģiskās infrastruktūras un kultūras instalāciju modernizācija; mākslas darbu un kultūras mantojuma digitalizācija; grāmatnīcu un grāmatu izdošanas internacionalizācija, modernizācija un digitālā pārkārtošanās šajā jomā.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, lai veiktu visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, uzturētu ekonomiku un atbalstītu tās atveseļošanu (2020. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums); un atbalstīt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    D.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Investīcija RE-C04-i01: Kultūras tīkli un digitālā pārkārtošanās

    Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrisko kultūras objektu tehnoloģisko infrastruktūru, veicinot to digitālo pārkārtošanos. Konkrētāk, tas ietver mākslas darbu un kultūras mantojuma saglabāšanu nākotnē, kultūras pieredzes uzlabošanu, pieprasījuma pēc kultūras pasākumiem palielināšanu un jaunu auditoriju piesaisti, īpaši jaunās paaudzes. Paredzams, ka nozares noturība palielināsies, veicinot jaunus darījumdarbības modeļus, piemēram, parakstīšanos un straumēšanu, un sniedzot atbalstu kultūras jomām ar spēcīgu tehnoloģisko komponentu, piemēram, 3D filmu ražošanai.

    Šo investīciju veido šādi pasākumi:

    -tehnoloģiskās infrastruktūras un kultūras telpu modernizācija;

    oIT aprīkojuma iegāde, mobilo tiešsaistes bibliotēku, informācijas sistēmu un integrēto katalogu izveide 239 publiskajām bibliotēkām;

    oWi-Fi pārklājuma ierīkošana 50 muzejos, pilīs un pieminekļos;

    odigitālo un video projicēšanas iekārtu iegāde 155 kinoteātros un publiskajos mūsdienu mākslas centros;

    otehnoloģiskā modernizācija un publisko laboratoriju uzturēšana;

    oNacionālā kustīgo attēlu arhīva (ANIM) tehnoloģiskā modernizācija;

    oNacionālā skaņu ierakstu arhīva izveide;

    -grāmatu, arhīvu un bibliotēku ģenerāldirektorāta (DGLAB), Portugāles Nacionālās bibliotēkas, Evoras Publiskās bibliotēkas, Cinematheque, Kultūras mantojuma ģenerāldirektorāta (DGPC) un reģionālo kultūras direktorātu pārvaldīto kolekciju digitalizācija un virtualizācija:

    opublisko bibliotēku kolekciju digitalizācija un virtualizācija (20 000 000 attēlu);

    ovalstu arhīvu (19 5 00 000 dokumentu) kolekciju digitalizācija un virtualizācija;

    o59 500 publisko muzeju ierakstu digitalizācija;

    ovirtuāli muzeju apmeklējumi, kā arī

    o1000 filmu digitalizācija (Cinematheque).

    oGrāmatu un autoru internacionalizācija, modernizācija un digitālā pārkārtošanās:

    oatbalsts grāmatu tulkošanai svešvalodās;

    oatbalsts literāru darbu, tostarp audiogrāmatu un e-grāmatu, tulkošanai un rediģēšanai;

    oatbalsts grāmatnīcu modernizēšanai un digitālajai pārkārtošanās, iegādājoties iekārtas un tehnoloģijas.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C04-i02: Kultūras mantojums

    Šā pasākuma mērķis ir renovēt kultūras instalācijas, kas klasificētas kā kultūras mantojums. Viens no galvenajiem mērķiem ir pielāgot šīs instalācijas jaunajiem vides standartiem. Tas ietver tādus pasākumus kā ēku primārās enerģijas patēriņa samazināšana, kā arī darbības vēsturiskajos zaļajos parkos ar unikālu floru un faunu, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanu, efektīvi atkalizmantojot ūdeni apūdeņošanai.

    Šo investīciju veido šādi pasākumi:

    -informācijas un dokumentācijas repozitorija par vietējo amatniecisko ražošanu izveide, izejvielu identificēšana un kartēšana;

    -Saber Fazer” tehnoloģiju centra iniciatīvas (amatniecības metožu un profesiju aizsardzība) laboratoriju un maršrutu izveide, ieskaitot produktu mārketingu;

    -Saber Fazer” tehnoloģiju centra veikto darbību (pedagoģiskas un informatīvas par tradicionālajām metodēm) kataloga izveide;

    -darbu pabeigšana muzejos, pieminekļos, valsts pilīs un nacionālajos teātros, tostarp renovācija un/vai pārkvalificēšana.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    D.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija) 

    Atskaites punkts/ 

    Nosaukums 

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem) 

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) 

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš 

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija 

    Mērķrādītājs 

    Mērvienība 

    Pamatlīnija 

    Mērķis 

    Ceturksnis 

    Gads 

    4.1

    RE-C04-i01 

    Kultūras objektu tīkla tehnoloģiskās specifikācijas

    Ziņojums par kultūras objektu tīkla tehnoloģiskajām specifikācijām

     

      

     

    2. cet. 

    2022 

    Kultūras objektu tīkla tehnoloģisko specifikāciju detalizēta noteikšana 

    4.2

    RE-C04-i01 

    Finansiāls atbalsts grāmatnīcu digitālajai pārkārtošanās

     

    Skaits

    200 

    4. cet. 

    2025 

    Grāmatnīcu skaits, kas saņēmušas finansiālu atbalstu grāmatnīcu digitālajai pārkārtošanās, subsidējot 60 % no tehniskā aprīkojuma un pakalpojumu groza izmaksām katrā grāmatnīcā (piemēram, grāmatu skeneris, Wi-fi un VPN tīkli, grāmatnīcas tīmekļa vietne, integrēta grāmatvedības sistēma u. c.)

    4.3

    RE-C04-i01 

    Publisko kolekciju digitalizācija un virtualizācija

    Publisko kolekciju digitalizācija un virtualizācija

      

      

      

    4. cet. 

    2025 

    Šādu kolekciju digitalizācija un virtualizācija:

        Grāmatu, arhīvu un bibliotēku ģenerāldirektorāts 

        Portugāles Nacionālā bibliotēka 

        Evoras Publiskā bibliotēka 

       Cinemateca un muzeji (DGPC un reģionālo kultūras direktorātu vadībā) 

        Publiskās bibliotēkas (20 000 000 attēlu)

        Valsts arhīvs (19 500 000 dokumentu)

        Sabiedriskie muzeji (59 500 ierakstu)

        Virtuāli muzeju apmeklējumi (65 muzeji)

        Cinematheque (1000 filmas)

    4.4

    RE-C04-i01 

    M

    Modernizētas tehnoloģiskās infrastruktūras nodrošināšana kultūras objektu tīklam 

    Modernizētas tehnoloģiskās infrastruktūras nodrošināšana kultūras objektiem

     

      

     

    4. cet. 

    2024 

    Datoriekārtu un integrētu informācijas un katalogu sistēmu piegāde 239 publiskām bibliotēkām; Wi-Fi pārklājuma ierīkošana 50 muzejos, pilīs un pieminekļos; video un kino projicēšanas iekārtu iegāde 155 kinoteātros un publiskajos mūsdienu mākslas centros.

    4.5

    RE-C04-i01 

    Finansiāls atbalsts literāru darbu tulkošanai un izdošanai

      

    Skaits

      

    5 200 

    4. cet. 

    2025 

    Literāro darbu skaits, kam piešķirts finansiāls atbalsts literatūras darbu tulkošanai un audiogrāmatu un e-grāmatu izdošanai, finansējot 60-70 % no tulkošanas un publicēšanas izmaksām.

    4.6

    RE-C04-i02 

    Saber Fazer” tīkla izveide 

    informācijas un dokumentācijas repozitorija par vietējo amatniecisko ražošanu izveide, izejvielu identificēšana un kartēšana 

      

      

      

    4. cet. 

    2022 

    Saber Fazer” tīkla izveide: informācijas un dokumentācijas repozitorija par vietējo amatniecisko ražošanu izveide un amatnieciskajā ražošanā izmantoto izejvielu identifikācija un kartēšana.

    4.7

    RE-C04-i02 

    T

    Parakstītie līgumi par kultūras mantojuma ēku un nacionālo teātru atjaunošanu un saglabāšanu

    Parakstītie līgumi

    Skaits

    0

    49

    3. cet.

    2023

    To kultūras objektu skaits, par kuriem ir parakstīti līgumi par muzeju, pieminekļu, valsts piļu un nacionālo teātru rehabilitāciju un saglabāšanu.

    4.8

    RE-C04-i02 

    Pabeigti darbi pie kultūras mantojuma ēku un nacionālo teātru atjaunošanas un saglabāšanas

    Pabeigti darbi

    Skaits

    0

    49 

    4. cet. 

    2025

    To kultūras objektu skaits, kuros ir pabeigto darbi pie muzeju, pieminekļu, valsts piļu un nacionālo teātru rehabilitācijas un saglabāšanas.

    E. KOMPONENTS NR. 5 Investīcijas un inovācija

    Šis Portugāles ANP komponents risina problēmas, kas saistītas ar salīdzinoši zemo pētniecības un inovācijas līmeni, jo īpaši veicinot saiknes starp darījumdarbību un zinātni un īpašu uzmanību pievēršot inovācijai saistībā ar zaļo pārkārtošanos, kā arī problēmas, kuras saistītas ar Portugāles darījumdarbības sektora pastāvīgo nepietiekamo kapitalizāciju, kas Covid-19 pandēmijas rezultātā ir vēl vairāk samazinājusies.

    Komponenta mērķis ir palielināt Portugāles ekonomikas konkurētspēju un noturību ar pasākumiem, kas paredzēti pētniecības stiprināšanai, veicinot tās rezultātu nodošanu darījumdarbības nozarei, tādējādi veicinot inovāciju un investīcijas. Komponenta pētniecības un inovācijas daļas mērķis ir uzlabot akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbību, stiprināt Portugāles zinātnisko un tehnoloģisko potenciālu un atbalstīt vērienīgu un visaptverošu pētniecības un inovācijas programmu īstenošanu, lai risinātu galvenās sociālekonomiskās un vides problēmas. Paredzams, ka to panāks ar lielākām un efektīvākām pētniecības un inovācijas investīcijām, mērķtiecīgu atbalstu pētniecības rezultātu labākai pārvēršanai ražošanas struktūras investīcijās, dažādošanā un specializācijā, izmantojot esošo rūpniecības nozaru un jauno teritoriju faktisko potenciālu konkurētspējīgā apstiprināšanā un veicinot divējādo pārkārtošanos. Konkrētāk, šā komponenta mērķis ir palielināt augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksportu, palielināt investīcijas pētniecībā un izstrādē (gan ar jaunām augsti kvalificētām darbvietām, gan palielinot uzņēmumu izdevumus pētniecībai un izstrādei), kā arī veicināt CO2 emisiju samazināšanu.

    Ievērojot vajadzību atbalstīt ražošanas sistēmas maksātspēju un novērst tirgus nepilnības attiecībā uz piekļuvi finansējumam, šis komponents ietver reformu un investīcijas, kas palīdz uzlabot Portugāles korporatīvās finansēšanas tirgu, izveidojot Valsts veicināšanas banku (Banco Português de Fomento) un stiprinot tās kapitālu, kā arī izstrādājot jaunus finanšu instrumentus. Komponents arī ievieš kapitāla tirgus reformas, lai ilgtermiņā stiprinātu kapitāla tirgus Portugālē, pārskatot spēkā esošo tiesisko regulējumu un pieņemot jaunus tiesību aktus, īpašu uzsvaru liekot uz vērtspapīru ieguldījumu sabiedrībām ekonomikas attīstībai (SIMFE), kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un vērtspapīru kodeksa pārskatīšanu.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par investīcijām klimatiskajā pārkārtošanās (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums), konkrētai valstij adresēto ieteikumu par ekonomikas politikas koncentrēšanu saistībā ar investīcijām inovācijā (2019. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums) un 2020. gada 3. konkrētai valstij adresēto ieteikumu (Koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos). Komponents atbalsta pievēršanos konkrētai valstij adresētajam ieteikumam par pagaidu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, piekļuvi likviditātei un veicināt privātās investīcijas, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    E.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r09: Pētniecības, inovācijas un izstrādes veicināšana un inovatīvas investīcijas uzņēmumos

    Reformas mērķis ir veicināt investīcijas pētniecībā un attīstībā, jo īpaši nodrošinot labvēlīgus pamatnosacījumus, lai publisko un privāto pētniecību un izstrādi padarītu efektīvāku un lietderīgāku. Reforma ir daļa no Tehnoloģiju un uzņēmumu inovācijas stratēģijas 2018.–2030. gadam atjauninājuma. Šā atjauninājuma mērķis ir atvieglot publiskā un privātā sektora partnerību finansēšanu un darbības uzsākšanu, lai atbalstītu vērienīgas pētniecības un inovācijas programmas. Reformas mērķis ir vienkāršot piekļuvi finansēšanas instrumentiem pētniecības un izstrādes darbībām un palīdzēt uzlabot finansējuma prognozējamību un stabilitāti, izveidojot daudzgadu plānošanas sistēmu publiskā sektora investīcijām pētniecībā un attīstībā, izmantojot neatkarīgu pētniecības un izstrādes investīciju uzraudzības sistēmu. Attiecībā uz šo reformu īstenojamās investīcijas ir RE-C05-i01.01 un RE-C05-i01.02.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r11: Saskarnes institūciju tīkla paplašināšana un konsolidācija.

    Reformas mērķis ir uzlabot saikni starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmumiem, lai uzlabotu zināšanu plūsmu un tehnoloģiju nodošanu.

    Reforma ietver Tehnoloģiju saskarnes sistēmas tiesiskā un normatīvā regulējuma pārskatīšanu un standartizāciju, jo īpaši tehnoloģiju centru un INTERFACE centru, kas izveidoti saskaņā ar programmu INTERFACE, pārskatīšanu un standartizāciju. Tehnoloģiju centri un INTERFACE centri saista pētniecības organizācijas (tostarp augstākās izglītības iestādes) un uzņēmumus, lai atbalstītu zināšanu un tehnoloģiju nodošanu. Reforma nosaka šo struktūru izveides procesu un to pārvaldības un finansēšanas modeli.

    Valdības izveidotā Tehnisko infrastruktūru veicināšanas darba grupa ir atbildīga par tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu.

    Attiecībā uz šo reformu īstenojamās investīcijas ir RE-C05-i01.01 un RE-C05-i01.02.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r12: Pētniecības un inovācijas programma ilgtspējīgai lauksaimniecībai, pārtikai un agrorūpniecībai.

    Reformas mērķis ir stiprināt Portugāles lauksaimniecības nozari un nodrošināt pārtikas un uztura nodrošinājumu, veicināt veselību un labklājību, uzlabot lauku apvidu pārvaldību, veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, risināt klimata pārmaiņu radītās sekas, veicot nepieciešamos pielāgojumus un ieguldījumus, lai mazinātu to ietekmi un veicinātu citas saimnieciskās darbības, piemēram, lauksaimniecības pakalpojumus un pat ēdināšanas un tūrisma pakalpojumus.

    Reforma atbalsta Inovāciju programmas lauksaimniecībai 20|30 īstenošanu. Tā ietver nepieciešamo līdzekļu nodrošināšanu esošās infrastruktūras atjaunināšanai un sagatavošanai, kā arī funkcionālu alianšu veicināšanai visā lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, uzņēmumiem un pētniecībai, lai veicinātu tādas pētniecības un inovācijas attīstību un integrāciju, kas vērsta uz lauksaimniecības nozares vajadzībām ar nolūku veicināt zaļo un digitālo pārkārtošanos.

    Reformas īstenošana bija jāpabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C05-i01.01: Mobilizācijas programmas/alianses darījumdarbības inovācijai.

    Šīs investīcijas mērķis ir mobilizēt un stiprināt Portugāles zinātniskās un tehnoloģiskās spējas, izvēršot vērienīgas pētniecības un inovācijas programmas, kuru pamatā ir uzņēmumu un akadēmisko aprindu konsorciji.

    Investīciju veido galvenokārt dotācijas, kas paredzētas, lai īstenotu Mobilizācijas programmas/alianses darījumdarbības inovācijai, izmantojot divus savstarpēji papildinošus instrumentus: i) inovācijas paktus, kas veicina sadarbību un sekmē inovācijas projektu izstrādi, un ii) tādu projektu mobilizēšanu, kuru mērķis ir pētniecība un izstrāde un to pārvēršana jaunās precēs un pakalpojumos ar investīciju palīdzību. Mobilizācijas programmas atlasa, izsludinot atklātus konkursus, kuros stratēģiskus plānus ierosina biznesa-akadēmiskie konsorciji. Šīs investīcijas pamatā ir stratēģiskais satvars, kas jāīsteno saskaņā ar RE-r09, un tas stiprina saskarņu iestāžu lomu un šā tīkla konsolidāciju.

    Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 10 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 11 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 12 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 13 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C05-i01.02: Zaļās programmas/Alianses darījumdarbības inovācijai

    Šīs investīcijas mērķis ir īstenot tos pašus instrumentus, kas minēti RE-C05-i01.01, tomēr tie ir specializējušies ierobežotam zaļo programmu kopumam, izmantojot darījumdarbības un akadēmisko aprindu konsorcijus, lai atbalstītu inovāciju (koncentrēšanās uz zaļo pārkārtošanos, Atveseļošanas un noturības mehānisma regulas pielikuma 022. lauks).

    Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 14 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 15 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 16 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 17 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C05-i02: Saskarnes – zinātniskā un tehnoloģiskā atbalsta tīkla atjaunošana un vadlīnijas ražošanas struktūrām

    Investīcijas mērķis ir stiprināt un stiprināt valsts zinātnisko un tehnoloģisko sistēmu un uzlabot darījumdarbības akadēmisko aprindu saiknes, lai nodrošinātu efektīvu tehnoloģiju pārnesi un pētniecības rezultātu pārvēršanu inovācijās. Investīcija ietver Tehnoloģiju saskarnes sistēmas un CoLAB (“Laboratorios Colaborativos”, kas ir privātas bezpeļņas apvienības vai uzņēmumi, kuru mērķis ir tieši vai netieši ar pētniecības un inovācijas programmu īstenošanu radīt kvalificētas darbavietas), jaunā finansēšanas modeļa konsolidēšanu, pamatojoties uz šādu struktūru: 1/3 pamatfinansējuma, 1/3 konkurētspējīga finansējuma un 1/3 tirgus finansējuma, nodrošinot 1/3 pamatfinansējuma Interface Mission. Investīcija sasniedz 500 uzņēmumus, kas gūst labumu no šīs shēmas un INTERFACE struktūru sniegtajiem pakalpojumiem. Paredzams, ka ar reformu RE-r11 un investīciju RE-C05-i02 kopā tiks sasniegti iepriekš minētie mērķi. 

    Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 18 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 19 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 20 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 21 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C05-i03: Pētniecības un inovācijas programma ilgtspējīgai lauksaimniecībai, pārtikai un agrorūpniecībai [Inovācijas programma lauksaimniecībai 20 30].

    Šīs investīcijas mērķis ir veicināt pētniecību un inovāciju, lai panāktu ilgtspējīgāku lauksaimniecību.

    Investīciju veido dotācijas publiskām un privātām struktūrām, lai atbalstītu Inovāciju programmu lauksaimniecībai 20|30. Programma ir strukturēta 15 pamatiniciatīvās, ar kurām atbalsta pētniecību un attīstību, kā arī inovācijas projektus. Šie pētniecības un inovācijas projekti atbilst vajadzībām, kas noteiktas Kopējās lauksaimniecības politikas Portugāles stratēģiskajā plānā. Dažādās iniciatīvas ietver darbības, kas saistītas ar aprites bioekonomiku un precīzo lauksaimniecību. Projektu atlasē ņem vērā dažādas ražošanas sistēmas un nozares. Paredzams, ka tiks atbalstīti 100 pētniecības un inovācijas projekti. Turklāt investīcijas ietver 24 eksperimentālo saimniecību un laboratoriju zinātnisko iekārtu un aprīkojuma (inovācijas centru) atjaunošanu un modernizāciju.

    Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 22 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 23 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 24 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 25 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C05-i04-RAA: Azoru salu darījumdarbības sistēmas rekapitalizācija

    Pasākuma mērķis ir risināt strukturālo problēmu, kas saistīta ar Azoru salu autonomā reģiona uzņēmumu nepietiekamu kapitalizāciju.

    Ar šo investīciju tiek radīta īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas pēc tam investē 125 miljonus EUR dzīvotspējīgos Azoru salu uzņēmumos, galvenokārt pašu kapitāla veidā. Investīcija papildina valsts investīcijas, kuru mērķis ir uzņēmumu kapitalizācija, izmantojot reģionālo finansējumu un īpašus instrumentus, kas atbilst autonomā reģiona darījumdarbības struktūras specifikai. Turklāt šīs investīcijas pamatā ir kapitāla nodrošināšana ar konvertējamu komponentu neatmaksājamās dotācijās. Konvertēšana neatmaksājamā dotācijā ir atkarīga no rekapitalizācijas instrumentu izstrādes Banco Português de Fomento, saņēmējuzņēmumu darbības rezultātiem un saistītajām valsts atbalsta shēmām.

    Visus projektus īsteno, pilnībā ievērojot NBK tehniskos norādījumus (2021/C58/01). Turklāt Portugāle ir apņēmusies, ka investīciju politikas dokumentā, kas saistīts ar instrumentu 125 miljonu EUR apmērā un ko pieņem Banco Português de Fomento kā īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības pārvaldības struktūra, tiek sīki izklāstīti atbalstīto uzņēmumu atlases/atbilstības kritēriji, nodrošinot, ka tiek ievērotas Atveseļošanas un noturības mehānisma klimatiskās un vidiskās prasības, tostarp atbalstīto aktīvu/darbību un/vai uzņēmumu atbilstība NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), kā arī norādīti investīciju mērķi un paredzamā atdeve. Lai nodrošinātu atbalstīto uzņēmumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), investīciju politikā paredz:

    -ilgtspējas pārbaudes izmantošanu,

    -izslēgšanas sarakstu, kurā ietverti šādi elementi:

    -darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 26 ;

    -darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 27 ;

    -Darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 28 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 29 ;

    -darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt ilgtermiņa kaitējumu videi, piemēram, kodolatkritumi; kā arī

    -pētniecība, izstrāde un inovācijas saistībā ar iepriekš minētajiem aktīviem un darbībām;

    -obligātas juridiskās atbilstības pārbaudes, ko veic Banco Português de Fomento un/vai tās izvēlēti finanšu starpnieki attiecībā uz darījumiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude, un

    -kapitāla atbalsta saņēmēji, kas vismaz 50 % no saviem ieņēmumiem gūst no darbībām, kuras uzskaitītas izslēgšanas sarakstā, pieņem un publicē zaļās pārkārtošanās plānus.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C05-i05-RAA: Azoru salu lauksaimniecības ekonomiskā atveseļošana

    Investīcijas mērķis ir veicināt lauksaimniecību Azoru salās, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējai, kā arī vietējās ražošanas veicināšanai. Azoru salu lauksaimniecībai ir liela ekonomiskā, sociālā un teritoriālā nozīme reģionālajā kohēzijā, ņemot vērā reģiona teritorijas sadrumstalotību, ko raksturo salas ar īpašām iezīmēm. Šīs investīcijas mērķis ir i) veicināt reģionālā ražošanas potenciāla noturību un ilgtspējīgu izaugsmi, ii) mazināt krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi uz Azoru salu lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozari un iii) veicināt divējādo klimata un digitālo pārkārtošanos lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas nozarē Azoru salās.

    Investīcija ietver i) atbalstu investīciju projektiem produktu un ražošanas procesu inovācijā reģionāliem lauksaimniecības uzņēmumiem, ii) publiskas investīcijas inovācijā un divējādajā pārkārtošanās (ieskaitot programmu lauksaimnieku prasmju uzlabošanai saistībā ar divējādo pārkārtošanos un ilgtspējīgu patēriņu, ieskaitot sertifikāciju) un iii) publiskas investīcijas pārstrukturēšanā, ieskaitot investīcias ražošanas procesu inovācijā un reģionālā kaušanas tīkla zaļajā pārejā, kā arī piena kvalitātes sertifikācijā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

     

    5.1

    RE-C05-r09

    M

    Portugāles tehnoloģiskās un darījumdarbības inovācijas stratēģijas 2030. gadam pamatnostādņu atjaunināšana

    Portugāles tehnoloģiskās un darījumdarbības inovācijas stratēģijas atjaunināto pamatnostādņu publicēšana laikposmam līdz 2030. gadam

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Ministru padomes lēmuma, ar ko apstiprina pamatnostādnes Portugāles tehnoloģiskās un darījumdarbības inovācijas stratēģijai 2018.–2030. gadam, atjaunināšana, ņemot vērā nesen pieņemto Portugāles stratēģiju 2030. gadam un jaunos uzdevumus ekonomikas atveseļošanā.

    5.2

    RE-C05-r11

    T

    Atzīto sadarbības laboratoriju tīkla paplašināšana

     

    Skaits

    26

    35

    Q1

    2021

    Kvalifikācijas atzīšana un piešķiršana jaunām sadarbības laboratorijām – sadarbības laboratoriju tīkla paplašināšana, atzīstot un piešķirot nosaukumu jaunām struktūrām, kas izriet no pieteikšanās un novērtēšanas procesa, kuru vada FCT (Zinātnes un tehnoloģijas fonds) valdes, I.P valdes iecelta neatkarīga starptautisku nopelnu ekspertu novērtēšanas komisija

    5.3

    RE-C05-r11

    M

    Jaunā tehnoloģiju un inovācijas centru tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

    Jaunā tehnoloģiju un inovācijas centru tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Tiesību aktos jāpārskata un jāstandartizē to struktūru tiesiskais un tiesiskais regulējums, kuras ir daļa no zinātniskās un tehnoloģiskās sistēmas, nosakot tās finansēšanas un novērtēšanas modeli.

    5.4

    RE-C05-r12

    M

    Inovācijas programmas lauksaimniecībai apstiprināšana

    Inovācijas programmas lauksaimniecībai apstiprināšana

     

     

     

    4. cet.

    2020

    Publicēts Ministru padomes lēmums, ar ko apstiprina Inovācijas programmu lauksaimniecībai. Ministru padomes lēmums publicēts 15.10.2020.

    5.5

      

    RE-C05-i01.01

    T

    Līgumu slēgšana, lai izstrādātu jaunas preces un pakalpojumus attiecīgajās stratēģiskajās jomās (inovācijas programmas).

     

    Skaits

    0

    6

    4. cet.

    2022

    Sešu līgumu (inovācijas paktu vai projektu mobilizēšanas) noslēgšana ar konsorcijiem, kas ietver turpmāko:

    • konsorciju veidojošo vienību identifikācija;

    • darījumdarbības plāns/investīcija;

    • finansējuma apjoms;

    • mērķi, kas saņēmējam ir saistoši;

    • uzraudzības veids.

     

    Ar līgumiem atbalsta kopumā vismaz 60 projektus. Darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    5.6

    RE-C05-i01.01

    T

    Minēto 6 līgumu (inovācijas paktu vai projektu mobilizēšanas) īstenošanas pabeigšana

     

    Skaits

    0

    6

    4. cet.

    2025

    Produktu, procesu vai pakalpojumu pabeigšana attiecīgajās stratēģiskajās jomās, kas izriet no sešu līgumu īstenošanas (inovācijas pakti vai projektu mobilizēšana), kas noslēgti ar konsorcijiem.

    5.7 

    RE-C05-i01.02

    T

    Līgumu slēgšana, lai izstrādātu jaunas preces un pakalpojumus stratēģiskās jomās, kas saistītas ar mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

     

    Skaits

    0

    4

    4. cet.

    2022

    Četru līgumu (inovācijas paktu vai projektu mobilizēšanas) noslēgšana ar konsorcijiem, kas ietver turpmāko:

    • konsorciju veidojošo vienību identifikācija;

    • darījumdarbības plāns/investīcija;

    • finansējuma apjoms;

    • mērķi, kas saņēmējam ir saistoši;

    • uzraudzības veids.

    Ar līgumiem atbalsta kopumā vismaz 40 projektus un atspoguļo saskaņotību ar intervences lauku 022 (Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, koncentrējoties uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām). Darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    5.8

    RE-C05-i01.02

    T

    Pabeigti produkti, procesi vai pakalpojumi (PPS), kas attiecas uz mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām

     

    Skaits

    0

    4

    4. cet.

    2025

    Tādu produktu, procesu vai pakalpojumu pabeigšana, kas izriet no minētajiem četriem līgumiem (inovācijas pakti vai mobilizējoši projekti), kuri noslēgti ar konsorcijiem, atspoguļojot saskaņotību ar intervences lauku 022 (Pētniecības un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un noturībai un pielāgošanās klimata pārmaiņām).

    5.9

    RE-C05-i02

    T

    Noslēgti līgumi ar saskarnes struktūrām, tostarp sadarbības laboratorijām – CoLAB 

     

    Skaits

    0

    20

    4. cet.

    2022

    Pēc uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus – atbalstāmo struktūru atlase. Šis uzaicinājums attiecas tikai uz priekšlikumu iesniedzējiem, kas atzīti par “saskarnēm” vai par sadarbības laboratorijām.

     

    Līgumi atspoguļo saskaņošanu ar intervences laukiem 021 (Tehnoloģijas nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un izglītības nozari) un 022 (Meklēšanas un inovācijas procesi, tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, galveno uzmanību pievēršot ekonomikai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un noturībai un pielāgošanās klimata pārmaiņām). Darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    5.10

    RE-C05-i02

    T

    Uzņēmumi, kas gūst labumu no pakalpojumiem, ko sniedz saskarnes struktūras, tostarp sadarbībass laboratorijas – Colabs

     

    Skaits

    0

    500

    4. cet.

    2025

    Īstenošanas ziņojumi, kas saskarnes struktūrām katru gadu jāiesniedz, ļauj novērtēt kvantitatīvo progresu attiecībā pret konkrētajiem mērķiem, kas noteikti, piešķirot pamatfinansējumu, jo īpaši attiecībā uz to uzņēmumu skaitu, kuri gūst labumu no sniegtajiem pakalpojumiem.

    5.11 

    RE-C05-i03

    M

    Konkursa procedūra pētniecības un inovācijas projektiem

    Paziņojuma publicēšana par konkursa procedūras sākšanu pētniecības un inovācijas projektiem

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Konkursa izsludināšana pētniecības un inovācijas programmām/projektiem, kas finansējami saskaņā ar Lauksaimniecības inovācijas programmas 2030. gadam iniciatīvām.

    Darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā. Atlases kritēriji nodrošina, ka projekti ir vērsti uz vienu no turpmākajiem:

    - ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, samazinot emisijas, palielinot oglekļa piesaisti vai stiprinot noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, atspoguļojot prasības intervences laukā 022, kā norādīts ANM regulas VI pielikumā;

    - digitalizācijas pētniecības un izstrādes projekti, piemēram, vienotais lauksaimniecības portāls, digitālā pārslēgšanās un pētniecības un inovācijas projekti, kas saistīti ar vērtības ķēdēm un atspoguļo intervences lauka 009 prasības. 

    5.12

    RE-C05-i03

    T

    Inovācijas un pētniecības projektu pabeigšana, galveno uzmanību pievēršot Lauksaimniecības inovācijas programmas 2030. gadam zaļajiem aspektiem

     

    Skaits

    0

    100

    3. cet.

    2025

    Kopumā 100 pētniecības un inovācijas projekti finansēti un pabeigti. Atbalsts pētniecības un inovācijas projektiem un programmām, kas sekmē vismaz vienu no 15 inovācijas programmas iniciatīvām un koncentrējas uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

    5.13

    RE-C05-i03

    T

    Inovācijas un pētniecības projektu pabeigšana, galveno uzmanību pievēršot Lauksaimniecības inovācijas programmas 2030. gadam digitālajiem aspektiem

     

    Skaits

    0

    5

    3. cet.

    2025

    Kopumā 5 inovācijas strukturēšanas projekti finansēti un pabeigti. Atbalsts inovācijas projektiem, kas sekmē vismaz vienu no 15 inovācijas programmas iniciatīvām un koncentrējas uz digitalizāciju.

    5.14

     

    RE-C05-i03

    T

    Lauksaimniecības inovācijas centru atjaunināšana/modernizācija

     

    Skaits

    0

    24

    4. cet.

    2025

    Lauksaimniecības, pārtikas un lauku attīstības valsts inovāciju tīkla izveide, modernizējot 24 inovācijas centrus.

    Šī investīcija galvenokārt ietver infrastruktūras atjaunošanu un laboratoriju zinātniskā aprīkojuma iegādi.

    5.15 

    RE-C05-i04-RAA

    M

    Noteikumu pieņemšana par uzņēmumu rekapitalizācijas instrumentu Azoru salās

    Azoru salu reģionālās valdības pieņemtie noteikumi, ar ko nosaka kapitalizācijas pasākumu un pilnvaro Banco Portugues de Fomento pieņemt investīciju politiku

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Azoru salu reģionālā valdība pieņem noteikumus, ar ko nosaka kapitalizācijas pasākumu un pilnvaro Banco Portugues de Fomento pieņemt investīciju politiku, kas cita starpā nosaka atbalsta saņēmēju uzņēmumu atbilstības un atlases kritērijus katram finanšu instrumentu veidam. Noteikumos paredz, ka investīciju politikā jāiekļauj atbalstīto uzņēmumu atlases/atbilstības kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), pieprasot:

    - ilgtspējas pārbaudes izmantošanu,

    - izslēgšanas sarakstu, kurā ietverti šādi elementi:

    - investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot lejupēju lietošanu), izņemot siltumenerģiju/elektroenerģiju no dabasgāzes, kas atbilst NBK norādījumu III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem;

    darbības atbilstīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai ar prognozētajām CO2 ekvivalenta emisijām, kas nav zemākas par attiecīgajiem etalonrādītājiem, kuri noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai; 

    - investīcijas atkritumu apglabāšanas iekārtās poligonos, mehāniski bioloģiskas apstrādes iekārtās un atkritumu sadedzināšanas iekārtās. Izslēgšanas saraksts neattiecas uz iekārtām, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja investīcijas mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uztvert izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerēt materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas investīcijas rezultātā nepalielinās iekārtu atkritumu pārstrādes jauda vai nepagarinās iekārtas darbmūža ilgums;

    - darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt ilgtermiņa kaitējumu videi, piemēram, kodolatkritumi;

    - pētniecība, izstrāde un inovācijas saistībā ar iepriekš minētajiem aktīviem un darbībām;

     

    - obligātas juridiskās atbilstības pārbaudes, ko veic Banco Português de Fomento un/vai tās izvēlēti finanšu starpnieki attiecībā uz darījumiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude;

    - kapitāla atbalsta saņēmēji, kas vismaz 50 % no saviem ieņēmumiem gūst no darbībām, kuras uzskaitītas izslēgšanas sarakstā, pieņem un publicē zaļās pārkārtošanās plānus.

    5.16

     

    RE-C05-i04-RAA

    M

    Investīciju politikas pieņemšana uzņēmumu rekapitalizācijas instrumentam Azoru salās

    BPF pieņem investīciju politiku, kas aptver visus pasākumā paredzētos finanšu instrumentus.

     

     

     

    3. cet.

    2021

    BPF pieņem investīciju politiku, kas aptver visus pasākumā paredzētos finanšu instrumentus. Investīciju politiku izstrādā un pieņem BPF kā tās iestādes vadības struktūra, kurai pieder daļas, kas izriet no finanšu instrumentiem, kuri īstenoti, lai atbalstītu par saņēmējiem atlasītos uzņēmumus. Investīciju politika atspoguļo atlases/atbilstības kritērijus un piemērojamās saistības/mērķus, kas izklāstīti noteikumos par uzņēmumu rekapitalizācijas instrumentu Azoru salās.

    5.17

    RE-C05-i04-RAA

    T

    Kopumā 125 000 000 EUR piešķiršana reģiona nefinanšu sabiedrībām pašu kapitāla un kvazikapitāla atbalsta veidā saskaņā ar instrumenta investīciju politiku. Orientējoši tiek lēsts, ka plāna izpildē tiks atbalstīti vismaz 300 uzņēmumi.

     

    EUR

    0

    125 000 000

    4. cet.

    2025

    Kopumā 125 000 000 EUR piešķiršana reģiona nefinanšu sabiedrībām pašu kapitāla un kvazikapitāla atbalsta veidā saskaņā ar uzņēmumu rekapitalizācijas instrumenta Azoru salās investīciju politiku. Banco Portugues de Fomento ir atbildīga par veikto operāciju ziņošanu. Šajā ziņojumā papildus finanšu kustībai publicē saņēmējuzņēmumu, to TIN un CAE sarakstu, līguma noslēgšanas datumu, piešķirto finansējumu un iesaistītās finanšu struktūras veidu.

    5.18

    RE-C05-i05-RAA

    M

    Azoru salu Lauksaimniecības inovācijas un digitalizācijas programmas publicēšana

    Azoru salu Lauksaimniecības inovācijas un digitalizācijas programmas publicēšana

     

     

     

    2. cet.

    2022

    Azoru salu Lauksaimniecības inovācijas un digitalizācijas programmas publicēšana, tostarp plāns uzraudzības tīkla un lauksaimniecības paziņojumu izstrādei salu līmenī, kā arī plāns pārejai uz digitālo realitāti un precīzo lauksaimniecību.

    5.19

    RE-C05-i05-RAA

    T

    Jaunas (aizstājot novecojušas struktūras) vai pārkvalificētas struktūras, kas atbildīgas par dzīvnieku kaušanu un piena kvalitātes un pārtikas nekaitīguma sertifikāciju

     

    Skaits

    0

    3

    2. cet.

    2024

    Pabeigt darbu pie jaunām (aizstājot novecojušas struktūras) vai pārkvalificētām struktūrām, kas atbildīgas par dzīvnieku kaušanu, piena kvalitātes sertifikāciju un pārtikas nekaitīgumu, lai reaģētu uz tirgu attīstību un augošo pieprasījumu, iekļaujot investīcijas ražošanas inovācijā un organizācijas procesos, zaļajā pārkārtošanās, digitālajā pārkārtošanās un dzīvnieku labturībā.

    5.20

    RE-C05-i05-RAA

    T

    Projekti, ko atbalsta saskaņā ar atbalsta shēmām pārstrādes un tirdzniecības nozares uzņēmumu pārstrukturēšanai

     

    Skaits

    0

    9

    4. cet.

    2025

    Projekti, kas apstiprināti un par kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar atbalsta shēmām, kuras paredzētas inovācijai produktos un ražošanas un organizācijas procesos, zaļajai pārkārtošanās un digitālajai pārkārtošanās un kuru mērķis ir pārstrukturēt uzņēmumus lauksaimniecības pārstrādes un tirdzniecības nozarē.

    5.21

    RE-C05-i05-RAA

    T

    Projekti, kurus atbalsta saskaņā ar lauku saimniecību pārstrukturēšanas atbalsta shēmām

     

    Skaits

    0

    200

    4. cet.

    2025

    Projekti, kas apstiprināti un par kuriem noslēgti līgumi saskaņā ar atbalsta shēmām attiecībā uz inovāciju produktos un ražošanas un organizācijas procesos, zaļo pārkārtošanos un digitālo pārkārtošanos, kuru mērķis ir lauku saimniecību pārstrukturēšana.

    5.22

    RE-C05-i05-RAA

    T

    Saimniecības, kas saņem specializētu tehnisko atbalstu saskaņā ar lauksaimnieku iespēju veicināšanas programmu

     

    Skaits

    0

    2 000

    4. cet.

    2025

    Lauku saimniecības, kas saņem specializētu tehnisko atbalstu kā daļu no darbībām, kuras jāveic saskaņā ar lauksaimnieku iespēju veicināšanas programmu.

    E.3.    Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts 

    Reforma RE-r10: Banco Português de Fomento izveide un attīstība.

    Pasākuma mērķi ir atvieglot Portugāles uzņēmumu piekļuvi finansējumam, samazinot valsts atbalstītu korporatīvo finanšu produktu sarežģītību un ļaujot īstenot valsts stratēģiskas nozīmes projektus. Šajā nolūkā Banco Português de Fomento tika izveidota 2020. gada 7. septembrī, un 2020. gada novembrī tā sāka darboties kā valstij piederoša Valsts veicināšanas banka. Papildus tās pamata un pastāvīgajam uzdevumam banka ir būtiski svarīga struktūra, lai varētu atsākt saimniecisko darbību pēc Covid-19 pandēmijas, jo īpaši ļaujot Portugāles uzņēmumiem gūt labumu no valsts un Eiropas stratēģiskajām atveseļošanas darbībām.

    Reforma izpaužas kā Banco Português de Fomento juridiskā izveide.

    Reformas īstenošana tika pabeigta 2020. gada 31. decembrī.

    Reforma RE-r13: Kapitāla tirgus attīstība un nefinanšu uzņēmumu kapitalizācijas veicināšana

    Pasākuma mērķi ir stiprināt Portugāles kapitāla tirgu un veicināt uzņēmumu kapitalizāciju, īpašu uzmanību pievēršot vērtspapīru ieguldījumu sabiedrībām ekonomikas attīstībai (SIMFE), kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un vērtspapīru kodeksa pārskatīšanai.

    Šī reforma ietver spēkā esošā tiesiskā regulējuma pārskatīšanu un jaunu tiesību aktu pieņemšanu, kuri būs daļa no valdības “īsā saraksta pieejas”, lai radītu labvēlīgāku darījumdarbības vidi un nodrošinātu reālus stimulus investīcijām, uzņēmumu kapitalizācijai un nozaru konsolidācijai. Šīs reformas īstenošanu veido šādi pasākumi:

    -kapitāla tirgus attīstība;

    -vērtspapīru ieguldījumu sabiedrību ekonomikas attīstībai (SIMFE) stimulēšana;

    -regulatīvā un administratīvā vienkāršošana;

    -kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tiesiskā regulējuma pārskatīšana kā arī

    -kapitalizācijas stimuls (atskaitījums par nesadalīto un reinvestēto peļņu).

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C05-i06: Uzņēmumu kapitalizācija un finanšu noturība/Banco Português de Fomento 

    Pasākuma mērķis ir risināt strukturālo problēmu saistībā ar uzņēmumu nepietiekamu kapitalizāciju. Investīcija nodrošina Banco Português de Fomento, kuras mērķis ir kļūt par InvestEU īstenošanas partneri, kapitāla rezervi 250 000 000 EUR apmērā. Turklāt tiek izveidota īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas pēc tam investē 1 300 000 000 EUR dzīvotspējīgos Portugāles uzņēmumos pašu kapitāla un kvazikapitāla veidā.

    Portugāle ir apņēmusies, ka investīciju politikas dokumentā, kas saistīts ar 1 300 000 000 EUR vērto instrumentu un ko pieņem Banco Português de Fomento kā īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības vadības struktūra, sīki izklāsta atbalstīto uzņēmumu atlases/atbilstības kritērijus, nodrošinot Atveseļošanas un noturības mehānisma klimatisko un vidisko prasību ievērošanu, tostarp atbalstīto aktīvu/darbību un/vai uzņēmumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), un norādot investīciju mērķus un atdevi. Lai nodrošinātu atbalstīto uzņēmumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), investīciju politikā paredz:

    -ilgtspējas pārbaudes izmantošanu,

    -izslēgšanas sarakstu, kurā ietverti šādi elementi:

    -darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 30 ;

    -darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 31 ;

    -Darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 32 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 33 ;

    -darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt ilgtermiņa kaitējumu videi, piemēram, kodolatkritumi; kā arī

    -pētniecība, izstrāde un inovācijas saistībā ar iepriekš minētajiem aktīviem un darbībām;

    -obligātas juridiskās atbilstības pārbaudes, ko veic Banco Português de Fomento un/vai tās izvēlēti finanšu starpnieki attiecībā uz darījumiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude, kā arī

    -kapitāla atbalsta saņēmēji, kas vismaz 50 % no saviem ieņēmumiem gūst no darbībām, kuras uzskaitītas izslēgšanas sarakstā, pieņem un publicē zaļās pārkārtošanās plānus.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    E.4.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

     

    5.23

    RE-C05-r10

    M

    Noteikumu, ar ko nosaka Banco Português de Fomento (BPF) darbību un statūtus, stāšanās spēkā

    Stājas spēkā Dekrētlikums Nr. 63/2020, ar ko nosaka BPF darbību un statūtus

     

     

     

    4. cet.

    2020

    Portugāles Republikas valdības publikācija un Dekrētlikuma Nr. 63/2020 stāšanās spēkā, kas reglamentē BPF darbību un apstiprina tā statūtus.

    5.24

    RE-C05-r13

    M

    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tiesiskā regulējuma pārskatīšanas stāšanās spēkā

    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tiesiskā regulējuma pārskatīšanas stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2022

    Likuma stāšanās spēkā pēc tam, kad Likumu pieņēmusi Republikas Asambleja. Tā pārskata kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tiesisko regulējumu, lai vienkāršotu regulējumu un administratīvo procedūru.

    5.25

    RE-C05-r13

    M

    Vērtspapīru kodeksa likuma pārskatītās redakcijas stāšanās spēkā

    Vērtspapīru kodeksa likuma pārskatītās redakcijas stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2022

    Likuma stāšanās spēkā pēc tam, kad Likumu pieņēmusi Republikas Asambleja. Vērtspapīru kodeksa pārskatīšanas mērķis ir regulatīvā un administratīvā vienkāršošana, lai valsts regulējumu saskaņotu ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz mērķi palielināt Portugāles kapitāla tirgus konkurētspēju.

    5.26

    RE-C05-r13

    M

    Kapitāla tirgus attīstība – tiesību aktu stāšanās spēkā

    Tiesību aktu par kapitāla tirgus attīstību stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Pēc tirgus dalībnieku ieguldījuma stājas spēkā tiesību akti par kapitāla tirgus attīstību. Saglabājot kapitāla tirgus stiprināšanas darba grupas (ko izveidoja Ekonomikas un digitālās pārejas ministrija un valsts sekretārs finanšu jautājumos) darba brīvību, ir paredzēts, ka tiesību aktos galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, lai radītu stimulus cita starpā i) kapitāla tirgus pieejamībai, ii) darījumdarbības izaugsmei labvēlīgas vides radīšanai, iii) aizņēmuma finansēšanai tirgū, iv) ieguldītāju līdzdalībai.

    5.27

    RE-C05-i06

    M

    Dekrētlikuma, ar ko reglamentē BPF kapitalizācijas pasākumu, stāšanās spēkā

    Dekrētlikuma, ar ko reglamentē BPF kapitalizācijas pasākumu, stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Tāda dekrētlikuma stāšanās spēkā, ar kuru reglamentē kapitalizācijas pasākumu un kurā ir noteikta nepieciešamība ieviest investīciju politiku, kas cita starpā nosaka atbalsta saņēmēju uzņēmumu atbilstības un atlases kritērijus

    5.28

    RE-C05-i06

    M

     

    Investīciju politikas izstrāde (kapitalizācija) un īpašam nolūkam izveidotās iestādes vadītāja pieņemšana

    Investīcjiu politika (kapitalizācija), ko izstrādājusi BPF un pieņēmusi iestāde, kas izveidota, lai pārvaldītu līdzdalību, kas izriet no īstenotajiem finanšu instrumentiem

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Investīciju politikas izstrāde (kapitalizācija) un īpašam nolūkam izveidotās iestādes vadītāja pieņemšana. Investīciju politiku izstrādā un pieņem BPF kā tās iestādes vadības struktūra, kas izveidota, lai pārvaldītu daļas, kuras izriet no finanšu instrumentiem, kas īstenoti, lai atbalstītu uzņēmumus, kuri atlasīti kā saņēmēji, un tajā sīki izklāsta atbalstīto uzņēmumu atlases/atbilstības kritērijus, nodrošinot ANM klimatisko un vidisko prasību ievērošanu, tostarp atbalstīto aktīvu/darbību un/vai uzņēmumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01) un norādot investīciju mērķus un atdevi.

