EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 2.6.2021

COM(2021) 524 final

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS,

ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas 2021. gada stabilitātes programmu

{SWD(2021) 501 final}

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS,

ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas 2021. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

(1)2020. gada 20. martā Komisija pieņēma paziņojumu par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas 2 iedarbināšanu 3 . Paziņojumā Komisija pauda viedokli, ka, ņemot vērā paredzamo nopietno ekonomikas lejupslīdi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, ir izpildīti nosacījumi vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanai. 2020. gada 23. martā dalībvalstu finanšu ministri piekrita Komisijas novērtējumam. Vispārējā izņēmuma klauzula ir dalībvalstīm nodrošinājusi krīzes pārvarēšanai vajadzīgo budžeta elastību. Tā ir atvieglojusi budžeta politikas koordinēšanu nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā. Klauzulas iedarbināšana ļauj uz laiku atkāpties no korekcijām katras dalībvalsts vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai, ja tas neapdraud fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā. 2020. gada 17. septembrī Komisija savā gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā paziņoja, ka vispārējā izņēmuma klauzula būs piemērojama arī 2021. gadā. 4  

(2)2020. gada 20. jūlijā Padome ieteica Slovēnijai 5 , ievērojot vispārējo izņēmuma klauzulu, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu tās turpmāko atveseļošanu. Tā arī ieteica Slovēnijai, kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas.

(3)Padome ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku aicināja visas eurozonas dalībvalstis 2021. gadā turpināt stimulējošu fiskālo politiku un pielāgot politikas pasākumus katras valsts konkrētajiem apstākļiem, gādājot, lai pasākumi ir savlaicīgi, pagaidu un mērķtiecīgi. 6 Tad, kad epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi to ļaus, ārkārtas pasākumi būtu pakāpeniski jāizbeidz, vienlaikus cenšoties novērst krīzes ietekmi uz sociālo jomu un darba tirgu. Būtu jāīsteno fiskālā politika, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas. Dalībvalstīm būtu jāveic reformas, ar kurām stiprina visiem pieejamu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu, adekvātumu un ilgtspēju. 

(4)2020. gada 18. novembrī Komisija pieņēma atzinumus par eurozonas dalībvalstu 2021. gada budžeta plāna projektiem, pamatojoties uz fiskālo pasākumu kvalitatīvu novērtējumu. Komisija atzina, ka Slovēnijas budžeta plāna projekts visumā atbilst Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikumiem par fiskālo politiku un ka plānā ietverto pasākumu vairākums veicina ekonomisko aktivitāti būtiskas nenoteiktības apstākļos.

(5)Next Generation EU, kas ietver Atveseļošanas un noturības mehānismu, nodrošinās ilgtspējīgu, iekļaujošu un taisnīgu ekonomikas atveseļošanu. 2021. gada 19. februārī stājās spēkā Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 7 . Mehānisms nodrošinās finansiālu atbalstu reformu un investīciju īstenošanai, tādējādi radot ES finansētu fiskālo stimulu. Tas sekmēs ekonomikas atveseļošanu, ilgtspējīgu un izaugsmi veicinošu reformu un investīciju īstenošanu, it īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanai, kā arī stiprinās tautsaimniecību noturību un potenciālo izaugsmi. Savukārt tas palīdzēs publiskajām finansēm atgūt labvēlīgāku stāvokli īstermiņā un sekmēs to ilgtspējas nostiprināšanu, izaugsmi un darbvietu izveidi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

