EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52021PC0004
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the European Union in the EEA Joint Committee established by the Agreement on the European Economic Area as regards the amendment of Chapter IIa and Annexes I and II of Protocol 10 to the EEA Agreement, on simplification of inspections and formalities in respect of carriage of goods
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotajā EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu EEZ līguma 10. protokola par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem II.a nodaļā un I un II pielikumā
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotajā EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu EEZ līguma 10. protokola par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem II.a nodaļā un I un II pielikumā
COM/2021/4 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.1.2021
COM(2021) 4 final
2021/0001(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotajā EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu EEZ līguma 10. protokola par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem II.a nodaļā un I un II pielikumā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā ir jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā saistībā ar nodomu pieņemt grozījumu Līguma starp Eiropas Kopienu un Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums” jeb “Līgums”) 10. protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem un kura ir piemērojama tikai ES un Norvēģijai.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Grozījumi Protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem
Protokols par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem (“Protokols”) atbrīvo tirgotājus no pienākuma iesniegt muitas dienestiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pirms importa un eksporta veikšanas divpusējās tirdzniecības ietvaros starp ES un Norvēģiju. Savukārt, tirgojoties ar trešām valstīm, Norvēģija piemēro muitas drošības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi ES spēkā esošajiem pasākumiem. Protokols stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, un tas ir nodrošinājis netraucētas tirdzniecības plūsmas starp Norvēģiju un ES un augstu drošības līmeni piegādes ķēdē.
Pašlaik katrai pusei ir sava ievešanas kopsavilkuma deklarāciju pārvaldības sistēma (ES tā ir Importa kontroles sistēma (IKS)), bet starp abām sistēmām nav nekādas saiknes.
Komisija kopš 2016. gada ir veikusi sākotnējās pārrunas ar mērķi atjaunināt ar Līgumu saistītos tiesību aktus un atspoguļot tajos Norvēģijas turpmāko dalību ES jaunajā muitas pirmsierašanās drošības un drošuma programmā, proti, Importa kontroles sistēmā 2 (IKS 2), kas ir centralizēta sistēma.
Savienības Muitas kodeksā (SMK) ir paredzēti pasākumi, kas ir iekļauti jaunajā IKS 2 projektā un kas būtiski mainīs iepriekš veicamās kravu muitas operācijas attiecībā uz ES ievestām precēm, kā arī kopējo riska pārvaldības satvaru. Īstenojot jauno programmu, tiks pārveidoti pastāvošie procesi, veicot ar IT, juridiskajiem jautājumiem, muitas riska pārvaldību / kontroli un tirdzniecības darbībām saistītas izmaiņas. Šajā programmā tiks vākti dati par visām precēm, kas tiek ieviestas ES, pirms preču ievešanas. Uzņēmējiem, izmantojot ievešanas kopsavilkuma deklarāciju (ENS), būs jāiesniedz IKS 2 informācija par drošumu un drošību. Uz visiem uzņēmējiem neattieksies vienāds pienākums iesniegt iepriekš minētās deklarācijas. Iepriekš minētais pienākums būs atkarīgs no tā, kāda veida pakalpojumus uzņēmēji sniedz starptautiskās preču pārvietošanas kontekstā, un tas ir saistīts ar trim IKS 2 laidienu datumiem (2021. gada 15. marts, 2023. gada 1. marts un 2024. gada 1. marts). Iepriekš sniegtā kravu informācija un riska analīze ļaus agrīnā posmā noteikt apdraudējumus un palīdzēs muitas dienestiem iejaukties visatbilstošākajā piegādes ķēdes punktā.
Tāpēc IKS 2 ir būtisks ES muitas instruments, ar ko uzlabot ar drošību un drošumu saistītās robežkontroles pārvaldību ievešanas laikā, tādējādi atbalstot ES pirmsierašanās drošības un drošuma muitas programmu. Lai nodrošinātu tāda paša līmeņa drošību pie ārējām robežām, Norvēģija ir piekritusi pievienoties IKS 2 projektam un sākt tā īstenošanu no IKS pirmā laidiena datuma, 2021. gada 15. marta. Šie noteikumi līdzvērtīgā veidā un ar līdzīgiem grozījumiem tiks piemēroti arī starp ES un Šveici noslēgtajam nolīgumam par muitas drošību.
Ierosinātie Līguma grozījumi izriet no ES, Šveices un Norvēģijas sarunām, kas sākās 2019. gada novembrī un noslēdzās 2020. gada oktobrī. Grozījumi Protokola II.a nodaļā ir paredzēti, lai ņemtu vērā attiecīgo ES tiesību aktu izmaiņas arī atzīto uzņēmēju un riska pārvaldības un riska analīzes satvara jomā. Tādējādi pie ārējām robežām tiks nodrošināts līdzvērtīgs drošības līmenis un tiks uzlabota drošība un drošums kopējā drošības telpā.
Līgumā tiks paredzēta arī finansēšanas kārtība (I pielikums, III sadaļa), kas attiecas uz IKS 2 izstrādes un ekspluatācijas izmaksām, kuras jāsedz Norvēģijai, kā arī IKS 2 funkcionālie jautājumi, kas ir aplūkoti tehniskajos noteikumos (I pielikums, II sadaļa).
2.2.EEZ Apvienotā komiteja
EEZ Apvienotā komiteja ir izveidota ar EEZ līguma 92. pantu. EEZ Apvienoto komiteju veido Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji, un tā var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz vienošanos, kas panākta starp ES, no vienas puses, un EBTA valstīm, kuras pauž vienotu nostāju, no otras puses.
Apvienotā komiteja principā tiekas vismaz reizi mēnesī, un tās pienākums ir nodrošināt Līguma rezultatīvu īstenošanu un darbību. Šajā nolūkā tās locekļi apmainās ar viedokļiem un informāciju un pieņem lēmumus Līgumā paredzētajos gadījumos, citstarp par tā protokoliem. Šajā nolūkā 10. protokolu var grozīt ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu saskaņā ar Līguma 93. panta 2. punktu un 99., 100., 102. un 103. pantu.
Lai garantētu EEZ juridisko noteiktību un viendabīgumu, EEZ Apvienotajai komitejai būtu jāpieņem lēmums par grozījumu veikšanu Protokolā ar mērķi ņemt vērā Savienības tiesību aktu izmaiņas. Šie grozījumi būtu jāpiemēro vienlaikus ar Savienības tiesību aktos veiktajiem grozījumiem, pienācīgi ņemot vērā Līgumslēdzēju Pušu iekšējās procedūras.
2.3.Paredzētais Apvienotās komitejas akts
Apvienotajai komitejai nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas ceļā ir jāpieņem lēmums par Protokola grozīšanu (“paredzētais akts”).
Paredzētā akta mērķis ir nodrošināt visaugstāko drošības un kontroles standartu attiecībā uz ES un Norvēģijas muitas teritorijā ievestajām precēm.
Paredzētais akts kļūs saistošs pusēm saskaņā ar Līguma 104. pantu, kurā paredzēts: “EEZ Apvienotās komitejas lēmumi, ja vien tajos nav norādīts citādi, šajā līgumā paredzētajos gadījumos pēc to stāšanās spēkā ir saistoši Līgumslēdzējām Pusēm, kuras veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to pilnīgu ieviešanu un piemērošanu.”
Līguma 103. pantā ir noteikts: “Ja šāds paziņojums nav sniegts pēc sešiem mēnešiem no EEZ Apvienotās komitejas lēmuma, EEZ Apvienotās komitejas lēmumu piemēro provizoriski, kamēr nav izpildītas konstitucionālās prasības, ja vien Līgumslēdzēja Puse nepaziņo, ka šāds provizorisks piemērojums nav iespējams. Pēdējā gadījumā vai ja Līgumslēdzēja Puse paziņo par EEZ Apvienotās komitejas lēmuma neratificēšanu, 102. panta 5. punktā paredzētā atcelšana stājas spēkā pēc viena mēneša no šā paziņojuma dienas, bet tas nekādā gadījumā nav agrāk par to datumu, kad attiecīgo EK tiesību aktu ievieš Kopienā.”
3.Savienības vārdā ieņemamā nostāja
3.1.Vispārīgs pārskats par 10. protokolu
Protokolā, kas iepriekš ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu 1 tika grozīts 2009. gadā, ir uzsvērtas īpašās divpusējās tirdzniecības attiecības starp ES un Norvēģiju un spēcīgā abpusējā ieinteresētība līdzvērtīgu muitas drošības pasākumu īstenošanā. Līguma 10. protokols tika grozīts Eiropas Kopienas un EBTA valstu abpusējās interesēs, lai novērstu nevajadzīgus ierobežojumus un nodrošinātu noteikumu kopumu, ar ko izveido līdzvērtīgus muitas drošības pasākumus to preču pārvadājumiem, kuras ieved no trešām valstīm un izved uz tām.
Protokola pamatā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, un šādi īstenošanas un deleģētie akti:
–Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, tostarp attiecīgā sleja B pielikumā,
–Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/2089, kurā cita starpā ir noteikti pušu pienākumi attiecībā uz datu aizsardzību un pārziņu,
–Komisijas īstenošanas lēmums par darba programmu,
–Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446, tostarp attiecīgās slejas B pielikumā.
Lai uzlabotu preču starptautiskās tirdzniecības drošību, ES 2006. gadā ieviesa jaunus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt augstākus standartus muitas kontroles jomā (IP/06/1821). Šie pasākumi cita starpā ietver tirgotājiem piemērojamus noteikumus un termiņus attiecībā uz informācijas iesniegšanu par precēm pirms to importēšanas ES vai eksportēšanas no ES (elektroniskās ievešanas un izvešanas deklarācijas), ES riska analīzes un pārvaldības sistēmu, kā arī sistēmu ES atzīto uzņēmēju atbalstam. ES un Norvēģija arī vienojās strādāt, lai izveidotu kopēju riska pārvaldības satvaru, kas dotu iespēju attiecīgos gadījumos arī apmainīties ar informāciju, kura saistīta ar risku.
Līguma grozījumi ir veikti saistībā ar iepriekš minētā kopējā satvara izstrādi uzlabotas muitas kontroles nodrošināšanai un ņemot vērā muitas savienības un ar to saistīto tiesību aktu modernizāciju. Tiem būtu jānodrošina visaugstākie drošības un kontroles standarti attiecībā uz ES un Norvēģijas Karalistes muitas teritorijā ievestām precēm.
3.2.Ierosinātie Protokola grozījumi saistībā ar Norvēģijas dalību IKS 2 programmā
IKS 2 ir iekšējā tirgus un ES iedzīvotāju pirmā aizsardzības līnija. Izmantojot uzlabotus, datos balstītus muitas drošības procesus, tā palīdz veikt rezultatīvu uz risku balstītu muitas kontroli, tajā pašā laikā atvieglojot brīvu likumīgas tirdzniecības plūsmu pār ES ārējām robežām.
Programma palīdzēs izveidot integrētu ES pieeju muitas riska pārvaldības satvara stiprināšanai. Tas ir viens no galvenajiem Savienības Muitas kodeksa un muitas riska pārvaldības stratēģijas rezultātiem, kas nodrošināts atbilstīgi Padomes 2014. gadā pieņemtajam rīcības plānam un fon der Leienas vadītās Komisijas mērķim par muitas savienības pāreju uz nākamo līmeni.
IKS 2 kā iepriekš sniegtās kravu informācijas sistēma vāks datus par visām precēm, kas tiek ievestas ES, pirms preču ievešanas. Uzņēmējiem, izmantojot tā dēvēto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, būs jāiesniedz IKS 2 informācija par drošumu un drošību. Uz visiem uzņēmējiem neattieksies vienāds pienākums iesniegt iepriekš minētās deklarācijas. Iepriekš minētais pienākums būs atkarīgs no tā, kāda veida pakalpojumus uzņēmēji sniedz starptautiskās preču pārvietošanas kontekstā, un tas ir saistīts ar trim IKS 2 laidienu datumiem (2021. gada 15. marts, 2023. gada 1. marts un 2024. gada 1. marts).
Norvēģija 2020. gada 7. oktobrī apstiprināja dalību Importa kontroles sistēmā 2 (IKS 2), kas partnervalstij sniedz iespēju piedalīties kopējā IKS 2 satvarā, kurš sāks darboties 2021. gada 15. martā.
Pievienošanās IKS 2 programmai nozīmē, ka ir jāveic ar Līgumu saistīti tehniski un finansiāli pielāgojumi, jo īpaši grozījumi, kuri atspoguļo muitas savienības un ar to saistīto tiesību aktu modernizāciju.
3.3.Ierosinātie Protokola tiesību normu grozījumi Savienības Muitas kodeksa modernizācijas kontekstā
Grozītā Protokola projektā veikto svarīgāko izmaiņu pamatā galvenokārt ir Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, un tās Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 un Deleģētā regula (ES) 2015/2446. Šo izmaiņu rezultātā grozītais Protokols ir saskaņots ar visjaunākajiem ES tiesību aktiem, kas attiecas uz muitas drošības pasākumiem, ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, atbilstīgu elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu, atzītajiem uzņēmējiem, kopējo riska analīzes procesu un riska pārvaldības satvaru, atbilstīgi visjaunākajiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.
