EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 24.7.2020
COM(2020) 282 final
2020/0151(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, lai palīdzētu atgūties no Covid-19 pandēmijas
(Dokuments attiecas uz EEZ)
{SWD(2020) 120}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Ar Regulu (ES) 2017/2402 (Vērtspapīrošanas regula) un Regulu (ES) Nr. 575/2013 (CRR regula) ir noteikts vispārējs ES regulējums vērtspapīrošanai un izveidots īpašs satvars attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) vērtspapīrošanu. Regulējuma mērķis ir veicināt drošu, dziļu, likvīdu un stabilu vērtspapīrošanas tirgu, kas spēj piesaistīt plašu un stabilu ieguldītāju bāzi, lai palīdzētu piešķirt finansējumu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs ekonomikā. Jaunais vērtspapīrošanas režīms ir spēkā kopš 2019. gada janvāra, un tas ir stūrakmens ES centienos izveidot kapitāla tirgu savienību.
Smagajam ekonomikas satricinājumam, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ārkārtas ierobežošanas pasākumi, ir tālejoša ietekme uz ekonomiku. Uzņēmumi saskaras ar piegādes ķēžu traucējumiem, pagaidu slēgšanu un pieprasījuma samazināšanos. Publiskās iestādes Savienības un dalībvalstu līmenī ir veikušas izšķirošus pasākumus, lai palīdzētu maksātspējīgiem uzņēmumiem pārvarēt šo nopietno saimnieciskās darbības palēnināšanos, kam ir pagaidu raksturs, un likviditātes trūkumu, ko tā izraisīs.
Eiropas Komisijas 2020. gada vasaras ekonomikas prognoze norāda uz ļoti dziļu lejupslīdi, jo 2020. gada pirmajā pusē notika saimnieciskās darbības sabrukums, un tiek prognozēts, ka ES reālais IKP 2020. gadā kopumā samazināsies par 8,3 %. Tādējādi paredzams, ka ekonomikas lejupslīdes apmērs būs daudz lielāks nekā 2009. gadā novērotais, savukārt atveseļošanās izredzes ir nevienmērīgas un neskaidras. Tāpēc tūlītējie ārkārtas pasākumi būtu jāpapildina ar mērķtiecīgiem pasākumiem, kam ir vidēja termiņa ietekme un kas var veicināt ātru atveseļošanos.
Arī turpmākajos mēnešos, kad būs beidzies Covid-19 krīzes izraisītais tūlītējais satricinājums, būs svarīgi, lai bankas spētu turpināt aizdevumus uzņēmumiem. Tāpēc ir svarīgi sagatavot vai modernizēt jebkādus instrumentus, kas ļauj bankām saglabāt un pat uzlabot to spēju izsniegt aizdevumus reālajai ekonomikai, jo īpaši MVU. Šajā ziņā vērtspapīrošana var būt viens no galvenajiem veicinošajiem faktoriem. Pārvēršot aizdevumus tirgojamos vērtspapīros, vērtspapīrošana varētu atbrīvot banku kapitālu turpmākai aizdošanai un ļaut plašākam ieguldītāju lokam finansēt ekonomikas atveseļošanos.
Pašreizējā sistēma nesasniedz tās pilnu potenciālu divos aspektos, kas ir ļoti svarīgi, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos, proti, regulējums neparedz bilances sintētisko vērtspapīrošanu, un tas nav pilnībā piemērots ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) vērtspapīrošanas mērķim.
Vērtspapīrošanas regulējums tiks visaptveroši pārskatīts, vajadzības gadījumā līdz 2022. gada janvārim veicot iespējamus grozījumus tiesību aktos. Tomēr šajā priekšlikumā jau tagad ir paredzēti mērķtiecīgi grozījumi, ņemot vērā to lietderību ekonomikas atveseļošanā. Gaidot regulējuma pārskatīšanu 2022. gadā un iespējamus tiesību aktu grozījumus, iespējams, tikai pēc dažiem gadiem tiktu veikti vēlamie juridiskie pielāgojumi un tādējādi tiktu apdraudēts mērķis izmantot vērtspapīrošanu visefektīvākajā veidā, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos turpmākajos mēnešos.