(6)2021. gada 3. martā Komisija pieņēma paziņojumu, kurā sniegti orientējoši norādījumi attiecībā uz politiku ar mērķi atvieglot fiskālās politikas koordināciju un dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanu 8 . Vispārējai fiskālajai nostājai, ņemot vērā valstu budžetus un Atveseļošanas un noturības mehānismu, arī 2021. un 2022. gadā vajadzētu būt stimulējošai. Tajā pašā laikā, ņemot vērā prognozējamo pakāpenisko ekonomiskās aktivitātes normalizēšanos 2021. gada otrajā pusē, dalībvalstu fiskālajai politikai 2022. gadā būtu jākļūst diferencētākai. Dalībvalstīm savā fiskālajā politikā būtu jāņem vērā atveseļošanās stadija, fiskālā ilgtspēja un nepieciešamība samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības. Tā kā nepieciešams atbalstīt ilgtspējīgu atveseļošanos ES, dalībvalstīm ar zemu ilgtnespējas risku savs budžets būtu jāplāno tā, ka arī 2022. gadā tiek īstenota stimulējoša fiskālā politika, ņemot vērā Atveseļošanas un noturības mehānisma ietekmi. Dalībvalstīm, kuru parāda līmenis ir augsts, būtu jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, vienlaikus saglabājot valsts finansētas investīcijas un izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijas, lai finansētu jaunus augstas kvalitātes investīciju projektus un strukturālās reformas. Arī pēc 2022. gada fiskālajā politikā būtu jāņem vērā atveseļošanās intensitāte, ekonomiskās nenoteiktības pakāpe un fiskālās ilgtspējas apsvērumi. Fiskālās politikas pārorientēšana uz piesardzīga vidēja termiņa fiskālā stāvokļa sasniegšanu, kas paredz arī atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu piemērotā brīdī, palīdzēs nodrošināt fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

(7)Komisija 2021. gada 3. marta paziņojumā arī pauda viedokli, ka lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanu vai turpmāku piemērošanu būtu jāpieņem vispārēja ekonomikas stāvokļa novērtējuma ietvaros, kurā būtisks kvantitatīvais kritērijs ir ekonomiskās aktivitātes līmenis ES vai eurozonā salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni (2019. gada beigās). 2. jūnijā Komisija, pamatojoties uz savu 2021. gada pavasara prognozi, atzina, ka ir izpildīti nosacījumi, lai 2022. gadā turpinātu piemērot vispārējo izņēmuma klauzulu un 2023. gadā to deaktivētu. Arī pēc vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanas tiks ņemta vērā valstu konkrētā situācija. 9

(8)Slovēnija 2021. gada 30. aprīlī iesniedza savu 2021. gada stabilitātes programmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1466/97 4. pantu.

(9)Pēc Eurostat validētajiem datiem, 2020. gadā Slovēnijas vispārējās valdības budžeta deficīts bija 8,4 % no IKP un vispārējās valdības parāds palielinājās līdz 80,8 % no IKP. Gada izmaiņas budžeta primārajā bilancē bija –8,9 % no IKP, ieskaitot ekonomikas atbalstam paredzētos diskrecionāros budžeta pasākumus 5,2 % apmērā no IKP un automātisko stabilizatoru iedarbību. Slovēnija uzņēmumiem un mājsaimniecībām turklāt sniedza likviditātes atbalstu (piemēram, garantiju un atliktas nodokļu samaksas veidā, kam nav tiešas un tūlītējas ietekmes uz budžetu), kas atbilstoši aplēsēm bija 5,5 % no IKP.

2021. gada 2. jūnijā Komisija nāca klajā ar ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu. Ziņojumā ir aplūkots Slovēnijas budžeta stāvoklis, ņemot vērā to, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2020. gadā pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 3 % no IKP, turklāt vispārējās valdības parāds pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību, kas ir 60 % no IKP, un nebija sarucis pietiekami strauji. Ziņojumā secināts, ka deficīta kritērijs nav izpildīts un parāda kritērijs nav ievērots.

(10)Budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs par 2021. un 2022. gadu ir piesardzīgs. Stabilitātes programmā prognozēts, ka reālā IKP pieaugums 2021. gadā būs 4,6 % un 2022. gadā 4,4 %. Komisijas pavasara prognozē plānots, ka reālā IKP pieaugums 2021. gadā būs 4,9 % un 2022. gadā 5,1 %. Komisijas pavasara prognozē paredzēts, ka krīzes izraisītā pastiprinātā pieprasījuma, augstākas prognozētās nodarbinātības un algu pieauguma dēļ privātais patēriņš atgūsies nedaudz straujāk, nekā paredzēts stabilitātes programmā. Komisijas pavasara prognozē paredzēta arī izteiktāka investīciju dinamika 2022. gadā un spēcīgāks eksports 2021. un 2022. gadā.