    Lai nodrošinātu atbalstīto uzņēmumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), investīciju politikā paredz:

    - ilgtspējas pārbaudes izmantošanu,

    - izslēgšanas sarakstu, kurā ietverti šādi elementi:

    investīcijas, kas saistītas ar fosilo kurināmo (ieskaitot lejupēju lietošanu), izņemot siltumenerģiju/elektroenerģiju no dabasgāzes, kas atbilst NBK norādījumu III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem

    darbības atbilstīgi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai ar prognozētajām CO2 ekvivalenta emisijām, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etalonrādītājiem, kuri noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai.

    investīcijas atkritumu apglabāšanas iekārtās poligonos, mehāniski bioloģiskas apstrādes iekārtās un atkritumu sadedzināšanas iekārtās. Izslēgšanas saraksts neattiecas uz iekārtām, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un uz esošām iekārtām, ja investīcijas mērķis ir palielināt energoefektivitāti, uztvert izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerēt materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas investīcijas rezultātā nepalielinās iekārtu atkritumu pārstrādes jauda vai nepagarinās iekārtas darbmūža ilgums;

    darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt ilgtermiņa kaitējumu videi, piemēram, kodolatkritumi.

    pētniecība, izstrāde un inovācijas saistībā ar iepriekš minētajiem aktīviem un darbībām;

     

    - obligātas juridiskās atbilstības pārbaudes, ko veic Banco Português de Fomento un/vai tās izvēlēti finanšu starpnieki attiecībā uz darījumiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude;

    - kapitāla atbalsta saņēmēji, kas vismaz 50 % no saviem ieņēmumiem gūst no darbībām, kuras uzskaitītas izslēgšanas sarakstā, pieņem un publicē zaļās pārkārtošanās plānus.

    5.29

    RE-C05-i06

    T

    Portugāles nefinanšu sabiedrībām kapitalizācijas instrumenta kopējais ieguldījums 1 300 000 000 EUR apmērā pašu kapitāla un kvazikapitāla atbalstam saskaņā ar tās investīciju politiku

     

    EUR

    0

    1 300 000 000

    4. cet.

    2023

    Portugāles nefinanšu sabiedrībām piešķir 1 300 000 000 EUR pašu kapitāla un kvazikapitāla atbalsta veidā saskaņā ar iepriekš definēto investīciju politiku, ko izstrādāja BPF un pieņēma iestāde, kas izveidota, lai pārvaldītu līdzdalību, kas izriet no īstenotajiem finanšu instrumentiem. Orientējoši tiek lēsts, ka plāna izpildē tiks atbalstīti 1300 uzņēmumi.

    5.30

    RE-C05-i06

    M

     

    Paziņojums Eiropas Komisijai par to, ka BPF pīlāru novērtējums ir veiksmīgi pabeigts

     

    Paziņojums Eiropas Komisijai par to, ka BPF pīlāru novērtējums ir veiksmīgi pabeigts

     

     

     

    Q1

    2022

    Paziņojums Eiropas Komisijai par to, ka BPF pīlāru novērtējums ir veiksmīgi pabeigts

    5.31

    RE-C05-i06

    M

     

    Kapitāla palielināšana un BPF investīciju politikas izstrāde InvestEU īstenošanai, izveidojot atbilstības kritēriju kopumu, lai nodrošinātu ANM mērķu sasniegšanu

     

     

     

    Q1

    2022

    Kapitāla pārvedums no Portugāles valdības 250 000 000 EUR apmērā BPF un investīciju politikas pieņemšana attiecībā uz BPF InvestEU īstenošanai, izveidojot atbilstības kritēriju kopumu saskaņā ar ANM mērķiem, tostarp NBK principu, saistībā ar “InvestEU garantijas nolīguma” parakstīšanu.

    Kapitāla pārvedums no Portugāles valdības uz BPF 250 000 000 EUR apmērā un BPF investīciju politikas pieņemšana

    5.32 

    RE-C05-i06

    T

    Ir parakstīti 100 % no garantijām, kas piešķirtas kapitāla palielināšanas rezultātā. 

     

    %

    0

    100

    4. cet.

    2025

    Ir parakstīti 100 % no garantijām, kas piešķirtas kapitāla palielināšanas rezultātā.

    F. KOMPONENTS NR. 6 Kvalifikācijas un prasmes

    Portugālē 2020. gadā 44,5 % iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija zems iegūtās izglītības līmenis – tas ir krietni virs ES vidējā rādītāja (25,0 %). Turklāt ir ļoti liela to iedzīvotāju daļa, kuriem ir digitālās pamatprasmes vai kuri nekad nav lietojuši internetu. Tāpat pēc ES standartiem joprojām ir liela darba tirgus segmentācija un dzimumu nelīdzsvarotība darba samaksas un karjeras iespēju ziņā.

    Šis komponents risina daudzas problēmas, kas saistītas ar salīdzinoši zemo izglītības un kvalifikācijas līmeni, līdzdalību mūžizglītībā, darba tirgus segmentāciju, administratīvo šķēršļu novēršanu augsti reglamentēto profesiju jomā, gatavošanos problēmām, kas saistītas ar darba nākotni, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgām iespējām.

    Komponenta mērķi ir plaši, ietverot prasmju apguvi un pilnveidi, dažus trūkumus darījumdarbības vidē, darba tirgus segmentāciju, dzimumu līdzsvaru un vienlīdzīgas iespējas. Attiecībā uz ražošanas potenciālu šis komponents ir vērsts uz pasākumiem, kuru mērķis ir paaugstināt zemo kvalifikācijas līmeni un uzlabot līdzdalību mūžizglītībā, reformējot izglītības un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas, veicināt zināšanu nodošanu starp universitātēm/publiskām pētniecības organizācijām un uzņēmumiem un samazināt ierobežojumus stingri reglamentētās profesijās, vienlaikus uzlabojot darījumdarbības pakalpojumu sniegšanas konkurētspēju. Šajā komponentā ir izklāstīti arī pasākumi, lai pievērstos dažādiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) principiem, piemēram, darba attiecībām un darba ņēmēju, kuriem ir nestandarta darba līgumi, piekļuves tiesībām, finansiālam atbalstam, lai veicinātu tādu bezdarbnieku iekļaušanu, kuriem ir pastāvīgas kvalitātes darbvietas, un Portugāles standarta izstrādei vienāda atalgojuma pārvaldības sistēmai.

    Šis komponents ir saskaņots ar galvenajām ES politikas iniciatīvām, piemēram, Eiropas Prasmju programmu, Padomes ieteikumu "Prasmju pilnveides ceļi: jaunas iespējas pieaugušajiem" (Padomes Ieteikums 2016/C 484/01), Padomes ieteikumu "Par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai" (Padomes Ieteikums 2020/C 417/01) un pastiprinātu Garantiju jauniešiem, kā arī Eiropas izglītības telpu un Eiropas Pētniecības telpas iniciatīvām.

    Komponents īsteno konkrētai valstij adresētos ieteikumus, lai veiktu visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, uzturētu ekonomiku un atbalstītu tās atveseļošanu (2020. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums); pieņemt pasākumus, lai novērstu darba tirgus segmentāciju (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums); uzlabot iedzīvotāju prasmju līmeni, jo īpaši viņu digitālo pratību, tajā skaitā padarot pieaugušo izglītību piemērotāku darba tirgus vajadzībām (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums); palielināt absolventu skaitu augstākajā izglītībā, jo īpaši zinātnes un informācijas tehnoloģiju jomā (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums); atbalstīt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums); uzlabot uzņēmumu konkurētspēju (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums); pievērsties ar investīcijām saistītai ekonomikas politikai pētniecības un inovācijas jomā (2019. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums); izstrādāt ceļvedi, kā samazināt ierobežojumus augsti reglamentētās profesijās (2019. gada 4. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r14: Profesionālās izglītības un apmācības reforma

    Šīs reformas mērķis ir modernizēt izglītības un PIA sistēmas, lai uzlabotu zemo iegūtās izglītības un kvalifikāciju līmeni un lielo to darba ņēmēju skaitu, kuriem trūkst pamatprasmju un digitālo prasmju, pielāgotu prasmju piedāvājumu pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām un paplašinātu izglītības, apmācības un mūžizglītības iespējas.

    Šo reformu veido šādi pasākumi:

    -stiprināt izglītības un PIA politikas vispārējo politikas koordināciju;

    -modernizēt PIA piedāvājumu, ko reglamentē Valsts kvalifikāciju katalogs (CNQ), pamatojoties uz kvalifikāciju prognozēšanas sistēmu, paredzamo diagnostiku, lai atbalstītu CNQ atjaunināšanu un nozaru kvalifikāciju padomju racionalizāciju;

    -ņemt vērā darba tirgus vajadzības un jaunu prasmju/profesiju rašanos;

    -uzlabot mazkvalificētu iedzīvotāju izredzes, izstrādājot mācību piedāvājumu, kas vērsts uz pieaugušo rakstpratību,

    -veicināt vietējo attīstību un teritoriālo kohēziju un mazināt sociālekonomisko nevienlīdzību, pārdalot PIA tīklu.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r15: Augstākās izglītības iestāžu un valsts pārvaldes un uzņēmumu sadarbības reforma

    Šīs reformas mērķis ir stimulēt publiskā un privātā sektora sadarbības pasākumus izglītības un apmācības programmās, lai reaģētu uz darba tirgus vajadzībām un divējādo pārkārtošanos, arī izstrādājot pēcdiploma profesionālos kursus (profesionālā maģistra grādus), kas paredzēti vienīgi studentiem ar iepriekšēju darba pieredzi, un piedāvājot īstermiņa terciāros kursus politehnikā (t. s. augstākās profesionālās tehniskās izglītības kursus).

    Reformu veido:

    -tiesību akts, ar ko izveido īpašus konkursus uzņemšanai augstākās izglītības iestādēs personām ar duālu vidējo izglītību un specializētiem mākslas kursiem;

    -tiesiskā un institucionālā regulējuma, kas reglamentē augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar valsts pārvaldi un uzņēmumiem, pārskatīšana, ieskaitot turpmāko:

    oveicināt iestāžu sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm (AII) un uzņēmumiem, kā arī piesaistīt pieaugušos studentus un paplašināt pārklājumu uz iekšzemes teritorijām;

    osadarbības partnerības, kas veicina plašu augstākās izglītības kursu piedāvājumu, tostarp īsus mācību kursus, pirmsdiploma kursus, maģistra grādus un doktora grādus;

    ociešā sadarbībā ar publiskām un privātām struktūrām palielināt īstermiņa augsta līmeņa profesionālu kursu, ko vada politehniskas AII, piedāvājumu;

    ovēl vairāk paplašināt terciārās izglītības atbalsta bāzi, atvieglojot profesionāli un mākslinieciski ievirzītu vidusskolēnu piekļuvi AII;

    opastiprināt uzņemšanu augstākās izglītības kursos digitālajās jomās, jo īpaši izmantojot programmu Portugal Digital InCoDe2030 ciešā sadarbībā ar publiskām un privātām struktūrām;

    ociešā sadarbībā ar publiskām un privātām struktūrām stimulēt modulāro apmācību, kas veicina nepārtrauktu mācīšanos un jaunu prasmju apguvi, izmantojot “mikroapliecinājumus/mikrodiplomus”;

    opaplašināt sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un laboratorijām un tehnoloģiskās saskarnes centriem;

    ogrozīt juridisko statusu, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārējs speciālists var veikt mācīšanas vai vadības pienākumus augstākās izglītības iestādēs, lai veicinātu mobilitāti starp akadēmiskajām aprindām un darījumdarbības aprindām, kā arī

    ostiprināt tiesisko regulējumu konsorcijiem ar dalītu pārvaldību starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

    Reforma RE-r16: Ierobežojumu samazināšana stingri reglamentētās profesijās

    Šīs reformas mērķis ir samazināt ierobežojumus stingri reglamentētās profesijās, galvenokārt, lai veicinātu konkurenci darījumdarbības pakalpojumu sniegšanā.

    ESAO sadarbībā ar Portugāles Konkurences iestādi (AdC) 2018. gadā veica novērtējumu par ierobežotu skaitu pašregulētu profesiju, piemēram, juristiem, juriskonsultiem, inženieriem, arhitektiem, revidentiem, grāmatvežiem, ekonomistiem, farmaceitiem un dietologiem. Pēc veiktā novērtējuma tika sagatavots ieteikumu saraksts. Ar šo reformu Portugāle ņem vērā ESAO un AdC ieteikumus.

    Reformai ir vismaz šādi mērķi: i) nodalīt regulatīvās un pārstāvības funkcijas profesionālajās apvienībās; ii) samazināt rezervēto profesiju sarakstu (piekļuvi profesijām var ierobežot tikai, lai aizsargātu konstitucionālās intereses, ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus); iii) izbeigt ierobežojumus attiecībā uz darījumdarbības pakalpojumu uzņēmumu īpašumtiesībām un pārvaldību, ja vadītāji ievēro tiesisko regulējumu “interešu konflikta” novēršanai; iv) atļaut multidisciplinārus darījumdarbības pakalpojumu uzņēmumus.

    AdC arī uzdod sagatavot ziņojumu par jaunā likuma par reglamentētajām profesijām efektivitāti.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r17: Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas programma

    Šīs reformas mērķis ir balstīties uz pēdējos gados pieņemtajiem pasākumiem (piemēram, pasākumiem, kas novērš darba tirgus segmentāciju un sekmē darba koplīguma slēgšanas sarunas), lai aizsargātu darba tiesības.

    Valdība pasūtīja Zaļo grāmatu par darba nākotni, lai apzinātu galvenās problēmas, ko rada tehnoloģijas, vides, sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, kuru rezultātā rodas jauni nodarbinātības veidi un līgumiskas vienošanās. Mērķis ir apzināt iespējamos darbības virzienus un valsts politikas virzienus, jo īpaši attiecībā uz darba organizāciju un darba attiecībām, piemēram, tāldarbu un tiesībām atslēgties, paplašināt sociālo aizsardzību uz jauniem darba veidiem, tostarp darbu platformās, veicināt darba ņēmēju pārstāvību un sociālo dialogu, veselību un drošību darbā un ņemt vērā jaunus psihosociālus riskus, kā arī darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

    Pēc zaļās grāmatas iesniegšanas šī reforma ietver tiesību aktu, ar ko reglamentē platformu darbu, lai risinātu jaunās problēmas, ko rada netipiskas darba attiecības, saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem. Tā stiprina darba attiecību kvalitāti un uzlabo piekļuvi tiesībām un sociālajai aizsardzībai.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

    Reforma RE-r18: Sieviešu un vīriešu nevienlīdzības apkarošana

    Šīs reformas mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu darba samaksas vienlīdzību un vienlīdzīgas karjeras iespējas un cīnīties pret dzimumu stereotipiem un segregāciju profesionālās karjeras izvēlē. Tā lielā mērā balstās uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši par vienādu darba samaksu (Likums Nr. 60/2018) un par līdzsvarotu pārstāvību valdēs (Likums Nr. 62/2017 un Nr. 26/2019).

    Ar likumu par vienādu darba samaksu tika izveidoti mehānismi, lai īstenotu principu “vienāda samaksa par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu”, liekot uzņēmumiem īstenot pārredzamu atalgojuma politiku. No 2021. gada Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrijas departaments ir sagatavojis ziņojumu par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām katrā uzņēmumā, kurā ir vairāk nekā 50 darba ņēmēju, aptverot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Sākot no 2025. gada, uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darba ņēmēju un kuriem ir ievērojamas atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksas līmenī par vienu un to pašu darbu, ir pienākums iesniegt rīcības plānu Darba inspekcijas direktorātam, lai novērstu šīs atšķirības, īstenojot rīcības plānu.

    Reforma ietver arī brīvprātīgu shēmu, kuras pamatā ir Islandes standarts ÍST 85: 2012, kas nodrošina publisku atzīšanu uzņēmumiem, kuri ir efektīvi īstenojuši vienādas darba samaksas politiku. Sertifikāts ir paredzēts, lai apstiprinātu, ka, pieņemot lēmumus par algu, tie ir pilnībā pamatoti ar attiecīgiem apsvērumiem.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C06-i01: Profesionālās izglītības un apmācības iestāžu modernizācija

    Šīs investīcijas mērķi ietver specializētu tehnoloģiju centru ierīkošanu un modernizēšanu valsts vidējās izglītības iestādēs ar profesionāliem kursiem un arodskolām. Turklāt mērķi ietver valsts nodarbinātības dienesta (IEFP) profesionālās apmācības centru tīkla paplašināšanu un modernizēšanu, lai padarītu apmācību tirgum atbilstošāku un saskaņotu ar nozares 4.0 vajadzībām.

    Investīciju veido:

    -365 specializēto tehnoloģiju centru izveide un modernizācija vidusskolās, kas piedāvā profesionālos kursus un arodskolas, no tiem 115 ir rūpniecības centri, 30 ir atjaunojamo energoresursu centri, 195 ir datorzinātņu centri un 25 ir digitālie un multivides centri. Specializēto tehnoloģiju centrus pārvalda publisko tīklu skolu vadītāji vai privātas struktūras. Šī investīcija ietver esošo iekārtu un infrastruktūras modernizāciju un atjaunošanu, kā arī tehnoloģisko izglītības resursu (aprīkojuma) iegādi. Paredzams, ka katrs tehnoloģiju centrs uzņems divas klases ar ne vairāk kā 25 skolēniem, ļaujot gadā panākt 20 000 praktikantu;

    -valsts nodarbinātības aģentūras (IEFP) profesionālās apmācības centru tīkla, ko pārvalda tieši vai izmantojot koncesijas, paplašināšana un modernizācija. Divas trešdaļas no kopējām apakšinvestīcijām ir ēku būvniecībai vai modernizācijai un viena trešdaļa – iekārtu iegādei darbnīcām, laboratorijām un citām mācību vietām. Izdevumi par telpām ir sadalīti attiecīgi 17 % un 83 % jaunām ēkām un atjaunošanai. IEFP arodmācību centru tīkla aprīkojuma modernizācijas plāns ietver šādu iekārtu iegādi, proti: i) atjaunīga enerģija; ii) rūpniecības digitalizācija; iii) aeronautika; iv) tirdzniecības digitalizācija; v) nolaišanās simulatori. Paredzams, ka šī apakšinvestīcija ļaus uzlabot 22 000 mācību vietu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C06-i02: Ilgtspējīgas nodarbinātības saistības

    Šīs investīcijas mērķi ir izveidot pastāvīgus un kvalitatīvus darba līgumus saskaņā ar Ilgtspējīgas nodarbinātības saistību programmu un samazināt darba tirgus segmentāciju visās grupās, arī starp jauniešiem.

    Lai paātrinātu atgriešanos darbā, darba devējiem tiek piešķirtas pagaidu subsīdijas apmaiņā pret beztermiņa līgumu piedāvāšanu, maksājot atbilstošu atalgojumu. Darba devējs saņem vismaz 5266 EUR (kas ir 12 reizes vairāk par sociālā atbalsta indeksu, IAS, kurš kalpo par atsauci dažādu sociālā nodrošinājuma pabalstu aprēķināšanai) par katru izveidoto darbavietu, ko var palielināt par 25 % divos gadījumos: tādu darba ņēmēju pieņemšana darbā, kuri ir jaunāki par 35 gadiem, un darbs, par ko maksā vismaz divas reizes vairāk nekā minimālo algu (665 EUR 2021. gadā). Turklāt finansiālo atbalstu varētu papildināt, ja pieņem darbā personu no nepietiekami pārstāvētā dzimuma šajā profesijā. Palielinājums ir kumulatīvs. Turklāt darba devēji saņem atbalstu 50 % apmērā no viņu sociālā nodrošinājuma iemaksām viena gada laikā (14 mēnešus). Paredzams, ka šis pasākums atbalstīs 30 tūkstošu pastāvīgu darbvietu radīšanu. Paredzams, ka pasākums ilgs vienu gadu, bet to varētu pagarināt vēl par vienu gadu. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt privātā sektora dalību shēmā, tās īstenošanu sāk ekonomikas atveseļošanās laikā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C06-i03: Stimuls pieaugušajiem

    Šīs investīcijas mērķis ir īstenot daudzpusīgu pieeju, lai palielinātu to pieaugušo iedzīvotāju kvalifikāciju, kuri ir 23 gadus veci vai vecāki, ietverot turpmāko: i) veicināt pieaugušo izglītību, izvēršot valsts pieaugušo prasmju plānu, lai uzlabotu lasītprasmi, rēķinpratību un digitālās prasmes; palielināt pieaugušo līdzdalības un absolvēšanas rādītājus kompetenču atzīšanas, validēšanas un sertificēšanas procesos (RVCC); iii) izstrādāt terciārās izglītības piedāvājumus pieaugušajiem, piemēram, īstermiņa kursus.

    Investīciju veido:

    -Qualifica programmas ietvaros – valsts pieaugušo izglītības plāna paplašināšana, īstenojot 225 vietējos projektus, kuru rezultātā tiek sasniegts B1/B2/B3 līmenis. Pasākumu pārvalda Valsts kvalifikācijas un profesionālās izglītības un apmācības aģentūra (ANQEP). Katrs projekts var piedāvāt 100 vietas, tādējādi kopējais dalībnieku skaits ir aptuveni 22 500 cilvēku. Papildus pedagoģiskā aprīkojuma un patēriņa preču iegādei un mācību personāla apmaksai šī apakšinvestīcija vajadzības gadījumā nodrošina arī dažas subsīdijas dalībniekiem, to darba devējiem un kopienu starpniekiem;

    -Qualifica programmas ietvaros Acelerador Qualifica ir jauns pasākums, lai sniegtu finansiālu atbalstu pieaugušajiem viņu RVCC procesa augstākajos posmos. Pasākumu pārvalda Valsts kvalifikācijas un profesionālās izglītības un apmācības aģentūra (ANQEP). Katrs pieaugušais, kas piedalās, saņem finansiālu atbalstu līdz 1,25 x IAS (548,5 EUR 2021. gadā). Tiek lēsts, ka kopējais RVCC procesu dalībnieku skaits ir 100 000 cilvēku;

    -sadarbības tīklu veicināšana starp augstākās izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām, atbalstot jaunas pēcdiploma skolas/programmas/alianses, proti, kopīgas sadarbības programmas, kas ietver izglītības, pētniecības un inovācijas darbības, un iniciatīvas, kuru mērķis ir izstrādāt augstākās izglītības īstermiņa kursus, kuru mērķis ir uzlabot mūžizglītību (pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana). Investīcija sastāv no dotācijām integrēto programmu īstenošanai, lai 2021.–2025. gada periodā iesaistītu kopumā 23 000 studentu, ietverot ierīkošanas un aprīkojuma izmaksas, studentu atbalstu un augstākās izglītības iestāžu izdevumus, kas saistīti ar kursu nodrošināšanu. Konsorcijus izraugās atklātā konkursā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C06-i04: Jauniešu impulss – STEAM

    Šīs investīcijas mērķis ir:

    -palielināt uzņemšanas rādītājus zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, mākslas un matemātikas (STEAM) kursos, tostarp informācijas tehnoloģiju kursos, kā arī

    -nodrošināt atbilstošas telpas neterciārās skolās zinātniskajai izglītībai, lai palielinātu interesi par priekšmetiem, kas saistīti ar zinātni.

    Šis pasākums ir vērsts uz augstākās izglītības iestādēm (gan universitātēm, gan politehnikumiem). Līdzekļus piešķir atklātā konkursā. Investīciju veido:

    -programmu īstenošana, ko veic augstākās izglītības iestādes sadarbībā ar publiskiem un/vai privātiem darba devējiem un citām ieinteresētajām personām, tostarp vidusskolām. Tās var būt skolas/programmas/algas – kopīgas sadarbības programmas, kas ietver izglītības, pētniecības un inovācijas pasākumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot sākotnējo augstāko izglītību un palielināt STEAM absolventu skaitu, piedāvājot pirmsdiploma un citus sākotnējās augstākās izglītības kursus (piemēram, augstākās tehniskās profesionālās izglītības kursus politehnikumos). Programmas ietver infrastruktūru modernizāciju un paplašināšanu, lai ņemtu vērā studentu skaita pieaugumu, studentu stimulus un citus AII izdevumus, kas saistīti ar kursu nodrošināšanu:

    ogada stipendija 697 EUR apmērā katram studentam, kopumā 10 tūkstošiem studentu 3 gadu STEAM kursa laikā. Finansiālo atbalstu studentiem STEAM kursos var papildināt studentiem no iekšzemes reģioniem, sociālās prioritātes jomām un sievietēm;

    oaugstākās izglītības iestādes saņems EUR 7900 par katru jaunu studentu, kas uzņemts STEAM kursos, lai daļēji atbalstītu infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas izmaksas nolūkā pielāgoties studentu skaita pieaugumam, kā arī

    ouzlabot prasmes STEAM jomās, paplašinot klubu “Ciência Viva” tīklu, skolu klubus (no pamatskolām līdz vidusskolām), galveno uzmanību pievēršot STEAM jomām, digitālajam saturam un materiāliem; veicināt partnerības starp skolām un pilsonisko sabiedrību, universitātēm un pētniecības centriem, kā arī organizēt seminārus un darbseminārus. Ir paredzams atbalstīt vismaz 650 projektus.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C06-i05-RAA: Pieaugušo kvalifikācija un mūžizglītība (ARA)

    Šīs investīcijas mērķis ir risināt nopietno problēmu saistībā ar zemo kvalifikācijas līmeni Azoru salu autonomajā reģionā salīdzinājumā ar Portugāli kopumā un ar Eiropas Savienību. Zemie kvalifikācijas līmeņi ir būtisks šķērslis jaunu uzņēmumu izveidei un dažādošanai, kā arī ilgtspējīgai attīstībai, kas saistīta ar zemu ražīgumu un algām, kā arī noturības trūkumu ekonomikas krīzes laikā. Investīcijas konkrētu izglītības un apmācības vajadzību apmierināšanai Azoru salu autonomajā reģionā papildina ESF+ darbības, kas tiks atspoguļotas attiecīgajā darbības programmā, par kuru notiek sarunas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

    Investīciju veido:

    -pēcvidusskolas izglītībā un terciārajā izglītībā iesaistīto pieaugušo skaita pieaugums, kas saskaņā ar aplēsēm ir 200 jaunu dalībnieku gadā, kā arī

    -17 profesionālās apmācības skolu modernizācija ar struktūrām un aprīkojumu atbilstoši tehnoloģiju attīstībai, lai atjaunotu darbnīcas, laboratorijas un datortelpas un tādējādi ļautu pielāgoties darba tirgus pieprasījumam un vēl vairāk palielināt apmācāmo skaitu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    6.1

    RE-C06-i01

    T

    Renovēti vai uzbūvēti specializēti tehnoloģiju centri

     

    Skaits

    0

    310

    Q1

    2025

    To specializēto tehnoloģiju centru skaits, kas renovēti vai būvēti profesionālajiem vidējās izglītības kursiem, tostarp finansējums aprīkojumam, tehnoloģiskajai infrastruktūrai un iespējamai telpu un semināru pārkvalificēšanai, lai pielāgotos jauniem kursiem.

    6.2

    RE-C06-i01

    T

    Renovēti vai uzbūvēti specializēti tehnoloģiju centri

     

    Skaits

    310

    365

    4. cet.

    2025

    To specializēto tehnoloģiju centru skaits, kas renovēti vai būvēti profesionālajiem vidējās izglītības kursiem, tostarp aprīkojuma finansēšana, tehnoloģiskā infrastruktūra un iespējamā telpu un darbsemināru pārkvalificēšana, lai pielāgotos jauniem kursiem

    6.3

    RE-C06-i01

    T

    Modernizētas mācību stacijas

     

    Skaits

    0

    14 100

    4. cet.

    2023

    Renovēto vai uzbūvēto valsts nodarbinātības dienesta (IEFP) tīkla arodapmācības staciju skaits (tieši pārvaldīts vai izmantojot koncesiju). Tas ietver jaunu ēku atjaunošanu un būvniecību, kā arī dažāda veida aprīkojuma iegādi mācību vajadzībām. Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    6.4

    RE-C06-i01

    T

    Modernizētas mācību stacijas

     

    Skaits

    14 100

    22 000

    4. cet.

    2025

    Renovēto vai uzbūvēto valsts nodarbinātības dienesta (IEFP) tīkla arodapmācības staciju skaits (tieši pārvaldīts vai ar koncesiju). Tas ietver jaunu ēku atjaunošanu un būvniecību, kā arī dažāda veida aprīkojuma iegādi mācību vajadzībām. Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    6.5

    RE-C06-i02

    T

    Finansiāls atbalsts pastāvīgiem līgumiem

     

    Skaits

     

    30 000

    4. cet.

    2023

    To līgumu skaits, kurus atbalsta ar finansiālu atbalstu, kas piešķirts darba devējiem apmaiņā pret beztermiņa līgumu piedāvāšanu, maksājot pienācīgas darba tirgus algas saskaņā ar ilgtspējīgas nodarbinātības saistību pasākumu.

    6.6

    RE-C06-i03

    T

    Papildu dalībnieki pieaugušo prasmju pilnveides atbalsta pasākumos

     

    Skaits

     0

    145  500

    4. cet.

    2025

    Papildu pieaugušo (23+) dalībnieku skaits, kas piedalījušies vienā no šādiem kursiem: i) B1/B2/B3 līmeņa pamatizglītības un apmācības kursi pieaugušajiem, kurus vada vietējos projektos, kas gūst labumu no valsts pieaugušo izglītības plāna paplašināšanas; ii) mazkvalificētu pieaugušo kompetenču atzīšanas, validēšanas un sertificēšanas apmācības iespējas (RVCC); iii) īstermiņa terciārās izglītības kursi, ko organizē augstākās izglītības iestāžu un uzņēmumu konsorciji.

    6.7

    RE-C06-i04

    T

    Ciência Viva klubi

     

    Skaits

    0

    650

    3. cet.

    2025

    Klubu Ciência Viva tīklam pievienoto jauno klubu skaits, kas koncentrējas uz STEAM jomām un kuru mērķis ir izplatīt zinātniskās vērtības vidusskolu tīklā, cita starpā izmantojot partnerības ar universitātēm un pētniecības centriem, kā arī semināru un darbsemināru organizēšanu.

    6.8

    RE-C06-i04

    T

    Papildu studentu skaits, kas absolvējuši augstākās izglītības kursus STEAM jomās

     

    Skaits

    0

    7500

    Q1

    2025

    Papildu augstskolu absolventu skaits STEAM jomās (t. i., zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā): bakalaura un īstermiņa kursi (1 un 2 gadi) salīdzinājumā ar 2020. gadu.

    6.9

    RE-C06-i04

    T

    Papildu studentu skaits, kas absolvējuši augstākās izglītības kursus STEAM jomās

     

    Skaits

    7 500

    10 000

    4. cet.

    2025

    Papildu augstskolu absolventu skaits STEAM jomās (t. i., zinātnē, tehnoloģijā, inženierzinātnēs, mākslā un matemātikā): bakalaura un īstermiņa kursi (1 un 2 gadi) salīdzinājumā ar 2020. gadu.

    6.10

    RE-C06-i05-RAA

    T

    Papildu pieaugušo skaits, kas absolvējis pēcvidusskolas un augstāko izglītību Azoru salu autonomajā apgabalā

     

    Skaits

    0

    1 145

    4. cet.

    2025

    Papildu pieaugušo skaits, kas absolvējis pēcvidusskolas un augstāko izglītību Azoru salu autonomajā apgabalā.

    6.11

    RE-C06-i05-RAA

    T

    Modernizētas profesionālās izglītības iestādes Azoru salu autonomajā apgabalā

     

    Skaits

    0

    17

    4. cet.

    2025

    Profesionālo skolu skaits, kas guva labumu no darbnīcu, laboratoriju un datortelpu renovācijas un jaunu iekārtu iegādes atbilstīgi tehnoloģiju attīstībai. Ja infrastruktūras atjaunināšana nozīmē ēku renovāciju, ar renovāciju energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    6.12

    RE-C06-r14

    M

    Apmācības vakanču atvēršana

     

    Skaits

    0

    20 000

    4. cet.

    2025

    Jaunu vakanču skaits profesionālajā kursos pēc valsts kvalifikāciju kataloga (CNQ) atjaunināšanas jaunajās jomās, pamatojoties uz prasmju prognozēšanas diagnozi (SANQ).

    6.13

    RE-C06-r15

    M

    Likuma, ar ko izveido īpašus konkursus par uzņemšanu augstākajā izglītībā, stāšanās spēkā

    Likuma, ar ko izveido īpašus konkursus par uzņemšanu augstākajā izglītībā, stāšanās spēkā

     

     

     

    2. cet.

    2020

    Stājas spēkā likums, ar ko izveido īpašus konkursus uzņemšanai augstākajā izglītībā studentiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību, izmantojot profesionālos kanālus un specializētus mākslas kursus.

    6.14

    RE-C06-r15

    M

    Jaunā tiesiskā regulējuma, kas reglamentē augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar valsts pārvaldi un uzņēmumiem, stāšanās spēkā

    Jaunā tiesiskā regulējuma, kas reglamentē augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar valsts pārvaldi un uzņēmumiem, stāšanās spēkā

     

     

     

    2. cet.

    2021

    Tiesiskā regulējuma, kas reglamentē augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar valsts pārvaldi un uzņēmumiem, stāšanās spēkā, ieskaitot turpmāko: i) augstākās izglītības iestāžu sadarbības tīklu izveide partnerībā ar darba devējiem, cita starpā veicinot sākotnējo augstāko izglītību, inovācijas projektus un pakalpojumus uzņēmumiem, ii) juridiskā statusa grozīšana, lai precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem ārējs speciālists var veikt mācīšanas vai vadības pienākumus augstākās izglītības iestādēs, lai veicinātu mobilitāti starp akadēmiskajām aprindām un darījumdarbības aprindām; iii) stiprināt konsorcijus ar dalītu pārvaldību starp augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem.

    6.15

    RE-C06-r16

    M

    Reglamentēto profesiju likuma stāšanās spēkā

    Reglamentēto profesiju likuma stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Stājas spēkā likums, kura mērķis cita starpā ir: i) nodalīt regulatīvās un pārstāvības funkcijas profesionālajās apvienībās; ii) samazināt rezervēto profesiju sarakstu. Piekļuvi profesijām var ierobežot tikai, lai aizsargātu konstitucionālās intereses, ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus; iii) izbeigt ierobežojumus attiecībā uz darījumdarbības pakalpojumu uzņēmumu īpašumtiesībām un pārvaldību, ja vadītāji ievēro tiesisko regulējumu “interešu konflikta” novēršanai; iv) atļaut multidisciplinārus darījumdarbības pakalpojumus.

    6.16

    RE-C06-r17

    M

    Likuma, kas regulē platformu darbu, stāšanās spēkā

    Likuma, kas regulē platformu darbu, stāšanās spēkā

     

     

     

    Q1

    2023

    Stājas spēkā likums, ar ko reglamentē platformu darbu, lai risinātu jaunās problēmas, ko rada netipiskas darba attiecības, saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem. Tā mērķis ir stiprināt darba attiecības un tiesību pieejamību.

    6.17

    RE-C06-r18

    M

    Izveidot Portugāles standartu attiecībā uz vienādas darba samaksas pārvaldības sistēmu.

    Normas publicēšana

     

     

     

    4. cet.

    2024

    Norma ir brīvprātīga shēma, kuras pamatā ir Islandes standarts ÍST 85: 2012, kas nodrošina publisku atzīšanu uzņēmumiem, kuri ir efektīvi īstenojuši vienādas darba samaksas politiku. Tiek piešķirti sertifikāti, lai apstiprinātu, ka, pieņemot lēmumus par algu, tie ir pilnībā pamatoti ar attiecīgiem apsvērumiem.

    6.18

    RE-C06-r18

    M

    Paziņošana par uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darba ņēmēju un kuri uzrāda ievērojamas dzimumu atalgojuma atšķirības

    Paziņošana par uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darba ņēmēju un kuri uzrāda ievērojamas dzimumu atalgojuma atšķirības

     

     

     

    4. cet.

    2024

    Paziņojums uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darba ņēmēju un kuriem ir ievērojamas atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksas līmenī par vienu un to pašu darbu, par pienākumu iesniegt rīcības plānu Darba inspekcijas direktorātam, lai novērstu šīs atšķirības, īstenojot rīcības plānu

    G. KOMPONENTS NR. 7 Infrastruktūra

    Šis Portugāles atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu, kas saistīta ar zemu teritoriālo kohēziju un iekšzemes reģionu uzņēmumu zemo konkurētspēju, ko rada nepietiekami savienojumi ar autoceļu tīklu. Tas uzņēmumiem rada papildu izmaksas, piemēram, transporta izmaksas, ko rada slikta autoceļu savienojamība, vai grūtības piesaistīt kvalificētu personālu. Vēl viens izaicinājums ir nepieciešamība samazināt emisijas transporta nozarē un darījumdarbības parkos.

    Komponenta mērķi ir palielināt teritoriālo kohēziju un uzlabot konkurētspēju, lai veicinātu valsts iekšējo reģionu ekonomisko attīstību. Izveidojot uzlādes stacijas, tās mērķis ir veicināt autotransporta dekarbonizāciju.

    Šajā nolūkā komponenta mērķis ir padarīt darījumdarbības parkus ilgtspējīgākus un digitālākus un nodrošināt tiem labāku piekļuvi autoceļu tīklam. Tā mērķis ir arī uzlabot autotransporta savienojamību, paplašinot autoceļu tīklu, piemēram, pievēršoties trūkstošajiem savienojumiem, tostarp Azoru salās, un nodrošinot četrus pārrobežu savienojumus. Paredzams, ka publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju tīkla paplašināšana palīdzēs samazināt Portugāles autotransporta nozares oglekļa pēdu un padarīt to ilgtspējīgāku. Šī investīcija ir papildpasākums ceļu infrastruktūras paplašināšanai saskaņā ar Komisijas NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    Komponents palīdz pievērsties konkrētai valstij adresētajam ieteikumam par investīciju koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums un 2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums) un par atbalstu digitālo tehnoloģiju izmantošanai uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    G.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Investīcija RE-C07-i00: Elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla paplašināšana

    Pasākuma mērķis ir veicināt autotransporta dekarbonizāciju, veicinot elektromobilitāti.

    Investīcija ietver to, ka Portugālē darbojas 15 000 publiski pieejamu uzlādes punktu. Tas ir papildpasākums ceļu infrastruktūras investīcijām C07-I02, I03, I04 un I05, lai nodrošinātu atbilstību NBK principam attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas un piesārņojuma novēršanas un kontroles mērķiem. Privātās struktūras ir kļuvušas par galvenajiem dalībniekiem tīkla paplašināšanā. Portugāles valsts savu investīciju koncentrē uz Mobi.E tīkla pārvaldības platformu un tirgus nepilnību novēršanu, atbalstot investīciju reģionos, kuros privātais sektors nenodrošina vajadzīgo pārklājumu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C07-i01: Uzņēmumu zonas

    Pasākuma mērķis ir modernizēt uzņēmumu zonas, kas ir teritorija, kura izveidota kā biroju, rūpnīcu un citu uzņēmumu teritorija. Arī Portugāles valsts infrastruktūras plānā 2030. gadam (PNI 2030) ir noteikts, ka darījumdarbības parku modernizācijai nepieciešamas investīcijas.

    Šī investīcija ietver pasākumus atsevišķos darījumdarbības parkos, kas ietver atjaunojamās enerģijas ražošanas un uzglabāšanas sistēmu veicināšanu, izmēģinājuma pasākumus enerģijas stabilitātes uzlabošanai, elektrisko un ūdeņraža uzlādes staciju ierīkošanu, uzlabotu 5G pārklājumu un aktīvus ugunsgrēku novēršanas pasākumus. Šos pasākumus vides ilgtspējas un digitalizācijas jomā īsteno 10 uzņēmumu zonās, kuras izvēlas atklātā konkursā.

    Investīcijas īstenošanu paredzams pabeigt līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C07-i02: Trūkstošie savienojumi un tīkla kapacitātes palielināšana

    Pasākuma mērķis ir uzlabot teritoriālo kohēziju un konkurētspēju, pievēršoties “trūkstošajiem savienojumiem” autoceļu tīklā. Šie trūkstošie savienojumi mazina ceļu tīkla darbības efektivitāti un tādējādi noved pie uzņēmumu konkurētspējas zuduma. Investīcijas mērķis ir arī risināt sastrēgumu problēmu, uzlabot ceļu satiksmes drošību un gaisa kvalitāti, kā arī samazināt troksni vietās blakus ceļiem.

    Investīcija ietver ceļu būvniecību un modernizāciju. Pasākumi ietver pilsētu šķērsojumu likvidēšanu un sliežu ceļu jaudas pietiekamības nodrošināšanu, piekļuves palielināšanu galvenajiem transporta koridoriem un multimodālas saskarnes. Intervences pasākumi ietver TEN-T tīklā ietilpstošo ceļu modernizāciju, piemēram, IP2 Nascente de Évora vai investīcijas IP8.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Konkrētāk, atbilstība NBK tiek nodrošināta ar investīciju C07-I0 (Transportlīdzekļu elektriskās uzlādes tīkla paplašināšana) kā papildu pasākumu. Jebkuram ceļa projektam, kam varētu būt būtiska negatīva ietekme uz vidi, veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, lai nodrošinātu, ka atbilstība NBK principam tiek integrēta projektā un stingri ievērota infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

    Kopumā tiek būvēti vai modernizēti 111 kilometri autoceļu. Ir plānoti pasākumi uz šādiem ceļiem:

    -EN14: ceļa/dzelzceļa saskarne Trofa / Santana, ieskaitot jaunu tiltu pār Ave upi;

    -EN14: Maia (Via Diagonal) / ceļa/dzelzceļa saskarne Trofa;

    -EN4: Atalaia apvedceļš;

    -IC35 : Penafiel (EN15) / Rans;

    -IC35: Rans / Entre-os Rios;

    -IP2: Evoras austrumu apvedceļš;

    -savienojums no Baião uz Ermida tiltu;

    -ceļu ass AveiroÁgueda;

    -EN344: 67. līdz 75. km – Pampilhosa da Serra;

    -EN125: Olhão austrumu apvedceļš;

    -IC2 (EN1): Meirinhas (136. km) /Pombal (148. km);

    -IP8 (EN121): Ferreira do Alentejo/Beja, tostarp Beringel apvedceļš;

    -IP8 (EN259): Sta. Margarida do Sado/Ferreira do Alentejo, tostarp Figueira de Cavaleiros apvedceļš;

    -IP8 (A26): Sines un A2 savienojuma jaudas palielināšana;

    -EN211 – Quintã/Mesquinhata apvedceļš.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C07-i03: Pārrobežu savienojumi

    Pasākuma mērķi ir veicināt pārrobežu mobilitātes attīstību un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, piemēram, veicinot darbaspēka mobilitāti. Lieljaudas koridoru pastiprināšanas mērķis ir arī dot iespēju kopīgi izmantot infrastruktūru, piemēram, ātrgaitas dzelzceļa līniju Sanabrijā vai Bragansas lidlauku, un uzlabot ceļu satiksmes drošību.

    Investīcija ietver ceļu infrastruktūras izveidi un uzlabošanu, lai stiprinātu pārrobežu savienojumus ar Spāniju.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Konkrētāk, atbilstība NBK tiek nodrošināta ar investīciju C07-I0 (Transportlīdzekļu elektriskās uzlādes tīkla paplašināšana) kā papildu pasākumu. Jebkuram ceļa projektam, kam varētu būt būtiska negatīva ietekme uz vidi, veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, lai nodrošinātu, ka atbilstība NBK principam tiek integrēta projektā un stingri ievērota infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos. Kopumā tiek būvēti vai modernizēti 30 kilometri autoceļu. Ir plānoti pasākumi uz šādiem ceļiem:

    -EN103: Vinhais/Bragança (apvedceļš);

    -savienojums no Bragança uz Puebla de Sanabria (Spānija);

    -starptautisks tilts pār Sever upi;

    -tilts AlcoutimSaluncar de Guadiana (Spānija).

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C07-i04: Uzņēmumu zonas – autoceļu pieejamība

    Pasākumu mērķis ir uzlabot darījumdarbības parku konkurētspēju, uzlabojot to savienojamību ar autoceļu tīklu, veicinot lauku apvidu reindustrializāciju.

    Investīcija ietver ieguldījumus autoceļu infrastruktūras paplašināšanā un modernizēšanā. Tā papildina investīciju RE-CCT-C7-I1, kuras mērķis ir modernizēt darījumdarbības parkus.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Konkrētāk, atbilstība NBK tiek nodrošināta ar investīciju C07-I0 (Transportlīdzekļu elektriskās uzlādes tīkla paplašināšana) kā papildu pasākumu. Jebkuram ceļa projektam, kam varētu būt būtiska negatīva ietekme uz vidi, veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, lai nodrošinātu, ka atbilstība NBK principam tiek integrēta projektā un stingri ievērota infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos. Kopumā tiek būvēti vai modernizēti 42 kilometri autoceļu. Ir plānoti pasākumi uz šādiem ceļiem:

    -savienojums ar Mundão industriālo parku: EN229 Viseu/Sátão ierobežojumu likvidēšana;

    -savienojums ar Mundão industriālo parku: EN229 – ex-IP5/Mundão industriālais parks;

    -piekļuve Riachos industriālajai zonai;

    -piekļuve pa IC8 (Ansião) Camporês darījumdarbības parkam;

    -EN10-4: Setúbal/Mitrena;

    -savienojums ar Fontiscos industriālo parku un mezgla Ermida (Santo Tirso) atjaunošana;

    -A8 savienošana ar Palhagueiras industriālo parku Torres Vedras;

    -A11 savienošana ar industriālo zonu Cabeça de Porca (Felgueiras);

    -EN114 savienošana ar Rio Maior industriālo zonu;

    -uzlabota piekļuve Lavagueiras darījumdarbības zonai (Castelo de Paiva);

    -uzlabota piekļuve Campo Maior industriālajai zonai;

    -EN248 (Arruda dos Vinhos) apvedceļš;

    -Aljustrel blakusceļš – piekļuves uzlabošana ieguves teritorijai un darījumdarbības zonai;

    -Via do Tâmega EN210 (Celorico de Basto) apvedceļš;

    -IC2 savienošana ar Casarão industriālo parku;

    -Rio Lima jauns šķērsojums starp EN203 – Deocriste un EN202 – Nogueira;

    -aplis EN246, lai piekļūtu Portalegre industriālajai zonai;

    -piekļuve AveparkTaipas Zinātnes un tehnoloģijas parkam (Guimarães);

    -piekļuve Vale do Neiva industriālajai zonai A28 mezglā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C07-i05-RAA: Loģistikas ķēdes – Azoru salu reģionālais tīkls

    Pasākuma mērķis ir radīt apstākļus līdzsvarotākai ekonomikas attīstībai, atbalstot uzņēmējus ārpus lielākajiem pilsētu centriem. Pasākumu mērķis ir arī samazināt ceļošanas attālumus, ceļā pavadīto laiku un sastrēgumus.

    Investīcija ietver autoceļu infrastruktūras paplašināšanu un uzlabošanu Azoru salās. Tās mērķis ir uzlabot apdzīvotu vietu, saimnieciskās darbības centru un galveno piekļuves infrastruktūru pieejamību katrā salā. Plānots arī veikt galveno pilsētu centru apvedceļu būvniecību, samazinot pilsētu šķērsojumus.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Konkrētāk, atbilstība NBK tiek nodrošināta ar investīciju C07-I0 (Transportlīdzekļu elektriskās uzlādes tīkla paplašināšana) kā papildu pasākumu. Jebkuram ceļa projektam, kam varētu būt būtiska negatīva ietekme uz vidi, veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, lai nodrošinātu, ka atbilstība NBK principam tiek integrēta projektā un stingri ievērota infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos. Kopumā tiek būvēti vai modernizēti 34 kilometri autoceļu. Ir plānoti pasākumi uz šādiem ceļiem:

    -Ilha de Santa Maria

    oVila do Porto apvedceļš

    -Ilha de São Miguel

    opieejamības uzlabošana Furnas/Povoação – 1. posms: Furnas apvedceļš

    oCapelas apvedceļš

    oSão Roque apvedceļš

    oPortāls do Vento apvedceļš

    -Ilha Terceira

    opieejamības, mobilitātes un ceļu satiksmes drošības apstākļu veicināšana – Via Vitorino Nemésio un Angra apvedceļa savienojums

    -Ilha Graciosa

    osavienojums starp E.R. 3-2ª un E.R. 4-2ª

    -Ilha de São Jorge

    opieejamības, mobilitātes un ceļu satiksmes drošības apstākļu veicināšana – ziemeļu-dienvidu savienojums

    -Ilha do Pico 

    oapvedceļa būvniecība Vila da Madalena

    -Ilha do Faial

    oCidade da Horta blakusceļa 2. posma būvniecība

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    G.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts-

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    7.1

    RE-C07-i00

    T

    Papildu publiski pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas

     

    Skaits

    3 520

    5 250

    4. cet.

