EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.8.2020
COM(2020) 375 final
2020/0176(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52020PC0375
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the application of Union tariff rate quotas and other import quotas
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu
COM/2020/375 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 14.8.2020
COM(2020) 375 final
2020/0176(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (Apvienotā Karaliste) izstājās no Savienības 2020. gada 1. februārī. Protokols par Īriju/Ziemeļīriju, kas pievienots Izstāšanās līgumam (“protokols”), tiks piemērots no pārejas perioda beigām, t. i., no 2021. gada 1. janvāra.
Protokolā ir noteikts, ka Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa un ka Apvienotā Karaliste var iekļaut Ziemeļīriju savu PTO sarakstu teritoriālajā darbības jomā. Vienlaikus protokolā paredzēts, ka visas atsauces uz Savienības muitas teritoriju, kuras ietvertas protokola piemērojamajos noteikumos, kā arī Savienības tiesību noteikumos, kas ar protokolu ir padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, jāsaprot tā, ka tās ietver Ziemeļīrijas sauszemes teritoriju. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz to, ka Ziemeļīrija oficiāli atrodas Apvienotās Karalistes muitas teritorijā, Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju ir pienākums piemērot Savienības tiesību aktus muitas jomā tā, it kā Ziemeļīrija joprojām būtu Savienības muitas teritorijā.
Savienības un Apvienotās Karalistes divpusējie nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar protokolu, nerada tiesības un pienākumus trešām valstīm.
Tādējādi jebkādu importu saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām, kas piemērojamas precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras tiek ievestas Ziemeļīrijā, nevarētu ieskaitīt minētās trešās valsts tiesībās attiecībā uz Savienību, ja vien trešā valsts nav tam piekritusi. Šī situācija apdraud Savienības vienotā tirgus pareizu darbību un kopējās tirdzniecības politikas integritāti, jo, iespējams, varētu tikt apietas Savienības tarifa kvotas vai citas importa kvotas. Turklāt visos ar kādu trešo valsti noslēgtos nolīgumos, kuros paredzētas eksporta tarifa kvotas, ir noteikts, ka preces jāimportē Savienībā. Tāpēc minētā trešā valsts varētu atteikties izsniegt eksporta licences tiešam importam Ziemeļīrijā.
Lai novērstu šo risku, Savienības tarifa kvotām un citām importa kvotām vajadzētu būt pieejamām tikai attiecībā uz precēm, kas tiek importētas un laistas brīvā apgrozībā Savienībā, nevis Ziemeļīrijā.
Saskaņā ar protokolu šī regula tiktu arī piemērota Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā
Šī iniciatīva ir saskaņā ar Savienības pašreizējām darbībām, kuru mērķis ir novērst sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības, un pienācīgi sagatavoties pārejas perioda beigām, jo īpaši, sagatavoties Izstāšanās līguma un Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanai.
•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām
Iniciatīva arī atbilst Savienības kopējai tirdzniecības politikai.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 2. punkts.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
•Proporcionalitāte
Paredzētais pasākums ir vienīgais veids, kā nodrošināt vēlamo rezultātu.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ir vajadzīgs tiesību akts – Eiropas Parlamenta un Padomes regula, jo pašreizējos tiesību aktos nav paredzēts pilnvarot Komisiju pieņemt ierosinātos pasākumus.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums pamattiesības neietekmē.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Neattiecas.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Neattiecas.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
Neattiecas.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Regulas 1. pantā ir noteikts, ka Savienības tarifa kvotām un citām importa kvotām vajadzētu būt pieejamām tikai attiecībā uz precēm, kas tiek importētas no valstīm ārpus Savienības un laistas Savienībā brīvā apgrozībā. Regulas 1. pantā ir uzskaitītas attiecīgās muitas teritorijas, kas veido Savienības muitas teritoriju. Šajā sarakstā nav iekļauta Ziemeļīrija, kas nozīmē to, ka Savienības tarifa kvotas un citas importa kvotas nebūtu pieejamas attiecībā uz importu Ziemeļīrijā. Regulas 2. pants attiecas uz tās piemērošanu, kurai būtu jāsākas dienā pēc pārejas perioda beigām, t. i., 2021. gada 1. janvārī.
2020/0176 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Savienības tarifa kvotu un citu importa kvotu piemērošanu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) Savienības vārdā tika noslēgts ar Padomes 2020. gada 30. janvāra Lēmumu (ES) 2020/135 1 un stājās spēkā 2020. gada 1. februārī.
(2)Izstāšanās līgumam pievienotā protokola par Īriju/Ziemeļīriju (“protokols”) 4. pantā ir atkārtoti norādīts, ka Ziemeļīrija ir Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa un ka nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei iekļaut Ziemeļīriju sava koncesiju saraksta, kas ir 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) pielikums, teritoriālajā darbības jomā.
(3)Vienlaikus protokola 13. panta 1. punktā ir paredzēts, ka neatkarīgi no visiem pārējiem protokola noteikumiem visas atsauces uz Savienības muitas teritoriju, kuras ietvertas protokola piemērojamajos noteikumos, kā arī Savienības tiesību noteikumos, kas ar protokolu ir padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, saprot tā, ka tās ietver Ziemeļīrijas sauszemes teritoriju.
