Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52021AE3601

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patēriņa kredītiem” (COM(2021) 347 final – 2021/0171 (COD))

EESC 2021/03601

OV C 105, 4.3.2022, p. 92–98 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
21/10/2021; Balsojuma datums
Date of vote:
21/10/2021
Date lodged:
08/07/2021
Author:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:
Section for the Single Market, Production and Consumption, EESC_INT
Rapporteur:
Bogdan PREDA
Form:
Atzinums
Term of office:
2015-2020
Internal reference:
AVIS-SECTION 2021/3601 FIN, INT/956
Session:
564
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Earlier related instruments:
Instruments cited:
Link

4.3.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/92

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patēriņa kredītiem”

(COM(2021) 347 final – 2021/0171 (COD))

(2022/C 105/14)

Ziņotājs:

Bogdan PREDA

Apspriešanās

Eiropas Parlaments, 8.7.2021.

Padome, 14.7.2021.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 1. punkts

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

30.9.2021.

Pieņemts plenārsesijā

21.10.2021.

Plenārsesija Nr.

564

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

159/5/16

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka izskatāmais tiesību akts par patēriņa kreditēšanu ir atjaunināts, taču norāda, ka joprojām ir jomas, kurās direktīvai vajadzētu būt vērienīgākai vai kurās tā nenodrošina pienācīgu līdzsvaru starp tās mērķiem un ierosinātajiem risinājumiem. Turklāt EESK uzskata, ka direktīvā minētajos risinājumos būtu vairāk jākoncentrējas uz digitalizācijas ietekmi, digitālo ierīču plašāku izmantošanu un “zaļu” patēriņa kredītu nodrošināšanu, kas palīdzētu patērētājiem veikt ilgtspējīgākus pirkumus.

1.2.

 EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus veicināt finanšu izglītības / digitālās pratības kampaņas, jo šādi centieni var tikai sniegt labumu patērētājiem un aizdevējiem.

1.3.

 EESK norāda, ka fakti par pārmērīgu parādsaistību izcelsmi liecina, ka aizdevumu izmaksu maksimālo robežvērtību noteikšana ar mērķi novērst īpaši augstu cenu uzlikšanu sniedz jūtamus ieguvumus neaizsargātiem patērētājiem, ar nosacījumu, ka šāda maksimālā robežvērtībā ir pareizi kalibrēta pēc rūpīgas tirgus un potenciālās ietekmes analīzes. Tāpēc EESK norāda, ka Direktīvā par patēriņa kredītiem būtu jāietver skaidra un saskaņota metodika, kas dalībvalstīm jāņem vērā, lai piemērotu šādas maksimālās robežvērtības ar mērķi novērst un atturēt no galējiem paņēmieniem, kas varētu novest pie pārmērīgām parādsaistībām. Tas arī nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aizdevējiem no dažādām valstīm.

1.4.

 EESK uzskata, ka ir lietderīgi sīkāk precizēt visu aizdevēju pienākumu rūpīgi novērtēt patērētāju kredītspēju. Šajā saistībā EESK atbalsta Komisijas pieeju jautājumā par to, kādu veidu dati izmantojami kredītspējas novērtēšanā, tostarp par izņēmumu attiecībā uz sensitīviem personas datiem, piemēram, veselības datiem, jo šajā procesā ir ļoti svarīgi nodrošināt līdzsvarotu pieeju. Tomēr direktīvā būtu noteikti jāuzsver, ka pat rūpīgs kredītspējas novērtējums nevar garantēt aizdevuma atmaksu.

1.5.

 EESK uzskata, ka Direktīvas par patēriņa kredītiem teksts būtu jāpārskata, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem aizdevējiem, sākot ar atļauju piešķiršanas/licencēšanas procesu un beidzot ar darbības noteikumiem/saistībām, un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem konkurentiem.

1.6.