Šis priekšlikums nekādā veidā neaizstāj vai nesašaurina iepriekš minētās pārskatīšanas darbības jomu, kurā ir atļauts plaši izvērtēt jaunā režīma ietekmi, tostarp tādus jautājumus kā riska paturēšanas kārtība, privātas vērtspapīrošanas izmantošana, informācijas sniegšanas režīma ietekme un citi. Gaidāmajā pārskatīšanā arī tiks ņemti vērā Kapitāla tirgu savienības augsta līmeņa foruma ieteikumi par Eiropas vērtspapīrošanas tirgus paplašināšanu.
Turklāt šie mērķtiecīgie grozījumi ne tikai palīdzēs finansēt atveseļošanos, bet arī veicinās mūsu finanšu sistēmas noturību — paredzams, ka, paplašinot VPS satvaru, to attiecinot arī uz bilances vērtspapīrošanu, VPS apzīmējums ar tā papildu prasībām, kas nodrošina mazāku sarežģītību un lielāku pārredzamību, tiks izmantots plašākai ES vērtspapīrošanas tirgus daļai. Tādējādi mēs varam nodrošināt papildu stimulus vērtspapīrošanai ES stabilajā vienkāršas, pārredzamas un standartizētas vērtspapīrošanas satvarā un palīdzēt bankām rast veidus, kā dalīt risku ar kapitāla tirgu dalībniekiem, kas ir viens no kapitāla tirgu savienības projekta mērķiem.
•Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā
ES vērtspapīrošanas regulējums ir spēkā kopš 2019. gada janvāra. Ierosinātie grozījumi pilnībā atbilst spēkā esošajiem politikas noteikumiem vērtspapīrošanas jomā. Noteikumi ir iekļauti arī deleģētajos un īstenošanas aktos. Ierosinātie grozījumi atbilst arī prudenciālajām prasībām, kas attiecas uz iestādēm un to uzraudzību.
•Atbilstība pārējiem Savienības politikas virzieniem
Šis priekšlikums ir daļa no Eiropas Komisijas plašākiem atbildes pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas un kuri ietver arī grozījumus FITD un Prospektu regulā, kas pieņemti vienlaikus ar šo priekšlikumu (ievietot pareizo atsauci). Tas pilnībā atbilst Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumam par koronavīrusa krīzes ekonomiskajiem aspektiem, 2020. gada 2. aprīļa paziņojumam “Covid-19 — Ekonomikas pakete — Visos iespējamos veidos izmantot katru pieejamo euro”, kā arī Komisijas skaidrojošajam paziņojumam par grāmatvedības un prudenciālās uzraudzības regulējuma piemērošanu nolūkā atvieglot ES banku aizdevumu izsniegšanu (atbalsts uzņēmumiem un mājsaimniecībām Covid-19 laikā).
Vērtspapīrošanas regulējums jau ir svarīgs kapitāla tirgu savienības pamatelements. Kapitāla tirgu savienība (KTS) ir viena no Komisijas prioritātēm, lai nodrošinātu, ka finanšu sistēma veicina nodarbinātību un izaugsmi ekonomikā, kas darbojas cilvēku labā. Tās mērķis ir radīt efektīvāku saikni starp uzkrājumiem un izaugsmi un nodrošināt vairāk iespēju un lielākus ienākumus uzkrājumu veidotājiem un ieguldītājiem. Tās uzdevums ir piedāvāt uzņēmumiem vairāk finansējuma izvēles iespēju dažādos to attīstības posmos un novirzīt ieguldījumus tur, kur tos var izmantot visproduktīvāk, palielinot iespējas Eiropas uzņēmumiem un projektiem. Pašreizējais priekšlikums pastiprinās un paplašinās šo sistēmu, radot vairāk iespēju. Šie grozījumi palīdzēs nodrošināt papildu finansējuma avotus uzņēmumiem, stiprināt banku spēju atbalstīt ekonomiku, dažādot ieguldījumu avotus, paplašināt ieguldītāju bāzi un sadalīt riskus starp tirgus dalībniekiem, vienlaikus izvairoties no pārmērībām, kas izraisīja finanšu krīzi.