    2022

    Publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju skaits (salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni)

    7.2

    RE-C07-i00

    T

    Papildu publiski pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas

     

    Skaits

    5 250

    10 450

    4. cet.

    2024

    Publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju skaits (salīdzinājumā ar 2022. gada 4. ceturksni)

    7.3

    RE-C07-i00

    T

    Papildu publiski pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas

     

    Skaits

    10 450

    15 000

    4. cet.

    2025

    Publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju skaits (salīdzinājumā ar 2024. gada 4. ceturksni)

    7.4

    RE-C07-i01

    M

    Uzņēmumu zonu atlase intervences pasākumiem, lai uzlabotu vides ilgtspēju un digitalizāciju

    Publiska protokola parakstīšana, kas apstiprina uzņēmumu zonu izvēli

     

     

     

    2. cet.

    2021

    Uzņēmumu zonas izvēlas konkursa kārtībā. Parakstītu publisku protokolu iesniedz Komisijai, apstiprinot, ka ir pabeigta uzņēmumu zonu atlase, un identificējot izraudzītās uzņēmumu zonas.

    7.5

    RE-C07-i01

    T

    Intervences pasākumu pabeigšana atlasītajās uzņēmumu zonās

     

    Skaits

    0

    10

    4. cet.

    2025

    To uzņēmumu zonu skaits, kurās pabeigti darbi, lai uzlabotu to vides ilgtspēju un digitalizāciju

    Uzņēmumu zonas darbībām izvēlas konkursa kārtībā.

    7.6

    RE-C07-i02

    M

    Līgums parakstīts par 1 autoceļa projektu

    Līgums parakstīts ar līgumslēdzēju par autoceļa projektu

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Pušu parakstīts dokuments, kas reglamentē to pienākumus saistībā ar būvdarbu izpildi, pēc atklāta konkursa procedūras.

     

    7.7

    RE-C07-i02

    M

    Parakstīts līgums par 2 ceļu projektiem

    Līgums parakstīts ar līgumslēdzēju par autoceļu projektiem

     

     

     

    3. cet.

    2022

    Pušu parakstīts dokuments, kas reglamentē to pienākumus saistībā ar būvdarbu izpildi, pēc atklāta konkursa procedūras.

     

    7.8

    RE-C07-i02

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

     

    km

    0

    111

    4. cet.

    2025

    Kilometri ceļu, kas uzbūvēti vai atjaunoti saskaņā ar konkursa tehniskajām specifikācijām un pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus.

    7.9

    RE-C07-i03

    M

    Pirmais ietekmes uz vidi novērtējums pabeigts

    Ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšana

     

     

     

    3. cet.

    2022

    Pabeigts viena autoceļa projekta ietekmes uz vidi novērtējums.

    7.10

    RE-C07-i03

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

     

    km

    0

    30

    4. cet.

    2025

    Kilometri ceļu, kas uzbūvēti vai atjaunoti saskaņā ar konkursa tehniskajām specifikācijām un pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus.

    7.11

    RE-C07-i04

    M

    Parakstīts līgums par 10 ceļu projektiem

    Līgums parakstīts ar līgumslēdzēju par autoceļu projektiem

     

     

     

    2. cet.

    2023

    Pušu parakstīts dokuments, kas reglamentē to pienākumus saistībā ar būvdarbu izpildi par konkrētu cenu, pēc atklāta konkursa procedūras.

    7.12

    RE-C07-i04

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

     

    km

    0

    42

    4. cet.

    2025

    Kilometri ceļu, kas uzbūvēti vai atjaunoti saskaņā ar konkursa tehniskajām specifikācijām un pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus.

    7.13

    RE-C07-i05-RAA

    M

    Parakstīts līgums par 2 ceļu projektiem

    Līgums parakstīts ar līgumslēdzēju par autoceļu projektiem

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Pušu parakstīts dokuments, kas reglamentē to pienākumus saistībā ar būvdarbu izpildi par konkrētu cenu, pēc atklāta konkursa procedūras.

    7.14

    RE-C07-i05-RAA

    M

    Parakstīts līgums par 8 ceļu projektiem

    Līgums parakstīts ar līgumslēdzēju par autoceļu projektiem

     

     

     

    2. cet.

    2023

    Pušu parakstīts dokuments, kas reglamentē to pienākumus saistībā ar būvdarbu izpildi par konkrētu cenu, pēc atklāta konkursa procedūras.

    7.15

    RE-C07-i05-RAA

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

     

    km

    0

    34.38

    4. cet.

    2025

    Kilometri ceļu, kas uzbūvēti vai atjaunoti saskaņā ar konkursa tehniskajām specifikācijām un pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus.

    H. KOMPONENTS NR. 8 Meži

    Komponents risina šādas problēmas: sociālekonomiskā un demogrāfiskā lejupslīde lauku apvidos, plašas teritorijas bez aktīvas apsaimniekošanas, lai novērstu ugunsgrēkus vai aizsargātu bioloģisko daudzveidību, kā arī ļoti sadrumstalotas privātā īpašumā esošas teritorijas. Iedzīvotāju izceļošana uz lielākajiem pilsētu centriem un lauku iedzīvotāju pakāpeniska novecošanās ir novedusi pie lauku teritoriju un tradicionālo primāro ekonomikas nozaru pamešanas. Tas ir novedis pie mežu platību pakāpeniskas paplašināšanās, kas ir neplānota un nepārvaldīta un kurā ir liela dedzināmās masas koncentrācija. Šajās teritorijās ir liels lauku ugunsgrēku risks, kas var izraisīt cilvēku bojāeju, lielu kaitējumu zemei un īpašumam, kā arī mežu un to radīto preču un pakalpojumu iznīcināšanu. Portugāle ir Dienvideiropas valsts, kuras lauku teritorijās ir vislielākās izdegušās platības un vislielākais ugunsgrēku skaits (vidēji). Saskaņā ar Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēmu (EFFIS) laikposmā no 2015. līdz 2019. gadam vidēji gadā nodega aptuveni 169 000 hektāru.

    Komponenta mērķi ir šādi:

    -veicināt neaizsargātu un ekoloģiski augstvērtīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju aktīvu plānošanu un apsaimniekošanu,

    -aizsargāt bioloģisko daudzveidību, atbalstot lauksaimniecības un mežsaimniecības ekosistēmu atjaunošanu, īpaši izdegušās platībās;

    -veicināt teritoriālo kohēziju un darbvietu radīšanu, atdzīvinot lauku teritoriju saimniecisko darbību, kā arī

    -palielināt šo teritoriju noturību, samazinot ugunsgrēku risku, efektīvi un iedarbīgi novēršot ugunsgrēkus un – ugunsgrēka gadījumā – samazinot kaitējumu, efektīvi un iedarbīgi dzēšot ugunsgrēkus.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par publisko finanšu kvalitātes uzlabošanu, prioritāti piešķirot izaugsmi veicinošiem izdevumiem (2019. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Publiskie izdevumi, kas saistīti ar lauku īpašumu reģistra uzlabošanu, veicinātu to pienācīgu pārvaldību un, iespējams, padarītu saimniecisko darbību lauku apvidos dinamiskāku. Turklāt komponents būtiski palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par investīciju koncentrēšanu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, ņemot vērā reģionālās atšķirības (2019. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums un 2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka šis komponents veicinās gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos. Attiecībā uz zaļo dimensiju komponents tieši veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo tā mērķis ir palielināt lauku teritoriju noturību pret ugunsgrēkiem. Turklāt šo teritoriju aktīva ilgtspējīga apsaimniekošana veicina augsnes erozijas novēršanu, invazīvu sugu un kaitēkļu kontroli un oglekļa sekvestrēšanu mežos. Visbeidzot, attiecībā uz digitālo dimensiju tiek uzsvērti plānotie pasākumi saistībā ar zemes īpašumtiesību kadastra sistēmu un zemes pārklājuma uzraudzības sistēmu (SMOS), ieskaitot LiDAR un augstas izšķirtspējas satelītattēlus, jo tie veicina e-pārvaldi un digitālos publiskos pakalpojumus.

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    H.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r19: Ainavu pārveide neaizsargātās meža teritorijās

    Šā pasākuma mērķis ir pārveidot neaizsargātu meža teritoriju ainavu ar plašām nepārvaldītām monokultūrām un augstu ugunsgrēku risku, lai novērstu ugunsgrēkus lauku apvidos un palielinātu klimatisko un ekonomisko noturību.

    Šo reformu īsteno, izmantojot investīciju RE-C08-i01 (Ainavu pārveide neaizsargātās meža teritorijās). Reforma sastāv no četriem pasākumiem, kas viens otru papildina un ir izklāstīti turpmāk:

    -plānošanas un apsaimniekošanas programmas (PRGP);

    -integrētā ainavu apsaimniekošanas teritorija (AIGP);

    -integrēta atbalsta programma lauku ciematiem, kas atrodas meža teritorijās (Village Gated Community); kā arī

    -programma “Emparcelar para Ordenar”.

    Reforma balstās uz ainavu pārveidošanas programmu (Programa de Transformação da paisagemPTP) un atbalsta to ar nepieciešamo tiesisko regulējumu. Šis tiesiskais regulējums ietver vismaz tiesību aktus ainavu pārveidei, izmantojot ainavu plānošanas un apsaimniekošanas programmas (PRGP) un integrētas ainavu apsaimniekošanas teritorijas (AIGP), tiesību aktus, kuru mērķis ir apstiprināt tādu neaizsargātu teritoriju norobežošanu, kurām var piemērot ainavu plānošanas un apsaimniekošanas programmas un integrētas ainavu apsaimniekošanas teritorijas, un tiesību aktus par lauku zemes obligātu lietošanu mežu teritorijās.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

    Reforma RE-r20: Zemes īpašuma reģistra sistēmas un zemes pārklājuma uzraudzības sistēmas reorganizācija

    Šā pasākuma mērķis ir novērst to, ka nepastāv daudzfunkcionāls zemes reģistrs, ieviešot un izstrādājot sistēmu zemes īpašumtiesību robežu noteikšanai un pārbaudei un tai sekojošai zemes īpašumtiesību reģistrācijai. Tas nodrošina saskaņotu, aktuālu un visaptverošu teritorijas pārskatu, kas palielina zemes vērtību tās īpašniekiem un ļauj valstij izstrādāt konkrētu, ilgtspējīgu un daudznozaru publisko politiku.

    Reforma sastāv no izmēģinājuma projekta, kura mērķis ir izveidot vienkāršotu valsts kadastrālo informācijas sistēmu, kas identificē lauku teritoriju zemes struktūru un zemes īpašumtiesības, zemes pārklājuma uzraudzības sistēmas (SMOS) darbības uzsākšanas un BUPi (Digitālā zemes reģistra) platformas izveides (tā ir fiziska un virtuāla saskarne ar ģeodatiem par īpašumiem, kas apkopo to reģistrācijai nepieciešamo informāciju un atvieglo iedzīvotāju mijiedarbību ar valsts pārvaldi zemes reģistra darbības jomā). Reforma arī izveido nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai īstenotu investīciju RE-C08-i02: Lauku īpašumu reģistrs un zemes pārklājuma uzraudzības sistēma Reforma ietver:

    -tāda tiesību akta pieņemšanu, ar ko izveido struktūru, lai paplašinātu vienkāršoto kadastrālās informācijas sistēmu – tā ir publiska struktūra, kura uzrauga vienkāršotās valsts kadastrālās informācijas sistēmas paplašināšanu un BUPi platformas attīstību;

    -tāda tiesību akta pieņemšana, ar ko izveido sistēmu vienkāršotās kadastrālās informācijas sistēmas organizēšanas un attīstības modeļa darbībai un finansēšanai;

    -tāda likuma pieņemšana, ar ko apstiprina zemes reģistra juridisko režīmu, izveido valsts mēroga kadastrālās informācijas sistēmu, kas ir saskaņota ar vienkāršoto kadastrālās informācijas sistēmu, un padara kadastrālo hartu par zemes reģistrā esošo zemes gabalu valsts karti;

    -tāda tiesību akta pieņemšana, ar ko groza 3. novembra reglamentējošo dekrētu Nr. 9-A/2017 34 , ar kuru precizē vienkāršotās kadastrālās informācijas sistēmas un BUPi platformas darbību, paredzot pasākumus, lai nekavējoties identificētu lauksaimniecības un jauktas izmantošanas zemes struktūru un īpašumtiesības uz to, kā arī

    -tāda tiesību akta priekšlikuma izstrāde, ar ko izveido ārkārtas sistēmu lauku zemes reģistrācijai un groza Zemes reģistra kodeksu (CRP).

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r21: Ugunsgrēku novēršana un apkarošana lauku apvidos

    Šā pasākuma mērķi ir pastiprināt ugunsgrēku novēršanu lauku teritorijās un uzlabot cīņu pret tiem, izveidojot primāro degmateriāla pārvaldības joslu tīklu un stiprinot struktūras, kas atbild par ugunsgrēku pārvaldību lauku teritorijās un aizsardzību pret tiem.

    Šo reformu veido turpmākais:

    -tāda tiesību akta pieņemšana, ar ko apstiprina Lauku teritoriju ugunsgrēku integrētas pārvaldības valsts plānu (PNGIFR),

    -likuma par integrētas lauku teritoriju ugunsgrēku pārvaldības sistēmas izveidi (SIGIFR) pieņemšana, kā arī

    -tāda tiesību akta pieņemšana, ar ko apstiprina valsts rīcības programmu Lauku teritoriju ugunsgrēku integrētas pārvaldības valsts plānam.

    Integrētā lauku teritoriju ugunsgrēku pārvaldības sistēma (SIGIFR) valsts līmenī nodrošina makropolitiku un stratēģiskās pamatnostādnes, kas palīdz samazināt ugunsgrēku risku lauku teritorijās un mainīt lauku teritoriju īpašnieku, lietotāju un tiešo un netiešo labuma guvēju uzvedību. Sistēma nosaka starpministriju koordinācijas modeļus, nodalot katras SIGIFR struktūras kompetenci un darbības jomu, ar lielāku atbildību dažādiem lēmumu pieņemšanas procesa dalībniekiem. Tajā ir izklāstīts pārvaldības, uzraudzības un novērtēšanas modelis, kas palīdz pastāvīgi uzlabot publisko politiku un programmas.

    Izveido lauku apvidu ugunsgrēku informācijas sistēmu, lai apkopotu un izplatītu visu attiecīgo SIGIFR tehnisko informāciju. Turklāt tajā nosaka modeli, kura pamatā ir riska novēršana un mazināšana, vai nu veicot izpratnes veicināšanas pasākumus, vai izveidojot reģionālus aizsardzības tīklus, kuros degmateriāla pārvaldībai ir vadošā loma sankciju režīmā.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

    Investīcija RE-C08-i01: Ainavu pārveide neaizsargātās meža teritorijās

    Šā pasākuma mērķi ir palielināt neaizsargāto teritoriju noturību pret riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, jo īpaši lauku teritoriju ugunsgrēkiem un bioloģiskās daudzveidības zudumu, un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un teritoriālo kohēziju. Šos mērķus panāk, pārveidojot ainavu, palielinot lauksaimniecības īpašumu vidējo lielumu, mainot zemes izmantojumu un plānojot jaunas saimnieciskās darbības.

    Šo investīciju veido šādas programmas:

    -ainavu plānošanas un apsaimniekošanas programmas (PRGP), kas izstrādā vēlamo ainavu un definē pārejas matricu vidējā termiņā un ilgtermiņā, un to atbalsta finansēšanas modelis, kurš nodrošina īstenošanu;

    -integrētās ainavu apsaimniekošanas zonas (AIGP), kas palielina apsaimniekotās meža platības lielumu, lai sasniegtu tādu mērogu, kurš veicina izturību pret ugunsgrēkiem un dabas kapitāla valorizāciju un rada nepieciešamos apstākļus integrētu ainavu apsaimniekošanas darbību (OIGP) attīstībai, ar kurām definē pasākumu plānošanu, darbības modeli, piešķiramos finanšu resursus un pārvaldības un uzraudzības sistēmu;

    -integrētā atbalsta programma lauku ciematiem, kuri atrodas meža teritorijās, kas atbalsta pasākumu kopumu, lai nodrošinātu zemes lietošanas un izmantošanas maiņu un degmateriāla apsaimniekošanu ap lauku ciematiem, kā arī

    -programma “Emparcelar para Ordenar”, kas palielina lauksaimniecības īpašumu vidējo lielumu un tādējādi veicina tajās ierīkoto vai ierīkojamo saimniecību dzīvotspēju un ekonomisko ilgtspēju.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

    Investīcija RE-C08-i02: Lauku īpašumu reģistrs un zemes pārklājuma uzraudzības sistēma

    Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt Portugāles valstij plašu zināšanu bāzi par teritoriju, jo īpaši attiecībā uz lauku īpašumu veidu un robežām, ļaujot identificēt zemes īpašniekus. Tas ir būtiski, lai plānotu, pārvaldītu un atbalstītu lēmumus par teritorijas izmantošanu un lietošanu.

    Šo investīciju veido vienkāršotās kadastrālās informācijas sistēmas paplašināšana, BUPi platformas izstrāde un kartēšana zemes pārklājuma uzraudzības sistēmai (SMOS), tostarp zemes digitālais 3-D attēlojums, izmantojot attāluma lāzermērīšanu (LiDAR), veģetācijas kartes, biomasas un kokmateriālu apjoma kartes, zemes pārklājuma un izmantošanas kartes un satelītattēlus. Šie pasākumi viens otru papildina un ļauj pilnībā darboties BUPi platformai, vienlaikus nodrošinot visu to dažādo informācijas sistēmu sadarbspēju, kas saistītas ar kadastrālo ģeometriju, zemes reģistru un nodokļu matricām, kuras pašlaik pārvalda dažādas iestādes, tostarp Nodokļu maksātāju un muitas pārvalde, Reģistrācijas un notāru lietu institūts un Teritorijas ģenerāldirektorāts. Iedzīvotāji, uzņēmumi un visas publiskās iestādes iegūst unikālu identifikācijas numuru (NIP) saviem īpašumiem, tostarp informāciju par to robežām un īpašībām. Lai nodrošinātu minēto pasākumu sekmīgu īstenošanu, investīcija ietver arī pašvaldību un reģistru pilnvaroto tehnisko darbinieku, reģistratoru un nodokļu iestāžu darbinieku apmācību.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

    Investīcija RE-C08-i03: Degmateriāla pārvaldības joslas - primārais tīkls

    Šā pasākuma mērķis ir radīt horizontālus pārtraukumus ainavā, izmantojot primāro degmateriāla pārvaldības joslu tīklu (RPFGC). Šis tīkls izolē ugunsgrēka uzliesmojuma perēkļus, aizsargā sakaru ceļus, sociālās infrastruktūras un aprīkojumu, samazina ugunsgrēkos iznīcināto vidējo platību, sadalot ainavu, atvieglo ugunsdzēsības darbības un nodrošina ugunsdzēsēju drošību, radot evakuācijas ceļus.

    Investīcija ietver šādus pasākumus:

    -kartēšana un zemes izmantošanas novērtēšana attiecībā uz zemi, kas iekļauta primārajā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīklā,

    -īpašnieku noteikšana, kompensācijas apmēra un citu elementu, kas dod iespēju deklarēt sabiedrisko lietderību, novērtēšana un aprēķināšana, ziņošana zemes īpašniekiem, līgumu slēgšana un saistīto kompensāciju izmaksa,

    -administratīvo servitūtu veidošanā iekļautās lauku zemes ģeodatu un grafiskā attēlojuma iekļaušana BUPi platformā, lai varētu veikt turpmākās īpašās reģistrācijas procedūras, kā arī

    -primārā degmateriāla pārvaldības joslu tīkla ieviešana valsts līmenī.

    Lai radītu pārrāvumus plašos jūras priežu monokultūru apgabalos un galvenokārt eikaliptu audzēs, Portugāle apņēmās stingri ierobežot Serras de Monchique e Silves (PRGPSMS) ainavu plānošanas un apsaimniekošanas programmas eikaliptu ražošanas apgabalu. Šajā nolūkā investīcija RE-C08-i01 (Ainavas pārveide neaizsargātās meža teritorijās) paredz aizstāt eikaliptu platības ar citām sugām, jo īpaši vietējām sugām, piemēram, korķa ozolu, ķiršu koku, zemeņu koku un citām Portugāles svešzemju sugām, piemēram, kastaņkokiem vai valriekstu kokiem. 

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C08-i04: Līdzekļi ugunsgrēku novēršanai un apkarošanai lauku teritorijās

    Šā pasākuma mērķis ir stiprināt valsts struktūras, kas iesaistītas ugunsgrēku novēršanā un apkarošanā lauku teritorijās. Konkrētāk, šis pasākums palielina Portugāles gaisa spēku un Dabas un mežu saglabāšanas institūta (ICNF) kapacitāti infrastruktūras un aprīkojuma ziņā, lai palielinātu to efektivitāti un lietderību ugunsgrēku novēršanā un apkarošanā lauku apvidos. Turklāt šis pasākums uzlabo riska novērtējumu, standartizējot un atjauninot Portugāles Jūras un atmosfēras institūta (IPMA) radaru tīklu.

    Šī investīcija ietver sešu vieglo un sešu vidēja izmēra ugunsdzēsēju helikopteru iegādi, jaunu ēku būvniecību un esošo ēku atjaunošanu (ekspluatācijas centrs un apkopes angāri), tādu transportlīdzekļu, mehānismu un aprīkojuma iegādi, kas vajadzīgi ugunsdzēsības operatīvai reaģēšanai, piemēram, individuālos aizsardzības līdzekļus, ugunsdzēsības transportlīdzekļus, buldozerus un traktorus, kā arī meteoroloģisko radaru tīkla standartizāciju un modernizāciju.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši, lai nodrošinātu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), iepērkamajiem transportlīdzekļiem, mašīnām un iekārtām jābūt ar nulles emisijām. Ja nav nulles emisiju alternatīvu, iegādājamie transportlīdzekļi, mašīnas un aprīkojums nodrošina labāko pieejamo ekoloģisko raksturlielumu līmeni nozarē.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C08-i05: Programma “Vairāk mežu”

    Pasākuma mērķi ir uzlabot ugunsgrēku novēršanas un ugunsdzēsības sistēmu, pārejot no ugunsgrēku apkarošanas modeļa uz novēršanas modeli, un stiprināt meža ražotāju organizāciju (OPF) un kompetences centru darbības mežsaimniecības nozarē, iesaistot speciālistus un uzlabojot visu šajās struktūrās iesaistīto dalībnieku tehnisko kvalifikāciju.

    Šo investīciju veido šādi pasākumi.

    -programmu “Drošs ciemats” un “Droši cilvēki” paplašināšana, lai sadarbībā ar vietējām iestādēm veicinātu izpratnes veicināšanas pasākumus ar nolūku novērst iedzīvotāju riskantu uzvedību, informētu par pašaizsardzības pasākumiem un veiktu evakuācijas plānu simulāciju,

    -valsts ārkārtas un civilās aizsardzības iestādes (ANEPC) un Valsts žandarmērijas (GNR) operatīvās reaģēšanas spēju stiprināšana cīņā pret ugunsgrēkiem lauku teritorijās, jo īpaši iegādājoties transportlīdzekļus un individuālos aizsardzības līdzekļus, atjaunojot esošās infrastruktūras un izveidojot jaunas ANEPC reģionālās un apakšreģionālās struktūras,

    -apmācības un kvalifikācijas nodrošināšana ugunsdzēsībā iesaistītajiem operatīvajiem darbiniekiem un OPF tehniķiem, kā arī

    -meža īpašnieku organizāciju un kompetences centru stiprināšana jomās, kas ir būtiskas meža resursu ilgtspējai.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

     

    H.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts-

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    8.1

    RE-C08-i01

    T

    Ainavu plānošanas un apsaimniekošanas programmu (PRGP) izstrāde teritorijās, kas definētas kā neaizsargātas.

     

    Skaits

    0

    20

    3. cet.

    2025

    Valdības apstiprinājums ainavu plānošanas un apsaimniekošanas programmām (PRGP) 20 viendabīgām neaizsargātām teritorijām vai teritorijām, ko skāruši lieli ugunsgrēki, ņemot vērā kontinentālās Portugāles ainavas vienību hartu un valsts teritoriālās plānošanas politikas programmas teritoriālo modeli.

    8.2

    RE-C08-i01

    T

    Integrētās ainavu apsaimniekošanas darbību (OIGP) publicēšana Diário da Republica

     

    Skaits

    0

    60

    3. cet.

    2025

    60 integrēto ainavu pārvaldības darbību (OIGP) apstiprināšana un publicēšana Diário da Republica, kas nosaka intervences plānošanu, darbības modeli, piešķiramos finanšu resursus un pārvaldības un uzraudzības sistēmu.

    8.3

     

    T

    Ciemati ar degmateriāla apsaimniekošanas projektiem

     

    Skaits

    0

    800

    3. cet.

    2025

    Līgumu slēgšana starp Vides fondu un atbalsta saņēmējiem (pašvaldībām, starpkomūnu kopienām, vietējās attīstības apvienībām) vismaz 800 lauku ciematos, kas atrodas meža teritorijās (village gated community), kuros paredzēti īpaši nosacījumi degmateriāla apsaimniekošanas projektu finansēšanai.

     

    RE-C08-i01

     

     

    8.4

    RE-C08-i02

    M

    Virzība uz BUPi 2.0 platformu

    BUPi 2.0 platformas ieviešana

     

     

     

    Q1

    2022

    Mākoņdatošanā balstītas BUPi 2.0 platformas nodrošināšana, kas uzlabos un paplašinās jau BUPi pilotprojektā esošās funkcijas. BUPi 2.0 nodrošina pārklājumu valsts līmenī un dažādu sistēmu sadarbspēju, ko pašlaik pārvalda dažādas iestādes, tostarp nodokļu un muitas dienesti. BUPi 2.0 ļauj pakāpeniski ieviest unikālus īpašuma identifikācijas numurus (NIP).

    8.5

    RE-C08-i02

    T

    Mācības par BUPi 

     

    Skaits

    0

    10

    4. cet.

    2023

    Ar BUPi saistīto ceturkšņa apmācību skaits, ko sniedz valsts kvalificētiem tehniķiem, kuri veic grafiskas attēlošanas procedūras (RGG), Reģistru un notāru institūta (IRN) darbiniekiem, nodokļu iestāžu darbiniekiem un reģistra darbiniekiem.

    8.6

    RE-C08-i02

    M

    Zemes pārklājuma un izmantošanas kartes (COS) 2023. gadā

    Zemes pārklājuma un izmantošanas karšu (COS) publicēšana

     

     

     

    Q1

    2025

    Zemes pārklājuma un izmantošanas karšu (COS) 2023. gadam sagatavošana un publicēšana, pamatojoties uz atbildīgo iestāžu apstiprinātu informāciju. Zemes pārklājuma un izmantošanas kartēs attēlo valsts ģeogrāfisko situāciju un sniedz informāciju par zemes izmantojumu, kā arī par kultūraugu veidiem un apmežošanu.

    8.7

    RE-C08-i03

    M

    Primārā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīkla (RPFGC) līguma publicēšana

    Primārā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīkla (RPFGC) līguma publicēšana BASE.gov

     

     

     

    Q1

    2022

    Kompetentā iestāde piešķir līguma slēgšanas tiesības par Primārā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīkla (RPFGC) īstenošanu, lai radītu horizontālus pārtraukumus ainavā, lai izolētu ugunsgrēku uzliesmojumus.

    8.8

    RE-C08-i03

    T

    Izveidota servitūta zona

     

    ha

     0

    21 727

    3. cet.

    2025

    Servitūta zona, kas izveidota strukturālo primāro tīklu degmateriāla pārrāvumu blokos

    8.9

    RE-C08-i03

    T

    Primārā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīkla (RPFGC) īstenošana

     

    Skaits

    37 500

    4. cet.

    2025

    Primārā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīkla (RPFGC) īstenotā platība (ha) – horizontālo pārtraukumu (degmagteriāla pārvaldības joslu) izveide ainavā, lai izolētu ugunsgrēku uzliesmojumus.

    8.10

    RE-C08-i04

    T

    Transportlīdzekļu, mehānismu un aprīkojuma piegāde

     

    Skaits

    179

    Q1

    2023

    Ugunsdzēsības un ugunsdrošības transportlīdzekļu, mehānismu un aprīkojuma piegāde pēc tam, kad saskaņā ar konkursa procedūru ir apstiprināts, ka tie atbilst tehniskajām specifikācijām un citām līguma prasībām.

    8.11

    RE-C08-i04

    T

    Vieglo un vidējo ugunsdzēsēju helikopteru piegāde

     

    Skaits

    0

    12

    4. cet.

    2025

    Sešu vieglo ugunsdzēsēju helikopteru (HEBL) un sešu vidēja lieluma ugunsdzēsēju helikopteru (HEBM) piegāde pēc apstiprinājuma, ka tie atbilst tehniskajām specifikācijām un citām līguma prasībām.

    8.12

    RE-C08-i04

    T

    Dubulto polarizācijas radaru uzstādīšana

     

    Skaits

    0

    2

    2. cet.

    2023

    Divu dubulto polarizācijas radaru ar nepieciešamo skaitļošanas un arhivēšanas sistēmu, divu zibens detektoru un divu meteoroloģisko staciju uzstādīšana. Uzstādīšana pabeigta pēc apstiprinājuma, ka minētais atbilst tehniskajām specifikācijām un citām līguma prasībām.

    8.13

    RE-C08-i05

    T

    Iekšlietu ministrijas (MAI) vienību stiprināšana ar transportlīdzekļiem un operatīvo aprīkojumu

     

    Skaits

    0

    62

    4. cet.

    2024

    Pastiprinājums 62 MAI vienībām (ANEPC, GNR un ugunsdzēsēju brigādēm) ar jauniem transportlīdzekļiem vismaz 20 000 000 EUR apmērā un operatīvo aprīkojumu vismaz 14 000 000 EUR apmērā.

    8.14

    RE-C08-i05

    T

    Valsts ārkārtas un civilās aizsardzības iestādes (ANEPC) reģionālo un apakšreģionālo struktūru izveide

     

    Skaits

    0

    6

    2. cet.

    2022

    Divu reģionālu un četru apakšreģionālu ārkārtas un civilās aizsardzības pavēlniecību nodošana ekspluatācijā (kā noteikts 2019. gada 1. aprīļa Dekrētlikumā Nr. 45/2019)

    8.15

    RE-C08-i05

    M

    Dabas un mežu saglabāšanas institūta sākotnējā ziņojuma publicēšana, I.P.

    Ziņojuma publicēšana par programmas līgumiem starp Dabas un mežu saglabāšanas institūtu, I.P. un Meža īpašnieku organizācijām (OPF) un kompetenču centriem

     

     

     

    2. cet.

    2022

    Ziņojumā sniegta sīka informācija par programmas līgumiem starp Dabas un mežu saglabāšanas institūtu, I.P. un Meža īpašnieku organizācijām (OPF) un kompetenču centriem, tostarp informācija par katru gadu sasniedzamajiem mērķiem un mērķrādītājiem. Pēc sākotnējā ziņojuma katru pusgadu publicē programmas līgumu īstenošanu un progresu.

    8.16

    RE-C08-i05

    T

    Valsts mācību programmas īstenošana

     

    Skaits

    0

    150

    4. cet.

    2025

    150 meža īpašnieku organizāciju (OPF) tehniķiem nodrošināto mācību kursu skaits, kuru mācību kursu ilgums ir vismaz 684 stundas. Apmācība ir vērsta uz šādiem tematiem: organizācijas pārvaldība, lauku apvidu ugunsgrēku novēršana, kontrolēta ugunsdzēšana, augu veselība, ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas sertifikācija, meža teritoriju daudzfunkcionalitāte, nekoksnes meža produkti, atlīdzība par ekosistēmu pakalpojumiem, bioloģiskā daudzveidība, meža infrastruktūra, mežsaimniecības projekti, meža inventarizācija vai zemes reģistrs.

    8.17

    RE-C08-r19

    M

    Tiesiskais regulējums par lauku zemes obligātu lietošanu mežsaimniecības teritorijās

    Stājas spēkā tiesiskais regulējums par lauku zemes obligātu lietošanu meža teritorijās.

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Stāsies spēkā tiesiskais regulējums, ar ko īsteno lauku zemes obligātu lietošanu meža teritorijās. Obligāto lietošanu piemēro tikai tad, ja zemes īpašnieki neizsaka apņemšanos veikt darbības, kas noteiktas integrētajā ainavu apsaimniekošanas darbībā (OIGP), kas paredzēta integrētajai ainavu apsaimniekošanas teritorijai (AIGP), kurā atrodas viņu īpašums.

    Ar 5. novembra Likumu Nr. 68/2020 valdība tiek pilnvarota grozīt 30. maija Likumu Nr. 31/2014 (ar ko nosaka sabiedriskās kārtības vispārējos pamatus zemes, pilsētu un lauku plānošanas jomā, lai apstiprinātu obligātās lietošanas tiesisko režīmu). 

    8.18

    RE-C08-r20

    M

    Zemes pārklājuma monitoringa sistēma (SMOS)

    Zemes pārklājuma monitoringa sistēmas (SMOS) stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Zemes pārklājuma monitoringa sistēmas (SMOS) stāšanās spēkā, kas ietver LiDAR aptvērumu, digitālo apvidu modeli, kultūraugu un veģetācijas modeli, kultūraugu un veģetācijas kartes, zemes seguma karšu un satelītattēlu aptvēruma publicēšanu.

    8.19

    RE-C08-r21

    M

    Likums par integrētas lauku teritoriju ugunsgrēku pārvaldības sistēmas izveidi (SIGIFR)

    Stājas spēkā likums, ar ko izveido integrētu lauku teritoriju ugunsgrēku pārvaldības sistēmu (SIGIFR) un nosaka tās darbības noteikumus.

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Integrētā lauku teritoriju ugunsgrēku pārvaldības sistēma (SGIFR) valsts līmenī nodrošina makropolitiku un stratēģiskās pamatnostādnes, kas palīdz samazināt ugunsgrēku risku lauku teritorijās un mainīt lauku teritoriju īpašnieku, lietotāju un tiešo un netiešo labuma guvēju uzvedību. Sistēma nosaka ministriju koordinācijas modeļus, nodalot katras SIGIFR struktūras kompetenci un darbības jomu.

    Tajā noteikts dažādu instrumentu saturs integrētai lauku apvidu ugunsgrēku apsaimniekošanas plānošanai valsts, reģionālā, apakšreģionālā un pašvaldību līmenī. Izveido lauku teritoriju ugunsgrēku informācijas sistēmu, lai apkopotu un izplatītu visu attiecīgo SGIFR tehnisko informāciju, un pastāv skaidra apņemšanās definēt modeli, kura pamatā ir riska novēršana un mazināšana, vai nu veicot izpratnes veicināšanas pasākumus, vai izveidojot reģionālus aizsardzības tīklus, kuros degmateriāla apsaimniekošanai ir galvenā loma sankciju režīmā. Visbeidzot, tajā ir izklāstīts pārvaldības, uzraudzības un novērtēšanas modelis, kas palīdz pastāvīgi uzlabot publisko politiku un programmas.

     

    I. KOMPONENTS NR. 9 Ūdens resursu apsaimniekošana

    Komponents risina šādas problēmas: tikt galā ar lielo spiedienu uz uzglabāšanas sistēmām, kas nodrošina ūdensapgādi, un uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti, lai novērstu ierobežojumus, ko rada paredzamais gada nokrišņu daudzuma samazinājums, biežāks sausums, sezonalitāte un ūdens noplūdes pieaugums.

    Komponenta mērķi ir mazināt ūdens trūkumu un nodrošināt to reģionu noturību, kuros ir vislielākā sausuma problēma un kuriem ir būtiski nepieciešama efektīva iejaukšanās, lai nodrošinātu ūdensapgādi Algarvē, Alentežu un Madeirā.

    Lielāka noturība ūdens jomā ir ārkārtīgi svarīga šo trīs reģionu attīstībai, kas ir arī obligāts nosacījums tūrismam un ekosistēmām (jo īpaši Algarvē un Madeirā), lauksaimniecībai (Alentežu un Madeirā), saimnieciskās darbības pārkonfigurācijai (Alentežu) un kombinētā spiediena novēršanai, ko rada apūdeņošanas vajadzības un cilvēku patēriņš (Madeirā).

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu saistībā ar investīcijām klimatiskajā pārkārtošanās (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    I.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Investīcija RE-C09-i01: Algarves ūdens resursu efektivitātes reģionālais plāns

    Šīs investīcijas mērķis ir reaģēt uz ūdens trūkumu Algarvē, kas klimata pārmaiņu dēļ turpina palielināties. Ir vajadzīga reakcija saimnieciskās darbības turpināšanai un attīstībai un Algarves ekonomikas dažādošanai.

    Investīcija ietver pasākumus ūdens zudumu samazināšanai Algarves pilsētās un lauksaimniecībā, izmantojot efektīvākas apūdeņošanas tehnoloģijas, kā arī veicinot attīrītu notekūdeņu atkalizmantošanu. Apgādes līmenī pasākumos apsver iespēju izmantot esošo jaudu un uzlabot esošo rezervuāru noturību, palielinot ieplūdi Odeleite rezervuārā, izmantojot ieguvi Guadiana upē, stiprinot stratēģiskās rezerves un ierīkojot atsāļotāju. Jo īpaši šie jaunie ūdens avoti darbojas kā papildinājums, lai apmierinātu pašreizējo izmantojumu nolūkā stāties pretī klimata pārmaiņu paredzamajām sekām. Tas ietver arī pasākumus uzraudzības, licencēšanas un izpildes pastiprināšanai.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01) un Portugālei izpildāmos atskaites punktus un mērķrādītājus. Jo īpaši visiem projektiem, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vidi, piemēro ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), ko pabeidz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī attiecīgos novērtējumus saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, vai īsu novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva), ieskaitot prasīto mazināšanas pasākumus īstenošanu, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Visus pasākumus, kas IVN un novērtējumos saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti kā nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību NBK principam, integrē projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

    Ja ūdens tiek iegūts, attiecīgajai iestādei piešķir attiecīgu atļauju, precizējot nosacījumus, lai izvairītos no stāvokļa pasliktināšanās un nodrošinātu, ka skartie ūdensobjekti saglabā labu ekoloģisko stāvokli saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām. 

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    Investīcija RE-C09-i02: Kratu hidrauliskais daudzfunkciju uzņēmums

    Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt dzeramā ūdens apgādi, novērst reģiona pārtuksnešošanos, dažādot lauksaimniecību un veicināt enerģijas ražošanas pārkonfigurāciju reģionā. Šo pasākumu veido turpmākais: dambja būvniecība Kratu ielejā, lai nodrošinātu dzeramā ūdens piegādi un lauksaimniecības rekonfigurāciju, vienlaikus piedāvājot privileģētu vietu, kur uzstādīt peldošus fotoelementu paneļus (ko paredzēts uzstādīt ūdenī par līdzekļiem ārpus Atveseļošanas un noturības mehānisma) un autonomi ražot elektroenerģiju no projektētās minihidroelektrostacijas. Ja uzstādītā jauda ir 75 MW, fotoelementu iekārta nodrošina vairāk nekā 60 % no reģiona pašreizējām vajadzībām pēc enerģijas un samazina oglekļa dioksīda emisijas par vairāk nekā 80 000 tonnām gadā (ievērojot izveidojamo ezera teritoriju – 7,24 km² — un maksimālo platību, ko varētu izmantot fotoelementu paneļu uzstādīšanai, varētu uzstādīt līdz 200 MW). Tā arī palīdz dažādot lauksaimniecisko darbību un piesaistīt iedzīvotājus šai demogrāfiski trūcīgajai valsts teritorijai, vienlaikus ieviešot ūdens efektīvu apsaimniekošanas sistēmu.

    Izbūve atrodas Težu upes baseinā, zonā, kas atrodas tuvu Guadiana upes baseina robežai. Papildus Seda upei šī investīcija ietekmē arī divas pietekas upes, no kurām ūdeni novada un sūknē uz ūdenskrātuvi aiz dambja. Investīcija ietver šādus pasākumus:

    -aizsprosts: tiek izveidota pilnas jaudas ūdenskrātuve 248 m augstumā (48 m augsta) ar appludināto platību 7,24 km2, uzglabāšanas jaudu 116,1 hm3 un vidējo ikgadējo apjomu 57,83 hm3/gadā, ļaujot nodrošināt 50,3 hm3 /gadā publiskajiem dzeramā ūdens krājumiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu apgādes pārpalikumu, proti, pietiekami daudz ūdens, iedzīvotājiem (apmēram 55 000 personām) Alter do Chão, Avis, Crato, Fronteira, Gavião, Nisa, Ponte de Sor un Sousel;

    -minihidroelektrostacija: enerģijai tiek izmantotas plūsmas, kas jāizlaiž apūdeņošanai ielejā uz leju pa straumi, izmantojot kritienu, kuru nodrošina aizsprosta augstums. Tās uzstādītā jauda ir 1,0 MW,

    -uzlabota ienākošās plūsmas sistēma: tā mobilizē ūdens resursus no divām ūdens līnijām, kas savienojas uz leju pa straumi no Pisão aizsprosta posma (Chocanal plūsma labajā krastā un Linhares plūsma kreisajā krastā), sūknējot ūdeni rezervuārā, uzlabojot kopējās ūdensapgādes sistēmas efektivitāti un noturību. Sistēma sastāv no lejpuses apvada šļūtenes, lifta stacijas un pacēluma līnijas,

    -sistēma Póvoa un Meadas aizsprosta apgādes stiprināšanai no Pisão aizsprosta: izveido savienojumu no ūdenskrātuves uz Póvoa un Meadas ūdens attīrīšanas iekārtu, lai nodrošinātu Alter do Chão, Avis, Crato, Fronteira, Gavião, Nisa, Ponte de Sor un Sousel pašvaldību patēriņu,

    -Apūdeņošanas infrastruktūra esošo lauksaimniecības platību atbalstam: tas ietver pacelšanas stacijas apūdeņošanai, cauruļvadus, līdzsvarošanas rezervuārus un sadales tīklus, apūdeņošanas tīklus un lauksaimnieciskās piekļuves uzlabošanu, un paredzams, ka radīs 5078 ha jaunu apūdeņošanas bloku (Alter do Chão, Avis, Crato, Fronteira un Sousel). Apūdeņošanas perimetru sadala nogriežņos, kuru platība nepārsniedz 100 ha.

    -saules fotoelementu stacija (saules plāksnes, invertori, peldošas, zemsprieguma un vidēja sprieguma elektroinstalācijas): fotoelementu paneļu uzstādīšana ūdenskrātuves ūdenī. Finansējumu veic ārpus Atveseļošanas un noturības plāna.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01) un Portugālei izpildāmos atskaites punktus un mērķrādītājus. Pierāda pilnīgu un būtisku atbilstību piemērojamajām tiesību normām. Publicējot IVN projektu sabiedriskai apspriešanai, tajā ietver 1) prognozētās ūdens plūsmas skartajā ūdenstilpē bāzes scenārijā (bez investīcijas), kā arī pēc investīcijas, pilnībā ņemot vērā klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, pamatojoties uz labākajām pieejamajām zinātniskajām prognozēm, tostarp ticamu sliktāko scenāriju, un 2) investīcijas mērķa pamatojumu salīdzinājumā ar alternatīvām, kurām varētu būt mazāka ietekme uz vidi gan attiecībā uz to mērķiem (apūdeņotās zemes apjoms salīdzinājumā ar ilgtspējīgu lauku atjaunošanu), gan to līdzekļiem (ūdens pieprasījuma samazinājums un dabā rodami risinājumi). Jo īpaši visiem projektiem, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vidi, jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), ko veic saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgie novērtējumi saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    Visus pasākumus, kas IVN un novērtējumos saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti kā nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību NBK principam, integrē projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

    IVN pamatā ir ļoti neseni, visaptveroši un precīzi dati, tostarp monitoringa datiem par bioloģiskās kvalitātes faktoriem, kas ir īpaši jutīgi pret hidromorfoloģiskajām izmaiņām, un par ūdensobjekta paredzamo stāvokli jauno darbību rezultātā salīdzinājumā ar tā pašreizējo stāvokli. Tajā jo īpaši novērtē šā jaunā projekta kopējo ietekmi uz citu esošo vai plānoto infrastruktūru upes baseinā.

    Attiecīgajai iestādei projekta atļauju piešķir, norādot visus tehniski iespējamos un ekoloģiski nozīmīgos pasākumus, kas īstenoti, lai mazinātu ietekmi un nodrošinātu laba ekoloģiskā stāvokļa/potenciāla sasniegšanu skartajos ūdensobjektos, un nodrošinātu šo pasākumu efektivitātes monitoringu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām.

    Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 2000/60/EK, ir jāpierāda, pamatojoties uz novērtējumu par visu iespējamo ietekmi uz ūdensobjektu stāvokli tajā pašā upes baseinā un uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo spiedienu, kas saistīts ar ūdens ieguvi, ka pasākums:

    i) būtiski vai neatgriezeniski neietekmē skartos ūdensobjektus, kā arī nekavē konkrēto ūdensobjektu, uz kuru tas attiecas, vai citus ūdensobjektus tajā pašā upes baseinā sasniegt labu stāvokli vai potenciālu līdz 2025. gada 4. ceturksnim, kā arī

    ii) nerada būtisku negatīvu ietekmi uz aizsargājamām dzīvotnēm un sugām, kas ir tieši atkarīgas no ūdens.

    Attiecīgajai iestādei projekta atļauju piešķir, norādot visus tehniski iespējamos un ekoloģiski nozīmīgos pasākumus, kas īstenoti, lai līdz 2025. gada 4. ceturksnim mazinātu ietekmi un nodrošinātu laba ekoloģiskā stāvokļa un potenciāla sasniegšanu skartajos ūdensobjektos līdz 2025. gada 4. ceturksnim, un nodrošinātu šo pasākumu efektivitātes monitoringu saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija RE-C09-i03-RAM: Madeiras ūdens efektivitātes plāns un ūdensapgādes un apūdeņošanas sistēmu stiprināšana

    Pasākuma mērķi ir palielināt ūdens resursu noturību Madeiras salā.

    Investīcija ietver ūdensapgādes nodrošināšanu blīvāk apdzīvotajos salas dienvidos, optimizējot esošo resursu izmantošanu, papildus ūdens ieguvi, neietekmējot ekosistēmas, stratēģisko rezervju izveidi un paplašināšanu, kā arī dažādu ūdens avotu savstarpēju savienošanu.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01) un Portugālei izpildāmos atskaites punktus un mērķrādītājus. Jo īpaši visiem projektiem, kuriem varētu būt būtiska ietekme uz vidi, obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgi novērtējumi saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 92/43/EEK, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    I.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Pabeigšanas grafiks

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    9.1

    RE-C09-i01

    T

    Uzstādīto gruntsūdeņu resursu papildu monitoringa punkti (SM3)

    Skaits

    32

    82

    Q1

    2024

    Gruntsūdeņu resursu monitoringa un uzraudzības punktu (tostarp pjezometru un telemetrijas skaitītāju) ierīkošana. Papildus jau esošiem 32 pjezometriem uzstāda vēl 50 pjezometrus. 

    9.2

    RE-C09-i01

    T

    Tīkla intervences pasākumu pabeigšana, lai samazinātu ūdens zudumus (SM1)

    Km

    0

    125

    Q1

    2026

    Tīkla intervences pasākumu pabeigšana, lai optimizētu spiedienu un atjaunotu tīklu ar šādām darbībām: 1) spiediena optimizācija un plūsmas mērīšana, 2) tīkla atjaunošana pilsētu/vēsturiskajās teritorijās 3) tīkla atjaunošana lauku vai vidēju lauku apvidos.