(11)Valdība 2021. gada stabilitātes programmā plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts palielināsies no 8,4 % no IKP 2020. gadā līdz 8,6 % no IKP 2021. gadā un parāda attiecība pret IKP 2021. gadā samazināsies līdz 80,4 % no IKP. Saskaņā ar minēto programmu izmaiņas budžeta primārajā bilancē, salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni (2019. gadu), 2021. gadā tiek paredzētas –9,2 % apmērā no IKP, kas atspoguļo ekonomikas atbalstam paredzētos diskrecionāros budžeta pasākumus 2,6 % apmērā no IKP un automātisko stabilizatoru iedarbību. Šīs prognozes atbilst Komisijas 2021. gada pavasara prognozei, saskaņā ar kuru sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 8,5 % no IKP un parāda attiecība pret IKP būs 79,0 % no IKP. Lai gan abas prognozes paredz ievērojamu primāro izdevumu pieaugumu, kas nav izskaidrojams ar pagaidu ārkārtas pasākumiem, kuri saistīti ar krīzi, to struktūra atšķiras. Komisijas prognozē ir paredzētas mazākas publiskās investīcijas, jo ES līdzekļi 2021. gadā tiks apgūti mazākā apjomā un valsts finansētie investīciju projekti tiks īstenoti lēnāk. Sagaidāms arī augstāks nominālais pieaugums dažās kārtējo izdevumu kategorijās. Komisijas prognozē ir paredzēta zemāka parāda attiecība, jo plānota labvēlīgāka nominālā IKP dinamika.

(12)Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un tās izraisīto ekonomikas lejupslīdi, Slovēnija ir noteikusi budžeta pasākumus, lai stiprinātu veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, ierobežotu pandēmiju un sniegtu atbalstu vissmagāk skartajiem iedzīvotājiem un nozarēm. Šī enerģiskā politiskā reakcija mīkstināja IKP sarukumu, tādējādi iegrožojot valsts budžeta deficīta un valsts parāda pieaugumu. Ar fiskālajiem pasākumiem būtu maksimāli jāveicina ekonomikas atveseļošanās, neapdraudot turpmākās fiskālās trajektorijas. Tāpēc būtu jāizvairās no tā, ka pasākumi rada pastāvīgu slogu publiskajām finansēm. Ja dalībvalstis ievieš pastāvīgus pasākumus, tām šie pasākumi būtu pienācīgi jāfinansē, lai nodrošinātu budžeta neitralitāti vidējā termiņā. Slovēnijas 2020. un 2021. gadā veiktie pasākumi atbilst Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikumam. Valdības 2020. un 2021. gadā noteiktie diskrecionārie budžeta pasākumi galvenokārt ir pagaidu vai atsvērti ar kompensējošiem pasākumiem.

(13)2021. gada stabilitātes programmā ir pieņemts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām finansējamās investīcijas un reformas atbilst 0,6 % no IKP 2021. gadā, 1,2 % – 2022. gadā un 0,7 % – 2023. gadā. Tajā prognozēti papildu izdevumi 0,2 % apmērā no IKP 2024. gadā un aptuveni 0,3 % apmērā 2025. un 2026. gadā. Programmā arī pieņemts, ka aizdevumi no Atveseļošanas un noturības mehānisma 2022. gadā būs 0,1 % apmērā no IKP un 2025. gadā sasniegs 0,4 % no IKP. Komisijas pavasara prognozē šīs dotācijas nav pilnībā iekļautas budžeta prognozēs, jo šī informācija Komisijas prognozes termiņā nebija pieejama. Toties Komisijas prognozē tiek pieņemts, ka no dotācijām finansētie izdevumi būs 0,2 % no IKP 2021. gadā un 0,6 % no IKP 2022. gadā, pamatojoties uz informāciju atveseļošanas un noturības plānā, ko valdība pieņēma 2021. gada 28. aprīlī.