Visbeidzot, šī iniciatīva, jo īpaši likvidējot regulatīvos šķēršļus INRD vērtspapīrošanai, ir saskaņā ar ECOFIN padomes 2017. gada jūlijā pieņemto Rīcības plānu, kā risināt ienākumus nenesošo aizdevumu problēmu Eiropā, kā arī Komisijas paziņojumu par banku savienības izveides pabeigšanu. Tajos abos ir pausts aicinājums attīstīt sekundāros tirgus problemātiskiem aktīviem . Vajadzība apņēmīgi rīkoties, lai pievērstos INRD, ir uzsvērta arī dažos Eiropas pusgada ieteikumos dalībvalstīm.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN SAMĒRĪGUMS
•Juridiskais pamats
VPS regulas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas piešķir Eiropas iestādēm kompetenci pieņemt attiecīgus noteikumus, kuru mērķis ir vienotā tirgus izveide un darbība. Savienības likumdevējs, šajā gadījumā pamatojoties uz Līguma 114. pantu, var grozīt minētās regulas, tostarp uz laiku sašaurinot to darbības jomu.
•Subsidiaritāte
Grozījumi attiecas uz izmaiņām Savienības noteikumos, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un veicinot ekonomikas atveseļošanos. Paredzēto grozījumu mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nevis ar dažādām valstu iniciatīvām. Priekšlikums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums, ar ko ievieš ES vērtspapīrošanas regulējumu, tika izveidots Savienības līmenī. Ņemot vērā vērtspapīrošanas pārrobežu raksturu, ierosināto noteikumu darbības jomai ir jābūt pietiekami pielāgotai, saskaņotai un konsekventai Savienības līmenī, lai tā būtu patiesi efektīva. Dalībvalstis, rīkojoties vienas pašas, nevar uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu. Dalībvalstu spēja pieņemt valsts pasākumus ir ierobežota, ņemot vērā to, ka Vērtspapīrošanas regula jau paredz saskaņotu noteikumu kopumu ES līmenī un ka izmaiņas valstu līmenī būtu pretrunā pašlaik spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Ja Savienība nerīkotos, spēkā esošais tiesiskais regulējums būtu mazāk efektīvs saistībā ar dažādo pasākumu, ko veic publiskās iestādes gan Savienības, gan valstu līmenī, atbalstu un mazāk reaģētspējīgs uz ārkārtējām tirgus problēmām. Ja Savienība pārtrauktu regulēt šos aspektus, uz vērtspapīrošanas iekšējo tirgu attiektos dažādi noteikumu kopumi, kas novestu pie sadrumstalotības un apdraudētu nesen izveidoto vienoto noteikumu kopumu šajā jomā. Tas radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus un regulējuma arbitrāžu.
Turklāt ar valstu līmeņa rīcību nevar efektīvi izveidot pret risku jutīgāku pieeju vērtspapīrošanai, jo prudenciālais režīms jau ir noteikts Savienības tiesību aktos, un tāpat tā nevar nodrošināt to noteikumu konsekvenci un standartizāciju, uz kuriem pašlaik attiecas dažādi ES tiesību akti, piemēram, par informācijas sniegšanu, uzticamības pārbaudi un riska paturēšanu.
•Samērīgums
Šī Savienības rīcība ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi paplašināt kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un MVU un atbrīvot to bilances no ienākumus nenesošiem riska darījumiem , vienlaikus saglabājot prudenciālās uzraudzības regulējuma konsekvenci pēc Covid-19 krīzes. Ierosinātie grozījumi attiecas tikai uz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā ir jau spēkā esošie noteikumi saskaņā ar proporcionalitātes principu. Ierosinātie grozījumi attiecas tikai uz atsevišķiem noteikumiem Savienības vērtspapīrošanas regulējumā attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas vērsti tikai uz pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbalstu ekonomikas atveseļošanai turpmākajos mēnešos pēc pašreizējās Covid krīzes. Turklāt ierosinātie grozījumi attiecas tikai uz tiem jautājumiem, kurus nevar risināt spēkā esošajos noteikumos paredzētās rīcības brīvības robežās.
Komisija uzskata, ka ierosinātās noteikumu izmaiņas ir samērīgas attiecībā pret mērķiem.
•Tiesību instrumenta izvēle
Šis priekšlikums ir Vērtspapīrošanas regulas grozījums, un tāpēc tas ir regula. Šā priekšlikuma mērķu sasniegšanai nevar izmantot alternatīvus — leģislatīvus vai operatīvus — līdzekļus.
