Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52021AE1530

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”” (COM(2021) 118 final)

EESC 2021/01530

OV C 374, 16.9.2021, p. 22–27 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Date of document:
07/07/2021; Balsojuma datums
Date of vote:
07/07/2021
Date lodged:
21/04/2021
Author:
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Responsible body:
Section for the Single Market, Production and Consumption, EESC_INT
Rapporteur:
Gonçalo LOBO XAVIER
Form:
Atzinums
Term of office:
2015-2020
Internal reference:
INT/933, AVIS-SECTION 2021/1530 FIN
Session:
562
Procedure number:
Treaty:
Līgums par Eiropas Savienības darbību
Legal basis:
Link
Link
Link
Select all documents mentioning this document
Earlier related instruments:
Instruments cited:
Link

16.9.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 374/22

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā””

(COM(2021) 118 final)

(2021/C 374/05)

Ziņotājs:

Gonçalo LOBO XAVIER

Apspriešanās

Eiropas Komisija, 21.4.2021.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

15.6.2021.

Pieņemts plenārsesijā

7.7.2021.

Plenārsesija Nr.

562

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

207/0/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

 Eiropas Komisija ar plānu “Digitālais kompass 2030. gadam” ir nākusi klajā visai Eiropas Savienībai un pasaulei kritiskā laikā. EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un mērķi izmantot digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi, radītu vairāk darbvietu, veicinātu progresu un sekmētu Eiropas konkurētspēju. Pandēmija ir atklājusi digitālās attīstības nozīmi un iespējas, vajadzību veikt pielāgojumus un ir mainījusi mūsu socializēšanās un darba veidu. Eiropas Savienībai ir pienācīgi jārisina šīs problēmas. Lai ieceres pārvērstu rezultātos, ir būtiski izstrādāt stratēģiju, plānu ar konkrētiem mērķiem un progresa novērtēšanas veidu.

1.2.

 EESK uzskata, ka digitālās inovācijas procesā vienmēr ir jāaizsargā pamattiesības, nodrošinot ikviena cilvēka veselību, drošību un privātumu (personas datu aizsardzību). Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji uzskatītu, ka attīstība un izaugsme pozitīvi ietekmē viņu dzīves kvalitāti. To jauno tehnoloģiju ietekmei, kuras atvieglo mūsu ikdienas dzīvi, ir jābūt labai un taisnīgi sadalītai, lai tās patiesi sniegtu labumu sabiedrībai, un tiesībām uz veselību vienmēr ir jābūt prioritātei, un tās ir jāatzīst digitālās pilsonības pamattiesību sarakstā.

1.3.

 EESK aicina atjaunot sabiedrības uzticēšanos un uzlabot kiberdrošību un kibernoturību, visā digitālās vērtības ķēdē piemērojot integrētas drošības pieeju, nodrošināt cilvēkiem labāku izvēli un kontroli pār saviem datiem (“datu ētika”) un cīņā pret nelikumīgu un kaitīgu saturu noteikt starpnieku atbildību.

1.4.

 Visu nozīmīgāko Eiropas un valstu publisko pakalpojumu pieejamība tiešsaistē ir pamatots mērķis. Tomēr EESK brīdina, ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā un ka ir būtiski atbalstīt tos, kuri nevar uzreiz izmantot digitalizācijas procesa priekšrocības. Joprojām ievērojamai daļai iedzīvotāju trūkst zināšanu un prasmju un pat vajadzīgās aparatūras un programmatūras, lai izmantotu šīs iespējas. EESK aicina Komisiju atbalstīt personas, ko skar pārejas process.

1.5.

 EESK norāda uz milzīgo risku, ka nelīdzsvaroti ieguldījumi var negatīvi ietekmēt mācīšanās iespējas. Ir jāņem vērā, kā digitālā nabadzība ietekmē ikvienu, sākot ar bērniem un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, tāpēc lielas uzmanības veltīšana reālajiem riskiem ir prioritārs jautājums. Ieguldījumi infrastruktūrā jāveic vienlaikus ar ieguldījumiem apmācībā, lai mazinātu nepilnības.