(14)Regulā (EK) Nr. 1466/97 noteiktie fiskālās korekcijas rādītāji ir jāskata pašreizējo apstākļu kontekstā. Pirmkārt, pastāv ievērojama nenoteiktība attiecībā uz izlaides starpības aplēsēm. Otrkārt, fiskālajai politikai jābūt gatavai strauji pielāgoties pandēmijas attīstībai, pēc veselības risku mazināšanās pārorientējoties no ārkārtas palīdzības uz mērķtiecīgāk ievirzītiem pasākumiem. Treškārt, pašreizējam kontekstam ir raksturīgi būtiski politikas pasākumi ekonomiskās aktivitātes atbalstam. Ņemot vērā apjomīgos pārvedumus no ES budžeta (piemēram, no Atveseļošanas un noturības mehānisma), noteiktie rādītāji visā pilnībā neatspoguļo fiskālās politikas stimulējošo iedarbību uz ekonomiku. Šo iemeslu dēļ strukturālā bilance pašreizējos apstākļos nešķiet piemērots kritērijs. Izdevumu kritērijs savukārt ir jāpielāgo 10 , un tajā jāiestrādā papildu informācija, lai varētu pilnībā novērtēt fiskālās politikas ievirzi.

Pirmkārt, ievērojot līdzīgu pieeju kā 2021. gada budžeta plāna projektu novērtēšanā, pagaidu ārkārtas pasākumi nav iekļauti izdevumu agregātā. Šie ar krīzi saistītie pagaidu ārkārtas pasākumi atbalsta veselības aprūpes sistēmas un kompensē darba ņēmējiem un uzņēmumiem ieņēmumu zudumu, kas radies epidemioloģisko ierobežojumu un piegādes ķēdes traucējumu dēļ; publiskās iestādes tos atcels, kad sabiedrības veselības un ekonomiskā situācija būs atgriezusies parastajās sliedēs.

Otrkārt, lai novērtētu vispārējo fiskālo nostāju pašreizējos apstākļos, attiecīgajā izdevumu agregātā būtu jāiekļauj apjomīgie pārvedumi no ES budžeta (piemēram, no Atveseļošanas un noturības mehānisma).

Tāpēc fiskālā nostāja tiek mērīta, vadoties pēc izmaiņām primārajos izdevumos (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus un ar krīzi saistītos pagaidu ārkārtas pasākumus), ieskaitot no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citu ES fondu dotācijām finansētos izdevumus.

Papildus atzinumam par vispārējo fiskālo nostāju analīzes mērķis ir arī novērtēt, vai valsts fiskālā politika ir piesardzīga un vai tās struktūra spēs nodrošināt ilgtspējīgu atveseļošanos, kas būtu saskanīga ar zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šā iemesla dēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta valsts finansētajiem primārajiem kārtējiem izdevumiem un investīcijām.

(15)Slovēnija 2021. gada stabilitātes programmā plāno, ka tās vispārējās valdības budžeta deficīts 2022. gadā samazināsies līdz 5,7 % no IKP, galvenokārt tāpēc, ka ekonomika atveseļosies un tiks izbeigti 2020. un 2021. gadā veiktie pagaidu atbalsta pasākumi. Plānots, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2022. gadā samazināsies līdz 79,6 % no IKP. Komisijas 2021. gada pavasara prognozē paredzēts zemāks budžeta deficīts (4,7 % no IKP) un zemāka parāda attiecība pret IKP (76,7 % no IKP). Abās prognozēs primāro izdevumu pieaugums (izņemot ar krīzi saistītus pagaidu ārkārtas pasākumus) joprojām ir augsts. Atšķirības deficīta prognozēs lielā mērā ir izskaidrojamas ar labvēlīgāku makroekonomisko scenāriju Komisijas prognozē un līdz ar to mazāku kopējo izdevumu daļu IKP. Abās prognozēs nav iekļauta ietekme, ko radīs vairāki pasākumi, tostarp valdības nesen pieņemtā apjomīgā nodokļu reformu pakete. Ja parlaments pieņems šos pasākumus, tie saskaņā ar stabilitātes programmā sniegto informāciju varētu palielināt deficītu vismaz par 0,7 % no IKP 2022. gadā.

