Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021IR2072

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”

    COR 2021/02072

    OV C 97, 28.2.2022, p. 17–20 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    01/12/2021; Balsojuma datums
    Date of vote:
    01/12/2021
    Author:
    Eiropas Reģionu komiteja, Dabas resursu komisija
    Responsible body:
    Commission for Natural Resources, COR_NAT
    Rapporteur:
    Birgitta SACRÉDEUS
    Form:
    Pašiniciatīvas atzinums
    Term of office:
    VII (2020-2025)
    Internal reference:
    NAT-VII/018
    Session:
    147
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    28.2.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 97/17

    Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”

    (2022/C 97/04)

    Ziņotāja:

    Birgitta SACRÉDEUs (SE/PPE), Dālarnas landstinga locekle

    Atsauces dokuments:

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns”

    COM(2021) 44 final

    IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

    EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

    1.

    		 norāda uz savu izvirzīto mērķi “veselības aizsardzību noteikt par Eiropas līmeņa prioritāti un atbalstīt reģionālās un vietējās pašvaldības cīņā pret vēzi un slimību epidēmijām, atbalstot pārrobežu sadarbību veselības jomā un veselības sistēmu modernizāciju” (1);

    2.

    		 norāda: lai arī par veselības politiku galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, ES var papildināt un atbalstīt valstu pasākumus un pieņemt tiesību aktus noteiktās jomās, vienlaikus saglabājot atbilstību subsidiaritātes un proporcionalitātes principam, kā arī ņemot vērā, ka katrā dalībvalstī ir atšķirīga veselības aizsardzības struktūra un ka katrai valstij ir savas īpašās vajadzības;

    3.

    		 uzsver, ka veselības politika joprojām ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē. Tomēr ES-līmeņa debatēs saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni būtu jāapsver jautājumi, kas attiecas uz pilnvarām veselības jomā;

    4.

    		 aicina ES iestādes nodrošināt, ka gaidāmās Eiropas veselības savienības tiesiskajā regulējumā ir ņemta vērā vietējo un reģionālo pašvaldību atbildība par sabiedrības veselību, jo 19 no 27 dalībvalstīm ir nolēmušas atbildību par sabiedrības veselību uzticēt galvenokārt vietējām un reģionālajām pašvaldībām; tajā pašā laikā dalībvalstu veselības stratēģijās jāatspoguļo reģionu īpašā vajadzības un maksimāli jāatbalsta vietējo un reģionālo pašvaldību centieni uzlabot veselības aprūpi;

    5.

    		 norāda, ka vēzis nepārprotami ir milzīgs drauds ES iedzīvotājiem un veselības aprūpes sistēmām – 2020. gadā Eiropas Savienībā vēzis tika diagnosticēts 2,7 miljoniem cilvēku un 1,3 miljoni cilvēku nomira no vēža (Kopīgā pētniecības centra aplēses, 2020. gads). Īpaši svarīgi ir ņemt vērā paredzamo ES iedzīvotāju novecošanos un līdz ar to arī tādu pacientu skaita pieaugumu, kuriem diagnosticēts vēzis, jo tas ir izplatītāks gados vecāku cilvēku vidū;

    6.

    		 norāda uz risku, ka Covid-19 krīzei varētu sekot vēža krīze, jo Covid-19 krīzes dēļ ievērojami samazinājās vēža skrīnings, diagnosticēšana un ārstēšana 2020. gadā, pasliktinot daudzu cilvēku situāciju un izraisot diagnostikas lietu aizkavēšanos un to uzkrāšanos, kas vēl ilgi izraisīs lielu saslimstību ar vēzi. Eiropas Vēža organizācijas veiktais apsekojums liecina, ka 2020. gadā 1,5 miljoni vēža pacientu ārstēšanu ir saņēmuši mazākā apjomā, turklāt pandēmijas dēļ nav veikti 100 miljoni vēža skrīningu. Apmēram miljonam vēža pacientu nebija iespēju saņemt diagnozi, savukārt katram otrajam vēža pacientam Eiropā nebija iespēju saņemt nepieciešamo ķirurģisko ārstēšanu vai ķīmijterapiju. Katrs piektais no viņiem joprojām gaida šādu ārstēšanu;