1.6.

 EESK uzsver, ka ir jāpalīdz cilvēkiem uzlabot prasmes un pārkvalificēties. Tas būtu jādara, nodrošinot iespēju vienlīdzību un veicinot prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai paredzētas publiskā un privātā sektora partnerības (gan attiecībā uz pašreizējo darbaspēku, gan pieaugušajiem, kas mācās), un līdz ar to visu iedzīvotāju vidū veicinot pozitīvu attieksmi pret mūžizglītību.

1.7.

 EESK uzskata, ka ir jāmodernizē izglītība atbilstoši digitālas sabiedrības laikmetam. Ir būtiski virzīt izglītības sistēmu digitalizāciju, atjauninot izglītības saturu atbilstoši digitālajam laikmetam, un izveidot publiskā un privātā sektora ekosistēmas, lai realizētu jaunas izglītības metodes, kas ir atvērtas un pieejamas, un tādējādi sniegt vienādas iespējas visiem.

1.8.

 Digitālā attīstība ietver tādus riskus kā krāpšana, privātuma pārkāpumi un pārredzamības trūkums – tie varētu apdraudēt dokumentā izvirzīto mērķu sasniegšanu. EESK uzskata, ka ir jārada apstākļi, lai ES līmenī novērstu šādus riskus un reglamentētu pienākumus.

1.9.

 EESK uzsver, ka ir jāapsver stratēģijas, kuru mērķis ir risināt jautājumu par darba vietu pārvietošanu, kas varētu notikt tehnoloģiskās pārvietošanas dēļ. Kā Komiteja norādījusi iepriekšējos atzinumos, ir atzīts, ka mākslīgais intelekts un robotika mainīs un pārveidos darbvietas, likvidēs dažas no tām un radīs citas. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka visiem strādājošajiem – gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, gan fiktīvi pašnodarbinātajiem – ir pieejama sociālā aizsardzība saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību kopumu. Visos līmeņos ir jāveicina sociālais dialogs par šiem jautājumiem, un par prioritāti jānosaka pienākumu un tiesību saskaņošana ar pašreizējās digitālās un platformu virzītās ekonomikas tendencēm.

1.10.

 EESK uzskata: lai digitālo pārkārtošanos varētu pārvaldīt iekļaujošā un sociāli atbildīgā veidā un rastu risinājumus saistībā ar darbvietu zaudēšanu, it īpaši laikposmā pēc Covid-19, vienai no prioritātēm ir jābūt tāda Eiropas fonda izveidei, kura finansējums nāktu, galvenokārt uzliekot nodokļus lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, lai strādājošajiem, kuri ekonomikas digitalizācijas dēļ zaudē darbu un uzņēmējdarbības iespējas, sniegtu atbalstu, nodrošinot pienācīgu apmācību, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju.

1.11.

 EESK arī aicina īstenot koordinētu politiku, kas efektīvi ņem vērā Eiropas sākuma pozīciju un atbilst gan tehnoloģiju, gan sabiedrības pārmaiņām, kuras ir pieredzētas pēdējos gados un paātrinājušās pandēmijas apstākļos: īpaši svarīga ir industriālā stratēģija, tostarp konkurences politika un nozaru regulējums, jo tas būtiski ietekmē savienojamības drošumu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

 EESK atbalsta Eiropas Komisijas plānu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, kas ir daļa no plašāka rīcības plāna Eiropas ekonomikas un sociālās atveseļošanas veicināšanai.

2.2.

 Covid-19 krīze ir parādījusi, ka tehnoloģiju un datu procesu jomā pastāv liela ārēja atkarība, un šī problēma efektīvi un ātri jārisina. Ir labāk jāizmanto Eiropas aktīvi šajās jomās, un ciešāk jāiesaista Eiropas iedzīvotāji.