3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ekspertu atzinumu iegūšana un izmantošana
Priekšlikuma pamatā ir divi Eiropas Banku iestādes (EBI) ziņojumi — ziņojums par VPS satvaru attiecībā uz sintētisko vērtspapīrošanu saskaņā ar Vērtspapīrošanas regulas 45. panta 1. punktu (“ziņojums par VPS sintētisko vērtspapīrošanu ”) un atzinums par INRD vērtspapīrošanas regulējumu (“atzinums par INRD”).
Ziņojums par VPS sintētisko vērtspapīrošanu ir sagatavots, balstoties uz Vērtspapīrošanas regulas 45. panta 1. punktu, kurā EBI ir aicināta analizēt, vai ir iespējams izveidot īpašu VPS sintētiskās vērtspapīrošanas regulējumu, kas attiektos tikai uz bilances sintētiskajiem darījumiem.
Pamatojoties uz tajā ietverto analīzi, EBI ziņojumā par VPS sintētisko vertspapīrošanu ir sniegti trīs ieteikumi:
·izveidot starpnozaru satvaru vienkāršai, pārredzamai un standartizētai sintētiskajai vērtspapīrošanai, kas attiecas tikai uz bilances vērtspapīrošanu;
·lai sintētiskajai vērtspapīrošanai varētu piešķirt “VPS” apzīmējumu, tai jāatbilst ierosinātajiem vienkāršības, standartizācijas un pārredzamības kritērijiem;
·apsvērt riskus un ieguvumus, ko rada diferencētas kapitāla prasības noteikšana VPS bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai.
Komisija saskaņā ar Vērtspapīrošanas regulas 45. panta 2. punktu sagatavoja ziņojumu par īpaša satvara izveidi attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu sintētisko vērtspapīrošanu, kas attiecas tikai uz bilances sintētisko vērtspapīrošanu. Minētais Komisijas ziņojums ir pievienots šim priekšlikumam. Komisijas ziņojumā ir pausta piekrišana EBI veiktajai analīzei, kas liecina, ka sintētiskās vērtspapīrošanas standartus, kas ļauj mazināt strukturēšanas riska galvenos veicinātājfaktorus, piemēram, aģentrisku un modeļa risku, ir iespējams noteikt tādā pašā veidā kā tradicionālajai vērtspapīrošanai, tādējādi radot sintētiskās vērtspapīrošanas apakškopu, kas ir salīdzināma ar tradicionālo VPS vērtspapīrošanu. Turklāt šķiet, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka sintētiskās vērtspapīrošanas struktūra pati par sevi rada lielākus zaudējumus nekā tradicionālā vērtspapīrošanas struktūra. Analīzē nav norādīts uz būtiskām negatīvām sekām, kādas varētu paredzami rasties, izveidojot īpašu VPS satvaru bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai.
EBI atzinumā par INRD tika analizēta vērtspapīrošanas kā finansēšanas instrumenta nozīme INRD svītrošanai no banku bilancēm. EBI analīzē tika konstatēti vairāki ierobežojumi Vērtspapīrošanas regulā un Kapitāla prasību regulā, kuri ierobežo tirgus spēju absorbēt ienākumus nenesošus aktīvus no banku bilancēm, tādējādi lielā mērā ierobežojot tirgu līdz tikai divpusējai pārdošanai.
Attiecībā uz Vērtspapīrošanas regulu ierobežojumi INRD vērtspapīrošanai izriet no noteiktiem riska paturēšanas un kredītu piešķiršanas standartu prasību elementiem. Izmantojot nominālās vērtības riska paturēšanas nolūkos, paredzētā prasība tiek novērtētā pārāk augstu, jo netiek ņemta vērā cenas diskonta vērtība, par kādu tiek nodoti pamatā esošie aktīvi un kas atspoguļo faktiskos riska zaudējumus ieguldītājiem. Turklāt teksts neļauj īpašai parādus apkalpojošai sabiedrībai, kam parasti ir lielāka materiālā interese nekā iniciatoram aktīvu pārstrukturēšanā un vērtības atgūšanā, izpildīt riska paturēšanas prasību, un tādējādi tās intereses ir labāk saskaņotas ar ieguldītāju interesēm. Visbeidzot, spēkā esošā kredītu piešķiršanas standartu prasība, kas noteikta Vērtspapīrošanas regulas 9. pantā, arī neattiecas uz INRD vērtspapīrošanu. Priekšlikumā ir precizēti iniciatoriem saistošie pārbaudes pienākumi attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanu. Faktiski prasībās jāņem vērā aktīvu iegādes īpašie apstākļi un vērtspapīrošanas veids. Šādos gadījumos var nebūt iespējams gūt pārliecību par apstākļiem, kādos aktīvi tika radīti, bet tomēr ir iespējams veikt aktīvu kvalitātes un darbības rezultātu uzticamības pārbaudi, lai pieņemtu saprātīgu, uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumu.
