Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 52021AE4727

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Kanāriju salās” (COM(2021) 392 final – 2021/0209 (CNS))

    EESC 2021/04727

    OV C 105, 4.3.2022, p. 105–107 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Date of document:
    20/10/2021; Balsojuma datums
    Date of vote:
    20/10/2021
    Date lodged:
    15/09/2021
    Author:
    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
    Responsible body:
    Section for the Single Market, Production and Consumption, EESC_INT
    Rapporteur:
    Tymoteusz Adam ZYCH
    Form:
    Atzinums
    Term of office:
    2015-2020
    Internal reference:
    INT/963, AVIS-SECTION 2021/4727 FIN
    Session:
    564
    Treaty:
    Līgums par Eiropas Savienības darbību
    Legal basis:
    Link
    Link
    Link
    Select all documents mentioning this document
    Earlier related instruments:
    Instruments cited:
    Link

    4.3.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 105/105

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Kanāriju salās”

    (COM(2021) 392 final – 2021/0209 (CNS))

    (2022/C 105/16)

    Ziņotājs:

    Tymoteusz Adam ZYCH

    Apspriešanās

    Padome, 15.9.2021.

    Juridiskais pamats

    Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

    Atbildīgā specializētā nodaļa

    Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

    Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

    21.9.2021.

    Datums, kad pieņemts plenārsesijā

    20.10.2021.

    Plenārsesija Nr.

    564

    Balsojuma rezultāts

    (par/pret/atturas)

    101/0/2

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1.

    		 Tā kā Eiropas Komisijas priekšlikums reģionam ir ar lielu sociālekonomisko nozīmi un Savienībai ir pilnvaras to pieņemt, jo regulēt muitas nodokļus ir Savienības kompetencē, EESK atbalsta izskatāmo priekšlikumu.

    1.2.

    		 Papildus ražojumu kategorijām, uz kurām jau attiecas Padomes Regula (ES) Nr. 1386/2011 (1), priekšlikums tika paplašināts, iekļaujot septiņas jaunas kategorijas ar KN kodiem 3903 19, 5603 94, 5604 10, 7326 90, 7607 20, 8441 40 un 8479 90 (iekārtas rūpnieciskām vajadzībām un izejvielas).

    1.3.

    		 EESK uzskata, ka turpmāka muitas nodokļu atlikšana rūpniecības ražojumu importam, kā arī to aptverto ražojumu kategoriju paplašināšana ir izdevīga Kanāriju salu ekonomikai, kas Covid-19 pandēmijas dēļ ir cietusi īpaši smagus ekonomiskos zaudējumus salīdzinājumā ar citiem ES reģioniem, īpaši IKP apjoma ziņā.

    1.4.

    		 Galapatēriņa kontroles noteikšana saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa noteikumiem un tā īstenošanas noteikumiem šajā kontekstā ir iedibināta procedūra un nerada būtisku papildu administratīvo slogu reģionālajām un vietējām iestādēm vai ekonomikas dalībniekiem.

    1.5.

    		 EESK uzsver, ka gan jaunu, tālāko reģionu atbalstam paredzētu, juridisku risinājumu ieviešanai, gan pašreizējo risinājumu turpināšanai ir būtiska nozīme šo reģionu ekonomikas izaugsmē, iekšējā tirgus līdzsvara panākšanā un darbvietu radīšanā vietējā sektorā.

    1.6.

    		 EESK uzskata: lai uzņēmēji varētu pieņemt lēmumus par ilgtermiņa ieguldījumiem, ierosinātā atlikšana būtu jānosaka uz daudzgadu periodu.

    2.   Vispārīga informācija

    2.1.

    		 Kanāriju salas, viens no Spānijas autonomajiem apgabaliem ar kopējo platību aptuveni 7 446,95 km2, ir trīspadsmit salu arhipelāgs Atlantijas okeānā apmēram 1 000 km attālumā no Ibērijas pussalas krasta. Tas ir viens no Eiropas Savienības perifērajiem reģioniem, kas pieder pie tālāko reģionu grupas, un kopā ar Selvažeinas salu, Kaboverdes, Madeiras un Azoru salu arhipelāgiem veido ģeogrāfisku apgabalu, ko dēvē par Makaronēziju.

    2.2.

    		 Pašlaik tajās dzīvo 2 175 952 iedzīvotāji. Divas visvairāk apdzīvotās salas ir Tenerife (904 713 iedzīvotāji) un Grankanārija (846 717 iedzīvotāji), kurās dzīvo vairāk nekā 80 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Tik liela iedzīvotāju koncentrācija tikai divās no trīspadsmit salām ir iemesls vairākām reģiona sociālekonomiskajām problēmām, tostarp augstajam emigrācijas rādītājam.

    3.   Komisijas priekšlikuma mērķis

    3.1.

    		 EESK norāda, ka, pamatojoties uz LESD 349. pantu, Regulā (ES) Nr. 1386/2011 Kanāriju salām kā vienam no Eiropas Savienības tālākajiem reģioniem ir paredzēti īpaši muitas pasākumi – kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas pagaidu atlikšana dažu rūpniecības ražojumu importam.

