Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam”

(2022/C 270/02)

Ziņotājs: Sergio CACI (IT/PPE), Montalto di Kastro komūnas mērs Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē” COM(2021) 323 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas izstrādāto ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam (jaunais ES stratēģiskais satvars), kura mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju veselību un līdz 2030. gadam samazināt ar darbu saistīto nāves gadījumu skaitu (“nulles redzējuma” pieeja), vienlaikus cenšoties rūpēties par drošāku darba vidi atbilstoši jaunajām vajadzībām, kas rodas it īpaši Covid-19 pandēmijas dēļ, bet ne tikai; šajā saistībā uzskata, ka nevis stratēģisks satvars, bet gan stratēģija dotu spēcīgāku politisko signālu, kas liecinātu par apņemšanos sasniegt paredzētos mērķus un īstenot ierosinātās darbības;

2.

ir pārliecināta, ka ES politikas satvars attiecībā uz darba aizsardzību līdz šim neapšaubāmi ir veicinājis būtiskus uzlabojumus darba aizsardzības standartu paaugstināšanā visā Eiropas Savienībā. Kopā ar “nulles redzējuma” pieeju minētajā satvarā uzsvērts, ka ES mērķi ir vērsti pareizā virzienā, lai gan ir nepieciešama plašāka visu kategoriju darba ņēmēju iekļaušana, un izskatāmajā priekšlikumā tās pietrūkst;

3.

uzsver, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas noteikta loma vienota stratēģiskā virziena noteikšanā šajā jomā. Šo vajadzību ir skaidri pierādījuši gan veiktie pētījumi, gan pēdējos gadu desmitos gūtie praktiskie rezultāti. No darba aizsardzības tiesību aktiem skaidri izriet, ka ES un dalībvalstu veiktās darbības kopā ar citiem dalībniekiem (piemēram, sociālajiem partneriem un dažādām ieinteresētajām personām dažādos pārvaldības līmeņos) var pozitīvi un tieši ietekmēt darba dzīvi gan veselības, gan drošības aspektā;

4.

ar pārliecību atbalsta stratēģiskā satvara trīs transversālos mērķus, ko Eiropas Komisija izvirzījusi nākamajiem pieciem gadiem, proti, paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, kas darba vidē noris pēc pandēmijas – digitālās, zaļās un demogrāfiskās pārkārtošanās laikā –, uzlabot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību profilaksi un, visbeidzot, uzlabot gatavību iespējamām turpmākām veselības krīzēm;

5.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija, lai sasniegtu savus mērķus, plāno pārskatīt Darbvietu direktīvu un Direktīvu par displeju ierīcēm, kā arī atjaunināt ES noteikumus par bīstamām ķīmiskām vielām, lai cīnītos pret vēzi, reproduktīvajām un elpceļu slimībām, un atjaunināt aizsargrobežvērtības azbestam un svinam;

6.

turklāt iesaka Komisijai nezaudēt laiku un pēc iespējas ātrāk sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavot un īstenot ES mēroga iniciatīvu par garīgo veselību darbā, lai izvērtētu jaunās šajā jomā rodošās problēmas. Šādai iniciatīvai vajadzības gadījumā jāspēj kalpot par iedvesmas avotu atsevišķās dalībvalstīs, nozarēs un darbavietās;

7.

attiecībā uz diviem iepriekšējiem punktiem pauž stingru viedokli, ka šādi pasākumi būtu jāattiecina uz visu kategoriju darba ņēmējiem, arī tiem, kas šobrīd nav iekļauti politikas satvarā;

8.

norāda uz problēmām, ko darba drošības un veselības aizsardzības jomā rada darbaspēka novecošana; uzsver, ka ir jāievēro princips par darba vietu pielāgošanu cilvēkiem un tādējādi pakāpeniski jāpanāk, ka darba dzīvē tiek iekļauti jebkura vecuma darba ņēmēji;

9.

atzinīgi vērtē to, ka, gūstot pieredzi no Covid-19 pandēmijas, Eiropas Komisija plāno ciešā sadarbībā ar sabiedrības veselības aizsardzības jomas speciālistiem izstrādāt ārkārtas procedūras un norādījumus pasākumu ātrai ieviešanai, īstenošanai un uzraudzībai iespējamās turpmākās veselības krīzes situācijās;