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikuma steidzamības dēļ ietekmes novērtējums nav veikts. Tomēr galvenās izmaksas un ieguvumi, kas izriet no grozījumiem, tika analizēti atsevišķā dienestu darba dokumentā. Turklāt šā priekšlikuma pamatā ir abi iepriekš minētie EBI dokumenti, proti, ziņojums par VPS sintētisko vērtspapīrošanu un atzinums par INRD , kuros abos ir sīki analizēta ierosināto grozījumu piemērotība un par kuriem notika plašas diskusijas ar ieinteresētajām personām.
Ierosinātie grozījumi nemaina regulas būtību un tāpēc neuzliek uzņēmumiem nekādas papildu saistības.
•Pamattiesības
Šim priekšlikumam, visticamāk, nebūs tiešas ietekmes uz tiesībām, kas minētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Šis priekšlikums neietekmē budžetu.
5.CITI ASPEKTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Tā kā ierosinātais instruments ir regula, kas lielā mērā balstīta uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, īstenošanas plāns nav jāsagatavo. Līdz 2022. gada janvārim tiesību akts, kas tiek grozīts, tiks pilnībā izvērtēts, lai cita starpā novērtētu tā efektivitāti un iedarbīgumu attiecībā uz tajā noteikto mērķu sasniegšanu. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievienos tiesību akta priekšlikumu. Šajā saistībā pārskatīšanas un ziņošanas prasības vajadzības gadījumā tiks saskaņotas.
•Sīkāks konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
A) Tiesību aktu kopuma elementu mijiedarbība un konsekvence
Šī regula ir tiesību aktu kopums ar grozījumiem Kapitāla prasību regulā. Kā norādījušas daudzas ieinteresētās personas, VPS atbilstības kritēriju izstrāde attiecībā uz bilances sintētisko vērtspapīrošanu un tādu regulatīvo šķēršļu novēršana, kas ietekmē INRD vērtspapīrošanu, pati par sevi nebūtu pietiekama, lai sasniegtu mērķi optimizēt vērtspapīrošanas iespējamo lomu ekonomikas atveseļošanā. Minētie kritēriji ir jāpapildina ar jaunu prudenciālo režīmu, tostarp kapitāla prasību jomā, labāk atspoguļojot šo vērtspapīrošanas veidu īpatnības.
Trūkumu novēršana tiesiskajā regulējumā attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanu
INRD vērtspapīrošanas definīcija (2. pants)
Lai visaptveroši novērstu INRD vērtspapīrošanas regulējuma trūkumus, šajā priekšlikumā ir ierosināta INRD vērtspapīrošanas definīcija, kas ir saskaņota ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas darbu.
Riska paturēšana (6. pants)
Attiecībā uz riska paturēšanas prasības izpildi INRD vērtspapīrošanai piemēro īpašu režīmu, lai labāk ņemtu vērā tās īpašās iezīmes. Proti, tiek ierosināts riska paturēšanas prasību aprēķināt, pamatojoties uz to riska darījumu diskontēto vērtību, kuri nodoti īpašam nolūkam dibinātai vērtspapīrošanas sabiedrībai. Turklāt parādus apkalpojošajai sabiedrībai INRD darījumā ir atļauts uzņemties riska paturēšanas daļu, ņemot vērā tās īpašo stāvokli darījumā, kas nodrošina tās interešu saskaņošanu ar ieguldītāju interesēm.
Kredītu piešķiršanas standartu pārbaude (9. pants)
Priekšlikumā ir precizēti iniciatoriem saistošie pārbaudes pienākumi attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanu.