 EESK uzskata, ka Komisijai būtu sīkāk jāanalizē pienākumi saistībā ar informāciju, kas jāsniedz pirms līguma noslēgšanas, ar mērķi rast pareizo līdzsvaru starp informācijas nepieciešamību un nozīmību patērētājiem un visefektīvāko un elastīgāko tās pasniegšanas veidu, vienlaikus apsverot visa procesa digitalizāciju.

1.7.

 EESK iesaka Komisijai precizēt to Direktīvas par patēriņa kredītiem teksta daļu, kas attiecas uz pirmstermiņa atmaksu.

2.   Ievads

2.1.

 Šis atzinums attiecas uz Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par patēriņa kredītiem, ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/48/EK (1) par patēriņa kredītlīgumiem.

2.2.

 Paskaidrojuma rakstā minēts, ka jaunās direktīvas nepieciešamību pamato tas, ka kopš 2008. gada digitalizācija ir strauji progresējusi un būtiski mainījusi gan aizdošanas paradumus (piemēram, jauni veidi, kā informāciju atklāt digitāli, kredītspējas novērtēšana, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas un netradicionālus datus), gan aizdevēju profilu. Covid-19 krīzes apstākļos ir arī jāpiedāvā likumdošanas instrumenti, lai mazinātu finansiālo slogu finansiāli neaizsargātākiem iedzīvotājiem un mājsaimniecībām.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

 EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atjaunināt tiesisko regulējumu attiecībā uz patēriņa kredītiem, jo kopš 2008. gada tirgus patiešām ir attīstījies un spēkā esošie noteikumi pienācīgi neaptver visus tirgus dalībnieku/produktu veidus, un tas nozīmē, ka ir jomas, kurās nav pienācīgas patērētāju aizsardzības vai kurās spēkā esošos noteikumus var uzlabot.

3.2.

 EESK uzskata, ka divi galvenie Direktīvas par patēriņa kredītiem izstrādes mērķi, proti, i) samazināt kaitējumu patērētājiem, kuri ņem aizdevumus mainīgā tirgū, un ii) atvieglot patēriņa kredītu pārrobežu izsniegšanu un uzlabot iekšējā tirgus konkurētspēju, ir cieši saistīti un būtiski, lai nodrošinātu pienācīgu seguma līmeni un jaunās direktīvas vienādu piemērošanu. Piemēram, priekšlikums noteikt obligātas patēriņa kredīta izmaksu maksimālās robežvērtības Direktīvā par patēriņa kredītiem ir jāizstrādā sīkāk un jāsaskaņo, izmantojot skaidru metodiku. Tas ir nepieciešams, lai patērētājiem nodrošinātu vienādu aizsardzības līmeni, efektīvi novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi Eiropas Savienībā un augļošanai pielīdzināmu vai pārmērīgi dārgu patēriņa kredīta produktu attīstību, kas bieži tiek piedāvāti visneaizsargātākajiem patērētājiem un nereti var izraisīt pārmērīgu parādsaistību situācijas. Šāda saskaņota metodika ir nepieciešama arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai aizdevējiem no dažādām valstīm.

3.3.

 Direktīvas piemērošanas jomas paplašināšana un vairāku terminu definīciju precizēšana var dot gan patērētājiem, gan aizdevējiem tikai labumu, kā arī nodrošināt lielāku skaidrību par attiecīgajām tiesībām un pienākumiem. EESK turklāt uzskata, ka priekšlikums uzlikt dalībvalstīm pienākumu sniegt neatkarīgus parādu konsultāciju pakalpojumus patērētājiem ar pārmērīgām parādsaistībām vai citiem neaizsargātiem patērētājiem palīdzētu arī grūtībās nonākušiem patērētājiem. EESK arī iesaka direktīvā mudināt aizdevējus paredzēt politikas pasākumus, kas atvieglotu finanšu grūtību agrīnu atklāšanu un kas ietvertu arī noteikumus par iecietības pasākumiem. Abi pasākumi novērstu pārmērīgu parādsaistību situācijas un mudinātu kreditorus rast risinājumus grūtībās nonākušiem aizņēmējiem.

3.4.

 EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus veicināt finanšu izglītības/digitālās pratības iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka patērētāji pienācīgi izprot aizdevumu produktus un riskus, ko tie uzņemas, ņemot aizdevumu. Tā ir visefektīvākā metode viņu finanšu stabilitātes saglabāšanai. Šajā saistībā EESK uzskata, ka direktīvas teksts, kas attiecas uz aizdevēju un patērētāju saziņu visos attiecību posmos, būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā digitālo pārkārtošanos un digitālo ierīču plašāku izmantošanu.

3.5.

 EESK atzinīgi vērtē arī Komisijas centienus nodrošināt skaidru regulējumu attiecībā uz finanšu konsultāciju pakalpojumiem, kas saistīti ar aizdevuma līgumiem, taču uzskata, ka būtu vajadzīga skaidra juridiska perspektīva, kā šādus pakalpojumus var piedāvāt.

3.6.

 EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu sīkāk precizēt visu aizdevēju pienākumu rūpīgi izvērtēt patērētāju kredītspēju, lai pārbaudītu, vai viņi var atļauties attiecīgos aizdevumus un vai tiek aizsargātas viņu finansiālās vajadzības, un tādā veidā novērst bezatbildīgu aizdošanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. Tomēr Komisijai būtu jāpatur prātā, ka ar jaunajiem noteikumiem nevar un nevajadzētu atbildību par to, kā patērētāji faktiski veic maksājumus, novirzīt uz aizdevējiem, jo patērētājiem jādara viss iespējamais, lai izpildītu savas parāda atmaksas saistības un piesardzīgi pārvaldītu savus personīgos izdevumus. EESK aicina Komisiju dziļāk analizēt Direktīvas par patēriņa kredītiem tekstu, lai skaidri norādītu, ka rūpīgs kredītspējas novērtējums nav garantija aizdevuma atmaksai. Turklāt, lai nodrošinātu patērētāju pienācīgu aizsardzību, EESK aicina Komisiju sīkāk precizēt situācijas, kad īpašos un labi pamatotos apstākļos aizdevējiem ir tiesības, bet nekāda pienākuma piešķirt aizdevumu patērētājiem, kaut gan viņi nav izturējuši kredītspējas novērtējumu.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

 EESK aicina Komisiju sīkāk analizēt dažas jaunās definīcijas, lai nodrošinātu teksta skaidrību. Piemēram, būtu jāpārskata kreditora definīcija, lai nodrošinātu, ka direktīvas darbības jomā tiek iekļauti visi kreditēšanas uzņēmumi un ka tie tiek vienādi uzraudzīti/licencēti, kad tie veic vienādu darbību. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un efektīvi nodrošinātu patērētājiem vienādu aizsardzības līmeni, visiem aizdevējiem neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa būtu jāpiemēro vienādi noteikumi un vienādi pienākumi, tostarp attiecībā uz ziņošanu, izņemot to aizņēmumu gadījumu, kuri ir pilnībā bez maksas, ar noteikumu, ka ir jābūt ievērotiem visiem patērētāju aizsardzības noteikumiem.

4.2.

 Attiecībā uz pienākumiem, kas izriet no patēriņa kreditēšanas, direktīvai vajadzētu būt vērienīgākai, nosakot, ka šādu kreditēšanu var veikt, ja saņemta kompetentās iestādes atļauja/licence, lai nodrošinātu gan patērētāju pienācīgu aizsardzību, gan efektīvu uzraudzību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus patēriņa kreditēšanas jomā. Rodas iespaids, ka pašlaik ierosinātā sistēma ir hibrīds starp atļaujas piešķiršanu un reģistrāciju, taču tas nepavisam nav skaidrs.

4.3.

 Runājot par īpašo noteikumu attiecībā uz euro izteikto aizdevumu konvertēšanu nacionālajā valūtā, EESK aicina Komisiju vēlreiz pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/17/ES (2) par patēriņa kredītiem 4. pantu, lai precizētu tā piemērojamību. Ierosinātais risinājums ne tikai nav saskaņots ar Direktīvas par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu 23. pantu, bet arī nesniedz skaidrību par tā nolūku/piemērojamību un par faktisko konvertēšanas metodiku.