10.

pauž nožēlu, ka, lai gan visas dalībvalstis līdz šim vismaz daļēji ir integrējušas ES politikas satvara burtu un garu savās nacionālajās sistēmās, faktiski neviena no tām to neievēro pilnībā. Tas ir tādēļ, ka dažas valstis nav pārskatījušas un atjauninājušas savas valsts darba aizsardzības stratēģijas, lai tās pilnībā saskaņotu ar ES stratēģisko satvaru 2014.–2020. gadam, un tas ir saistīts ar sliktu plānošanu vai vāju sniegumu svarīgu mērķu īstenošanā, kā norādījusi Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), piemēram, tādās jomās kā darbaspēka novecošana, procedūru vienkāršošana un efektīvāka un savlaicīgāka tiesību aktu piemērošana;

Darba aizsardzība un profilakses kultūra

11.

norāda, ka nelaimes gadījumu skaits darbā pēdējos četrdesmit gados ir samazinājies, kas skaidrojams ar trim faktoriem: zinātniskie un tehnoloģiskie uzlabojumi, darba aizsardzības tiesību akti un darba aizsardzības vadības sistēmas. Tāpēc Komiteja uzsver, ka ir nepieciešams, lai visā stratēģijas izstrādes, pieņemšanas un īstenošanas gaitā Eiropas un valstu likumdevēji – sadarbībā ar sociālajiem partneriem – atsauktos uz stabilu profilakses kultūru kā primāro metodi “nulles redzējuma” un citu mērķu sasniegšanai gan darba ņēmēju, gan uzņēmumu kopīgās interesēs; norāda, ka profilakses politikā liela nozīme ir sociālajam dialogam un visu Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa ieinteresēto personu, valdību un pārvaldes iestāžu, darba devēju un darba ņēmēju iesaistei un sadarbībai;

12.

vērš uzmanību uz Starptautiskās sociālā nodrošinājuma asociācijas (ISSA) (1) pētījumu, kas liecina, ka ieguldījums labā darba aizsardzības stratēģijā un risku novēršanā darbavietā uzņēmumiem var radīt atdevi 2,2 EUR apmērā no katra euro, kas iztērēts uz katru darba ņēmēju gadā, nemaz nerunājot par neizmērāmo darba stundu zaudējumu, motivācijas krišanos darbavietā un no tās izrietošo ietekmi uz uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju;

13.

piekrīt Eiropas Komisijai, ka nepietiekama profilakses principu ievērošana uzņēmumiem, kuros notiek nelaimes gadījumi darbā, rada arī sliktu publisko tēlu, kas nopietni ietekmē to reputāciju un darbinieku nodarbinātības izredzes;

14.

iesaka darba devējiem uzņēmumā integrēt arodrisku novēršanu, izmantojot iekšējos vadības modeļus, šim nolūkam norīkotus darba ņēmējus un savus iekšējos profilakses dienestus, kā arī veicināt darba ņēmēju apmācību par profilaksi;

Darba aizsardzība un zaļā, digitālā un demogrāfiskā pārkārtošanās

15.

uzskata, ka tehnoloģiju attīstība pastāvīgi maina darbavietas modeli. Tāpēc ir pozitīvi, ka ES izsaka priekšlikumus, kas iet kopsolī ar tehnoloģijām darbavietā, kā norādīts Komisijas pirmajā jaunā ES stratēģiskā satvara mērķī;

16.

uzskata, ka priekšlikums ieviest saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta (MI) jomā ir vērtējams pozitīvi, taču tajā būtu jāpievēršas arī problēmām, kas var rasties saistībā ar veselību un drošību darbavietā;

17.

piekrīt piezīmēm Baltajā grāmatā par mākslīgo intelektu (2), ka darba ņēmējus un darba devējus tiešā veidā skars mākslīgā intelekta sistēmu izveide un izmantošana darbā un ka sociālo partneru iesaistīšana būs izšķiroši svarīgs faktors, lai nodrošinātu antropocentrisku pieeju mākslīgajam intelektam darbā;

18.