    7.

    		 aicina apspriest to, kā uzlabot iedzīvotāju zināšanas par veselību, lai pacienti varētu ierobežot vai samazināt pakļautību riska faktoriem, izdarīt optimālu izvēli attiecībā uz profilaksi, diagnostiku un ārstēšanas iespējām, sekmēt savas veselības aprūpi un palielināt neatkarīgas dzīves iespējas; šajās debatēs ir būtiski iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, lai uzlabotu ES iedzīvotāju informētību par veselības jautājumiem;

    Eiropas Vēža uzveikšanas plāns

    8.

    		 stingri atbalsta pieeju, ko Eiropas Komisija izmanto Eiropas Vēža uzveikšanas plānā, proti, pievērsties visiem slimības procesiem, sākot no profilakses, savlaicīgas atklāšanas, diagnostikas un ārstēšanas – īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem – līdz vēža slimnieku un vēzi pārcietušo dzīves kvalitātei;

    9.

    		 uzsver, ka Vēža uzveikšanas plāns ir svarīga stratēģija, kas dod iespējas risināt problēmas saistībā ar vēža gadījumu skaita palielināšanos un veikt un piedāvāt uz kaitējuma novēršanu vai mazināšanu vērstu profilaksi, savlaicīgu atklāšanu, diagnostiku un ārstēšanu, kā arī uzlabot slimības skarto cilvēku un viņu piederīgo dzīves kvalitāti;

    10.

    		 atzinīgi vērtē Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķi maksimāli izmantot iespējas apmainīties ar medicīniskajiem un zinātniskajiem datiem un izmantot digitalizācijas iespējas; Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka gaidāmā Eiropas veselības datu telpa dos iespēju vēža slimniekiem un veselības aprūpes sniedzējiem, izmantojot pārrobežu procesus, droši iegūt un kopīgot elektroniskos veselības datus, ko izmantot profilaksei un ārstēšanai Eiropas Savienībā. Dalībvalstīm jāgarantē šādu datu pieejamība arī vietējā un reģionālajā līmenī;

    11.

    		 uzsver arī to, cik būtiski ir veicināt paliatīvās aprūpes stratēģijas izstrādi, kas nodrošina daudzējādu aprūpi, tostarp atbalstu un aprūpi ne tikai skartajai personai, bet arī aprūpētājiem vai ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar viņu. Īpaši apmācītiem speciālistiem jānodrošina aprūpe bērniem, kuriem diagnosticēts vēzis un slimība ir progresējusi līdz tam, ka var ietekmēt dzīves kvalitāti un paredzamo dzīves ilgumu;

    12.

    		 atbalsta Komisijas iniciatīvu izveidot Vēža zināšanu centru, kas palīdzēs ES līmenī koordinēt ar vēža uzveikšanu saistītas zinātniskas un tehniskas iniciatīvas, piemēram, datu vākšanu, izmantojot valstu reģistrus vēža jomā, iespēju vēža pacientiem piekļūt saviem veselības datiem un tos pārsūtīt, vai mākslīgā intelekta izmantošanu vēža skrīninga kvalitātes uzlabošanai;

    13.

    		 uzskata, ka Zināšanu centrs ir atzinīgi vērtējama iniciatīva, kas tomēr būtu jāattiecina arī uz retu terapijas veidu koordinēšanu un retu vēža veidu ārstēšanu, kā arī ārstēšanas pielāgošanu ar vēzi slimiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, īstenojot personalizētas medicīnas stratēģiju, kura pielāgota attiecīgajam cilvēkam, nevis tikai audzēja īpašībām;

    14.

    		 uzsver, ka vēža skrīningam un diagnostikai jābūt Eiropas Vēža uzveikšanas plāna centrālam elementam, jo PVO dati liecina, ka 30–50 % vēža saslimšanas gadījumu un daudzus nāves gadījumus varētu novērst, ja savlaicīgāk veiktu diagnostiku un nodrošinātu vēža pacientu labāku aprūpi;

    15.

