Kopsavilkums

Ietekmes novērtējums par dokumentu “Krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas – labāka sadarbība starp valstu nodokļu iestādēm informācijas apmaiņas jomā”

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Risināmā problēma

Problēmas ir šādas: a) ne vienmēr tiek ziņots par naudu, kas nopelnīta, izmantojot digitālās platformas; b) neefektīva sadarbība starp nodokļu administrācijām. Tā kā digitālā ekonomika paplašinās un turpmākajos gados ir paredzams tās pieaugums, tad paredzams, ka bez ES iejaukšanās problēmas saasināsies. Administratīvās sadarbības direktīvas novērtējumā ir norādīts, ka, lai gan sistēma kopumā ir stabila, ne visas dalībvalstis instrumentus izmanto vienādi. Paredzams, ka administratīvās sadarbības efektivitāti un lietderību uzlabos precizējumi par konkrētiem administratīvās sadarbības elementiem (prognozējamā svarīguma definīcija, kopīgas revīzijas, grupas pieprasījumi). Digitālo platformu ekonomikas digitālais un globālais raksturs, kas saistīts ar ienākumu, kuri gūti ar dažādu platformu palīdzību, sadrumstalotību un atšķirīgām ziņošanas prasībām dažādās valstīs, rada problēmas saistībā ar pienācīgu ziņošanu par naudu, kas nopelnīta ar digitālo platformu palīdzību. Dalībvalstis uzskata, ka ziņošana bieži ir nepietiekama. Atšķirīga īstenošana un informācijas izmantošana padara sadarbību neefektīvu. Visvairāk skartās ieinteresētās personas ir digitālās platformas un nodokļu administrācijas.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi

Galvenie mērķi ir nodrošināt taisnīgu un konsekventu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus aizsargājot dalībvalstu un ES ieņēmumus. Paredzams, ka iejaukšanās rezultātā līdz 2025. gadam ES kopumā varētu gūt papildu nodokļu ieņēmumus vairāk nekā 30 miljardu EUR apmērā.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība 

Dalībvalstu rīcība nenodrošina efektīvu un lietderīgu risinājumu problēmām, kas pēc būtības ir starptautiskas: digitālās platformas ļauj pirkt un pārdot preces un pakalpojumus internetā neatkarīgi no robežām vai jurisdikcijām, ļaujot pārdevējiem gūt ienākumus no potenciāli “jebkuras vietas” ārpus savas nodokļu rezidences valsts. Arī administratīvās sadarbības neefektivitātei ir nepieciešami transnacionāli risinājumi, jo sadarbībai pēc definīcijas ir jānotiek pāri robežām, lai tā būtu efektīva.

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie rīcībpolitiskie risinājumi. Vēlamā risinājuma pamatojums Kāpēc? 

Tika izskatītas turpmāk minētās politikas iespējas: a) neleģislatīvas pamatnostādnes; b) leģislatīva iejaukšanās ar apakšrisinājumiem attiecībā uz darbībām, platformu operatoriem un pārdevējiem darbības jomā; c) leģislatīva iejaukšanās, lai stiprinātu administratīvo sadarbību. Vēlamā izvēle ir leģislatīva iejaukšanās, lai stiprinātu administratīvo sadarbību un aptvertu visas platformas un pārdevējus ar mērķi nodrošināt pēc iespējas plašākus rezultātus nodokļu saistību izpildes un vienlīdzīgu konkurences apstākļu ziņā.

Atbalsts konkrētajiem risinājumiem 

Lielākā daļa dalībvalstu ir paudušas atbalstu vēlamajai izvēlei. Mērķtiecīga apspriešanās ar platformu operatoriem liecināja, ka priekšroka tiek dota leģislatīvai iejaukšanās, kas vismazāk rada kropļojošu ietekmi platformu operatoriem.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvumi no vēlamā risinājuma (ja nav, no galvenajiem risinājumiem) 

Paredzams, ka iejaukšanās sniegs ievērojamus tiešus ekonomiskus ieguvumus. Tai būs pozitīva ietekme uz nodokļu iekasēšanu, un tiek lēsts, ka papildu nodokļu ieņēmumi būs aptuveni 30 miljardi EUR (augstākā aplēses summa). Šie ieņēmumi ļaus finansēt dalībvalstu ekonomikas un sociālo politiku. Paredzams, ka iniciatīva arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus platformu operatoriem un tiem, kas izmanto platformas, lai pārdotu savas preces un/vai pakalpojumus. Tas arī veicinās lielāku taisnīgumu, kā arī uzticību nodokļu sistēmai, taisnīgi sadalot slogu starp nodokļu maksātājiem.

Vēlamā risinājuma izmaksas (ja nav, galveno risinājumu izmaksas) 

Pēc analoģijas ar iepriekšējām ziņošanas prasībām var aplēst, ka izmaksas nodokļu administrācijām ir aptuveni 200 miljoni EUR kā vienreizējas izstrādes izmaksas un līdz 30 miljoniem EUR kā regulārās izmaksas. Tiek lēsts, ka platformu izmaksas kopumā ir šādas: 875 miljoni EUR vienreizējas izmaksas un aptuveni 100 miljoni EUR regulārās izmaksas. Izmaksas tiek lēstas visām platformām, un vidējā summa būtu desmitiem tūkstošu euro katrai platformai (regulārās izmaksas). Tomēr šīs aplēses ir balstītas uz vairākiem pieņēmumiem un ekstrapolācijām, un tās būtu jāizmanto piesardzīgi.

Ietekme uz uzņēmumiem, arī MVU un mikrouzņēmumiem

Paredzams, ka iejaukšanās ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, jo iniciatīva attiecas uz visām digitālajām platformām un pārdevējiem neatkarīgi no to lieluma. Lai gan iniciatīva radīs atbilstības nodrošināšanas izmaksas, tā var būt labvēlīgāka MVU nekā pašreizējās sadrumstalotās ziņošanas prasības visā ES. Iniciatīvai būtu arī jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem dalībniekiem, no kā labumu gūtu MVU.

Vai būs būtiska ietekme uz valstu budžetu un administrācijām? 

Nodokļu administrācijām radīsies papildu izmaksas saistībā ar IT sistēmu izstrādi, lai varētu ziņot, uzglabāt un izmantot datus, kas visām 27 ES nodokļu administrācijām tiek lēstas aptuveni 200 miljonu EUR apmērā kā vienreizējās izstrādes izmaksas un līdz 30 miljonu EUR apmērā kā regulārās izmaksas. Ieguvumi valstu budžetiem papildu nodokļu ieņēmumu izteiksmē tiek lēsti desmitos miljardu euro apmērā (augstākā aplēses summa: apmēram 30 miljardi EUR).

Vai būs vēl kāda cita būtiska ietekme?  

Iejaukšanās atbildīs Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un tādējādi negatīvi neietekmēs pamattiesības uz persondatu aizsardzību.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš

Iejaukšanās tiks uzraudzīta, izmantojot informāciju, kas apkopota ikgadējos apsekojumos un diskusijās ar nodokļu administrācijām. Vispusīgāks novērtējums tiks veikts 2023. gadā, kad Komisijai ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā darbojas direktīva par administratīvo sadarbību tiešo nodokļu jomā.