2.3.

 EESK uzsver, ka nevienu iedzīvotāju nedrīkst atstāt novārtā. Digitālais analfabētisms Eiropā joprojām ir augsts – Komisijas dati liecina, ka tas sasniedz 35 % –, un ir jāuzlabo piekļuve digitālajiem resursiem. Tomēr ekonomiskajās un administratīvajās attiecībās ir jāgarantē iespēja sazināties ar cilvēkiem. Ir svarīgi arī nodrošināt, ka digitalizācijas sniegtās priekšrocības izmanto ne tikai daži. Jāpanāk, ka digitālā desmitgade sniedz ieguvumus ikvienam.

2.4.

 Ir jāatbalsta Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, digitalizācijas centieni un jāuzlabo to spēja konkurēt pasaules mērogā. Jomās, kur datošanas resursi, piemēram, kvantu paātrinājuma datori, pieder Eiropas Savienībai vai tā tos finansē, piekļuve tiem ir taisnīgi jāsadala, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

2.5.

 Tomēr mērķi un publiskie līdzekļi vien nedos vēlamos rezultātus. Ir vajadzīga arī koordinēta politika, kas efektīvi ņem vērā Eiropas sākuma pozīciju un atbilst gan tehnoloģiju, gan sabiedrības pārmaiņām, kas ir pieredzētas pēdējos gados un paātrinājušās pandēmijas apstākļos: īpaši svarīga ir industriālā stratēģija, tostarp konkurences politika un nozaru regulējums, jo tas būtiski ietekmē savienojamības drošumu.

2.6.

 EESK atzinīgi vērtē redzējumu par digitālās izglītības un inovācijas ekosistēmas izveidi un uzsver, ka šā mērķa sasniegšanā ir jāiesaista zinātnes un akadēmiskās iestādes, kas ir vadošās Eiropā.

2.7.

 Ir jāveicina publiskā un privātā sektora sadarbība, kas jau izveidota, un jārada lielāka sinerģija, lai nodrošinātu jaunu digitālo kursu, kura pamatā ir pārvaldības modelis, kas apvieno sociālos, vides un ekonomiskos aspektus, lai panāktu ilgtermiņā ilgtspējīgu, taisnīgu un iekļaujošu digitālo pārkārtošanos.

2.8.

 EESK uzsver, ka ir jāapsver stratēģijas, kuru mērķis ir risināt jautājumu par darba vietu pārvietošanu, kas varētu notikt tehnoloģiskās pārvietošanas dēļ. Kā Komiteja norādījusi iepriekšējos atzinumos (1), ir atzīts, ka mākslīgais intelekts un robotika mainīs un pārveidos darbvietas, likvidēs dažas no tām un radīs citas. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka visiem strādājošajiem – gan darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, gan fiktīvi pašnodarbinātajiem – ir pieejama sociālā aizsardzība saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību kopumu. Visos līmeņos jāveicina sociālais dialogs par šiem jautājumiem. Būtu jāpieņem un jākoordinē darba vietu zaudējušo personu atbalstam paredzēti pasākumi, un, iespējams, tie jāfinansē no ES nodokļa uzņēmumiem, kuri digitālajā ekonomikā gūst vislielāko peļņu.

2.9.

 Nedrīkst neņemt vērā nozīmi, kāda ir riska kapitālam, akciju tirgiem un privātajiem ieguldījumiem kopumā. Tehnoloģiju attīstību Eiropā virzīs privāti uzņēmumi, un ES varēs konkurēt pasaules mērogā tikai tad, ja tajā joprojām būs labvēlīga vide šādiem ieguldījumiem. Šajās visās norisēs pienācīgi jāievēro sociālie standarti.

2.10.