Būtiskākie grozījumi Protokolā ir izdarīti, pamatojoties uz šādiem juridiskajiem tekstiem:
–Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu:
·46. pants par riska pārvaldību un muitas kontrolēm;
·127. pants par attiecīgajiem noteikumiem attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu: forma un saturs, elektronisko sistēmu izmantošana, iesniegšana un atbrīvošana no šā pienākuma, termiņi, reģistrācija, personas, kuras iesniedz deklarācijas, ar drošību un drošumu saistītu risku analīze, vairākkārtēja iesniegšana;
·128. pants par riska analīzi;
·6. panta 1. punkts, 12., 16., 46., 47. pants, kā arī 127.–133. pants paredz IKS 2 izstrādes un ieviešanas tiesisko pamatojumu,
–Komisijas 2019. gada 13. decembra Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu,
–Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (piemērojama no 2020. gada 16. jūlija):
·104., 106., 112., 113., 113.a pants par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju;
·B pielikums par datu prasībām,
–Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (piemērojama no 2020. gada 20. jūlija):
·24. pants par atzīto uzņēmēju atbilstību, ar ko aizstāj spēkā esošo Līguma II pielikuma 2. pantu;
·182., 183., 184., 185., 186., 188., 189. pants par ievešanas kopsavilkuma deklarāciju;
·B pielikums par datu struktūru un formātu.
Jaunākie grozījumi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B pielikumā un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 B pielikumā vēl ir oficiāli jāpieņem. Tāpēc ierosinātajos šā līguma grozījumos ir atstāts vietturis, lai varētu atjaunināt zemsvītras piezīmes, tiklīdz būs publicēti grozījumi (sk. grozītā Protokola I pielikuma 2. pantu).
Eiropas Komisijas Muitas kodeksa komiteja 2020. gada 28. septembrī pieņēma Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 24. panta grozījumu. Grozījuma publicēšanas datums vēl nav noteikts.
3.4.Ierosinātie grozījumi attiecībā uz Protokola struktūru
Saistībā ar grozītā Protokola struktūru jānorāda, ka galvenokārt tāpēc, ka ir sīkāk izstrādāti noteikumi par ievešanas kopsavilkuma deklarācijām un IKS 2, I pielikumā par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām iedaļas par preču ievešanu (I sadaļa) un izvešanu (IV sadaļa) ir bijis nepieciešams sadalīt divās atšķirīgās sadaļās.
Saskaņā ar šo I pielikuma struktūras pārskatīšanas loģisko pamatojumu ir izveidotas divas jaunas sadaļas, kas aptver šādus tematus:
–II sadaļa: tehniskie noteikumi par Importa kontroles sistēmu 2,
–III sadaļa: finansiālie noteikumi par Importa kontroles sistēmu 2.
3.5.Savienības ieņemamā nostāja
Līguma 92. pantā ir noteikts, ka Līgumslēdzējas Puses apspriežas EEZ Apvienotajā komitejā par visiem ar Līgumu saistītajiem jautājumiem. Līgumslēdzējām Pusēm labticīgi jāsadarbojas, lai procesa noslēgumā sekmētu lēmumu pieņemšanu EEZ Apvienotajā komitejā. Šajā nolūkā ar EEZ līgumu izveidotajai EEZ Apvienotajai komitejai būtu jāpieņem lēmums, ar kuru tā apstiprina grozījumu veikšanu 10. protokola II.a nodaļā, kā arī I un II pielikumā. To dara, EEZ Apvienotajai komitejai pieņemot lēmumu EEZ Apvienotās komitejas sanāksmē, kurā ir pārstāvēta ES.
Nostāja, kas EEZ Apvienotajā komitejā jāpauž ES, būtu jānosaka ar Padomes lēmumu, kura pamatā ir Komisijas priekšlikums.
Tad Līgumslēdzējas Puses, savstarpēji vienojoties, īsteno grozīto Protokolu.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru 2 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
EEZ Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar līgumu, proti, ar EEZ līgumu.
Akts, ko EEZ Apvienotā komiteja tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza Līgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts, un lēmumu pieņem, arī ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību 1. panta 2. punktu, kurā ir noteikts, ka Kopienas nostāju attiecībā uz EEZ Apvienotās komitejas lēmumiem, kuru mērķis ir vienkārša Kopienas tiesību aktu attiecināšana uz EEZ, vajadzības gadījumā tos tehniski pielāgojot, pieņem Komisija.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 1. panta 2. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkts.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai kopā ar LESD 218. panta 9. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 2894/94 1. panta 2. punktu.
5.Ietekme uz budžetu
Ar muitas drošības pasākumiem saistīto ierosināto Līguma grozījumu pamatā ir princips, ka Norvēģija pievienosies IKT 2 programmai, sākot ar tās pirmo laidienu 2021. gada 15. martā. Turpmākie laidieni sekos 2023. un 2024. gadā.
Iepriekš minētais ietekmēs Norvēģijas budžetu. Izmaksu sadalījums ir atspoguļots I pielikuma 17. pantā, un Norvēģija par to ir informēta ar neoficiālu dokumentu.
Norvēģija veiks maksājumus saistībā ar katru IKT 2 laidienu, maksājot fiksētu maksu par Eiropas Komisijas segtajām izstrādes izmaksām. Saistībā ar 1. laidienu šīs izmaksas sasniedz 520 000 EUR, saistībā ar 2. laidienu — 550 000 EUR, un saistībā ar 3. laidienu — 550 000 EUR, un izmaksu pamatā ir 4 % piešķīruma formula.
Norvēģija veiks maksājumus arī saistībā ar Eiropas Komisijas segtajām darbības izmaksām, lai apmaksātu ikgadējos izdevumus par atbilstības pārbaudi un par infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.), IKS 2 galveno elementu un to darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu (kvalitātes nodrošināšanas, palīdzības dienesta un IT pakalpojumu pārvaldības dienesta) uzturēšanu. Šo darbības izmaksu pamatā ir 4 % piešķīruma formula, bet tām nav noteikta fiksēta gada likme. Tāpēc ikgadējo darbības izmaksu maksimums ir 450 000 EUR.
6.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā ar EEZ Apvienotās komitejas aktu tiks veikti grozījumi EEZ līguma 10. protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem, ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ sadaļā.
2021/0001 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotajā EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu EEZ līguma 10. protokola par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem II.a nodaļā un I un II pielikumā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši LESD 207. panta 4. punktu kopā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)EEZ līguma 10. protokolā par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem un par muitas drošības pasākumiem (“Protokols”) EEZ ar Apvienotās komitejas lēmumu 3 izdarīja grozījumus, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā.
(2)Saskaņā ar Līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja savā nākamajā sanāksmē vai vēstuļu apmaiņas ceļā var pieņemt lēmumu, ar ko groza 10. protokola II.a nodaļu un pielikumus.
(3)Piemērojot Protokola 9.h panta 3. punktu, 10. protokola II.a nodaļā un I un II pielikumā ir jāizdara grozījumi, lai ņemtu vērā izmaiņas Savienības tiesību aktos, kas ir saistīti ar iepriekš minētajā nodaļā un I un II pielikumā aplūkotajiem jautājumiem. Saskaņā ar 9.h panta 3. punktu, ja lēmumu nav iespējams pieņemt tā, lai nodrošinātu vienlaicīgu īstenošanu, grozījumus, kas paredzēti lēmuma projektā, kurš iesniegts Līgumslēdzējām Pusēm apstiprināšanai, piemēro no 2021. gada 15. marta, ievērojot Līgumslēdzēju Pušu iekšējās procedūras. Šis izvēlētais datums sakrīt ar Importa kontroles sistēmas 2, kurā ir piekritusi piedalīties Norvēģija, pirmā laidiena datumu.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā, jo grozījumi Savienībai būs saistoši,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nākamajā EEZ Apvienotās komitejas sanāksmē vai vēstuļu apmaiņā Savienības vārdā ieņemamās nostājas pamatā ir šim lēmumam pievienotais EEZ Apvienotās komitejas akta projekts.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.1.2021
COM(2021) 4 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotajā EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu izdarīšanu EEZ līguma 10. protokola par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem II.a nodaļā un I un II pielikumā
PIELIKUMS
Dok. Nr. 20/00862-1
Lieta Nr. 20/00862
EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS
Nr. […]
([…]),
ar ko groza EEZ līguma 10. protokolu par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu saistībā ar preču pārvadājumiem
EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 98. pantu,
tā kā:
(1)Attiecīgie noteikumi Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 1 un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 2 , ir aizstāti ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 3 , Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem 4 , un Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 5 .
(2)Eiropas Savienības tiesību akti par muitas drošības pasākumiem ir grozīti, jo īpaši ar Komisijas 2019. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/2151, ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu 6 .
(3)EEZ līguma 10. protokola noteikumus saskaņo ar Eiropas Savienības tiesību aktu grozījumiem ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu drošības līmeni.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 7 , ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 154/2018 8 tika iekļauta Līgumā.
(5)Šim EEZ Apvienotās komitejas lēmumam nebūtu jāattiecas uz Islandi un Lihtenšteinu. Tomēr to varētu piemērot šīm valstīm, ja tiktu pieņemts jauns lēmums.
(6)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza EEZ līguma 10. protokols,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Līguma 10. protokolu groza, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.
2. pants
(1)Šis lēmums stājas spēkā […], ja ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu 9*. To piemēro no 2021. gada 15. marta.
(2)Līdz brīdim, kad tiek iesniegti 1. punktā minētie paziņojumi, Eiropas Savienība un Norvēģija piemēro šo lēmumu provizoriski no 2021. gada 15. marta.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ sadaļā un tā EEZ papildinājumā.
Briselē,
EEZ Apvienotās komitejas vārdā —
priekšsēdētājs
EEZ Apvienotās komitejas
sekretāri
PIELIKUMS
1. Līguma 10. protokola II.a nodaļas (“MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI”) 9.a–9.g pantu aizstāj ar šādiem:
“II.a NODAĻA
MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI
9.a pants
Definīcijas
Šajā nodaļā:
a) “risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritoriju un trešām valstīm, un ar precēm, kuras nav brīvā apgrozībā, var notikt incidents, kas apdraud Līgumslēdzēju Pušu drošību un drošumu, sabiedrības veselību, vidi vai patērētājus, kā arī šāda incidenta ietekme;
b) “riska pārvaldība” ir riska sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Riska pārvaldība cita starpā ietver tādas darbības kā datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem vai Līgumslēdzēju Pušu līdzekļiem vai stratēģijām;
c) “korespondences priekšmeti” ir tādas vēstules, pastkartes, vēstules Braila rakstā un iespieddarbi, kam nav piemērojams ievedmuitas vai izvedmuitas nodoklis;
d) “ekspress sūtījums” ir sūtījums, ko sūta integrēta pakalpojuma ietvaros, kurā ietverta paku savākšana, transports, atmuitošana un piegāde paātrinātā režīmā / noteiktā laikā, vienlaikus sekojot līdzi šo sūtījumu atrašanās vietai un saglabājot kontroli pār tiem visā pakalpojuma sniegšanas laikā, vai šā pakalpojumu sniedzēja uzdevumā;
e) “preces pasta sūtījumā” ir tādas preces pasta sīkpakās vai pakās, izņemot korespondences priekšmetus, ko saskaņā ar 1984. gada 10. jūlijā Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā pieņemtās Pasaules Pasta Savienības konvencijas noteikumiem nosūta Līgumslēdzējas Puses valstī reģistrēts operators, kuru Līgumslēdzēja Puse ir norīkojusi tādu starptautisku pakalpojumu sniegšanai, ko reglamentē iepriekš minētā konvencija, vai šāda operatora uzdevumā;
f) “muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro;
g) “pagaidu uzglabāšanas deklarācija” ir darbība, ar kuru persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo, ka preces ir pagaidu uzglabāšanā.
9.b pants
Vispārīgi noteikumi par drošību un drošumu
1. Līgumslēdzējas Puses apņemas ieviest un piemērot tādu preču pārvadājumiem, ko izved uz vai ieved no trešām valstīm, muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, un tādējādi garantēt līdzvērtīgu drošības līmeni pie to ārējām robežām.
2. Līgumslēdzējas Puses atturas piemērot muitas drošības pasākumus, kas noteikti šajā nodaļā, preču pārvadājumiem starp to muitas teritorijām.
3. Pirms jebkura nolīguma noslēgšanas ar trešo valsti tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, Līgumslēdzējas Puses savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu saderību ar šo līgumu, īpaši, ja paredzamajā nolīgumā ir ietverti noteikumi, ar kuriem atkāpjas no šajā nodaļā minētajiem muitas drošības pasākumiem.
9.c pants
Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana
1. Drošības un drošuma nolūkos preces, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, uzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kuri tiešā tranzītā tikai šķērso attiecīgo muitas teritoriju teritoriālos ūdeņus vai to gaisa telpu.
2. Drošības un drošuma nolūkos preces, kuras izved no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām uz trešām valstīm, uzrāda izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kuri tiešā tranzītā tikai šķērso attiecīgo muitas teritoriju teritoriālos ūdeņus vai to gaisa telpu.
3. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniedz pirms preču ievešanas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās vai pirms izvešanas no tām.
4. Ja ir spēkā pienākums iesniegt ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, kuras ieved Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās vai izved no tām, bet šī deklarācija nav iesniegta, viena no 5. vai 6. punktā minētajām personām nekavējoties iesniedz šādu deklarāciju vai, ja saņemta muitas dienestu atļauja, tās vietā iesniedz muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, kurā iekļauj vismaz tās ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai. Tādos apstākļos muitas dienesti šīm precēm veic riska analīzi drošības un drošuma vajadzībām, pamatojoties uz muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.
5. Katra Līgumslēdzēja Puse nosaka personas, kuras ir atbildīgas par izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu, kā arī kompetentās iestādes, kuras saņem šādas deklarācijas.
6. Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz pārvadātājs.
Neatkarīgi no pārvadātāja pienākumiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju var iesniegt kāda no šīm personām:
(a)importētājs vai preču saņēmējs, vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā darbojas pārvadātājs;
(b)jebkura persona, kas var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu pirmajai ievešanas muitas iestādei.
Konkrētos gadījumos, kad no pirmajā daļā minētajām personām nevar iegūt visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, kas vajadzīgas riska analīzei drošības un drošuma vajadzībām, citām personām, kurām ir šīs ziņas un attiecīgas tiesības tās sniegt, var tikt noteikta prasība sniegt šīs ziņas.
Katra persona, kas iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, atbild par ziņām, ko tā ir iesniegusi.
7. Atkāpjoties no 6. punkta, līdz I pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas datumiem katra Līgumslēdzēja Puse nosaka personas, kurām ir jāiesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarācija, kā arī līdzekļus tās iesniegšanai, ar to saistītās informācijas apmaiņai un tās labošanas un/vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu iesniegšanai.
8. Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti var noteikt gadījumus, kuros muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju var izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja:
(a)muitas deklarācijā vai pagaidu uzglabāšanas deklarācijā ir iekļautas visas ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai, un
(b)aizstājējdeklarāciju iesniedz, pirms ir beidzies termiņš ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai kompetentajā muitas iestādē.
9. Šā līguma I pielikums nosaka:
–elektronisko sistēmu saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju,
–ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas formu un saturu,
–izņēmumus, kad nav jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija,
–ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vietu,
–ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņus,
–tehniskos noteikumus attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai izmantotajām elektroniskajām sistēmām,
–finansēšanas kārtību saistībā ar pienākumiem, saistībām un gaidāmajiem rezultātiem, ko paredz Importa kontroles sistēmas 2 īstenošana un darbība,
–jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šā panta piemērošanu.
9.d pants
Atzītais uzņēmējs
1. Līgumslēdzēja Puse atbilstīgi šā līguma II pielikumā noteiktajiem kritērijiem drošības nolūkos piešķir “atzītā uzņēmēja” statusu ikvienam uzņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību tās muitas teritorijā.
Atzītais uzņēmējs izmanto atvieglojumus attiecībā uz muitas kontroli drošības jomā.
Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas Puses piešķirto atzītā uzņēmēja statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja Puse, īpaši, īstenojot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzītā uzņēmēja statusa savstarpējās atzīšanas kārtību.
2. Šā līguma II pielikums nosaka:
–noteikumus attiecībā uz atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu, jo īpaši šā statusa piešķiršanas kritērijus un to piemērošanas nosacījumus,
–piešķiramo atvieglojumu veidu,
–noteikumus par atzītā uzņēmēja statusa apturēšanu, anulēšanu un atcelšanu,
–kārtību, kādā Līgumslēdzējas Puses apmainās ar informāciju par to atzītajiem uzņēmējiem,
–jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.
9.e pants
Ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole un ar drošību un drošumu saistīta riska pārvaldība
1. Tāda ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstīta uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz Līgumslēdzēju Pušu noteiktiem kritērijiem, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
2. Ar drošību un drošumu saistītu muitas kontroli veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības satvaru, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem. Norvēģijas muitas dienests, piedaloties II.a nodaļas 9.h panta 4. punktā minētajā Muitas kodeksa komitejā, palīdz noteikt kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas saistībā ar ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņām. Kontroli, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citādu muitas kontroli.
3. Līgumslēdzējas Puses izmanto kopēju riska pārvaldības sistēmu, lai apmainītos ar informāciju, kas ir saistīta ar risku, ar informāciju par kopēju riska kritēriju un standartu, kopēju prioritāro kontroles jomu un muitas krīžu pārvarēšanas īstenošanu, kā arī ar riska analīzes rezultātiem un kontroles rezultātiem.
4. Līgumslēdzējas Puses atzīst to ar drošību un drošumu saistīto riska pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.
5. EEZ Apvienotā komiteja pieņem jebkurus citus pasākumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.
9.f pants
Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība
1. Apvienotā komiteja nosaka, kā Līgumslēdzējām Pusēm jāuzrauga šīs nodaļas īstenošana un jāpārbauda atbilstība tās noteikumiem, kā arī noteikumiem šā līguma pielikumos.
2. Uzraudzību, kas minēta 1. punktā, var veikt:
–regulāri izvērtējot šīs nodaļas īstenošanu un jo īpaši muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu,
–veicot pārskatīšanu, lai uzlabotu tās piemērošanu vai grozītu tās noteikumus tā, lai šī nodaļa labāk atbilstu izvirzītajiem mērķiem,
–organizējot tematiskas sanāksmes starp abu Līgumslēdzēju Pušu ekspertiem un veicot administratīvo procedūru revīziju, tostarp apmeklējumus uz vietas.
3. Apvienotā komiteja nodrošina, lai saskaņā ar šo pantu piemērotajos pasākumos tiktu ievērotas uzņēmēju tiesības.
9.g pants
Dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība
Uz informācijas apmaiņu, ko Līgumslēdzējas Puses savā starpā īsteno atbilstīgi šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem, attiecas dienesta noslēpuma un personas datu aizsardzība, kā noteikts attiecīgajos saņēmējas Līgumslēdzējas Puses teritorijā piemērojamajos tiesību aktos.
Jo īpaši šo informāciju nedrīkst tālāk nodot personām, kas nav saņēmējas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes, un šīs iestādes to drīkst izmantot vienīgi šajā līgumā paredzētajiem mērķiem.”.
2. Līguma 10. protokola I PIELIKUMU aizstāj ar šādu:
“I PIELIKUMS
IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS KOPSAVILKUMA DEKLARĀCIJAS
I sadaļa
Ievešanas kopsavilkuma deklarācija
1. pants
Elektroniska sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju
1. Elektronisko Importa kontroles sistēmu 2 (IKS 2) izmanto:
(a)ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu un citas informācijas, kas saistīta ar minētajām deklarācijām, kas saistīta ar riska analīzi muitas drošības un drošuma vajadzībām, tostarp palīdzību aviācijas drošības jomā, un kas saistīta ar pasākumiem, kuri veicami, pamatojoties uz minētās analīzes rezultātiem, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai;
(b)informācijas apmaiņai saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādītajām ziņām un ievešanas kopsavilkuma deklarāciju riska analīzes rezultātiem, saistībā ar citu informāciju, kas nepieciešama minētās riska analīzes veikšanai, un saistībā ar pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz riska analīzi, tostarp ieteikumiem par kontroles vietām un minētās kontroles rezultātiem;
(c)informācijas apmaiņai par kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un izvērtēšanu.
2. Šajā pielikumā minētās elektroniskās sistēmas pakāpeniskās ieviešanas izstrādes un laidienu datumi ir noteikti SMK projektā “Importa kontroles sistēma 2” (IKS 2) Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2019/2151 pielikumā 10 .
Līgumslēdzējām Pusēm ieviešanas laikposma sākumā ir jābūt vienlaicīgi gatavām katram laidienam. Attiecīgā gadījumā Līgumslēdzējas Puses var ļaut uzņēmējiem pakāpeniski pieslēgties sistēmai līdz katram laidienam paredzētā ieviešanas posma beigām. Līgumslēdzējas Puses savā tīmekļa vietnē publicē termiņus un uzņēmējiem paredzētās instrukcijas.
3. Uzņēmēji izmanto uzņēmēja vienotu saskarni, ko Līgumslēdzējas Puses ir izstrādājušas, savstarpēji vienojoties, lai iesniegtu informāciju, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, lai apstrādātu un glabātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņas un lai apmainītos ar muitas dienestiem ar saistīto informāciju.
4. Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti var atļaut iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, izmantojot tirdzniecības, ostu vai transporta informācijas sistēmas, ja šīs sistēmas ietver nepieciešamās ziņas un ja šīs ziņas ir pieejamas 7. pantā minētajos termiņos.
2. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs
1. Ievešanas kopsavilkuma deklarācija un paziņojums par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos ietver ziņas, kas minētas šajās Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 11 B pielikuma slejās:
(a)F10 līdz F16;
(b)F20 līdz F33;
(c)F40 līdz F45;
(d)F50 un F51;
(e)G2.
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas atbilst attiecīgajiem formātiem, kodiem un kardinalitātēm, kas ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 12 B pielikumā, un tās aizpilda saskaņā ar iepriekš minētajos pielikumos izklāstītajām piezīmēm.
2. Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas var sniegt, dažādām personām iesniedzot vairāk nekā vienu datu kopu.
3. Šā panta 1. punktā minēto elektronisko sistēmu izmanto pieprasījuma iesniegšanai, lai labotu vai atzītu par nederīgu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai tajā norādītās ziņas.
Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labojumu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa dažādas personas, tad katrai no minētajām personām atļauj pieprasīt labojumu vai atzīšanu par nederīgu tikai attiecībā uz tām ziņām, ko tā ir iesniegusi.
4. Līgumslēdzējas Puses muitas dienesti, kas reģistrēja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, nekavējoties paziņo personai, kura iesniedza labošanas vai atzīšanas par nederīgu pieprasījumu, par savu lēmumu to reģistrēt vai noraidīt.
Ja ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu labošanu vai atzīšanu par nederīgu pieprasa nevis pārvadātājs, bet cita persona, tad muitas dienesti informē arī pārvadātāju ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un tam ir piekļuve šā panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.
5. Saskaņā ar līguma 9.c panta 8. punktu līdz 1. panta 1. punktā minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datumam Līgumslēdzējas Puses attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, var veikt ar drošību un drošumu saistīto riska analīzi, pamatojoties uz tranzīta deklarāciju, kas saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru 13 iesniegta Jaunajā datorizētajā tranzīta kontroles sistēmā (NCTS), ieskaitot ar riska analīzi saistītas informācijas apmaiņu starp iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm. NCTS ir elektroniska sistēma, kas ļauj sazināties Līgumslēdzējām Pusēm savā starpā, kā arī Līgumslēdzējām Pusēm un uzņēmumiem nolūkā iesniegt muitas deklarāciju par tranzītu, ieskaitot visas ziņas, kas nepieciešamas ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijai, kā arī ar šīm precēm saistītos paziņojumus.
Pirms šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās sistēmas 3. laidiena ieviešanas Līgumslēdzējas Puses izvērtē, vai pēc attiecīgā datuma muitas dienesti var turpināt veikt riska analīzi, pamatojoties uz NCTS 14 iesniegto tranzīta deklarāciju, kurā ir ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, un vajadzības gadījumā veic izmaiņas šajā līgumā.
3. pants
Atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju
1. Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:
(a)elektroenerģiju;
(b)precēm, ko ieved pa cauruļvadiem;
(c)korespondences priekšmetiem;
(d)precēm pasta sūtījumos šādā veidā:
(1)ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir Līgumslēdzējas Puses valstī, — līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;
(2)ja pasta sūtījumus pārvadā pa gaisu un to galamērķis ir trešā valstī vai trešā teritorijā, — līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;
(3)ja pasta sūtījumus pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdeņiem, autoceļiem vai dzelzceļu, — līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;
(e)precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai vienkārša robežas šķērsošana saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu pieņemtajiem noteikumiem, ar nosacījumu, ka tās nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
(f)precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;
(g)precēm, kurām noformētas ATA un CPD karnetes un kuras nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
(h)precēm, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;
(i)ieročiem un militārajam aprīkojumam, ko kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā ieved tādas iestādes, kuras atbild par teritorijas militāro aizsardzību, un ko ieved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;
(j)turpmāk minētajām precēm, kas ievestas kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā tieši no tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijā:
(1)precēm, kas celtniecības, labošanas, apkopes vai pārveidošanas nolūkā bijušas iebūvētas šajās atkrastes iekārtās;
(2)precēm, ko izmantoja minēto atkrastes iekārtu aprīkošanai;
(3)pārtikas preču krājumiem, ko lietoja vai patērēja uz minētajām atkrastes iekārtām;
(4)nebīstamiem atkritumiem no minētajām atkrastes iekārtām;
(k)precēm sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, ar nosacījumu, ka muitas dienesti ar uzņēmēja piekrišanu veic riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ir ietverta uzņēmēja izmantotajā sistēmā vai saņemta no tās:
(1)ja preces ir ekspress sūtījumos, ko pārvadā pa gaisu, — līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanu;
(2)ja preces pārvadā pa gaisu un tās nav pasta vai ekspress sūtījumos, — līdz datumam, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu;
(3)ja preces pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, — līdz datumam, kas paredzēts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu;
(l)precēm, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51. punktā;
(m)precēm, kas kādas Līgumslēdzējas Puses valstī ievestas no Seūtas un Meliļas, Helgolandes, Sanmarīno Republikas, Vatikāna Pilsētvalsts, Liviņo pašvaldības un Šveices zonām Samnaun un Sampuoir, kuras ir izslēgtas no tās muitas teritorijas;
(n)šādām precēm uz kuģiem un gaisa kuģiem:
(1)precēm, kas piegādātas, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu šajos kuģos vai gaisa kuģos;
(2)precēm šo kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai;
(3)pārtikai un citiem priekšmetiem, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;
(o)jūras zvejas produktiem un citiem produktiem, ko Līgumslēdzēju Pušu zvejas kuģi nozvejojuši ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
(p)tādiem kuģiem un uz tiem pārvadātām precēm, kuri ienāk kādas Līgumslēdzējas Puses teritoriālajos ūdeņos un kuru vienīgais mērķis ir paņemt uz kuģa krājumus, nepieslēdzoties ostas iekārtām;
(q)tādi attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktos minētie mājsaimniecības priekšmeti, kurus nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata.
2. Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp Līgumslēdzēju Pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot šā līguma 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.
3. Ievešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kad preces uz laiku izved no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, pārvadājot tās pa jūru vai gaisu starp diviem šo muitas teritoriju punktiem bez pieturas trešā valstī.
4. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta
1. Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz muitas iestādē, kuras kompetencē ir muitas uzraudzība tajā kādas Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas vietā, kur transportlīdzeklis, kas pārvadā preces, ierodas vai — attiecīgā gadījumā — kur tam ir paredzēts ierasties no trešās valsts vai trešās teritorijas (turpmāk “pirmā ievešanas muitas iestāde”).
2. Ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, iesniedzot vairākas datu kopas vai iesniedzot minimuma datu kopu, tad persona nepilnīgu vai minimuma datu kopu iesniedz tajā muitas iestādē, kura pēc personas rīcībā esošās informācijas būtu pirmā ievešanas muitas iestāde. Ja minētajai personai nav zināma vieta Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, kur paredzēta transportlīdzekļa, kas pārvadā preces, ierašanās pirmo reizi, tad pirmo ievešanas muitas iestādi var noteikt, vadoties pēc vietas, uz kuru preces ir nosūtītas.
3. Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti var atļaut, ka ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz citā muitas iestādē, ar noteikumu, ka pēdējā nekavējoties paziņo vai elektroniski dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei vajadzīgās ziņas.
5. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas reģistrācija
1. Muitas dienesti pēc katra ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu iesnieguma saņemšanas to reģistrē, nekavējoties informē deklarētāju vai tā pārstāvi par iesnieguma reģistrāciju un paziņo šai personai iesnieguma galveno atsauces numuru un reģistrācijas datumu.
2. Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, gadījumos, kad ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas nav pārvadātājs, muitas dienesti nekavējoties informē pārvadātāju par reģistrāciju, ja pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un ja tam ir piekļuve šai elektroniskajai sistēmai.
6. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšana
Ja nav piemērojams neviens no līguma 10. pantā un 3. pantā paredzētajiem atbrīvojumiem no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas sniedz šādā veidā:
(a)attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa gaisu:
(1)sākot ar 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, ekspress pārvadātāji visu sūtījumu gadījumā iesniedz minimuma datu kopu;
(2)sākot ar 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, pasta operatori visu to sūtījumu gadījumā, kuru galamērķis ir Līgumslēdzējas Puses valstī, iesniedz minimuma datu kopu;
(3)sākot ar 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, ar šīs sistēmas starpniecību iesniedz vienu vai vairākas datu kopas;
(b)attiecībā uz precēm, ko pārvadā pa jūru, iekšzemes ūdensceļiem, autoceļiem vai dzelzceļu, — sākot ar 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas datumu, ar šīs sistēmas starpniecību iesniedz vienu vai vairākas datu kopas.
7. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi
1. Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa jūru, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:
(a)konteinerkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, — vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās;
(b)beramām (lejamām) kravām vai ģenerālkravām, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) vai d) apakšpunktu, — vismaz 4 stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās;
(c)vismaz 2 stundas pirms kuģa ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās tādām precēm, kas ienāk no:
(1)Grenlandes;
(2)Fēru Salām;
(3)Islandes;
(4)Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras un Vidusjūras ostām;
(5)visām Marokas ostām;
(d)pārvadājumiem, izņemot gadījumus, kuros piemēro c) apakšpunktu, starp teritoriju, kas atrodas ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām, ja reiss ilgst mazāk par 24 stundām, — vismaz 2 stundas pirms ierašanās pirmajā ostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
2. Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa gaisu, visas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas iesniedz iespējami drīz un jebkurā gadījumā šādos termiņos:
(a)lidojumiem, kuru ilgums ir mazāks nekā četras stundas, — līdz faktiskajam gaisa kuģa izlidošanas laikam;
(b)citiem lidojumiem — vismaz četras stundas pirms gaisa kuģa ierašanās pirmajā lidostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
3. Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 1. laidiena ieviešanas datumu, pasta operatori un ekspress pārvadātāji vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
4. Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, uzņēmēji, kas nav pasta operatori un ekspress pārvadātāji, vismaz ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu iesniedz iespējami drīz un vēlākais, pirms preces tiek iekrautas gaisa kuģī, kurš tās ievedīs Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās.
5. Sākot ar šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumu, ja šā panta 3. un 4. punktā minētajos termiņos ir sniegta tikai ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopa, tad pārējās ziņas sniedz 2. punktā norādītajos termiņos.
6. Līdz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas datumam saskaņā ar 3. punktu iesniegto ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopu par precēm pasta sūtījumos ar galamērķi Līgumslēdzējas Puses valstī un par precēm ekspress sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 22 EUR, uzskata par pilnu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju.
7. Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa dzelzceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:
(a)ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas, kas atrodas trešā valstī, līdz pirmajai ievešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā divas stundas, — vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs muitas iestādes kompetencē;
(b)visos citos gadījumos — vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.
8. Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa autoceļu, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz vienu stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.
9. Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa iekšējiem ūdensceļiem, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz vismaz divas stundas pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir šīs pirmās ievešanas muitas iestādes kompetencē.
10. Ja preces tiek ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās ar tādu transportlīdzekli, kurš pats atrodas uz aktīvā transportlīdzekļa, termiņš ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai ir tāds pats, kādu piemēro aktīvajam transportlīdzeklim.
11. Šā panta 1.–10. punktā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.
12. Saskaņā ar līguma 9.b panta 3. punktā noteikto procedūru šā panta 1.–10. punktā minētos termiņus nepiemēro gadījumos, ja starptautiskajos nolīgumos par drošību starp Līgumslēdzēju Pusi un trešām valstīm noteikts citādi.
8. pants
Ar drošību un drošumu saistīta riska analīze un ar drošību un drošumu saistīta muitas kontrole saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām
1. Riska analīzi pabeidz pirms preču ierašanās pirmajā ievešanas muitas iestādē ar nosacījumu, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācija ir iesniegta šā pielikuma 7. pantā noteiktajos termiņos, izņemot gadījumus, kad ir konstatēts risks vai ir jāveic papildu riska analīze.
Neskarot šā punkta pirmo daļu, pirmo riska analīzi precēm, ko ieved Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās pa gaisu, veic cik ātri vien iespējams pēc ievešanas kopsavilkuma deklarācijas minimuma datu kopas, kas minēta šā pielikuma 7. panta 3. un 4. punktā, saņemšanas.
2. Pirmā ievešanas muitas iestāde pabeidz drošības un drošuma riska analīzi pēc tam, kad 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā ir veikta šāda informācijas apmaiņa:
(a)nekavējoties pēc reģistrēšanas pirmā ievešanas muitas iestāde ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas dara pieejamas to Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuras ir norādītas minētajās ziņās, un to Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuras ir elektroniskajā sistēmā reģistrējušas informāciju saistībā ar drošības un drošuma riskiem, kas atbilst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām;
(b)7. pantā noteiktajos termiņos Līgumslēdzēju Pušu, kas minētas a) apakšpunktā, muitas dienesti veic drošības un drošuma riska analīzi un, ja tie konstatē risku, tad rezultātus dara pieejamus pirmajai ievešanas muitas iestādei;
(c)pirmā ievešanas muitas iestāde ņem vērā informāciju par riska analīzes rezultātiem, ko snieguši a) apakšpunktā minētie Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti, lai pabeigtu riska analīzi;
(d)pirmā ievešanas muitas iestāde pabeigtās riska analīzes rezultātus dara pieejamus Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuri palīdzēja riska analīzē, un tiem Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem, kuri, iespējams, ir iesaistīti preču pārvietošanā;
(e)pirmā ievešanas muitas iestāde par riska analīzes pabeigšanu informē šādas personas ar nosacījumu, ka tās ir pieprasījušas, lai tās informē, un tām ir piekļuve 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
–deklarētāju vai tā pārstāvi,
–pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.
3. Ja pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa sīkāku informāciju par ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas tai nepieciešama, lai pabeigtu riska analīzi, tad riska analīze tiek pabeigta pēc minētās informācijas saņemšanas.
Minētajām vajadzībām pirmā ievešanas muitas iestāde pieprasa minēto informāciju no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā — no tās personas, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas. Ja minētā persona nav pārvadātājs, pirmā ievešanas muitas iestāde informē pārvadātāju ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir pieprasījis, lai to informē, un pārvadātajam ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai.
4. Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatotas aizdomas, ka preces, kas ievestas pa gaisu, varētu radīt nopietnu aviācijas drošības apdraudējumu, tā pieprasa sūtījumu pirms iekraušanas gaisa kuģī, kura galamērķis ir Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas, pārbaudīt kā augsta riska kravu un pastu saskaņā ar EEZ līguma XIII pielikuma I daļas VI punkta 66.h un 66.hf pantu, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā.
Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas ar nosacījumu, ka tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
(a)deklarētāju vai tā pārstāvi;
(b)pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.
Pēc minētās informēšanas persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, vai attiecīgā gadījumā persona, kura iesniedza ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, iesniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei minētās pārbaudes rezultātus un visu citu saistīto būtisko informāciju. Riska analīzi pabeidz tikai pēc tam, kad ir iesniegta minētā informācija.
5. Ja pirmajai ievešanas muitas iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces, kas ievestas pa gaisu, vai konteinerkravas, kas ievestas pa jūru, kā minēts šā pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, varētu radīt tādu nopietnu drošības un drošuma apdraudējumu, kura dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, tā dod rīkojumu preces neiekraut attiecīgajā transportlīdzeklī.
Pirmā ievešanas muitas iestāde informē šādas personas ar nosacījumu, ka tām ir piekļuve šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajai elektroniskajai sistēmai:
(a)deklarētāju vai tā pārstāvi;
(b)pārvadātāju, ja tas nav deklarētājs vai tā pārstāvis.
Minēto informāciju sniedz nekavējoties pēc konkrētā riska konstatēšanas un konteinerkravu gadījumā, kas ievestas pa jūru, kā minēts šā pielikuma 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ne vēlāk kā 24 stundas pēc tam, kad no pārvadātāja ir saņemta ievešanas kopsavilkuma deklarācija vai attiecīgā gadījumā ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.
Pirmā ievešanas muitas iestāde turklāt nekavējoties informē Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestus par šo paziņojumu un dara tiem pieejamas attiecīgās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas.
6. Ja konstatēts, ka sūtījums rada tādu apdraudējumu, ka nepieciešama tūlītēja rīcība pēc transportlīdzekļa ierašanās, pirmā ievešanas muitas iestāde veic minēto rīcību pēc preču ierašanās.
7. Pēc riska analīzes pabeigšanas pirmā ievešanas muitas iestāde, nosūtot informāciju 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā, var ieteikt vispiemērotāko vietu un vispiemērotākos pasākumus kontroles veikšanai.
Muitas iestāde, kuras kompetencē ir vieta, kas tika ieteikta kā vispiemērotākā kontroles veikšanai, pieņem lēmumu par kontroli un šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā sistēmā dara pieejamus minētā lēmuma rezultātus visām Līgumslēdzēju Pušu muitas iestādēm, kuras, iespējams, ir iesaistītas preču pārvietošanā, vēlākais preču uzrādīšanas brīdī pirmajā ievešanas muitas iestādē.
8. Muitas iestādes, izmantojot šā pielikuma 1. panta 1. punktā minēto sistēmu, citiem Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem dara pieejamus to veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus, ja:
(a)muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai
(b)kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, vai
(c)tas ir nepieciešams šajā līgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.
Līgumslēdzējas Puses līguma 9.e panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.
9. Ja Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās ieved preces, kurām saskaņā ar šā pielikuma 3. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktu, h) līdz m) apakšpunktu, o) un q) apakšpunktu ir piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tad riska analīzi veic pēc preču uzrādīšanas.
10. Muitai uzrādītās preces var izlaist, tiklīdz ir veikta riska analīze un šādu izlaišanu pieļauj riska analīzes rezultāti un vajadzības gadījumā — veiktie pasākumi.
11. Riska analīzi veic arī tad, ja tiek labotas ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas saskaņā ar šā pielikuma 2. panta 3. un 4. punktu. Tādā gadījumā, neskarot 5. punkta trešajā daļā noteikto termiņu, konteinerkravām, ko ieved pa jūru, riska analīzi pabeidz nekavējoties pēc ziņu saņemšanas, ja vien netiek konstatēts risks un nav jāveic papildu riska analīze.
9. pants
Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņu sniegšana, ko veic citas personas
1. Sākot ar datumu, kas ir noteikts 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanai, gadījumos, kad viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm, ko pārvadā pa gaisu, ir noslēgušas vienu vai vairākus pārvadājuma līgumus, kam noformēta viena vai vairākas gaisa kravas pavadzīmes, piemēro šādus noteikumus:
(a)persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu;
(b)ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, informē par minētās gaisa kravas pavadzīmes izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;
(c)pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura nav tām darījusi pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;
(d)ja persona, kas izdod gaisa kravas pavadzīmi, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod gaisa kravas pavadzīmi, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei.
2. Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja pasta operators nedara pieejamas pasta sūtījumu ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, kuram ir pienākums iesniegt minētajā sistēmā pārējās deklarācijas ziņas, piemēro šādus noteikumus:
(a)minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei iesniedz galamērķa pasta operators, ja preces tiek nosūtītas uz Līgumslēdzēju Pušu valstīm, vai pasta operators pirmajā ievešanas Līgumslēdzējas Puses valstī, ja preces šķērso Līgumslēdzēju Pušu valstis tranzītā un
(b)pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda pasta operatora, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.
3. Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanu, gadījumos, ja ekspress pārvadātājs nedara pieejamas ekspress sūtījumu, ko pārvadā pa gaisu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas pārvadātājam, piemēro šādus noteikumus:
(a)ekspress pārvadātājs minētās ziņas sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei un
(b)pārvadātājs ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ekspress pārvadātāja, kurš tam nedara pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti.
4. Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanu, gadījumos, kad jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumos viena vai vairākas personas, kas nav pārvadātājs, par tām pašām precēm ir noslēgušas vienu vai vairākus papildu pārvadājuma līgumus, kam noformēts viens vai vairāki konosamenti, piemēro šādus noteikumus:
(a)persona, kas izdod konosamentu, informē personu, kura noslēgusi ar to pārvadājuma līgumu, par minētā konosamenta izdošanu;
(b)ja ir vienošanās par divu kravu apvienošanu, lai sūtītu kā vienu kravu, persona, kas izdod konosamentu, informē par minētā konosamenta izdošanu personu, ar kuru tai ir minētā vienošanās;
(c)pārvadātājs un ikviena persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda ikvienas personas identitāti, kura ir ar to noslēgusi pārvadājuma līgumu un nav tai iesniegusi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas;
(d)persona, kas izdod konosamentu, ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņās norāda saņēmēja, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, un kas tai nav darījis pieejamas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai nepieciešamās ziņas, identitāti;
(e)ja persona, kas izdod konosamentu, nesniedz savam līgumpartnerim, kas tai izdod konosamentu, vai līgumpartnerim, ar ko tā noslēgusi vienošanos par divu kravu apvienošanu, ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, persona, kas nedara pieejamas vajadzīgās ziņas, tās sniedz pirmajai ievešanas muitas iestādei;
(f)ja saņēmējs, kas ir norādīts konosamentā, kuram nav pamatā esošu konosamentu, nedara pieejamas ziņas, kas vajadzīgas ievešanas kopsavilkuma deklarācijai, personai, kura izdod konosamentu, tas sniedz minētās ziņas pirmajai ievešanas muitas iestādei.
10. pants
Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā ienākoša jūras kuģa vai gaisa kuģa maršruta maiņa
1. Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 2. laidiena ieviešanas laikposmu, ja gaisa kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas valstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde minētajā sistēmā izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.
2. Sākot ar datumu, kas noteikts attiecībā uz šā pielikuma 1. panta 1. punktā minētās elektroniskās sistēmas 3. laidiena ieviešanas laikposmu, ja jūras kuģa maršruts ir mainīts un tas vispirms ierodas muitas iestādē, kas atrodas valstī, kura nebija norādīta kā maršruta valsts ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, tad faktiskā pirmā ievešanas muitas iestāde no minētās sistēmas izgūst ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, riska analīzes rezultātus un ieteikumus par kontroli, ko iesniegusi plānotā pirmā ievešanas muitas iestāde.
II sadaļa
Tehniskie noteikumi attiecībā uz Importa kontroles sistēmu 2
11. pants
Importa kontroles sistēma 2
1. IKS 2 sekmē uzņēmumu un Līgumslēdzēju Pušu saziņu, kuras nolūks ir izpildīt ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saistītās prasības, Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestu veiktu riska analīzi drošības un drošuma vajadzībām un muitas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt minētos riskus, tostarp ar drošumu un drošību saistītu muitas kontroli, un saziņu starp Līgumslēdzējām Pusēm nolūkā izpildīt ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju saistītās prasības.
2. IKS 2 ietver šādus Savienības līmenī izstrādātus kopīgos komponentus:
(a)uzņēmēju vienotā saskarne;
(b)kopīgs repozitorijs.
3. Norvēģija izstrādā valsts preču ievešanas sistēmu kā Norvēģijā pieejamu valsts komponentu.
4. Norvēģija var izstrādāt valsts uzņēmēju saskarni kā Norvēģijā pieejamu valsts komponentu.
5. IKS 2 izmanto šādiem mērķiem:
(a)ievešanas kopsavilkuma deklarācijās norādīto ziņu un labojumu un atzīšanas par nederīgu pieprasījumu iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar līguma 10. pantu un I pielikumu;
(b)no Līguma 10. pantā un I pielikumā minētajām deklarācijām iegūto ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu saņemšanai, apstrādei un glabāšanai;
(c)informācijas par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos un paziņojumu par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar līguma 10. pantu un I pielikumu;
(d)informācijas par preču uzrādīšanu Līgumslēdzēju Pušu muitas dienestiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar līguma 10. pantu un I pielikumu;
(e)informācijas par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, ieteikumiem par kontroli, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem saņemšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar līguma 10. un 12. pantu un I pielikumu;
(f)uzņēmējiem adresēto paziņojumu un informācijas un no uzņēmējiem saņemto paziņojumu un informācijas saņemšanai, apstrādei, glabāšanai un paziņošanai saskaņā ar līguma 10. un 12. pantu un I pielikumu;
(g)uzņēmēju sniegtās informācijas, ko pieprasa Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti, iesniegšanai, apstrādei un glabāšanai saskaņā ar līguma 10. un 12. pantu un I pielikumu.
6. IKS 2 izmanto, lai atbalstītu Līgumslēdzēju Pušu veiktu līguma 12. pantā minēto kopējo drošības un drošuma riska kritēriju un standartu, kā arī kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzību un novērtēšanu.
7. Uzņēmēju autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS 2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot 13. pantā minēto VLPDP sistēmu.
8. Līgumslēdzēju Pušu ierēdņu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu saistībā ar piekļūšanu IKS 2 kopīgajiem komponentiem veic, izmantojot Savienības nodrošinātos tīkla pakalpojumus.
9. Saskaņā ar šā pielikuma 1. pantu uzņēmēju vienotā saskarne ir uzņēmēju piekļuves punkts IKS 2.
10. Uzņēmēju vienotā saskarne ir sadarbspējīga ar šā panta 12.–14. punktā minēto IKS 2 kopīgo repozitoriju.
11. Uzņēmēju vienoto saskarni izmanto, lai iesniegtu ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas un paziņojumus par ierašanos, pieprasītu to labojumus un atzīšanu par nederīgiem, tos apstrādātu un glabātu un lai veiktu informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām Pusēm un uzņēmējiem.
12. Līgumslēdzējas Puses izmanto IKS 2 kopīgo repozitoriju, lai apstrādātu ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņas, labojumu pieprasījumus, atzīšanas par nederīgu pieprasījumus, paziņojumus par ierašanos, informāciju par preču uzrādīšanu, informāciju par riska analīzes pieprasījumiem un rezultātiem, ieteikumus par kontroli, lēmumus par kontroli, kontroles rezultātus un informāciju, ar kuru apmainās ar uzņēmējiem.
13. Līgumslēdzējas puses izmanto IKS 2 kopīgo repozitoriju ar statistiku un novērtēšanu saistītos nolūkos, kā arī Līgumslēdzēju Pušu savstarpējai apmaiņai ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijās sniegto informāciju.
14. IKS 2 kopīgais repozitorijs ir sadarbspējīgs ar uzņēmēju vienoto saskarni, valsts uzņēmēju saskarnēm gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses tās ir izstrādājušas, kā arī ar valsts preču ievešanas sistēmām.
15. Līgumslēdzējas Puses muitas dienests pirms riska analīzes drošības un drošuma vajadzībām pabeigšanas izmanto kopīgo repozitoriju nolūkā apspriesties ar otras Līgumslēdzējas puses muitas dienestu atbilstīgi līguma 10. un 12. pantam un I pielikumam. Līgumslēdzējas Puses muitas dienests izmanto kopīgo repozitoriju arī nolūkā apspriesties ar otru Līgumslēdzēju Pusi par ieteikto kontroli, par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz ieteikto kontroli, un par rezultātiem, kas iegūti, veicot ar drošību un drošumu saistīto muitas kontroli, atbilstīgi līguma 10. un 12. pantam un I pielikumam.
16. Gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses ir izstrādājušas valsts uzņēmēju saskarni, tā saskaņā ar 1. pantu ir uzņēmēju piekļuves punkts IKS 2, ja iesniegtā informācija ir adresēta Līgumslēdzējai Pusei, kura izmanto valsts uzņēmēju saskarni.
17. Attiecībā uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju ziņu un paziņojumu par ierašanos iesniegšanu, labojumiem, atzīšanu par nederīgiem, apstrādi un glabāšanu, kā arī informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām Pusēm un uzņēmējiem uzņēmēji var izvēlēties izmantot valsts uzņēmēju saskarni, ja tā ir izstrādāta, vai uzņēmēju vienoto saskarni.
18. Valsts uzņēmēju saskarne, ja tā ir izstrādāta, ir sadarbspējīga ar IKS 2 kopīgo repozitoriju.
19. Ja Norvēģija izstrādā valsts uzņēmēju saskarni, tā par to informē Savienību.
20. Līgumslēdzēju Pušu muitas dienesti izmanto valsts preču ievešanas sistēmu nolūkā apmainīties ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņām, kas iegūtas no līguma 10. pantā minētajām deklarācijām, apmainīties ar informāciju un paziņojumiem ar kopīgo repozitoriju saistībā ar informāciju par jūras kuģa vai gaisa kuģa ierašanos un ar informāciju par preču uzrādīšanu, apstrādāt riska analīzes pieprasījumus, apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar riska analīzes rezultātiem, ieteikumiem par kontroli, lēmumiem par kontroli un kontroles rezultātiem un apstrādāt tos.
21. To izmanto arī gadījumos, kad Līgumslēdzējas Puses muitas dienests pieprasa un saņem no uzņēmējiem papildu informāciju.
22. Valsts preču ievešanas sistēma ir sadarbspējīga ar kopīgo repozitoriju.
23. Valsts preču ievešanas sistēma ir sadarbspējīga ar valsts līmenī izstrādātajām sistēmām šā panta 20. punktā minētās informācijas izgūšanai.
12. pants
Importa kontroles sistēmas 2 darbība un apmācība par tās izmantošanu
1. Kopīgos komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Savienība. Valsts komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Norvēģija.
2. Norvēģija nodrošina valsts komponentu sadarbspēju ar kopīgajiem komponentiem.
3. Savienība veic kopīgo komponentu uzturēšanu, un Norvēģija veic tās valsts komponentu uzturēšanu.
4. Līgumslēdzējas Puses nodrošina elektronisko sistēmu nepārtrauktu darbību.
5. Savienība var veikt izmaiņas elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, lai novērstu nepilnības, pievienotu jaunas funkcijas vai mainītu esošās.
6. Savienība informē Norvēģiju par izmaiņām, kas veiktas kopīgajos komponentos, un par šo komponentu jauninājumiem.
7. Norvēģija informē Savienību par tādām izmaiņām valsts komponentos un tādiem šo komponentu jauninājumiem, kas var ietekmēt kopīgo komponentu darbību.
8. Līgumslēdzējas Puses publisko informāciju par šā panta 6. un 7. punktā paredzētajām izmaiņām elektroniskajās sistēmās un šo sistēmu jauninājumiem.
9. Īslaicīgu IKS 2 darbības traucējumu gadījumā piemēro Līgumslēdzēju Pušu noteikto darbības nepārtrauktības plānu.
10. Līgumslēdzējas Puses viena otru informē par elektronisko sistēmu nepieejamību, ko izraisījuši īslaicīgi darbības traucējumi.
11. Savienība atbalsta Norvēģiju, nodrošinot piemērotus apmācības materiālus par elektronisko sistēmu kopīgo komponentu izmantošanu un darbību.
13. pants
Vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta platforma
1. Vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta platforma (turpmāk “VLPDP”) nodrošina saziņu starp šā panta 6. punktā minētajām Līgumslēdzēju Pušu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām nolūkā nodrošināt Līgumslēdzēju Pušu ierēdņiem un uzņēmējiem drošu autorizētu piekļuvi elektroniskajām sistēmām.
2. VLPDP platformā ir ietverti šādi kopīgie komponenti:
(a)piekļuves pārvaldības sistēma;
(b)administrācijas pārvaldības sistēma.
3. VLPDP platformu izmanto, lai nodrošinātu šādu personu autentificēšanu un piekļuves verificēšanu:
(a)uzņēmēji — nolūkā piekļūt IKS 2;
(b)Līgumslēdzēju Pušu ierēdņi — nolūkā piekļūt IKS 2 kopīgajiem komponentiem un uzturēt un pārvaldīt VLPDP platformu.
4. Līgumslēdzējas puses izveido piekļuves pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir mijiedarbībā ar šā panta 6. punktā minētajām Līgumslēdzēju Pušu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmām validēt piekļuves pieprasījumus, ko VLPDP platformā iesniedz uzņēmēji.
5. Līgumslēdzējas Puses izveido administrācijas pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir pārvaldīt autentificēšanas un autorizēšanas noteikumus attiecībā uz uzņēmēju identifikācijas datu validēšanu nolūkā nodrošināt piekļuvi elektroniskajām sistēmām.
6. Līgumslēdzējas Puses izveido identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu:
(a)uzņēmēju identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu;
(b)drošu apmaiņu ar parakstītiem un šifrētiem uzņēmēju identifikācijas datiem.
