EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020PC0484
Proposal for a COUNCIL DECISION concerning the commitment of the funds stemming from reflows under the ACP Investment Facility from operations under the 9th, 10th and 11th European Development Funds, the balances from the 10th EDF or from previous EDFs, and the funds decommitted from projects under the 10th EDF or from previous EDFs
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par saistībām attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros, 10. EAF vai iepriekšējo EAF atlikumiem un līdzekļiem no atceltajām saistībām 10. EAF vai iepriekšējo EAF projektos
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par saistībām attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros, 10. EAF vai iepriekšējo EAF atlikumiem un līdzekļiem no atceltajām saistībām 10. EAF vai iepriekšējo EAF projektos
COM/2020/484 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 7.9.2020
COM(2020) 484 final
2020/0232(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par saistībām attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros, 10. EAF vai iepriekšējo EAF atlikumiem un līdzekļiem no atceltajām saistībām 10. EAF vai iepriekšējo EAF projektos
PASKAIDROJUMA RAKSTS
ES (un tās dalībvalstis) ir pasaules līderes starptautiskās attīstības sadarbības jomā. Tās tradicionāli ir bijušas starptautiskās rīcības priekšplānā kā līdzekļu devējas, kā arī to novatoriskās lomas dēļ attīstības finansēšanā.
Lai gan mēs redzam, ka visneaizsargātāko iedzīvotāju dzīves apstākļi pasaulē uzlabojas, joprojām pastāv būtiskas problēmas. Globālās problēmas ir kļuvušas sarežģītākas, daudzdimensionālas un strauji attīstās. Lai tās efektīvi risinātu, Eiropas Savienībai ir jāpastiprina sava ārējā darbība un jāizmanto elastīgas un efektīvas rīcībpolitikas un finansēšanas instrumenti.
Tā kā problēmu apmērs pārsniedz pašlaik pieejamos resursus, ES meklē jaunus, novatoriskus un efektīvus veidus, kā izveidot attīstības finansēšanas sistēmu. Finanšu iestāžu un privātā sektora partneru ieguldījumu piesaistīšana ir efektīvs veids, kā maksimāli izmantot ES budžetu.
Tomēr finanšu instrumenti joprojām veido ļoti nelielu daļu no ES ārējās darbības budžeta. Lielākā daļa attīstības budžeta (aptuveni 90 % no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014. - 2020. gadam ) tiek tērēta tradicionālajām attīstības dotācijām, budžeta atbalstam un citiem pasākumiem partnervalstu tiešai un netiešai finansēšanai.
****
ĀKK Ieguldījumu mehānisms (ĀKK IM) bija pirmais finanšu instruments. To izveidoja 2003. gadā saskaņā ar Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas atbalsta finansēšanu un administrēšanu saskaņā ar Finanšu protokolu pie Kotonū partnerattiecību nolīguma (KPN) 1 , lai veicinātu izaugsmi privātajā sektorā (un šim nolūkam palīdzētu piesaistīt vietējo un ārvalstu kapitālu) 78 valstīs, kas atrodas Subsahāras Āfrikas reģionā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā.
Līdz šim to pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB), un tas izmanto līdzekļus no 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda, kā arī no EIB pašu resursiem.
ĀKK IF tiesiskajā regulējumā 2 (attiecībā uz Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem) ir noteikts:
·“peļņu un ieņēmumus” (atmaksājumi 3 ) no operācijām saskaņā ar ĀKK IM izmanto turpmākām operācijām (saskaņā ar 11. EAF Iekšējā nolīguma 5. panta 3. punktu), kas tādējādi darbojas kā apgrozības fonds.
·beidzoties KPN Finanšu protokola termiņam (un ja Padome nav pieņēmusi īpašu lēmumu), kumulatīvos neto atmaksājumus pārnes uz nākamo protokolu (KPN II pielikuma 3. panta 2. punkts);
·par 11. EAF kopējiem resursiem un līdzekļiem, kas rodas atmaksājumu rezultātā, pēc 2020. gada 31. decembra vairs nevar uzņemties saistības, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nenolemj citādi.(KPN Ic pielikuma 5. punkts un 11. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 5. punkts).
