EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.10.2020

COM(2020) 960 final

2020/0299(BUD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma konteksts

Šis lēmums attiecas uz Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (turpmāk “ESSF”) izmantošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 1 (turpmāk “regula”) 823 548 633 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai pēc dabas katastrofām, kas šajās valstīs notika 2020. gadā, kā arī avansa maksājumiem septiņām dalībvalstīm (Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai), reaģējot uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija. Šai izmantošanai pievienots budžeta grozījuma Nr. 9/2020 projekts (BGP) 2 , kurā ierosināts 2020. gada vispārējā budžetā iekļaut nepieciešamās apropriācijas gan saistībās, gan maksājumos.

2.Informācija un nosacījumi

2.1.Horvātija — zemestrīce, kas 2020. gada martā skāra Zagrebas pilsētu un Zagrebas un Krapinas-Zagorjes županijas

(1)Horvātijas Republika (turpmāk “Horvātija”) 2020. gada 10. jūnijā iesniedza pieteikumu ESSF ieguldījuma saņemšanai, lai finansētu glābšanas un atjaunošanas darbus pēc 2020. gada 22. marta zemestrīces, kas skāra Zagrebas pilsētu un Zagrebas un Krapinas-Zagorjes županijas.

(2)Pieteikums tika iesniegts divpadsmit nedēļu termiņā pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, un tajā ir iekļauta visa regulas 4. pantā prasītā informācija.

(3)Zemestrīce ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

(4)Horvātijas iestādes lēš, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 11 572 586 387 EUR. Šī summa ir 22,9 % no Horvātijas nacionālā kopienākuma (NKI), un tā pārsniedz “liela mēroga katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai, kas ir 303,3 miljoni EUR (0,6 % no Horvātijas NKI 2020. gadā). Tāpēc katastrofa uzskatāma par “lielu dabas katastrofu” un tādējādi ietilpst regulas piemērošanas jomā.

(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā ieguldījuma summas aprēķināšanai. Finansiālo ieguldījumu var izmantot tikai būtiskiem avārijas darbiem, kā noteikts regulas 3. pantā.

(6)Komisijas dienesti ir rūpīgi izvērtējuši pieteikumu saskaņā ar regulu un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Komisija 2020. gada 17. jūlijā pieprasīja Horvātijai papildināt informāciju par metodiku, kas izmantota, lai aplēstu dzīvojamo ēku un izglītības iestāžu postījumu novēršanas izmaksas. Horvātija šo informāciju ir pienācīgi sniegusi 2020. gada 28. un 31. jūlijā, ļaujot Komisijai pabeigt novērtējumu.

(7)Savā pieteikumā Horvātijas iestādes sīki apraksta notikumu un postījumu raksturu. Visvairāk skartā teritorija ietver Zagrebas pilsētu, Zagrebas un Krapinas-Zagorjes županijas, kuros dzīvo 1,23 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 1,18 miljoni dzīvo pašvaldībās un pilsētās, kurās tika pasludināts dabas katastrofas stāvoklis. Zemestrīce, kuras stiprums bija 5,5 balles pēc Rihtera skalas, bija spēcīgākā zemestrīce Zagrebā kopš 1880. gada. Tika ievainoti 27 cilvēki, un viens no ievainojumiem gāja bojā.

(8)Zemestrīce radīja lielus strukturālus bojājumus ēku fondam, jo īpaši dzīvojamām un sabiedriskām ēkām (t. i., izglītības iestādēm, slimnīcām, iestāžu ēkām). Horvātijas iestādes lēsa, ka ir bojātas 26 000 ēkas (aptuveni 5 % ēku bojātas stipri, 20 % ēku – vidēji un 74 % ēku – viegli). Tiek lēsts, ka 30 000 cilvēku ir pārvietoti; tiem Horvātijas valdība piešķīra subsīdijas pagaidu mājokļu īrei.