4.4.

 Runājot par nediskriminācijas principu (Direktīvas par patēriņa kredītiem 6. pants), EESK pauž bažas par to, ka varētu būt ļoti grūti to īstenot vairāku iemeslu dēļ, kas galvenokārt saistīti ar atšķirīgām prasībām valstu līmenī un grūtībām saņemt visu vajadzīgo pārbaužu rezultātus kredītspējas novērtēšanas procesā. Saistībā ar piekļuvi datubāzēm EESK pauž bažas par to, ka noteiktos apstākļos kreditoriem varētu būt nepraktiski vai neizdevīgi piekļūt citu dalībvalstu datubāzēm vairāku iemeslu dēļ (piemēram, pieprasījuma trūkums pēc pārrobežu kredītiem, atšķirīgas prasības valstu līmenī un grūtības saņemt visu vajadzīgo pārbaužu rezultātus kredītspējas novērtēšanas procesā). Tādēļ EESK aicina Komisiju analizēt šo principu sīkāk, tostarp apsverot iespēju piekļūt šādām datubāzēm netieši, piemēram, iespēju aizdevējiem kredītspējas novērtēšanai nepieciešamo dokumentāciju pieprasīt, izmantojot vietējo datubāzi vai vietējās nodokļu iestādes.

4.5.

 Runājot par nacionālajām ziņošanas datubāzēm, EESK norāda, ka kredītu datu apstrāde Covid-19 pandēmijas laikā vai līdzīgā ārkārtas situācijā varētu ietekmēt kredītinformācijas sistēmas integritāti un galu galā arī patēriņa kredītu piešķiršanu. Tāpēc EESK aicina Komisiju Direktīvā par patēriņa kredītiem uzsvērt, cik svarīgi ir turpināt visaptverošu kredītinformācijas apmaiņu, tostarp ziņot par maksājumu neveikšanu/moratorijiem krīzes laikā, kā tas tiek darīts normālos apstākļos. Turklāt saskaņā ar Eiropas Banku iestādes pamatnostādnēm par aizdevumu iniciēšanu EESK arī iesaka Komisijai precizēt, ka ziņošanas datubāzēs būtu jāglabā vismaz informācija par to, kā patērētāji atmaksā spēkā esošajos aizdevuma līgumos paredzētās summas, tostarp informācija par kavētiem maksājumiem.

4.6.

 EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot patērētāju iespējas saņemt informāciju, kas sniedzama pirms līguma noslēgšanas. Tomēr EESK uzskata, ka piemērotam risinājumam nevajadzētu būt papildu dokumenta – standarta kredīta pārskata – izveidei, jo tas var radīt papildu slogu gan patērētājiem, gan kreditoriem un maldināt patērētājus tādā nozīmē, ka viņi analizējot varētu aprobežoties tikai ar pārskatā sniegto informāciju, pienācīgi neņemot vērā visu pārējo informāciju, kas minēta Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapā (SECCIF). Labāks risinājums būtu, ņemot vērā nepieciešamību reaģēt uz jaunām digitālām metodēm, vienkāršot attiecību veidošanu (un īstenošanu) ar patērētājiem, tostarp īpaši paredzot digitālus veidus, kā izpildīt pienākumu sniegt Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijas veidlapu.

4.7.

 Runājot par atbrīvojumu no sasaistīšanas un komplektēšanas noteikumiem, kas attiecas uz norēķinu kontiem vai krājkontiem, jānorāda, ka ir ļoti apšaubāmi, vai patērētāja interesēs patiesi ir ierobežot šo atbrīvojumu, attiecinot to tikai uz kontiem, kuru vienīgais mērķis aprobežojas ar aizdevumu prasībām. Tekstā paredzēts, ka aizdevējiem būtu jāaizliedz patērētājiem izmantot attiecīgos kontus personīgiem mērķiem, kas nav saistīti ar aizdevuma prasībām. EESK piekrīt, ka nevajadzētu patērētājus spiest atvērt kontu, kas nav vajadzīgs aizdevuma izvietošanai/atmaksai, bet, ja šāds konts tiek atvērts, patērētājiem būtu jāvar to izmantot pēc saviem ieskatiem.