·Vienlaikus 11. EAF Iekšējā nolīguma 1. panta 5. punkts saistībā ar 11. EAF Finanšu regulas 47. panta 2. punktu paredz, ka līdzekļi, ko dalībvalstis iemaksāja saistībā ar 9., 10. un 11. EAF, lai finansētu KPN IM, ir pieejami izmaksu veikšanai pēc 2020. gada 31. decembra, un to var izdarīt līdz 2030. gada 31. decembrim
·11. EAF Iekšējā nolīguma 14. panta 3. punktā ir teikts, ka šis nolīgums paliek spēkā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai pilnībā izpildītu visas operācijas, ko finansē saskaņā ar KPN un 2014.–2020. gada DFS (līdz operāciju atmaksāšanai un slēgšanai).
Šis priekšlikums ir vajadzīgs, lai varētu uzņemties saistības attiecībā uz līdzekļiem, kas izriet no atmaksājumiem pēc 2020. gada 31. decembra. Ja Padome nepieņem lēmumu, līdzekļi, kas izriet no atmaksājumiem, ir proporcionāli jāatmaksā dalībvalstīm saskaņā ar 11. EAF Iekšējā nolīguma tabulu (1. panta 2. punkta a) apakšpunkts).
Saskaņā ar pašreizējām EIB aplēsēm atmaksājumi sasniedz aptuveni 3,2 miljardus EUR (3,6 miljardi EUR kopējais finansējums – no ES 28 valstīm – atņemot pārvaldības maksas un izmaksas).
****
Šis priekšlikums izmantot ĀKK IM atmaksājumus jaunām operācijām tiek iesniegts izšķirošā brīdī, kad ES veido savu turpmāko attīstības politiku.
(1)Nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam Komisija ir ierosinājusi palielināt ārējās darbības budžetu, tostarp izmantojot līdzekļus no Eiropas atveseļošanas instrumenta 4 , un vienkāršot tā struktūru, lai padarītu to elastīgāku un efektīvāku globālu problēmu risināšanā.
(2)Komisija ir arī ierosinājusi vienu galveno ārējās darbības instrumentu: Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (KASSI), kas ietver inovatīvu un vienkāršotu finanšu struktūru ieguldījumiem ārpus ES. Tā pamatā ir Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+), ko atbalsta jaunā Ārējās darbības garantija (ĀDG) 5 . Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (KASSI) priekšlikumu pašlaik apspriež likumdevēji.
Komisijas priekšlikums balstās uz visām šīm notiekošajām diskusijām un ziņojumiem.
Tajā ņemti vērā arī 2019. gadā publicētā ĀKK IM termiņa beigu pārskata 6 konstatējumi un ieteikumi. Pārskatā tika secināts, ka, lai gan ĀKK IM palīdzēja īstenot Kotonū mērķus samazināt nabadzību, integrēt ĀKK valstis pasaules ekonomikā un atbalstīt to ilgtspējīgu attīstību, tas nesniedza maksimālu ieguldījumu šajā jomā.
No 2003. līdz 2017. gadam apgrozības fonds projektiem piešķīra 5,2 miljardus EUR, no kuriem vairāk nekā 4 miljardus EUR finansēja no EAF.
Finansiālā “papildināmība” (izmantojot ES līdzekļus, lai piesaistītu papildu privātos ieguldījumus, kas citādi nebūtu radušies) bija apmierinoša, bet netika pilnībā izmantots tās potenciāls. Par to liecina salīdzinoši ierobežotais izmantojums valstīs ar zemiem ienākumiem un nestabilās valstīs, kur papildu ieguldījumiem būtu bijusi vislielākā ietekme. Vairāk nekā puse no ieguldījumu operācijām saskaņā ar ĀKK IM notika valstīs ar vidēji zemiem ienākumiem un 30 % – nedaudzās valstīs ar zemiem ienākumiem.
Saskaņā ar pārskata konstatējumiem lielāka uzmanība tika pievērsta finansiālajai ilgtspējai, nevis attīstības mērķiem.
Novērtējumā tika sniegti arī vairāki ieteikumi. Tie ietver vajadzību rast labāku līdzsvaru starp attīstības mērķiem un finansiālo ilgtspēju, lielāku uzmanību pievēršot valstīm ar zemiem ienākumiem un nestabilām valstīm, plašāk izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, piemēram, garantijas, uzlabojot attīstības rezultātu uzraudzību un novērtēšanu un pārskatot darbības modeli.