(9)Zemestrīce ir radījusi lielus postījumus lielākajai daļai ēku Zagrebas pilsētas vēsturiskajā pilsētkompleksā, kā arī atsevišķiem nekustamiem kultūras īpašumiem, galvenokārt baznīcām, kas atrodas plašākā pilsētas teritorijā un kaimiņu županijās. Zagrebas ikoniskākā kultūras objekta — katedrāles — viens no diviem torņiem sabruka. Zemestrīce tieši skāra vairāk nekā 80 % slimnīcu ēku, un 17 % tika atzītas par īslaicīgi vai pastāvīgi neizmantojamām. Zemestrīce nodarīja postījumus daudzām izglītības iestādēm. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu bija bojātas 106 pirmskolas ēkas, 214 skolas ēkas un izglītības centri un 12 skolēnu kopmītnes. Turklāt Zagrebas universitātes 36 struktūrvienības ziņoja par 142 ēku postījumiem. Tika skartas arī ēkas, kurās atradās 29 zinātniskie institūti. Sīkāka informācija par kopējo postījumu apmēru, saistītajām izmaksām, kā arī katastrofas sociālekonomisko ietekmi ir pieejama ziņojumā “Horvātijas zemestrīce. Ātra postījumu un vajadzību novērtēšana 2020” (“Croatia Earthquake. Rapid Damage and Needs Assessment 2020”), ko ar Pasaules Bankas atbalstu sagatavojusi Horvātijas valdība.

(10)Komisijas dienestu veiktais neatkarīgais novērtējums apstiprināja skarto teritoriju un kopējo skarto personu skaitu, kā norādīts pieteikumā. Īpaša sabiedriskajam īpašumam dzīvojamām ēkām nodarītā postījumu analīze apstiprināja postījuma telpisko sadalījumu un konkrētus skaitļus par izglītības iestādēm nodarīto postījumu. Papildu informācija, ko Horvātija sniedza pēc Komisijas dienestu pieprasījuma, ļāva labāk izprast pieteikumā norādīto kopējo izmaksu izcelsmi. Izmantojot šīs izmaksas Komisijas izmaksu aprēķināšanas metodikā, ko izstrādāja Kopīgais pētniecības centrs, rezultātā tika aprēķināti kopējie tiešie zaudējumi, kas ir aptuveni tikpat lieli, kā tie, ko aprēķinājušas Horvātijas iestādes.

(11)Horvātija lēsa, ka glābšanas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu ir 2270,1 miljons EUR, un tās tika norādītas, iedalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar infrastruktūras funkcionalitātes atjaunošanu, īpaši izglītības un veselības jomā, un pagaidu mājokļiem.

(12)Horvātijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

(13)Horvātija savā 2020. gada 10. jūnija pieteikumā lūdza avansa maksājumu, kā noteikts regulas 4.a pantā. Komisija 2020. gada 10. augustā pieņēma Īstenošanas lēmumu C(2020) 5575, ar ko piešķīra avansa maksājumu no ESSF 88 951 877 EUR apmērā un pēc tam izmaksāja to Horvātijai.

(14)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra.

(15)Horvātijas Būvniecības likuma grozījumu, kas stājās spēkā 2019. gada 28. decembrī, 47.a pantā paredzēts obligāti pieņemt valsts ēku fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģiju, tostarp politiku un pasākumus, kas palīdz palielināt aizsardzību pret riskiem, kuri saistīti ar zemestrīcēm, kas ietekmē ēku kalpošanas laiku.

2.2.Polija - plūdi Priekškarpatu vojevodistē 2020. gada jūnijā

(1)Polijas Republika (turpmāk “Polija”) 2020. gada 24. augustā iesniedza pieteikumu ESSF ieguldījuma saņemšanai saistībā ar plūdiem Priekškarpatu vojevodistē 2020. gada jūnijā.

(2)Pieteikums tika iesniegts divpadsmit nedēļu termiņā pēc pirmajiem katastrofas izraisītajiem postījumiem, un tajā ir iekļauta visa regulas 4. pantā prasītā informācija.