4.8.

 Raugoties uz patērētāju tiesībām gadījumos, kad kredītspējas novērtēšana ietver profilēšanu vai citu automatizētu personas datu apstrādi, EESK norāda, ka piedāvātais risinājums saistīts ar risku apdraudēt finanšu iestāžu spēju iedibināt novērtēšanas nosacījumus, kas atbilst to gatavībai uzņemties risku, un tādējādi samazināt procesa elastību. Komiteja uzskata, ka viss 18. panta 6. punkts būtu jāpārformulē saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasībām, kas nozīmē, ka patērētājam ir VDAR piešķirtās tiesības, ja kredītspējas novērtēšana tiek veikta tikai automātiski un rada sekas, kas ietekmē privātpersonu.

4.9.

 EESK uzskata, ka aizdevumu pirmstermiņa atmaksa ir svarīgs direktīvas noteikums, jo tā mērķis ir veicināt tirgus konkurētspējas pieaugumu un ietekmēt pārmērīgu parādsaistību uzņemšanos, un atzinīgi vērtē priekšlikuma vispārējos mērķus. EESK tomēr uzsver, ka Direktīvas par patēriņa kredītiem teksts ir jāpārskata, lai i) patiešām atvieglotu šo tiesību izmantošanu un ii) izvairītos no tiesvedības, kas notikusi saistībā ar “visu izmaksu” definīciju.

4.10.

 EESK norāda, ka fakti par pārmērīgu parādsaistību izcelsmi liecina, ka aizdevumu izmaksu maksimālo robežvērtību noteikšana ar mērķi novērst īpaši augstu cenu uzlikšanu sniedz jūtamus ieguvumus neaizsargātiem patērētājiem, ar nosacījumu, ka šādas maksimālās robežvērtības ir pareizi kalibrētas pēc rūpīgas tirgus un potenciālās ietekmes analīzes. Ar šādu pieeju būtu jānodrošina, ka pasākumi patiešām ir izdevīgi patērētājiem, vienlaikus izvairoties no pretējas ietekmes.

4.11.

 Saskaņā ar jaunāko direktīvu par patērētāju aizsardzību Direktīvas par patēriņa kredītiem 44. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm nacionālajos tiesību aktos jāparedz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, ja tiek pārkāpti direktīvas transponēšanas noteikumi. EESK atzinīgi vērtē šādus noteikumus, taču aicina Komisiju izskatāmajā direktīvā arī norādīt, ka administratīvās sankcijas neskar patērētāju tiesības saņemt kompensāciju vai atmaksu atkarībā no konkrētā gadījuma.

Briselē, 2021. gada 21. oktobrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

PIELIKUMS

Šādu specializētās nodaļas atzinuma tekstu noraidīja par labu pilnsapulcē pieņemtajiem grozījumiem, tomēr tas ieguva vismaz vienu ceturto daļu no nodotajām balsīm:

2. GROZĪJUMS

Iesniedza:

TEDER Reet

INT/956 – Patēriņa kredītlīgumi

4.1. punkts

Grozīt šādi:

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK aicina Komisiju sīkāk analizēt dažas jaunās definīcijas, lai nodrošinātu teksta skaidrību. Piemēram, būtu jāpārskata kreditora definīcija, lai nodrošinātu, ka direktīvas darbības jomā tiek iekļauti visi kreditēšanas uzņēmumi un ka tie tiek vienādi uzraudzīti/licencēti, kad tie veic vienādu darbību. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un efektīvi nodrošinātu patērētājiem vienādu aizsardzības līmeni, visiem aizdevējiem neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa būtu jāpiemēro vienādi noteikumi un vienādi pienākumi, tostarp attiecībā uz ziņošanu.