Iepriekšējos novērtējumos, piemēram, 2010. gada starpposma novērtējumā par ārējo aizdevumu pilnvaru garantiju 7 un 2016. gada novērtējumā par finansējuma apvienošanu 8 , arī tika secināts, ka ES jaunieviestie finanšu mehānismi (apvienošana un garantijas) darbojas, bet to ietekme uz attīstību ir cieši saistīta ar politisko virzību.
****
Tieši šajā kontekstā Komisija ierosina Padomei pārvietot atmaksājumus no ĀKK IM uz turpmāko KASSI EFIA+. Komisija plāno tos ieguldīt ĀKK valstīs ar EIB starpniecību.
Kā atspoguļots Eiropas Komisijas un EIB 2019. gada neoficiālajā dokumentā, kas sagatavots saistībā ar KASSI sarunām par “bijušo ĀKK IM”, EIB atbalsta: turpināt izmantot atmaksājumus vairākus gadus; bez izdevumiem ES budžetam un saskaņā ar īpašiem noteikumiem (par ģeogrāfisko piemērojamību, atbilstību un riska profilu), kas vēl jānosaka.
Turklāt Komisija, apspriedusies ar EIB, ierosina atmaksājumu izmantošanu ar EIB starpniecību galvenokārt novirzīt uz attīstības instrumentiem ar augstu finanšu risku, jo īpaši ietekmes finansējumam, pašu kapitāla fondiem un operācijām vismazāk attīstītajās valstīs.
Šis priekšlikums neparedz papildu iemaksas no dalībvalstīm.
****
Lai ES veicinātu Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu, ir svarīgi maksimāli palielināt privātā kapitāla piesaistes potenciālu, papildus tradicionālajam attīstības finansējumam izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus.
Tā kā problēmas ir daudz lielākas nekā pieejamie resursi, ir jānosaka prioritātes.
Tādēļ ir ļoti svarīgi vienā un tajā pašā pārvaldības sistēmā iekļaut vairākus instrumentus, kas pieejami ārējai darbībai. Tas nodrošinās, ka fondi ievēro principu “politika pirmajā vietā”, kas savukārt nodrošina saskaņotību, papildināmību un maksimāli palielina ietekmi uz attīstību.
Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt spēcīgāku politisko virzību un palielināt ĀKK IM atmaksājumu ietekmi uz attīstību. Tas veicinās ieguldījumus ĀKK valstīs stratēģiskākā un efektīvākā veidā. Ieguldījumi balstīsies uz partnervalstu vajadzībām un ES ārējās darbības mērķiem, un tās īstenos, izmantojot labāko pieejamo finansējumu klāstu, tostarp EFIA+ ietvaros.
****
EFIA+ ir iekļauts KASSI, kas ir vērienīgs priekšlikums ar globālu darbības jomu, palielinātiem finanšu līdzekļiem un pastiprinātu politisko virzību, kura pamatā ir princips “politika pirmajā vietā”.
KASSI nodrošinās optimālu politisko un finansiālo satvaru, jo tas apvienos finansējumu (apvienošana) un garantijas kā finansējuma avotus vienotā un vienkāršotā pārvaldībā, kas jāpārvalda kopā ar citiem īstenošanas instrumentiem (dotācijām, tehnisko palīdzību, budžeta atbalstu utt.).
Uz EFIA+ pilnībā attieksies prioritātes, mērķi un indikatīvie piešķīrumi, kas noteikti plānošanas procesā, ar galīgo mērķi stratēģiski un saskaņoti atbalstīt ieguldījumus ārpus ES ilgtspējīgas attīstības labā.
Tas nozīmē, ka visas ieguldījumu darbības tiks plānotas tā, lai panāktu vislielāko ietekmi uz attīstību un maksimāli palielinātu ES ārējās darbības saskaņotību. Darbību plānošanai jābūt iekļaujošam procesam, kas ietver apspriešanos ar publisko un privāto sektoru, dalībvalstīm, finanšu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un citām iesaistītajām pusēm.
EFIA+ pamatā ir tā priekšgājēja – Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) – veiksmīgā pieredze, kas ir pašreizējā ārējo investīciju plāna (ĀIP) un Āfrikas un Eiropas alianses finanšu mehānisma stūrakmens.
