EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.12.2021

COM(2021) 566 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Jaunās paaudzes pašu resursi ES budžetam

1.Gatavošanās Eiropai pēc Covid-19

Sākoties bezprecedenta Covid-19 krīzei, ES ātri vienojās par apņēmīgu kopīgu reakciju. Komisija 2020. gada 27. maijā nāca klajā ar vērienīgu, inovatīvu un ārkārtēju atveseļošanas plānu, lai Savienība virzītos uz ilgtspējīgu un noturīgu atveseļošanos. Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments (NextGenerationEU), ko Padome ar Eiropas Parlamenta atbalstu oficiāli apstiprināja 2020. gada 14. decembrī 1 , mobilizē līdz 750 miljardiem EUR 2 pandēmijas radītā ekonomiskā un sociālā kaitējuma novēršanai. Kopā ar ES ilgtermiņa budžetu, daudzgadu finanšu shēmu, līdzekļi 1,8 triljonu EUR apmērā palīdz veidot Eiropu pēc Covid-19

NextGenerationEU mērķis ir izkļūt no krīzes spēcīgākai un noturīgākai, virzot mūsu ekonomiku uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. NextGenerationEU kalpo šim mērķim, risinot visaktuālākās problēmas, ar kurām saskaramies kā Savienība, jo īpaši zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ieņēmumi, ko rada jaunie pašu resursi, palīdzēs atmaksāt NextGenerationEU finansējumu.

Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos norādīja, ka Savienība turpmākajos gados “centīsies reformēt pašu resursu sistēmu un
ieviest jaunus pašu resursus” 3 . Sekojošajā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā 4 Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās, ka “līdzekļu, kas izmantojami izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (NextGenerationEU), pamatsummas un attiecīgo procentu atmaksu finansēs no Savienības vispārējā budžeta, tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada” 5 . Turklāt šīs trīs iestādes novērtē Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta konteksta nozīmi un norāda, ka izdevumiem no Savienības budžeta, kas saistīti ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksu, nevajadzētu izraisīt daudzgadu finanšu shēmas programmu izdevumu vai ieguldījumu instrumentu nepamatotu samazināšanu. Turklāt tās norāda, ka ir vēlams arī mazināt dalībvalstu NKI pašu resursu pieaugumu 6 . Komisija apņēmās 2021. gadā ierosināt jaunus pašu resursus, lai tos ieviestu vēlākais līdz 2023. gada 1. janvārim 7 .

2.Komisijas priekšlikumi

2.1.Jaunu pašu resursu grozs

Komisija ierosina ES politikas prioritātes iekļaut ES budžeta ieņēmumu daļā. Emisijas kvotu tirdzniecība un oglekļa ievedkorekcijas mehānisms kalpo kā ES mēroga instrumenti ar kopīgu mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par viszemākajām izmaksām, ierobežojot emisijas un nodrošinot oglekļa cenas signālu. 2021. gada 8. oktobra vēsturiskajā ESAO/G20 vienošanās par iekļaujošu satvaru nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) jomā par divu pīlāru risinājumu ekonomikas digitalizācijas radīto nodokļu problēmu risināšanai 8 ir iesaistītas 137 valstis un jurisdikcijas, kas veido vairāk nekā 90 % no pasaules IKP. Šīs vienošanās pirmais pīlārs paredz pasaules lielāko un pelnošāko daudznacionālo uzņēmumu peļņas daļas pārdali iesaistītajām valstīm visā pasaulē, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmumi, kurās tie darbojas un gūst peļņu, maksā taisnīgu nodokļu daļu. Šīs iniciatīvas prasa ES rīcību, un tādējādi tās ir piemērots pamats ES pašu resursiem.