(3)Lietusgāžu izraisīti plūdi ir dabas katastrofa un tāpēc ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

(4)Pieteikumā notikums tika aprakstīts kā “reģionāla dabas katastrofa” saskaņā ar regulas 2. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka tā ir jebkāda dabas katastrofa, kas uz pabalstu tiesīgas valsts reģionā NUTS 2. līmenī rada tiešus zaudējumus, kuri pārsniedz 1,5 % no minētā reģiona iekšzemes kopprodukta (IKP). Polijas iestādes lēš, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 282 851 202 EUR. Radītie zaudējumi ir 1,56 % no NUTS 2. līmeņa reģiona Priekškarpatu IKP, un tādējādi pārsniedz robežvērtību 270 961 950 miljoni EUR (1,5 % no reģionālā IKP). Tāpēc Polija ir tiesīga saņemt pabalstu no ESSF.

(5)Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats ESSF finansiālā ieguldījuma summas aprēķināšanai. Finansiālo ieguldījumu var izmantot tikai būtiskiem avārijas darbiem, kā noteikts regulas 3. pantā.

(6)Polija nepieprasīja izmaksāt avansu.

(7)Komisijas dienesti ir rūpīgi izvērtējuši pieteikumu saskaņā ar regulu un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Komisija 2020. gada 3. septembrī pieprasīja Polijai papildu informāciju par detalizētāku sadalījumu pa zaudējumu veidiem (apakšpozīcijām), kas iekļauti kā zaudējumi uzņēmumiem, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Polija pienācīgi sniedza šo informāciju 2020. gada 7. septembrī, ļaujot Komisijai pabeigt novērtējumu.

(8)Pieteikumā ir sīki aprakstīts notikums un postījumu raksturs. Laikā no 2020. gada 7. jūnija līdz 2020. gada 29. jūnijam visu Priekškarpatu vojevodisti piemeklēja meteoroloģisko notikumu sērija, kas izpaudās kā stipra vētra ar brāzmām un spēcīgām lietusgāzēm. Rezultātā pēkšņie lietusgāžu izraisītie plūdi skāra galvenokārt vojevodistes dienvidu, dienvidrietumu, dienvidaustrumu un centrālo daļu. Spēcīgās lietavas izraisīja strauju ūdens līmeņa celšanos mazajās upēs un galveno upju pietekās, kā rezultātā tās izgāja no krastiem, izraisot pēkšņus plūdus, kas skāra vairāk nekā 2000 dzīvojamo, lauksaimniecības un sabiedrisko pakalpojumu ēku. Šajā laikā Valsts ugunsdzēsības dienesta un brīvprātīgo ugunsdzēsības dienesta vienības kopumā reaģēja uz 4569 notikumiem, kas saistīti ar upju krastu pretplūdu aizsardzības nostiprinājumu nostiprināšanu un pacelšanu, cilvēku evakuāciju (tika evakuēti vairāk nekā 400 cilvēku) un īpašumu, ūdens izsūknēšanu no ēkām, ceļu kanalizācijas caurteku tīrīšanu, kritušo koku un zaru aizvākšanu. Kopumā aptuveni 4300 cilvēku īslaicīgi zaudēja piekļuvi elektroenerģijai.

(9)Plūdi iznīcināja vai sabojāja aptuveni 251 km regulētu un neregulētu ūdensteču. Plūdi nodarīja kaitējumu tīkla infrastruktūrai, kā arī uzņēmumiem, kas darbojas skartajā teritorijā; plūdi iznīcināja vai straumē aiznesa daudzas ražotnes, noliktavas, mašīnas un aprīkojumu. Ievērojamus postījumus cieta arī vairāk nekā 2000 lauksaimnieku: tika skarti apmēram 9000 hektāri apsētas platības un daudzas lauksaimniecības ēkas un mašīnas.