    9.3

    RE-C09-i01

    T

    Kopējās hidrolauksaimniecības zemesgabala izmantošanas modernizācija un individuālā apūdeņošana (SM2)

    Ha

    0

    10 300

    Q1

    2026

    Teritorija, uz kuru attiecas efektīvāku sadales sistēmu ieviešana, aizstājot kanālus ar pārvadiem, uzlabojot tīkla spiedienu, ieviešot attālās uzrādes un patēriņa kontroles sistēmas un ieviešot noplūdes konstatēšanas sistēmas kolektīvajām hidrolauksaimniecības iekārtām un efektīvāku un pārraugāmāku apūdeņošanas sistēmu uzstādīšanai individuālā apūdeņošanā

    9.4

    RE-C09-i01

    T

    Attīrīšanas iekārtu skaits attīrīto notekūdeņu ražošanas un attīrīšanas nodrošināšanai (SM4)

    Skaits

    0

    4

    Q1

    2026

    Attīrīšanas iekārtu skaits, kas atvērtas, lai nodrošinātu atkārtotai izmantošanai sagatavotu attīrītu notekūdeņu ražošanu

    9.5

    RE-C09-i01

    M

    Pieņemt atjauninātu projektu (ja nepieciešams) attiecībā uz ūdens ieguves pasākumu Guadiana, pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma (SM5) rezultātus un nosacījumus

    Atjauninātā projekta pieņemšana (ja nepieciešams)

    2. cet.

    2024

    Atjauninātā projekta pieņemšana (ja nepieciešams), pilnībā iekļaujot no attiecīgos rezultātus un nosacījumus no ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), ko veic saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgie novērtējumi saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    Visus pasākumus, kas IVN un novērtējumos saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti kā nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību NBK principam, integrē projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

    Ja ūdens tiek iegūts, attiecīgajai iestādei ir jāpiešķir attiecīga atļauja, precizējot nosacījumus, lai izvairītos no stāvokļa pasliktināšanās un nodrošinātu, ka skartie ūdensobjekti saglabā labu ekoloģisko stāvokli saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK prasībām.

    9.6

    RE-C09-i01

    M

    Ieguves uzsākšana Guadiana, pilnībā ievērojot ietekmes uz vidi novērtējuma (SM5) rezultātus un nosacījumus

    Ūdens ieguves darbības uzsākšana

    4. cet.

    2025

    Ieguves uzsākšana Guadiana, pilnībā ievērojot IVN rezultātus, kas jāpabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01)

    9.7

    RE-C09-i01

    M

    Pieņemt atjauninātu projektu (ja nepieciešams) attiecībā uz ūdens atsāļošanas pasākumu, pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma (SM6) rezultātus un nosacījumus

    Atjauninātā projekta pieņemšana (ja nepieciešams)

    2. cet.

    2024

    Atjauninātā atsāļošanas pasākuma projekta pieņemšana (ja nepieciešams), pilnībā iekļaujot no attiecīgos rezultātus un nosacījumus no ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN), ko veic saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgie novērtējumi saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Visus pasākumus, kas IVN un novērtējumos saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti kā nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību NBK principam, integrē projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

    9.8

    RE-C09-i01

    M

    Atsāļošanas pasākuma uzsākšana, pilnībā ievērojot ietekmes uz vidi novērtējuma (SM6) rezultātus un nosacījumus

    Atsāļotāja darbības uzsākšana

    Q1

    2026

    Atsāļotāja darbības uzsākšana, pilnībā ievērojot IVN rezultātus, kas jāpabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana, nodrošinot atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01)

    9.9

    RE-C09-i02

    m

    Pasākuma plānošanas dokumentācijas publicēšana, pilnībā iekļaujot visus IVN rezultātus un nosacījumus

    Pasākuma plānošanas dokumentācijas publicēšana, pilnībā iekļaujot visus IVN rezultātus un nosacījumus

    Q1

    2022

    Ar nosacījumu, ka tiek veikts pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums, kas pilnībā un pēc būtības atbilst juridiskajiem kritērijiem, pasākuma plānošanas dokumentācijas publicēšana, pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus, ja tas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). IVN ir publicēts un pabeigts saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgie novērtējumi saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana.

    Visus pasākumus, kas IVN un novērtējumos saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti kā nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), integrē projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

     

    9.10

    RE-C09-i02

    M

    Ar nosacījumu, ka tiks veikts pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums, kas pilnībā un pēc būtības atbilst juridiskajiem kritērijiem, tiks pieņemts atjaunināts dambja, hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas un apūdeņošanas projekts, pilnībā iekļaujot visus IVN rezultātus un nosacījumus.

    Atjauninātā projekta pieņemšana

    3. cet.

    2025

    Ar nosacījumu, ka ir IVN, kurā secināts, ka nav nodarīts būtisks kaitējums, tiek pieņemts atjaunināts dambja, hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas un apūdeņošanas projekts, pilnībā iekļaujot visus visaptverošā un kumulatīvā IVN rezultātus un nosacījumus, ja tas vajadzīgs, lai panāktu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). IVN ir pabeigts saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgie novērtējumi saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana.

    Visus pasākumus, kas IVN un novērtējumos saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK noteikti kā nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), integrē projektā un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos.

    9.11

    RE-C09-i02

    M

    Dambja, hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas un apūdeņošanas uzsākšana, pilnībā ievērojot IVN noteiktos rezultātus un nosacījumus un panākot attiecīgo ūdensobjektu labu stāvokli

    Dambja darbības uzsākšana

    4. cet.

    2025

    Dambja, hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas iekārtu un apūdeņošanas sistēmas ekspluatācijas uzsākšana, pilnībā ievērojot rezultātus un nosacījumus, kas noteikti visaptverošajā un kumulatīvajā IVN, kurš jāpabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, kā arī attiecīgos novērtējumus saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK, tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu. Nodrošina atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    Pasākums nodrošina pilsētu ūdens apgādi Alter do Chão, Avis, Crato, Fronteira, Gavião, Nisa, Ponte de Sor un Sousel iedzīvotājiem. 

    Tīras enerģijas ražošanas jaudas palielināšana saskaņā ar uzstādāmās saules enerģijas iekārtas jaudu plus 1,0 MW/gadā no minihidroelektrostacijas; apūdeņošanas bloku infrastruktūras ierīkošana, kas ļauj izveidot jaunu 5078 ha apūdeņotu platību, kas piemērota bioloģiskajām un daudzveidīgām kultūrām.

    Ir sasniegts un sertificēts attiecīgo ūdensobjektu labs ekoloģiskais stāvoklis/potenciāls saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām.

     

    9.12

    RE-C09-i03-RAM

    T

    Atjauninātu vai renovētu cauruļvadu papildu km

    km

    0

    53

    2. cet.

    2024

    Atjauninātu vai renovētu ūdensvadu garums km

    9.13

    RE-C09-i03-RAM

    T

    Papildu ūdens daudzums, kas pieejams Madeiras salas dienvidu daļā publiskai apgādei un apūdeņošanai

    hm3

    4

    4. cet.

    2025

    Papildu ūdens daudzums, kas pieejams publiskai apgādei un apūdeņošanai; to panāk, stiprinot, atjaunojot, pārveidojot un būvējot jaunus cauruļvadus, kanālus, dīķus un rezervuārus.

    J. KOMPONENTS NR. 10 Jūra

    Šis komponents ir vērsts uz to, lai pavērtu ceļu konkurētspējīgākai, saliedētākai, iekļaujošai un turklāt dekarbonizētākai un ilgtspējīgākai jūras ekonomikai, kurā Portugālei ir liels potenciāls. Komponents palīdz izmantot iespējas, ko jūras ekonomikā rada klimatiskā un digitālā pārkārtošanās. Šā komponenta mērķis ir atbalstīt tādu valsts mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar jūras ekonomikas produktīvo potenciālu. Jo īpaši komponenta mērķis ir nodrošināt ar jūru saistītās darījumdarbības sistēmas ilgtspēju un konkurētspēju. Turklāt komponenta mērķis ir vismaz daļēji novērst nabadzību piekrastes kopienās, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu un saliedētu teritoriju saistībā ar pielāgošanos klimatiskajai un digitālajai pārkārtošanās, arī koncentrējoties uz prasmēm, kas saistītas ar jūras nozarēm. Komponents arī palīdz saglabāt okeāna ekosistēmas pakalpojumu vērtību.

    Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu, lai koncentrētu ekonomikas politiku, kas saistīta ar investīcijām ostās un inovācijā (2019. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums), un investīciju koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Turklāt komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par iedzīvotāju prasmju līmeņa uzlabošanu (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    J.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma TC-r23: Zilās ekonomikas infrastruktūras ekosistēmas reforma.

    Šīs reformas mērķis ir pārskatīt tiesību aktus par ostu tehnoloģiju klasteru tīklu (ko Ministru padome apstiprināja 2017. gadā), ar ko Portugāles mērķis ir stiprināt ar jūru saistītās saimnieciskās darbības, radot darījumdarbības iespējas un jaunas darbvietas, atbalstot eksportu, atbalstot jūras transporta izaugsmi un veicinot jūras potenciāla ilgtspējīgu izmantošanu. Ar reformu tiek paplašināts ostu tehnoloģiju klasteru tīkls, tajā iekļaujot papildu apgabalus, kuros ir piekļuve jūrai, un izvirzīti jauni mērķi, piemēram, jūras ekonomikas finansēšanas spēju stiprināšana, izmantojot pārskatītu Zilo fondu, okeāna izmantošanas atbalstīšana, lai uzlabotu noturību klimata pārmaiņu mazināšanā, ar jūras ekonomiku saistītu prasmju attīstības un divējādās pārkārtošanās veicināšana un sabiedrības atbalsta pastiprināšana inovācijai jūras ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.

    Ar reformu tiek izveidots pārvaldības modelis jaunam zilajam centram, kam būtu jākalpo par virzītājspēku tehnoloģiju nodošanā starp dažādiem vērtības ķēdes dalībniekiem jaunā, noturīgākā un ilgtspējīgākā jūras ekonomikā, kurai ir ilglaicīga un nozīmīga ietekme uz paradigmas maiņu pretī gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai ekonomikas attīstībai attiecīgajās nozarēs.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C10-i01: Zilais centrs, Zilās ekonomikas infrastruktūras tīkls

    Šīs investīcijas mērķis ir izveidot valsts mēroga zilās ekonomikas infrastruktūru tīklu visā valstī un stiprināt zilās ekonomikas inovācijas ekosistēmu.

    Investīcija ietver jaunas vai esošas infrastruktūras būvniecību vai atjaunošanu, kā arī investīciju aprīkojumā, kas saistīts ar jūras ekonomiku. Investīcija ietver jaunu zilo klasteru izveidi visā valstī un esošo zilo klasteru atjaunināšanu vai atjaunošanu, kā arī investīciju apmācībā un prasmēs ar jauna koncepta Zilās skolas starpniecību. Investīcija ietver jaunu ēku celtniecību vai ar jūras ekonomiku saistītu ēku un iekārtu atjaunošanu un modernizāciju. Investīcija ļauj pētniecības rezultātus novirzīt ekonomikā produktīvai specializācijai dažādos klasteros Portugālē (tostarp Lisabonā, Oeirašā, Penišā, Aveiru, Portu, Algarvē). Tā ietver arī investīcijas vienā zilajā centrā, kas apvieno dažādo klasteru radītās zināšanas un atbalsta tīklu veidošanu starp klasteriem. Šis zilais centrs atspoguļo mūsdienīgu ekonomikas attīstības metodiku saskaņā ar Portugāles pārdomātas specializācijas stratēģiju, kurā liela uzmanība ir pievērsta okeānu ekonomikai. Tā ietver arī zilā centra skolas projektu, galvenokārt aptverot investīcijas infrastruktūrā un aprīkojumā, kas ietver būtisku prasmju attīstības dimensiju, jo īpaši sadarbībā ar Valsts kvalifikācijas un profesionālās izglītības un apmācības aģentūru (ANQEP) izstrādājot mācību kursus un liekot uzsvaru uz digitālajām platformām un apmācību.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C10-i02: Zaļā un digitālā pārkārtošanās un drošība zvejniecībā

    Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt tādu projektu finansēšanu, kas vērsti uz inovāciju, procesu modernizāciju, oglekļa pēdas samazināšanu un zivsaimniecības nozares un organizāciju aprites ekonomiku. Investīciju īsteno ar ciešām saiknēm starp uzņēmumiem, asociācijām, kas pārstāv nozari, ražotāju organizācijām, zinātniskajām struktūrām un centrālās valdības struktūrām, lai maksimāli palielinātu veikto investīciju sociālo atdevi. Investīcija aptver uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus 70 projektiem, kas saistīti ar inovāciju, procesu modernizāciju, aprites ekonomiku un zivsaimniecības nozares uzņēmumu ekoloģiskās pēdas samazināšanu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C10-i03: Atlantijas aizsardzības operāciju centrs un jūras platforma

    Šīs investīcijas mērķis ir palīdzēt risināt vairākas problēmas, tostarp uzraudzīt okeāna un atmosfēras bioģeoķīmisko dimensiju, kartēt un novērtēt minerālresursus un visus citus neatjaunojamos jūras augsnes un augsnes dzīļu resursus, kas ir Portugāles jurisdikcijā, pastāvīgi kartēt dzīvos resursus (atjaunojamos resursus) un uzraudzīt to attīstību, cīnīties pret pārkāpumiem un nelikumībām attiecībā uz okeāniem Portugāles jurisdikcijā okeāna nozaru vērtības ķēdēs, reaģēt uz dabas un cilvēka izraisītām katastrofām, palīdzēt mazināt kaitīgas cilvēka darbības okeānā (cīnoties pret piesārņojuma, piemēram, makroplastmasas, ietekmi), palielināt spēju reģistrēt visu jūrā iegūto informāciju, radīt jaunas zināšanas un radīt zināšanas, apvienojot informāciju un izstrādājot prognozēšanas modeļus ar dažādiem laika un telpas mēriem.

    Investīcija ietver tādas sistēmas izstrādi, kuras pamatā ir trīs galvenie pīlāri: I pīlārs – daudzfunkcionāla jūras platforma ar vairākām stiprajām pusēm, kas kalpo šādiem mērķiem: okeāna monitorings, okeanogrāfiska pētniecība, jūras ekoloģijas monitorings, jaunu tehnoloģiju integrēšana okeāna monitoringā un okeāna pasākumos, ieskaitot gaisa un zemūdens robotikas sistēmas); II pīlārs – Operāciju centrs, kas balstās uz apzināšanās sistēmu, kuras pamatā ir valsts jūras datubāze un digitālie dvīņi, un pētniecības, izstrādes, eksperimentācijas un inovācijas centru tīkls, lai stiprinātu okeānu novērošanas līdzekļus, palīdzētu sasniegt mērķi izveidot digitālo okeānu, veicināt zināšanas un rast risinājumus darbībām okeānos, piemēram, gaisa, jūras un zemūdens datu vākšanai, zināšanas par okeāna parādībām un okeānu kartēšana zinātniskiem mērķiem; III pīlārs – Alfeite arsenāla akadēmija (Akadēmija 4.0). I pīlārs sastāv no daudzfunkcionālas platformas izveides, progresīvas tehnoloģijas integrēšanas un okeāna novērošanas kuģa un okeanogrāfiskās pētniecības kuģa funkcionalitātes paplašināšanas līdz citām situācijām, piemēram, ārkārtas situācijām kā naftas noplūde vai plastmasas plukšana, aļģu ziedēšana vai medūzas vai jūras ekoloģijas monitoringa darbībām, un jaunu okeāna novērošanas, monitoringa un pasākumu tehnoloģisko līdzekļu, piemēram, robotisku gaisa vai zemūdens sistēmu, integrēšanas. Platforma veic vairākas darbības, piemēram: operācijas avārijas situācijās, uzraudzība, zinātniskā un tehnoloģiskā pētniecība un vides un meteoroloģiskais monitorings. II pīlārā operāciju centra mērķis ir stiprināt okeāna novērošanas līdzekļus, palīdzot sasniegt mērķi izveidot “digitālo okeānu”, lai varētu radīt zināšanas un arī piedāvāt risinājumus, kas stiprina valsts un starptautiskās spējas veikt pasākumus okeānos. III pīlāra mērķis ir būt novatoriskam cilvēkresursu apmācības projektam jūrniecības nozarē, gan izmantojot uzņēmumos jau esošo personu kvalifikāciju un pieredzes apmaiņu, gan piesaistot speciālistus jūras inženierijas jomā. Arsenāla akadēmijas mērķis ir pievērsties apmācībai tādās revolucionārās jomās kā robotika, telesakari, biotehnoloģija, nanotehnoloģija, savienojamība, mākslīgais intelekts, lielie dati un mašīnmācīšanās.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C10-i04-RAA: “Cluster do Mar dos Açores” izveide.

    Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot jūras zinātniskās pētniecības fiksēto un mobilo infrastruktūru Azoru salu autonomajā reģionā. Viens no pasākumiem ir aizstāt “Archipelago” kuģi, kura ekspluatācijas laiks ir beidzies, ar modernu kuģi ar augstiem tehnoloģiskajiem standartiem spēju un aprīkojuma ziņā un augstu energoefektivitāti, lai apmierinātu pašreizējās vajadzības jūras pētniecībā un monitoringā un okeānu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanā. Otrs pasākums ir izveidot ar jūru saistītu eksperimentālu pētniecības un izstrādes centru, kas būtu kopīgs ar Azoru salu Zinātniskās un tehnoloģiskās sistēmas (SCTA) iestādēm un uzņēmumiem un kas novestu pie pētniecības un izstrādes tādās tradicionālās un jaunās jomās kā zivsaimniecība un atvasinātie produkti, jūras biotehnoloģija, biomateriāli un minerālresursi vai jūras tehnoloģijas un rīki, ieskaitot “zilo inkubatoru”, kas ir akvakultūras centrs Azoru salās.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    J.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    10.1

    TC-C10-r23

    M

    Jūras ministrijas pārskatīto tiesību aktu, kas saistīti ar jūras ekonomikas finansēšanas spēju stiprināšanu un inovāciju ar Zilā fonda starpniecību, stāšanās spēkā

    Jūras ministrijas pārskatīto tiesību aktu, kas saistīti ar jūras ekonomikas finansēšanas spēju stiprināšanu un inovāciju ar Zilā fonda starpniecību, stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Pārskata šādus tiesību aktus:

    2009. gada 9. marta Dekrētlikums Nr. 16/2016

    2009. gada 30. decembra Rīkojums Nr. 343/2016

    Ministru padomes Rezolūcija Nr. 175/2017.

    Šo aktu pārskatīšana ietver ostas tehnoloģiju klasteru tīkla stratēģijas atjaunināšanu, paplašinot darbības jomu, lai ietvertu arī jūras ekonomikas dekarbonizāciju; Zilā fonda bioloģiskā un ekspluatācijas režīma pārskatīšana un pielāgošana, lai to pielāgotu komponenta investīciju pārvaldībai; centra pārvaldības modeļa izveide.

    10.2

    TC-C10-i01

    T

    Zilā centra skolas modernizācijas pabeigšana un piegāžu un aprīkojuma stiprināšana

     

    %

    0

    100

    4. cet.

    2025

    Zilā centra skolas modernizācijas darbu pabeigšana, apmācības piedāvājuma stiprināšana un renovācija, nodrošinot aprīkojumu. Iepriekš minēto pabeidz, pamatojoties uz apstiprinājumu par atbilstību tehniskajām specifikācijām un līgumsaistībām. Tajā ietver:

    - investīcijas Escola Superior Náutica Infante D. Henrique (ENIDH) infrastruktūrā un sistēmās, tostarp 16 laboratoriju modernizācijā un simulatoru iegādē (kuģu pozicionēšanai, kuģu satiksmes dienestam, kā arī loģistikas un ostu operācijām)

    - “For-MAR” modernizāciju: 6 apmācības centru modernizāciju, profesionālās apmācības atbalsta aprīkojumu, IT un sakaru sistēmu modernizāciju, mācību procesu digitalizāciju un e-mācību izstrādi.

    Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    10.3

    TC-C10-i01

    T

    Zilā centra uzstādīšanas un/vai modernizācijas pabeigšana

     

    Skaits

    0

    7

    4. cet.

    2025

     

    7 Zilo centru būvdarbu (būvniecība, atjaunošana un aprīkojums) pabeigšana. Jauni vai modernizēti Zilie centri ietver turpmāko.

    1.        Uzņēmumu centrs un kopīga okeāna laboratorija Lisabonā: okeāna laboratorijas ēkas būvniecība ar, cita starpā, laboratoriju infrastruktūras telpām, biorafinēšanas vienībām, valsts jūras resursu biobankas telpu un tehnisko uzņēmumu biroja telpām.

    2.        IPMA/Sea Oeiras centrs okeāna monitoringa spēju uzlabošanai: tostarp angāra celtniecība okeāna inženiertehniskajai vienībai, tostarp velmēšanas tilts, darbnīcas teritorijas, arhīva ēka ar rotējošiem plauktiem paraugiem, kas jāsaglabā šķidrā vidē, aprīkojums zvejniecības izpētei. Tas ietver arī radara iekārtas uzraudzībai reāllaikā.

    3.        Viedā okeāna centrs Penišā: tostarp infrastruktūras, zinātnes un tehnoloģijas parka izveide Penišas zivsaimniecības ostas teritorijā, sālsūdens savākšanas un attīrīšanas sistēmas būvniecība un ieviešana, atvērta telpa zināšanu izplatīšanai par jūru.

    4.        Aveiru centrs: tostarp atjaunot veco jūras ūdens paņemšanas, apstrādes un sadales sistēmu, valsts laboratoriju zvejas un akvakultūras produktu izstrādei un testēšanai, ražošanas laboratoriju 5.0 aļģēm un gliemjiem.

    5.        Ocean.Plus centrs Portu, Leixões I: tostarp kopīgas infrastruktūras kopums zinātniekiem, lai atbalstītu pētniekus visos zinātnes un tehnoloģiju izstrādes posmos, sākot no izstrādes līdz prototipu izstrādei, lauka izmēģinājumu izvēršanai, tehnoloģiju validācijai un zināšanu nodošanai, tostarp loģistikai un uz okeāniem balstītām platformām, kam ir viegla piekļuve zinātnieku un inovāciju kopienai.

    6.        Portu centrs/Leixões II: Jūras atbalsta bezpilota transportlīdzekļu vadības un kontroles centrs: tostarp daudzdomēnu bezpilota transportlīdzekļi (pazemes, virszemes un ilgtermiņa gaisā), kas aprīkoti ar sensoriem būtisku okeāna mainīgo lielumu (EOV) mērīšanai, vadības un kontroles centrs un datošanas un sakaru sistēmas.

    7.        Algarves centrs: tostarp jaunas infrastruktūras un aprīkojuma ieviešana, laboratorijas un biroji, telpas jauniem uzņēmumiem (aptuveni 15 uzņēmumi un 90 darbavietas), īpašu uzmanību pievēršot jūras biotehnoloģijai, akvakultūrai, pārtikai un eksportam, dzīvnieku barības un jūras bioloģiskajiem resursiem, valorizācijas produktu izstrādei un zināšanu radīšanai.

     

    Tiek atkārtoti izveidots un pieņemts zilā centra darījumdarbības modelis un profesionāla pagaidu darījumdarbības vadības komanda (kas aptver arī Zilā centra skolu).

    Šī iniciatīva ir daļa no valsts okeāna stratēģijas 2021.–2030. gadam īstenošanas, proti, saskaņā ar 1., 2., 3., 6., 7. un 9. stratēģisko mērķi.

     

    Iepriekš minēto pabeidz, pamatojoties uz apstiprinājumu par atbilstību tehniskajām specifikācijām un līgumsaistībām. Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    10.4

    TC-C10-i02

    T

    Nobeiguma ziņojumu apstiprināšana 70 projektiem inovācijas atbalstam, enerģētikas pārkārtošanai un ietekmes uz vidi mazināšanai attiecībā uz struktūrām zivsaimniecības nozarē

     

    Skaits

    0

    70

    4. cet.

    2025

    Galīgo ziņojumu apstiprināšana DGRM-IFAP (Dabas resursu, drošības un jūras pakalpojumu ģenerāldirektorāts) par 70 projektu īstenošanu inovācijas, enerģētikas pārkārtošanas un ietekmes uz vidi samazināšanas jomā attiecībā uz struktūrām zivsaimniecības nozarē. DGRM-IFAP novērtē kvantitatīvo progresu attiecībā uz konkrētajiem mērķiem, par kuriem panākta vienošanās, kad pamatfinansējums tika piešķirts pēc diviem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, kurus organizēja DGRM-IFAP un kurus bija paredzēts izsludināt 2021. un 2022. gadā.

    10.5

    TC-C10-i03

    M

    “Daudzfunkcionālās jūras platformas” un “Operāciju centra” līguma parakstīšana

    “Daudzfunkcionālās jūras platformas” un “Operāciju centra” līguma parakstīšana

     

     

     

    3. cet.

    2022

    Būvniecības līguma parakstīšana pēc atklāta(-u) konkursa(-u) uzsākšanas – I un II pīlārs:

     

    I pīlārs – daudzfunkcionāla jūras platforma

    Tas ietver aptuveni 100 m garas daudzfunkcionālas jūras platformas būvniecību ar automātisku dinamiska līmeņa pozicionēšanu, integrētu platformu vadības sistēmu, komandtiltiņu un operāciju centru, zemūdens akustisko pozicionēšanas sistēmu, ceļu zemūdeņu palaišanai un/vai autonomu sistēmu iznākšanu, celtņiem, helikopteru klājiem).

    Ietver arī transportlīdzekļu kabeli dziļumā līdz 6000 m, autonomo virszemes transportlīdzekļu novietošanu stāvvietā un papildu jūras līdzekļus (tostarp autonomus okeāna virsmas transportlīdzekļus, autonomus zemūdens transportlīdzekļus, autonomus gaisa kuģus, dronus).

    II pīlārs – Operāciju centrs

    Tas ietver esošo ēku un būvju, darbības centra un laboratoriju tīkla datoru un sakaru sistēmu, augstas veiktspējas datošanas un informācijas glabāšanas sistēmu, sakaru sistēmu (tostarp ļoti mazas apertūras termināļa (VSAT) televizuālās uztveršanas sistēmas (TVRO) un sadarbspējas sistēmas ar citām jūras sistēmām, programmatūras izstrādi un iegremdēšanas sistēmas) atjaunošanu.

    10.6

    TC-C10-i03

    M

    Alfeite Arsenāla akadēmijas pabeigšana

    Alfeite Arsenāla akadēmijas pabeigšana 

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Alfeite Arsenāla akadēmijas pabeigšana

    (tostarp infrastruktūras modernizācija un iekārtu iegāde (datori; laboratoriju aprīkojums, tehnoloģiskā infrastruktūra, iekārtas nozarei 4.0 un digitālā pārkārtošanās), apmācības vajadzību diagnostika, mācību kursu izstrāde, pirmo mācību kursu nodrošināšana jau pirms skolas pabeigšanas)

    10.7

    TC-C10-i03

    M

    “Daudzfunkcionālās jūras platformas” un “Operāciju centra” pieņemšana

    “Daudzfunkcionālās jūras platformas” un “Operāciju centra” pieņemšana

     

     

     

    4. cet.

    2025

    “Daudzfunkcionālās jūras platformas” un “Operāciju centra” pieņemšana

    10.8

    TC-C10-i04-RAA

    M

    Būvdarbu publiskā iepirkuma līguma sākums tehniskajam centram MARTEC

    Tehniskā centra MARTEC būvdarbu sākums

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Technopolo MARTEC infrastruktūras būvniecības uzsākšana (tostarp zemes iegāde un esošās infrastruktūras nojaukšana) Faial salā, kas jāpabeidz 2025. gadā kā daļa no eksperimentālā un izstrādes centra, kas saistīts ar jūru Azoru salās.

    Tajā ietilpst zilais inkubators (ar vismaz 6500 m²), akvakultūras centrs (vismaz 2000 m²) un nepieciešamais aprīkojums (vispārīgais aprīkojums, kā arī eksperimentālā centra un stacijas uzstādīšana akvakultūras pētījumiem).

    Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

     

    10.9

    TC-C10-i04-RAA

    M

    Pētniecības kuģa piegāde

    Pētniecības kuģa piegāde

     

     

     

    Q1

    2025

    Moderna pētniecības kuģa piegāde. Tas spēj darboties lielā dziļumā, ietver modernas pētniecības un datu pārraides iekārtas, dinamisko pozicionēšanu, kas spēj ekspluatēt tālvadības transportlīdzekļus, pelaģiskos tīklus, dragas, krāsu kastītes utt., tehnoloģiskos standartus attiecībā uz spējām un aprīkojumu ar augstu energoefektivitāti, lai apmierinātu pašreizējās vajadzības jūras pētniecības un monitoringa jomās vai veicinātu okeānu ilgtspējīgu izmantošanu.

    10.10

    TC-C10-i04-RAA

    M

    Ar jūru saistīta eksperimentālā pētniecības un izstrādes centra pabeigšana Azoru salās (MARTEC centrs)

    Ar jūru saistīta eksperimentālā pētniecības un izstrādes centra pabeigšana Azoru salās (MARTEC centrs)

     

     

     

    4. cet.

    2025

     

    Ar jūru saistīta eksperimentāla pētniecības un izstrādes centra izveide, ko var kopīgi izmantot Azoru salu zinātniskās un tehnoloģiskās sistēmas iestādes un uzņēmumi, kas atbild par pētniecību un attīstību tradicionālajās un jaunajās jomās, piemēram, zvejniecība un tās produkti, akvakultūra, jūras biotehnoloģija, biomateriāli un minerālresursi vai jūras tehnoloģijas un ierīces. Centra darbības sākšana (tehniskais centrs MARTEC); šis centrs atrodas Faial salā.

    Jauno ēku primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasības attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām.

    K. KOMPONENTS NR. 11 Rūpniecības dekarbonizācija

    Portugāles atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu saistībā ar rūpniecības un rūpniecisko procesu ieguldījumu oglekļneitralitātes mērķu sasniegšanā, kā noteikts oglekļneitralitātes ceļvedī 2050. gadam un Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam. Tam nepieciešama strukturāla pārveide, kuras pamatā ir rūpnieciskās darbības pārveidošana, izmaiņas ražošanas procesos un resursu izmantošanas veidā.

    Šā komponenta pasākuma mērķis ir veicināt dekarbonizāciju, energoefektivitāti un resursefektivitāti un alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu rūpnieciskajos procesos. Atbalstāmie projekti ir saistīti arī ar jaunām tehnoloģijām, inovāciju un rūpniecības digitalizāciju, cenšoties panākt lielāku efektivitāti dažādajos ražošanas un organizatoriskajos procesos.

    Komponents veicina Portugāles rūpniecības klimatisko pārkārtošanos un atbalsta tās konkurētspēju. Tas palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par investīcijām zaļajā pārkārtošanās, jo īpaši par tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums) un par investīcijām pētniecībā un inovācijā (2019. un 2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    K.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Investīcija TC-C11-i01: Rūpniecības dekarbonizācija

    Šī investīcija ietver inovācijas projektu veicināšanu un finansiālu atbalstu tiem rūpniecības nozarēs četrās jomās:

    -mazoglekļa procesi un tehnoloģijas – mērķis ir atbalstīt jaunu tehnoloģiju vai uzlabotu ražošanas procesu ieviešanu ar nolūku tos dekarbonizēt, piemēram, iekļaujot jaunas izejvielas un aprites ekonomikas pasākumus, inovācijas pasākumus, iekārtu nomaiņu un/vai pielāgošanu, enerģijas galapatēriņa elektrifikācijas pieaugumu;

    -energoefektivitātes pasākumi – atbalstīto projektu mērķis ir enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, piemēram, optimizējot vai nomainot dzinējus un iekārtas, optimizējot procesus, pieņemot uzraudzības un patēriņa pārvaldības sistēmas,

    -atjaunojamo energoresursu enerģijas un uzglabāšanas iekļaušana, piemēram, saules enerģijas sistēmu uzstādīšana, siltuma ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, augstas efektivitātes koģenerācija, atjaunojama ūdeņraža un atjaunojamo gāzu ražošana un ieviešana gadījumos, kad tehnoloģiskās iespējas dekarbonizācijai, tostarp ar elektrifikāciju, ir ierobežotākas,

    -dekarbonizācijas ceļvežu un spēju veidošanas iniciatīvu izstrāde, piemēram, apzinot un izplatot efektīvus tehnoloģiskos risinājumus, apmācības pasākumus, informācijas apmaiņas platformas.

    Atbalstu, izmantojot ikgadējās konkursa procedūras (2021-2024), piešķir gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem rūpniecības un enerģijas ražošanas jomā, tostarp industriālo zonu pārvaldības struktūrām, enerģijas pārvades un sadales sistēmu operatoriem, rūpniecības un enerģētikas uzņēmumu apvienībām un citām struktūrām. Investīcijas mērķis ir atbalstīt vismaz 300 dažāda lieluma projektus: mazi (vidēji 1 000 000 EUR), vidēji (vidēji 5 000 000 EUR) un lieli (vidēji 10 000 000 EUR). Konkursā galvenā uzmanība tiek pievērsta nozarēm, kurās ir vislielākais SEG emisiju līmenis, bet tas ir atvērts visai rūpniecības nozarei, ieskaitot gan ETS aptvertās, gan ETS neaptvertās instalācijas. Saskaņā ar 024.ter intervences lauku atlasīto projektu rezultātā SEG emisijas attiecīgajās rūpnieciskajās iekārtās tiek samazinātas vismaz par 30 %, veicinot Portugāles klimata mērķu sasniegšanu nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas ietvaros.

    Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 35 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 36 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 37 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 38 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    K.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    11.1

    TC-C11-i01

    M

    Pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus rūpnieciskās dekarbonizācijas projektiem

    Izsludināts pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Pirmā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atklāšana par rūpnieciskās dekarbonizācijas projektiem, kas attiecas vismaz uz vienu no šādām jomām: mazoglekļa procesi un tehnoloģijas; energoefektivitātes pasākumu pieņemšana; atjaunojamās enerģijas un enerģijas uzkrāšanas iekļaušana; darījumdarbības iespēju palielināšana.

    Darba uzdevumā iekļauj atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumus nodrošina tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu vidēji 30 % apmērā rūpnieciskajām iekārtām, ko atbalsta projektiem, kuri atbilst 024.b intervences laukam. Prioritāri atbalsta projektus ar visaugstāko dekarbonizācijas efektivitāti.

    11.2

    TC-C11-i01

    M

    Finanšu atbalsta līgumu parakstīšana

    Finanšu atbalsta līgumu parakstīšana

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Piešķir vismaz 383 000 000 EUR rūpnieciskās dekarbonizācijas projektiem, kas attiecas vismaz uz vienu no šādām jomām: mazoglekļa procesi un tehnoloģijas; energoefektivitātes pasākumu pieņemšana; atjaunojamās enerģijas un enerģijas uzkrāšanas iekļaušana; darījumdarbības iespēju palielināšana.

    Līgumslēgšanas tiesību piešķiršana konkursā atlasītajiem projektiem saistībā ar priekšlikumiem, kas norādīti iepriekšminētajā atskaites punktā, atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    11.3

    TC-C11-i01

    T

    Finansiāls atbalsts rūpnieciskās dekarbonizācijas projektiem

     

    Skaits

    0

    300

    4. cet.

    2025

    To projektu skaits, kuri saņēmuši finansiālu atbalstu rūpnieciskās dekarbonizācijas projektiem, kas attiecas vismaz uz vienu no šādām jomām: mazoglekļa procesi un tehnoloģijas; energoefektivitātes pasākumu pieņemšana; atjaunojamās enerģijas un enerģijas uzkrāšanas iekļaušana. Atbalstītajām rūpnieciskajām iekārtām nodrošina tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu vidēji 30 % apmērā projektiem, kas atbilst intervences laukam 024.b, un atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), tostarp iekārtām, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, lai nodrošinātu, ka atbalstītās iekārtas sasniedz prognozētās SEG emisijas, kas ir zemākas par līmeņatzīmi bezmaksas kvotu piešķiršanai, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

    L. KOMPONENTS NR. 12 Bioekonomika

    Šis komponents risina problēmu, kas saistīta ar dzīvotspējīgas, ilgtspējīgas, aprites un konkurētspējīgas bioekonomikas attīstību. Paredzams, ka šāda pārkārtošanās atbalstīs rūpniecības modernizāciju un konsolidāciju, radot jaunas vērtības ķēdes un zaļākus rūpnieciskos procesus.

    Šā komponenta mērķis ir veicināt un paātrināt augstas pievienotās vērtības produktu attīstību no bioloģiskajiem resursiem kā alternatīvu fosilajiem materiāliem.

    Šā komponenta pasākumu mērķis ir atbalstīt strukturālas pārmaiņas, kas saistītas ar šo pāreju, un tie palīdz risināt pašreizējās globālās un vietējās problēmas, tostarp klimata pārmaiņas, atkarības no fosilajiem resursiem mazināšanu un ilgtspējīgu attīstību. Trīs nozares (tekstilizstrādājumi un apģērbs, apavi un dabīgie sveķi) tiek īpaši atbalstītas biobāzētu produktu izstrādei un resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanai. Komponents atbalsta konkrētai valstij adresētos ieteikumus par investīcijām zaļajā pārkārtošanās, jo īpaši par tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums) un par investīcijām pētniecībā un inovācijā (2019. un 2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    L.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma TC-r25: Ilgtspējīga bioekonomika

    Reformas mērķis ir veicināt un stimulēt bioloģisko resursu saglabāšanu un efektīvu izmantošanu. Reforma iekļaujas Portugāles Ilgtspējīgas bioekonomikas rīcības plānā, par ko rīko sabiedrisko apspriešanu un kas darbojas kā valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģisks satvars. Cenšoties veicināt bioekonomiku, Portugāle izvērtē arī fiskālos stimulus, kas varētu veicināt neatjaunojamo dabas resursu aizstāšanu ar citiem biobāzētiem resursiem.

    Reforma sastāv no jaunas vispārējās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (RGGR) un ilgtspējīgu biobāzētu produktu iepirkuma kritēriju iekļaušanas Valsts zaļā publiskā iepirkuma stratēģijas pārskatīšanā. Šīs reformas mērķis ir novērst galvenos šķēršļus un ierobežojumus, kas konstatēti bioloģisko resursu valorizācijā ilgtspējīgas un aprites biorūpniecības attīstībai, ievērojot kaskādes principu.

    Ieviešot jauno vispārējo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vismaz tiks novērsti ierobežojumi attiecībā uz blakusproduktu vai atkritumu izmantošanu jauniem produktiem, vienkāršojot procedūras vielu vai priekšmetu (arī no citām ES valstīm) klasificēšanai par blakusproduktiem. Jaunā vispārējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma tika pieņemta 2020. gada decembrī.

    Valsts zaļā publiskā iepirkuma stratēģiju pārskata, lai vismaz iekļautu obligātus ekoloģiskos kritērijus, kas saistīti ar pakalpojumu un produktu iepirkumu (jo īpaši būvniecības jomā), integrējot ilgtspējīgus biobāzētus produktus.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

    Investīcija TC-C12-i01: Bioekonomika

    Investīcijas mērķis ir atbalstīt biobāzētu materiālu iekļaušanu ražošanas procesos trīs nozarēs: tekstilizstrādājumi un apģērbi, apavi un dabīgie sveķi.

    Galvenais instruments ir finansiāls atbalsts, kuru piešķir, izmantojot programmas līgumus ar konsorcijiem, kur ietilpst pētniecības un inovācijas iestādes, uzņēmumi un galalietotāji un ko atlasa konkursa kārtībā. Atbalstītie pasākumi ietver pētniecību, izstrādi un produktīvus inovācijas projektus, digitalizācijas projektus un progresīvas ražošanas tehnoloģijas, īpašas apmācības un iespēju palielināšanas programmas, vietējo dabīgo sveķu ražošanu un izpratnes veicināšanas pasākumus saistībā ar ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu. Atlasītie projekti vismaz veicina aprites ekonomikas attīstību un emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu Portugālē. Projektiem ir šādi mērķi:

    -jaunu ražošanas procesu attīstīšana, lai radītu produktus ar augstāku pievienoto vērtību, kas ietver un izmanto bioloģiskos resursus (meža biomasu, lauksaimniecības un agrorūpnieciskās atliekas un blakusproduktus);

    -tehnoloģisko procesu izstrāde, lai uzlabotu aprites elementu tekstilizstrādājumu un apģērbu, apavu un sveķu apstrādes nozarēs, kā arī

    -veicināt atkritumu apsaimniekošanu šajās nozarēs.

    Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus atbalsta ar mērķi izstrādāt jaunus ražošanas procesus, lai radītu produktus ar augstāku pievienoto vērtību, kas ietver un izmanto bioloģiskos resursus (meža biomasu, lauksaimniecības un agrorūpnieciskās atliekas un blakusproduktus), tehnoloģiskos procesus, lai uzlabotu aprites elementu tekstilizstrādājumu un apģērbu, apavu un sveķu apstrādes nozarēs un veicinātu atkritumu apsaimniekošanu šajās nozarēs. Izvēlētie projekti veicina SEG emisiju samazināšanu.

    Šos pasākumus papildina ar īpašiem un papildinošiem konkursiem attiecībā uz meža apsaimniekošanas un dabīgo sveķu ražošanas darbībām. Tas ietver atbalstu ugunsgrēku novēršanas darbībām, ko veic sveķu ražošanas speciālisti, iekārtu un aprīkojuma iegādi, ko veic Dabas un mežu saglabāšanas institūts (ICNF), un jūras priežu mežu aizsardzības un atjaunošanas darbības. Veicinot meža zemes apsaimniekošanu, šī investīcija palīdz novērst un mazināt ugunsgrēku sekas lauku teritorijās, palīdzot samazināt piesārņojošo vielu emisiju atmosfērā.

    Paredzams, ka šis pasākums būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanās un noturības plānā izklāstīto pasākuma aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši, lai nodrošinātu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), Dabas un mežu saglabāšanas institūta (ICNF) iepērkamajiem transportlīdzekļiem, mašīnām un iekārtām jābūt ar nulles emisijām. Ja nav nulles emisiju alternatīvu, iegādājamie transportlīdzekļi, mašīnas un aprīkojums nodrošina labāko pieejamo ekoloģisko raksturlielumu līmeni nozarē. Turklāt atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, neiekļauj šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 39 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 40 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 41 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 42 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    L.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts-

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    12.1

    TC-C12-i01

    M

    Programmas Resineiros vigilantes 2021. gada protokola parakstīšana

    Programmas Resineiros vigilantes 2021. gada protokola parakstīšana

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Protokola noslēgšana starp Dabas un mežu saglabāšanas institūtu I.P. un Valsts sveķu ražotāju profesionālo apvienību (Resipinus) ugunsgrēku uzraudzībai un atklāšanai lauku apvidos.

    12.2

    TC-C12-i01

    M

    Konsorciju iesniegto projektu apstiprināšana jaunu bioekonomikas produktu, tehnoloģiju un procesu izstrādei tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un dabīgo sveķu nozarē

    Jaunu bioekonomikas produktu, tehnoloģiju un procesu izstrādes projektu apstiprināšana

     

     

     

    2. cet.

    2022

    Atlases komiteja apstiprina konsorciju iesniegtos projektus jaunu bioekonomikas produktu, tehnoloģiju un procesu izstrādei tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un dabīgo sveķu nozarē.

    Projekti, ko konsorciji iesniedz atbalsta saņemšanai, ietilpst vienā no šādām programmām: “Ilgtspējīgas un aprites bioekonomikas veicināšana tekstilrūpniecībā un apģērbā”, “Ilgtspējīgas un aprites bioekonomikas veicināšana apavu nozarē” un “Dabisko sveķu popularizēšana un vērtības palielināšana”.

    Tie koncentrējas uz mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, izmantojot tīru tehnoloģiju risinājumus, mazas ietekmes alternatīvas un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu. Projektu atlases kritēriji paredz, ka visi atbalstītie pētniecības un inovācijas projekti nodrošina tiešu un netiešu oglekļa emisiju samazinājumu.

    Atlasītie projekti atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    12.3

    TC-C12-i01

    T

    Jauni produkti, tehnoloģijas un izmēģinājuma procesi, kuros integrēti bioloģiskie resursi

     

     Skaits

     0

     15

    4. cet.

    2025

    Jauni produkti, tehnoloģijas un izmēģinājuma procesi, kuros integrēti bioloģiskie resursi. Tas ietver vismaz 10 jaunus produktus vai tehnoloģijas (6. līdz 7. tehnoloģiju gatavības līmenis) un vismaz 5 rūpnieciskos izmēģinājuma procesus (7.-9. tehnoloģiju gatavības līmenis) šādās nozarēs: tekstilizstrādājumu, apavu, sveķu ražošana.

    12.4

    TC-C12-i01

    T

    Jūras priežu mežu attīstība ar sveķu ražošanas potenciālu

     

    ha

    0

    8500

    4. cet.

    2025

    Jūras priežu mežu platība, kas attīstīta, izmantojot dabiskos reģenerācijas paņēmienus un sveķu zaru atzarošanu.

    12.5

    TC-C12-r25

    M

    Jaunā vispārējā atkritumu apsaimniekošanas režīma stāšanās spēkā

    Jaunā vispārējā atkritumu apsaimniekošanas režīma stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Stājas spēkā jaunā Vispārējā atkritumu apsaimniekošanas sistēma (RGGR), kas vienkāršo administratīvo procesu un samazina ar blakusproduktu izmantošanu saistītās izmaksas.

    12.6

    TC-C12-r25

    M

    Pārskatītās valsts zaļā publiskā iepirkuma stratēģijas stāšanās spēkā

    Pārskatītās valsts zaļā publiskā iepirkuma stratēģijas stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2022

    Pārskatītās Valsts zaļā publiskā iepirkuma stratēģijas stāšanās spēkā, kurā precizēti ekoloģiskie kritēriji, kas saistīti ar tādu pakalpojumu un produktu iepirkumu, kuros iekļauti ilgtspējīgi biomateriāli, tostarp ieviešot obligātus ekoloģiskos kritērijus.

     

    M. KOMPONENTS NR. 13 Ēku energoefektivitāte

    Komponents risina šādas problēmas. Dzīvojamo ēku sektors patērē 18 % enerģijas, bet pakalpojumu sektors – vēl 14 %. Tādēļ ēkām ir svarīga nozīme, lai Portugāle sasniegtu savus oglekļneitralitātes mērķus. Pasākumi šajā jomā, jo īpaši dzīvojamo ēku segmentā, arī var palīdzēt mazināt enerģētisko nabadzību, kas Portugālē joprojām ir nopietna problēma, jo 2019. gadā to mājsaimniecību īpatsvars, kuras nespēj pienācīgi apsildīt mājokļus, joprojām bija 19 %. Portugāle ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti, tādēļ tai ir jāveicina sava ēku fonda dekarbonizācija, vienlaikus uzlabojot mājokļu apstākļus (telpu komforts un kvalitāte) un pieejamību cenu ziņā. To panāk, palielinot ēku energoefektivitāti, apvienojot energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju ar elektrifikāciju un īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu.

    Ir konstatētas vairākas “tirgus nepilnības”, kuras atbilst vairākām problēmām, kas kavē ēku fonda pārveidošanu un potenciālo enerģijas ietaupījumu izmantošanu, piemēram:

    -izpratnes trūkums par enerģijas izmantošanu un iespējamiem ietaupījumiem;

    -ierobežotas renovācijas un būvniecības darbības apstākļos pēc finanšu krīzes;

    -pievilcīgu finansēšanas produktu trūkums;

    -ierobežota informācija par ēku fondu, kā arī

    -ierobežota efektīvu un viedu tehnoloģiju ieviešana.

    Komponenta mērķi ir renovēt publiskās un privātās ēkas, lai uzlabotu to energoefektivitāti un komfortu, vienlaikus samazinot enerģijas patēriņu un atkarību, siltumnīcefekta gāzu emisijas un energoatkarību, mazināt enerģētisko nabadzību un integrēt atjaunojamos energoresursus būvētajā vidē. Tam būtu jānodrošina daudzi sociālie, vides un ekonomiskie ieguvumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem, piemēram, vietējo darbvietu radīšana un gaisa piesārņojuma samazināšana.