    		 atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzsvērt veselīga dzīvesveida priekšrocības un pievērsties galvenajiem riska faktoriem, piemēram, smēķēšanai, kaitīgam alkohola patēriņam, aptaukošanās problēmai un fiziskās aktivitātes trūkumam, vides piesārņojumam, kā arī kancerogēnu vielu, starojuma un dažādu infekciju iedarbībai. Komiteja arī atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir uzsvērt profilakses un kaitējuma mazināšanas priekšrocības;

    16.

    		 uzskata, ka pasākumi, kuru mērķis ir veicināt zināšanas par pakļautību vides piesārņojumam un kancerogēnām vielām, būtu jāsaskaņo ar ES rīcības plānu “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem: ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” (COM(2021) 400 final) un ar “Ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020) 667 final), lai panāktu sinerģiju centienos sasniegt Vēža uzveikšanas plāna mērķus;

    17.

    		 uzskata, ka uzņēmējdarbības sektoram, kā arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga loma veselīga dzīvesveida veicināšanā, kā arī vides piesārņojuma un kancerogēnu vielu iedarbības mazināšanā;

    18.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Komisija plāno pasākumus, lai palīdzētu audzināt “paaudzi bez tabakas”, un aicina noteikt līdzīgus mērķus alkohola patēriņa samazināšanai; atbalsta priekšlikumu par obligātiem noteikt paziņojumus par uzturvērtību uz patēriņa precēm, kā arī brīdinājumus uz alkoholisko dzērienu etiķetēm;

    19.

    		 aicina veidot ciešāku sadarbību starp veselības un sociālajiem dienestiem, it īpaši vietējā un reģionālā līmenī, lai palielinātu iedzīvotāju informētību par veselīgu dzīvesveidu un sniegtu viņiem informāciju par to, kā samazināt vēža risku. Pašlaik tikai 3 % no veselības aprūpes budžeta tiek atvēlēti veselības veicināšanai un slimību profilaksei;

    20.

    		 atzinīgi vērtē kampaņu HealthyLifestyle4All, kas uzsākta 2021. gadā. Tā veicina fiziskās aktivitātes un veselīgu uzturu un veicinās Vēža programmas mērķu sasniegšanu, kā arī ANO ierosinātās un pašreiz notiekošās veselīgas novecošanas desmitgades īstenošanu;

    21.

    		 atzinīgi vērtē Komisijas mērķi, pastiprināti izplatot informāciju, pastiprināt kampaņas par meiteņu un zēnu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV). Turklāt Komiteja ierosina obligāti piedāvāt vakcinēties gan zēniem, gan meitenēm pret šo vīrusu, jo tādējādi var krasi samazināt dzemdes kakla vēža un dažu mutes, rīkles un balsenes vēža veidu izplatību;

    22.

    		 uzskata, ka krūts, zarnu un dzemdes kakla vēža mērķtiecīga savlaicīga atklāšana ir vērtējama atzinīgi. Tomēr, ja to pamato zinātniski pierādījumi un izmaksu un ieguvumu analīze, pēc iespējas drīzāk jāapsver iespēja šo mērķtiecīgo skrīningu attiecināt arī uz citiem vēža veidiem, piemēram, prostatas un plaušu vēzi. Ir svarīgi ne tikai pēc iespējas ātrāk diagnosticēt vēzi, bet arī izveidot labi funkcionējošu infrastruktūru un piegādes ķēdi;

    23.

    		 vērš uzmanību uz lielajām dalībvalstīs un starp tām vērojamām atšķirībām tādās jomās kā saslimstība ar vēzi un mirstība un uzsver, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vajadzētu būt vienādām tiesībām uz ekspertu aprūpi, diagnostiku un ārstēšanu un vienlīdzīgu piekļuvi zālēm;

    24.

    		 kritiski vērtē to, ka trūkst reģionālu datu par saslimstību ar vēzi un mirstību, jo tie ir vajadzīgi, lai noteiktu tendences un/vai novērstu nevienlīdzību vēža skrīningā un -ārstēšanā; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk uzsākt plānoto Vēža jomā pastāvošās nevienlīdzības reģistru, lai uzlabotu vēža profilaksi un ārstēšanu;

    25.

    		 aicina dalībvalstis savās veselības aprūpes sistēmās pārbaudīt vēža terapijas iespējas, lai samazinātu nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi, izmaksu segšanu, atlīdzināšanu, veselības apdrošināšanas iemaksām un līdzmaksājumiem;