EESK aicina Komisiju sīkāk analizēt dažas jaunās definīcijas, lai nodrošinātu teksta skaidrību. Piemēram, būtu jāpārskata kreditora definīcija, lai nodrošinātu, ka direktīvas darbības jomā tiek iekļauti visi kreditēšanas uzņēmumi un ka tie tiek vienādi uzraudzīti/licencēti, kad tie veic vienādu darbību. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un efektīvi nodrošinātu patērētājiem vienādu aizsardzības līmeni, visiem aizdevējiem neatkarīgi no uzņēmuma juridiskā statusa būtu jāpiemēro vienādi noteikumi un vienādi pienākumi, tostarp attiecībā uz ziņošanu , izņemot to aizņēmumu gadījumu, kuri ir pilnībā bez maksas, ar noteikumu, ka ir jābūt ievērotiem visiem patērētāju aizsardzības noteikumiem .

Balsojuma rezultāts

Par:

88

Pret:

79

Atturas:

21

KOMPROMISS ATTIECĪBĀ UZ 3. GROZĪJUMU

Iesniedza:

PREDA Bogdan

INT/956 – Patēriņa kredītlīgumi

4.10. punkts

Specializētās nodaļas atzinums

Kompromiss

EESK norāda, ka , pamatojoties uz faktiem par pārmērīgu parādsaistību izcelsmi , ir skaidrs, ka aizdevumu izmaksu maksimālās robežvērtības sniedz jūtamus ieguvumus patērētājiem, it īpaši neaizsargātiem patērētājiem.

EESK norāda, ka fakti par pārmērīgu parādsaistību izcelsmi liecina , ka aizdevumu izmaksu maksimālo robežvērtību noteikšana ar mērķi novērst īpaši augstu cenu uzlikšanu sniedz jūtamus ieguvumus neaizsargātiem patērētājiem , ar nosacījumu, ka šādas maksimālās robežvērtības ir pareizi kalibrētas pēc rūpīgas tirgus un potenciālās ietekmes analīzes . Ar šādu pieeju būtu jānodrošina, ka pasākumi patiešām ir izdevīgi patērētājiem, vienlaikus izvairoties no pretējas ietekmes.

Balsojuma rezultāts

Par:

82

Pret:

79

Atturas:

17

KOMPROMISS ATTIECĪBĀ UZ 4. GROZĪJUMU

Iesniedza:

PREDA Bogdan

INT/956 – Patēriņa kredītlīgumi

1.3. punkts

Specializētās nodaļas atzinums

Kompromiss.

EESK norāda, ka no faktiem par pārmērīgu parādsaistību izcelsmi skaidri izriet , ka aizdevumu izmaksu maksimālās robežvērtības sniedz jūtamus ieguvumus patērētājiem, it īpaši neaizsargātiem patērētājiem. Tomēr priekšlikums noteikt patēriņa kredītu izmaksu maksimālās robežvērtības ir jāizstrādā sīkāk un jāsaskaņo Direktīvā par patēriņa kredītiem, izmantojot skaidru metodiku, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aizdevējiem no dažādām valstīm.

EESK norāda, ka fakti par pārmērīgu parādsaistību izcelsmi liecina , ka aizdevumu izmaksu maksimālo robežvērtību noteikšana ar mērķi novērst īpaši augstu cenu uzlikšanu sniedz jūtamus ieguvumus neaizsargātiem patērētājiem , ar nosacījumu, ka šīs maksimālās robežvērtības ir pareizi kalibrētas pēc rūpīgas tirgus un potenciālās ietekmes analīzes . Tāpēc EESK norāda, ka Direktīvā par patēriņa kredītiem būtu jāietver skaidra un saskaņota metodika , kas dalībvalstīm jāņem vērāt, lai piemērotu šādas maksimālās robežvērtības ar mērķi novērst un atturēt no galējiem paņēmieniem, kas varētu novest pie pārmērīgām parādsaistībām. Tas arī nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aizdevējiem no dažādām valstīm.

Balsojuma rezultāts

Par:

88

Pret:

77

Atturas:

15
Top