Komisija ierosina grozīt lēmumu par pašu resursiem 9 , lai daļa ieņēmumu no 2021. gada 14. jūlijā iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu 10 un emisijas kvotu tirdzniecību 11 tiktu ieskaitīti ES budžetā. Turklāt, pamatojoties uz vēsturisko ESAO/G20 vienošanos par iekļaujošu satvaru nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā, Komisija ierosina izveidot jaunu pašu resursu, pamatojoties uz lielāko un ienesīgāko daudznacionālo uzņēmumu atlikušās peļņas daļu, kas tiks pārdalīta ES dalībvalstīm. Šis pašu resurss tiks ieviests, tiklīdz būs spēkā un tiks efektīvi piemērota daudzpusējā konvencija, par ko vienojās iekļaujošā satvara nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā ietvaros, kā arī ar to saistītā ES direktīva. Lai ieviestu visus jaunos pašu resursus, būs jāpieņem pamatā esošie nozaru priekšlikumi.

Komisija ierosina, lai 25 % no ES emisijas kvotu tirdzniecības radītajiem ieņēmumiem kļūtu par pašu resursu ES budžetam. Komisija ir ierosinājusi plašu tiesību aktu kopumu, lai līdz 2030. gadam vēl vairāk samazinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ar mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas jo īpaši ietver pašreizējās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) 12 stiprināšanu un tās attiecināšanu arī uz jūrniecības nozari, aviācijas kvotu izsoles palielināšanu un jaunas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveidi ēku un autotransporta jomā. Lai gan ieņēmumi no emisijas kvotu izsolēm saskaņā ar pašreizējo ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu lielākoties uzkrājas valstu budžetos, Komisija ierosina, ka nākotnē daļa no ES emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem ieplūst ES budžetā. Tas ietvertu arī ieņēmumus par kvotām, kuras ir pieejamas izsolē, bet kuras dalībvalstis ir izvēlējušās neizsolīt, izmantojot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredzēto elastību 13 . Kvotas, ko izsola Eiropas Investīciju banka, lai finansētu Inovāciju fondu un Modernizācijas fonda sākotnējo piešķīrumu, ir izslēgtas no pašu resursu tvēruma. Laikposmā no 2023. līdz 2030. gadam ES budžeta ieņēmumi tiek lēsti aptuveni 9 miljardu EUR apmērā gadā, no kuriem daļa ļaus finansēt Sociālo klimata fondu. 

Komisija arī ierosina solidāru pagaidu korekcijas mehānismu, lai, pamatojoties uz emisiju tirdzniecību, visas dalībvalstis veiktu taisnīgu iemaksu pašu resursos Jo īpaši līdz 2030. gadam tiks noteikta augšējā un apakšējā robeža iemaksām pašu resursos, pamatojoties uz ES emisijas kvotu tirdzniecību, saskaņā ar nacionālā kopienākuma sadales atslēgu. Tas neļaus dažām dalībvalstīm veikt iemaksas ES budžetā, kas nav proporcionālas to ekonomikas lielumam, pārejot uz ilgtspējīgāku ekonomiku un sabiedrību, un nodrošinās, ka ieguldījums ir taisnīgs visiem.

Komisija ierosina, lai 75 % no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma radītajiem ieņēmumiem kļūtu par pašu resursu ES budžetam. Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma galvenais mērķis ir atbalstīt globālo oglekļa emisiju samazināšanu, novēršot oglekļa emisiju pārvirzes risku. Mehānisma kontekstā deklarētājiem būs jāiegādājas pietiekams daudzums sertifikātu, lai segtu importētajās precēs iegultās emisijas. Saskaņā ar priekšlikumu regulai, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, dalībvalstis būtu atbildīgas par ieņēmumu iekasēšanu no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma sertifikātu pārdošanas. Tiek lēsts, ka ES budžeta ieņēmumi laikposmā no 2023. līdz 2030. gadam 14 ir aptuveni 0,5 miljardi EUR gadā.