 Vērienīgiem savienojamības mērķiem būtu jāiet roku rokā ar apņemšanos izveidot labvēlīgāku tiesisko regulējumu, kas atbalsta privātos ieguldījumus tīkla infrastruktūrā. Būs ļoti svarīgi ES industriālo stratēģiju un redzējumu par Eiropas vadošo lomu digitālās savienojamības jomā saskaņot ar konkurences politiku un telesakaru nozares normatīvo praksi.

2.11.

 Digitālās desmitgades ceļvedī ir izklāstīti plāni, ka Eiropai jāattīsta “sava mākoņdatošanas infrastruktūra un jauda”, lai novērstu Eiropā radīto datu pārvietošanu uz ārvalstīm, kur pašlaik nokļūst vairāk nekā 90 % no Eiropas datiem. Eiropa nedrīkst būt naiva, un tai ir jāturpina cīņa, lai tā kļūtu neatkarīgāka un savu iedzīvotāju datus, it īpaši sensitīvos datus, paturētu savā teritorijā. Šajā ziņā digitālās desmitgades plānā izvirzītais mērķis izmantot 10 000 klimatneitrālus, ļoti drošus perifērijas mezglus un mākoņdatošanas mezglus ir solis pareizajā virzienā. GAIA X projekts ir jāpaātrina, un tam ātri jāsāk darboties.

2.12.

 EESK atbalsta ideju veicināt Eiropas tehnoloģiju nozari, lai samazinātu atkarību no Amerikas un Ķīnas tehnoloģiju gigantiem un novērstu atpalicību tādās jomās kā 5G ieviešana, mikroshēmu izgatavošana un datu apstrāde, taču brīdina pret protekcionisma pieeju Eiropas datu ekonomikā. Būtu jāveicina starptautiskas partnerības un sadarbība.

2.13.

 Lai sasniegtu šos mērķus, attiecīgajās jomās līdz 2030. gadam būs jānodarbina 20 miljoni tehnoloģiju ekspertu – salīdzinājumā ar pašreizējiem 7,8 miljoniem. 2019. gadā tikai 18 % no 7,8 miljoniem IKT jomā strādājošo bija sievietes. Daudzveidība digitālajās nozarēs ir būtiska un palīdzēs veidot pasaules redzējumu un risināt problēmas, proti, samazināt aizspriedumu risku. Ir cieši jāuzrauga mērķis panākt līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību un jāveicina sieviešu piekļuve zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) disciplīnām. Visos līmeņos (uzņēmumu, nozaru un valsts līmenī) būtu jāveicina sociālais dialogs, jo tas var palīdzēt sasniegt šo mērķi. Dalībvalstīs būtu jāveicina spēcīgas kampaņas, sākot ar pamatskolām, lai mudinātu meitenes izvēlēties zinātnes un tehnoloģiju disciplīnas. Digitālā plaisa ir liels izaicinājums. Daudzos lauku apvidos vēl nav pieejams pat 3G. Eiropai un dalībvalstīm būtu jāstimulē ieguldījumi lauku apvidos, lai nodrošinātu, ka neviens iedzīvotājs netiek atstāts novārtā.

2.14.

 Šie ieguldījumi varētu veicināt teritoriālo kohēziju un reģionālo attīstību un dotu iespēju cilvēkiem, ja viņi to vēlas, dzīvot piepildītāku dzīvi ārpus lieliem pilsētu centriem (“viedciemi”, kas minēti paziņojumā). Ir jāattīsta tāldarbs, izmantojot visu līmeņu sociālo dialogu un sarunas par darba koplīguma slēgšanu, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un labklājību.

2.15.

 EESK mudina Eiropas Komisiju radīt stimulus, lai cilvēki apmestos uz dzīvi ārpus lielām pilsētu teritorijām, veicinot lauku apvidu ekonomisko un sociālo attīstību. To var izdarīt tikai tad, ja ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, it īpaši telekomunikāciju un transporta jomā.

2.16.