Nesen veiktā neatkarīgā novērtējumā 9 secināts, ka EFIA ir ļoti būtisks attiecīgo reģionu (Subsahāras Āfrikas un ES kaimiņvalstu) ieguldījumu vajadzībām, kā arī ES prioritātēm un saistībām.
Finansējuma apvienošanas jomā (apvienojot publiskos un privātos līdzekļus) laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam tika piešķirts 3,1 miljards EUR, lai finansētu 154 projektus visā Āfrikas kontinentā un ES kaimiņvalstīs. Šīs ES iemaksas ir veicinājušas papildu finansējuma piešķiršanu, un paredzams, ka ieguldījumi kopā aptvers aptuveni 30 miljardus EUR, galvenokārt enerģētikas un transporta nozarē, taču arī privātā sektora attīstības un lauksaimniecības atbalstam.
Subsahāras Āfrikā EFIA ar ES ieguldījumu 1,8 miljardu EUR apmērā piesaistīja kopumā 13,5 miljardus EUR, finansējot 78 operācijas. Kaimiņvalstīs ES iemaksa 1,3 miljardu EUR apmērā atraisīja ieguldījumus kopsummā 16,2 miljardu EUR apmērā, finansējot 76 darbības.
Turklāt ES iemaksa 1,55 miljardu EUR apmērā ir piešķirta 22 ierosinātajām garantiju programmām. Paredzams, ka tas piesaistīs 17,5 miljardus EUR kopējos ieguldījumus.
****
Attiecībā uz saskaņotību šis priekšlikums balstās arī uz 2017. gada kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību 10 , kas bija daļa no ES atbildes uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās IAM 11 . Eiropas Konsensā par attīstību jau ir paredzēta nepieciešamība apvienot palīdzību ar citiem resursiem, veidot labāk pielāgotas partnerības ar plašāku ieinteresēto personu loku un atkārtoti apliecināta apņemšanās nodrošināt attīstības politikas saskaņotību .
Turklāt šis priekšlikums nodrošina, ka ES ievēros principus un kritērijus, kas noteikti Komisijas paziņojumā par privātā sektora lomu iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes sasniegšanā 12 .
****
Komisija ir informējusi EIB par šā priekšlikuma saturu.
2020/0232 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par saistībām attiecībā uz līdzekļiem, kas rodas no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros, 10. EAF vai iepriekšējo EAF atlikumiem un līdzekļiem no atceltajām saistībām 10. EAF vai iepriekšējo EAF projektos
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālās palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturtā daļa 13 (“11. EAF Iekšējais nolīgums”), un jo īpaši tā 1. panta 3., 4. un 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
Tā kā:
(1)Par līdzekļiem, kas izriet no atmaksājumiem saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām saskaņā ar 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fondu (“EAF”), pēc 2020. gada 31. decembra vairs nevar uzņemties saistības, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nenolemj citādi.
(2)Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka, lai gan ĀKK ieguldījumu mehānisms ir veicinājis Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu nabadzības samazināšanas, integrācijas pasaules ekonomikā un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā noteikts ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumā, tas nesniedza maksimālu ieguldījumu šajā jomā. ĀKK ieguldījumu mehānisma atmaksājumu turpmāka izmantošana saskaņā ar jaunu regulējumu un pārvaldību varētu nodrošināt labākus attīstības rezultātus.
(3)[Komisija 2018. gada 14. jūnijā pieņēma priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (“KASSI”) 14 , ar kuru paredz izveidot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai plus (“EFIA+”), ko atbalsta ar Ārējās darbības garantiju, kurai dalībvalstis varētu dot ieguldījumu, ko tās varētu iezīmēt darbību uzsākšanai konkrētos reģionos, valstīs, nozarēs vai esošajos investīciju logos.]
(4)Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai 15 (EFIA) uzskata par ļoti būtisku attiecīgo reģionu (Subsahāras Āfrikas un ES kaimiņvalstu) ieguldījumu vajadzībām, kā arī ES prioritātēm un saistībām.
(5)Kopīgajā paziņojumā “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” 16 Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos aicināja Savienību atbalstīt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību visā Āfrikas kontinentā. Cita starpā Savienība vēlas sadarboties ar Āfriku ieguldījumu veicināšanā, paplašinot inovatīvu finansēšanas mehānismu izmantošanu.