Komisija ierosina pašu resursus 15 % apmērā no lielāko un ienesīgāko daudznacionālo uzņēmumu atlikušās peļņas daļas, kas tiek pārdalīta ES dalībvalstīm saskaņā ar vienošanos par starptautiskās nodokļu sistēmas reformu. 2021. gada 8. oktobrī 137 valstis, kas ir ESAO/G20 dalībnieces iekļaujošā satvara nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jomā ietvaros, vienojās par divu pīlāru risinājumu attiecībā uz daudznacionālu uzņēmumu peļņas pārdali un efektīvu globālo minimālo nodokļa likmi. Vienošanās “pirmais pīlārs” paredz lielāko un ienesīgāko daudznacionālo uzņēmumu atlikušās peļņas daļas pārdali uz gala tirgus jurisdikcijām, kurās tiek izmantotas vai patērētas preces vai pakalpojumi. Vienošanās praktiskās īstenošanas aspekti vēl tiek izstrādāti. Komisija savā 2022. gada darba programmā ir apņēmusies iesniegt priekšlikumu direktīvai, ar ko vienošanos īsteno saskaņā ar ES tiesību aktiem un atbilstīgi vienotā tirgus prasībām. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu par pašu resursiem dalībvalstis nodrošinātu valsts iemaksu ES budžetā, pamatojoties uz daudznacionālo uzņēmumu ar nodokli apliekamās peļņas daļu, kas pārdalīta katrai dalībvalstij saskaņā ar pirmo pīlāru. Kamēr vienošanās vēl nav pabeigta, ES budžeta ieņēmumi varētu sasniegt līdz pat 2,5–4 miljardus EUR gadā 15 .

2.2.Grozījumi regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam

NextGenerationEU atmaksa notiek saskaņā ar stabilu un paredzamu saistību samazināšanas profilu, izmantojot atbilstošus noteikumus daudzgadu finanšu shēmā. Stabila ieņēmumu plūsma no jauniem pašu resursiem nodrošinātu atmaksas paredzamību un stabilitāti. Lai atspoguļotu to, kā ieņēmumi no jaunajiem pašu resursiem var ļaut atmaksāt NextGenerationEU 16 , Komisija ierosina automātisku korekcijas mehānismu daudzgadu finanšu shēmas maksimālajiem apjomiem 17 , pamatojoties uz iekasētajām jauno pašu resursu summām 18 .

Attēls 1 . NGEU plānotais saistību samazinājums

Avots: Eiropas Komisija. Summas faktiskajās cenās.

Komisija ir iesniegusi priekšlikumu par Sociālo klimata fondu 19 , lai aizsargātu neaizsargātas mājsaimniecības no papildu finansiālā sloga, ko rada jaunas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izveide ES ēkām un autotransportam. Fonda finansējums ir proporcionāls summām, kas principā atbilst aptuveni 25 % no paredzamajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta iekļaušanas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Šie papildu izdevumi nebija paredzēti Komisijas sākotnējā priekšlikumā par jaunu daudzgadu finanšu shēmu. Tāpēc, lai ņemtu vērā fonda papildu izdevumus laikposmā no 2025. gada līdz 2027. gadam, Komisija daudzgadu finanšu shēmas regulas konkrētajā grozījumā ierosina iekļaut palielinājumu 3. izdevumu kategorijā, kā arī attiecīgi palielināt maksājumu maksimālo apjomu.

Galvenā priekšrocība, mazinot jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas sociālo ietekmi ar ES budžeta līdzekļiem, ir tā, ka tad uz Sociālo klimata fondu attiecas kontroles noteikumi, kas jau ir spēkā attiecībā uz vispārējo budžetu. Tā būs Revīzijas palātas pārraudzībā, un Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma būs jāsniedz Komisijai apstiprinājums par savu darbību. Tādējādi tiks nodrošināta pārskatatbildība par izdevumiem un nodrošināta fonda izdevumu kvalitāte.

3.Turpmākie pasākumi

2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums paredz, ka iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu jaunu pašu resursu regulējuma ātru apstiprināšanu. Padome apņēmās līdz 2022. gada 1. jūlijam apspriest pirmo jauno pašu resursu grozu, ņemot vērā to ieviešanu līdz 2023. gada 1. janvārim. Turklāt, ņemot vērā Iestāžu nolīgumā uzņemtās saistības un vajadzību nodrošināt pietiekamu jaunu pašu resursu summu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksāšanai, Komisija līdz 2023. gada beigām iesniegs priekšlikumu par jaunu pašu resursu otro grozu.