(10)Polija lēsa, ka glābšanas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu, ir 216 180 849 miljons EUR, un tās tika norādītas, iedalot pa darbu veidiem. Lielākā daļa attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar transporta infrastruktūras funkcionalitātes atjaunošanu, preventīvās infrastruktūras nodrošināšanu un skarto dabas zonu tūlītēju atjaunošanu, lai izvairītos no augsnes erozijas tūlītējām sekām.

(11)Polijas iestādes apstiprināja, ka attiecināmajām izmaksām nav apdrošināšanas seguma.

(12)Attiecībā uz Savienības tiesību aktu īstenošanu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību pašlaik nenotiek neviena pienākumu neizpildes procedūra.

2.3Grieķija, Horvātija, Īrija, Portugāle, Spānija, Ungārija un Vācija – liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija.

2019. gada decembrī PVO tika ziņots par nezināmas izcelsmes pneimonijas epidēmiju Uhaņā, Ķīnā. Vēlāk tika identificēts jauns koronavīrusa celms, kas iepriekš nav bijis zināms cilvēkiem – koronavīrusa slimība 2019 (Covid-19) – infekcijas slimība, ko izraisa smaga respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2). Iedzīvotājiem nav imunitātes pret jauno vīrusu. Vīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku ar pilienu infekciju, un izraisa lielu skaitu gadījumu, kuros galvenokārt elpošanas simptomi pārsvarā parādās salīdzinoši ātri. PVO 2020. gada 30. janvārī izsludināja starptautiskā mērogā ārkārtas situāciju jaunās koronavīrusa epidēmijas dēļ.

2020. gadā Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) ietvaros regula tika grozīta, lai ļautu veikt visaptverošu Savienības rīcību, reaģējot uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, ES solidaritātes principa darbības jomā iekļaujot liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas 3 .

Pēc tam līdz noteiktajam termiņam – 2020. gada 24. jūnijam – Komisija ir saņēmusi 22 pieteikumus finansiālā ieguldījuma saņemšanai no Fonda saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gada sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija.

(1)Kopumā palīdzību ir lūgušas 19 ES dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija) un trīs pievienošanās sarunvalstis (Albānija, Melnkalne un Serbija).

(2)Septiņas ES dalībvalstis savos pieteikumos lūdza avansa maksājumu par gaidāmo ESSF ieguldījumu (Grieķija, Horvātija, Īrija, Portugāle, Spānija, Ungārija un Vācija). Regulā ir paredzēta iespēja pieprasīt avansa maksājumus no ESSF tikai dalībvalstīm.

(3)Covid-19 pandēmija ir liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija un tāpēc ietilpst ESSF piemērošanas jomā.

(4)Komisijas dienesti ir veikuši no minētajām septiņām dalībvalstīm saņemto pieteikumu sākotnējo novērtējumu, un tie ir secinājuši, ka nosacījumi avansa izmaksai no ESSF ir izpildīti attiecībā uz visiem septiņiem pieteikumiem.

(5)Saskaņā ar regulas 4.a panta 4. punktu var izmaksāt avansu līdz 25 % no paredzamā finansiālā ieguldījuma, un tas nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 100 miljonus EUR. Tā kā apropriācijas ESSF avansa maksājumiem, kas sākotnēji bija pieejamas 2020. gada budžetā, jau ir pilnībā izlietotas, Komisija ierosina nodrošināt vajadzīgos papildu resursus, nepārsniedzot ESSF noteikto gada maksimālo apjomu.

(6)Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, Komisijas dienesti noteica kopējos izdevumus, kas provizoriski apstiprināti Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai, ar vienīgo mērķi noteikt avansa maksājumu. Ja daži izdevumi tika atzīti par neattiecināmiem, attiecīgā summa tika atskaitīta no kopsummas. Avansa maksājums neietekmē pilnīgā novērtējuma rezultātus, ko veiks Komisijas dienesti.

(7)Šī avansa summa ir jāņem vērā, pirms saņēmējai valstij izmaksā ieguldījuma atlikumu.

(8)Komisija ir jāatgūst nepamatoti izmaksāti avansi.