14. pants
Datu pārvaldība, īpašnieki un drošība
1. Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka valsts līmenī reģistrētie dati sakrīt ar kopīgajos komponentos reģistrētajiem datiem un ka tie tiek atjaunināti.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, Līgumslēdzējas Puses nodrošina, ka turpmāk norādītie dati atbilst IKS 2 kopīgajā repozitorijā glabātajiem datiem un tiek atbilstīgi atjaunināti:
(a)valsts līmenī reģistrēti dati, kurus no valsts preču ievešanas sistēmas nosūta uz kopīgo repozitoriju;
(b)dati, kas valsts preču ievešanas sistēmā ir saņemti no kopīgā repozitorija.
3. Uzņēmējs, kas uzņēmēju vienotajā saskarnē paziņo vai reģistrē IKS 2 kopīgo komponentu datus, var šiem datiem piekļūt vai tos apstrādāt.
4. IKS 2 kopīgo komponentu datiem:
(a)ko uzņēmējs paziņo Līgumslēdzējai Pusei kopīgajā repozitorijā, izmantojot uzņēmēju vienoto saskarni, kopīgajā repozitorijā var piekļūt un tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja puse. Vajadzības gadījumā šī Līgumslēdzēja Puse var piekļūt iepriekš minētajai informācijai arī uzņēmēju vienotajā saskarnē, kur šī informācija ir reģistrēta;
(b)ko Līgumslēdzēja Puse ir paziņojusi vai reģistrējusi kopīgajā repozitorijā, var piekļūt vai tos var apstrādāt minētā Līgumslēdzēja Puse;
(c)kas minēti šā punkta a) un b) apakšpunktā, var piekļūt un tos var apstrādāt arī otra Līgumslēdzēja Puse, ja tā ir iesaistīta riska analīzē un/vai kontroles procesā, ar kuru dati ir saistīti, atbilstīgi līguma 10. un 12. pantam un I pielikumam;
(d)Komisija sadarbībā ar Līgumslēdzējām Pusēm I pielikuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 11. panta 6. punktā minētajos nolūkos var piemērot apstrādi. Šādas apstrādes rezultātiem var piekļūt Komisija un Līgumslēdzējas Puses.
5. Līgumslēdzējas Puses var piekļūt IKS 2 kopīgā komponenta datiem, kurus kopīgajā repozitorijā ir reģistrējusi Savienība. Šos datus var apstrādāt Savienība.
6. Kopīgo komponentu sistēmas īpašniece ir Savienība.
7. Norvēģijas valsts komponentu sistēmas īpašniece ir Norvēģija.
8. Savienība nodrošina kopīgo komponentu drošību, un Norvēģija nodrošina tās valsts komponentu drošību.
9. Iepriekš minētajos nolūkos Līgumslēdzējas Puses veic vismaz pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:
(a)neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
(b)novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus;
(c)atklātu ikvienu a) un b) apakšpunktā minēto darbību.
10. Līgumslēdzējas Puses viena otru informē par ikvienu darbību, kas varētu izraisīt elektronisko sistēmu drošības pārkāpumu, un ikvienu šāda pārkāpuma aizdomu gadījumu.
11. Līgumslēdzējas Puses nosaka drošības plānus attiecībā uz visām sistēmām.
12. IKS 2 komponentos reģistrētos datus glabā vismaz trīs gadus pēc to reģistrēšanas. Līgumslēdzējas Puses var glabāt datus ilgāk, ja tā noteikts attiecīgos valsts tiesību aktos.
15. pants
Personas datu apstrāde
Attiecībā uz IKS 2 un VLPDP saistībā ar tajās glabāto personas datu apstrādi
1. Norvēģija un ES dalībvalstis darbojas pārziņu statusā atbilstīgi līguma 14. panta noteikumam.
2. Komisija rīkojas kā apstrādātāja un izpilda pienākumus, kas tai šajā sakarā noteikti Regulā (ES) 2018/1725 15 , bet gadījumos, kad tiek apstrādāti kopējo drošuma un drošības riska kritēriju un standartu, kontroles pasākumu un prioritāro kontroles jomu īstenošanas pārraudzības un izvērtēšanas dati, tā rīkojas kā kopīgā pārzine.
16. pants
Līdzdalība IKS 2 izstrādē, uzturēšanā un pārvaldībā
Savienība nodrošina attiecīgās EBTA valsts ekspertiem iespēju novērotāju statusā piedalīties Muitas ekspertu grupas un attiecīgo darba grupu sanāksmēs, kurās aplūko jautājumus saistībā ar IKS 2 izstrādi, uzturēšanu un pārvaldību. Savienība katrā gadījumā atsevišķi pieņem lēmumu par attiecīgās EBTA valsts ekspertu dalību tādu darba grupu sanāksmēs, kurās ir pārstāvētas tikai dažas ES dalībvalstis un kuras ziņo Muitas ekspertu grupai.
III SADAĻA
17. pants
Finansēšanas kārtība saistībā ar pienākumiem, saistībām un gaidāmajiem rezultātiem, kas izriet no Importa kontroles sistēmas 2 īstenošanas un darbības
Saistībā ar Norvēģijas iekļaušanu IKS 2 lietotāju vidū, kā arī ņemot vērā šā līguma I pielikuma II.a nodaļu, šī finansēšanas kārtība (turpmāk “kārtība”) paredz ar IKS 2 saistītas pušu sadarbības elementus.
(a)Komisija izstrādās, testēs, ieviesīs, pārvaldīs un darbinās IKS 2 centrālos komponentus, kas ietver uzņēmēju vienoto saskarni un kopīgo repozitoriju (turpmāk “IKS 2 centrālie komponenti”), tostarp lietojumprogrammas un pakalpojumus, kas nepieciešami to darbībai un savstarpējam savienojumam ar IT sistēmām Norvēģijā, piemēram, TAPAS, VLPDP, CCN2ng starpprogrammatūru, un apņemas darīt tos pieejamus Norvēģijai.
(b)Norvēģija izstrādās, testēs, ieviesīs, pārvaldīs un darbinās IKS 2 valsts komponentus.
(c)Norvēģija un Komisija piekrīt kopīgi segt IKS 2 centrālo komponentu izstrādes un vienreizējās izmaksas, kā arī IKS 2 centrālo komponentu darbības izmaksas un minēto komponentu darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu izmaksas šādā veidā:
(1)Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu par IKS 2 centrālo komponentu izstrādes izmaksu daļu saskaņā ar d) un e) punktu. Izstrādes izmaksas ietver centrālo komponentu programmatūras izstrādi un saistītās infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.) iegādi un uzstādīšanu. Piešķīruma formula attiecas uz 4 % no visām izmaksām par iepriekš minētajiem pakalpojumiem;
(2)maksimālās izstrādes izmaksas nepārsniegs 550 000 (piecsimt piecdesmit tūkstošus) EUR par laidienu;
(3) Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu par IKS 2 un TAPAS darbības izmaksu daļu saskaņā f), g) un h) punktu. Darbības izmaksas ietver atbilstības pārbaudi, infrastruktūras (aparatūras, programmatūras, mitināšanas, licenču u. c.), IKS 2 centrālo komponentu un to darbībai un savstarpējam savienojumam nepieciešamo saistīto lietojumprogrammu un pakalpojumu (kvalitātes nodrošināšanas, palīdzības dienesta un IT pakalpojumu pārvaldības dienesta) uzturēšanu. Piešķīruma formula attiecas uz 4 % no visām izmaksām par iepriekš minētajiem pakalpojumiem;
(4) ar IKS 2 lietošanu saistītās darbības izmaksas, kas jāsedz Norvēgijai, nepārsniedz 450 000 (četrsimt piecdesmit tūkstošus) EUR gadā;
(5)valsts komponenta(-u) izstrādes un darbības izmaksas pilnībā sedz Norvēģija;
(6) Norvēģiju informē par plānotajām izmaksu izmaiņām un par IKS 2 izstrādes galvenajiem elementiem, kas varētu ietekmēt šīs izmaksas.
(d)Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu to izmaksu segšanā, kas saistībā ar IKS 2 centrālo komponentu izstrādi un atbilstības pārbaudi bija radušās pirms šā līguma īstenošanas. Šajā nolūkā:
(1)Komisija informēs Norvēģiju par aplēsto nepieciešamās iemaksas apmēru attiecībā uz gadiem pirms šā līguma īstenošanas;
(2)sākot ar 2021. gada 15. maiju, Komisija IKS 2 izmantošanas pirmajos četros gados līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt ar iepriekš minētajām iepriekšējām izmaksām saistīto iemaksu pa vienādiem daļmaksājumiem.
(e)Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 centrālo komponentu izstrādes izmaksu segšanā. Šajā nolūkā:
(1)Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 1., 2. un 3. laidiena izstrādes izmaksu segšanā;
(2)sākot ar 2021. gada 15. maiju, Komisija līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt tās iemaksu saistībā ar jaunākā laidiena izstrādi, pamatojoties uz Komisijas izdotu pienācīgi dokumentētu debetnotu.
(f) Norvēģija piekrīt sniegt ieguldījumu IKS 2 centrālo komponentu darbības izmaksu segšanā. Šajā nolūkā:
(1)sākot ar 2021. gada 31. jūliju, Komisija līdz katra gada 31. jūlijam informēs Norvēģiju par aplēstajām darbības izmaksām attiecībā uz nākamo gadu un nosūtīs Norvēģijai rakstveidā sagatavotu aplēsi par nepieciešamo iemaksas summu attiecībā uz nākamo gadu. Komisija informēs Norvēģiju tādā pašā veidā un laikā kā visus pārējos IKS 2 dalībniekus, un tā arī ziņos par galvenajiem IKS 2 izstrādes aspektiem;
(2)Komisija tikai līdz 2021. gada 15. maijam prasīs, lai Norvēģija samaksā savu ikgadējo iemaksu par 2020. gada darbības izmaksām 110 000 EUR apmērā, kā arī aplēsto ikgadējo iemaksu par 2021. gadu 280 000 EUR apmērā. Sākot ar 2022. gada 15. maiju, Komisija līdz katra gada 15. maijam aicinās Norvēģiju veikt tās ikgadējo iemaksu par attiecīgo gadu, kā arī atlikuma summu (negatīvu vai pozitīvu) par iepriekšējo gadu, pamatojoties uz Komisijas izdotu pienācīgi dokumentētu debetnotu;
(3) sākot ar 2022. gada 31. janvāri, Komisija līdz katra gada 31. janvārim:
–noskaidros grāmatojumus saistībā ar IKS 2 un TAPAS iepriekšējām ikgadējām darbības izmaksām, pamatojoties uz Norvēģijas jau samaksāto summu salīdzinājumā ar izmaksām, kas Komisijai bija faktiski radušās, un iesniegs Norvēģijai aprēķinu, atspoguļojot izmaksu sadalījumu, kurā norādīti dažādie pakalpojumi un programmatūras nodrošinājums, un
–sniegs Norvēģijai informāciju par faktiskajām ikgadējām izmaksām, t. i., faktiskajām darbības izmaksām, attiecībā uz iepriekšējo gadu. Komisija aprēķinās faktiskās un aplēstās izmaksas saskaņā ar līgumiem, ko tā saskaņā ar spēkā esošajām līgumu piešķiršanas procedūrām ir noslēgusi ar darbuzņēmējiem.
Tiks aprēķināta faktisko izmaksu un aplēstās summas starpība (negatīvā vai pozitīvā) attiecībā uz iepriekšējo gadu, un tā tiks paziņota Norvēģijai, nosūtot Komisijas sagatavotu aprēķinu. Aprēķinā tiks iekļauta aplēstā ikgadējās iemaksas summa, kā arī starpības (negatīvās vai pozitīvās) summa, abām summām kopā veidojot neto summu, par ko Komisija izrakstīs Norvēģijai rēķinu, izmantojot ikgadējo debetnotu.
(g)Norvēģija veiks maksājumu pēc debetnotas izdošanas datuma. Visi maksājumi 60 dienu laikā jāpārskaita uz debetnotā norādīto Komisijas bankas kontu.
(h)Ja Norvēģija samaksā c) punktā norādītās summas vēlāk nekā g) punktā norādītajā termiņā, Komisijai ir tiesības iekasēt nokavējuma procentus (saskaņā ar procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka atmaksāšanas termiņa dienā piemēro saviem darījumiem euro un kas publicēta Oficiālā Vēstneša C sērijā, un kam pieskaita pusotru punktu). Tāda pati likme ir piemērojama Savienības veicamajiem maksājumiem.
(i)Ja Norvēģija pieprasa konkrētus IKS 2 centrālo komponentu pielāgojumus vai jaunus IT produktus IKS 2 centrālajiem komponentiem, lietojumprogrammām vai pakalpojumiem, par šo izmaiņu sākšanu un izpildi noslēdz atsevišķu savstarpēju vienošanos par resursu vajadzībām un izstrādes izmaksām.
(j)Visus pušu sagatavotos un uzturētos apmācību materiālus bez maksas dara pieejamus visām pusēm, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Norvēģija var kopēt, izplatīt, attēlot un veikt attiecīgo darbu un radīt atvasinātus darbus, pamatojoties uz kopīgotajiem apmācību materiāliem:
(1)tikai ar nosacījumu, ka tā norāda minēto apmācību materiālu autoru tā, kā noteikts šajos materiālos;
(2)tikai nekomerciāliem mērķiem.