Balstoties uz Komisijas prognozi, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālā nostāja, kāda tā definēta iepriekš – ietverot arī no valsts un ES budžeta, it īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisma, finansēto investīciju ietekmi uz kopējo pieprasījumu 2022. gadā –, būs –0,1 % no IKP 11 . Tiek prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansēto izdevumu pozitīvā ietekme palielināsies par 0,3 procentpunktiem no IKP. Tiek prognozēts, ka valsts finansētajām investīcijām būs neitrāla ietekme. 12 Plānots, ka valsts finansētajiem primārajiem kārtējiem izdevumiem (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) būs bremzējoša ietekme, kas atbilst 0,2 procentpunktiem no IKP.

(16)Īpaši svarīgi ir tas, kāda ir dalībvalstu budžeta pasākumu kvalitāte. Fiskālās strukturālās reformas, kuru mērķis ir uzlabot valstu budžeta struktūru, var atbalstīt potenciālo izaugsmi, radīt tik nepieciešamo fiskālo telpu un palīdzēt nodrošināt fiskālo ilgtspēju ilgākā termiņā, tostarp ņemot vērā klimata pārmaiņas un problēmas veselības jomā. Attiecībā uz ieņēmumiem Covid-19 krīze ir apstiprinājusi reformu lielo lomu efektīvākas un taisnīgākas publisko ieņēmumu sistēmas veidošanā. Attiecībā uz izdevumiem tā vēl vairāk ir izcēlusi to, ka vajadzīgas lielākas un kvalitatīvākas ilgtspējīgas un izaugsmi veicinošas investīcijas, kas palīdz sasniegt tādus mērķus kā izaugsmes potenciāla vairošana, ekonomiskā un sociālā noturība un zaļā un digitālā pārkārtošanās. Atveseļošanas un noturības plāni ļaus uzlabot valstu budžeta struktūru.

(17)Saskaņā ar programmas vidēja termiņa budžeta plāniem tiek prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts no 3,8 % no IKP 2023. gadā samazināsies līdz 2,8 % no IKP 2024. gadā. Plānots, ka vispārējās valdības budžeta deficīts līdz ar to vairs nepārsniegs 3 % no IKP 2024. gadā.

Balstoties uz programmu, tiek lēsts, ka vispārējā fiskālā nostāja – ietverot arī no valsts un ES budžeta, it īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisma, finansēto investīciju ietekmi uz kopējo pieprasījumu – 2023. un 2024. gadā būs vidēji 1,5 % no IKP. Tiek prognozēts, ka no Atveseļošanas un noturības mehānisma dotācijām un citiem ES fondiem finansēto izdevumu pozitīvā ietekme samazināsies par 0,6 procentpunktiem no IKP. Tiek prognozēts, ka valsts finansētajām investīcijām būs bremzējoša ietekme, kas atbilst 0,4 procentpunktiem no IKP. 13 Plānots, ka valsts finansētajiem primārajiem kārtējiem izdevumiem (atskaitot diskrecionāros ieņēmumu pasākumus) būs bremzējoša ietekme, kas atbilst 0,6 procentpunktiem no IKP.

Pašreizējā 10 gadu vidējās nominālās potenciālās izaugsmes aplēse ir 4,25 % 14 . Tomēr šajā aplēsē nav iekļauta to reformu ietekme, kas paredzētas Atveseļošanas un noturības plānā un var paātrināt Slovēnijas potenciālo izaugsmi.