(9)Saskaņā ar regulas 3. pantu, 5. panta 3. punktu un 6. pantu saņēmējvalsts ir atbildīga par atsevišķu pasākumu izvēli un ESSF ieguldījuma avansa izmantošanu.

Visbeidzot var secināt, ka attiecībā uz visiem septiņiem pieteikumiem avansa izmaksai (Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai) no ESSF finansiālā ieguldījuma, saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija, nosacījumi ir izpildīti.

2.4.Secinājums

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ katastrofas, kas minētas Horvātijas un Polijas pieteikumos, un septiņi pieteikumi, kas saistīti ar pandēmiju Covid-19, atbilst regulā noteiktajām prasībām.

3.Finansējums no ESSF piešķīrumiem 2020. gadā

Ar Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, EURATOM) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam 4 (turpmāk “DFS regula”), un jo īpaši tās 10. pantu ir atļauts izmantot ESSF ar maksimālo apjomu 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās). ESSF izmantošanas kārtība ir izklāstīta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 5 11. punktā.

Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums ESSF izveidei, Komisija uzskata, ka atbalstam vajadzētu būt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei par zaudējumu daļu, kas pārsniedz “lielai dabas katastrofai” noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai (t. i., 0,6 % no NKI vai 3 miljardus EUR 2011. gada cenās, ņemot vērā mazāko summu), būtu jāsniedz lielāka atbalsta intensitāte nekā par zaudējumiem līdz šai robežvērtībai. Agrāk piemērotā likme, ko izmantoja, lai noteiktu piešķīrumus liela mēroga katastrofai, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem fonda izmantošanas robežvērtības, un 6 % – tai zaudējumu daļai, kura ir virs minētās robežvērtības. Reģionālu dabas katastrofu gadījumā un attiecībā uz katastrofām, kas atzītas saskaņā ar “kaimiņvalsts” noteikumu, likme ir 2,5 %.

Ieguldījums nedrīkst pārsniegt lēstās attiecināmo darbu kopējās izmaksas. Atbalsta aprēķināšanas metodika ir izklāstīta 2002.–2003. gada pārskatā par ESSF, un to apstiprināja Padome un Eiropas Parlaments.

Ņemot vērā Horvātijas un Polijas pieteikumus, kuru pamatā ir nodarīto kopējo tiešo zaudējumu aplēse, finansiālo ieguldījumu no ESSF aprēķina šādi:

Liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju gadījumā Komisija atbalsta summu nosaka tāpat kā dabas katastrofu gadījumā. Attiecīgi valsts saņem 2,5 % no kopējiem attiecināmiem valsts reaģēšanas izdevumiem līdz konkrētai valstij noteiktajai robežvērtībai attiecībā uz liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, pieskaitot 6 % no publisko izdevumu daļas, kas pārsniedz šo slieksni. Ja šā aprēķina rezultātā visām valstīm kopējā summa pārsniedz pieejamās budžeta apropriācijas, summas katrai valstij tiks proporcionāli samazinātas.

Pamatojoties uz septiņu valstu pieteikumu sākotnēju novērtējumu, kuras ir pieprasījušas avansa maksājumu, Komisija provizoriski apstiprināto izdevumu kopsummu Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Covid-19 dēļ, noteica šādi:

ESSF ikgadējais pieejamais piešķīrums 2020. gadā ir 597 546 284 EUR (t. i., 500 miljoni EUR 2011. gada cenās). Turklāt summa 552 977 761 EUR apmērā no 2019. gada piešķīruma līdz šī gada beigām netika izmantota un tika pārnesta uz 2020. gadu.

Saskaņā ar DFS regulas 6 10. panta 1. punktu summa 25 % no 2020. gada sākotnējā piešķīruma (149 386 571 EUR) ir jāsaglabā līdz 2020. gada 1. oktobrim, bet tā kļūst pieejama no šā datuma. Tāpēc Solidaritātes fonda maksimālā pieejamā summa visam 2020. gadam ir 1 150 524 045 EUR.