    3.2.

    		 Regulā (ES) Nr. 1386/2011 paredzētie pasākumi, kuru mērķis bija stiprināt vietējo ekonomikas dalībnieku konkurētspēju un tādējādi nodrošināt salās stabilāku nodarbinātību, beigsies 2021. gada 31. decembrī. Spānijas valdība 2021. gada aprīlī pieprasīja pagarināt kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu atlikšanu vairākiem ražojumiem. Saskaņā ar pieprasījumu tie ierobežojumi, ar kuriem saskaras reģions, ir strukturāli un pastāvīgi, joprojām ir saistīti ar reģiona izolētību, nelielo tirgu un tā sadrumstalotību. Salas arī nevar gūt labumu no Eiropas integrācijas tādā pašā mērā kā kontinenta reģioni. Priekšlikumā ierosinātās atlikšanas shēmas mērķis ir samazināt šos ierobežojumus Kanāriju salu tirgū. Turklāt Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes dēļ Spānijas valdība pieprasīja atlikt kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanu arī septiņām jaunām ražojumu kategorijām.

    3.3.

    		 Komisijas priekšlikuma mērķis ir atbalstīt Spānijas tālāko reģionu tā resursu izmantošanā, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību vietējā sektorā. Priekšlikums papildina attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI), ar kuru tiek atbalstīta primārā nozare un izejvielu ražošana, kā arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) konkrēto papildu piešķīrumu.

    3.4.

    		 Komisijas priekšlikums atbilst Savienības politikai, it īpaši vispārējai politikai attiecībā uz tālākajiem reģioniem un politikai starptautiskās tirdzniecības, konkurences, vides, darījumdarbības, attīstības un ārējo attiecību jomā.

    3.5.

    		 Pateicoties muitas nodokļa piemērošanas pagaidu atlikšanai, tas ekonomikas dalībniekiem ļaus no 2022. gada 1. janvāra līdz 2031. gada 31. decembrim importēt noteiktus izejmateriālus, sastāvdaļas, komponentus un kapitālieguldījumu preces bez muitas nodokļiem.

    4.   Vispārīgas piezīmes

    4.1.

    		 EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu grozīt pašreizējo Padomes regulu un uzskata, ka konkrētos pasākumus, kas tajā noteikti, var pieņemt, neapdraudot Savienības tiesiskā regulējuma integritāti un saskaņotību, arī attiecībā uz iekšējo tirgu un kopējās politikas jomām. EESK uzskata, ka šīs izmaiņas palīdzēs nodrošināt labāku līdzsvaru iekšējā tirgū.

    4.2.

    		 EESK ir vairākkārt norādījusi, ka salu reģionu situācija ir daudz sarežģītāka nekā pārējā ES teritorijā, it īpaši salīdzinājumā ar kontinentālo daļu. Salu reģioni cieš no būtiskiem un pastāvīgiem ģeogrāfiskiem, demogrāfiskiem un ar vidi saistītiem traucējumiem, tādiem kā nošķirtība no kontinenta; ierobežota sauszemes platība; atkarība no jūras un gaisa transporta ar attiecīgi augstākām izmaksām; iedzīvotāju skaita samazināšanās un sarežģīta situācija darba tirgū; ražošanas koncentrācija mazos uzņēmumos un mikrouzņēmumos, kas pret ekonomisko pārmaiņu dinamiku nav tik noturīgi kā lielāki uzņēmumi; un ierobežotas iespējas gūt labumu no Eiropas vienotā tirgus un uz konkurenci orientētām ekonomiskajām attiecībām.

    4.3.

    		 Ierobežoto transporta iespēju un palielināto izplatīšanas izmaksu dēļ uzņēmumiem rodas augstākas produkta ražošanas izmaksas nekā tad, ja tie atrastos kontinentālajā daļā, un tas tiešā veidā samazina konkurētspēju. Tas vietējiem uzņēmumiem rada grūtības atrast klientus ārpus zemes robežām un liek rūpniecības nozarei orientēt ražošanu uz vietējo tirgu. EESK uzskata, ka Savienības muitas politikā būtu jāņem vērā salu reģionu sarežģītā ekonomiskā situācija un jāveic atbilstoši pasākumi, lai uzlabotu to izredzes un konkurētspēju attiecībā pret Eiropas kontinentālo daļu.

    4.4.

    		 EESK norāda, ka daudzās salu teritorijās nozīmīgs ekonomiskās stabilitātes faktors ir tūrisms un ka šī nozare ir arī Kanāriju salu galvenais ekonomiskais resurss. Ienākošā tūrisma īpatsvars Kanāriju salu IKP 2018. gadā bija 28 %, ar augšupejošu tendenci. 2017. gadā to tūristu skaits, kuri ieradās Kanāriju salu arhipelāgā, tuvojās 16 miljonu robežai un bija par apmēram vienu miljonu vairāk nekā 2016. gadā, savukārt 2019. gadā uz Kanāriju salām devās 15,11 miljoni cilvēku.

    4.5.