    Komponents atbalsta konkrētai valstij adresētos ieteikumus par investīcijām klimatiskajā pārkārtošanās, jo īpaši par tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Tas ir saistīts ar Renovācijas pamatiniciatīvu un ir arī daļa no zaļās pārkārtošanās.

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    M.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Investīcija TC-C13-i01: Dzīvojamo ēku energoefektivitāte

    Šīs investīcijas mērķi ir veicināt privātu dzīvojamo ēku energoefektivitāti, pieņemt energoefektīvus risinājumus, aizstāt neefektīvu aprīkojumu un palielināt uzstādīto jaudu, lai veicinātu energoefektivitāti un resursefektivitāti, veicinātu atjaunojamās enerģijas pašpatēriņu un cīnītos pret enerģētisko nabadzību.

    Investīciju veido šādi pasākumi.

    -Atbalstīt tādu projektu izmaksas (parasti 50-70 % no kopējām izmaksām), kas veicina ēku renovāciju, energoefektivitāti, dekarbonizāciju, ūdens izmantošanas efektivitāti un aprites ekonomiku. To veic, izmantojot ikgadējus konkursa paziņojumus.

    -Enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem (kur var subsidēt līdz 100 % no izmaksām) šādiem pasākumiem ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp centrālajām un vietējām iestādēm un citiem dalībniekiem, piemēram, vietējām apvienībām. Vales eficiência jeb energoefektivitātes kuponus, kuru vērtība ir vidēji 1300 EUR katram, izsniedz un piegādā enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām, un tie dod saņēmējam tiesības uz konkrētiem darbiem, energoefektīviem risinājumiem, iekārtām un enerģijas patēriņa elektrifikāciju.

    oIzplata atbalsta materiālus, lai palīdzētu pieņemt lēmumus par labākajiem veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem.

    oNodrošina arī saziņas kanālu un vienas pieturas aģentūru pieejamību, lai palīdzētu kliedēt šaubas par to, kā šo atbalstu saņemt, saskaņojot to ar dažādām valsts un vietējām struktūrām, lai patērētāji varētu pieņemt labākos lēmumus par investīcijām.

    Plānotās investīcijas mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu aptuveni 200 ktoe apmērā un CO2 emisiju samazinājumu par aptuveni 150 kt.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C13-i02: Centrālās valdības ēku energoefektivitāte

    Šīs investīcijas mērķis ir veicināt centrālās valdības ēku enerģētisko renovāciju, sekmēt energoefektivitāti un resursefektivitāti un veicināt atjaunojamās enerģijas pašpatēriņu. 

    Šī investīcija ietver pasākumus, kas veicina ēku renovāciju, energoefektivitāti, dekarbonizāciju, ūdens izmantošanas efektivitāti un aprites ekonomiku.

    -Saistībā ar Eiropas ekoinovācijas rīcības plānu ECO.AP 2030. gada Eiropas ekoinovācijas rīcības plāna ietvaros katru gadu publicē paziņojumus par dažādiem būvniecības intervences veidiem, kas jānorāda energoefektivitātes plānos. ECO.AP 2030 ir pieejams arī, lai sniegtu tehnisku atbalstu centrālajām publiskā sektora iestādēm projektu apzināšanā un to īstenošanas veicināšanā.

    -Valsts pārvaldes ierēdņiem izplata atbalsta materiālus, lai palīdzētu viņiem pieņemt lēmumus par labākajiem veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem.

    Plānotās investīcijas mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu aptuveni 185 ktoe apmērā un CO2 emisiju samazinājumu par aptuveni 140 kt.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C13-i03: Energoefektivitāte ēkās, ko izmanto pakalpojumu nozarē

    Šīs investīcijas mērķis ir ēku, ko izmanto pakalpojumu nozarē, enerģētisko renovāciju, sekmēt energoefektivitāti un resursefektivitāti un veicināt atjaunojamās enerģijas pašpatēriņu. 

    Šo investīciju veido šādi pasākumi.

    -Katru gadu publicē paziņojumus, lai pieteiktos atbalstam (parasti no 50 % līdz 70 % no kopējām izmaksām), lai sadalītu šīs izmaksas dažādos ēkās veicamajos pasākumos nolūkā uzlabot ēku energoefektivitāti un vidisko sniegumu.

    -Izplata atbalsta materiālus, lai palīdzētu pieņemt lēmumus par labākajiem veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem.

    -Nodrošina arī saziņas kanālu pieejamību, lai palīdzētu kliedēt šaubas par to, kā šo atbalstu saņemt, saskaņojot to ar dažādām valsts un vietējām struktūrām, lai patērētāji varētu pieņemt labākos lēmumus par investīcijām.

    Plānotās investīcijas mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu aptuveni 50 ktoe apmērā un CO2 emisiju samazinājumu par aptuveni 30 kt.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    M.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamats

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    13.1

    TC-C13-i01

    T

    Dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātei

     

    0

    830 000

    Q2

    2024

    Renovētu privāto dzīvojamo ēku platība. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    13.2

    TC-C13-i01

    T

    Dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātei

     

    830 000

    1 020 000

    Q2

    2025

    Renovētu privāto dzīvojamo ēku platība. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    13.3

    TC-C13-i01

    T

    “Efektivitātes kuponi”, ko izdala enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām, lai aizstātu vecas iekārtas un pieņemtu energoefektīvus risinājumus

     

    Skaits

    0

    100 000

    3. cet.

    2025

    To “efektivitātes kuponu” skaits, kuru vērtība vidēji ir 1300 EUR par kuponu, kas sadalīti enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām (to mājsaimniecību vidū, kuras gūst labumu no sociālā enerģijas tarifa), lai iegādātos energoefektīvas iekārtas, piemēram, siltumsūkņus, kā arī veiktu darbus, kuru mērķis ir uzlabot pašas mājsaimniecības energoefektivitāti. Tas ietver uzstādīšanas pakalpojumus un iepriekšējā aprīkojuma savākšanu (nododot to videi nekaitīgā galamērķī).

    13.4

    TC-C13-i01

    T

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās privāto dzīvojamo ēku sektorā

     

    MW

    0

    35

    4. cet.

    2025

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda (piemēram, fotoelementu paneļi un akumulatori, kad šī tehnoloģija ir izstrādāta), kas uzstādīta pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās privāto dzīvojamo ēku sektorā.

    13.5

    TC-C13-i02

    T

    Centrālās valdības ēku renovācija energoefektivitātei

     

    0

    1 065 000

    Q1

    2025

    Renovētu centrālās valdības ēku platība. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    13.6

    TC-C13-i02

    T

    Centrālās valdības ēku renovācija energoefektivitātei

     

    1 065  000

    1 255 000

    4. cet.

    2025

    Renovētu centrālās valdības ēku platība. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    13.7

    TC-C13-i02

    T

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās centrālās valdības ēku sektorā

     

    MW

    0

    28

    4. cet.

    2025

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda (piemēram, fotoelementu paneļi un akumulatori, kad šī tehnoloģija ir izstrādāta), kas uzstādīta pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās centrālās valdības ēku sektorā.

    13.8

    TC-C13-i03

    T

    Pakalpojumu sniegšanai paredzētu privāto ēku renovācija energoefektivitātei

     

    0

    315 000

    Q1

    2025

    Renovēto privāto ēku platība, ko izmanto pakalpojumu sniegšanai. Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    13.9

    TC-C13-i03

    T

    Pakalpojumu sniegšanai paredzētu privāto ēku renovācija energoefektivitātei

     

    315 000

    360 000

    4. cet.

    2025

    Renovētu pakalpojumu sniegšanai paredzētu privāto ēku platība Renovācija energoefektivitātei vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā par ēku renovāciju (ES) 2019/786.

    13.10

    TC-C13-i03

    T

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās privāto pakalpojumu ēku sektorā

     

    MW

    0

    30

    4. cet.

    2025

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda (piemēram, fotoelementu paneļi un akumulatori, kad šī tehnoloģija ir izstrādāta), kas uzstādīta pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās privāto pakalpojumu ēku sektorā.

    N. KOMPONENTS NR. 14 Ūdeņradis un atjaunojamie energoresursi

    Portugāle ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti, tādējādi nostājoties starp tām valstīm, kuras uzņemas vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Oglekļa neitralitātes ceļvedī 2050. gadam (RNC 2050) ir noteikti sasniedzamie dekarbonizācijas mērķi – emisiju samazinājums par vairāk nekā 85 % salīdzinājumā ar 2005. gada emisijām un oglekļa sekvestrācijas spēja 13 miljonu tonnu apmērā. Komponents pievēršas tā dēvētajām grūti risināmajām nozarēm, veicinot atjaunīgā ūdeņraža izmantošanu.

    Komponenta mērķi ir veicināt enerģētikas pārkārtošanu un rūpniecības un transporta dekarbonizāciju, īpašu uzmanību pievēršot atjaunīgā ūdeņraža un citu atjaunojamo gāzu ražošanai. Autonomo reģionu gadījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta atjaunojamo energoresursu (ģeotermālā, vēja, fotoelementu un hidroenerģijas) izmantošanai un uzglabāšanai. Šis komponents ir būtisks, lai samazinātu valsts energoatkarību, ražojot enerģiju no vietējiem avotiem, lai uzlabotu tirdzniecības bilanci un uzlabotu iekšzemes ekonomikas noturību.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz klimata pārkārtošanu, galveno uzmanību pievēršot atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai (2019. un 2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    N.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma TC-r29: Valsts stratēģija ūdeņraža jomā (EN-H2)

    Pasākuma mērķis ir ieviest stimulu un stabilitātes elementu enerģētikas nozarē, veicinot pakāpenisku ūdeņraža ieviešanu kā ilgtspējīgu pīlāru visaptverošākai stratēģijai pārejai uz dekarbonizētu ekonomiku. Šī stratēģija nosaka pašreizējo un turpmāko ūdeņraža lomu enerģētikas sistēmā un ierosina pasākumu un mērķu kopumu ūdeņraža iekļaušanai dažādās ekonomikas nozarēs. Tas ietver arī nepieciešamo apstākļu radīšanu šai pārejai, tostarp tiesību aktus un regulējumu, drošību, standartus, inovāciju un izstrādi, kā arī finansējumu. Pasākums ir grozītie Valsts gāzes pārvades tīkla noteikumi un Valsts gāzes sadales tīkla noteikumi, kas jāapstiprina Enerģētikas un ģeoloģijas ģenerāldirektorātam. Grozītie noteikumi ļauj paredzēt nosacījumus savienojumiem ar gāzes pārvades infrastruktūrām, jo īpaši atjaunojamas izcelsmes gāzes, tostarp atjaunojamā ūdeņraža un gāzu ar zemu oglekļa saturu, ievadīšanu, kā arī noteikt minimālo un maksimālo procentuālo daļu šo gāzu ievadīšanai tīklos. Turklāt grozītajā regulā iekļauj nepieciešamo tehnisko standartu pārskatīšanu, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti un šīs infrastruktūras drošu izmantošanu visiem lietotājiem.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

    Investīcija TC-C14-i01: Ūdeņradis un atjaunīgās gāzes

    Pasākuma mērķis ir atbalstīt privātus projektus atjaunojamā ūdeņraža un citu atjaunojamo energoresursu izcelsmes gāzu ražošanai pašu patēriņam vai ievadīšanai tīklā.

    Investīcija sastāv no darbībām, kuru mērķis ir veicināt atjaunojamo gāzu ražošanu, uzglabāšanu, transportēšanu un sadali, lai palielinātu atjaunojamo gāzu īpatsvaru enerģijas patēriņā, samazinātu SEG emisijas, samazinātu enerģētisko atkarību un uzlabotu energoapgādes drošību. Tiek atbalstīti dažādi lietojumi, piemēram, atjaunojamo gāzu izmantošana transportam un atjaunojamo gāzu ievadīšana dabasgāzes tīklā.

    Ražojot atjaunojamas gāzes, piemēram, atjaunīgo ūdeņradi vai biometānu, tikai no atjaunojamiem enerģijas avotiem, var izmantot dažādas tehnoloģijas, piemēram: elektrolīze; termoķīmiski un hidrotermāli procesi; bioloģiski procesi (biofotolīze un fermentācija); biogāzes bagātināšana no biomasas materiālu anaerobās noārdīšanās (neietverot biogāzes ražošanu); metanizācija (atjaunīgais ūdeņradis apvienojumā ar reciklētu oglekļa dioksīdu).

    Investīciju mērķim jābūt ļoti specifiskam, un to nolūks ir palielināt uzstādīto jaudu atjaunīgā ūdeņraža un citu atjaunojamo energoresursu gāzu ražošanai, tostarp uzstādīto elektrolīzeru jaudu atjaunīgā ūdeņraža ražošanai. Projektu īsteno, izmantojot trīs atklātus un nediskriminējošus uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus, lai atbalstītu projektus, nepārsniedzot 15 miljonus EUR vienam projektam.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C14-i02-RAM: Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas potencēšana Madeiras arhipelāgā

    Pasākuma mērķis ir atbalstīt atjaunojamās enerģijas ražošanu, uzglabāšanu, pārvadi un sadali. Šajā investīcijā iekļautie projekti ļauj palielināt no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas, kas pieejama katrā salā, īpatsvaru. Šī investīcija palīdz īstenot stratēģiju, kuras mērķis ir dekarbonizēt elektroenerģijas ražošanu, uzlabojot iekšzemes ekonomikas noturību.

    Investīciju veido šādas apakšinvestīcijas:

    -Serra hidroelektrostacijas un Calheta I hidroelektrostacijas pilnīga atjaunošana un renovācija, atjaunojot 6,2 MW uzstādītās jaudas un palielinot uzstādīto jaudu, pievienojot tai 4 MW;

    -akumulatoru uzglabāšanas sistēmu uzstādītās jaudas palielināšana, pievienojot uzglabāšanas jaudu vismaz 21 MW/27MWh apmērā;

    -jauna sinhronā kompensatora, kura jauda ir vismaz 15 MVAr, uzstādīšana;

    -elektrotīkla jaudas palielināšana, lai integrētu jaunu uzstādīto jaudu vismaz 48 MW apmērā atjaunojamos energoresursos elektroenerģijas sistēmās (40 MW Madeira + 8 MW Portu Santu);

    -130 000 savienotu viedo skaitītāju uzstādīšana un 8750 ielu apgaismojuma punktu nomaiņa ar zema enerģijas patēriņa risinājumiem (tostarp ielu apgaismojuma pārvaldības uzlabošana).

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C14-i03-RAA: Enerģētikas pārkārtošana Azoru salās

    Pasākuma mērķi ir attīstīt mūsdienīgu elektroenerģijas infrastruktūru un īstenot projektus ar inovatīviem tehniskiem risinājumiem, lai palielinātu enerģētisko neatkarību. Azoru salās elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem patlaban veido aptuveni 40 % no reģiona kopējās vērtības, no kuras aptuveni 24 % iegūst no ģeotermālās enerģijas divās lielākajās arhipelāga salās. Atlikušos 60 % elektroenerģijas ražo no fosilā kurināmā, degvieleļļas un dīzeļdegvielas, kas ik gadu izmaksā dārgi ne tikai degvielu iepirkuma cenas dēļ, bet arī tāpēc, ka tās transportē pa jūru no kontinenta uz salām un tās jāsadala pa salām. Šāda veida ražošana papildus ar to saistītajām augstajām izmaksām nozīmē spēcīgu ārējo atkarību, kas valsts mēroga vai starptautiskas krīzes apstākļos var apdraudēt spēju apmierināt arhipelāga enerģijas vajadzības.

    Investīciju veido šādas apakšinvestīcijas:

    -uzstādītās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas palielināšana (galvenokārt ģeotermālā jauda) par 12 MW un jau uzstādītās ģeotermālās elektroenerģijas elektrostacijas atjaunināšana (5 MW);

    -palielināt uzstādīto jaudu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem Korvu salā, uzstādot fotoelementu un vēja enerģijas parkus 850 kW apmērā;

    -jaunu elektroenerģijas uzglabāšanas sistēmu uzstādīšana Santa Maria, São Jorge, Pico, Faial, Flores un Corvo salās vismaz 20 MW apmērā;

    -jaunu mazu fotoelementu elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kuru kopējais apjoms ir 12,6 MW, uzstādīšana decentralizētai ražošanai un patēriņam.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    N.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    14.1

    TC-C14-r29

    M

    Valsts gāzes pārvades tīkla noteikumu un Valsts gāzes sadales tīkla noteikumu stāšanās spēkā

    Valsts gāzes pārvades tīkla noteikumu un Valsts gāzes sadales tīkla noteikumu stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Valsts gāzes pārvades tīkla grozīto noteikumu un Valsts gāzes sadales tīkla noteikumu stāšanās spēkā. Grozījumus Valsts gāzes pārvades tīkla noteikumos un Valsts gāzes sadales tīkla noteikumos apstiprina Enerģētikas un ģeoloģijas ģenerāldirektorāts.

    Noteikumi ļauj paredzēt nosacījumus savienojumiem ar gāzes pārvades infrastruktūrām, jo īpaši atjaunojamas izcelsmes gāzes, tostarp atjaunojamā ūdeņraža, ievadīšanu, kā arī noteikt minimālo un maksimālo procentuālo daļu šo gāzu ievadīšanai tīklos. Turklāt tie ietver nepieciešamo tehnisko standartu pārskatīšanu, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti un šīs infrastruktūras drošu izmantošanu visiem lietotājiem.

    14.2

    TC-C14 (i01):

    M

    Pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus atjaunojamo energoresursu gāzes ražošanas projektiem

    Izsludināts pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Tiek izsludināts pirmais uzaicinājums atlasīt projektus, kas atbalstāmi attiecībā uz vismaz 88 MW jaunu uzstādītu atjaunojamo energoresursu ūdeņraža un atjaunojamo gāzu enerģijas jaudu, kuru aprites cikla SEG emisijas ir nulle vai tuvu nullei.

    14.3

    TC-C14 (i01):

    T

    Papildu atjaunojamā ūdeņraža un atjaunojamās gāzes ražošanas jauda

     

    MW

    0

    264

    4. cet.

    2025

    Uzstādīta papildu atjaunojamā ūdeņraža un atjaunojamo gāzu ražošanas jauda, kas rada nulles vai gandrīz nulles līmeņa SEG emisijas.

    14.4

    TC-C14-i02-RAM

    M

    Jauna sinhronā kompensatora uzstādīšana

    Jauna sinhronā kompensatora uzstādīšana  

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Viena jauna sinhronā kompensatora iegāde un uzstādīšana ar vismaz 15 MVAr.

    14.5

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Papildu uzstādītā hidroenerģijas ražošanas jauda

     

    MW

    0

    4

    4. cet.

    2023

    Modernizētajā Serra hidroelektrostacijā uzstādītās jaudas palielināšana.

    14.6

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Atjaunota uzstādītā hidroenerģijas ražošanas jauda

     

    MW

    0

    6,2

    4. cet.

    2024

    Šādu hidroelektrostaciju pilnīga atjaunošana:

    Serra hidroelektrostacija: elektrisko un mehānisko iekārtu nomaiņa un modernizācija, uzturot tikai ēku.

    Calheta I hidroelektrostacija: aizstāt lielāko daļu aktīvu, jo īpaši divas uzstādītās ģeneratoriekārtas ar jaudu 0,5 MW, un citas elektrosistēmas, izņemot ēku. Darbi ietver arī to kanālu atjaunošanu, kas ved uz staciju, kuru kopējais garums ir aptuveni 13 km.

    14.7

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Akumulatoru uzglabāšanas sistēmā uzstādītā papildu jauda

     

    MW

    0

    21

    4. cet.

    2024

    Palielināt elektroenerģijas uzkrāšanu, pievienojot akumulatoru sistēmās uzstādīto jaudu.

    Pievienotā jauda ir vismaz 21 MW/27 MWh.

    14.8

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Papildu jauda jaunu uzstādīto jaudu integrēšanai elektroenerģijas sistēmā

     

    MW

    0

    48

    2. cet.

    2025

    Jaudas palielināšana atjaunojamo energoresursu integrēšanai ARM elektroenerģijas sistēmā. Modernizācija sasniedz 8 MW Portu Santu un 40 MW Madeirā.

    14.9

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Viedo skaitītāju uzstādīšana

     

    Skaits

    0

    130  000

    4. cet.

    2025

    Jaunu viedo skaitītāju nodrošināšana un uzstādīšana (elektroenerģijas skaitītāji, kas reģistrē informāciju par patēriņu un ir pieslēgti komunikāciju tīklam)

    14.10

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Ielu apgaismojuma punktu nomaiņa

     

    Skaits

    0

    8 750

    4. cet.

    2025

    Sabiedriskā apgaismojuma tīkla aizstāšana ar LED zemas enerģijas apgaismojumu un to vadības sistēmu

    14.11

    TC-C14-i03-RAA

    T

    Papildu un atjaunota uzstādītā ģeotermālā ražošanas jauda

     

    MW

    0

    17

    4. cet.

    2025

    Palielināt jaudu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem avotiem, jo īpaši ģeotermālās enerģijas. Papildu jaudu (12 MW) uzstāda Pico Alto ģeotermālajās iekārtās un Pico Vermelho ģeotermālajās iekārtās.

    Ribeira Grande ģeotermālajās iekārtu rekonstrukcija īstenos trīs jaunas ģeotermālās akas, un esošās 2x2,5 MW ģenerētājvienības aizstās efektīvāka 5 MW ģenerētājvienība.

    14.12

    TC-C14-i03-RAA

    T

    Papildu atjaunojamās elektroenerģijas ražošana Korvu

     

    kW

    0

    850

    4. cet.

    2023

    Palielināt uzstādīto jaudu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem Korvu salā, uzstādot fotoelementu un vēja enerģijas parkus.

    14.13

    TC-C14-i03-RAA

    T

    Jaunas akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmas un energovadības sistēmas ARA

     

    MW

    0

    20

    4. cet.

    2025

    Jaunu akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu un enerģijas pārvaldības sistēmu uzstādīšana sešās salās, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu lielāku integrāciju, vienlaikus saglabājot piegādes drošību un pakalpojumu kvalitāti, ar jaudu no 20 MW līdz 30 MW kopā. ·

    14.14

    TC-C14-i03-RAA

    T

    Nelielu fotoelementu iekārtu uzstādīšana vietējai elektroenerģijas ražošanai un patēriņam

     

    MW

    0

    11,2

    4. cet.

    2025

    Jaunas uzstādītās elektroenerģijas jaudas uzstādīšana, ieguldot izkliedētās mazās fotoelementu iekārtas galvenokārt pašpatēriņam, pieņemot, ka atbalsta saņēmēji nesaņem līdzfinansējumu.

    O. KOMPONENTS NR. 15 Ilgtspējīga mobilitāte

    Šis Portugāles atveseļošanas un noturības plāna komponents risina vairākas problēmas transporta nozarē: nepieciešamība samazināt siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijas, nepieciešamība samazināt atkarību no privātām automašīnām un nepieciešamība nodrošināt labāku sociālo kohēziju pilsētu teritorijās.

    Šā komponenta mērķis ir samazināt emisijas un uzlabot sabiedrisko transportu, paplašinot tīklu, padarot to pieejamāku un stiprinot sabiedriskā transporta plānošanas spējas. Paredzams, ka tas palielinās sabiedriskā transporta lietotāju skaitu, veicinās pāreju no privātā automobiļa uz sabiedrisko transportu un veicinās labākas transporta pārvaldības un plānošanas spējas. Šajā nolūkā šis komponents ietver reformas un investīcijas, kas veicina ilgtspējīgu sabiedrisko transportu, paplašinot Lisabonas un Portu metro, vieglā dzelzceļa sistēmas izveidi Lisabonā, autobusu ātra tranzīta sistēmu Portu un bezemisiju autobusu iegādi sabiedriskajam transportam.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu saistībā ar investīciju koncentrēšanu uz zaļo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    O.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma TC-r30: Transporta ekosistēmas reforma

    Reformas mērķis ir stiprināt sabiedriskā transporta iestādes, to spējas un prasmes un tādējādi palielināt to spēju labāk plānot transporta sistēmas, ko tās pārvalda, un veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu. Tā veicina sabiedriskā transporta iestāžu spēju veidošanu, cita starpā atbalstot transporta sistēmu plānošanas un pārvaldības instrumentu iegādi, jaunus digitālos risinājumus, kas atvieglo sabiedriskā transporta izmantošanu, un atbalstu biļešu sistēmu modernizācijai un darbības uzraudzībai. Tā atbalsta transporta pārvaldības iestādes, lai tās sagatavotu, noslēgtu un īstenotu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem visās aglomerācijās un starpkomūnu kopienās (CIM) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70. Tā uzlabo piekļuves nosacījumus sabiedriskajam transportam, īstenojot programmas par samazinātiem tarifiem (Programa de Apoio à Redução do tarifário dos Transportes Públicos, PART) un labākus un klimatam draudzīgākus transporta pakalpojumus (Programa de Apoio à Densificação e Reforço da Oferta de Transporte Público, PROTransP) un īstenojot fiskālos pasākumus, kas dod labumu sabiedriskā transporta lietotājiem, piemēram, mēnešbiļešu iegādei bez PVN.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C15-i01: Lisabonas metro tīkla paplašināšana – Sarkanā līnija līdz Alcântara 

    Pasākuma mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta pievilcību Lisabonā un piesaistīt vairāk lietotāju, paplašinot metro tīklu.

    Investīciju veido Lisabonas metro tīkla paplašināšana līdz Alcântara, pievienojot tīklam 3,7 km un četras stacijas. Tas pārveido Alcântara par nozīmīgu jaunu transporta saskarni, kas nodrošina saikni starp metro tīklu un piepilsētas dzelzceļa pakalpojumiem.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C15-i02: Portu metro tīkla paplašināšana – Casa da Música-Santo Ovídio

    Pasākuma mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta pievilcību Portu un piesaistīt vairāk lietotāju. Tā nolūks ir paplašināt metro tīkla teritoriālo pārklājumu un risināt Porto-Vila Nova de Gaia ass sastrēgumu problēmas.

    Investīciju veido Portu metro tīkla paplašināšana, izbūvējot jaunu 6,74 km divvirzienu līniju ar 8 jaunām stacijām starp Boavista/Casa da Música Portu un jaunu staciju Santo Ovídio (saskarne ar Amarela līniju) Vila Nova de Gaia.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C15-i03: Vieglā dzelzceļa tranzīts Odivelas - Loures 

    Pasākuma mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta pievilcību Lisabonā un piesaistīt vairāk lietotāju. Pašlaik starp Loures un Lisabonu dominē privātais autotransports, radot ievērojamas siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijas un sastrēgumus. Pasākuma mērķis ir veicināt pāreju no individuālā autotransporta uz sabiedrisko transportu.

    Investīcija ietver 12 km garas vieglā dzelzceļa tranzīta sistēmas izbūvi, kas savieno Loures pašvaldību ar Lisabonas metro tīklu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C15-i04: Autobusu ātrgaitas tranzīts Boavista – Império

    Pasākuma mērķis ir palielināt sabiedriskā transporta pievilcību Portu un piesaistīt vairāk lietotāju. Tā mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisijas un veicināt modālo pāreju prom no autoceļiem.

    Šī investīcija ietver jaunas autobusu ātrgaitas tranzīta sistēmas (speciālas autobusu joslas) izveidi 3,8 km garumā un 7 stacijas starp Praça do Império un Praça Mouzinho de Albuquerque Portu, nodrošinot savienojumu ar Portu metro tīklu. Autobusu ātrgaitas tranzīta sistēmā darbojas elektroautobusi.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Investīcija TC-C15-i05: Sabiedriskā transporta dekarbonizācija

    Pasākuma mērķis ir atjaunināt un dekarbonizēt sabiedriskā transporta parku Portugālē, nodrošinot bezemisiju autobusus.

    Investīcijas ietver finansiālu atbalstu 145 bezemisiju (elektrisko un ūdeņraža) autobusu iegādei sabiedriskajam transportam un uzlādes infrastruktūrai to ekspluatācijai. Atbalstu sniedz kā neatmaksājamu dotāciju starpībai starp bezemisiju (elektriskā vai ūdeņraža) autobusa un ekvivalenta dīzeļdzinēja transportlīdzekļa (EURO VI ) iegādes izmaksām. Autobusus izmanto sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem Lisabonas un Portu aglomerācijas teritorijās.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    O.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    15.1

    TC-C15-i01

    M

    Līguma parakstīšana par Lisabonas metro tīkla paplašināšanu

    Līguma parakstīšana par Lisabonas metro tīkla paplašināšanu

    3. cet.

    2022

    Projekta īstenošanas līguma parakstīšana starp publiskā sektora iestādēm un konkursa procedūrā izraudzīto līgumslēdzēju. Līguma mērķis ir paplašināt Lisabonas metro tīklu (sarkano līniju uz Alcântara).

    15.2

    TC-C15-i01

    M

    Progresa ziņojums par Lisabonas metro tīkla paplašināšanu

    Progresa ziņojums, kurā norādīts, ka darbi turpinās saskaņā ar grafiku

    2. cet.

    2023

    Lisabonas metro tīkla paplašināšanas darbu attīstību un to izpildes grafika ievērošanu mēra ar regulāriem progresa ziņojumiem visā darbu izpildes laikā. Tas ietver darba attīstības novērtējumu saskaņā ar plānoto grafiku, tostarp jau pabeigto darbību apzināšanu, veicamo darbību apzināšanu un ierosināto īstenošanas termiņu riska analīzi, vajadzības gadījumā pievienojot seku mazināšanas un ārkārtas rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka līgums tiek izpildīts ierosinātajos termiņos. Atskaites punkts ir sasniegts, ja progresa ziņojumā norādīts, ka atskaites punkta laikā darbi turpinās saskaņā ar grafiku.

    15.3

    TC-C15-i01

    T

    Pabeigta Lisabonas metro tīkla paplašināšana

    Km

    0

    3,7

    Q4

    2025

    Lisabonas metro tīkla paplašināšanai pabeigto būvdarbu ilgums (3,3 km tunelī un 0,4 km viaduktā), paplašinot sarkano līniju līdz Alcântara. Pagarinātā metro līnija ir gatava tūlītējai plānoto transporta pakalpojumu sniegšanai.

    15.4

    TC-C15-i02

    M

    Līguma parakstīšana par Portu metro tīkla paplašināšanu

    Līguma parakstīšana par Portu metro tīkla paplašināšanu

    2. cet.

    2023

    Projekta īstenošanas līguma parakstīšana starp publiskā sektora iestādēm un konkursa procedūrā izraudzīto līgumslēdzēju. Līguma mērķis ir paplašināt Portu metro tīklu (Casa da Música-Santo Ovídio).

    15.5

    TC-C15-i02

    M

    Progresa ziņojums par Portu metro tīkla paplašināšanu

    Progresa ziņojums, kurā norādīts, ka darbi turpinās saskaņā ar grafiku

    2. cet.

    2024

    Portu metro tīkla paplašināšanas darbu attīstību un to izpildes grafika ievērošanu mēra ar regulāriem progresa ziņojumiem visā darbu izpildes laikā. Tas ietver darba attīstības novērtējumu saskaņā ar plānoto grafiku, tostarp jau pabeigto darbību apzināšanu, veicamo darbību apzināšanu un ierosināto īstenošanas termiņu riska analīzi, vajadzības gadījumā pievienojot seku mazināšanas un ārkārtas rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka līgums tiek izpildīts ierosinātajos termiņos. Atskaites punkts ir sasniegts, ja progresa ziņojumā norādīts, ka atskaites punkta laikā darbi turpinās saskaņā ar grafiku.

    15.6

    TC-C15-i02

    T

    Pabeigta Portu metro tīkla paplašināšana

    Km

    0

    6,7

    4. cet.

    2025

    To būvdarbu ilgums, kas pabeigti Portu Metro tīkla paplašināšanai, izbūvējot jaunu līniju starp Casa da Música (Portu) un Santo Ovídio (Vila Nova de Gaia). Jaunā metro līnija ir gatava tūlītējai plānoto transporta pakalpojumu sniegšanai.

    15.7

    TC-C15-i03

    M

    Līguma parakstīšana par vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecību starp Odivelas un Loures

    Līguma parakstīšana par vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecību starp Odivelas un Loures

    Q1

    2023

    Projekta īstenošanas līguma parakstīšana starp publiskā sektora iestādēm un konkursa procedūrā izraudzīto līgumslēdzēju. Līguma mērķis ir izveidot vieglā dzelzceļa tranzīta līniju starp Odivelas un Loures.

    15.8

    TC-C15-i03

    M

    Progresa ziņojums par vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecību starp Odivelas un Loures

    Progresa ziņojums, kurā norādīts, ka darbi turpinās saskaņā ar grafiku

    2. cet.

    2024

    Vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecības starp Odivelas un Loures darbu attīstību un to izpildes grafika ievērošanu mēra ar regulāriem progresa ziņojumiem visā darbu izpildes laikā. Tas ietver darba attīstības novērtējumu saskaņā ar plānoto grafiku, tostarp jau pabeigto darbību apzināšanu, veicamo darbību apzināšanu un ierosināto īstenošanas termiņu riska analīzi, vajadzības gadījumā pievienojot seku mazināšanas un ārkārtas rīcības plānu, lai nodrošinātu, ka līgums tiek izpildīts ierosinātajos termiņos. Atskaites punkts ir sasniegts, ja progresa ziņojumā norādīts, ka atskaites punkta laikā darbi turpinās saskaņā ar grafiku.

    15.9

    TC-C15-i03

    T

    Pabeigta vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecība starp Odivelas un Loures

    Km

    0

    12

    4. cet.

    2025

    Pabeigto būvdarbu ilgums vieglā dzelzceļa tranzīta līnijai, kas savieno Loures ar Lisabonas metro tīklu Odivelas. Jaunā vieglā dzelzceļa tranzīta līnija ir gatava tūlītējai plānoto transporta pakalpojumu sniegšanai.

    15.10

    TC-C15-i04

    M

    Līguma parakstīšana par autobusu ātrgaitas tranzīta līnijas būvniecību starp Praça do Império un Praça Albuquerque Mouzinho Portu

    Līguma parakstīšana par autobusu ātrgaitas tranzīta līnijas būvniecību starp Praça do Império un Praça Albuquerque Mouzinho Portu

    Q1

    2022

    Projekta īstenošanas līguma parakstīšana starp publiskā sektora iestādēm un konkursa procedūrā izraudzīto līgumslēdzēju. Līguma mērķis ir būvēt autobusu ātrgaitas tranzīta līniju, kas savieno Praça do Império ar Praça Albuquerque Mouzinho Portu.

    15.11

    TC-C15-i04

    T

    Autobusu ātrgaitas tranzīta līnijas būvniecība starp Praça do Império un Praça Albuquerque Mouzinho Portu ir pabeigta

    Km

    0

    3,8

    4. cet.

    2023

    Pabeigto būvdarbu ilgums autobusu ātrgaitas tranzīta līnijai, kas savieno Praça do Império ar Praça Albuquerque Mouzinho Portu. Jaunā autobusu ātrgaitas tranzīta līnija ir gatava tūlītējai plānoto transporta pakalpojumu sniegšanai.

    15.12

    TC-C15-i05

    M

    Parakstīts līgums par “tīru” autobusu iegādi Sabiedriskā transporta dekarbonizācijas programmas ietvaros

    Parakstīts līgums par 145 “tīru” autobusu iegādi Sabiedriskā transporta dekarbonizācijas programmas ietvaros

    3. cet.

    2022

    Līguma parakstīšana starp saņēmējiem un vadības iestādi, pamatojoties uz konkursa procedūru, apņemoties iegādāties jaunus bezemisiju (elektriskos un ūdeņraža) autobusus.

    15.13

    TC-C15-i05

    T

    Jaunu bezemisiju (elektrisko vai ūdeņraža) autobusu iegāde sabiedriskajam transportam

    Skaits

    0

    145

    4. cet.

    2023

    Jaunu bezemisiju (elektrisko vai ūdeņraža) autobusu skaits, kas nopirkti un ekspluatēti sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanai Lisabonas un Portu aglomerācijās.

    15.14

    TC-C15-r30

    T

    Līgumi, kas parakstīti par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem lielpilsētu teritorijās un starpkomūnu kopienās

    Skaits

    0

    23

    4. cet.

    2023

    To transporta pārvaldības iestāžu skaits, kurām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007 ir parakstīti līgumi par visiem sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem.

    P. KOMPONENTS NR. 16 Uzņēmumi 4.0

    Komponents risina problēmas, kas saistītas ar uzņēmumu zemo digitalizācijas līmeni. Saskaņā ar digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI 2020) rezultātiem Portugāle ieņem 19. vietu ES un ir zem ES vidējā rādītāja. Visnestabilākie aspekti Portugālē ir “cilvēkkapitāla” un “interneta pakalpojumu izmantošana” un daži “digitālo tehnoloģiju integrēšanas” aspekti, un tie visi atspoguļo uzņēmumu digitālās kapacitātes un veiktspējas ierobežojumus.

    Komponenta mērķi ir pievērsties darījumdarbības nozarei, jo īpaši MVU un to darbiniekiem, veicot investīcijas, lai paātrinātu digitālo pārkārtošanos, ko papildina nodarbinātā darbaspēka digitālo prasmju stiprināšana. Investīcijas paredz šādas darbības:

    -darījumdarbības nozarē strādājošo digitālo prasmju stiprināšana;

    -uzņēmumu darījumdarbības modeļa un to ražošanas procesu modernizēšana, tostarp digitalizējot darbplūsmas, piemēram, darījumdarbības pārvaldību, inovatīvus produktus un rēķinu izrakstīšanu;

    -jaunu produktu un pakalpojumu digitālās tirdzniecības kanālu izveide;

    -inovācija un progresīvu digitālo tehnoloģiju iekļaušana uzņēmumu darījumdarbības modelī, kā arī

    -digitālās uzņēmējdarbības veicināšana.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar atbalstu digitālo tehnoloģiju izmantošanai, nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un atbalstīt nodarbinātību un par prioritāti noteikt pasākumus darbvietu saglabāšanai (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Komponents arī atbalsta konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanu, lai uzlabotu iedzīvotāju prasmju līmeni, jo īpaši viņu digitālo pratību, tostarp padarot pieaugušo izglītību atbilstošāku darba tirgus vajadzībām (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), un koncentrēt investīcijas uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    P.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r31: Darījumdarbības vides digitālā pārkārtošanās

    Pasākuma mērķi ir veicināt darījumdarbības vides izaugsmi, padarot to digitāli konkurētspējīgāku un noturīgāku pašreizējā globālajā ekonomiskajā un sociālajā kontekstā. Šī reforma ir daļa no plašāka Digitālās pārkārtošanās rīcības plāna (PATD), ko Portugāle pieņēma 2020. gada aprīlī.

    Šo reformu veido turpmākais:

    -valsts kvalifikāciju katalogā iekļautā apmācību satura pārskatīšana, jo īpaši saistībā ar digitālajām prasmēm izmantošanai profesionālā kontekstā. Šī atjaunošana ir saskaņota ar jaunākajām tehnoloģiju attīstības tendencēm un visneatliekamākajām uzņēmumu vajadzībām dažādās ekonomikas nozarēs. Šajā nolūkā no 2021. gada var darīt pieejamus jaunus īstermiņa mācību virzienus un mācību kursus;

    -tāda tiesiskā un normatīvā regulējuma izveide, kas nepieciešams digitālo zīmogu radīšanai tādās jomās kā kiberdrošība, privātums, ilgtspēja un lietojamība. Šis regulējums un digitālās uzticēšanās veicināšana ir priekšnoteikums šajā komponentā paredzētās investīcijas īstenošanai digitālo zīmogu jomā.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

    Investīcija TD-C16-i01: Uzņēmumu digitālā iespēcināšana

    Pasākuma mērķi ir palielināt nodarbināto, tostarp darbinieku un vadītāju, digitālās prasmes, īpašu uzmanību pievēršot rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu, tūrisma un lauksaimniecības jomas uzņēmumiem, lai palielinātu digitāli kvalificētu darbinieku skaitu un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un noturību, tādējādi palīdzot arī saglabāt un radīt darbvietas. Šī investīcija palīdzēs palielināt kvalificētu darbvietu skaitu esošajos uzņēmumos un veicinās jaunu uzņēmumu izveidi.

    Investīcija sastāv no divām savstarpēji saistītām apmācības programmām, kas tiks izveidotas, lai novērstu darbinieku (darba ņēmēju un vadītāju) un uzņēmumu digitālo prasmju trūkumus. Paredzams, ka investīcija ietekmēs jaunu politiku un veicinās profesionālo prasmju un apmācības prakses attīstību visa mūža garumā. Tāpat paredzams, ka šī investīcija uzlabos uzņēmumu spēju risināt problēmas un izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Divi paredzētie pasākumi ir šādi:

    -Portugāles Digitālā akadēmija: mērķis ir sasniegt 800 000 dalībnieku tiešsaistes, jaukta tipa un klātienes mācībās ar digitālajām prasmēm

    -nodarbinātība + Digital 2025: ar mērķi 200 000 dalībniekiem piedāvāt dziļāku digitālo prasmju apmācību un apvienotu digitālo prasmju apguvi

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. septembrim.

    Investīcija TD-C16-i02: Uzņēmumu digitālā pārkārtošanās

    Pasākuma mērķi ir veicināt Portugāles MVU darījumdarbības modeļu pārveidošanu un to digitalizāciju. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka Portugāles ekonomikā dominē galvenokārt mikrouzņēmumi, kas digitāli ir mazāk aktīvi nekā lielāki uzņēmumi. Tādējādi, iesaistot MVU uzņēmumu digitalizācijā, investīcijas mērķis ir pārveidot Portugāles ekonomikas darījumdarbības modeli un veicināt lielāku konkurētspēju un noturību.

    Investīciju veido četras darbību grupas:

    -“Valsts izmēģināšanas iekārtu tīkls”: valsts izmēģināšanas iekārtu tīkla izveides mērķis bija radīt apstākļus, lai uzņēmumi varētu izstrādāt un testēt jaunus produktus un pakalpojumus un paātrināt digitālās pārveides procesu, vai nu izmantojot fiziskas iekārtas un infrastruktūras testēšanas iekārtas, vai virtuālus/digitālus simulatorus. Mērķis ir izveidot 30 izmēģināšanas iekārtu infrastruktūras un testēt vismaz 3600 izmēģinājuma projektus.

    -Digitālā komercija: MVU digitalizācijas programma, galveno uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem tirdzniecības nozarē, lai aktivizētu to digitālās tirdzniecības kanālus, integrētu tehnoloģijas darījumdarbības modeļos un dematerializētu procesus ar klientiem un piegādātājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tas ietver trīs projektus: i) “Digitālās tirdzniecības paātrinātāji”, izveidojot 25 vietējos, reģionālos vai nozaru paātrinātājus (vienības, kas nodrošina konsultācijas, darbaudzināšanu, finansējuma atbalstu jaunuzņēmumiem un MVU, lai palīdzētu tiem augt) un finansiālu stimulu sistēmu MVU darījumdarbības modeļu digitalizācijai (mērķis ir 30 000 MVU); ii) “Digitālās komercijas rajoni”, kas atbalsta digitalizāciju (ar vietējām e-komercijas un piegādes platformām) 50 iepirkšanās zonās, kas atrodas pilsētu centros, piepilsētās vai lauku apvidos, lai stiprinātu šīs teritorijas un sekmētu teritoriālo kohēziju un vietējo ekonomiku; iii) “Internacionalizācija, izmantojot e-komerciju”, lai palīdzētu uzņēmumiem attīstīt jaunus tirdzniecības kanālus ārvalstīs, izmantojot pārdošanu tiešsaistē.

    -Atbalsts darījumdarbības modeļu digitālajai pārkārtošanās: “Konsultēšana 4.0” – programma, kuras mērķis ir atbalstīt uzņēmumus progresīvu digitālo tehnoloģiju ieviešanā.

    -Darījumdarbība: ar tādiem pasākumiem kā i) “Vaučeri jaunuzņēmumiem – jauni zaļie un digitālie produkti” – vaučera programma, kuras mērķis ir atbalstīt jaunuzņēmumus, kas vēlas izstrādāt digitālus un videi draudzīgus darījumdarbības modeļus; ii) “Valsts darījumdarbības struktūras stiprināšana – Portugāles jaunuzņēmumi” ar investīcijām jaunuzņēmumu vides kartēšanā, lai apzinātu problēmas un risinājumus, kas saistīti ar darījumdarbības programmu un attiecīgo rīcības plānu īstenošanu; iii) “Jaunuzņēmumu inkubatori/paātrināšanas vaučeri”, lai atbalstītu inkubatorus un paātrinātājus to izstrādē, tostarp jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanā, uzlabotu to rīcībā esošos resursus un stiprinātu to zināšanas un spējas nolūkā atbalstīt jaunuzņēmumus ar digitāli balstītiem darījumdarbības modeļiem.

    Attiecībā uz finanšu instrumentiem pasākumā “Digitālās tirdzniecības paātrinātāji”, kas nodrošina finansiālu atbalstu un finansiālus stimulus, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), juridiskā vienošanās starp Portugāles iestādēm un pilnvaroto struktūru vai finanšu starpnieku, kas atbildīgs par finanšu instrumentu, un turpmākā finanšu instrumenta investīciju politika:

    -pieprasīt piemērot Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; kā arī

    -izslēgt no atbilstības šādas darbības un aktīvus: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 43 ; ii) darbības un aktīvi ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 44 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 45 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 46 ; iv) darbības un aktīvi, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi, kā arī

    -pieprasīt pilnvarotajai vienībai/finanšu starpniekam pārbaudīt projektu atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, kas atbrīvoti no ilgtspējas pārbaudes.

    Konkursos, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 47 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 48 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 49 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 50 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. septembrim.

    Investīcija TD-C16-i03: Uzņēmumu digitālās pārkārtošanās katalizators

    Pasākuma mērķi ir veicināt sabiedrības un uzņēmumu digitālo un vidisko pārkārtošanos.

    Investīciju veido trīs šādas darbības.

    -“Rēķinu dematerializācija” ar projektu, kura mērķis ir samazināt papīra izmantošanu, izmantojot digitālu rēķinu nosūtīšanas platformu;

    -“Kiberdrošība, privātums, izmantojamība un ilgtspējas sertifikācijas zīmes” – investīcija: četru jaunu kiberdrošības, privātuma, lietojamības un ilgtspējas sertifikācijas zīmogu izveidē; tādu platformu izveidē, kas atbalsta saziņu starp visiem procesā iesaistītajiem partneriem un struktūrām (kā arī sagatavo procedūras datus, kas attiecas uz programmas uzraudzību); kampaņā, lai izplatītu iniciatīvu un pilnvarotu atbilstības novērtēšanas struktūras vai tehniskā novērtējuma struktūras, kas atbalsta sertifikācijas zīmogus minētajās jomās; kā arī

    -“Digitālās inovācijas centri (DIC)”: pakalpojums, kas palīdz uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem digitālajā jomā, lai uzlabotu to ražošanas procesus, automatizējot vai integrējot revolucionāras tehnoloģijas. Šī investīcija pastiprinās un papildinās tīklu, kas jau tiek izstrādāts Digitālās Eiropas programmas ietvaros, lai sasniegtu 16 Portugālē reģistrētus DIC.