šajā saistībā atkārtoti norāda uz attiecīgu punktu par darba aizsardzību, kas minēts RK atzinumā “Baltā grāmata par mākslīgo intelektu. Eiropiska pieeja – izcilība un uzticēšanās” (3), proti, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai ir ļoti svarīga loma saistībā ar darba apstākļiem un darba ņēmēju labsajūtu; šajā saistībā pievienojas Eiropas sociālo partneru aicinājumam: lai tiktu respektēta cilvēka cieņa, nodrošināt datu minimizēšanu un pārredzamību, kā arī skaidrus noteikumus attiecībā uz persondatu apstrādi, lai ierobežotu uzmācīgas novērošanas un persondatu ļaunprātīgas izmantošanas risku;

19.

vēlreiz norāda, ka ir svarīgi “dot darba ņēmēju pārstāvjiem iespēju risināt jautājumus, kas saistīti ar datiem, piekrišanu, privātuma aizsardzību un novērošanu, datu vākšanas sasaisti ar konkrētu un pārredzamu mērķi un pārredzamības nodrošināšanu, kad mākslīgā intelekta sistēmas tiek izmantotas cilvēkresursu pārvaldības procedūrās” (4);

20.

vērš uzmanību uz problēmu, ko darba drošības un veselības aizsardzības jomā izraisa demogrāfiskās pārmaiņas. Ir vajadzīga tāda politika, kas veicinātu vecuma faktora pārvaldību uzņēmumos un organizācijās, un ir vajadzīgas novatoriski procesi, kuru mērķis būtu pielāgot darba vietas šai realitātei, ņemot vērā gan to, ka vecuma grupas ir dažādas, gan to, ka vecāka gadagājuma darbinieki nav viendabīga grupa;

Stratēģijas piemērotība reģionālajā un vietējā līmenī

21.

uzsver, ka saskaņā ar ES 2021.–2027. gada stratēģisko satvaru un tā “nulles redzējuma” pieeju vietējām un reģionālajām pašvaldībām būs jārisina šīs jomas problēmas un jāīsteno satvara mērķi tieši uz vietas, un veids, kā tām tas būs jādara, ir uzraudzība, apmācība, profilakses un darba ņēmēju aizsardzības kultūras veidošana, sadarbība pieredzes un paraugprakses apmaiņas veidā un turpmāka problēmu apzināšana un tām vispiemērotāko risinājumu vērtēšana, kam seko atsauksmes;

22.

uzskata, ka darba aizsardzības jomas tiesību aktu īstenošanas uzraudzība un darba aizsardzības mērķu pārvaldība ir nozīmīgas funkcijas, ko reģioni un pilsētas var pildīt virzībā uz stratēģijas vērienīgajiem mērķiem;

23.

uzskata, ka reģioniem un pilsētām būtu jāturpina veicināt un nodrošināt darba inspektoru, darba devēju un darba ņēmēju apmācību un izglītību, lai palīdzētu viņiem pielāgotos lielajām pārmaiņām darba vidē, kuras ieviesusi zaļā un digitālā pārkārtošanās, kā arī jaunie apstākļi, kurus radījusi Covid-19 pandēmija un darba ņēmēju novecošana;

24.

uzskata, ka vistiešākā iespējamā reģionālo un vietējo pašvaldību sadarbība ar Eiropas Savienību un attiecīgajām valsts iestādēm, kā arī ar citām pilsētām un reģioniem kopā ar pieredzes un paraugprakses apmaiņu veicinās progresu darba aizsardzības jomā un palīdzēs veidot profilakses kultūru;

25.

uzsver, ka liela nozīme ir pētniecībai un zināšanu un labas prakses apmaiņai Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī ar mērķi atklāt, izvērtēt un novērst jaunus riskus, pamatojoties uz publisko iestāžu sadarbību attiecīgu progresīvu politikas pasākumu izstrādē;

26.

uzsver, ka ir nepieciešama pienācīga reģionu un pilsētu iesaiste, lai turpinātu attīstīt darba aizsardzības stratēģiju. Tādēļ ir svarīgi tos aktīvi iesaistīt darba vietas novērtēšanā attiecībā uz darba aizsardzību. Tiem jābūt arī iespējai nosūtīt Eiropas Savienībai atsauksmes, lai Eiropas Savienībai palīdzētu izveidot skaidru priekšstatu par situāciju uz vietas un koriģēt problēmas, kas rodas pašreizējā satvara īstenošanas laikā, un palīdzētu izstrādāt nākamo stratēģiju laikposmam pēc 2030. gada;

27.