Īpaša bilances sintētiskās vērtspapīrošanas regulējuma izveide
Jaunā iedaļā ir ietverti vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (“VPS”) bilances sintētiskās vērtspapīrošanas kritēriji. Tāpat kā īstās pārdošanas VPS vērtspapīrošanas gadījumā, apzīmējums VPS sintētiskā vērtspapīrošana nebūtu jāsaprot kā tāds, kas nozīmē, ka vērtspapīrošana ir bez riska, bet drīzāk kā tāds, ka produkts atbilst vairākiem kritērijiem un ka rūpīgs aizsardzības pārdevējs un pircējs, kā arī valsts kompetentā iestāde spēs analizēt saistīto risku. Ierosinātie kritēriji ir pēc iespējas saskaņoti ar tradicionālās VPS vērtspapīrošanas kritērijiem, bet tajos ir ņemtas vērā arī sintētiskā produkta īpatnības un dažādie sintētiskās vērtspapīrošanas mērķi, un tāpēc tie tiecas nodrošināt aizsardzību gan iniciatoriem, gan ieguldītājiem (jo iniciators ir arī ieguldītājs darījumā, saglabājot augstākas prioritātes laidienu).
2020/0151 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, lai palīdzētu atgūties no Covid-19 pandēmijas
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Covid-19 pandēmija smagi skar cilvēkus, uzņēmumus, veselības aprūpes sistēmas un dalībvalstu ekonomiku. Komisija savā 2020. gada 27. marta paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas lielā stunda — jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” uzsvēra, ka likviditāte un piekļuve finansējumam joprojām radīs grūtības turpmākajos mēnešos. Tāpēc ir būtiski atbalstīt atgūšanos no smagā ekonomikas satricinājuma, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, ieviešot mērķtiecīgus grozījumus spēkā esošajos finanšu tiesību aktos. Šis pasākumu kopums ir pieņemts ar nosaukumu “Kapitāla tirgu atveseļošanas pakete”.
(2)Smagajam ekonomikas satricinājumam, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un ārkārtas ierobežošanas pasākumi, ir tālejoša ietekme uz ekonomiku. Uzņēmumi saskaras ar piegādes ķēžu traucējumiem, pagaidu slēgšanu un pieprasījuma samazināšanos, savukārt mājsaimniecības ir skāris bezdarbs un ienākumu samazināšanās. Publiskās iestādes Savienības un dalībvalstu līmenī ir izlēmīgi rīkojušās, lai palīdzētu mājsaimniecībām un maksātspējīgiem uzņēmumiem pārvarēt šo nopietno, bet pagaidu saimnieciskās darbības palēnināšanos un tās izraisīto likviditātes trūkumu.
(3)Ir svarīgi, lai kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības (“iestādes”) izmantotu savu kapitālu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, un lai Savienības tiesiskais regulējums to atvieglotu, vienlaikus nodrošinot, ka iestādes rīkojas piesardzīgi. Papildus spēkā esošajos noteikumos paredzētajai elastībai mērķtiecīgām izmaiņām Regulā (ES) 2017/2402 būtu jānodrošina, ka Savienības vērtspapīrošanas regulējums paredz papildu instrumentu, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.
(4)Covid-19 krīzes radītie ārkārtējie apstākļi un nepieredzētais problēmu apjoms lika nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu, ka iestādes spēj novirzīt pietiekamus līdzekļus uzņēmumiem, un tādējādi palīdzētu absorbēt Covid-19 pandēmijas izraisītos ekonomiskos satricinājumus.
(5)Kā Eiropas Banku iestāde (“EBI”) norādījusi savā atzinumā par ienākumus nenesošu riska darījumu vērtspapīrošanas regulējumu, riski, kas saistīti ar aktīviem, kuri ir ienākumus nenesošu aktīvu (INRD) vērtspapīrošanas pamatā, ekonomiski atšķiras no riskiem, kas saistīti ar ienākumus nesošu aktīvu vērtspapīrošanu. INRD tiek vērtspapīroti ar diskontu no to nominālās vai neatmaksātās vērtības, un tie cita starpā atspoguļo tirgus novērtējumu par iespējamību, ka parāda pārstrukturēšanas process radīs pietiekamas naudas plūsmas un aktīvu atgūšanu. Tādējādi ieguldītāju risks ir tāds, ka aktīvu parāda pārstrukturēšana rada nepietiekamu atgūšanu, lai segtu neto vērtību, par kādu šie INRD ir iegādāti. Tādēļ faktiskie riska zaudējumi ieguldītājiem neatspoguļo portfeļa nominālvērtību, bet gan diskontēto vērtību, no tās atskaitot cenas atlaidi, par kādu tiek nodoti pamatā esošie aktīvi. Tāpēc INRD vērtspapīrošanas gadījumā ir lietderīgi aprēķināt riska paturēšanas summu, pamatojoties uz minēto diskontēto vērtību.