    Konkursos, kas saistīti ar Digitālās inovācijas centru izveidi un Digitālās inovācijas centru atbalstīto saņēmēju atlasi, lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādas darbības: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 51 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajiem etaloniem 52 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 53 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 54 ; iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    P.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    16.1

    TD-C16-r31

    M

    Valsts kvalifikāciju katalogā iekļautā apmācību satura pārskatīšanas stāšanās spēkā attiecībā uz digitālo prasmju jomas moduļiem un tiesību aktiem vai regulējumu digitālo parakstu un zīmogu radīšanai

    Valsts kvalifikāciju katalogā iekļautā apmācību satura pārskatīšanas stāšanās spēkā attiecībā uz digitālo prasmju jomas moduļiem un tiesību aktiem vai regulējumu digitālo parakstu un zīmogu radīšanai

     

     

     

    Q1

    2022

    Stājas spēkā šādi normatīvie akti vai noteikumi: (1) pārskats par profesionālās un izglītības apmācības saturu, kas iekļauts Valsts kvalifikāciju katalogā digitālo prasmju jomā, proti, apmācības moduļi, kas saistīti ar tehnoloģijām un rīkiem, lai attīstītu prasmes, kas galvenokārt vajadzīgas profesionālajā kontekstā, pamatojoties uz prasmju prognozēšanas diagnozi. (2) tiesību akti vai noteikumi, kas nepieciešami, lai izveidotu digitālos parakstus un zīmogus kiberdrošības, privātuma, ilgtspējas un izmantojamības jomā. Šā tiesiskā regulējuma izveide un digitālās uzticēšanās veicināšana ir noteikums šajā komponentā paredzētās investīcijas īstenošanai digitālo zīmogu jomā.

    16.2

    TD-C16-i01

    M

    Portugāles digitālās akadēmijas un nodarbinātības un digitālo programmu sākums

    Portugāles digitālās akadēmijas un nodarbinātības un digitālo programmu sākums

     

     

     

    Q1

    2022

    Portugāles digitālā akadēmija – 1) tiešsaistes platforma darbojas un ir pieejama tās lietotājiem, 2) ir noteiktas diagnostikas procedūras, lai novērtētu digitālo prasmju ieteikumus stažieriem un noteiktu viņiem nepieciešamos individualizētos mācību kursus, un tiek uzsākts pirmais tiešsaistes apmācību kopums, kas ir pieejams stažieriem.

    Nodarbinātība + Digitalizācija – 1) ir noteiktas ekonomikas nozares, kurām jāpievēršas, un ir noteiktas to galvenās digitālās problēmas, kas jārisina ar kursiem; 2) programmas īstenošanai ir noteikti partneri un ieinteresētās personas; 3) tiek uzsākta mācību programma un uzsākta klātienes apmācība vai jaukta tipa apmācība.

    16.3

    TD-C16-i01

    T

    Nodarbinātība + digitālo mācību dalībnieki

     

    Skaits

    0

    200 000

    3. cet.

    2025

    To apmācības dalībnieku skaits, kuri ir pabeiguši klātienes vai jaukta tipa pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides apmācības moduli, galveno uzmanību pievēršot digitālajām prasmēm, kas risina problēmas nodarbinātības un digitālajā programmā apzinātajās ekonomikas nozarēs. Atlasītās ekonomikas nozares ir tās, kas norādītas atskaites punktā 2022. gada 1. ceturksnī.

    16.4

    TD-C16-i01

    T

    Portugāles digitālās akadēmijas mācību dalībnieki

     

    Skaits

    0

    800 000

    3. cet.

    2025

    To apmācības dalībnieku skaits, kuri ir saņēmuši digitālo prasmju diagnostiku, individuālu apmācības plānu un kuri ir pabeiguši tiešsaistes, jaukto vai personīgo moduli Portugāles digitālās akadēmijas programmā.

    16.5

    TD-C16-i02

    T

    MVU, kurus atbalsta digitālās komercijas paātrinātāji

     

    Skaits

    0

    12 000

    3. cet.

    2023

    To MVU skaits, kuri saņem atbalstu, izveidojot 25 vietējos, reģionālos vai nozaru digitālās komercijas paātrinātājus, kā arī finanšu stimulu sistēmu, lai digitalizētu MVU darījumdarbības modeļus. Atbalsts ietver saņēmēju MVU digitalizācijas līmeņa novērtēšanu un diagnosticēšanu, kā arī mērķtiecīgu pakalpojumu un stimulu nodrošināšanu, lai palielinātu digitālo tehnoloģiju ieviešanu saņēmēju darījumdarbības modelī.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.6

    TD-C16-i02

    T

    Izstrādāti valsts izmēģināšanas iekārtu tīkla izmēģinājuma produkti

     

    Skaits

    0

    540

    3. cet.

    2023

    Eksperimentālo produktu skaits (ar mērķi sasniegt vismaz 7. tehnoloģiju gatavības līmeni) valsts izmēģināšanas iekārtu tīklā.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.7

    TD-C16-i02

    T

    Izmēģināšanas iekārtas, kas atlasītas valsts izmēģināšanas iekārtu tīklam

     

    Skaits

     0

    30 

    3. cet.

    2022

    To izmēģināšanas iekārtu skaits, kas turpmāk tiks uzstādītas ar nepieciešamo aprīkojumu, lai varētu izstrādāt un testēt eksperimentālos produktus valsts izmēģināšanas iekārtu tīklā. Rūpniecības nozaru, kā arī to apakšnozaru pārklājums atbilst digitālās inovācijas centru (DIC) tīkla pārklājumam, lai radītu sinerģiju un papildināmību ar DIC tīklu. 

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.8

    TD-C16-i02

    T

    Izstrādāti valsts izmēģināšanas iekārtu tīkla izmēģinājuma produkti

     

    Skaits

    540

    3 600

    3. cet.

    2025

    Eksperimentālo produktu skaits (ar mērķi sasniegt 7. tehnoloģiju gatavības līmeni) valsts izmēģināšanas iekārtu tīklā.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.9

    TD-C16-i02

    T

    Digitālās tirdzniecības kaimiņreģioni

     

    Skaits

    0

    50

    3. cet.

    2025

    Digitālās tirdzniecības rajonu skaits pilsētu centros, piepilsētas vai lauku apvidos. Šīs investīcijas aptver savienojamību un vietējo digitālo infrastruktūru, jo īpaši esošo iekārtu uzstādīšanu (vai modernizēšanu) Wi-fi interneta piekļuves klientiem iepirkšanās zonās. Tas attiecas arī uz paku piegādes pārvaldībai paredzētu tehnoloģisko risinājumu integrēšanu un elektronisko maksāšanas līdzekļu pieņemšanu, lai digitalizētu patērētāju pieredzi, kā arī veikalu darījumdarbības modeli.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.10

    TD-C16-i02

    T

    MVU, kurus atbalsta digitālās komercijas paātrinātāji

     

    Skaits

    12 000

    30 000

    3. cet.

    2025

    To MVU skaits, kuri saņem atbalstu, izveidojot 25 vietējos, reģionālos vai nozaru digitālās komercijas paātrinātājus, kā arī finanšu stimulu sistēmu, lai digitalizētu MVU darījumdarbības modeļus. Atbalsts ietver saņēmēju MVU digitalizācijas līmeņa novērtēšanu un diagnosticēšanu, kā arī mērķtiecīgu pakalpojumu un stimulu nodrošināšanu, lai palielinātu digitālo tehnoloģiju ieviešanu saņēmēju darījumdarbības modelī.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.11

    TD-C16-i02

    T

    MVU un jaunuzņēmumu inkubatori, kurus tieši atbalsta digitalizācijas programmas

     

    Skaits

    0

    8 900

    3. cet.

    2025

    MVU (8500) un jaunuzņēmumu inkubatoru skaits (400), ko atbalsta viena no šādām programmām: 1) internacionalizācija, izmantojot e-komerciju; 2) koučinga 4.0. darbības, kas atbalsta darījumdarbības modeļus digitālajai pārejai; 3) vaučeri jaunuzņēmumiem jaunu zaļo un digitālo produktu izstrādei; 4) vaučeri jaunuzņēmumu inkubatoriem un paātrinātājiem to tehnoloģiskajai attīstībai.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.12

    TD-C16-i02

    T

    Jaundibinātie uzņēmumi, kas kartēti Portugāes jaunuzņēmumu platformā

     

    Skaits

    0

    5 000

    3. cet.

    2025

    Jaunuzņēmumu skaits, kas kartēts, norādot to galvenos darījumdarbības raksturlielumus Portugāles jaunuzņēmumu platformā. Jaunā platforma uzrauga jaunuzņēmumu, jo īpaši, bet ne tikai, digitālo uzņēmumu ekosistēmu. Platformu dara pieejamu visai ekosistēmai (jaunuzņēmumiem, ieguldītājiem, paātrinātājiem/inkubatoriem, publiskām struktūrām).

    16.13

    TD-C16-i03

    T

    Digitālās inovācijas centri (DIC)

     

     Skaits

    16 

    4. cet.

    2021

    DIC konsorciju skaits, kas atlasīti, apstiprinot piedāvājumus. Katra DIC izveide vēlāk nozīmē inkubatora/paātrināšanas ģeneratora izveidi, lai veicinātu darījumdarbības ekosistēmu, kas saistīta ar centra aptvertajām nozarēm. Šī investīcija pastiprinās un papildinās tīklu, kas jau tiek izstrādāts Digitālās Eiropas programmas ietvaros.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    16.14

    TD-C16-i03

    M

    Platformu izveide digitālo rēķinu nosūtīšanai un kiberdrošības, privātuma, izmantojamības un ilgtspējas sertifikācijai

    Platformu izveide digitālo rēķinu nosūtīšanai un kiberdrošības, privātuma, izmantojamības un ilgtspējas sertifikācijai

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Izveido piecas jaunas platformas šādam nolūkam: 1) digitālo rēķinu sūtīšana; 2) kiberdrošības sertifikācija, 3) privātuma sertifikācija, 4) lietojamības sertifikācija un 5) ilgtspējas sertifikācija; tostarp ar to saistītās izplatīšanas kampaņas visās platformās. Sertifikācijas platformas atbalsta pieteikumus un sertifikācijas pieprasījumu iesniegšanu, procesu pārvaldību, izdoto sertifikātu un zīmogu izdošanu un centralizētu repozitoriju. Sertifikācijas platformas atbalsta arī saziņu starp visiem procesā iesaistītajiem partneriem un struktūrām, kā arī sagatavo procedūras datus, kas attiecas uz programmas uzraudzību.

    Platformām jābūt darbotiesspējīgām un pieejamām paredzētajiem lietotājiem.

    16.15

    TD-C16-i03

    T

    Digitālās inovācijas centru konsultāciju pakalpojumu saņēmēji

     

    Skaits

    0

    4 000

    3. cet.

    2025

    To uzņēmumu skaits, kuri saņēma konsultāciju pakalpojumus no digitālās inovācijas centru tīkla, lai uzlabotu zināšanas un ražošanas procesus, automatizējot vai integrējot revolucionāras tehnoloģijas.

    Atlases kritēriji nodrošina atbalstīto darījumu atbilstību NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

    Q. KOMPONENTS NR. 17 Publisko finanšu kvalitāte un ilgtspēja

    Komponents risina problēmas, kas saistītas ar Portugāles augsto valsts parāda attiecību pret IKP, kura Covid-19 krīzes dēļ vēl vairāk pasliktinājās. Portugāles valsts parāda attiecība pret IKP ierobežo pieejamo fiskālo telpu un, ja ekonomiskie apstākļi to ļauj, prasa nodrošināt fiskālo stabilitāti vidējā termiņā. Šajā kontekstā stingrākiem fiskālās politikas pamatnosacījumiem būtu jāveicina izaugsmei labvēlīgāka virzība uz spēcīgāku fiskālo stabilitāti.

    Komponenta mērķis ir uzlabot publisko finanšu pārvaldību Portugālē un novērst esošos fiskālo un strukturālo reformu trūkumus. Šie mērķi cita starpā ietver:

    -2015. gada budžeta ietvarlikuma pilnīga un efektīva īstenošana un ar to saistītās strukturālās izmaiņas budžeta plānošanas, grāmatvedības un informācijas sistēmu ziņā,

    -efektivitātes ietaupījumu palielināšana, vairāk izmantojot centralizēto iepirkumu un izdevumu pārskatīšanu, ko plānots integrēt parastajā budžeta procedūrā un kam paredzēts piemērot sistemātiskus ex-post novērtējumus,

    -valsts uzņēmumu finansiālo rādītāju uzlabošana, nodrošinot lielāku pārredzamību, pastiprinātu uzraudzību un stingrāku pārvaldību, vadībai kļūstot atbildīgākai un vairāk orientētai uz sniegumu, kā arī

    -ieņēmumu administrēšanas efektivitātes palielināšana, ietverot gan Nodokļu un muitas pārvaldi, gan Sociālā nodrošinājuma dienestu un izmantojot pieejamās iespējas, lai panāktu lielāku digitalizāciju un darījumdarbībai draudzīgāku vidi.

    Šis komponents atbalsta pievēršanos konkrētai valstij adresētajam ieteikumam uzlabot publisko finanšu kvalitāti, vienlaikus stiprinot vispārējo izdevumu kontroli, izmaksu efektivitāti un pienācīgu budžeta plānošanu (2019. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums), ieteikumam uzlabot valstij piederošu uzņēmumu finansiālo ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot savlaicīgāku, pārredzamāku un visaptverošāku uzraudzību (2019. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums), un ieteikumam, kad ekonomiskie apstākļi to ļaus, īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda ilgtspēju (2020. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums). Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    Q.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r32: Publisko finanšu pārvaldības modernizācija un vienkāršošana

    Reformas vispārējais mērķis ir uzlabot publisko finanšu kvalitāti un ilgtspēju un jo īpaši stiprināt izdevumu kontroli un atbilstošu budžeta plānošanu. Reformas mērķis ir arī palielināt pārredzamību un efektivitāti publisko resursu izmantošanā, izmantojot integrētāku administratīvo un finanšu procesu pārvaldību visās vispārējās valdības struktūrās.

    Reforma ir visaptveroša fiskālā un strukturālā reforma, ko veido savstarpēji pastiprinošas iniciatīvas.

    -Pirmkārt, pakāpeniski pasākumi veicina 2015. gada Budžeta ietvarlikuma pilnīgu un efektīvu īstenošanu. Tie ietver programmas budžeta izstrādi un iekļaušanu budžeta plānošanā un uzraudzībā, kā arī valsts grāmatvedības struktūras darbības uzsākšanu. Plānotajai būtiskajai publisko finanšu pārvaldības informācijas sistēmu modernizācijai būtu jāveicina arī uzkrājumu grāmatvedības sistēmas ievērošana.

    -Otrkārt, tiek plānots, ka izdevumu pārskatīšana kļūs par Portugāles budžeta procesa strukturālu iezīmi, to labāk integrējot ikgadējā budžeta ciklā un veicot iespējamo efektivitātes ieguvumu ex-post novērtējumu.

    -Treškārt, jāveic uzlabojumi centralizētā iepirkuma jomā, lai stiprinātu efektivitāti.

    -Ceturtkārt, attiecībā uz valstij piederošiem uzņēmumiem ir plānota divvirzienu pieeja, saskaņā ar kuru finanšu datu atklāšanas pārredzamības palielināšanas pasākumi ir jāpapildina ar pasākumiem pārvaldības stiprināšanai, arī izmantojot uzlabotus pārvaldības līgumus, lai veicinātu uz stimuliem balstītu pārvaldības praksi, un budžeta un darbības plānu parakstīšanu, kas nodrošina lielāku autonomiju apvienojumā ar lielāku pārskatatbildību un uzraudzību.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TD-C17-i01: Publisko finanšu pārvaldības informācijas sistēmas

    Investīcijas mērķis ir īstenot saistīto publisko finanšu pārvaldības reformu, lai uzlabotu publisko finanšu kvalitāti un ilgtspēju. Investīcija ir būtiska 2015. gada Budžeta ietvarlikuma pilnīgai un efektīvai īstenošanai.

    Investīciju veido papildu apakšinvestīcijas, kurām kopā būtu jāveicina publisko ieņēmumu un izdevumu integrēta pārvaldība. Pirmkārt, apakšinvestīcijas ir vērstas uz informācijas tehnoloģiju risinājumiem, kas ļauj uzraudzīt valdības darījumus, pamatojoties uz procesu digitalizāciju, grāmatvedības automatizāciju un integrāciju Finanšu ministrijas centrālajās sistēmās– tas sekmē budžeta plānošanu, uzraudzību un pārskatatbildību. Minētais ietver tādu informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādi, kas ļauj integrēti pārvaldīt Valsts kasi ar Valsts grāmatvedības struktūras starpniecību, kā arī atbalstīt valsts budžeta sagatavošanu un vidēja termiņa budžeta plānošanu, ieviešot programmu budžeta plānošanu un ievērojot uzkrājumu grāmatvedības sistēmu. Otrkārt, papildu uzlabojumi ir paredzēti arī centralizētā iepirkuma informācijas sistēmās, kā arī publisko transportlīdzekļu un nekustamā īpašuma pārvaldībā.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

    Investīcija TD-C17-i02: Nodokļu un muitas pārvaldes informācijas sistēmu modernizācija saistībā ar lauku īpašumu nodokļiem

    Investīcijas mērķis ir virzīt uz priekšu visu to procesu digitalizāciju, kas saistīti ar lauku īpašuma aplikšanu ar nodokļiem, jo īpaši saistīto informāciju – kartēšanu un saistītās iezīmes (piemēram, kultūraugi un ekonomiskais potenciāls) – un iepriekšējas aizpildīšanas ieviešanu attiecībā uz konkrētiem deklarējošiem pienākumiem.

    Investīciju veido vairākas apakšinvestīcijas, proti: i) īpašuma matricu atbalsta informācijas digitalizācija; ii) informācijas tehnoloģiju infrastruktūras stiprināšana digitalizētas īpašuma informācijas saglabāšanai; iii) konsultāciju un vizualizēšanas mehānismu izstrāde attiecībā uz īpašuma matricām; iv) informācijas sistēmas izstrāde, lai atbalstītu lauku īpašumu vienkāršotu kadastrālo novērtējumu; v) ģeodatu informācijas pārvaldības risinājuma izstrāde; vi) iepriekšējas aizpildīšanas pakalpojumi deklaratīviem pienākumiem (jo īpaši attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļiem un īpašiem darījumiem, kam piemēro zīmognodevu).

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TD-C17-i03: Sociālā nodrošinājuma dienestu digitālā pārkārtošanās

    Investīcijas mērķis ir paātrināt Sociālā nodrošinājuma dienestu digitalizāciju, lai padarītu tos lietotājiem draudzīgākus, veicinātu efektivitāti un ierobežotu krāpšanu un izvairīšanos.

    Investīciju veido pasākumi, lai: i) uzlabotu Sociālā nodrošinājuma dienestu struktūru un organizāciju, pamatojoties uz pamatā esošo informācijas sistēmu uzlabošanu, sociālo pabalstu, sociālo iemaksu, krāpšanas novēršanas, informācijas pārvaldības un maksājumu kanālu jomā; ii) izstrādātu un ieviestu jaunu attiecību modeli, ar kuru paredzēts integrēt dažādos mijiedarbības kanālus starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un Sociālā nodrošinājuma dienestiem, izmantojot vispārēju kanālu pieeju; iii) pielāgotu Sociālā nodrošinājuma dienestu darba vietas, lai nodrošinātu elastīgāku darba režīmu, piemēram, tāldarbu; iv) ieviestu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, kuras pamatā ir mākoņdatošanas risinājumi, kam ir potenciāls atbalstīt veiktspēju un sadarbspēju; v) pārskatītu iekšējos procesus un apmācītu Sociālā nodrošinājuma dienestu darbiniekus, lai atbalstītu iepriekš minēto investīciju un strukturālo pārmaiņu netraucētu īstenošanu.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Q.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    17.1

    TD-C17-r32

    T

    Pabeigt jaunu valsts centrālās publiskā iepirkuma sistēmas iepirkuma modeļu izstrādi un īstenošanu, kā paredzēts publiskās pārvaldes kopīgo pakalpojumu struktūras stratēģiskajā plānā 2020.–2023. gadam

     

    Skaits

    0

    10

    4. cet.

    2022

    Pārskatīto pamatnolīgumu un līgumu slēgšanas modeļu skaits, lai: i) veicinātu administratīvo vienkāršošanu; ii) pastiprinātu uzraudzības un kontroles mehānismus; iii) veicinātu rentabilitātes un racionalizācijas apsvērumus; iv) paplašinātu to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas centralizētais iepirkums; v) veicinātu sadarbību starp iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām.

    17.2

    TD-C17-r32

    M

    Valsts grāmatvedības struktūras pamatā esošo tiesību aktu stāšanās spēkā

    Valsts grāmatvedības struktūras pamatā esošo tiesību aktu stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Sekundāro tiesību aktu (un/vai administratīvo pamatnostādņu) stāšanās spēkā, lai reglamentētu, kurus konkrētus ieņēmumu un izdevumu posteņus iekļauj valsts grāmatvedības struktūras budžetā, pilnībā ievērojot 2015. gada Budžeta pamatlikuma 49. un 55. pantu.

    17.3

    TD-C17-r32

    M

    Vispārējās valdības budžeta un finanšu izpildes uzraudzības modeļa pabeigšana un apstiprināšana

    Vispārējās valdības budžeta un finanšu izpildes uzraudzības modeļa pabeigšana un apstiprināšana

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Finanšu ministrijas pabeigts un apstiprināts modelis vispārējās valdības budžeta un finanšu izpildes kontrolei un uzraudzībai, pilnībā ievērojot 2015. gada Budžeta ietvarlikuma noteikumus un valsts pārvaldes grāmatvedības standarta uzkrājumu principus. 

    17.4

    TD-C17-r32

    M

    Programmas budžeta plānošanas izmaksu modeļa pieņemšana

    Tiesību aktu pieņemšana attiecībā uz programmas budžeta plānošanas izmaksu modeli

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Sekundāro tiesību aktu (un/vai administratīvo pamatnostādņu) pieņemšana, lai noteiktu izmaksu aprēķināšanas un uz sniegumu balstīto rādītāju ievērošanas uzraudzības principus, kas noteikti katrai budžeta programmai un sabiedriskajai kārtībai, lai tie stātos spēkā līdz 2027. gada 1. ceturksnim.

    17.5

    TD-C17-r32

    M

    Mehānismu īstenošana izdevumu pārskatīšanas integrēšanai regulārajā budžeta procesā, tostarp efektivitātes ietaupījumu ex post novērtējums

    Ziņojums par izdevumu pārskatīšanas iekļaušanu regulārajā budžeta procesā un to ex post novērtējums

     

     

     

    4. cet.

    2024

    Izdevumu pārskatīšanai izstrādā strukturālu un institucionālu sistēmu, lai tos pilnībā integrētu ikgadējā budžeta procesā un Portugāles vidēja termiņa budžeta sistēmā.

    Šis process ietver diagnostiku, risinājumu izstrādi un tāda modeļa definēšanu, kas ļauj radīt efektivitātes pieaugumu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, veicinot izdevumu pārskatīšanu paplašināšanu, attiecinot to uz citām vispārējās valdības nozarēm, un atbrīvojot resursus digitālajai un zaļajai pārejai, izmantojot efektivitātes pieaugumu.

    Papildus izdevumu pārskatīšanas integrēšanai ikgadējā budžeta procesā tām veic efektīvus ikgadējus ex post novērtējumus, lai pārliecinātos par sasniegto efektivitātes pieaugumu. Tas var ietvert kopīgu pakalpojumu plašāku izmantošanu un centralizētu publisko iepirkumu, kura pamatā ir tehnoloģisko platformu un kopīgu resursu izmantošana.

    17.6

    TD-C17-r32

    M

    Jaunās pārvaldības līguma veidnes stāšanās spēkā saskaņā ar jauno stimulu/sankciju sistēmu valsts uzņēmumu pārvaldībai

    Jaunā pārvaldības līguma parauga stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2021

    Stājas spēkā jaunais pārvaldības līguma paraugs, kas jāparaksta ar valsts vadītājiem, kuri iecelti valsts uzņēmumu direktoru padomēs, lai palielinātu atbildību un pārskatatbildību publisko līdzekļu pārvaldībā, izmantojot jaunu uz sniegumu vērstu stimulu/sodu sistēmu.

    17.7

    TD-C17-r32

    M

    Jaunā finanšu stāvokļa un valsts uzņēmumu darbības rezultātu analīzes un atklāšanas modeļa stāšanās spēkā

    Jaunā ziņojuma stāšanās spēkā, kurā sīki izklāstīta valsts uzņēmumu finansiālā situācija un darbības rezultāti

     

     

     

    4. cet.

    2022

    Stājas spēkā jaunais ziņojums, kurā regulāri un savlaicīgi ir sīki izklāstīts valsts uzņēmumu finansiālais stāvoklis un darbības rezultāti, iekļaujot finanšu datus, kas savākti, izmantojot jauno valsts uzņēmumu sektora informācijas sistēmu.

    17.8

    TD-C17-r32

    T

    Valsts uzņēmumu budžeta un darbības plānu skaits, ko konsekventi apstiprinājis finanšu ministrs un attiecīgais(-ie) nozaru ministrs(-i)

     

    Skaits

    74

    136

    4. cet.

    2025

    Savlaicīgi novērtēt valsts uzņēmumu budžetu un darbības plānus. Tie ir trīs gadu stratēģiskie pārvaldības plāni, kuros valsts uzņēmumi nosaka un risina sarunas ar finanšu ministru un attiecīgo(-ajiem) ministru(-iem) par galvenajiem darbības virzieniem, pakalpojumu portfeli, cilvēkresursiem, investīciju plānu, palīdzības darbības līmeni un ekonomikas un finanšu pārskatu trīs gadu periodam, kā arī izskaidro efektivitātes un produktivitātes pieaugumu, kas nodrošinās to finansiālo ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā.

    17.9

    TD-C17-i01

    M

    Valsts grāmatvedības struktūras izveides pabeigšana

    Valsts grāmatvedības struktūras izveides pabeigšana

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Pabeigt valsts grāmatvedības struktūras izveidi, pilnībā ievērojot 2015. gada Budžeta ietvarlikuma 49. un 55. pantu.

    17.10

    TD-C17-i01

    M

    Informācijas sistēmas darbības uzsākšana, lai pārveidotu un īstenotu budžeta procesu, iekļaujot programmu budžeta plānošanu

    Informācijas sistēmas darbības uzsākšana budžeta procesa pārveidošanai un īstenošanai

     

     

     

    4. cet.

    2024

    Informācijas sistēmas darbības uzsākšana, lai nodrošinātu, ka visas vispārējās valdības struktūras budžeta/grāmatvedības informāciju sniedz saskaņā ar jaunajiem formātiem, kas noteikti 2015. gada Budžeta ietvarlikumā, tostarp attiecībā uz jaunām budžeta programmām, kuru pamatā ir darbības rezultāti.

    17.11

    TD-C17-i01

    M

    Atbalsta informācijas sistēmas ieviešana jaunajam budžeta un finanšu kontroles modelim

    Darbojas informācijas sistēma

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Atbalsta informācijas sistēmas darbības uzsākšana, lai nodrošinātu budžeta/grāmatvedības informācijas kontroli un uzraudzību saskaņā ar jaunajiem formātiem, kas noteikti 2015. gada Budžeta ietvarlikumā un ko veic visas vispārējās valdības struktūras.

    17.12

    TD-C17-i01

    T

    Pabeigt valsts centralizētās publiskā iepirkuma sistēmas informācijas sistēmu modernizāciju un vienkāršošanu

     

    Skaits

    0

    11

    4. cet.

    2024

    Modernizētu un vienkāršotu valsts centralizētās publiskā iepirkuma sistēmas informācijas sistēmu skaits, lai: i) veicinātu administratīvo vienkāršošanu; ii) pastiprinātu uzraudzības un kontroles mehānismus; iii) veicinātu rentabilitātes un racionalizācijas apsvērumus; iv) paplašinātu to preču un pakalpojumu sarakstu, uz kuriem attiecas centralizētais iepirkums; v) veicinātu sadarbību starp iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām. Šā mērķa sasniegšanu mēra pēc ekspluatācijā esošo jauno informācijas sistēmu skaita.

    17.13

    TD-C17-i01

    T

    Pabeigt valsts transportlīdzekļu informācijas sistēmu modernizāciju

     

    Skaits

    0

    2

    2. cet.

    2026

    Tādu jaunu informācijas sistēmu skaits, kas darbojas, lai uzskaitītu un uzraudzītu valstij piederošus transportlīdzekļus.

    17.14

    TD-C17-i01

    M

    Pabeigt drošības operāciju centra izveidi

    Drošības operāciju centra izveides pabeigšana

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Pabeigt drošības operāciju centra izveidi, lai palielinātu informācijas drošību un piekļuvi datiem, kā arī īstenotu drošības politiku un kiberdrošības risinājumus.

    17.15

    TD-C17-i02

    M

    Pabeigt pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (IMI) 1. parauga deklarācijas iepriekšēju aizpildīšanu, pamatojoties uz Nodokļu un muitas dienesta rīcībā esošajiem datiem

    Pabeigt pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (IMI) 1. parauga deklarācijas iepriekšēju aizpildīšanu

     

     

     

    2. cet.

    2022

    Datu apmaiņa starp Nodokļu un muitas pārvaldi un pašvaldībām, lai iepriekš aizpildītu pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa 1. parauga deklarāciju (”Imposto Municipal sobre Imóveis”, IMI), izmantojot esošo informāciju par īpašumiem attiecīgajās informācijas sistēmās.

    17.16

    TD-C17-i02

    M

    Tādas informācijas sistēmas galīgās versijas nodrošināšana un darbībspēja, kas atbalsta lauku īpašumu vienkāršotu novērtēšanu

    Tādas informācijas sistēmas galīgās versijas nodrošināšana un darbībspēja, kas atbalsta lauku īpašumu vienkāršotu novērtēšanu

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Informācijas sistēmas nodrošināšana, lai atbalstītu lauku īpašumu vienkāršotu novērtēšanu kā papildu pasākumu šāda veida īpašuma vispārējai pārvērtēšanai.

    17.17

    TD-C17-i02

    T

    Pabeigt augsnes un klimata raksturojumu un lauku īpašumu ekonomiskā potenciāla novērtējumu

     

    %

    0

    90

    4. cet.

    2025

    Portugāles kontinentālās daļas lauku apvidu procentuālā daļa, kuras augsnes un klimata raksturojums un ekonomiskā potenciāla novērtējums tiek pabeigts, papildinot to ar ģeodatu informācijas pārvaldības risinājuma izstrādi.

    17.18

    TD-C17-i03

    T

    Segurança Social Direta tīmekļa vietnes funkcionalitātes paplašināšana, pievienojot piecus jaunus tiešsaistes pakalpojumus

     

    Skaits

    3

    8

    4. cet.

    2025

    Segurança Social Direta tīmekļa vietnei pievienoto jauno tiešsaistes pakalpojumu skaits, lai paplašinātu tās funkcijas, proti: i) informācijas sistēma tehniskai palīdzībai tiesām – civiltiesiskās aizbildnības process un veicināšanas un aizsardzības process; ii) papildu pabalsti – paziņojums par bezdarbnieka statusu; iii) ģimenes pabalsti – pārvērtēšana; iv) subsīdijas sakarā ar darbības apturēšanu; v) pārdzīvojušā laulātā pensija. Mērķis ir palielināt Segurança Social Direta relatīvo nozīmi visos saziņas kanālos ar sociālo nodrošinājumu, ņemot vērā 360° redzējuma plāna ieviešanu.

    17.19

    TD-C17-i03

    T

    Par 80 % samazināt vidējo dienu skaitu, kas vajadzīgs, lai piešķirtu uz iemaksām balstītus sociālos pabalstus tiem, kuru vidējais piešķiršanas laiks pārsniedz 10 dienas

     

    Skaits

    109

    22

    4. cet.

    2025

    Par 80 % samazināt vidējo dienu skaitu, kas vajadzīgs, lai piešķirtu uz iemaksām balstītus sociālos pabalstus tiem, kuru vidējais piešķiršanas laiks pārsniedz 10 dienas, pateicoties uzlabojumiem, kas ieviesti Segurança Social Direta tīmekļa vietnē (attiecībā uz vecuma pensijām pensionāriem, kuri veic uz iemaksām balstītu karjeru tikai Portugālē).

    17.20

    TD-C17-i03

    T

    Inteliģentu uzraudzības modeļu ieviešana krāpšanas novēršanas atbalstam, pamatojoties uz mašīnmācīšanās procesiem

     

    Skaits

    0

    2

    4. cet.

    2025

    Jānodrošina un jāievieš divi inteliģentas uzraudzības modeļi, kuros izmanto mašīnmācīšanās procesus. Divi izveidojamie un ieviešamie modeļi ir šādi: i) prognozējošs modelis, kas var iezīmēt pārbaudāmās struktūras, pamatojoties uz mācību algoritmu rezultātiem, izmantojot vēsturiskos datus no Sociālā nodrošinājuma informācijas sistēmas uzraudzības informācijas apakšsistēmas, lai veiktu mērķtiecīgākas uzraudzības darbības ar mazākiem operatīvajiem centieniem un pārliecinošākiem rezultātiem, uzlabojot uzraudzības sistēmas efektivitāti un lietderību un izmantojot citus informācijas avotus; ii) riska indeksu modelis sociālo pabalstu saņēmējiem.

    R. KOMPONENTS NR. 18 Ekonomiskais taisnīgums un darījumdarbības vide

    Šis komponents risina problēmu, ko rada Portugāles tiesu sistēmas neefektivitāte, kā arī vēl atlikušās nepilnības darījumdarbības licencēšanā. Administratīvo un nodokļu procedūru ilgums pēdējos gados ir uzlabojies, taču joprojām ir viens no lielākajiem ES, un neizskatīto lietu skaits joprojām ir salīdzinoši liels. Darījumdarbības videi traucē arī nodrošinājuma un bankrota tiesību zemā efektivitāte un smagnējas licencēšanas procedūras dažās nozarēs.

    Komponenta mērķis ir stiprināt un padarīt efektīvākas attiecības starp iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar valsti, kā arī samazināt slogu un sarežģītību, kas kavē darījumdarbību un ietekmē produktivitāti. Tajā risināti divi ilgstoši neatrisināti jautājumi: šķēršļi darījumdarbības licenču iegūšanai un neefektivitāte tiesu sistēmā, kā arī paradigmas “digitāls pēc definīcijas” pieņemšana tiesu sistēmā un tās veicināšana licencēšanas procedūrās gan attiecībā uz tiesu darbību, gan attiecībā uz mijiedarbību ar ieinteresētajām personām.

    Šā komponenta mērķis ir risināt dažādas problēmas, kas apzinātas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos (2019. un 2020. gada 4. konkrētai valstij adresētais ieteikums), proti, atlikušos trūkumus maksātnespējas procedūru un administratīvo un nodokļu tiesu jomā, un risināt jautājumu par licencēšanas prasībām uzņēmumiem, vienlaikus pievēršoties reglamentēto profesiju regulējumam (kas arī ir iekļauts tajos pašos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos), lai gan tas attiecas tikai uz maksātnespējas procesa administratoru profesiju (reglamentēto profesiju problēma ir aplūkota komponentā nr. 6). Komponents arī palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt investīcijas uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    R.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r33: Ekonomiskais taisnīgums un darījumdarbības vide

    Reforma ietver investīcijām licencēšanas jomā likto šķēršļu identificēšanu, lai samazinātu procesuālo neefektivitāti un izmantotu priekšrocības, ko sniedz digitalizācija un sadarbspēja starp pakalpojumiem, īstenojot principu “tikai vienreiz”, kas ir galvenais reformas mērķis darījumdarbības vides jomā. Paredzams, ka izmaiņas tiesiskajā regulējumā, ar ko likvidē šādus šķēršļus, stāsies spēkā 2025. gada trešajā ceturksnī.

    Tieslietu jomā reformas mērķis ir palielināt administratīvo un nodokļu tiesu efektivitāti, izveidojot tiesisko regulējumu, kas veicina ārpustiesas izlīgumus, izveidojot tiesisko regulējumu brīvprātīgai administratīvai arbitrāžai un izveidojot specializētas palātas augstākajās tiesās, savukārt maksātnespējas regulējuma pārskatīšana ietver maksātnespējas procesa administratoru lomas stiprināšanu, aizdevēja tiesību stiprināšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu un obligātu daļēju sadalījumu konkrētos gadījumos.

    Turklāt paredzētā reforma nodrošina juridisko pamatu procesu un procedūru digitalizācijai visā tiesu sistēmā, arī tiesu ekspertīzes un kriminālizmeklēšanas jomā.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

    Investīcija TD-AP-C18-i1: Ekonomiskais taisnīgums un darījumdarbības vide

    Investīcijas mērķis ir nodrošināt Portugāles tiesu IT sistēmu digitālo pārkārtošanos un noturību. Tās nolūks ir tiesu iestādēs un reģistratūrās integrēt paradigmu “digitāls pēc definīcijas”, arī attiecībā uz mijiedarbību ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

    Digitālā pārkārtošanās ir atspēriena punkts šai investīcijai, kura koncentrējas uz tiesu sistēmu, un tā ir sadalīta piecās kopās:

    -tādu tiesu sistēmas digitālo platformu izstrāde un īstenošana (aptverot visas tiesas), kuru mērķis ir veicināt visu tiesas procesu un procedūru digitalizāciju un izmantot priekšrocības, ko sniedz efektivitātes pieaugums, lai risinātu pašreizējo neizskatīto lietu uzkrāšanos. Turklāt tiek izstrādātas jaunas saskarnes mijiedarbībai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

    -digitālo platformu izstrāde iedzīvotājiem un uzņēmumiem (ietverot datu migrāciju), jaunu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana tiešsaistē un dažu pakalpojumu pilnīgas dematerializācijas nodrošināšana. Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt integrētas pakalpojumu platformas uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā to dzīves ciklā, tostarp visās dažādajās reģistratūrās (nekustamais īpašums, transportlīdzekļi, valstspiederība, komercreģistri un sodāmības reģistri, patentu reģistrācija un pārbaude);

    -digitālās platformas kriminālizmeklēšanai un kriminālistikai, izstrādājot un modernizējot informācijas sistēmas un nodrošinot savienojumus ar Eiropas tīkliem,

    -zināšanu pārvaldības platformu izstrāde un īstenošana tieslietu jomā, arī kopīgu pakalpojumu platformas un dokumentu pārvaldības izveide, statistikas un rādītāju apkopošanas platformas izstrāde, valodas vienkāršošana saziņā un digitālie pakalpojumi mijiedarbībā ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem (ieskaitot elektroniskus paziņojumus);

    -tehnoloģiju infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana, ieskaitot datu centru, negadījumu novēršanas/atgūšanās mehānismu, digitālos arhīvus, atvērto datu platformu, digitālās identitātes pārvaldību, kā arī tieslietu jomas digitālā kontaktcentra un palīdzības dienesta izveide.

    Šī investīcija ir ciešā sinerģijā ar komponentu Nr. 19 “Digitālā valsts pārvalde”, īstenojot paradigmu “digitāls pēc definīcijas” un nodrošinot saskaņotību ar Nacionālo kiberdrošības stratēģiju un Mākoņdatošanas stratēģiju.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    R.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    18.1

    TD-C18-r33

    M

    Specializētu palātu izveide administratīvajās un augstākajās nodokļu tiesās

    Specializētu palātu izveide administratīvajās un augstākajās nodokļu tiesās

     

     

     

    Q1

    2023

    Specializētu palātu izveide administratīvajās un nodokļu augstākajās tiesās: parasti administratīvie spriedumi, sociālie administratīvie spriedumi, publiskā iepirkuma spriedumi, parastie spriedumi nodokļu jomā, nodokļu piedziņas un administratīvo pārkāpumu spriedumi

    18.2

    TD-C18-r33

    M

    Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai veicinātu strīdu izšķiršanu tiesā un ārpustiesas kārtībā

    Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai veicinātu strīdu izšķiršanu tiesā un ārpustiesas kārtībā

    Q1

    2023

    Tāda tiesiskā režīma stāšanās spēkā, ar ko izveido likumā noteiktu veicināšanas sistēmu tiesvedības izbeigšanai ar izlīgumu tiesā un ārpustiesas kārtībā

    18.3

    TD-C18-r33

    M

    Maksātnespējas un atveseļošanās pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

    Maksātnespējas un atveseļošanās pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

     

     

     

    2. cet.

    2024

    Pārskatītā tiesiskā regulējuma attiecībā uz uzņēmumu maksātnespēju un glābšanu stāšanās spēkā, lai paātrinātu šīs procedūras un tās pielāgotu “digitālam pēc noklusējuma”, tostarp

    a) maksātnespējas kodeksa pārskatīšana, lai optimizētu maksātnespējas procedūras, atspoguļojot arī Direktīvas 2019/1023 transponēšanu un tīri elektroniskas procedūras izveidi;

    b) uzticēt maksātnespējas administratoram uzdevumu izstrādāt likvidācijas plānu ar noteiktiem termiņiem, lai atbrīvotos no maksātnespējīgā parādnieka mantas;

    c) vienkāršot saistību pārbaudes procedūru un prasījumu secību maksātnespējas procesā, uzticot maksātnespējas administratoram pienākumu kopā ar atzīto prasījumu sarakstu iesniegt priekšlikumu par to sarindošanu, ļaujot tiesnesim apstiprināt abus dokumentus vienošanās gadījumā un neapstrīdēšanas gadījumā, tādējādi ļaujot elastīgākai procedūrai;

    d) obligāta daļēja sadalījuma noteikšana, ja maksātnespējīgā parādnieka manta ir daļa no ieņēmumiem, kas gūti, likvidējot aktīvus, kuru vērtība ir 10 000,00 EUR vai vairāk un kuru īpašumtiesības netiek apstrīdētas un procedūra nevar veikt galīgo sadalījumu;

    e) nodrošinājuma tiesību pirmpirkuma režīma pārskatīšana hipotēkas (Código Civil) gadījumā;

    f) samazināt ierobežojumus maksātnespējas procesa administratoru darbībai;

    g) ierobežojumu atcelšana uzaicinājuma posmā, parasti nosaka juridisko personu elektroniskos pakalpojumus, jo īpaši maksātnespējas procedūrās (CPC);

    h) specializēto palātu izveide un darbība augstākajās tiesās komerclietās.

    ESE procedūras un to pielāgošana “digitāls pēc noklusējuma”, tostarp

    18.4

    TD-C18-r33

    M

    Tiesību aktu kopuma par licencēšanas šķēršļu likvidēšanu stāšanās spēkā

    Tiesību aktu kopuma par licencēšanas šķēršļu likvidēšanu stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2025

    Tiesību aktu par licencēšanas šķēršļu likvidēšanu stāšanās spēkā, kas noteikti ar atbildīgo valdības locekļu kopīgu rīkojumu izveidotās darba grupas ziņojumā

    18.5

    TD-C18-i01

    M

    Modernizēta IT sistēma kriminālizmeklēšanai

    Darbojas modernizēta IT sistēma kriminālizmeklēšanai

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Modernizētas IT sistēmas kriminālizmeklēšanai darbības uzsākšana. Modernizācija ietver saskarņu ieviešanu un pārtveršanas sistēmu modernizāciju, kā arī sadarbspējas nodrošināšanu ar Eiropas un starptautiskajiem partneriem.

    18.6

    TD-C18-i01

    M

    “Uzņēmums 2.0” informācijas sistēma

    Darbojas “Uzņēmums 2.0” informācijas sistēma

     

     

     

    Q1

    2024

    Sāk darboties informācijas sistēma “Uzņēmums 2.0”, kas ir jauna platforma, kurā iekļauta informācija par uzņēmumu darbības ciklu (izveide, pārvaldība un izbeigšana).

    18.7

    TD-C18-i01

    M

    Jauna informācijas sistēma tiesu un prokuratūras digitālajai pārveidei

    Jauna informācijas sistēma ekspluatācijā esošo tiesu un prokuratūras digitālajai pārveidei

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Jaunas informācijas sistēmas ieviešana elektroniskai tiesvedībai. Jaunā informācijas sistēma ir pieejama aptuveni 400 tiesās un prokuratūras vienībās, lai izskatītu elektronisku tiesvedību, kas aptver visas jurisdikcijas, procesuālos posmus (tostarp izmeklēšanu) un tiesu iestādes, un to izmanto tiesneši, prokurori, tiesu ierēdņi un pārstāvji. Visa tiesas saziņa ar ieinteresētajām personām tiek digitalizēta.

    18.8

    TD-C18-i01

    M

    Jaunā tehnoloģiju plāna īstenošana

    Jaunā tehnoloģiju plāna īstenošana

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Jaunā tehnoloģiju plāna īstenošana attiecībā uz tieslietu iekārtām un infrastruktūrām, sākot darboties šādiem komponentiem:

    a) jauns datu centrs;

    b) atvērto datu platforma tiesiskumam;

    c) informācijas pārvaldības sistēma visām juridiskajām personām;

    d) digitālās identitātes pārvaldība;

    e) sistēma konfiscēto aktīvu atgūšanai un pārvaldībai tiesvedībā.

    18.9

    TD-C18-i01

    M

    Zināšanu pārvaldības platformas tieslietu jomā

    Darbojas zināšanu pārvaldības platformas tieslietu jomā

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Šādu zināšanu pārvaldības platformu darbības uzsākšana:

    a) kopīgie atbalsta pakalpojumi

    b) statistika un rādītāji

    c) informācijas pārvaldības platforma (dokumentu pārvaldības sistēma)

    S. KOMPONENTS NR. 19 Digitālā valsts pārvalde

    Šis Portugāles atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmu saistībā ar nepieciešamību nodrošināt labākus, vienkāršākus un digitalizētākus sabiedriskos pakalpojumus. Lai gan Portugālei ir labas iespējas attiecībā uz digitālo pakalpojumu sniegšanu, sadrumstalotība un prasību dublēšanās joprojām ir galvenie šķēršļi efektīvai un uz klientu orientētai valsts pārvaldei. Šā komponenta mērķis ir risināt šīs problēmas.

    Komponenta mērķis ir uzlabot sabiedriskos pakalpojumus, veicinot tehnoloģisko risinājumu izmantošanu un stiprinot tuvumu vienkāršākas, drošas, efektīvas un lietderīgas piekļuves nodrošināšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem, samazinot blakusizmaksas. Turklāt tā mērķis ir veicināt valsts pārvaldes efektivitāti, modernizāciju, inovāciju un iespēju palielināšanu, stiprināt tās noturību, uzlabot civildienesta ierēdņu prasmes un palielināt valsts un publiskās pārvaldes ieguldījumu ekonomikas un sociālās izaugsmes un attīstības veicināšanā.

    Šis komponents ir vērsts uz paradigmas “digitāls pēc definīcijas” un principa “tikai vienreiz” īstenošanu Portugāles valsts pārvaldē, vienlaikus ieguldot darbaspēka prasmju pilnveidē.

    Šis komponents palīdz īstenot šādus konkrētai valstij adresētos ieteikumus:

    -prioritāte izaugsmi veicinošiem izdevumiem (2019. un 2020. gada 1. konkrētai valstij adresētais ieteikums), izmantojot digitalizācijas radītos efektivitātes ieguvumus;

    -iedzīvotāju prasmju līmeņa uzlabošana (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums) attiecībā uz civildienestu;

    -investīciju koncentrēšana uz digitālo pārkārtošanos (2020. gada 3. konkrētai valstij adresētais ieteikums), ieguldot transversālās un nozaru publiskās pārvaldes sistēmās; kā arī

    -samazināt regulatīvo un administratīvo slogu uzņēmumiem (2019. gada 4. konkrētai valstij adresētais ieteikums), vienkāršojot un padarot efektīvākas attiecības starp uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, jo īpaši īstenojot principu “tikai vienreiz”.

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    S.1.    Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r34: Digitāli, vienkārši, iekļaujoši un droši publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem

    Reformas mērķis ir ieviest paradigmu “digitāls pēc definīcijas” sabiedrisko pakalpojumu jomā, padarīt to vairāk orientētu uz lietotāju, palielinot pieejamību un samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tostarp paļaujoties uz mākoņpakalpojumu izmantošanu.

    Reforma ietver pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka ir ieviests digitālajai pārejai nepieciešamais tiesiskais regulējums, jo īpaši vienotās digitālās vārtejas un vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanai, izmantojot koordinētu procesu starp publiskā sektora struktūrām, kas nostiprinātas valsts pārvaldes digitālās pārveides stratēģijā un rīcības plānā 2021.–2023. gadam un 2024.–2026. gadam, vienlaikus īstenojot nepieciešamos informācijas drošības pasākumus, tostarp tos, kas attiecas uz kiberdrošību.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. septembrim.