(4)Saskaņā ar protokola 5. panta 3. punktu Savienības tiesību aktus muitas jomā, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 2 5. panta 2. punktā, piemēro Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju. Šie noteikumi saistībā ar protokola 5. panta 1. punkta pirmo un otro daļu attiecībā uz precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no valstīm ārpus Savienības, nozīmē, ka Savienības tarifa pasākumi, tostarp tarifa kvotas saskaņā ar kopējo muitas tarifu vai attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem, būtu piemērojami tādām precēm, kuras tiek uzskatītas par pakļautām riskam, ka vēlāk tās pārvietos uz Savienību. Minētās tarifa kvotas jo īpaši ietver importa tarifa kvotas, kuras paredzētas Savienības saistību sarakstos saskaņā ar GATT 1994 un par kurām panākta vienošanās Savienības divpusējos starptautiskos nolīgumos, tostarp kvotas atkāpei no izcelsmes noteikumiem, importa tarifa kvotas saskaņā ar Savienības tirdzniecības aizsardzības režīmiem un citas autonomas importa tarifa kvotas, kā arī eksporta tarifa kvotas, kas paredzētas nolīgumos ar trešām valstīm.
(5)Saskaņā ar protokola 5. panta 4. punktu Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro arī protokola 2. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus. Tas ietver Savienības tiesību aktus, kuros paredzētas konkrētas importa kvotas.
(6)Savienības un Apvienotās Karalistes divpusējie nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar protokolu, nerada tiesības un pienākumus trešām valstīm.
(7)Tādējādi jebkādu importu saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām, kas piemērojamas precēm, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras tiek ievestas Ziemeļīrijā, nevarētu ieskaitīt minētās trešās valsts tiesībās attiecībā uz Savienību, ja vien trešā valsts nav tam piekritusi. Minētā situācija apdraud Savienības vienotā tirgus pareizu darbību un kopējās tirdzniecības politikas integritāti, jo, iespējams, varētu tikt apietas Savienības tarifa kvotas vai citas importa kvotas.
(8)Lai novērstu šo risku, Savienības importa tarifa kvotām un citām importa kvotām vajadzētu būt pieejamām tikai attiecībā uz precēm, kas tiek importētas un laistas brīvā apgrozībā Savienībā, nevis Ziemeļīrijā.
(9)Visus Savienības nolīgumus ar kādu trešo valsti, kuros paredzētas eksporta tarifa kvotas, piemēro tikai precēm, kas importētas Savienībā. Tāpēc minētā trešā valsts varētu atteikties izsniegt eksporta licences tiešam importam Ziemeļīrijā.
(10)Saskaņā ar protokola 5. panta 3. un 4. punktu saistībā ar tā 13. panta 3. punktu šo regulu piemēro arī Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Attiecībā uz precēm, kuras tiek importētas no valstīm ārpus Savienības, ir tiesības piemērot režīmu saskaņā ar Savienības importa tarifa kvotām vai citām importa kvotām vai saskaņā ar eksporta tarifa kvotām, ko piemēro trešās valstis, tikai tad, ja tās ir laistas brīvā apgrozībā šādās teritorijās:
–Beļģijas Karalistes teritorija,
–Bulgārijas Republikas teritorija,
–Čehijas Republikas teritorija,
–Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Fēru Salas un Grenlandi,
–Vācijas Federatīvās Republikas teritorija, izņemot Helgolandes salu un Bīzingenes teritoriju (Vācijas Federatīvās Republikas un Šveices Konfederācijas 1964. gada 23. novembra līgums),
–Igaunijas Republikas teritorija,
–Īrijas teritorija,
–Grieķijas Republikas teritorija,
–Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Melilju,
–Francijas Republikas teritorija, izņemot Francijas aizjūras zemes un teritorijas, uz kurām attiecas LESD ceturtās daļas noteikumi, taču ieskaitot Monako teritoriju saskaņā ar Parīzē 1963. gada 18. maijā parakstīto Muitas konvenciju (1963. gada 27. septembra Journal officiel de la République française, 8679. lpp.),
–Horvātijas Republikas teritorija,
–Itālijas Republikas teritorija, izņemot Livinjo pašvaldības teritoriju,
–Kipras Republikas teritorija saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta noteikumiem,
–Latvijas Republikas teritorija,
–Lietuvas Republikas teritorija,
–Luksemburgas Lielhercogistes teritorija,
–Ungārijas teritorija,
–Maltas teritorija,
–Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā,
–Austrijas Republikas teritorija,
–Polijas Republikas teritorija,
–Portugāles Republikas teritorija,
–Rumānijas teritorija,
–Slovēnijas Republikas teritorija,
–Slovākijas Republikas teritorija,
–Somijas Republikas teritorija,
–Zviedrijas Karalistes teritorija un
–Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia Suverēnās bāzu teritorijas, kā noteikts Līgumā par Kipras Republikas izveidi, kas parakstīts Nikosijā 1960. gada 16. augustā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –
priekšsēdētājs priekšsēdētājs