(6)Ar riska paturēšanas prasību tiek saskaņotas emitentu un ieguldītāju intereses attiecībā uz pamatā esošo aktīvu darbības rezultātiem. Parasti ienākumus nesošu aktīvu vērtspapīrošanā galvenās intereses no pārdošanas viedokļa ir iniciatoram, kas bieži vien ir arī sākotnējais aizdevējs. Tomēr INRD vērtspapīrošanas darījumos iniciatori cenšas pārvirzīt no savām bilancēm aktīvus, kam iestājusies saistību neizpilde, jo tie var vairs nevēlēties jebkādā veidā būt saistīti ar šiem aktīviem, kam iestājusies saistību neizpilde. Šādos gadījumos īpašajai aktīvus apkalpojošajai sabiedrībai ir lielāka materiālā interese par aktīvu pārstrukturēšanu un vērtības atgūšanu.
(7)Pirms finanšu krīzes dažas vērtspapīrošanas darbības tika veiktas saskaņā ar modeli “iniciēt, lai izplatītu”. Saskaņā ar šo modeli vērtspapīrošanai tika atlasīti zemākas kvalitātes aktīvi, kaitējot ieguldītājiem, kuriem galu galā bija jāuzņemas lielāks risks, nekā tie varēja būt plānojuši uzņemties. Lai nākotnē novērstu šādu praksi, tika ieviesta prasība pārbaudīt kredītu piešķiršanas standartus, ko izmanto vērtspapīroto aktīvu radīšanā. Tomēr attiecībā uz INRD vērtspapīrošanu minētajā kredītu piešķiršanas standartu pārbaudē būtu jāņem vērā īpašie apstākļi, tostarp šo ienākumus nenesošo aktīvu iegāde un vērtspapīrošanas veids. Tāpēc kredītu piešķiršanas standartu pārbaude ir jāgroza, lai ieguldītājs varētu veikt ienākumus nenesošo aktīvu kvalitātes un darbības rezultātu uzticamības pārbaudi nolūkā pieņemt saprātīgu, uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumiem.
(8)Bilances sintētiskā vērtspapīrošana ietver aizdevumu kopuma — parasti lielu korporatīvo aizdevumu vai MVU aizdevumu — kredītriska nodošanu ar kredītaizsardzības līgumu, saskaņā ar kuru iniciators pērk kredītaizsardzību no ieguldītāja. Kredītaizsardzību panāk, izmantojot finanšu garantijas vai kredītu atvasinātos instrumentus, savukārt īpašumtiesības uz aktīviem paliek iniciatoram un netiek nodotas īpašam nolūkam dibinātai vērtspapīrošanas sabiedrībai, kā tas ir tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā. Iniciators kā aizsardzības pircējs apņemas maksāt kredītaizsardzības prēmiju, kas rada peļņu ieguldītājiem. Savukārt ieguldītājs kā aizsardzības pārdevējs apņemas samaksāt konkrētu kredītaizsardzības maksājumu iepriekš noteikta kredītnotikuma gadījumā.
(9)Būtu jānodrošina, ka vērtspapīrošanas struktūru vispārējā sarežģītība un saistītie riski tiek pienācīgi mazināti un ka iniciatoriem netiek radīti regulatīvi stimuli dot priekšroku sintētiskajai vērtspapīrošanai, nevis tradicionālajai vērtspapīrošanai. Tāpēc prasībām attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) bilances sintētisko vērtspapīrošanu vajadzētu būt ļoti saskanīgām ar VPS kritērijiem attiecībā uz tradicionālo īstās pārdošanas vērtspapīrošanu.