(k)Puses piekrīt atzīt un izpildīt savus attiecīgos pienākumus saistībā ar IKS 2 centrālo komponentu izmantošanu, kā aprakstīts šā līguma I pielikumā.
(l)Ja pastāv nopietnas bažas par pienācīgu šā pielikuma vai IKS 2 darbību, jebkura puse var apturēt šīs kārtības piemērošanu ar nosacījumu, ka otra puse par to ir rakstiski informēta trīs mēnešus iepriekš.
IV sadaļa
Izvešanas kopsavilkuma deklarācija
18. pants
Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs
1. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, izmantojot datu apstrādes līdzekli. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai pārvadājuma dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.
2. Izvešanas kopsavilkuma deklarācijā sniedz ziņas, kas attiecībā uz šo deklarāciju ir noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 B pielikuma 3. nodaļas A1 un A2 slejā, un nodrošina minēto ziņu atbilstību Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 B pielikumā noteiktajiem attiecīgajiem formātiem, kodiem un kardinalitātēm. Deklarāciju aizpilda saskaņā ar iepriekš minētajos pielikumos sniegtajām piezīmēm. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju autentificē persona, kas to aizpildīja.
3. Muitas dienesti atļauj iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra dokumenta formā vai atļauj izmantot jebkuru citu līdzekli, kas to aizstāj saskaņā ar vienošanos muitas dienestu starpā, tikai šādos apstākļos:
(a)ja nedarbojas muitas dienestu datorizētā sistēma;
(b)ja personas, kas iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, elektroniskais pieteikums nedarbojas — ar nosacījumu, ka muitas dienesti piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldību kā izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes līdzekli. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, kas noformēta papīra formā, paraksta persona, kas to aizpildīja. Šādām izvešanas kopsavilkuma deklarācijām papīra formā vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstīgus sarakstus, kā arī tajās ietver informāciju, kas minēta 2. punktā.
4. Katra Līgumslēdzēja Puse nosaka nosacījumus un procedūras, saskaņā ar kurām persona, kas iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, pēc tās iesniegšanas var labot vienu vai vairākas deklarācijā sniegtās ziņas.
19. pants
Atbrīvojums no pienākuma iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju
1. Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:
(a)elektroenerģija;
(b)preces, ko izved pa cauruļvadiem;
(c)korespondences priekšmeti;
(d)preces pasta sūtījumos;
(e)preces, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, vienkārši šķērsojot robežu, saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu pieņemtajiem tiesību aktiem, izņemot paletes, konteinerus, transportlīdzekļus, kā arī minētajiem priekšmetiem paredzētas rezerves daļas, palīgierīces un aprīkojumu, ko pārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
(f)preces, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;
(g)preces, kurām noformētas ATA un CPD karnetes;
(h)preces, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;
(i)ieroči un militārais aprīkojums, ko no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas izved tādas iestādes, kuras atbild par Līgumslēdzēju Pušu militāro aizsardzību, un ko izved militārajā transportā vai transportā, kuru izmanto tikai militāro iestāžu vajadzībām;
(j)šādas preces, kas izvestas no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas tieši uz tādām atkrastes iekārtām, kuras darbina persona, kas veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā:
(1)preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu celtniecībai, labošanai, apkopei vai pārveidošanai;
(2)preces, ko paredzēts izmantot atkrastes iekārtu aprīkošanai;
(3)pārtikas preču krājumi, ko paredzēts lietot vai patērēt uz atkrastes iekārtām;
(k)preces, ko pārvadā, izmantojot NATO veidlapu 302, kā paredzēts 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu, vai izmantojot ES veidlapu 302, kā paredzēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 1. panta 51. punktā;
(l)preces, kuras piegādā, lai tās kā daļas vai piederumus iebūvētu kuģos vai gaisa kuģos, preces kuģu vai gaisa kuģu dzinēju, tehnikas un cita aprīkojuma darbināšanai, kā arī pārtika un citi priekšmeti, ko paredzēts patērēt vai pārdot uz kuģa vai gaisa kuģa;
(m)tādi attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu tiesību aktos minētie mājsaimniecības priekšmeti, kurus nepārvadā uz pārvadājuma līguma pamata;
(n)preces, kas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām nosūtītas uz Seūtu un Meliļu, Helgolandi, Sanmarīno Republiku, Vatikāna Pilsētvalsti, Liviņo pašvaldībām un zonām Samnaun un Sampuoir, kuras ir izslēgtas no Šveices muitas teritorijas;
(o)preces, ko pārvadā kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju Pušu ostām, starplaikā nepiestājot nevienā ostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
(p)preces, ko pārvadā gaisa kuģos, kuri pārvietojas starp Līgumslēdzēju Pušu lidostām, starplaikā nenolaižoties nevienā lidostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām.
2. Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp Līgumslēdzēju Pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot līguma 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.
3. Līgumslēdzējas Puses nepieprasa preču izvešanas kopsavilkuma deklarāciju šādos gadījumos:
(a)ja kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju Pušu ostām, piestāj ostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un preces minētajā ostā netiek izkrautas no kuģa;
(b)ja gaisa kuģis, ar ko pārvadā preces starp Līgumslēdzēju Pušu lidostām, nolaižas lidostā ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un preces minētajā lidostā netiek izkrautas no gaisa kuģa;
(c)ja ostā vai lidostā preces neizkrauj no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās un ar ko tās izvedīs no minētajām teritorijām;
(d)ja preces tika iekrautas iepriekšējā ostā vai lidostā Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, kur tika iesniegta izvešanas kopsavilkuma deklarācija vai kur bija piemērojams atbrīvojums no pienākuma iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju, un paliek tajā transportlīdzeklī, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
(e)ja tādas preces, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā vai kam piemērota brīvās zonas procedūra, no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas pagaidu uzglabāšanas vietā vai brīvajā zonā, tās pašas muitas iestādes uzraudzībā pārkrauj kuģī, gaisa kuģī vai dzelzceļa vagonos, ar ko tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, ievērojot šādus nosacījumus:
(1)pārkraušana ir uzsākta 14 dienu laikā no preču uzrādīšanas saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses tiesību aktiem vai izņēmuma gadījumos — ilgākā laikā, ko atļāvuši muitas dienesti tādos gadījumos, kad 14 dienu laikposms konkrētajos apstākļos nav bijis pietiekams;
(2)muitas dienestiem ir pieejama informācija par precēm;
(3)pārvadātājam nav informācijas par preču galamērķa un saņēmēja maiņu;
(f)ja preces ir ievestas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, bet kompetentais muitas dienests tās nav pieņēmis, un tās ir nekavējoties nosūtītas atpakaļ uz eksportētājvalsti.
20. pants
Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta
1. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajā muitas iestādē, kuras muitas teritorijā veic to preču izvešanas formalitātes, kuras paredzēts izvest uz trešām valstīm. Tomēr muitas eksporta deklarāciju, kas izmantota kā izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz tās Līgumslēdzējas Puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes eksportam uz trešo valsti. Abos gadījumos kompetentā iestāde veic ar drošību un drošumu saistīto riska analīzi, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem, kā arī ar drošību un drošumu saistīto muitas kontroli, ko uzskata par nepieciešamu.
2. Ja preces izved no Līgumslēdzējas Puses muitas teritorijas uz trešo valsti, šķērsojot otras Līgumslēdzējas Puses muitas teritoriju, un ja pēc eksporta formalitātēm veic tranzīta procedūru atbilstīgi Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, 18. panta 2. punktā minēto datu pārsūtīšanai otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajām iestādēm izmanto NCTS.
Šādā gadījumā pirmās Līgumslēdzējas Puses muitas iestāde dara pieejamus tās veiktās ar drošību un drošumu saistītās muitas kontroles rezultātus otras Līgumslēdzējas Puses muitas dienestam, ja:
(a)muitas dienests novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku vai
(b)kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās, vai
(c)tas ir nepieciešams šajā līgumā paredzēto noteikumu vienotai piemērošanai.
Līgumslēdzējas Puses līguma 9.e panta 3. punktā minētajā sistēmā apmainās ar informāciju par šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem riskiem.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, ja preces izved no Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti, šķērsojot otras Līgumslēdzējas Puses muitas teritoriju, un pēc eksporta formalitātēm neveic tranzīta procedūru atbilstīgi Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tieši otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajā izvešanas muitas iestādē, ja preces galu galā izved uz trešo valsti.
21. pants
Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi
1. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz šādos termiņos:
(a)jūras pārvadājumu gadījumā:
(1)konteinerkravu pārvadājumiem, izņemot 2. un 3. punktā minētos gadījumus, — vismaz 24 stundas pirms preču iekraušanas tajā kuģī, kurš tās izvedīs no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām;
(2)konteinerkravu pārvadājumiem starp Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām un Grenlandi, Fēru salām, Islandi vai Baltijas jūras, Ziemeļjūras, Melnās jūras vai Vidusjūras ostām un visām Marokas ostām — vismaz 2 stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;
(3)tādiem konteinerkravu pārvadājumiem starp Francijas aizjūras departamentiem, Azoru salām, Madeiru vai Kanāriju salām un teritoriju ārpus Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām, kuros viens reiss ilgst mazāk par 24 stundām, — vismaz 2 stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;
(4)tādiem pārvadājumiem, kas nav konteinerkravu pārvadājumi, — vismaz 2 stundas pirms izbraukšanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas ostas;
(b)gaisa pārvadājumiem — vismaz 30 minūtes pirms izlidošanas no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijās esošas lidostas;
(c)autoceļu pārvadājumiem un iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem — vismaz 1 stundu pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas;
(d)dzelzceļa pārvadājumiem:
(1)ja vilciena kustība no pēdējās vilciena sastāva formēšanas stacijas līdz izvešanas muitas iestādei ilgst mazāk nekā 2 stundas, — vismaz 1 stundu pirms preču ierašanās tajā vietā, kura ir izvešanas muitas iestādes kompetencē;
(2)visos citos gadījumos — vismaz 2 stundas pirms tam, kad precēm jāatstāj Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas.
2. Šādos gadījumos izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņš ir termiņš, ko piemēro tam aktīvajam transportlīdzeklim, kuru izmanto pārvadājumam ārā no Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijām:
(a)ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar citu transportlīdzekli, no kura tās tiek pārkrautas pirms Līgumslēdzēju Pušu muitas teritoriju atstāšanas (intermodālie pārvadājumi);
(b)ja preces izvešanas muitas iestādē ir nogādātas ar tādu transportlīdzekli, kurš Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijas atstāj, atrodoties uz aktīvā transportlīdzekļa (kombinētie pārvadājumi).
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos termiņus nepiemēro nepārvaramas varas gadījumos.
4. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta katra Līgumslēdzēja Puse var noteikt atšķirīgus termiņus:
(a)to pārvadājumu gadījumā, kas minēti 20. panta 2. punktā, lai varētu veikt uzticamu riska analīzi un pārtvert sūtījumus nolūkā veikt ar drošību un drošumu saistītas muitas pārbaudes;
(b)starptautiska nolīguma par drošību gadījumā, kas noslēgts starp šo Līgumslēdzēju Pusi un trešo valsti, ievērojot līguma 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.”
3. Līguma 10. protokola II PIELIKUMU aizstāj ar šādu:
“II PIELIKUMS
ATZĪTAIS UZŅĒMĒJS
I SADAĻA
Atzītā uzņēmēja statusa piešķiršana
1. pants
Vispārīgi noteikumi
Atzītā uzņēmēja statusu piešķir, ievērojot šādus kritērijus:
(a)nav tiesību aktu muitas jomā un nodokļu noteikumu nopietnu vai atkārtotu pārkāpumu, tostarp nav smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību;
(b)pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis augsta līmeņa kontroli pār savām darbībām un preču plūsmu, izmantojot komerciālās un attiecīgos gadījumos pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēmu, kas ļauj veikt pienācīgu muitas kontroli;
(c)finansiāla maksātspēja, ko uzskata par pierādītu tad, ja pieteikuma iesniedzējam ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu saistības, ņemot vērā attiecīgā darījumdarbības veida specifiku;
(d)pienācīgi drošības un drošuma standarti, ko uzskata par izpildītiem, ja pieteikuma iesniedzējs ir demonstrējis, ka veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu drošību un drošumu starptautiskajā piegādes ķēdē, tostarp tādās jomās kā fiziska integritāte un piekļuves kontrole, loģistikas procesi un darbības ar specifiskiem preču veidiem, personāls un darījumdarbības partneru izvēle.
2. pants
Atbilstība
1. Kritēriju, kas noteikts 1. panta a) punktā, uzskata par izpildītu, ja:
(a)administratīva vai tiesu iestāde nav pieņēmusi lēmumu, kurā būtu secināts, ka kāda no b) apakšpunktā minētajām personām pēdējo trīs gadu laikā ir izdarījusi tiesību aktu muitas jomā vai nodokļu noteikumu nopietnus vai atkārtotus pārkāpumus, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību, un
(b)neviena no turpmāk minētajām personām attiecīgā gadījumā nav izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar tās saimniecisko darbību, ieskaitot pieteikuma iesniedzēja saimniecisko darbību:
(1)pieteikuma iesniedzējs,
(2)par pieteikuma iesniedzēja muitas jautājumiem atbildīgais(-ie) darbinieks(-i) un
(3)par pieteikuma iesniedzēju atbildīgā(-ās) persona(-as) vai persona(-as), kura(-as) veic pieteikuma iesniedzēja vadības kontroli.