 Nākamajā desmitgadē būs jārisina būtiskas vides problēmas, un visos šajā saistībā veiktajos pasākumos būtu jāņem vērā arī vides aspekts. Turklāt digitālais kompass būtu jāizmanto kā vēl viens instruments, lai palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un samazināt ietekmi uz vidi.

2.17.

 Tāpat digitālajām tehnoloģijām jābūt pārredzamām, iekļaujošām, nediskriminējošām, taisnīgām un objektīvām. Tas ir vēl jo svarīgāk tāpēc, ka sabiedriskie pakalpojumi kļūst aizvien digitālāki. Komisijas dati liecina, ka patlaban digitālās pamatprasmes ir apguvuši 65 % Eiropas iedzīvotāju. Ir izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam panākt, ka šis īpatsvars sasniedz 80 %. Lai mazinātu nabadzību un atstumtību, ir būtiski iekļaut un atbalstīt pārējos 20 % cilvēku (aptuveni 90 miljoni ES iedzīvotāju). Tie parasti ir visnabadzīgākie, gados vecākie un lauku apvidos dzīvojošie. Attiecībās ar sabiedriskajiem un privātajiem pakalpojumiem, kas kļūst arvien digitalizētāki, šie iedzīvotāji varētu kļūt vēl neaizsargātāki. EESK uzsver, ka ekonomiskajās un administratīvajās attiecībās ir jānodrošina piekļuve cilvēkiem.

2.18.

 EESK pilnībā atbalsta mērķi nodrošināt, ka visi nozīmīgākie Eiropas sabiedriskie pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē, un arī Eiropas iedzīvotāju medicīniskās kartes būs pilnībā jādigitalizē, jo paredzams, ka 80 % iedzīvotāju izmantos digitālu identitāti. Tomēr, lai to realizētu, būs vajadzīgi arī saskaņoti centieni un politiskā griba no visu dalībvalstu puses. Lai sasniegtu šo mērķi, EESK aicina iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Sabiedrisko pakalpojumu digitālajai pamatinfrastruktūrai principā vajadzētu būt bezmaksas. Jebkurā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija nedrīkst radīt lietotājiem lielākus finansiālos šķēršļus.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

 Apstākļos, kad dzīve aizvien vairāk kļūst digitalizēta, īpaša uzmanība jāpievērš kiberdrošībai un noturībai pret krāpšanu, un šajā ziņā ir būtiski izglītot iedzīvotājus. Sevišķas bažas rada valkājamu tehnoloģiju regulējums, un tam jāvelta īpaša uzmanība.

3.2.

 Strauji attīstās Eiropas tiesību akti, kas attiecas uz digitālo ekonomiku. Iedzīvotāji un uzņēmumi ir jāinformē par viņu tiesībām un pienākumiem digitālajā jomā. Būtu pastāvīgi jācenšas konsolidēt likumdošanas iniciatīvas un panākt, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem tiesību akti kļūst vieglāk saprotami un piemērojami.

3.3.

 EESK atzinīgi vērtē paziņojumā noteikto pārvaldības sistēmu un mērķu regulāra monitoringa sistēmu, un daudzvalstu projekti ir būtiski, lai sasniegtu tajā izklāstīto redzējumu.

3.4.

 EESK ierosina veikt gadījumu izpēti par konkrētām nozarēm dalībvalstīs un trešās valstīs, lai Eiropas līmenī pieņemtu vai popularizētu labāko praksi. Būtu jāveicina “regulatīvās smilškastes”, kas nodrošina drošu telpu jaunu uzņēmējdarbības modeļu un ideju testēšanai. Vērienīgā digitālajā ekonomikā ir jāizveido elastīgas un atļaujošas testēšanas iespējas.

4.   Digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti

4.1.

