Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52020XC0327(03)

    Komisijas Paziņojums Eiropas Komisijas pamatnostādnes Kravu gaisa pārvadājumu veicināšana Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020/C 100 I/01

    C/2020/2010

    OV C 100I, 27.3.2020, p. 1–4 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    27.3.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    CI 100/1


    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

    Eiropas Komisijas pamatnostādnes Kravu gaisa pārvadājumu veicināšana Covid-19 uzliesmojuma laikā

    (2020/C 100 I/01)

    Kopsavilkums

    Gaisa kravas veido aptuveni 35 % no pasaules tirdzniecības vērtības. Tā ir būtiska kravu pārvadājumu daļa, kas papildina gan sauszemes, gan jūras transportu, jo īpaši attiecībā uz kravām, kurām ir svarīgs laika faktors. Lai ierobežotu pandēmijas izplatīšanos, pēc Covid-19 uzliesmojuma tika noteikti lidojumu un/vai pasažieru un transporta personāla pārvietošanās ierobežojumi. Tas radījis nopietnus traucējumus Eiropas un pasaules piegādes ķēdēs.

    Pastāvīgi un nepārtraukti kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumi ir vitāli svarīgi ekonomikai un Covid-19 apkarošanai, un Eiropas un pasaules piegādes ķēdes balstās uz šo pārvadājumu netraucētu darbību. Tāpēc ar gaisa kravu pārvadājumiem būtu jāspēj nepārtraukti piegādāt tādas kritiski svarīgas preces kā pārtiku, medicīniskās preces un individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL), kā arī citus ražojumus, kas ir vitāli svarīgi kritisko piegādes ķēžu darbībai.

    Lai nodrošinātu trūkstošo ražojumu piegādi un taisnīgu izplatīšanu šajā ārkārtas situācijā, ko izraisījis COVID-19 uzliesmojums, var rasties vajadzība pēc sadarbības starp Eiropas un starptautisko aviācijas kopienu, arī starp gaisa kravu pārvadājumu un ekspressūtījumu pakalpojumu sniedzējiem.

    Saistībā ar vispārējiem ES centieniem saglabāt būtiski svarīgo, arī viskritiskāko, transporta plūsmu kustību dalībvalstīm tiek prasīts atvieglot gaisa kravu pārvadājumus Covid-19 uzliesmojuma laikā. Tāpēc Eiropas Komisija aicina dalībvalstis īstenot šajās pamatnostādnēs izklāstītos operatīvos pagaidu pasākumus, kuru ilgums būs atkarīgs no Covid-19 krīzes ilguma.

    Komisijas 2020. gada 16. martā pieņemtajās Pamatnostādnēs par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai (1) ir uzsvērts princips, ka visām ES iekšējām robežām būtu jāpaliek atvērtām kravu pārvadājumiem un ka ir jānosargā būtisku preču, piemēram, pārtikas preču, arī lauksaimniecības dzīvnieku, medicīnisko iekārtu, IAL un cilvēku izcelsmes vielu, piegādes ķēdes. Visu interesēs ir nodrošināt, ka šajā ārkārtas situācijā preču brīva plūsma turpinās. Tam ir nepieciešams, lai dalībvalstis ievērotu un pilnībā īstenotu minētās pamatnostādnes visos robežšķērsošanas punktos pie iekšējām robežām. Turklāt paziņojumā par zaļo joslu ieviešanu, ko Eiropas Komisija pieņēma 2020. gada 23. martā (2) , ir paredzēts visā ES uzsākt sadarbības procesu ar mērķi nodrošināt, ka bez kavēšanās ātri nonāk galamērķī visas kravas, arī tādu pirmās nepieciešamības preču kravas kā pārtika un medicīniskās preces, bet te tikai tās. Visbeidzot, Eiropas Konkurences tīkla kopīgajā paziņojumā par konkurences tiesību piemērošanu koronavīrusa krīzes laikā (3) Eiropas Konkurences tīkls norādīja, ka Covid-19 izraisītā ārkārtas situācija var radīt vajadzību uzņēmumiem sadarboties, lai nodrošinātu trūkstošo ražojumu piegādi un taisnīgu izplatīšanu visiem patērētājiem. Pašreizējos apstākļos tas neplāno aktīvi stāties pretī nepieciešamajiem pagaidu pasākumiem, kuri ieviesti, lai novērstu piegāžu nepietiekamību. Tomēr minētajā kopīgajā paziņojumā arī skaidri norādīts, ka Eiropas Konkurences tīkls nevilcināsies vērsties pret gaisa kravu pārvadātājiem, kuri pašreizējo situāciju izmanto, veidojot karteļus vai ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli, arī attiecībā uz tarifu noteikšanu.