    26.

    		 vērš uzmanību uz “standartizētās terapijas” sistēmu, kas dažās dalībvalstīs (piemēram, Zviedrijā un Dānijā) ir ieviesta kā paraugprakse, lai paātrinātu diagnostiku un ārstēšanas uzsākšanu;

    27.

    		 atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta vēža pētniecībai, un atzinīgi vērtē saikni starp šo stratēģiju un programmas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības uzdevumu vēža jomā. Lai glābtu dzīvības, būtu jāizmanto digitalizācijas potenciāls un jauni instrumenti, piemēram, Eiropas Vēža attēlveidošanas iniciatīva vai paplašināta Eiropas vēža informācijas sistēma;

    28.

    		 norāda uz potenciālu, kāds piemīt personalizētai medicīnai, koncentrējoties ne tikai uz audzēja molekulārajām īpašībām, bet arī uz cilvēka ar audzēju īpašībām, un ko var veicināt strauja pētniecības un inovācijas attīstība: šāda medicīna dod iespēju veikt īpaši pielāgotu novatorisku diagnostiku un ārstēšanu, kā arī izstrādāt vēža profilakses stratēģijas, kas ir labāk pielāgotas individuāliem pacientiem un vēža veidiem;

    29.

    		 atzinīgi vērtē ES Visaptverošo vēža centru tīkla izvedi – tas veicina pārrobežu sadarbību un pacientu mobilitāti, uzlabo piekļuvi kvalitatīvai diagnostikai un ārstēšanai un atvieglo apmācību, pētniecību un klīniskos izmēģinājumus;

    30.

    		 aicina dalībvalstis veicināt vismaz viena vēža centra katrā dalībvalstī akreditāciju saskaņā ar ESAO standartu;

    31.

    		 ierosina, ka Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā būtu jāparedz ieteikumi standartiem attiecībā uz vēža pārrobežu skrīningu, attēlveidošanu un ārstēšanu citā dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas dalībvalsts;

    32.

    		 uzsver, ka zāļu trūkums jau sen ir veselības jomas problēma, kas Covid-19 pandēmijas laikā ir saasinājusies; norāda: lai nodrošinātu pirmās nepieciešamības zāļu piegādi vai inovācijas, ir steidzami jāveic pasākumi, lai veicinātu ģenērisko un biolīdzīgo zāļu pieejamību (2);

    33.

    		 atzinīgi vērtē priekšlikumu apsvērt zāļu pārprofilēšanas iespēju, taču šajā sakarā uzsver nepieciešamību nodrošināt pietiekamus klīniskos pierādījumus par zāļu iedarbīgumu un pacientu drošību, ņemot vērā ne tikai izdzīvošanas ilgumu, bet arī citus rezultātus, kas ir īpaši svarīgi vecāka gadagājuma pacientiem. Tas ir svarīgi ne tikai pacientiem, bet arī veselības aprūpes nozarei un izmaksu sedzējiem, lai varētu veidoties viedoklis par jaunu terapiju izmantošanu; norāda, ka pieņemamas zāļu cenas ir priekšnoteikums, lai pacienti varētu saņemt nepieciešamās zāles un lai veselības aprūpes sistēmas ilgtermiņā būtu ilgtspējīgas;

    34.

    		 ierosina apsvērt iespēju paplašināt ES kopējo iepirkuma sistēmu, risināt kopīgas sarunas par cenām un izveidot stratēģisku rezervi pretvēža zālēm. Šajos centienos jāņem vērā dalībvalstu, kā arī reģionu atšķirīgās vajadzības un atšķirīgie sociālekonomiskie apstākļi;

    35.

    		 aicina Eiropas tiesību aktos iekļaut “tiesības tikt aizmirstam”. Bankas un apdrošināšanas sabiedrības nedrīkstētu reģistrēt vēža pacientu un -vēzi pārcietušo personu medicīnisko vēsturi, lai vēža slimniekiem un -vēzi pārcietušajām personām būtu taisnīga piekļuve finanšu pakalpojumiem;

    36.