 EESK atbalsta mērķi nodarbināt 20 miljonus IKT speciālistu, nodrošinot sieviešu un vīriešu konverģenci (2) (2019. gada atsauces vērtība: 7,8 miljoni). Lai to panāktu, protams, būs vajadzīgi ieguldījumi atbilstošās izglītības sistēmās, kas var palīdzēt sasniegt šo mērķi.

4.2.

 Tādu pakalpojumu digitalizācija, ko sniedz brīvo profesiju pārstāvji un kas ir cieši saistīti ar sabiedrības interesēm, piemēram, veselību, drošību, tiesību normām un dzīves standartiem, ievērojami ietekmē sabiedrību, un ir vajadzīgas jaunas profesionālas un ētiskas pieejas (3). Digitalizācijas panākumi ir atkarīgi gan no augsti kvalificētiem profesionāļiem, gan no lietotāju, pacientu, klientu un patērētāju digitālajām prasmēm un izpratnes.

4.3.

 EESK uzsver, ka pieaug vajadzība paaugstināt un pārkvalificēt cilvēkus, visu iedzīvotāju vidū veicinot pozitīvu attieksmi pret mūžizglītību.

4.4.

 Pandēmija ir veicinājusi tālmācību. Tajā pašā laikā ir kļuvis skaidrs, ka tas rada lielu risku, ka bērni no zemākiem sociālajiem slāņiem varētu atpalikt mācībās. Īstenojot 2030. gadam izvirzīto digitalizācijas mērķu rīcības plānu, īpaša uzmanība jāpievērš digitālajai nabadzībai.

5.   ES globālā loma digitālajā desmitgadē un vienlīdzīgi konkurences apstākļi MVU

5.1.

 Protams, ir būtiski atbalstīt MVU digitalizācijas centienus, izmantojot dažādas pieejas, taču ir svarīgi arī uzsvērt, ka MVU ir nozīmīgs digitālo tehnoloģiju inovācijas virzītājspēks.

5.2.

 Programmatūras izstrāde ir strauji augoša digitālā procesa apakšnozare. Īpaša uzmanība jāpievērš atbalstam, kas orientēts uz inovatīviem MVU. EESK atbalsta finanšu mehānismus, kas var nodrošināt pienācīgu atbalstu MVU, lai garantētu vienmērīgu pāreju. Tajā pašā laikā ir jānodrošina nepārtrauktība, kas nozīmē, ka tiek izstrādātas jaunākas versijas, lai lietotājiem nebūtu pastāvīgi jāiegulda jaunās programmās.

5.3.

 Visiem uzņēmumiem – gan MVU, gan jaunuzņēmumiem, gan augošiem uzņēmumiem – ir vajadzīgs kapitāls. Dokumentā izklāstītie mērķi norāda uz to, ka steidzami ir jāizveido kapitāla tirgu savienība, kurā tiek apsvērti tirgus risinājumi un mazināta paļaušanās uz banku sniegto finansējumu un iepriekšēju atbalstu, jo tas veicina uzkrājumu pārvešanu starp dažādām dalībvalstīm, cenšoties gūt vislielāko peļņu. Turklāt ir jālikvidē nodokļu stimuli par labu aizņēmumiem. Inovatīviem uzņēmumiem ir vajadzīgs pašu kapitāls un nodokļu shēma, kas uzņēmēju kapitāla pieaugumu pārmērīgi neapliek ar marginālām nodokļa likmēm.

6.   Riski un aizsardzības pasākumi

6.1.

 Par šīs programmas prioritāti jānosaka arī nepieciešamība rūpēties par drošību, paredzamību un fizisko un garīgo veselību. Līdztekus tehnoloģijām, kas uzlabo dzīves un darba kvalitāti, ir svarīgi uzlabot cilvēku informētību par drošību. EESK uzskata, ka saskaņā ar šo principu Eiropas Komisijai būtu jāizmanto iespēja plānotajā ikgadējā uzraudzības procesā uzzināt Eiropas iedzīvotāju viedokli par viņu tiesību un vērtību ievērošanu, lai varētu pienācīgi aizsargāt tiesības uz veselību.