    Šis paziņojums balstās uz iepriekšminētajiem dokumentiem, un dalībvalstis tiek aicinātas tos pilnībā īstenot. Pašreizējās pamatnostādnes ir paredzētas, lai dalībvalstīm palīdzētu saglabāt un atvieglot kravu gaisa pārvadājumus, kas ietver tādu pirmās nepieciešamības preču pārvadājumus pa gaisu kā pārtika un medicīniskās preces, sevišķi gadījumos, kad svarīgs ir laika faktors. Šajās pamatnostādnēs dalībvalstis tiek aicinātas ieviest nepieciešamos operatīvos un organizatoriskos ārkārtas pasākumus, kuri būs spēkā uz Covid-19 krīzes laiku līdz ārkārtas gaisa satiksmes un ceļošanas ierobežojumu atcelšanai.

    1.   Ievads

    1.1.   Covid-19 ietekme

    1.

    Covid-19 uzliesmojumam ir postoša ietekme uz starptautisko un Eiropas aviāciju. Gaisa satiksme ir samazinājusies par vairāk nekā 80 %, un gandrīz visi pasažieru lidojumi ir atcelti. Papildus ievērojamam pieprasījuma kritumam ceļojumu jomā šī situācija ir daļēji saistīta ar valstu noteiktajiem ierobežošanas pasākumiem, piemēram, ceļošanas ierobežojumiem un lidojumu aizliegumiem.

    1.2.   Kravu gaisa pārvadājumu nozīmība

    2.

    Eiropas piegādes ķēdes uztur, izmantojot plašu kravu pārvadājumu pakalpojumu tīklu, kas ietver visus transporta veidus. Pastāvīgiem un nepārtrauktiem kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumiem Eiropas Savienībā ir svarīga stratēģiskā nozīme. Tiem ir vitāla loma pirmās nepieciešamības preču, zāļu, medicīnisko iekārtu un materiālu, orgānu vai citu cilvēku izcelsmes vielu ātrā piegādē. Runājot vispārīgāk, gaisa kravu pārvadājumi nodrošina daudzu visvairāk laikjutīgo un augstvērtīgo materiālu globālo piegādes ķēžu darbību un tie ir kritiski svarīgs papildinājums kravu pārvadājumiem pa sauszemi un jūru.

    3.

    Aptuveni puse no visām gaisa kravām tiek pārvadāta pasažieru gaisa kuģu kravas nodalījumā. Tomēr saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu gandrīz visi šie gaisa kuģi vairs nelido. Lai gan vienīgi kravu lidojumi joprojām tiek veikti līdzīgā apjomā kā šajā laikā pērn, tie nespēj kompensēt pasažieru gaisa kuģu kravietilpības zudumu. Kravu nosūtītāji, to vidū medicīnas nozare, ziņo par kravietilpības trūkumu un kravu gaisa pārvadājumu tarifu pieaugumu.

    4.

    Turklāt kravu un kurjerpasta pārvadājumu aviosabiedrības ziņo par praktiskām grūtībām, ar kurām tās saskaras konkrētās lidostās sakarā ar neselektīviem ierobežojumiem, kas tiek piemēroti lidojumiem vai personālam. Šīs problēmas apdraud kritisko piegādes ķēžu darbību.

    1.3.   Kravu gaisa pārvadājumu ierobežojumi

    5.

    Covid-19 ierobežošanas pasākumu efektivitāte nav atkarīga no gaisa kuģu kustības ierobežošanas, bet gan no pasažieru pārvietošanās ierobežošanas. Tāpēc labākais veids, kā izvairīties no gaisa kravu – arī būtisko preču kravu – pārvadāšanas traucējumiem, ir uz laiku ierobežot ceļotāju pārvietošanos, nevis lidojumus.

    6.

    Parasti vienmēr būtu jāatļauj veikt konkrēta veida lidojumus, piemēram, “tukšos” jeb pārtransportēšanas lidojumus, lidojumus, kuros pārvadā sistēmiski nozīmīgas kravas (piemēram, zāles, IAL vai testēšanas iekārtas), palīdzības lidojumus saistībā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu, valsts lidojumus, lidojumus speciālajām operācijām, kas minētas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 923/2012 4. pantā (piemēram, medicīniskos lidojumus). Ievērojams skaits dalībvalstu nav skaidri atbrīvojušas kravu pārvadājumu lidojumus no valsts ierobežojumiem aviācijas jomā.