šajā nolūkā aicina Komisiju izveidot piemērotu digitālu rīku (piemēram, portālu), uz kuru reģioni un pilsētas varētu atsaukties, ja tie uzskata par vajadzīgu vai nepieciešamu sniegt Eiropas likumdevējam norādījumus par darba aizsardzību un kas būtu papildinājums EU-OSHA Eiropas uzņēmumu aptaujai par jaunajiem un nākotnes riskiem (ESENER);

Noslēguma ieteikumi politikas jomā

28.

pauž stingru pārliecību, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām kā darba devējām jārāda piemērs saistībā ar stratēģiskajā satvarā ierosināto pasākumu pilnīgu īstenošanu;

29.

atkārtoti pauž pārliecību, ka “iepirkuma procedūras var palīdzēt novērst vides un sociālo dempingu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos iekļaujot kvalitātes, vides un/vai sociālus aspektus” (5); tādēļ aicina vietējās un reģionālās pašvaldības, piešķirot iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, īpašu uzmanību pievērst darba apstākļiem, tostarp darba drošībai un veselības aizsardzībai, ko piedāvā darbuzņēmēji un to apakšuzņēmēju ķēdes;

30.

atzinīgi vērtē “nulles redzējumu” un tā mērķi līdz 2030. gadam pilnībā novērst ar darbu saistītus nāves gadījumus; uzskata, ka ir svarīgi turpināt pastiprināt pasākumus darbavietā, lai novērstu ar darbu saistītus nelaimes gadījumus un slimības; tomēr uzsver, ka “nulles redzējums” būtu jāattiecina ne tikai uz nāves gadījumiem, bet arī uz nelaimes gadījumiem un slimībām, kā arī uz riska novēršanu un izskaušanu atbilstīgi pamatdirektīvas principiem (6);

31.

atgādina, ka darbs pats par sevi ir spēcīgs veselības veicināšanas faktors; uzskata: lai maksimāli palielinātu darba aizsardzības stratēģijas efektivitāti, ir svarīgi izmantot holistisku pieeju, kurā ir ņemta vērā saikne starp labu darba vidi, garīgo un fizisko veselību, efektivitāti, kvalitāti un darbības noderīgumu; šajā saistībā norāda uz ieguvumiem, ko dod veselības veicināšanas politikas īstenošana darbavietās, kā arī drošu un veselīgu ikdienas ieradumu popularizēšana, tostarp arī tādos aspektos kā uzturs un fiziski vingrinājumi;

32.

pauž atbalstu stratēģiskajam ietvardokumentam par vardarbību, aizskaršanu un diskrimināciju darbavietā un atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības aspektam veltīto uzmanību. Komiteja tomēr vēlētos, lai šis ietvardokuments atbilstu SDO Konvencijai par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā (Nr. 190), kurā sniegta visaptveroša vardarbības un aizskaršanas definīcija un kurai ir plašāka darbības joma, kas aptver darba ņēmējus un citas personas darba vidē (7);

33.

atkārtoti apliecina atbalstu Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas nemitīgajai pilnveidei un trim secīgajiem atjauninājumiem; atbalsta Komisijas priekšlikumu Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā pārskatīt un papildināt vielu sarakstu un arodekspozīcijas robežvērtības, kas izstrādātas labi izveidotā procedūrā un trīspusējā sadarbībā (darba ņēmēju, darba devēju un valdību pārstāvji), iesaistot visas dalībvalstis; norāda, ka trīspusējā sadarbība notiek Komisijas Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējā komitejā (ACSH); ņemot to vērā, Komiteja ar nepacietību gaida, kas tiks darīts turpmāk, lai noteiktu saistošas, uz pierādījumiem balstītas un zinātniski atjauninātas darbinieku apstarošanas robežvērtības attiecībā uz visiem 50 prioritārajiem kancerogēniem (salīdzinājumā ar pašreizējiem 27) un iekļautu reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un bīstamas zāles;