    Reforma RE-r35: Valsts pārvaldes funkcionālā un organizatoriskā reforma

    Šīs reformas mērķis ir pārstrukturēt un racionalizēt publiskos pakalpojumus, lai veicinātu mūsdienīgu un efektīvāku valsts pārvaldi, izmantojot arī sinerģijas, kas izriet no reformas TD-r34 īstenošanas. Pašlaik centrālās valdības departamentos vērojama izkliedētība un dublēšanās, kas izraisa pakalpojumu atkārtošanos ministrijās, un augsts darba izpildes modeļu neelastīguma līmenis publiskajā sektorā, kas balstās uz stingrām komandķēdēm un noved pie nevajadzīgas birokrātiskas pieejas.

    Ar šo reformu pārskata valsts un publiskās pārvaldes darbības modeli kopumā, lai uzlabotu sinerģiju un izmantotu tehnoloģiju radītās iespējas. Tas ietver kopējo un kopīgo pakalpojumu centralizāciju, pievēršanos izkliedētībai un redundancei centrālās valdības departamentos, nozaru tiešās un netiešās valsts pārvaldes struktūru pienācīgu specializāciju pēc speciālo zināšanu jomām, valdības darbības atbalsta kritiski svarīgo funkciju specializāciju, koncentrējot valdības birojus vienā fiziskā telpā un veicinot iekšējo revīziju un salīdzinošo novērtēšanu, pievēršoties procesa efektivitātei, pastāvīgiem uzlabojumiem un augstākās vadības prakses izplatīšanai valsts pārvaldes struktūrās. Šo reformu īsteno, izveidojot misijas struktūru (darba grupu), lai veiktu diagnostiku un definētu centrālo valsts dienestu reorganizācijas plānu, ko finansēs saskaņā ar TD-C19-i07.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

    Reforma RE-r36: Valsts pārvalde, kas iespēcināta, lai radītu sabiedrisko vērtību

    Šīs reformas mērķis ir uzlabot civildienesta ierēdņu prasmes, tostarp viņu digitālās prasmes, un tā īsteno jaunus darba modeļus (proti, tāldarbu). Šī reforma atbilst komponentā Nr. 6 paredzētajiem pasākumiem.

    Šī reforma, kas atspoguļota 2020. gada jūlija Valsts un valsts pārvaldes inovācijas un modernizācijas stratēģijā, stiprina vadības un apmācības struktūru ierēdņiem un vadību, izveidojot mācību pasākumu koordinācijas struktūru (Instituto Nacional de Administração), kas īstermiņā/vidējā termiņā pārvalda gan tādu padziļinātu apmācību veicināšanu kā vadības prasmes, datu zinātne, specializācijas kursi, gan padziļinot Qualifica AP programmu, lai uzlabotu civildienesta ierēdņu kvalifikācijas līmeni. Vienlaikus šīs reformas mērķis ir izmantot tāldarba potenciālu civildienestā.

    Tā ir cieši saistīta ar investīciju TD-C19-i07 “Valsts pārvaldes iespēcināšana”, kas paredz digitālo spēju uzlabošanas programmas, profesionālās prakses programmas, augstākā un vidējā līmeņa vadītāju apmācību un ierēdņu prasmju uzlabošanu kopumā.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 30. jūnijam.

    Investīcija TD-C19-i01: Publisko un konsulāro dienestu pārveide

    Šīs investīcijas mērķis ir īstenot digitālo paradigmu ieinteresēto personu un Portugāles valsts pārvaldes iestāžu mijiedarbībā, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu birokrātiju. Tās mērķis ir arī palielināt konsulāro pakalpojumu efektivitāti un nodrošināt Ārlietu ministrijas pakļautībā esošo struktūru digitālo pārkārtošanos.

    Ar šo pasākumu reformē publisko un konsulāro pakalpojumu klientu apkalpošanas centru, ieviešot universālu reaģēšanas spēju (vienota digitālā vārteja, zvanu centrs un personīgie pakalpojumi) apvienojumā ar transversālas pārvaldības sistēmu, izmantojot mākoņdatošanas sniegtās priekšrocības un 5G tīklu izmantošanu, lai ieviestu jauninājumus, uzlabotu kvalitāti un mazinātu asimetriju sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Šī investīcija ietver arī jaunu Espaços cidadão un Lojas do Cidadão izveidi jaunās energoefektīvās telpās.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    Investīcija TD-C19-i02: Ilgtspējīgi elektroniskie pakalpojumi 

    Šīs investīcijas mērķis ir sniegt nepieciešamo administratīvo atbalstu iepriekšējām investīcijām, un tā mērķis ir stiprināt datu valorizāciju un izmantošanu, ko veic publiskie dienesti, stiprināt sadarbspēju un datu kopīgošanu, kā arī sadarbspēju ar ārējām struktūrām un pārrobežu sadarbību (savienojums ar Eiropas vienoto datu portālu).

    Šīs investīcijas pamatā ir TD-r34 reforma valsts pārvaldes datu ekosistēmas koordinētas pārvaldības izveidē, ietverot drošus identifikācijas risinājumus, datu piekļuves kontroles mehānismus un statistikas informāciju. Tā veicina valsts iestāžu savākto datu atkalizmantošanu, īstenojot vienreizējas iesniegšanas principu, paļaujoties uz IT sistēmu sadarbspēju un integrāciju, un paplašinot elektroniskās identifikācijas risinājumu izmantošanu. Turklāt tā veicina atklātos datus un datu pieejamību pētniecības nolūkos, vienlaikus veicinot datu zinātnes prasmes.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    TD-C19-i03: Vispārējā kiberdrošības satvara stiprināšana

    Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot tiešsaistes datu informācijas drošības standartus un procedūras. Investīcija ir saistīta ar investīcijām TD-C19-i01 un TD-C19-i02.

    Šā pasākuma mērķis ir uzlabot valstu iespējas kiberdrošības un informācijas drošības jomā un radīt fiziskus un tehnoloģiskus apstākļus jauna kiberdrošības un informācijas drošības koordinācijas modeļa īstenošanai un darbības uzsākšanai. Tas ietver četrus pasākumus:

    -palielināt spēju veidošanu kiberdrošības un informācijas drošības jomā, izveidojot kompetenču centrus MVU un publiskās pārvaldes kiberdrošības risinājumu izstrādei;

    -uzlabot informācijas aprites cikla pārvaldības drošību, attīstot valsts kriptogrāfijas spējas un kontroli pār klasificētu informāciju;

    -īstenot valsts kiberdrošības pamatprincipu ietvarstruktūru (saskaņā ar reformu TD-r34), izveidojot valsts kiberdrošības sertifikācijas sistēmu, tostarp struktūru akreditāciju (saskaņojot un izmantojot komponentā nr. 16 iekļautos pasākumus); kā arī

    -radīt fiziskus un tehnoloģiskus apstākļus jaunā kiberdrošības un informācijas drošības koordinācijas modeļa darbības uzsākšanai (ar pilnībā pilnvarotām attiecīgajām jaunajām iestādēm).

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    TD-C19-i04: Efektīva, droša un kopīga kritiskā digitālā infrastruktūra

    Šīs investīcijas mērķis ir palielināt kritisko digitālo infrastruktūru, proti, ārkārtas situāciju un drošības sakaru tīklu, kā arī valdības datortīkla (RING) noturību.

    Šī investīcija ir paredzētas valdības IT tīklam, uzlabo valsts ārkārtas sakaru tīkla un valsts iekšējās drošības tīkla pārklājumu un kapacitāti un pārskata drošības spēku informācijas sistēmu un procesu arhitektūru. Tas iekļauj:

    -tehnoloģiju sistēmu atjaunošanu robežu pārvaldībai un kontrolei, policijas un tiesu iestāžu sadarbībai;

    -darbības centru projektu 112 – atjauninājums, lai ņemtu vērā jaunos standartus (jaunā 112 paaudze);

    -valsts iekšējā drošības tīkla projektu – IT arhitektūras sistēmu un tehnoloģisko rīku atbilstība un jauna datu centra izveide un darbība;

    -Valsts ārkārtas sakaru tīkla (SIRESP) projektu – investīcija ietver SIRESP zemes infrastruktūras (pamata) tehnoloģiju izmaiņu veicināšanu no E1 uz IP (interneta protokols), ar SIRESP saistīto informācijas sistēmu katastrofu seku novēršanas centra izveidi, kā arī herca staru ierīkošanu dažos tīkla objektos, aizstājot vara un optisko šķiedru savienojumus, lai nodrošinātu dublēšanas sistēmu;

    -kopīgu pakalpojumu ieviešanu drošības spēkos un dienestos, pārklāšanās novēršanu tehniskajos procesos, kopīgu sistēmu izveidi un darbības izmaksu samazināšanu; kā arī

    -RING – Valdības IT tīkla pārvaldības centra tehnoloģiskās infrastruktūras un informācijas sistēmu atjaunošanu un attīstību, darbinieku apmācību, integrētas multivides sistēmas nodrošināšanu un drošas sakaru sistēmas un pārvaldību.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    TD-C19-i05: Madeiras valsts pārvaldes digitālā pārkārtošanās

    Šīs investīcijas mērķis ir panākt noturīgāku valsts pārvaldi, padarot digitālās tehnoloģijas pieejamas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

    Šī investīcija atbilst pieejai, kas pieņemta investīcijās TD-C19-i01 līdz i03, kuru mērķis ir modernizēt kritisko infrastruktūru un IT arhitektūru, darīt digitālos rīkus pieejamus atbilstoši valsts pārvaldes un iedzīvotāju vajadzībām, uzlabot cilvēkresursu (jo īpaši digitālo prasmju jomā), sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un sadarbspēju un savienojamību. Ar šo pasākumu reģiona valsts pārvaldei nodrošina infrastruktūru, rīkus, pakalpojumu sadarbspēju un zinātību, lai nodrošinātu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar reformu TD-r34 un investīciju TD-C19-i03 kiberdrošības prasībām.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

    TD-C19-i06: Azoru salu publiskās pārvaldes digitālā pārkārtošanās

    Šīs investīcijas mērķis ir atbalstīt publiskā sektora digitālo pārkārtošanos un samazināt administratīvo slogu, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu labākus sabiedriskos pakalpojumus.

    Šis pasākums atbalsta sabiedrisko pakalpojumu digitālo pārkārtošanos, arī izmantojot universālo pieeju, paļaujoties uz sadarbspējīgiem digitālajiem pakalpojumiem, kuros darījumu pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē. Tā pārveido sabiedrisko pakalpojumu, lai nodrošinātu vienkāršākus un dinamiskākus pakalpojumus, un uzlabo tehnoloģiskos apstākļus darbvietu dematerializēšanai civildienestā, nodrošinot virtuālu darba vidi un personāla apmācību (piemēram, digitālās prasmes, pārvaldība un kopdarbs). Lai nodrošinātu datu drošību, izveido kiberdrošības operāciju centru.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    TD-C19-i07: Valsts pārvalde, kas iespēcināta, lai radītu sabiedrisko vērtību

    Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt, ka civildienestam ir nepieciešamās zināšanas, jo īpaši attiecībā uz vadības prasmēm un tehnoloģijām, lai sabiedrībai sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus.

    Šīs investīcijas mērķis ir izstrādāt mācību piedāvājumu valsts pārvaldes darbiniekiem un vadītājiem, veicināt talantu piesaisti, piedāvājot stažēšanās programmas, un veicināt tāldarbu. Jo īpaši tas ietver digitālās pamattehnoloģijas, augstāku un padziļinātu vadības apmācību, kā arī ierēdņu vispārējo apmācību un kvalifikācijas celšanu.

    Šis pasākums ietver arī publiskās pārvaldes kompetenču centra izveidi plānošanas, politikas un prognozēšanas jomā, lai stiprinātu spējas atbalstīt sabiedriskās politikas noteikšanu un īstenošanu, politikas izvērtēšanu un prognozēšanu.

    Turklāt, kā minēts reformā TD-r35, ar šo investīciju izveido misiju struktūru, lai atbalstītu sabiedrisko pakalpojumu reorganizāciju.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

    S.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    19.1

    TD-C19-i01

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas pieejami vienkāršotā un saskaņotā veidā pa dažādiem kanāliem

     

    Skaits

    0

    5

    4. cet.

    2022

    To pakalpojumu skaits, kas reģistrēti uzlabotajā Vienību un pakalpojumu katalogā un ir pieejami pa vairākiem kanāliem: Vienotais digitālo pakalpojumu portāls, kontaktcentrs, Lojas do Cidadão /Espaços Cidadão.

    Šis rādītājs nozīmē pārveidot šos pakalpojumus saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu un darīt tos pieejamus, izmantojot universālo pieeju.

    19.2

    TD-C19-i01

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas pieejami vienkāršotā un saskaņotā veidā pa dažādiem kanāliem

     

    Skaits

    5

    25

    Q1

    2026

    To pakalpojumu skaits, kas reģistrēti uzlabotajā Vienību un pakalpojumu katalogā un ir pieejami pa vairākiem kanāliem: Vienotais digitālo pakalpojumu portāls, kontaktcentrs, Lojas do Cidadão /Espaços Cidadão.

    Šis rādītājs nozīmē pārveidot šos pakalpojumus saskaņā ar vienreizējas iesniegšanas principu un darīt tos pieejamus, izmantojot universālo pieeju.

    19.3

    TD-C19-i01

    M

    Ieviests jauns konsulārās pārvaldības modelis

    Ieviests jauns konsulārās pārvaldības modelis

     

     

     

    Q1

    2026

    Jaunā konsulārās pārvaldības modeļa pilnīga īstenošana:

    i) dematerializēti konsulārie pakalpojumi, kas ir pieejami ārvalstniekiem/ārvalstniekiem, digitalizējot 80 % no Ārlietu ministrijas sniegtajiem pakalpojumiem;

    ii) Centro de Atendimento konsulārā darbība, kas pieejama vismaz 15 valstīs.

    19.4

    TD-C19-i02

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas ir droši pieejami, izmantojot elektronisko identitāti un ievērojot vienreizējas iesniegšanas principu

     

    Skaits

    0

    5

    3. cet.

    2022

    Iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo digitālo publisko pakalpojumu skaits, kas atkārtoti izmanto IRP katalogā pieejamos datus (pieejams iap.gov.pt), uz kuriem attiecas elektroniskā identitāte (pēc pakalpojumu pieprasījuma) un personas datu kontroles sistēma valsts pārvaldē, un atklāto datu publicēšana tīmekļa vietnē www.dados.gov.pt.

    19.5

    TD-C19-i02

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas ir droši pieejami, izmantojot elektronisko identitāti un ievērojot vienreizējas iesniegšanas principu

     

    Skaits

    5

    25

    Q1

    2026

    To digitālo publisko pakalpojumu skaits, kas pieejami iedzīvotājiem un uzņēmumiem, atkārtoti izmantojot IRP katalogā pieejamos datus (pieejami iap.gov.pt vietnē, uz kuriem attiecas elektroniskā identitāte (pēc pakalpojumu pieprasījuma) un personas datu kontroles sistēma valsts pārvaldē, un publicējot atklātos datus vietnē www.dados.gov.pt.

    19.6

    TD-C19-i02

    T

    Teritoriālā informācijas infrastruktūra

     

     Skaits

     0

     150

    Q1

    2026

    To datu avotu skaits, kas integrēti teritoriālajā informācijas infrastruktūrā, kura aptver mājokļu, demogrāfisko, sociālo un ekonomisko informāciju. Datu avoti ietver administratīvos un apsekojumu mikrodatus (parasti individuālā vai organizācijas/uzņēmuma līmenī), kurus pakāpeniski integrē Portugāles Statistikas sistēmā (izmantojot savu valsts datu infrastruktūru), sākot ar sociālo nodrošinājumu, nodokļu iestādi un vairākām valsts pārvaldes struktūrām valdības izglītības, nodarbinātības, veselības un tiesiskuma jomās un pēc iespējas paplašinot aptvertos gadus (gada vai vairākgadu informācija). Katru datu avotu (pārraidi) stabilizē, apstrādā un analizē, lai tas būtu gatavs iekļaušanai un statistikas informācijas sagatavošanai visdetalizētākajā līmenī, jo īpaši reģionālajā dimensijā.

    19.7

    TD-C19-i03

    T

    IT speciālistu apmācība kiberdrošības un informācijas drošības spēju stiprināšanai

     

    Skaits

    0

    9 800

    Q1

    2026

    To IT speciālistu skaits, kas apmācīti septiņu jaunizveidotu kiberdrošības kompetenču centru tīklā. Centri nodrošina padziļinātas prasmes kiberdrošības un informācijas drošības jomā, izmantojot apmācību un prakses programmas Valsts kiberdrošības centrā (CNCS) valsts pārvaldes IKT darbiniekiem (klātienes vai attālinātas mācības).

    19.8

    TD-C19-i03

    T

    Portugāles kriptogrāfiskā risinājuma pieņemšana valsts iestādēs

     

    Skaits

    0

    150

    Q1

    2026

    To valsts iestāžu skaits, kurām ir nodrošināts kriptogrāfisks aprīkojums, kas atbilst juridiskajām prasībām [Resolução do Conselho de Ministros, n.º 16/96, de 22 de março - Instruções para a Segurança Nacional, Segurança das Telecomunicações (SEGNAC 3), Capítulo 3 / Resolution of the Council of Ministers, no. 16/96, 22th March - Instructions for National Security, Telecommunications Security (SEGNAC 3), Chapter 3].

    19.9

    TD-C19-i03

    T

     

     

    Skaits

    0

    47

    Q1

    2026

    Valsts pārvaldes jauno struktūru skaits, uz kurām attiecas valsts kiberdrošības sistēma (sk. reformu TD-r34). Šīm struktūrām ir jāizstrādā kiberdrošības rādītāji, jāīsteno valsts un ES kiberdrošības tiesiskais regulējums, tostarp ar atbilstības novērtēšanas struktūru un jaunu revidentu starpniecību, kā arī nosakot un uzraugot sadarbības un informācijas apmaiņas pārvaldības modeli zināšanu un informācijas drošības jomā.

    Valsts kiberdrošības sistēmas īstenošana

    19.10

    TD-C19-i03

    M

    Kiberdrošības un informācijas drošības iestāžu izveides pabeigšana

    Kiberdrošības un informācijas drošības iestāžu izveides pabeigšana

     

     

     

    Q1

    2026

    Celtniecības darbu pabeigšana un aprīkojuma uzstādīšana ar atbilstošiem tehnoloģiskiem un drošības nosacījumiem triju kiberdrošības un informācijas drošības iestāžu ēkai.

    19.11

    TD-C19-i04

    T

    Droša mobilo sakaru sistēma valdības darbiniekiem

     

    %

    0

    95

    2. cet.

    2022

    To valdības sektorā nodarbināto procentuālā daļa, kuriem ir piekļuve drošai balss, ziņojumapmaiņas un videosakaru sistēmai.

    19.12

    TD-C19-i04

    M

    Kritisko digitālo infrastruktūru modernizācijas pabeigšana

    Valsts iekšējās drošības tīkla un Valsts sakaru ārkārtas tīkla modernizācijas pabeigšana

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Kritiski svarīgu digitālo infrastruktūru modernizācijas pabeigšana:

    i) papildu spēju īstenošanas valsts iekšējās drošības tīklā, tostarp augsta datu apstrādes jauda, noturība un drošība, īstenošana 60 % apmērā:

    ii) Valsts sakaru ārkārtas tīkla pilna teritoriālā pārklājuma, jaudas un pārklāšanās īstenošana 55 % apmērā.

    19.13

    TD-C19-i04

    M

    Kritisko digitālo infrastruktūru modernizācijas pabeigšana

    Valsts iekšējās drošības tīkla un Valsts sakaru ārkārtas tīkla modernizācijas pabeigšana

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Kritiski svarīgu digitālo infrastruktūru modernizācijas pabeigšana:

    i) papildu jaudas ieviešana valsts iekšējās drošības tīklā, tostarp augsta datu apstrādes jauda, noturība un drošība:

    ii) tādu jaunu tehnoloģisko arhitektūru, sistēmu un rīku ieviešana, kas spēj nodrošināt viedas automatizācijas un sarežģītības iespējas;

    iii) Valsts sakaru ārkārtas tīkls: pilnīga teritoriāla aptvēruma panākšana, kapacitātes un pārklāšanās uzlabošana

    19.14

    TD-C19-i04

    M

    Drošības spēku un dienestu IT sistēmas modernizācija

    Drošības spēku un dienestu IT sistēmu modernizācija

     

     

     

    4. cet.

    2024

    Drošības spēku un dienestu IT sistēmu modernizācija:

    a) atjaunoto SEF IT sistēmu darbības uzsākšana (robežu pārvaldība un kontrole, policijas un tiesu iestāžu sadarbība un kopējā Eiropas patvēruma sistēma)

    b) kopīgi drošības spēku un dienestu IT pakalpojumi

    19.15

    TD-C19-i04

    M

    Stiprināt valdības IT tīkla pārvaldības centru (RING)

    Stiprināt valdības IT tīkla pārvaldības centru (RING)

     

     

     

    Q1

    2026

    Mērķis ir stiprināt RING, modernizējot piecas RING kritiskās tehnoloģiskās infrastruktūras (ugunsmūra aizsardzība; skaitļošana, glabāšana un dublēšana; VoIP telefonija; videokonferences; lietojumprogrammu ekosistēma un mākoņdatošana) un galveno informācijas sistēmu attīstības uzlabošana

    19.16

    TD-C19-i05-RAM

    T

    Publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem, apmeklētājiem un uzņēmumiem ARM

     

    Skaits

    0

    5

    2. cet.

    2025

    Iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo jauno vienkāršoto digitālo publisko pakalpojumu skaits

    19.17

    TD-C19-i05-RAM

    M

    Kritiskās infrastruktūras modernizācija un sabiedrisko pakalpojumu datora arhitektūra ARM

    Kritiskās infrastruktūras modernizācija un sabiedrisko pakalpojumu datora arhitektūra ARM

     

     

     

    2. cet.

    2025

    Pabeigt digitālo pāreju ARM valsts pārvaldē, tostarp:

    - 5G un optiskās šķiedras ieviešana ARM

    - mobilais meža ugunsgrēku kontroles uzraudzības centrs

    - reģionālās publiskās pārvaldes esošo datu centru centralizācija un atjaunošana

    - kiberdrošības arhitektūras īstenošana (sk. r34)

    - savienojamība reģionālās publiskās pārvaldes ēkās

    - digitālās mobilitātes rīki publiskā sektora darbiniekiem

    - digitālā apmācība publiskā sektora darbiniekiem

    - publisko finanšu pārvaldības IT sistēmas nodrošināšana

    - valsts īpašuma apsaimniekošanas sistēmas nodrošināšana

    - ARM tiesu sistēmas sadarbspēja ar valstu IT sistēmām

    - projekts “SMART AP

    19.18

    TD-C19-i06-RAA

    M

    ARA reģionālās publiskās pārvaldes digitalizācija

    ARA reģionālās publiskās pārvaldes digitalizācija

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Piecu projektu pabeigšana:

    - APR+ pieejama, iekļaujoša un atvērta valsts pārvalde

    - APR+ enerģiskāki publiskie pakalpojumi

    - APR+ Proactiva

    - mobilais portāls reģionālajai valsts pārvaldei

    - APR+, kas ir piemērots nākotnei

    19.19

    TD-C19-i07

    T

    Stažēšanās programma absolventiem

     

    Skaits

    0

    1 500

    4. cet.

    2023

    To absolventu skaits, kuri ir apmeklējuši valsts pārvaldes prakses programmu, kas izveidota saskaņā ar Resolução do Conselho de Ministros n.° 11/2021

    19.20

    TD-C19-i07

    T

    Publisko pakalpojumu darbinieki tāldarbā

     

    %

    0

    25

    4. cet.

    2023

    To darba ņēmēju procentuālā daļa, kuriem ir ar tāldarbu saderīgas funkcijas un kuri strādā tāldarbā

    19.21

    TD-C19-i07

    T

    Valsts pārvaldes darbinieku apmācība

     

    Skaits

    0

    114  000

    Q1

    2026

    Apmācības dalībnieku skaits šādās spēju veidošanas programmās:

    - Programma de Capacitação Digital

    - uzlabota un augstākā izglītība vadībā

    - Lojas do Cidadão/Espaços Cidadão apmācība

    - Qualifica AP programma

    - PlanAPP — plānošanas un prognozēšanas prasmju projekts

    19.22

    TD-C19-r34

    M

    Valsts pārvaldes digitālās pārveides tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

    Valsts pārvaldes digitālās pārveides tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

     

     

     

    3. cet.

    2021

    Valsts pārvaldes digitālās pārveides tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā:

    i) stratēģija un transversālais rīcības plāns valsts pārvaldes digitālajai pārveidei un

    ii) tiesību aktu kopums (tostarp noteikumi par CNCS) par valsts kiberdrošības satvaru, pamatojoties uz Likumu Nr. 46/2018

     

    19.23

    TD-C19-r35

    M

    Valsts pārvaldes reorganizācijas tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā

    Valsts pārvaldes reorganizācijas tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā

     

     

     

    4. cet.

    2023

    Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai īstenotu centrālās valsts pārvaldes funkcionālās un organizatoriskās izmaiņas, pamatojoties uz Estrutura de missão ziņojumu, kas izveidots ar Ministru padomes rezolūciju

    19.24

    TD-C19-r36

    M

    Valsts administrācijas institūta izveide, I.P.

    Valsts administrācijas institūta izveide, I.P. ar tiesību aktu

     

     

     

    2. cet.

    2021

    Instituto Nacional de Administração, IP Izveide ar tiesību aktu, kas ļauj nodrošināt apmācību valsts pārvaldei

    F. KOMPONENTS NR. 20 Digitālā skola

    Portugālē 2019. gadā bija zemāki par Eiropas vidējiem rādītājiem attiecībā uz interneta ikdienas izmantošanu (65 %), tiešsaistes publisko pakalpojumu izmantošanu (41 %) un IKT speciālistu izmantošanu darba tirgū (2,4 %) (Eurostat dati/digitālo prasmju novērošanas centrs) un attiecībā uz šiem rādītājiem noteica vērienīgus mērķus līdz 2025. gadam (attiecīgi 80 %, 75 % un 5 %). IKT speciālistu vidū darba tirgū 18,3 % bija sievietes, bet vīrieši – 81,7 % (Eurostat dati).

    Komponenta mērķi ir radīt apstākļus Portugāles pamatizglītības un vidējās izglītības sistēmas inovācijām izglītības, pedagoģijas un vadības jomā. To panāk, attīstot skolotāju, skolēnu un skolu darbinieku digitālās prasmes, integrējot digitālās tehnoloģijas dažādās mācību programmu jomās un nodrošinot piemērotu aprīkojumu. Paredzams, ka tas savukārt veicinās digitālo pārkārtošanos un iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

    Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu uzlabot iedzīvotāju prasmju līmeni, jo īpaši viņu digitālo pratību (2019. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums), un atbalstīt digitālo tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai (2020. gada 2. konkrētai valstij adresētais ieteikums).

    Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar NBK tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

    T.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

    Reforma RE-r37: Digitālās izglītības reforma

    Pasākuma mērķi ir izstrādāt jaunu digitālu pieeju izglītībai, izmantojot pašreizējo valsts izglītības politiku, jo īpaši autonomijas un elastīguma sistēmu mācību programmās. Šīs reformas mērķis ir ieviest kvalitatīvu lēcienu digitālo tehnoloģiju pedagoģiskajā izmantošanā un to integrēšanā zināšanu iegūšanas procesā. Reformas mērķis ir arī mazināt atstumtības risku un nelabvēlīgos apstākļus mācību procesos, samazinot sociālo un izglītības nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi digitālajām tehnoloģijām. Digitālās izglītības reforma ir vērsta uz izglītības kopienu (skolēniem, mācībspēkiem un darbiniekiem, kas nav mācībspēki).

    Reforma ietver pasākumus, lai nodrošinātu, ka 95 % skolotāju publiskajā izglītības tīklā saņem apmācību par pamatprasmēm vai padziļinātām digitālajām prasmēm, tostarp par digitālo tehnoloģiju integrēšanu mācību programmā.

    Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TD-C20-i01: Digitālā pārkārtošanās izglītībā

    Investīcijas mērķi ir šādi: i) likvidēt šķēršļus kvalitatīva interneta pieejamībai skolu vidē; ii) atcelt ierobežojumus attiecībā uz tehnoloģisko un digitālo iekārtu integrētu izmantošanu un novērst specializēta aprīkojuma trūkumu digitālo prasmju attīstīšanai un stimulēt karjeras turpināšanu STEAM, lai veicinātu meiteņu un zēnu vienlīdzīgu līdzdalību; iii) novērst digitālo izglītības resursu nepietiekamo izmantošanu mācību procesā un novērtēšanas procesā; iv) pārvarēt izglītības sistēmas vadības un informācijas sistēmu izkliedētību un neefektivitāti, pārskatot un atjauninot skolu pārvaldības un administrācijas metodoloģiju un procesus.

    Šo investīciju veido šādi pasākumi.

    -Paplašināt skolu savienojamību, paplašinot paplašinātā izglītības tīkla interneta savienojamību no 40 līdz 300 Gb/s, savienojot sākumskolas un vidusskolas ar paplašināto izglītības tīklu un nodrošinot tām vismaz 1 Gb/s savienojamību un paplašinot vietējo tīklu ar vidēji 40 jauniem piekļuves punktiem katrai skolai.

    -Nodrošinot 600 000 datoru skolēniem un skolotājiem, modernizējot mācību telpu projicēšanas aprīkojumu (40 000 projektoru) un nodrošinot skolām digitālās izglītības laboratorijas, kas aprīkotas ar progresīvām izglītības tehnoloģijām, piemēram, 3D printeriem un izglītības robotiem (1 300).

    -Jaunu digitālo izglītības resursu izstrāde un pieņemšana (95 % mācību priekšmetu pamatizglītības un vidējās izglītības programmās, tostarp fiziskā audzināšana un sports), tostarp novērtējuma testu digitalizācija.

    -Nodrošināt skolām “vienotu identitātes sistēmu”, lai pārvaldītu skolu kopienu, saskaņotu un integrētu izglītības vadības informācijas sistēmas un nodrošinātu vadību ar piemērotiem IT risinājumiem, 15 000 dažādu aprīkojumu (starp datoriem, skeneriem un printeriem), lai panāktu efektīvāku un pārredzamāku izglītības sistēmas darbību, tostarp skolu izdevumu racionalizāciju.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TD-C20-i02-RAA: Digitālā izglītības (Azoru salas)

    Pasākuma mērķi ir nodrošināt piekļuvi digitālo tehnoloģiju izmantošanai, veicināt vienlīdzīgas iespējas un būtiski uzlabot mācīšanās līdzekļus saskaņā ar Eiropas Savienības Digitālās izglītības rīcības plānu.

    Šī investīcija ietver izglītības kopienas digitālo prasmju attīstības veicināšanu gan studentiem, gan skolotājiem un ietver mērķtiecīgas darbības šādās jomās.

    -Aprīkojums: 24 900 jaunas mobilās IT iekārtas pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp sekošana jauninājumiem un programmatūrai un aprīkojuma nodrošināšanai skolas līmenī ar vismaz 330 jauniem interaktīviem ekrāniem, 100 jaunām specializētajām laboratorijas iekārtām, 100 jauniem 3D printeriem, 150 jauniem videoprojektoriem un 150 jauniem izglītības robotiem.

    -Digitālās izglītības resursi: izglītības resursu digitalizācija ar mērķi sasniegt 100 % skolēnu Azoru salu autonomajā reģionā, izmantojot digitālās rokasgrāmatas.

    -Digitālās prasmes: 24 mācību moduļi skolotājiem un skolu personālam.

    -Savienojamība: darbības, kuru mērķis ir uzlabot Azoru salu autonomā reģiona skolu savienojamību līdz vismaz 1 Gb/s.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    Investīcija TD-C20-i03-RAM: Paātrināt ARM izglītības digitalizāciju

    Pasākuma mērķis ir Madeiras autonomajā apgabalā izveidot proaktīvāku, novatoriskāku, iekļaujošāku, autonomāku, taisnīgāku un atvērtāku izglītības sistēmu.

    Investīciju veido kvalitatīvas mācīšanās, apmācības un kvalifikācijas nodrošināšana, bērnu un skolēnu sagatavošana 21. gadsimta izaicinājumiem, tostarp digitālajai pārejai, ar īpašiem pasākumiem šādās jomās.

    -Digitālie izglītības resursi un aprīkojums: “Digitālo rokasgrāmatu” projekta mērķis ir nodrošināt vairākus digitālos izglītības resursus dažādos formātos un dažādās tipoloģijās (animācijas, simulācijas, trīsdimensiju video vai citi), nodrošināt aprīkojumu (tabletes) un piekļuvi digitālajām mācību grāmatām. Tā visiem skolēniem katru gadu (15 410 skolēni) ietver: 1 planšetdators, 1 virtuālās skolas pieejas licence, derīga katram mācību gadam; 1 individuāla un nenododama licence katras skolas rokasgrāmatas digitālajai versijai, kas pieņemta mācībām.

    -Savienojamība un aprīkojums skolām: mērķis ir nodrošināt skolas ar “Inovatīvas mācību vides” (25 “Inovatīvās vides māceklības” telpas; 22 “Makerspace” laboratorijas; 15 vietas bērnu aprūpes mācībām; 20 “Inovatīvas telpas” – pamatojoties uz Snoezelen telpas koncepciju 55 — veicināt iekļautību un digitālo pratību, ar programmu “Izglītības inovāciju centri plānošanai un robotizācijai” (pa vienam katrai skolai) un uzlabot skolu savienojamību (vismaz 1 Gb/s).

    -Digitālās prasmes: piedāvājot mācību pasākumus skolotājiem un pedagogiem.

    Investīcijas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

    T.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts/

    Nosaukums

    Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

    Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

    Indikatīvais pabeigšanas termiņš

    Apraksts un katra atskaites punkta un mērķrādītāja skaidra definīcija

    Mērķrādītājs

    Mērvienība

    Pamatlīnija

    Mērķis

    Ceturksnis

    Gads

    20.1

    TD-C20-r37

    T

    Digitālo prasmju apmācība skolotājiem un personālam, kas nav mācībspēks, publiskajā izglītības tīklā

     

    %

     0

    95

    4. cet.

    2025

    Procentuālā daļa skolotāju publiskajā izglītības tīklā, kuri saņem apmācību par pamatprasmēm vai padziļinātām digitālajām prasmēm, tostarp (skolotājiem) par digitālo tehnoloģiju integrēšanu mācību programmā.

    20.2

    TD-C20-i01

    M

    Līgumu parakstīšana par atsevišķu datoru iegādi skolēniem un skolotājiem

    Parakstītie līgumi 

    4. cet.

    2021

    Līgumu parakstīšana par 600 000 jaunu klēpjdatoru iegādi pasniedzējiem un skolēniem

    20.3

    TD-C20-i01

    T

    Datori skolēnu un skolotāju individuālai lietošanai

     

    Skaits

    450 000

    1 050  000

    4. cet.

    2022

    Klēpjdatoru skaits, kas tiek izsniegti skolotājiem un skolēniem valsts pamatskolās un vidusskolās

    20.4

    TD-C20-i01

    T

    Sākumskolu un vidusskolu savienojamības uzlabošana

     

    %

    0

    95

    4. cet.

    2023

    To pamatskolu un vidusskolu procentuālā daļa kontinentālajā Portugālē, kuras 1) ir savienotas ar 300 Gbps Paplašināto izglītības tīklu ar savienojumu vismaz 1 Gb/s; un 2) ir vietējie skolu tīkli ar vismaz 40 Wi-Fi piekļuves punktiem.

    20.5

    TD-C20-i01

    T

    Digitālās izglītības laboratorijas uzstādītas

     

    Skaits

    0

    1 300

    4. cet.

    2023

    Tādu jaunu digitālās izglītības laboratoriju skaits, kas uzstādītas pamatskolās un vidusskolās kontinentālajā Portugālē un kam ir specializētas projektu iekārtas, piemēram, robotikas komplekti, 3D printeri, mērīšanas un testēšanas iekārtas, dažādi rīki, izstrādes un simulācijas moduļi, elektroniskie komponenti, lāzera ierakstīšanas un griešanas mašīnas u. c., lai izstrādātu un pavairotu eksperimentālo datoru, programmēšanas un robotikas klubus.

    20.6

    TD-C20-i01

    T

    Klases ar jaunu projicēšanas aprīkojumu

     

    Skaits

    0

    40 000

    4. cet.

    2023

    Klašu skaits pamatskolās un vidusskolās ar jaunām projicēšanas iekārtām

    20.7

    TD-C20-i01

    T

    Skolu pārvaldības stiprināšana

     

    %

    30

    95

    4. cet.

    2024

    To pamatskolu un vidusskolu procentuālā daļa kontinentālajā Portugālē, kuras 1) ir pieņēmušas vienoto identitāšu sistēmu; 2) savienojumā ar Izglītības ministrijas izglītības vadības informācijas sistēmām un 3) pieņēma skolu 360 sistēmu, tostarp 15 000 datoru piegādi skolu pārvaldības pasākumiem.

    20.8

    TD-C20-i01

    T

    Digitālās izglītības resursi

     

    %

    0

    95

    4. cet.

    2025

    To mācību priekšmetu procentuālā daļa pamatizglītības un vidējās izglītības programmās, tostarp fiziskā audzināšana un sports, attiecībā uz kuriem ir pabeigta digitālo izglītības resursu radīšana.

    20.9

    TD-C20-i01

    T

    Digitālie testi un eksāmeni skolās

     

    %

    0

    95

    4. cet.

    2025

    To skolas testu un eksāmenu procentuālā daļa, kas ir digitalizēti.

    20.10

    TD-C20-i02-RAA

    T

    Masveida atvērtie tiešsaistes kursi skolotājiem un vecākiem ARA

     

     Skaits

     0

    4. cet.

    2022

    Masveida atvērto tiešsaistes kursu (MOOC) skaits, kas izveidoti, lai veicinātu digitālo prasmju attīstību skolas izglītībai un tālmācībai, tostarp mācību materiālu un digitālo kompetenču iepirkuma portāla nodrošināšana. MOOC ir pieejami tiešsaistē un brīvi pieejami skolotājiem un vecākiem.

    20.11

    TD-C20-i02-RAA

    T

    Jauni klēpjdatori un planšetdatori ARA skolām

     

     Skaits

     0

    24 900 

    4. cet.

    2025

    Jaunu klēpjdatoru un planšetdatoru skaits pirmskolas, 1. un 2. cikla un vidējās izglītības vajadzībām, tostarp RAM atmiņas atjaunināšana un programmatūra

    20.12

    TD-C20-i02-RAA

    M

    ARA skolu digitālais aprīkojums un digitālie izglītības resursi

    Digitālo iekārtu un digitālo izglītības resursu piegāde ARA skolām 

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Pabeigt šādu digitālo iekārtu izplatīšanu Azoru salu autonomā reģiona skolām:

    vismaz 1 Gb/s interneta pieslēgums 95 % skolu, 330 jauni interaktīvie ekrāni, 100 jaunas specializētas laboratorijas iekārtas, 100 jauni 3D printeri, 150 jauni videoprojektori, 150 jauni izglītības roboti. Turklāt visas skolas piedāvā digitālās rokasgrāmatas visiem skolēniem.

    20.13

    TD-C20-i02-RAA

    T

    Masveida atvērtie tiešsaistes kursi skolotājiem un vecākiem ARA

     

     Skaits

    24 

    4. cet.

    2025

    Masveida atvērto tiešsaistes kursu (MOOC) skaits, kas izveidoti, lai veicinātu digitālo prasmju attīstību skolas izglītībai un tālmācībai, tostarp mācību materiālu un digitālo kompetenču iepirkuma portāla nodrošināšana. MOOC ir pieejami tiešsaistē un brīvi pieejami skolotājiem un vecākiem.

    20.14

    TD-C20-i03-RAM

    T

    Digitālās rokasgrāmatas 2. un 3. cikla skolēniem un vidusskolēniem

     

    Skaits

     0

    5 120

    4. cet.

    2022

    To skolēnu skaits pamatizglītības un vidējās izglītības 2. un 3. ciklā, kuriem mācību gada laikā bija piekļuve ARM digitālās rokasgrāmatas komplektam un kuri to izmantoja.

    20.15

    TD-C20-i03-RAM

    T

    Skolu savienojums ARM

     

    %

     0

    95

    4. cet.

    2024

    Tādu ARM pamatskolu un vidusskolu procentuālā daļa, kuras ir pieslēgtas ARM strukturētajam Wi-fi tīklam ar interneta pieslēgumu vismaz 1 Gb/s katrai skolai

    20.16

    TD-C20-i03-RAM

    T

    Digitālās rokasgrāmatas 2. un 3. cikla skolēniem un vidusskolēniem ARM

     

    Skaits

     5 120

    15 410

    Q4

    2025

    To skolēnu skaits pamatizglītības un vidējās izglītības 2. un 3. ciklā, kuriem mācību gada laikā bija piekļuve ARM digitālās rokasgrāmatas komplektam un kuri to izmantoja.

    20.17

    TD-C20-i03-RAM

    T

    Skolotāju apmācība digitālo kompetenču jomā ARM

     

    Skaits

     0

    6 500

    4. cet.

    2025

    Pedagogu un skolotāju skaits no visiem izglītības līmeņiem (no pirmsskolas līdz vidusskolai), kuri piedalījās mācībās par digitālajām un tehnoloģiskajām prasmēm ARM

    20.18

    TD-C20-i03-RAM

    M

    Zinātniskā un tehnoloģiskā aprīkojuma piegāde ARM skolām

    Zinātniskā un tehnoloģiskā aprīkojuma piegāde ARM skolām

     

     

     

    4. cet.

    2025

    Skolas RAM, kas gūst labumu no šādu zinātnisko un tehnoloģisko iekārtu izplatīšanas: robotikas eksperimentu komplekti (129 skolām un 100 pirmsskolas iestādēm); eksperimentālie zinātniskie komplekti (129 skolām); STEAM komplekti (129 skolām); bioloģijas, fizikas un ķīmijas komplekti (35 skolām); polivizuālie/multivides komplekti (40 skolām), 100 jaunas datorzinātnes iekārtas (94 skolām 1. ciklā).

    Turklāt jāizveido 82 inovatīvas mācību vides, lai mācīšanas un mācīšanās procesā varētu izmantot jaunas metodoloģiskās pieejas.

    2. Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

    Portugāles atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir 16 643 679 377 EUR.

    2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

    1.Finanšu iemaksa

    Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

    1.1.Pirmā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    6.13

    RE-C06-r15

    M

    Likuma, ar ko izveido īpašus konkursus par uzņemšanu augstākajā izglītībā, stāšanās spēkā

    5.4

    RE-C05-r12

    M

    Inovācijas programmas lauksaimniecībai apstiprināšana

    5.2

    RE-C05-r11

    T

    Atzīto sadarbības laboratoriju tīkla paplašināšana

    2.19

    RE-C02-r04

    M

    Dekrētlikuma, ar ko apstiprina valsts steidzamo un pagaidu mājokļu plānu tiesisko regulējumu, stāšanās spēkā

    6.14

    RE-C06-r15

    M

    Jaunā tiesiskā regulējuma, kas reglamentē augstākās izglītības iestāžu sadarbību ar valsts pārvaldi un uzņēmumiem, stāšanās spēkā

    7.4

    RE-C07-i01

    M

    Uzņēmumu zonu atlase intervences pasākumiem, lai uzlabotu vides ilgtspēju un digitalizāciju

    19.24

    TD-C19-r36

    M

    Valsts administrācijas institūta izveide, I.P.

    3.20

    RE-C03-r08

    M

    Valsts stratēģijas cīņai pret nabadzību pieņemšana

    5.11

    RE-C05-i03

    M

    Konkursa procedūra pētniecības un inovācijas projektiem

    5.15

    RE-C05-i04-RAA

    M

    Noteikumu pieņemšana par uzņēmumu rekapitalizācijas instrumentu Azoru salās

    5.16

    RE-C05-i04-RAA

    M

    Investīciju politikas pieņemšana uzņēmumu rekapitalizācijas instrumentam Azoru salās

    8.17

    RE-C08-r19

    M

    Tiesiskais regulējums par lauku zemes obligātu lietošanu mežsaimniecības teritorijās

    8.19

    RE-C08-r21

    M

    Likums par integrētas lauku teritoriju ugunsgrēku pārvaldības sistēmas izveidi (SIGIFR)

    12.1

    TC-C12-i01

    M

    Programmas Resineiros vigilantes 2021. gada protokola parakstīšana

    12.5

    TC-C12-r25

    M

    Jaunā vispārējā atkritumu apsaimniekošanas režīma stāšanās spēkā

    14.1

    TC-C14-r29

    M

    Valsts gāzes pārvades tīkla noteikumu un Valsts gāzes sadales tīkla noteikumu stāšanās spēkā

    14.2

    TC-C14 (i01):

    M

    Pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus atjaunojamo energoresursu gāzes ražošanas projektiem

    19.22

    TD-C19-r34

    M

    Valsts pārvaldes digitālās pārveides tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

    1.4

    RE-C01-r02

    M

    Jaunā Dekrētlikuma par garīgo veselību stāšanās spēkā, kurā noteikti garīgās veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas principi

    1.29

    RE-C01-i05-RAM

    M

    Madeiras integrētās tālākās aprūpes pakalpojumu reģionālā modeļa klasifikācijas sistēmas, funkcionālā profila un lietotāju nosūtījumu sistēmas ieviešana

    2.13

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā

    2.14

    RE-C02-i04-RAA

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - renovācija

    3.17

    RE-C03-i05

    M

    Konkursa “Digitālās infrastruktūras veidošana pieejamībai 360°” publicēšana

    3.21

    RE-C03-r06

    M

    Valsts stratēģijas personu ar invaliditāti iekļaušanai 2021.–2025. gadam pieņemšana

    3.22

    RE-C03-r05

    M

    Vienkāršotā sociālā aprīkojuma uzstādīšanas režīma stāšanās spēkā

    3.23

    RE-C03-r07

    M

    Rīcības plānu nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām Lisabonas un Portu aglomerācijās apstiprināšana

    5.1

    RE-C05-r09

    M

    Portugāles tehnoloģiskās un darījumdarbības inovācijas stratēģijas 2030. gadam pamatnostādņu atjaunināšana

    5.3

    RE-C05-r11

    M

    Jaunā tehnoloģiju un inovācijas centru tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

    7.6

    RE-C07-i02

    M

    Līgums parakstīts par 1 autoceļa projektu

    7.13

    RE-C07-i05-RAA

    M

    Parakstīts līgums par 2 ceļu projektiem

    10.1

    TC-C10-r23

    M

    Jūras ministrijas pārskatīto tiesību aktu, kas saistīti ar jūras ekonomikas finansēšanas spēju stiprināšanu un inovāciju ar Zilā fonda starpniecību, stāšanās spēkā

    11.1

    TC-C11-i01

    M

    Pirmais uzaicinājums iesniegt piedāvājumus rūpnieciskās dekarbonizācijas projektiem

    16.13

    TD-C16-i03

    T

    Digitālās inovācijas centri (DIC)

    17.6

    TD-C17-r32

    M

    Jaunās pārvaldības līguma veidnes stāšanās spēkā saskaņā ar jauno stimulu/sankciju sistēmu valsts uzņēmumu pārvaldībai

    20.2

    TD-C20-i01

    M

    Līgumu parakstīšana par atsevišķu datoru iegādi skolēniem un skolotājiem

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 636 139 080

    1.2.Otrā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    1.13

    RE-C01-i01

    M

    Stājas spēkā noteikumi par atsaukšanos uz ārkārtas epizodēm, kas iezīmētas ar baltu, zilu vai zaļu slimnīcu neatliekamās palīdzības dienestos cita veida veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp primārās veselības aprūpes pakalpojumiem

    1.20

    RE-C01-i02

    M

    Noteikumu par reģionālo veselības aprūpes iestāžu finansiālā atbalsta piešķiršanu stāšanās spēkā

    3.24

    RE-C03-i06

    M

    Lisabonas/Portu pašvaldību un vietējo tehnisko vienību nolīgumu parakstīšana, nosakot atbalstāmo pasākumu apjomu.