    7.

    Kopumā Eiropas Komisija uzskata, ka lidojumu ierobežojumi ES iekšienē, kuri pilnībā aizliedz kravu gaisa pārvadājumu lidojumus vai padara šādus lidojumus faktiski neiespējamus, piemēram, tāpēc, ka gaisa kuģu apkalpei, kas apkalpo kravu gaisa pārvadājumus, tiek piemēroti nepamatoti ierobežojumi, būtu nesamērīgi. Konkrētāk, šādi lidojumu ierobežojumi neatbilstu Regulas (ES) Nr. 1008/2008 (4) 21. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Ir jāatceļ visi ierobežojumi, kas nav saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.

    8.

    Lai vispārības interesēs nodrošinātu piegādes ķēdes nepārtrauktību attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm, arī tādiem specializētiem un kritiski svarīgiem ražojumiem kā medicīniskie materiāli, arī trešām valstīm būtu jāatturas no nevajadzīgiem kravu gaisa pārvadājumu ierobežojumiem. Eiropas Komisija atgādina, ka trešo valstu ieviestiem kravu gaisa pārvadājumu operāciju ierobežojumiem ir jāatbilst attiecīgajiem starptautiskajiem noteikumiem, kas ir izklāstīti piemērojamajos nolīgumos. Lai nodrošinātu, ka trešās valstis pilda starptautiskās saistības, it īpaši attiecība pret Savienības gaisa pārvadātājiem, un lai veicinātu šo principu piemērošanu trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, Eiropas Komisija pēc visām nepieciešamajām konsultācijām spers praktiskus soļus.

    2.   Kravu gaisa pārvadājumu nepārtrauktības nodrošināšana

    Ieteicamie operatīvie pasākumi

    9.

    Ņemot vērā kravu gaisa pārvadājumu un ārkārtas gaisa kravu nozīmi, jo īpaši cīņā pret Covid-19, un īstenojot ES vispārējos centienus saglabāt būtisku transporta plūsmu kustību un nosargāt ES mēroga piegādes ķēžu darbību, Eiropas Komisija aicina dalībvalstis īstenot virkni operatīvu pasākumu, kuri atvieglotu kravu gaisa pārvadājumus un palīdzētu samazināt papildu izmaksas, saprotot, ka šie ārkārtas pasākumi būs pagaidu pasākumi, kuru ilgums ir atkarīgs no Covid-19 krīzes ilguma.

    10.

    Konkrētāk, šo pasākumu ietvaros:

    a.

    attiecībā uz pārvadājumiem no valstīm ārpus ES nekavējoties būtu jāpiešķir visas vajadzīgās pilnvaras un atļaujas, arī pagaidu satiksmes tiesības papildu kravu gaisa pārvadājumiem, ja tas ir juridiski iespējams, pat ja šos kravu pārvadājumus veic ar pasažieru gaisa kuģiem;

    b.

    attiecībā uz būtiskiem kravu gaisa pārvadājumiem nakts ierobežojumi vai laika nišu ierobežojumi lidostās uz laiku būtu jāatceļ vai jāpiemēro elastīgi;

    c.

    būtu jāveicina pasažieru gaisa kuģu izmantošana tikai kravas pārvadājumiem, kā arī gaisa kravas lidojumu apkalpes, medicīnas personāla un preču pārvadāšanā iesaistīto personu pārvietošanai neatkarīgi no transporta veida;

    d.

    būtu jānodrošina, ka gaisa kravas apkalpe, kā arī apkalpošanas uz zemes un tehniskās apkopes personāls bloķēšanas vai ierobežojumu gadījumos tiek uzskatīts par kritiski svarīgo personālu;

    e.

    būtu jānodrošina, ka iespēju robežās tiek saglabāta pietiekama kravu apkalpošanas jauda, kad reģionālas lidostas slēgtas ekonomisku iemeslu dēļ, vai būtu jāapsver iespēja lidostas turēt atvērtas tikai kravu gaisa pārvadājumiem, un jebkurā gadījumā būtu jānodrošina, ka atvērtās lidostas saglabā pietiekamas gaisa kravu apstrādes jaudas, kuras nodrošinātu savlaicīgu apstrādi un piegādi;

    f.

    no ceļošanas ierobežojumiem būtu jāatbrīvo tie preču pārvadāšanā iesaistītie transporta jomas darbinieki un arī gaisa kuģu apkalpes locekļi, kuriem nav saslimšanas simptomu;

    g.

