Tika apsvērti vairāki leģislatīvi un neleģislatīvi risinājumi. Daži risinājumi tika noraidīti jau agrīnā posmā: Atsevišķas juridiskas personas izveide tika noraidīta, jo tas būtu nesamērīgi salīdzinājumā ar ierobežotajiem uzdevumiem, kas šādai struktūrai tiktu uzticēti. Turklāt alternatīvas sistēmas izmantošana vai izstrāde tika noraidīta galvenokārt tāpēc, ka pašreizējais e-CODEX risinājums izrādījās ļoti lietderīgs un efektīvs procedūrām, kurām tas jau tiek izmantots, un ir pamatoti sagaidīt atdevi no e-CODEX izveidē jau ieguldītajiem 24 miljoniem EUR. Arī komerciāls risinājums radītu problēmas ar ilgtermiņa ilgtspēju un datu apmaiņas konfidencialitāti un integritāti, jo risinājuma īpašniekam teorētiski varētu būt piekļuve datiem, kas pārsūtīti, izmantojot tā risinājumu. e-CODEX nodošanu dalībvalstij vai dalībvalstu konsorcijam nebija iespējams apsvērt, jo dalībvalstis nepārprotami noraidīja šādu iespēju. Dalībvalstis, kā pausts vairākos Padomes secinājumos, deva priekšroku nodot eu-LISA turpmāku e-CODEX uzturēšanu.
Šajos apstākļos tika vērtēti divi risinājumi, ņemot vērā bāzes scenāriju, t. i., netiek nodrošināta pastāvīga uzturēšana, kā rezultātā e-CODEX darbība tiktu pārtraukta. Starp šiem par vispiemērotāko tika uzskatīta iespēja nodot e-CODEX aģentūrai. Alternatīva iespēja uzdot Komisijai nodrošināt e-CODEX uzturēšanu tika uzskatīta par mazāk vēlamu, jo būtu grūtāk nodrošināt dalībvalstu iesaisti sistēmas pārvaldībā — dalībvalstis uzskata to par svarīgu, lai garantētu tiesu varas neatkarību. Aģentūra varētu būt arī elastīgāks risinājums, kas ļautu labāk ņemt vērā ieinteresēto personu devumu. Starp esošajām aģentūrām Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) ir vienīgā, kurai ir attiecīga pieredze lielapjoma IT sistēmu pārvaldībā, un tāpēc tai būtu jāuztic uzdevums pārvaldīt e-CODEX. Lai varētu pieņemt e-CODEX juridisko pamatu, kā arī nodrošināt atbilstošu nodošanas procesu, pašreizējam dalībvalstu konsorcijam vai jaunai struktūrai jāturpina uzturēt e-CODEX laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam.
|
Dalībvalstis ir stingri iestājušās par e-CODEX nodošanu aģentūrai un uzskata eu-LISA par vispiemērotāko iespēju (jaunākie Padomes secinājumi, kas pieņemti Tieslietu un iekšlietu padomē 2020. gada oktobrī).
Ieinteresētās personas, kuras pārstāv lielākās juridisko profesiju organizācijas Eiropā, arī ir paudušas atbalstu pastāvīgam e-CODEX sistēmas risinājumam. Vairākas ieinteresētās personas, kuras atbildēja uz sākotnējo ietekmes novērtējumu, uzskatīja eu-LISA par vispiemērotāko struktūru sistēmas pārvaldībai.
|
e-CODEX kā būtiska IT sistēma tiesu iestāžu sadarbības digitalizācijai vienkāršos un paātrinās pārrobežu tiesu procedūras. Uzlabojot pārrobežu procesu efektivitāti, e-CODEX ļaus arī uzlabot digitālā vienotā tirgus darbību. e-CODEX izmantošana pozitīvi ietekmēs cīņu pret pārrobežu noziedzību, veicinot tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Procedūru digitalizācijas rezultātā varētu palielināties arī valstu tiesu efektivitāte.
ES regulatīva aģentūra, piemēram, eu-LISA, būs spējīga nodrošināt e-CODEX sistēmas ilgtermiņa uzturēšanu. Aģentūra varēs pieņemt pārvaldības procedūras, kas ļaus ātri ņemt vērā dažādu kopienu, tostarp dalībvalstu un e-CODEX lietotāju, vajadzības.
|