Šajā kontekstā, kā atkārtoti atgādināts 2021. gada maija paziņojumā par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā 20 , Komisija ierosinās jaunus papildu pašu resursus, kas varētu ietvert finanšu darījumu nodokli un pašu resursus, kas saistīti ar korporatīvo sektoru. Šī otrā pakete tiks balstīta uz priekšlikumu 2023. gadam “Uzņēmējdarbība Eiropā: satvars ienākuma nodoklim (BEFIT)”.

Ātra vienošanās par priekšlikumiem grozīt lēmumu par pašu resursiem un regulu, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, kā arī grozītā lēmuma par pašu resursiem ātra apstiprināšana no dalībvalstu puses saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām, nodrošinātu Savienībai līdzekļus, lai atbalstītu tās mērķu sasniegšanu — veidot klimatneitrālu, digitālu, taisnīgu, iekļaujošu un noturīgu sabiedrību visiem eiropiešiem.

Komisija pastāvīgi izvērtēs pieņemšanas procesu, lai nodrošinātu pienācīgu summu Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta atmaksai.

(1) Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(2) Visas summas šajā dokumentā ir norādītas 2018. gada cenās, ja vien nav norādīts citādi.

(3) Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumu 145. punkts. 

(4) Iestāžu nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).

(5) Iestāžu nolīguma D punktā paredzēts, ka “līdzekļu, kas izmantojami izdevumiem saskaņā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, pamatsummas un attiecīgo procentu atmaksu finansēs no Savienības vispārējā budžeta, tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada”. Visas attiecīgās saistības pilnībā būs atmaksātas līdz 2058. gada 31. decembrim.”

(6) Iestāžu nolīguma preambula, E punkts.

(7) Komisijas darba programma 2020. gadam, COM(2020) 690 final.

(8) Statement on a Two-Pillar Solution to Address the Tax Challenges Arising from the Digitalisation of the Economy, ESAO/G20 nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas projekts, 2021. gada 8. oktobris.

(9) Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.). 

(10) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (COM(2021) 564 final).

(11) Priekšlikums Eiropa Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un Regulu (ES) 2015/757, COM(2021) 551 final.

(12) Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai ES.

(13) Atkāpe attiecībā uz bezmaksas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanas nozarei, kvotu anulēšana saskaņā ar Kopīgo centienu regulu, papildu diskrecionāri pārskaitījumi Modernizācijas fondam.

(14) Nav paredzams, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisms pārejas periodā no 2023. līdz 2025. gadam radīs ieņēmumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) [XXX], ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

(15)  Šobrīd nav iespējams noteikt precīzāku skaitli, jo joprojām turpinās diskusijas par ESAO/G20 vienošanās “pirmā pīlāra” dažiem tehniskiem īstenošanas aspektiem. Minētais diapazons ir balstīts uz vairākiem vispārīgiem pieņēmumiem, un to nevar precizēt sīkāk, arī tāpēc, ka ir ierobežojumi attiecībā uz datu izmantošanu par uzņēmumiem, kas galu galā var veicināt nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali saskaņā ar vienošanos.

(16) Saskaņā ar Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija secinājumu 150. punktu, kurā teikts, ka “ieņēmumi no jaunajiem pašu resursiem, kuri ieviesti pēc 2021. gada, tiks izmantoti Next Generation EU aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai. Šajā nolūkā Komisija tiek aicināta savlaicīgi ierosināt DFS pārskatīšanu.”

(17) Kā noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(18) Automātiskās korekcijas mehānisma maksimālais apjoms laikposmam no 2024. gada līdz 2027. gadam ir 15 miljardi EUR (2018. gada cenās), kas atbilst gada vidējam rādītājam 17,4 miljardu EUR apmērā (faktiskajās cenās). Summas, kas vajadzīgas NextGenerationEU atmaksai pēc 2027. gada, būs atkarīgas no faktiskās aizņēmuma summas, lai finansētu neatmaksājamu atbalstu, kā arī no šā aizņēmuma atmaksas, kas veikta saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

(19) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu (COM(2021) 568 final).

(20) COM(2021) 251 final.