34.

uzskata, ka darba aizsardzības stratēģiskā satvara ķīmisko vielu iedarbības sadaļā jāiekļauj pakļautība bīstamu ķīmisku vielu un endokrīno disruptoru kombinētajai iedarbībai un ka jāpārskata saistošās arodekspozīcijas robežvērtības (binding occupational exposure limits – BOEL) attiecībā uz ieelpojamajiem kristāliskā silīcija putekļiem;

35.

uzsver nepieciešamību sniegt norādījumus par Eiropas satvaru psihosociālo risku pārvaldībai, kas pārsniegtu individuālu pieeju, kurā nav ņemta vērā darba organizācijas ietekme uz garīgo veselību; šajā saistībā aicina Komisiju turpināt sadarbību ar dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām pie psihosociālo risku novēršanas darbavietā un izvērtēt nepieciešamību izstrādāt paziņojumu par minētajiem riskiem, pirms nākt klajā ar direktīvu par šo jautājumu;

36.

sagaida, ka dalībvalstis ievēros SDO ieteikumu par vienu darba inspektoru uz katriem 10 000 darba ņēmēju; uzsver arī, ka vēl vairāk jānostiprina sankciju mehānismi un datu vākšana (ko veiktu darba inspekcijas) un izplatīšana;

37.

aicina Mākslīgā intelekta aktā iekļaut darba aizsardzību, jo atsevišķu dalībvalstu pētījumos jau ir iekļauts darba organizācijas, kā arī darba ņēmēju fiziskās un garīgās veselības un drošības rūpīgs izvērtējums;

38.

uzskata, ka stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā būtu jāattiecina uz visiem darba ņēmējiem; konstatē, ka darba aizsardzības stratēģiskā satvara piemērošanas joma neietver pašnodarbinātās personas (tostarp nestandarta darba ņēmējus un platformu darbiniekus); uzskata, ka ES iniciatīvā, kuras mērķis ir uzlabot platformu darbinieku darba apstākļus, varētu iekļaut arī atsauci uz darba aizsardzību;

39.

tādēļ uzsver, ka šis satvars ir rūpīgi jāpārskata, un aicina Eiropas likumdevēju šajā saistībā paaugstināt mērķus un izvērst ilgāka termiņa redzējumu;

40.

mudina Eiropas Komisiju pārskatīt tāldarbinieku darba apstākļus, kas aptver fiziskās un garīgās veselības, kā arī drošības aspektus. Tas būtu jādara sadarbībā ar Eiropas sociālajiem partneriem, kas pašlaik piedalās sarunās par digitalizāciju. Tas ir steidzams jautājums, ņemot vērā šā darba veida nepieredzēto izplatību “jaunās normalitātes” apstākļos;

41.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas stingro ieteikumu dalībvalstīm atzīt Covid-19 par arodslimību un atkārtoti uzsver, cik nozīmīgs ir darba devēju pienākums nodrošināt pienācīgus dzīves un darba apstākļus mobilajiem un migrējošajiem darba ņēmējiem, tostarp sezonas darbiniekiem;

42.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija ar savu priekšlikumu prognozē pārmaiņas jaunajā darba pasaulē, kuras izrietēs no zaļās pārkārtošanās, kā arī digitālās pārkārtošanās un vispārēji – no arodslimību profilakses.

---

(1)  The return on prevention: Calculating the costs and benefits of investments in occupational safety and health in companies (Atgriešanās pie preventīviem pasākumiem: izmaksu un ieguvumu aprēķināšana saistībā ar ieguldījumiem drošībā un veselības aizsardzībā uzņēmumos), ISSA, Ženēva, 2011.

(2)  COM(2020) 65 final.

(3)  OV C 440, 18.12.2020., 79. lpp.

(4)  Turpat.

(5)  OV C 440, 18.12.2020., 42. lpp.

(6)  Padomes Direktīva (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

(7)  Konvencija par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, 1. un 2. pants, 2019 (Nr. 190).