    ja ir ieviesti atbilstoši veselības protokoli, no ierobežošanas pasākumiem būtu jāatbrīvo bez saslimšanas simptomiem esošie gaisa kuģa apkalpes locekļi, kravas personāls un lidostas darbinieki, kas strādā uz perona;

    h.

    būtu jāpieļauj ātri ad hoc atbrīvojumi tādu neparedzētu situāciju risināšanai kā pēkšņas un neparedzētas ārkārtas operācijas;

    i.

    būtu jāļauj perona personālam veikt savu darbu gan droši, gan efektīvi, sniedzot darbiniekiem norādījumus par veselības aizsardzības pasākumiem kravu gaisa pārvadājumu vidē un apgādājot tos ar piemērotām higiēnas precēm;

    j.

    būtu jāveicina, ka kravas un eksprespārvadājumu aviosabiedrības izņēmuma kārtā rezervē jaudu pirmās nepieciešamības preču piegādei, īpaši medicīnas un neatliekamās palīdzības preču piegādei, un piemēro šādām piegādēm saprātīgus pārvadājumu tarifus.

    11.

    Visi iepriekšminētie pasākumi būtu vienlīdz jāattiecina uz ES pilsoņiem un uz trešo valstu valstspiederīgajiem, ja šādi pasākumi ir būtiski kravu brīvas kustības nodrošināšanai uz ES un tās iekšienē.

    12.

    Attiecība uz ārkārtas pasākumiem dalībvalstīm tiek atgādināts, ka tām ir jāpilda Regulas (EK) Nr. 1008/2008 21. panta prasības, arī attiecībā uz Komisijas un pārējo dalībvalstu informēšanu. Papildus šiem pienākumiem dalībvalstis tiek aicinātas par visiem šajā paziņojumā aptvertajiem pasākumiem Eiropas Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm ziņot iepriekš, kā arī publiskot tos tādā veidā, kas pietiekami savlaicīgi ļautu par tiem informēt visas kravu gaisa pārvadājumu ieinteresētās personas tā, lai tās attiecīgi pielāgotu savu darbību.

    13.

    Eiropas Konkurences tīkls 2020. gada 23. marta kopīgajā paziņojumā ir uzsvēris, ka ES konkurences iestādes “neplāno aktīvi stāties pretī nepieciešamajiem pagaidu pasākumiem, kuri ieviesti, lai novērstu piegāžu nepietiekamību”. Tomēr kopīgajā paziņojumā arī skaidri norādīts, ka konkurences iestādes nevilcināsies vērsties pret kravu gaisa pārvadātājiem, kuri pašreizējo situāciju izmanto, veidojot karteļus vai ļaunprātīgi izmantojot savu dominējošo stāvokli. Ja kravas un eksprespārvadājumu aviosabiedrības uzskata par nepieciešamu sadarboties, lai nodrošinātu trūkstošu ražojumu piegādi, un tām ir šaubas par šādu sadarbības iniciatīvu saderību ar ES/EEZ konkurences tiesību aktiem, tās tiek aicinātas lūgt neoficiālus norādījumus no Eiropas Komisijas, EBTA Uzraudzības iestādes vai attiecīgajām valstu konkurences iestādēm.

    3.   Secinājumi

    14.

    Eiropas Komisija visas dalībvalstis aicina steidzami īstenot 8.–11. punktā izklāstītos pasākumus.

    15.

    Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Eiropas Komisija apsvērs visus praktiskos pasākumus, kuri mudinātu trešās valstis piemērot šos principus, un tas tiks darīts, iesaistot arī Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) starpniecību, starptautiskos aviācijas partnerus un starptautiskā gaisa transporta nozari.

    16.

    Eiropas Komisija turpinās uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā sniegs turpmākus norādījumus.

    (1)  C(2020) 1753 final.

    (2)  C(2020) 1897 final.

    (3)  https://ec.europa.eu/competition/ecn/202003_joint-statement_ecn_corona-crisis.pdf.

    (4)  Regulas (ES) Nr. 1008/2008 21. pants ļauj dalībvalstīm lidojumiem ES teritorijā noteikt ierobežojumus, ievērojot konkrētus stingrus nosacījumus. Tos novērtē katrā gadījumā atsevišķi, pamatojoties uz dalībvalstu individuālajiem paziņojumiem. Eiropas Komisijas paustā nostāja attiecībā uz kravu gaisa pārvadājumiem neskar dalībvalstu īstenoto ierobežojumu kopuma individuālo novērtējumu saskaņā ar 21. pantu.


    Top