    		 Lai arī tūrisma parādīšanās ir novedusi pie ekonomikas izaugsmes, nevajag ignorēt arī negatīvos aspektus, kas saistīti ar to, ka tūrisms ir tik nozīmīgs ekonomikas stūrakmens, un kas kļuva acīmredzami Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma laikā. Saskaņā ar Spānijas Valsts statistikas institūta publicētajiem datiem ārvalstu tūristu skaits Kanāriju salās 2020. gadā samazinājās par vairāk nekā 70 %, kad arhipelāgā ieradās tikai 3,78 miljoni cilvēku. Par tādu pašu procentuālo daļu saruka reģiona ieņēmumi no tūrisma, un pagājušajā gadā no tūrisma gūtā peļņa bija aptuveni 4 miljardi EUR. Vislielākais samazinājums tika reģistrēts Lansarotes salā (73,7 %), savukārt vismazākais – Tenerifē (66,4 %). Sarukušā tūristu skaita dēļ Kanāriju salās 2020. gadā IKP saskaņā ar aplēsi samazinājās par aptuveni 20 %. Salīdzinājumā ar 2019. gadu samazinājās arī būvniecības un rūpnieciskās darbības, proti, par 13 % saskaņā ar aplēsi. Jāuzsver, ka globālajai veselības krīzei būs ilgtermiņa sekas, un sagaidāms, ka 2019. gada līmeni Eiropas tūrisma nozare sasniegs tikai 2023. gadā (2).

    4.6.

    		 Covid-19 krīzes dēļ Kanāriju salās ir arī ievērojami pieaudzis bezdarbs. 2020. gada pirmajā ceturksnī tas bija 18,89 % un gada laikā palielinājās līdz 25,42 %, kas ir krietni virs valsts un Savienības vidējā rādītāja jeb attiecīgi 15,5 % un 7,1 % (Eurostat, 2021).

    4.7.

    		 EESK uzskata, ka priekšlikums atbilst Eiropas Savienības politikai, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir teritoriālā, ekonomiskā un sociālā kohēzija un kura ar labi pārvaldītas ekonomikas politikas palīdzību cenšas stiprināt Savienību tā, lai tālākajiem reģioniem būtu vienlīdzīgas iespējas attīstīties un piekļūt labākiem dzīves apstākļiem. Saskaņā ar LESD 174. pantu salu teritorijas ir atzītas par mazāk attīstītiem reģioniem, kam jāpievērš īpaša uzmanība.

    4.8.

    		 EESK arī norāda, ka enerģijas cenu pieaugums pēdējos divos gados un tā ietekme uz globālajām transporta izmaksām neapšaubāmi ir veicinājusi salu ekonomikas nozaru konkurētspējas pazemināšanos. Turklāt 1991. gadā ieviestās autonomo tarifu apturēšanas priekšrocības ir kļuvušas mazāk efektīvas. Rezultātā vietējā rūpniecība ir kļuvusi mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar konkurentiem Spānijā un pārējā Savienības kontinentālajā daļā. EESK apzinās Kanāriju salu reģiona ģeogrāfiskās un ekonomiskās īpatnības un uzskata, ka būtu jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir mazināt šo apstākļu negatīvo ietekmi.

    4.9.

    		 EESK norāda, ka ierosinātais risinājums varētu ievērojami palīdzēt saglabāt ekonomikas stabilitāti šajā Eiropas Savienības daļā un ka atlikšanas izbeigšana izraisītu tirgū inflācijas efektu, kas ilgtermiņā apdraudētu jau tāpat pieticīgo rūpniecisko pamatu salās un tādējādi vēl vairāk palielinātu nevienlīdzību salīdzinājumā ar pārējo ES.

    4.10.

    		 EESK uzskata, ka būtu jāatbalsta arī vairākkārt jau piemērotais risinājums, proti, tarifu pasākumu piemērošana ir atkarīga no produktu galapatēriņa un labumu gūst tikai tie ekonomikas dalībnieki, kas atrodas Kanāriju salās.

    4.11.

    		 Tomēr EESK vērš uzmanību uz iespējamu problēmu rašanos tirdzniecībā Kanāriju salu reģionā vai pat plašākā mērogā – visā Eiropas Savienībā – jo ierosinātā tiesību akta 4. panta 1. punktā izmantotajam terminam “novirzes tirdzniecības plūsmās” nav sniegta definīcija. Ja rodas šādas “novirzes tirdzniecības plūsmās”, Komisija ir pilnvarota uz laiku atcelt autonomo nodokļu atlikšanu, un tas radītu virkni ekonomisku seku reģionam un vietējiem uzņēmumiem. EESK vērš uzmanību uz to, ka šim terminam ir vajadzīga precīza definīcija gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā aspektā.

    Briselē, 2021. gada 20. oktobrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

    Christa SCHWENG

    (1)  Padomes Regula (ES) Nr. 1386/2011 (2011. gada 19. decembris), ar ko uz laiku atliek kopējā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu dažu rūpniecības ražojumu importam Kanāriju salās (OV L 345, 29.12.2011., 1. lpp.).

    (2)  https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/126/tourism

    Top