6.2.

 Vienlaikus EESK iesaka Eiropas Savienībai šo jauno industriālo revolūciju atbalstīt ar īpašu monitoringa stratēģiju, kas aptvertu visu elektromagnētisko piesārņojumu, ko rada dažādās pašreiz pieejamās tehnoloģijas. Tas ļautu izmērīt elektromagnētisko ietekmi visā Eiropā un izstrādāt specializētus dokumentus par šo jautājumu, lai, atsaucoties uz datu salīdzinājumiem, kas būs pieejami, tiklīdz būs pabeigta Eiropas elektroniskās veselības kartes izveide, nodrošinātu cilvēku veselību. Šī uzraudzība būtu jāveic katrai dalībvalstij, un secinājumi būtu jāiekļauj vienotā Eiropas datubāzē. Būtu jāizstrādā Eiropas politika, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos šajā jomā.

6.3.

 Digitālajām tehnoloģijām būtu jākalpo Eiropas iedzīvotājiem, kurus nekad nevajadzētu uzskatīt par objektiem vai vienkārši par datu avotiem. Būtu jāņem vērā esošās ētikas un tehniskās pamatnostādnes, piemēram, Augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos izstrādātās ētikas pamatnostādnes par uzticamu mākslīgo intelektu.

6.4.

 Ņemot vērā datu apstrādes radītos riskus, EESK iesaka veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka netiek glabāts vairāk datu, nekā uzņēmumiem faktiski vajadzīgs, un ka dati netiek glabāti ilgāk nekā nepieciešams. Tajā pašā laikā uz datiem balstīta inovācija ir būtisks faktors, lai nodrošinātu konkurētspēju digitālajā vidē, un iestādēm būtu jāvirza centieni izveidot tiesisko regulējumu datu apmaiņai starp nozarēm, lai būtu iespējama uz lietotāju orientēta datu apmaiņa. Ar piemērojamo regulējumu jāveicina piekļuve datiem un jākoncentrējas uz sadarbspēju.

6.5.

 20 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) līdzekļiem ir paredzēti digitālās savienojamības un 37 % – zaļās pārejas mērķiem. Šajā saistībā ir vajadzīgs vērienīgs un saskaņots redzējums Eiropas telekomunikāciju nozarei un apņemšanās veidot labvēlīgāku tiesisko regulējumu, kas atbalsta privātos ieguldījumus tīkla infrastruktūrā, kā arī vajadzīgs izstrādāt neatkarīgus integrētus telekomunikāciju pakalpojumus ar mākoņpakalpojumu, perifērdatošanas, datu un MI tehnoloģijām.

6.6.

 EESK uzskata, ka digitālā pārkārtošanās ir jāsaskaņo ar pāreju uz zaļāku ekonomiku un jāņem vērā ietekme uz vidi. Resursi (tostarp ierobežotie resursi) jāizmanto un enerģija jāpatērē saprātīgi. Būtu jāpieprasa Eiropas līmenī nodrošināt pārredzamību attiecībā uz mākoņpakalpojumu radīto oglekļa pēdu, lai ikviena organizācija varētu aprēķināt savu digitālo oglekļa pēdu un izstrādāt plānus tās samazināšanai.

6.7.

 EESK uzsver, ka ir jāiet kopsolī ar tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu straujo attīstību, cenšoties novērst jebkādas regulējuma nepilnības, it īpaši tās, kas var kaitēt patērētājiem un visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

Briselē, 2021. gada 7. jūlijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1)  OV C 440, 6.12.2018., 1. lpp.

(2)  DESI rādītājs “2b1”. Pašlaik nodarbināto IKT speciālistu vidū sieviešu īpatsvars ir tikai 18 %.

(3)  OV C 286, 16.7.2021., 8. lpp.

Top