(18)Plānots, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 79,0 % no IKP 2023. gadā līdz 78,0 % no IKP 2024. gadā. Tiek uzskatīts, ka Slovēnija vidējā termiņā saskaras ar vidējiem fiskālās ilgtnespējas riskiem, kā liecina pēdējā parāda atmaksājamības analīze. 15  

(19)Ņemot vērā pašlaik vēl ārkārtīgi augsto nenoteiktības līmeni, fiskālās politikas norādēm ir galvenokārt kvalitatīvs raksturs. 2022. gadā, ja nenoteiktība būs pietiekami samazinājusies, tiks sniegtas precīzākas kvantitatīvās norādes.

Padome ir novērtējusi Slovēnijas 2021. gada stabilitātes programmu un to, kā īstenots Padomes 2020. gada 20. jūlija ieteikums,

AR ŠO IESAKA SLOVĒNIJAI:

1.2022. gadā saglabāt atbalstošu fiskālo nostāju, kas ietver stimulējošo iedarbību, kuru nodrošina Atveseļošanas un noturības mehānisms, un saglabāt valsts finansētās investīcijas.

2.Kad ekonomiskie apstākļi to ļaus, īstenot fiskālo politiku, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā. Vienlaikus palielināt investīcijas, lai vairotu izaugsmes potenciālu.

3.Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu atveseļošanu, īpašu uzmanību pievērst publisko finanšu struktūrai gan budžeta ieņēmumos, gan izdevumos, un budžeta pasākumu kvalitātei. Prioritāri veikt ilgtspējīgas un izaugsmi veicinošas investīcijas, jo īpaši atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Prioritāri īstenot fiskālās strukturālās reformas, kas palīdzēs nodrošināt finansējumu valsts politikas prioritātēm un sekmēs publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā, tostarp stiprinot visiem pieejamu veselības un sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu, adekvātumu un ilgtspēju.

Briselē,

(1)

   OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.

(2)

   Šī klauzula, kuru veido Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punkts, 6. panta 3. punkts, 9. panta 1. punkts un 10. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punkts un 5. panta 2. punkts, atvieglo budžeta politikas koordinēšanu nopietnas ekonomikas lejupslīdes laikā.

(3)

   Komisijas paziņojums Padomei par Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšanu (Briselē, 20.3.2020., COM(2020) 123 final).

(4)

   Komisijas paziņojums “2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija” (Briselē, 17.9.2020., COM(2020) 575 final).

(5)

   Padomes Ieteikums (2020. gada 20. jūlijs) par Slovēnijas valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas 2020. gada stabilitātes programmu (OV C 282, 26.8.2020., 157. lpp.).

(6)    Pēc apstiprināšanas Eiropadomē tas vēl galīgi jāpieņem Padomē. Eurogrupā 2020. gada 16. decembrī saskaņotais teksts ir pieejams šeit: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14356-2020-INIT/lv/pdf.

(7)

    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(8)

   Komisijas paziņojums Padomei “Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi” (Briselē, 3.3.2021., COM(2021) 105 final).

(9)

   Komisijas paziņojums “Ekonomikas politikas koordinēšana 2021. gadā: pārvarēt Covid-19 krīzi, atbalstīt atveseļošanu un modernizēt mūsu ekonomiku” (Briselē, 2.6.2021, COM(2021) 500 final).

(10)    Konkrētāk, investīciju izlīdzināšana četru gadu periodā, kas izmantota izdevumu kritērijā, neļauj pienācīgi novērtēt fiskālo atbalstu, ko valsts finansētās investīcijas nodrošina ekonomikas atveseļošanai.

(11)    Negatīvs rādītājs nozīmē, ka primāro izdevumu pieaugums pārsniedz ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, un liecina par ekspansīvu fiskālo politiku.

(12)    Tiek prognozēts, ka citiem valsts finansētajiem kapitālizdevumiem arī būs neitrāla ietekme.

(13)    Tiek prognozēts, ka citiem valsts finansētajiem kapitālizdevumiem būs neitrāla ietekme.

(14)    Komisijas aplēse pēc vispārpieņemtās metodikas.

(15)    Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu Statistical Annex providing background data relevant for the assessment of the 2021 Stability and Convergence Programmes.