Pēc agrāka izmantošanas lēmuma 2020. gadā, tika pieņemts lēmums par ESSF izmantošanu 7 šādiem četriem pieteikumiem, samazinot kopējo pieejamību atlikušajam gadam:

Tāpēc maksimālā pieejamā summa no ESSF 2020. gadā ir 871 530 231 EUR, kas ir pietiekama, lai segtu vajadzības saskaņā ar šo lēmumu par izmantošanu, kā tas minēts iepriekš (823 548 633 EUR, no kuriem 683 740 523 EUR bija saistīti ar zemestrīci Horvātijā, 7 071 280 EUR saistībā ar plūdiem Polijā un 132 736 830 EUR – avansa maksājumiem saistībā ar Covid-19 pieteikumiem) 8 .

2020/0299 (BUD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai un Polijai saistībā ar dabas katastrofu un lai nodrošinātu avansa maksājumus Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu 9 , un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 10 un jo īpaši tā 11. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.

(2)Fondam pieejamo līdzekļu apjoms nepārsniedz 500 000 000 EUR gadā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 11 10. pantā.

(3)Horvātija 2020. gada 10. jūnijā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc 2020. gada marta zemestrīces, kas skāra Zagrebas pilsētu un Zagrebas un Krapinas-Zagorjes županijas.

(4)Polija 2020. gada 24. augustā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc plūdiem 2020. gada jūnijā Priekškarpatu vojevodistē.

(5)Līdz 2020. gada 24. jūnijam Grieķija, Horvātija, Īrija, Portugāle, Spānija, Ungārija un Vācija iesniedza pieteikumus Fonda izmantošanai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, ko 2020. gadā sākumā izraisīja Covid-19 pandēmija. Savos pieteikumos visas septiņas dalībvalstis no Fonda lūdza avansa maksājumu par gaidāmo Fonda ieguldījumu.

(6)Horvātijas un Polijas pieteikumi saistībā ar dabas katastrofām atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā ieguldījuma sniegšanai no Fonda.

(7)Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu Horvātijai un Polijai.

(8)Lai nodrošinātu pietiekamu budžeta līdzekļu pieejamību Savienības 2020. gada vispārējā budžetā, Fonds būtu jāizmanto avansa maksājumiem Grieķijai, Horvātijai, Īrijai, Portugālei, Spānijai, Ungārijai un Vācijai saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju.

(9)Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistībā ar dabas katastrofām saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:

a) summu 683 740 523 EUR apmērā piešķir Horvātijai;

b) summu 7 071 280  EUR apmērā piešķir Polijai.

2. pants

Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saistībā ar liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, saistību un maksājumu apropriācijās izmanto šādi:

a) summu 8 462 280 EUR apmērā piešķir Horvātijai;

b) summu 15 499 409 EUR apmērā piešķir Vācijai;

c) summu 4 535 700 EUR apmērā piešķir Grieķijai;

d) summu 26 587 069 EUR apmērā piešķir Ungārijai;

e) summu 23 279 41 EUR apmērā piešķir Īrijai;

f) summu 37 528 511 EUR apmērā piešķir Portugālei;

g) summu 16 844 420 EUR apmērā piešķir Spānijai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [lēmuma pieņemšanas datums] 12***.

Briselē,

(1)    OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(2)    COM(2020)961, 9.10.2020.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/461 (2020. gada 30. marts).

(4)    OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(5)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(6)    Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam.

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2020/1076 (2020. gada 18. jūnijs) par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu palīdzības sniegšanā Portugālei, Spānijai, Itālijai un Austrijai, kura galīgās sekas tika iekļautas tajā pašā dienā pieņemtajā budžeta grozījumā Nr. 4/2020.

(8)    Atlikusī summa 47 981 598 EUR apmērā 2020. gadā netiks izmantota, un attiecīgās saistību apropriācijas tiks pārnestas uz 2021. gadu.

(9)    OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

(10)    OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(11)    Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(12) ** Datums jāieraksta Parlamentam pirms publicēšanas OV.