2. Tomēr 1. panta a) punktā minēto kritēriju var uzskatīt par izpildītu, ja muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, uzskata pārkāpumu par maznozīmīgu attiecībā pret saistīto muitas operāciju skaitu vai apjomu un ja muitas dienestam nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.
3. Ja šā panta 1. punkta b) apakšpunkta 3. punktā minētā persona, kas nav pieteikuma iesniedzēja, veic uzņēmējdarbību vai tai ir pastāvīga dzīvesvieta trešā valstī, tad muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē 1. panta a) punktā minētā kritērija izpildi, pamatojoties uz tam pieejamo uzskaiti un informāciju.
4. Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, muitas dienests, kurš ir kompetents pieņemt lēmumu, novērtē 1. panta a) punktā noteiktā kritērija izpildi, pamatojoties uz tam pieejamo uzskaiti un informāciju.
3. pants
Atbilstoša komerciālās un pārvadājumu uzskaites pārvaldības sistēma
Kritēriju, kas noteikts 1. panta b) punktā, uzskata par izpildītu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
(a)pieteikuma iesniedzējs uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, kurus piemēro Līgumslēdzēju Pušu valstīs, kur tiek veikta uzskaite, dod iespēju veikt uz auditu balstītu muitas kontroli un glabā vēsturiskos datus, nodrošinot audita izsekojamību no brīža, kad dati tiek ievadīti datnē;
(b)uzskaites dati, ko muitas vajadzībām glabā pieteikuma iesniedzējs, ir integrēti pieteikuma iesniedzēja grāmatvedības sistēmā, vai, izmantojot grāmatvedības sistēmu, ir iespējams veikt šo uzskaites datu kontrolpārbaudi;
(c)pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina fizisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm;
(d)pieteikuma iesniedzējs muitas dienestam nodrošina elektronisku piekļuvi tā grāmatvedības sistēmām un vajadzības gadījumā tā komerciālajām un pārvadājumu uzskaitēm, ja šādas sistēmas vai uzskaites dati tiek glabāti elektroniski;
(e)pieteikuma iesniedzējs nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, ar kuru palīdzību ir iespējams novērst, noteikt un labot kļūdas un novērst un noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;
(f)attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras tādu licenču un atļauju apstrādei, kuras ir piešķirtas saskaņā ar tirdzniecības politikas pasākumiem vai saistībā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību;
(g)pieteikuma iesniedzēja rīcībā ir atbilstošas procedūras reģistru un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;
(h)pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka attiecīgajiem darbiniekiem ir uzdots informēt muitas dienestus, ja tiek konstatētas izpildes grūtības, un izveido procedūras muitas dienestu informēšanai par šādām grūtībām;
(i)pieteikuma iesniedzējs ievieš attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu;
(j)vajadzības gadījumā pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas procedūras ievešanas un izvešanas licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem, tostarp pasākumus preču, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, atšķiršanai no citām precēm, un pasākumus atbilstības nodrošināšanai minētajiem aizliegumiem un ierobežojumiem.
4. pants
Finansiāla maksātspēja
1. Kritēriju, kas noteikts 1. panta c) punktā, uzskata par izpildītu, ja pieteikuma iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:
(a)pret pieteikuma iesniedzēju nav uzsākta bankrota procedūra;
(b)pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas pieteikuma iesniedzējs ir izpildījis savas finansiālās saistības attiecībā uz tādu muitas nodokļu un jebkuru citu maksājumu samaksu, ko iekasē par preču importu vai eksportu vai kas ir saistīti ar preču importu vai eksportu;
(c)pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju, pierāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas viņam ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams, lai pildītu pienākumus un saistības, ņemot vērā darījumdarbības veidu un apjomu, tostarp viņam nav negatīvu neto aktīvu, izņemot gadījumus, kad tos var segt.
2. Ja pieteikuma iesniedzējs uzņēmējdarbību ir veicis mazāk nekā trīs gadus, tā finansiālo maksātspēju, kā minēts 1. panta c) punktā, izvērtē, pamatojoties uz pieejamo uzskaiti un informāciju.
5. pants
Drošības un drošuma standarti
1. Kritēriju, kas noteikts 1. panta d) punktā, uzskata par izpildītu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
(a)ēkas, ko izmanto saistībā ar darbībām, kuras attiecas uz atļauju, nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos un ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt;
(b)ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi birojiem, nosūtīšanas zonām, iekraušanas platformām, kravas zonām un citām attiecīgajām vietām;
(c)ir veikti preču apstrādes pasākumi, tostarp aizsardzība pret preču neatļautu pievienošanu vai nomaiņu, preču nepareizu izmantošanu, kā arī pret neatļautām manipulācijām ar kravas vienībām;
(d)pieteikuma iesniedzējs ir veicis pasākumus, ļaujot skaidri noteikt tā tirdzniecības partnerus un nodrošināt, ieviešot atbilstošus līgumiskos nosacījumus vai citus atbilstošus pasākumus, kas atbilst pieteikuma iesniedzēja darījumdarbības modelim, ka darījumdarbības partneri nodrošina drošību tajā starptautiskās piegādes ķēdes posmā, kas ir viņu pārziņā;
(e)tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti atļauj, pieteikuma iesniedzējs veic drošības pārbaudi attiecībā uz potenciālajiem darbiniekiem, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, un periodiski un tad, ja to pamato apstākļi, veic iepriekšējās darbības pārbaudes par pašreizējiem darbiniekiem;
(f)pieteikuma iesniedzējs ievieš atbilstošas drošības procedūras attiecībā uz nolīgtajiem ārpakalpojumu sniedzējiem;
(g)pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā darbinieki, kuru pienākumos ietilpst drošības jautājumi, regulāri piedalās programmās izpratnes vairošanai par minētajiem drošības jautājumiem;
(h)pieteikuma iesniedzējs ir iecēlis kontaktpersonu, kura atbild par jautājumiem, kas saistīti ar drošību un drošumu.
2. Ja pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis drošības un drošuma sertifikātu, kurš izdots, pamatojoties uz starptautisku konvenciju vai Starptautiskās Standartizācijas organizācijas izstrādātu starptautisko standartu, vai Eiropas standartizācijas iestādes izstrādātu Eiropas standartu, šos sertifikātus ņem vērā, pārbaudot atbilstību 1. panta d) punktā noteiktajiem kritērijiem.
Šos kritērijus uzskata par izpildītiem, ciktāl tiek konstatēts, ka minētā sertifikāta izdošanas kritēriji ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti 1. panta d) punktā.
3. Ja pieteikuma iesniedzējs ir pilnvarotais pārstāvis vai zināmais nosūtītājs civilās aviācijas drošības jomā, 1. punktā noteiktos kritērijus uzskata par izpildītiem attiecībā uz telpām un darbībām, par kurām pieteikuma iesniedzējs ir ieguvis pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusu, ciktāl kritēriji pilnvarotā pārstāvja vai zināmā nosūtītāja statusa piešķiršanai ir identiski vai līdzvērtīgi tiem, kas noteikti 1. panta d) punktā.
II SADAĻA
Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi
6. pants
Atzītajiem uzņēmējiem piešķirtie atvieglojumi
1. Ja atzītais uzņēmējs drošuma un drošības nolūkos savā vārdā iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētajās deklarācijās, nav jāiesniedz.
2. Ja atzītais uzņēmējs drošuma un drošības nolūkos tādas citas personas uzdevumā, kas arī ir atzītais uzņēmējs, iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju muitas deklarācijas vai reeksporta deklarācijas veidā, citas ziņas papildus tām, kas prasītas minētajās deklarācijās, nav jāiesniedz.
7. pants
Labvēlīgāks režīms attiecībā uz riska novērtējumu un kontroli
1. Atzītajam uzņēmējam retāk nekā citiem uzņēmējiem piemēro fizisko un dokumentu drošības kontroli.
2. Ja atzītais uzņēmējs ir iesniedzis ieviešanas kopsavilkuma deklarāciju vai ja viņam ir atļauts ieviešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniegt muitas deklarāciju vai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju, vai ja atzītajam uzņēmējam ir atļauts iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas ziņas, izmantojot tirdzniecības, ostas vai transporta informācijas sistēmas, kā minēts līguma 10. panta 8. punktā un I pielikuma 1. panta 4. punktā, tad kompetentais muitas dienests, ja sūtījums ir izraudzīts fiziskai kontrolei, paziņo par to atzītajam uzņēmējam. Šo paziņojumu sniedz pirms preču ievešanas Līgumslēdzēju Pušu muitas teritorijā.
Šo paziņojumu sniedz arī pārvadātājam, ja tas atšķiras no pirmajā daļā minētā atzītā uzņēmēja, ar nosacījumu, ka pārvadātājs ir atzītais uzņēmējs, kura sistēmas ir pieslēgtas elektroniskajām sistēmām, kas saistītas ar pirmajā daļā minētajām deklarācijām.
Šo paziņojumu nesniedz, ja tas var apdraudēt veicamo kontroli vai tās rezultātus.
3. Ja sūtījumi, ko deklarējis atzītais uzņēmējs, izraudzīti fiziskai kontrolei vai dokumentu kontrolei, minēto kontroli veic prioritārā kārtā.
Pēc atzītā uzņēmēja pieprasījuma kontroli var veikt tādā vietā, kas nav vieta, kur preces jāuzrāda muitai.
8. pants
Izņēmumi attiecībā uz labvēlīgu režīmu
Labvēlīgāku režīmu, kas minēts 7. pantā, nepiemēro nevienai ar drošību saistītai muitas kontrolei, kas attiecas uz konkrētiem paaugstināta apdraudējuma līmeņiem vai kontroles pienākumiem, kuri paredzēti citos tiesību aktos.
Tomēr muitas dienesti prioritārā kārtā veic nepieciešamās apstrādes darbības, formalitātes un kontroli attiecībā uz sūtījumiem, ko deklarējis atzītais uzņēmējs.
III SADAĻA
Atzītā uzņēmēja statusa apturēšana, anulēšana un atcelšana
9. pants
Statusa apturēšana
1. Kompetentais muitas dienests aptur lēmuma, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, spēkā esību, ja:
(a)šis muitas dienests uzskata, ka varētu būt pietiekami iemesli šā lēmuma anulēšanai vai atcelšanai, bet tam vēl nav visu vajadzīgo elementu, lai lemtu par anulēšanu vai atcelšanu;
(b)šis muitas dienests uzskata, ka nav izpildīti lēmuma pieņemšanas nosacījumi vai ka lēmuma turētājs neizpilda pienākumus, kas paredzēti minētajā lēmumā, un lēmuma turētājam ir lietderīgi atvēlēt laiku veikt pasākumus, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi;
(c)lēmuma turētājs pieprasa šādu apturēšanu, jo viņš īslaicīgi nespēj izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar lēmumu, vai ievērot pienākumus, kas paredzēti šajā lēmumā.
2. Gadījumā, kas minēts 1. punkta b) un c) apakšpunktā, lēmuma turētājs paziņo muitas dienestam par pasākumiem, ko viņš īstenos, lai nodrošinātu nosacījumu vai pienākumu izpildi, kā arī vajadzīgo laikposmu minēto pasākumu īstenošanai.
Kad attiecīgais uzņēmējs atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram atzītajam uzņēmējam, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.
3. Apturēšana neietekmē tās muitas procedūras, kas sāktas pirms apturēšanas dienas un vēl nav pabeigtas.
4. Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma spēkā esības apturēšanu.
10. pants
Statusa anulēšana
1. Lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, anulē, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
(a)lēmumu pieņēma, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju;
(b)lēmuma turētājs zināja vai viņam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai nepilnīga;
(c) ja informācija būtu bijusi patiesa vai pilnīga, lēmums būtu bijis citāds.
2. Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma anulēšanu.
3. Anulētais lēmums nav spēkā no dienas, kad tas sākotnēji bija stājies spēkā, ja vien lēmumā saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā nav norādīts citādi.
11. pants
Statusa atcelšana
1. Kompetentie muitas dienesti atceļ lēmumu, ar ko piešķir atzītā uzņēmēja statusu, ja:
(a)nav bijis izpildīts vai vairs netiek izpildīts viens vai vairāki no minētā lēmuma pieņemšanas nosacījumiem vai
(b)lēmuma turētājs ir iesniedzis pieteikumu, vai
(c)lēmuma turētājs 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās statusa apturēšanas termiņā neveic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu nosacījumu, kas noteikts attiecībā uz lēmuma pieņemšanu, vai neizpilda lēmumā noteiktos pienākumus.
2. Atcelšana stājas spēkā ar nākamo dienu pēc tās izziņošanas.
3. Lēmuma turētājam paziņo par lēmuma atcelšanu.
IV SADAĻA
12. pants
Informācijas apmaiņa
Līgumslēdzējas Puses drošības nolūkos regulāri viena otru informē par to atzīto uzņēmēju identitāti un norāda šādu informāciju:
(a)tirgotāja identifikācijas numurs (TIN) formātā, kas ir saderīgs ar tiesību aktiem par uzņēmēja reģistrāciju un identifikāciju (EORI);
(b)atzītā uzņēmēja nosaukums/vārds un adrese;
(c)tā dokumenta numurs, ar kuru piešķirts atzītā uzņēmēja statuss;
(d)pašreizējais statuss (derīgs, apturēts, atcelts);
(e)mainīta statusa laikposmi;
(f)datums, kurā stājās spēkā lēmums un turpmākie notikumi (apturēšana un atcelšana);
(g)iestāde, kas pieņēma lēmumu.