    8.4

    RE-C08-i02

    M

    Virzība uz BUPi 2.0 platformu

    8.7

    RE-C08-i03

    M

    Primārā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīkla (RPFGC) līguma publicēšana

    9.9

    RE-C09-i02

    M

    Pasākuma plānošanas dokumentācijas publicēšana, pilnībā iekļaujot visus IVN rezultātus un nosacījumus

    15.10

    TC-C15-i04

    M

    Līguma parakstīšana par autobusu ātrgaitas tranzīta līnijas būvniecību starp Praça do Império un Praça Albuquerque Mouzinho Portu

    16.1

    TD-C16-r31

    M

    Valsts kvalifikāciju katalogā iekļautā apmācību satura pārskatīšanas stāšanās spēkā attiecībā uz digitālo prasmju jomas moduļiem un tiesību aktiem vai regulējumu digitālo parakstu un zīmogu radīšanai

    16.2

    TD-C16-i01

    M

    Portugāles digitālās akadēmijas un nodarbinātības un digitālo programmu sākums

    1.6

    RE-C01-r03

    M

    Jaunā pārvaldības līguma parauga stāšanās spēkā

    3.3

    RE-C03-i01

    M

    Atbalsta līguma slēgšanas tiesību piešķiršana veicinātājām struktūrām, lai izveidotu un paplašinātu sociālo iestāžu/sociālo risinājumu tīklu.

    4.1

    RE-C04-i01 

    M

    Kultūras objektu tīkla tehnoloģiskās specifikācijas

    5.18

    RE-C05-i05-RAA

    M

    Azoru salu Lauksaimniecības inovācijas un digitalizācijas programmas publicēšana

    8.14

    RE-C08-i05

    T

    Valsts ārkārtas un civilās aizsardzības iestādes (ANEPC) reģionālo un apakšreģionālo struktūru izveide

    8.15

    RE-C08-i05

    M

    Dabas un mežu saglabāšanas institūta sākotnējā ziņojuma publicēšana, I.P.

    12.2

    TC-C12-i01

    M

    Konsorciju iesniegto projektu apstiprināšana jaunu bioekonomikas produktu, tehnoloģiju un procesu izstrādei tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un dabīgo sveķu nozarē

    17.15

    TD-C17-i02

    M

    Pabeigt pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa (IMI) 1. parauga deklarācijas iepriekšēju aizpildīšanu, pamatojoties uz Nodokļu un muitas dienesta rīcībā esošajiem datiem

    19.11

    TD-C19-i04

    T

    Droša mobilo sakaru sistēma valdības darbiniekiem

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 1 967 365 517

    1.3.Trešā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    2.1

    RE-C02-i01

    T

    Atbalsta programma mājokļu pieejamībai – parakstīta sadarbības vai finansēšanas kārtība

    2.4

    RE-C02-i02

    T

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – Finansējuma nolīgumu parakstīšana attiecībā uz ārkārtas un pārejas mājokļiem

    7.7

    RE-C07-i02

    M

    Parakstīts līgums par 2 ceļu projektiem

    7.9

    RE-C07-i03

    M

    Pirmais ietekmes uz vidi novērtējums pabeigts

    10.5

    TC-C10-i03

    M

    “Daudzfunkcionālās jūras platformas” un “Operāciju centra” līguma parakstīšana

    12.6

    TC-C12-r25

    M

    Pārskatītās valsts zaļā publiskā iepirkuma stratēģijas stāšanās spēkā

    15.1

    TC-C15-i01

    M

    Līguma parakstīšana par Lisabonas metro tīkla paplašināšanu

    15.12

    TC-C15-i05

    M

    Parakstīts līgums par “tīru” autobusu iegādi Sabiedriskā transporta dekarbonizācijas programmas ietvaros

    16.7

    TD-C16-i02

    T

    Izmēģināšanas iekārtas, kas atlasītas valsts izmēģināšanas iekārtu tīklam

    19.4

    TD-C19-i02

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas ir droši pieejami, izmantojot elektronisko identitāti un ievērojot vienreizējas iesniegšanas principu

    1.3

    RE-C01-r01

    T

    Atbildības decentralizācijas procesa pabeigšana veselības aprūpes jomā pašvaldībās

    1.8

    RE-C01-r03

    T

    Jaunu integrēto atbildības centru izveide Valsts veselības dienesta slimnīcās

    1.24

    RE-C01-i03

    M

    Izstrādāt izpratnes veicināšanas un apmācības pasākumus, lai “izveidotu pacientu ceļus” saistībā ar demenci.

    1.32

    RE-C01-i06

    T

    Vietējo informācijas tehnoloģiju tīklu modernizācija

    1.33

    RE-C01-i06

    T

    Televeselības un teleuzraudzības funkciju īstenošana

    2.9

    RE-C02-i03-RAM

    T

    Atbalstīti mājokļi Madeiras autonomajā apgabalā

    3.11

    RE-C03-i03-RAM

    T

    Pabeigti projekti bezpajumtnieku integrācijai.

    4.6

    RE-C04-i02 

    M

    Saber Fazer” tīkla izveide 

    5.5

    RE-C05-i01.01

    T

    Līgumu slēgšana, lai izstrādātu jaunas preces un pakalpojumus attiecīgajās stratēģiskajās jomās (inovācijas programmas).

    5.7

    RE-C05-i01.02

    T

    Līgumu slēgšana, lai izstrādātu jaunas preces un pakalpojumus stratēģiskās jomās, kas saistītas ar mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

    5.9

    RE-C05-i02

    T

    Noslēgti līgumi ar saskarnes struktūrām, tostarp sadarbības laboratorijām – CoLAB 

    6.15

    RE-C06-r16

    M

    Reglamentēto profesiju likuma stāšanās spēkā

    7.1

    RE-C07-i00

    T

    Papildu publiski pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas

    8.18

    RE-C08-r20

    M

    Zemes pārklājuma monitoringa sistēma (SMOS)

    10.8

    TC-C10-i04-RAA

    M

    Būvdarbu publiskā iepirkuma līguma sākums tehniskajam centram MARTEC

    16.14

    TD-C16-i03

    M

    Platformu izveide digitālo rēķinu nosūtīšanai un kiberdrošības, privātuma, izmantojamības un ilgtspējas sertifikācijai

    17.1

    TD-C17-r32

    T

    Pabeigt jaunu valsts centrālās publiskā iepirkuma sistēmas iepirkuma modeļu izstrādi un īstenošanu, kā paredzēts publiskās pārvaldes kopīgo pakalpojumu struktūras stratēģiskajā plānā 2020.–2023. gadam

    17.2

    TD-C17-r32

    M

    Valsts grāmatvedības struktūras pamatā esošo tiesību aktu stāšanās spēkā

    17.3

    TD-C17-r32

    M

    Vispārējās valdības budžeta un finanšu izpildes uzraudzības modeļa pabeigšana un apstiprināšana

    17.7

    TD-C17-r32

    M

    Jaunā finanšu stāvokļa un valsts uzņēmumu darbības rezultātu analīzes un atklāšanas modeļa stāšanās spēkā

    19.1

    TD-C19-i01

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas pieejami vienkāršotā un saskaņotā veidā pa dažādiem kanāliem

    20.3

    TD-C20-i01

    T

    Datori skolēnu un skolotāju individuālai lietošanai

    20.10

    TD-C20-i02-RAA

    T

    Masveida atvērtie tiešsaistes kursi skolotājiem un vecākiem ARA

    20.14

    TD-C20-i03-RAM

    T

    Digitālās rokasgrāmatas 2. un 3. cikla skolēniem un vidusskolēniem

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 2 404 557 471

    1.4.Ceturtā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    1.5

    RE-C01-r02 

    M

    Jaunā Garīgās veselības likuma stāšanās spēkā, kurā noteikti principi, kas attiecas uz garīgi slimu cilvēku tiesībām un kas reglamentē obligātu hospitalizāciju vai ārstēšanu

    1.12

    RE-C01-r03 

    M

    Jaunā ekskluzivitātes darba režīma stāšanās spēkā Valsts veselības dienestā

    6.16

    RE-C06-r17 

    M

    Likuma, kas regulē platformu darbu, stāšanās spēkā

    8.10

    RE-C08-i04 

    T

    Transportlīdzekļu, mehānismu un aprīkojuma piegāde

    15.7

    TC-C15-i03 

    M

    Līguma parakstīšana par vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecību starp Odivelas un Loures

    18.1

    TD-C18-r33 

    M

    Specializētu palātu izveide administratīvajās un augstākajās nodokļu tiesās

    18.2

    TD-C18-r33 

    M

    Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai veicinātu strīdu izšķiršanu tiesā un ārpustiesas kārtībā

    1.1

    RE-C01-r01 

    M

    Tiesību aktu stāšanās spēkā primārās veselības aprūpes jomā

    3.6

    RE-C03-i02 

    T

    Mājokļi ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

    7.11

    RE-C07-i04 

    M

    Parakstīts līgums par 10 ceļu projektiem

    7.14

    RE-C07-i05-RAA 

    M

    Parakstīts līgums par 8 ceļu projektiem

    8.12

    RE-C08-i04 

    T

    Dubulto polarizācijas radaru uzstādīšana

    15.2

    TC-C15-i01 

    M

    Progresa ziņojums par Lisabonas metro tīkla paplašināšanu

    15.4

    TC-C15-i02 

    M

    Līguma parakstīšana par Portu metro tīkla paplašināšanu

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 1 253 016 092

    1.5.Piektā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    2.2

    RE-C02-i01 

    T

    Atbalsta programma mājokļu pieejamībai – mājsaimniecībām nodrošināti iegādāti, celti (augsta energoefektivitāte) vai rehabilitēti mājokļi (ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.6

    RE-C02-i02 

    T

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – Mājokļi ar būvdarbiem, kas uzsākti ārkārtas un pārejas mājokļos (uzcelti saskaņā ar energoefektivitātes standartu vai atjaunoti ar uzlabotu energoefektivitāti)

    4.7

    RE-C04-i02   

    T

    Parakstītie līgumi par kultūras mantojuma ēku un nacionālo teātru atjaunošanu un saglabāšanu

    16.5

    TD-C16-i02 

    T

    MVU, kurus atbalsta digitālās komercijas paātrinātāji

    16.6

    TD-C16-i02 

    T

    Izstrādāti valsts izmēģināšanas iekārtu tīkla izmēģinājuma produkti

    1.2

    RE-C01-r01 

    T

    Nodrošināt piekļuvi riska stratifikācijas instrumentam, lai atbalstītu klīnisko pārvaldību veselības centru grupu funkcionālajās vienībās

    1.14

    RE-C01-i01 

    T

    Jaunu veselības aprūpes nodaļu izveide

    1.22

    RE-C01-i02 

    T

    Stiprināt valstu tīklu reaģēšanas spējas uz integrētiem pastāvīgas aprūpes un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājaprūpes jomā

    2.15

    RE-C02-i04-RAA 

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - ēku būvniecība

    2.16

    RE-C02-i04-RAA 

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - renovācija

    6.3

    RE-C06-i01 

    T

    Modernizētas mācību stacijas

    6.5

    RE-C06-i02 

    T

    Finansiāls atbalsts pastāvīgiem līgumiem

    8.5

    RE-C08-i02 

    T

    Mācības par BUPi 

    10.6

    TC-C10-i03 

    M

    Alfeite Arsenāla akadēmijas pabeigšana

    11.2

    TC-C11-i01

    M

    Finanšu atbalsta līgumu parakstīšana

    14.4

    TC-C14-i02-RAM

    M

    Jauna sinhronā kompensatora uzstādīšana

    14.5

    TC-C14-i02-RAM 

    T

    Papildu uzstādītā hidroenerģijas ražošanas jauda

    14.12

    TC-C14-i03-RAA

    T

    Papildu atjaunojamās elektroenerģijas ražošana Korvu

    15.11

    TC-C15-i04 

    T

    Autobusu ātrgaitas tranzīta līnijas būvniecība starp Praça do Império un Praça Albuquerque Mouzinho Portu ir pabeigta

    15.13

    TC-C15-i05 

    T

    Jaunu bezemisiju (elektrisko vai ūdeņraža) autobusu iegāde sabiedriskajam transportam

    15.14

    TC-C15-r30 

    T

    Līgumi, kas parakstīti par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem lielpilsētu teritorijās un starpkomūnu kopienās

    17.9

    TD-C17-i01 

    M

    Valsts grāmatvedības struktūras izveides pabeigšana

    18.5

    TD-C18-i01 

    M

    Modernizēta IT sistēma kriminālizmeklēšanai

    19.12

    TD-C19-i04 

    M

    Kritisko digitālo infrastruktūru modernizācijas pabeigšana

    19.19

    TD-C19-i07 

    T

    Stažēšanās programma absolventiem

    19.20

    TD-C19-i07 

    T

    Publisko pakalpojumu darbinieki tāldarbā

    19.23

    TD-C19-r35 

    M

    Valsts pārvaldes reorganizācijas tiesību aktu kopuma stāšanās spēkā

    20.4

    TD-C20-i01 

    T

    Sākumskolu un vidusskolu savienojamības uzlabošana

    20.5

    TD-C20-i01 

    T

    Digitālās izglītības laboratorijas uzstādītas

    20.6

    TD-C20-i01 

    T

    Klases ar jaunu projicēšanas aprīkojumu

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 1 879 522 989



    1.6.Sestā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    1.7

    RE-C01-r03 

    M

    Jaunā Valsts veselības dienesta vadības uzskaites plāna stāšanās spēkā

    9.1

    RE-C09-i01 

    T

    Uzstādīto gruntsūdeņu resursu papildu monitoringa punkti (SM3)

    18.6

    TD-C18-i01 

    M

    “Uzņēmums 2.0” informācijas sistēma

    1.11

    RE-C01-r03 

    M

    Rīcības plāna par zāļu centralizētā iepirkuma mehānismu stiprināšanu stāšanās spēkā

    3.25

    RE-C03-i06 

    M

    Portu un Lisabonas aglomerāciju uzraudzības ziņojuma publicēšana par katrā no 12 intervences zonām veiktajiem pasākumiem.

    5.19

    RE-C05-i05-RAA 

    T

    Jaunas (aizstājot novecojušas struktūras) vai pārkvalificētas struktūras, kas atbildīgas par dzīvnieku kaušanu un piena kvalitātes un pārtikas nekaitīguma sertifikāciju

    9.5

    RE-C09-i01 

    M

    Pieņemt atjauninātu projektu (ja nepieciešams) attiecībā uz ūdens ieguves pasākumu Guadiana, pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma (SM5) rezultātus un nosacījumus

    9.7

    RE-C09-i01 

    M

    Pieņemt atjauninātu projektu (ja nepieciešams) attiecībā uz ūdens atsāļošanas pasākumu, pilnībā iekļaujot visus ietekmes uz vidi novērtējuma (SM6) rezultātus un nosacījumus

    9.12

    RE-C09-i03-RAM 

    T

    Atjauninātu vai renovētu cauruļvadu papildu km

    13.1

    TC-C13-i01 

    T

    Dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātei

    15.5

    TC-C15-i02 

    M

    Progresa ziņojums par Portu metro tīkla paplašināšanu

    15.8

    TC-C15-i03 

    M

    Progresa ziņojums par vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecību starp Odivelas un Loures

    18.3

    TD-C18-r33 

    M

    Maksātnespējas un atveseļošanās pārskatītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 1 111 064 368

    1.7.Septītā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    1.37

    RE-C01-i08-RAA 

    T

    Telemedicīnas vizīšu ieviešana Azoru salu reģionālajā veselības dienestā

    2.5

    RE-C02-i02 

    T

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – Finansējuma nolīgumu parakstīšana attiecībā uz ārkārtas un pārejas mājokļiem

    1.10

    RE-C01-r03 

    T

    Hospitailzācijas mājās risinājumu stiprināšana Valsts veselības dienesta slimnīcās

    1.34

    RE-C01-i06 

    T

    Informācijas tehnoloģiju administratīvo moduļu, klīnisko pamatmoduļu un ārkārtas klīnisko moduļu īstenošana

    1.35

    RE-C01-i07-RAM 

    T

    Jaunas datoriekārtas Madeiras reģionālajam veselības dienestam

    2.10

    RE-C02-i03-RAM 

    T

    Atbalstīti mājokļi Madeiras autonomajā apgabalā

    3.2

    RE-C03-i01 

    T

    Sociālās intervences komandu (Radar Social) izveide

    3.13

    RE-C03-i04-RAA 

    T

    Jaunas vietas personām ar invaliditāti profesionālās darbības centros (CAO)

    3.18

    RE-C03-i05 

    M

    Digitāla informācijas platforma cilvēkiem ar invaliditāti

    4.4

    RE-C04-i01  

    M

    Modernizētas tehnoloģiskās infrastruktūras nodrošināšana kultūras objektu tīklam 

    6.17

    RE-C06-r18 

    M

    Izveidot Portugāles standartu attiecībā uz vienādas darba samaksas pārvaldības sistēmu.

    6.18

    RE-C06-r18 

    M

    Paziņošana par uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 50 darba ņēmēju un kuri uzrāda ievērojamas dzimumu atalgojuma atšķirības

    7.2

    RE-C07-i00 

    T

    Papildu publiski pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas

    8.13

    RE-C08-i05 

    T

    Iekšlietu ministrijas (MAI) vienību stiprināšana ar transportlīdzekļiem un operatīvo aprīkojumu

    14.6

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Atjaunota uzstādītā hidroenerģijas ražošanas jauda

    14.7

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Akumulatoru uzglabāšanas sistēmā uzstādītā papildu jauda

    17.5

    TD-C17-r32 

    M

    Mehānismu īstenošana izdevumu pārskatīšanas integrēšanai regulārajā budžeta procesā, tostarp efektivitātes ietaupījumu ex post novērtējums

    17.10

    TD-C17-i01 

    M

    Informācijas sistēmas darbības uzsākšana, lai pārveidotu un īstenotu budžeta procesu, iekļaujot programmu budžeta plānošanu

    17.12

    TD-C17-i01 

    T

    Pabeigt valsts centralizētās publiskā iepirkuma sistēmas informācijas sistēmu modernizāciju un vienkāršošanu

    19.14

    TD-C19-i04 

    M

    Drošības spēku un dienestu IT sistēmas modernizācija

    20.7

    TD-C20-i01 

    T

    Skolu pārvaldības stiprināšana

    20.15

    TD-C20-i03-RAM 

    T

    Skolu savienojums ARM

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 1 357 966 667

    1.8.Astotā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    6.1

    RE-C06-i01 

    T

    Renovēti vai uzbūvēti specializēti tehnoloģiju centri

    6.8

    RE-C06-i04 

    T

    Papildu studentu skaits, kas absolvējuši augstākās izglītības kursus STEAM jomās

    8.6

    RE-C08-i02 

    M

    Zemes pārklājuma un izmantošanas kartes (COS) 2023. gadā

    10.9

    TC-C10-i04-RAA 

    M

    Pētniecības kuģa piegāde

    13.5

    TC-C13-i02 

    T

    Centrālās valdības ēku renovācija energoefektivitātei

    13.8

    TC-C13-i03 

    T

    Pakalpojumu sniegšanai paredzētu privāto ēku renovācija energoefektivitātei

    13.2

    TC-C13-i01 

    T

    Dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātei

    14.8

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Papildu jauda jaunu uzstādīto jaudu integrēšanai elektroenerģijas sistēmā

    19.16

    TD-C19-i05-RAM 

    T

    Publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem, apmeklētājiem un uzņēmumiem ARM

    19.17

    TD-C19-i05-RAM 

    T

    Kritiskās infrastruktūras modernizācija un sabiedrisko pakalpojumu datora arhitektūra ARM

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 862 209 195

    1.9.Devītā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    1.36

    RE-C01-i08-RAA 

    T

    Plašāka piekļuve Azoru salu reģionālā veselības dienesta lietotāju portālam

    1.38

    RE-C01-i09 

    T

    Programmu “Skolu sporta kopiena” un “Skolu sports uz riteņiem” īstenošanas pabeigšana skolās

    1.39

    RE-C01-i09 

    M

    Valsts kampaņas uzsākšana par vispārējo aktīvas dzīves atbalsta sistēmu un ar to saistītā tehnoloģiskā platforma

    3.10

    RE-C03-i03-RAM 

    T

    Jaunas vietas aprūpes namos

    5.12

    RE-C05-i03 

    T

    Inovācijas un pētniecības projektu pabeigšana, galveno uzmanību pievēršot Lauksaimniecības inovācijas programmas 2030. gadam zaļajiem aspektiem

    5.13

    RE-C05-i03 

    T

    Inovācijas un pētniecības projektu pabeigšana, galveno uzmanību pievēršot Lauksaimniecības inovācijas programmas 2030. gadam digitālajiem aspektiem

    6.7

    RE-C06-i04 

    T

    Ciência Viva klubi

    8.1

    RE-C08-i01 

    T

    Ainavu plānošanas un apsaimniekošanas programmu (PRGP) izstrāde teritorijās, kas definētas kā neaizsargātas.

    8.2

    RE-C08-i01 

    T

    Integrētās ainavu apsaimniekošanas darbību (OIGP) publicēšana Diário da Republica

    8.3

    RE-C08-i01 

    T

    Ciemati ar degmateriāla apsaimniekošanas projektiem

    8.8

    RE-C08-i03 

    T

    Izveidota servitūta zona

    9.10

    RE-C09-i02 

    M

    Ar nosacījumu, ka tiks veikts pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums, kas pilnībā un pēc būtības atbilst juridiskajiem kritērijiem, tiks pieņemts atjaunināts dambja, hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas un apūdeņošanas projekts, pilnībā iekļaujot visus IVN rezultātus un nosacījumus.

    13.3

    TC-C13-i01 

    T

    “Efektivitātes kuponi”, ko izdala enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām, lai aizstātu vecas iekārtas un pieņemtu energoefektīvus risinājumus

    16.3

    TD-C16-i01 

    T

    Nodarbinātība + digitālo mācību dalībnieki

    16.4

    TD-C16-i01 

    T

    Portugāles digitālās akadēmijas mācību dalībnieki

    16.8

    TD-C16-i02 

    T

    Izstrādāti valsts izmēģināšanas iekārtu tīkla izmēģinājuma produkti

    16.9

    TD-C16-i02 

    T

    Digitālās tirdzniecības kaimiņreģioni

    16.10

    TD-C16-i02 

    T

    MVU, kurus atbalsta digitālās komercijas paātrinātāji

    16.11

    TD-C16-i02 

    T

    MVU un jaunuzņēmumu inkubatori, kurus tieši atbalsta digitalizācijas programmas

    16.12

    TD-C16-i02 

    T

    Jaundibinātie uzņēmumi, kas kartēti Portugāes jaunuzņēmumu platformā

    16.15

    TD-C16-i03 

    T

    Digitālās inovācijas centru konsultāciju pakalpojumu saņēmēji

    18.4

    TD-C18-r33 

    M

    Tiesību aktu kopuma par licencēšanas šķēršļu likvidēšanu stāšanās spēkā

    1.9

    RE-C01-r03 

    T

    Jaunu integrēto atbildības centru izveide Valsts veselības dienesta slimnīcās

    1.21

    RE-C01-i02 

    T

    Stiprināt valstu tīklu reaģēšanas spējas uz integrētiem pastāvīgas aprūpes un paliatīvās aprūpes pakalpojumiem stacionārās un ambulatorās aprūpes jomā

    1.23

    RE-C01-i03 

    T

    Tiesu ekspertīzes psihiatrijas iekārtu un aprīkojuma atjaunošana

    1.25

    RE-C01-i03 

    M

    Garīgās veselības aprūpes tīkla stiprināšanas pabeigšana

    1.30

    RE-C01-i05-RAM 

    T

    Madeiras reģionālā veselības dienesta integrētajos tālākaprūpes pakalpojumos pieejamo vietu skaita pieaugums

    2.17

    RE-C02-i04-RAA 

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - ēku būvniecība

    2.18

    RE-C02-i04-RAA 

    T

    Darbības attiecībā uz publisko mājokļu fondu Azoru salu autonomajā reģionā - renovācija

    3.7

    RE-C03-i02 

    T

    Mājokļi ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

    3.8

    RE-C03-i02 

    T

    Sabiedriskās vietas ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

    3.9

    RE-C03-i02 

    T

    Publisko pakalpojumu vietas ar uzlabotu pieejamību cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām

    3.12

    RE-C03-i04-RAA 

    T

    To ģimeņu apmācība, kuras aptver sociālās iekļaušanas ienākumi

    3.14

    RE-C03-i04-RAA 

    T

    Transportlīdzekļi, kas iegādāti Instituições Particulares de Solidariedade Social 

    3.15

    RE-C03-i04-RAA 

    T

    Projekts “Novecošanās uz vietas”

    3.16

    RE-C03-i04-RAA 

    T

    Pasākumi, lai cīnītos pret bērnu un jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.

    3.19

    RE-C03-i05 

    M

    Zvanu centrs portugāļu zīmju valodai

    3.26

    RE-C03-i06 

    T

    Vismaz 90 % pasākumu pilnīga īstenošana

    4.2

    RE-C04-i01  

    T

    Finansiāls atbalsts grāmatnīcu digitālajai pārkārtošanās

    4.3

    RE-C04-i01  

    M

    Publisko kolekciju digitalizācija un virtualizācija

    4.5

    RE-C04-i01  

    T

    Finansiāls atbalsts literāru darbu tulkošanai un izdošanai

    4.8

    RE-C04-i02  

    T

    Pabeigti darbi pie kultūras mantojuma ēku un nacionālo teātru atjaunošanas un saglabāšanas

    5.6

    RE-C05-i01.01 

    T

    Minēto 6 līgumu (inovācijas paktu vai projektu mobilizēšanas) īstenošanas pabeigšana

    5.8

    RE-C05-i01.02 

    T

    Pabeigti produkti, procesi vai pakalpojumi (PPS), kas attiecas uz mazoglekļa ekonomiku, noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām

    5.10

    RE-C05-i02 

    T

    Uzņēmumi, kas gūst labumu no pakalpojumiem, ko sniedz saskarnes struktūras, tostarp sadarbībass laboratorijas – Colabs

    5.14

    RE-C05-i03 

    T

    Lauksaimniecības inovācijas centru atjaunināšana/modernizācija

    5.17

    RE-C05-i04-RAA 

    T

    Kopumā 125 000 000 EUR piešķiršana reģiona nefinanšu sabiedrībām pašu kapitāla un kvazikapitāla atbalsta veidā saskaņā ar instrumenta investīciju politiku. Orientējoši tiek lēsts, ka plāna izpildē tiks atbalstīti vismaz 300 uzņēmumi.

    5.20

    RE-C05-i05-RAA 

    T

    Projekti, ko atbalsta saskaņā ar atbalsta shēmām pārstrādes un tirdzniecības nozares uzņēmumu pārstrukturēšanai

    5.21

    RE-C05-i05-RAA 

    T

    Projekti, kurus atbalsta saskaņā ar lauku saimniecību pārstrukturēšanas atbalsta shēmām

    5.22

    RE-C05-i05-RAA 

    T

    Saimniecības, kas saņem specializētu tehnisko atbalstu saskaņā ar lauksaimnieku iespēju veicināšanas programmu

    6.2

    RE-C06-i01 

    T

    Renovēti vai uzbūvēti specializēti tehnoloģiju centri

    6.4

    RE-C06-i01 

    T

    Modernizētas mācību stacijas

    6.9

    RE-C06-i04 

    T

    Papildu studentu skaits, kas absolvējuši augstākās izglītības kursus STEAM jomās

    6.10

    RE-C06-i05-RAA 

    T

    Papildu pieaugušo skaits, kas absolvējis pēcvidusskolas un augstāko izglītību Azoru salu autonomajā apgabalā

    6.11

    RE-C06-i05-RAA 

    T

    Modernizētas profesionālās izglītības iestādes Azoru salu autonomajā apgabalā

    6.12

    RE-C06-r14 

    M

    Apmācības vakanču atvēršana

    6.6

    RE-C06-i03

    T

    Papildu dalībnieki pieaugušo prasmju pilnveides atbalsta pasākumos

    7.3

    RE-C07-i00 

    T

    Papildu publiski pieejamas elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas

    7.5

    RE-C07-i01 

    T

    Intervences pasākumu pabeigšana atlasītajās uzņēmumu zonās

    7.8

    RE-C07-i02 

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

    7.10

    RE-C07-i03 

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

    7.12

    RE-C07-i04 

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

    7.15

    RE-C07-i05-RAA 

    T

    Izbūvēti vai atjaunoti ceļi

    8.9

    RE-C08-i03 

    T

    Primārā degmateriāla pārvaldības joslu strukturēšanas tīkla (RPFGC) īstenošana

    8.11

    RE-C08-i04 

    T

    Vieglo un vidējo ugunsdzēsēju helikopteru piegāde

    8.16

    RE-C08-i05 

    T

    Valsts mācību programmas īstenošana

    9.6

    RE-C09-i01 

    M

    Ieguves uzsākšana Guadiana, pilnībā ievērojot ietekmes uz vidi novērtējuma (SM5) rezultātus un nosacījumus

    9.11

    RE-C09-i02 

    M

    Dambja, hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas un apūdeņošanas uzsākšana, pilnībā ievērojot IVN noteiktos rezultātus un nosacījumus un panākot attiecīgo ūdensobjektu labu stāvokli

    9.13

    RE-C09-i03-RAM 

    T

    Papildu ūdens daudzums, kas pieejams Madeiras salas dienvidu daļā publiskai apgādei un apūdeņošanai

    10.2

    TC-C10-i01 

    T

    Zilā centra skolas modernizācijas pabeigšana un piegāžu un aprīkojuma stiprināšana

    10.3

    TC-C10-i01 

    T

    Zilā centra uzstādīšanas un/vai modernizācijas pabeigšana

    10.4

    TC-C10-i02 

    T

    Nobeiguma ziņojumu apstiprināšana 70 projektiem inovācijas atbalstam, enerģētikas pārkārtošanai un ietekmes uz vidi mazināšanai attiecībā uz struktūrām zivsaimniecības nozarē

    10.7

    TC-C10-i03 

    M

    “Daudzfunkcionālās jūras platformas” un “Operāciju centra” pieņemšana

    10.10

    TC-C10-i04-RAA 

    M

    Ar jūru saistīta eksperimentālā pētniecības un izstrādes centra pabeigšana Azoru salās (MARTEC centrs)

    11.3

    TC-C11-i01 

    T

    Finansiāls atbalsts rūpnieciskās dekarbonizācijas projektiem

    12.3

    TC-C12-i01 

    T

    Jauni produkti, tehnoloģijas un izmēģinājuma procesi, kuros integrēti bioloģiskie resursi

    12.4

    TC-C12-i01 

    T

    Jūras priežu mežu attīstība ar sveķu ražošanas potenciālu

    13.4

    TC-C13-i01 

    T

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās privāto dzīvojamo ēku sektorā

    13.6

    TC-C13-i02 

    T

    Centrālās valdības ēku renovācija energoefektivitātei

    13.7

    TC-C13-i02 

    T

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās centrālās valdības ēku sektorā

    13.9

    TC-C13-i03 

    T

    Pakalpojumu sniegšanai paredzētu privāto ēku renovācija energoefektivitātei

    13.10

    TC-C13-i03 

    T

    Papildu atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda pašpatēriņam un izmantošanai atjaunojamo energoresursu energokopienās privāto pakalpojumu ēku sektorā

    14.3

    TC-C14 (i01): 

    T

    Papildu atjaunojamā ūdeņraža un atjaunojamās gāzes ražošanas jauda

    14.9

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Viedo skaitītāju uzstādīšana

    14.10

    TC-C14-i02-RAM

    T

    Ielu apgaismojuma punktu nomaiņa

    14.11

    TC-C14-i03-RAA

    T

    Papildu un atjaunota uzstādītā ģeotermālā ražošanas jauda

    14.13

    TC-C14-i03-RAA 

    T

    Jaunas akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmas un energovadības sistēmas ARA

    14.14

    TC-C14-i03-RAA

    T

    Nelielu fotoelementu iekārtu uzstādīšana vietējai elektroenerģijas ražošanai un patēriņam

    15.3

    TC-C15-i01 

    T

    Pabeigta Lisabonas metro tīkla paplašināšana

    15.6

    TC-C15-i02 

    T

    Pabeigta Portu metro tīkla paplašināšana

    15.9

    TC-C15-i03 

    T

    Pabeigta vieglā dzelzceļa tranzīta līnijas būvniecība starp Odivelas un Loures

    17.4

    TD-C17-r32 

    M

    Programmas budžeta plānošanas izmaksu modeļa pieņemšana

    17.8

    TD-C17-r32 

    T

    Valsts uzņēmumu budžeta un darbības plānu skaits, ko konsekventi apstiprinājis finanšu ministrs un attiecīgais(-ie) nozaru ministrs(-i)

    17.11

    TD-C17-i01 

    M

    Atbalsta informācijas sistēmas ieviešana jaunajam budžeta un finanšu kontroles modelim

    17.14

    TD-C17-i01 

    M

    Pabeigt drošības operāciju centra izveidi

    17.16

    TD-C17-i02 

    M

    Tādas informācijas sistēmas galīgās versijas nodrošināšana un darbībspēja, kas atbalsta lauku īpašumu vienkāršotu novērtēšanu

    17.17

    TD-C17-i02 

    T

    Pabeigt augsnes un klimata raksturojumu un lauku īpašumu ekonomiskā potenciāla novērtējumu

    17.18

    TD-C17-i03 

    T

    Segurança Social Direta tīmekļa vietnes funkcionalitātes paplašināšana, pievienojot piecus jaunus tiešsaistes pakalpojumus

    17.19

    TD-C17-i03 

    T

    Par 80 % samazināt vidējo dienu skaitu, kas vajadzīgs, lai piešķirtu uz iemaksām balstītus sociālos pabalstus tiem, kuru vidējais piešķiršanas laiks pārsniedz 10 dienas

    17.20

    TD-C17-i03 

    T

    Inteliģentu uzraudzības modeļu ieviešana krāpšanas novēršanas atbalstam, pamatojoties uz mašīnmācīšanās procesiem

    18.7

    TD-C18-i01 

    M

    Jauna informācijas sistēma tiesu un prokuratūras digitālajai pārveidei

    18.8

    TD-C18-i01 

    M

    Jaunā tehnoloģiju plāna īstenošana

    18.9

    TD-C18-i01 

    M

    Zināšanu pārvaldības platformas tieslietu jomā

    RAM

    TD-C19-i04 

    M

    Kritisko digitālo infrastruktūru modernizācijas pabeigšana

    19.18

    TD-C19-i06-RAA 

    M

    ARA reģionālās publiskās pārvaldes digitalizācija

    20.1

    TD-C20-r37 

    T

    Digitālo prasmju apmācība skolotājiem un personālam, kas nav mācībspēks, publiskajā izglītības tīklā

    20.8

    TD-C20-i01 

    T

    Digitālās izglītības resursi

    20.9

    TD-C20-i01 

    T

    Digitālie testi un eksāmeni skolās

    20.11

    TD-C20-i02-RAA 

    T

    Jauni klēpjdatori un planšetdatori ARA skolām

    20.12

    TD-C20-i02-RAA 

    M

    ARA skolu digitālais aprīkojums un digitālie izglītības resursi

    20.13

    TD-C20-i02-RAA 

    M

    Masveida atvērtie tiešsaistes kursi skolotājiem un vecākiem ARA

    20.16

    TD-C20-i03-RAM 

    T

    Digitālās rokasgrāmatas 2. un 3. cikla skolēniem un vidusskolēniem ARM

    20.17

    TD-C20-i03-RAM 

    T

    Skolotāju apmācība digitālo kompetenču jomā ARM

    20.18

    TD-C20-i03-RAM 

    M

    Zinātniskā un tehnoloģiskā aprīkojuma piegāde ARM skolām

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 2 011 821 839

    1.10.Desmitā maksājuma pieprasījums (neatmaksājamais atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    1.16

    RE-C01-i01 

    M

    Pabeigt primārās veselības aprūpes skrīninga un agrīnās diagnosticēšanas programmu valsts segumu

    3.1

    RE-C03-i01 

    T

    Elektrotransportlīdzekļu piegāde

    3.4

    RE-C03-i01 

    T

    Jaunu vietu izveide un esošo vietu atjaunošana sociālajās iestādēs

    3.5

    RE-C03-i01 

    T

    Mājas atbalsta pakalpojumu lietotāji un personāls saņem planšetdatorus, tehniskās palīdzības aprīkojumu vai piekļuvi apmācībai.

    9.2

    RE-C09-i01 

    T

    Tīkla intervences pasākumu pabeigšana, lai samazinātu ūdens zudumus

    9.3

    RE-C09-i01 

    T

    Kopējās hidrolauksaimniecības zemesgabala izmantošanas modernizācija un individuālā apūdeņošana (SM2)

    9.4

    RE-C09-i01 

    T

    Attīrīšanas iekārtu skaits attīrīto notekūdeņu ražošanas un attīrīšanas nodrošināšanai (SM4)

    9.8

    RE-C09-i01 

    M

    Atsāļošanas pasākuma uzsākšana, pilnībā ievērojot ietekmes uz vidi novērtējuma (SM6) rezultātus un nosacījumus

    19.2

    TD-C19-i01 

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas pieejami vienkāršotā un saskaņotā veidā pa dažādiem kanāliem

    19.3

    TD-C19-i01 

    M

    Ieviests jauns konsulārās pārvaldības modelis

    19.5

    TD-C19-i02 

    T

    Publiskie pakalpojumi, kas ir droši pieejami, izmantojot elektronisko identitāti un ievērojot vienreizējas iesniegšanas principu

    19.6

    TD-C19-i02 

    M

    Teritoriālā informācijas infrastruktūra

    19.7

    TD-C19-i03 

    T

    IT speciālistu apmācība kiberdrošības un informācijas drošības spēju stiprināšanai

    19.8

    TD-C19-i03 

    T

    Portugāles kriptogrāfiskā risinājuma pieņemšana valsts iestādēs

    19.9

    TD-C19-i03 

    T

    Valsts kiberdrošības sistēmas īstenošana

    19.10

    TD-C19-i03 

    M

    Kiberdrošības un informācijas drošības iestāžu izveides pabeigšana

    19.15

    TD-C19-i04 

    M

    Stiprināt valdības IT tīkla pārvaldības centru (RING)

    19.21

    TD-C19-i07 

    T

    Valsts pārvaldes darbinieku apmācība

    1.15

    RE-C01-i01 

    T

    Jaunu veselības aprūpes nodaļu izveide

    1.17

    RE-C01-i01 

    M

    Palielināt primāro veselības centru reaģēšanas spējas un paplašināt to darbības jomas

    1.18

    RE-C01-i01 

    M

    Veselības aprūpes telpu un aprīkojuma atjaunošana, lai nodrošinātu pieejamību, kvalitāti un drošības apstākļus primārajos veselības centros

    1.19

    RE-C01-i01 

    M

    Kopienā balstītas aprūpes, mājas un kopienu līmeņa darbību stiprināšana

    1.26

    RE-C01-i04 

    M

    Aprīkojuma iegāde Austrumlisabonas, Seišalas un Sintras slimnīcām

    1.27

    RE-C01-i05-RAM 

    T

    Madeiras reģionālā veselības dienesta mājas hospitalizācijas sistēmā pieejamo vietu skaita pieaugums

    1.28

    RE-C01-i05-RAM 

    T

    Kopienas garīgās veselības komandu izveide Madeiras reģionālajā veselības dienestā

    1.31

    RE-C01-i05-RAM 

    T

    Primārās veselības aprūpes pakalpojumu atjaunināšana Madeiras reģionālajā veselības dienestā

    2.3

    RE-C02-i01 

    T

    Atbalsta programma mājokļu pieejamībai – mājsaimniecībām nodrošināti iegādāti, celti (augsta energoefektivitāte) vai rehabilitēti mājokļi (ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.7

    RE-C02-i02 

    T

    Valsts ārkārtas un pagaidu izmitināšanas dotācija – radīti ārkārtas un pārejas mājokļi (izveidoti ar energoefektivitātes standartu vai atjaunoti ar uzlabotu energoefektivitāti) un piegādāti attīstītājiem

    2.8

    RE-C02-i02 

    T

    Drošības spēku attīstītājiem piegādātie mājokļi

    2.11

    RE-C02-i03-RAM 

    T

    Atbalstīti mājokļi Madeiras autonomajā apgabalā

    2.12

    RE-C02-i03-RAM 

    T

    Privātīpašnieku apdzīvoto renovēto mājokļu skaits, tostarp ar uzlabotu energoefektivitāti

    17.13

    TD-C17-i01 

    T

    Pabeigt valsts transportlīdzekļu informācijas sistēmu modernizāciju

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 423 631 066

    2.Aizdevums

    Šā lēmuma 3. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

    2.1.Pirmā maksājuma pieprasījums (aizdevuma atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    5.23

    RE-C05-r10 

    M

    Noteikumu, ar ko nosaka Banco Português de Fomento (BPF) darbību un statūtus, stāšanās spēkā

    5.27

    RE-C05-i06 

    M

    Dekrētlikuma, ar ko reglamentē BPF kapitalizācijas pasākumu, stāšanās spēkā

    5.28

    RE-C05-i06 

    M

    Investīciju politikas izstrāde (kapitalizācija) un īpašam nolūkam izveidotās iestādes vadītāja pieņemšana.

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 700 000 000

    2.2.Otrā maksājuma pieprasījums (aizdevuma atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    5.30

    RE-C05-i06 

    M

    Paziņojums Eiropas Komisijai par to, ka BPF pīlāru novērtējums ir veiksmīgi pabeigts

    5.31

    RE-C05-i06 

    M

    Kapitāla pārvedums no Portugāles valdības uz BPF 250 000 000 EUR apmērā un BPF investīciju politikas pieņemšana

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 125 000 000

    2.3.Trešā maksājuma pieprasījums (aizdevuma atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    5.24

    RE-C05-r13 

    M

    Kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu tiesiskā regulējuma pārskatīšanas stāšanās spēkā

    2.20

    RE-C02-i05 

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi (izbūvēti ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.25

    RE-C02-i06 

    M

    Studentu izmitināšana par pieņemamu cenu – konkursa izsludināšana 

    5.25

    RE-C05-r13 

    M

    Vērtspapīru kodeksa likuma pārskatītās redakcijas stāšanās spēkā

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 275 000 000

    2.4.Ceturtā maksājuma pieprasījums (aizdevuma atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    2.26

    RE-C02-i06 

    T

    Studentu mājokļi par pieņemamām cenām

    5.26

    RE-C05-r13 

    M

    Kapitāla tirgus attīstība – tiesību aktu stāšanās spēkā

    5.29

    RE-C05-i06 

    T

    Portugāles nefinanšu sabiedrībām kapitalizācijas instrumenta kopējais ieguldījums 1 300 000 000 EUR apmērā pašu kapitāla un kvazikapitāla atbalstam saskaņā ar tās investīciju politiku

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 685 000 000

    2.5.Piektā maksājuma pieprasījums (aizdevuma atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    2.21

    RE-C02-i05 

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi (izbūvēti ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.22

    RE-C02-i05

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi (izbūvēti ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    2.27

    RE-C02-i06 

    T

    Studentu mājokļi par pieņemamām cenām 

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 585 000 000

    2.6.Sestā maksājuma pieprasījums (aizdevuma atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    2.23

    RE-C02-i05

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi (izbūvēti ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

    5.32

    RE-C05-i06 

    T

    Ir parakstīti 100 % no garantijām, kas piešķirtas kapitāla palielināšanas rezultātā.

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 180 000 000

    2.7.Septītā maksājuma pieprasījums (aizdevuma atbalsts):

    Kārtas numurs

    Pasākums (reforma vai investīcija)

    Atskaites punkts / mērķrādītājs

    Nosaukums

    2.28

    RE-C02-i06 

    T

    Studentu mājokļi par pieņemamām cenām 

    2.24

    RE-C02-i05 

    T

    Publiskie mājokļi par pieņemamu cenu - piešķirti mājokļi (izbūvēti ar augstu energoefektivitāti vai atjaunotas ar uzlabotu energoefektivitāti)

     

     

    Maksājuma summa

    EUR 149 000 000

    3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

    1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

    Portugāles atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā.

    Ar Dekrētlikumu Nr. 29-B/2021 ir izveidots četru līmeņu pārvaldības modelis:

    a)Starpministriju komisija, ko vada premjerministrs un kas atbild par stratēģisko un politikas koordināciju un vispārējo politisko vadību;

    b)Valsts uzraudzības komisija, kuras sastāvā ir dažādu sociālo un ekonomisko partneru un svarīgāko pilsoniskās sabiedrības pārstāvju pārstāvji un kuru vada neatkarīga persona, lai uzraudzītu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu un tā rezultātus, veicinātu tā pienācīgu izplatīšanu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām organizācijām, izskatītu visus jautājumus, kas ietekmē tā darbību, un ierosinātu ieteikumus;

    c)Par atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu atbild administratīvā struktūra Estrutura de missao Recuperar Portugal (“darba grupa”), kas izveidota ar Ministru padomes Rezolūciju Nr. 46-B/2021, kopā ar Attīstības un kohēzijas aģentūru (ES fondu kombinācijas izmantošanas uzraudzība, dubulta finansējuma riska kontrole un atbilstība citām iniciatīvām) un Finanšu ministrija;

    d)Revīzijas un kontroles komiteja (CAC), ko vada Finanšu ģenerālinspekcija (IGF), ir atbildīga par revīzijas un kontroles darbībām.

    Portugāle ir izveidojusi institucionālos dalībniekus, kas ir atbildīgi par atsevišķo reformu un institūciju īstenošanu komponentu līmenī. Atbildīgās ministrijas vai katras reformas un investīciju īstenošanā iesaistītie dalībnieki regulāri sadarbojas ar darba grupu, kas ir struktūra, kura atbild par atveseļošanas un noturības plāna darba koordinēšanu, līgumu parakstīšanu ar tiešajiem un starpposma saņēmējiem, atskaites punktu un mērķrādītāju izpildes pārbaudi un maksājumu pieprasījumu nosūtīšanu Eiropas Komisijai.

    2.Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem

    -Darba grupa “Estrutura de missao Recuperar Portugal” kopā ar Attīstības un kohēzijas aģentūru un Finanšu ministriju kā Portugāles atveseļošanas un noturības plāna un tā īstenošanas centrālo koordinācijas struktūru ir atbildīga par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējoša struktūra, lai uzraudzītu progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, uzraudzītu un vajadzības gadījumā īstenotu kontroles un revīzijas darbības un sniegtu ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tā koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek centralizētā IT sistēmā.

    -Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu, kad ir pabeigti attiecīgie šā pielikuma 2.1. iedaļā minētie saskaņotie atskaites punkti un mērķrādītāji, Portugāle iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finansiālā ieguldījuma un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājuma pieprasījumu. Portugāle nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

    (1)   https://www.un.org/development/desa/disabilities/convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities.html .
    (2)   https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=8376&furtherPubs=yes  
    (3)   https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/1_en_act_part1_v8_0.pdf  
    (4)   https://www.un.org/development/desa/disabilities/convention-on-the-rights-of-persons-with-disabilities.html .
    (5)   https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=738&langId=en&pubId=8376&furtherPubs=yes  
    (6) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (7) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (8) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (9) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (10)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (11)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (12)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (13)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (14)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (15)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (16)

         Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumos, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošiem uzņēmumiem, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

    (17)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (18)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (19)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (20)

         Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumos, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošiem uzņēmumiem, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

    (21)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (22)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (23)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (24)

         Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumos, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošiem uzņēmumiem, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

    (25)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (26)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (27)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (28)

         Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumos, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošiem uzņēmumiem, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

    (29)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (30)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (31)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (32)

         Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumos, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošiem uzņēmumiem, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

    (33)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (34)      Decreto Regulamentar n.º 9-A/2017: https://dre.pt/application/conteudo/114152782
    (35)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (36)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (37)

         Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumos, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošiem uzņēmumiem, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

    (38)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (39)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (40)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (41)

         Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu uzņēmumos, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošiem uzņēmumiem, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.

    (42)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (43)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (44)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (45)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (46)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (47)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (48)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (49)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (50)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (51)      Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst NBK tehnisko norādījumu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
    (52)      Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajiem etaloniem, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Etaloni, kas noteikti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.
    (53)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (54)      Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ja šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par to tiek sniegti pierādījumi iekārtas līmenī.
    (55)      Telpas, kas izveidotas, lai ietekmētu sensoro sistēmu, to uzbudinot vai nomierinot
    Top