    		 atzinīgi vērtē priekšlikumu par “Vēža pārslimotāja viedkarti”, kā arī efektīvas un ilgtspējīgas aprūpes un uzraudzības tīklus vēzi pārcietušajiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai uzlabotu saziņu un/vai koordināciju starp medicīnas darbiniekiem un pacientiem, it īpaši attiecībā uz pašu pacientu pieredzi;

    37.

    		 norāda, ka daudzi cilvēki pat ilgu laiku pēc vēža diagnosticēšanas un sākotnējās ārstēšanas cieš no fiziskām un garīgām problēmām, it īpaši funkcionāliem un kognitīviem traucējumiem, kas gados vecākiem vēža pacientiem var rasties saistībā ar vēža ārstēšanu. Tādēļ ir svarīgi saprast, kā indivīds reaģē uz ārstēšanu atkarībā no viņa fragilitātes pakāpes, un tāpēc ir būtiski izstrādāt aprūpes modeļus, kas paredzēti vecāka gadagājuma vēža pacientiem un veicina viņu situācijas vispusīgu novērtēšanu un tādu rīku izmantošanu, kuri ļauj noteikt šiem pacientiem piemītošās spējas. Ir arī svarīgi saprast, kā terapija ietekmē garīgo veselību, jo tas dotu iespēju veselības aprūpi un rehabilitāciju padarīt efektīvāku un pielāgot visās jomās šai informācijai;

    38.

    		 uzsver, ka aprūpe un atbalsts, ko vēža slimniekiem nodrošina un sniedz neformāli aprūpētāji, piemēram, vecāki un ģimenes locekļi, ir vajadzīgi, bet tie vienlaikus rada arī slogu. Tādēļ būtu jāparedz vietējie sociālā atbalsta pasākumi, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru neoficiālajiem aprūpētājiem;

    39.

    		 aicina visās iniciatīvās, kas vērstas uz radiniekiem, it īpaši ģimenes locekļiem, īpaši ņemt vērā arī bērnu intereses un ņemt vērā brāļu un māsu situāciju un īpašās vajadzības saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

    40.

    		 atzinīgi vērtē to, ka Komisija koncentrējas uz bērnu vēža problēmu, taču tai būtu jākoncentrējas arī uz vecāka gadagājuma cilvēku vēzi, kam ir atšķirīgas iezīmes nekā bērnu vēzim. Vēža uzveikšanas plāns ir jāpapildina ar iniciatīvām, kas veicina uz kvalitāti orientētu turpmākās aprūpes reģistru izveidi ES dalībvalstīs. Svarīgi ir arī nodrošināt, ka uzraudzības iestādes, piemēram, Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), var pastāvīgi iegūt datus par zāļu iedarbīgumu un blakusparādībām;

    41.

    		 uzskata, ka ierosinātajā pētījumā par pieaugušajiem, kas pārcietuši vēzi, būtu jāanalizē arī priekšnoteikumi un šķēršļi, kas ietekmē vēzi pārcietušu gados jaunu cilvēku atgriešanos skolās un universitātēs, kā arī vēzi pārcietušu cilvēku iekļaušanos darba tirgū. Iniciatīvās par atgriešanos darba tirgū būtu jāņem vērā arī gados jauni cilvēki, kas pārcietuši vēzi;

    42.

    		 aicina izstrādāt stratēģijas, lai risinātu ar veselības jautājumiem saistītās problēmas, it īpaši attiecībā uz vēzi un tā riska faktoriem, jo demogrāfisko pārmaiņu dēļ saslimstība ar vēzi palielināsies. Šīs stratēģijas var būt orientētas uz dažādām pieejām, piemēram, veselīgas vides veidošanu, vai saistītas ar centieniem kļūt par pievilcīgu darba devēju, rast jaunus risinājumus, sadarbības veidus, darba metodes un tehnoloģijas, kā arī nodrošināt ilgtspējīgus darba apstākļus.

    Briselē, 2021. gada 1. decembrī

    Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

    Apostolos TZITZIKOSTAS

    (1)  OV C 440, 18.12.2020., 131. lpp.

    (2)  https://webapi2016.COR.europa.eu/v1/documents/cor-2020-05525-00-00-ac-tra-lv.docx/content

    Top