(6)Minētajā kopīgajā paziņojumā Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos norādīja, ka finanšu instrumentiem ir jāveicina tādi ieguldījumi, kas lielā mērā ietekmē attīstību, galvenokārt atbalstot privāto sektoru, ievērojot kritērijus, kas noteikti Komisijas paziņojumā “Privātā sektora lielāka nozīme iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā jaunattīstības valstīs” 17 , t. i., izmērāmi attīstības rezultāti, papildināmība, neitralitāte, kopīgas intereses un līdzfinansējums, pierādāma ietekme un sociālo, vides un fiskālo standartu ievērošana.
(7)Tādēļ ir nepieciešams atļaut šajā lēmumā minētos atmaksājumus un kases summas iemaksāt Eiropas Fondā ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un Ārējās darbības garantijā (“iezīmēti ārējie piešķirtie ieņēmumi”). KASSI šos atmaksājumus un kases summas kā ārējos piešķirtos ieņēmumus saņems ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. Pēc minētā datuma līdzekļus, līdz tie būs izsmelti, saņems ar turpmākiem finansēšanas mehānismiem.
(8)ĀKK ieguldījumu mehānisma atmaksājumi katru gadu būtu jāpārskaita kā papildinājums KASSI ģeogrāfiskajām budžeta pozīcijām, kas jāinvestē, izmantojot EFIA + saskaņā ar plānošanas dokumentiem.
(9)Komisija novirzīs ieguldījumus ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, lai maksimāli palielinātu to ietekmi uz attīstību un papildināmību, kā arī ņemtu vērā parāda ilgtspējas jautājumus.
(10)[Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) XXX/XXXX, [ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu], līdzekļi galvenokārt būtu jānovirza attīstības instrumentiem ar augstu finanšu risku, jo īpaši ietekmes finansējumam, pašu kapitāla fondiem un darbībām vismazāk attīstītajās valstīs (VAV). Operācijām būtu jācenšas maksimāli palielināt ietekmi uz attīstību.]
(11)Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 18 152. panta 4. punktu Apvienotās Karalistes daļu ĀKK ieguldījumu mehānismā no EAF, to apkopojot par agrākiem EAF periodiem, atlīdzina Apvienotajai Karalistei, pienākot ieguldījuma termiņam. Ja nav notikusi vienošanās par ko citu, pēc 11. EAF saistību perioda beigām par Apvienotās Karalistes kapitāla daļu neuzņemas atkārtotas saistības, un šo daļu nepārceļ uz turpmākajiem periodiem.
(12)Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā un tas būtu jāpiemēro ar nosacījumu, ka stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XXXX/XXXX, [ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu]. Tādēļ šā lēmuma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) XXXX/XXXX, [ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu] spēkā stāšanās un piemērošanas datumi sakrīt,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1)Līdzekļus, ko veido atmaksājumi saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu no operācijām 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda ietvaros, 10. EAF vai iepriekšējo EAF atlikumiem un līdzekļus no atceltajām saistībām 10. EAF vai iepriekšējo EAF projektos [šā lēmuma spēkā stāšanās diena] iemaksā [Eiropas Fondā ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) un Ārējās darbības garantijā saskaņā ar 1. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) XXX/XXX, [ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu], lai nodrošinātu finansējumu, izmantojot budžeta garantijas saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punkta f) apakšpunktu un apvienošanas darbības saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punkta g) apakšpunktu.
2)Šajā lēmumā “atmaksājumi” ir jebkuri ienākumi, tostarp dividendes, kapitāla pieaugums, garantijas maksas un aizdevumu procenti par summām jebkurā kontā, kas atvērts, lai iegrāmatotu ĀKK ieguldījumu mehānisma kontā turēto naudu un atlīdzību no kases ieguldījumiem, un atmaksas, ieskaitot kapitāla atmaksas, atbrīvotās garantijas un aizdevumu pamatsummas atmaksu, kas izriet no operācijām saskaņā ar ĀKK ieguldījumu mehānismu. Līdzekļus, kas rodas ar atmaksājumiem saistīto saistību atcelšanas rezultātā, arī uzskata par atmaksājumiem.
3)Atmaksājumiem piemēro EFIA+ piemērojamos noteikumus un procedūras, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) XXXX/XXXX, [ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu.]
2. pants
Iemaksas iezīmē Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) XXXX/XXXX, [ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu]. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Briselē,
Padomes vārdā –
Priekšsēdētājs