(10)Tomēr pastāv konkrētas prasības attiecībā uz VPS tradicionālo vērtspapīrošanu, kuras nav spēkā VPS sintētiskās vērtspapīrošanas darījumos, jo šiem abiem vērtspapīrošanas veidiem ir raksturīgas atšķirības, jo īpaši tāpēc, ka sintētiskajā vērtspapīrošanā risku pārved ar kredītaizsardzības līgumu, nevis ar pamatā esošo aktīvu pārdošanu. Tādēļ nepieciešamības gadījumā VPS kritēriji būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā šīs atšķirības. Turklāt ir jāievieš jaunu prasību kopums, kas īpaši attiecas uz sintētisko vērtspapīrošanu, lai nodrošinātu, ka VPS satvars attiecas tikai uz bilances sintētisko vērtspapīrošanu un ka kredītaizsardzības līgums ir strukturēts tā, lai pienācīgi aizsargātu gan iniciatora, gan ieguldītāja stāvokli. Šim jaunajam prasību kopumam būtu jātiecas novērst darījuma partnera kredītrisku gan iniciatoram, gan ieguldītājam.
(11)Kredītriska pārvešanas priekšmetam vajadzētu būt riska darījumiem, ko iniciējusi vai iegādājusies Savienības regulēta iestāde savas aizdošanas pamatdarbības ietvaros un kas tiek turēti tās bilancē vai — grupas struktūras gadījumā — tās konsolidētajā bilancē slēgšanas datumā. Šai iniciatora prasībai turēt vērtspapīrotos riska darījumus bilancē būtu jāizslēdz arbitrāžas vērtspapīrošana no VPS apzīmējuma darbības jomas.
(12)Iniciatoram būtu jāpārliecinās, ka tas nenodrošinās pret vienu un to pašu kredītrisku vairāk nekā vienu reizi, iegūstot kredītaizsardzību papildus kredītaizsardzībai, ko nodrošina sintētiskā vērtspapīrošana. Lai nodrošinātu kredītaizsardzības līguma stabilitāti, tam būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā noteiktajām kredītriska mazināšanas prasībām, kas jāizpilda iestādēm, kuras vēlas panākt būtiska riska pārvešanu, izmantojot sintētisko vērtspapīrošanu.
(13)Lai izvairītos no konfliktiem starp iniciatoru un ieguldītāju un nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem iegādātās kredītaizsardzības darbības jomu, šādā kredītaizsardzībā būtu skaidri jānorāda skaidri noteiktu vienību vai parādnieku atsauces saistības, kas rada pamatā esošos riska darījumus. Tādēļ atsauces pienākumi, saskaņā ar kuriem tiek iegādāta aizsardzība, vienmēr būtu skaidri jānorāda, izmantojot atsauces reģistru, un pastāvīgi jāatjaunina. Šai prasībai arī netieši vajadzētu būt daļai no kritērija, kas definē bilances vērtspapīrošanu un izslēdz arbitrāžas vērtspapīrošanu no VPS satvara.
(14)Kredītnotikumiem, kas izraisa maksājumus saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, būtu jāietver vismaz tie, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā. Šie notikumi ir labi zināmi un atpazīstami no tirgus viedokļa, un tiem būtu jānodrošina atbilstība prudenciālās uzraudzības regulējumam. Pārskatīšanas pasākumiem, kas ietver piekāpšanos debitoram, kurš saskaras vai var saskarties ar grūtībām savu finansiālo saistību izpildē, nevajadzētu liegt uzsākt kredītaizsardzības notikumu. Pārstrukturēšana būtu jāizslēdz kā kredītnotikums finanšu garantiju gadījumā, lai izvairītos no tā, ka finanšu garantijas var tikt uzskatītas par atvasinātu instrumentu saskaņā ar attiecīgajiem grāmatvedības standartiem.
(15)Būtu pienācīgi jāaizsargā iniciatora kā aizsardzības pircēja tiesības laikus saņemt maksājumus par faktiskajiem zaudējumiem. Attiecīgi darījuma dokumentācijā būtu jāparedz stabils un pārredzams norēķinu process faktisko zaudējumu noteikšanai atsauces portfelī, lai novērstu to, ka iniciators nesaņem pietiekamus maksājumus. Tā kā zaudējumu pārstrukturēšana var būt ilgstošs process un lai nodrošinātu savlaicīgus maksājumus iniciatoram, starpposma maksājumi būtu jāveic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad ir noticis šāds kredītnotikums. Turklāt vajadzētu būt ieviestam galīgajam korekcijas mehānismam, lai nodrošinātu, ka starpposma maksājumi sedz faktiskos zaudējumus, un lai novērstu to, ka šie starpposma zaudējumi netiek pārmaksāti, kaitējot ieguldītājiem. Zaudējumu norēķina mehānismā būtu arī skaidri jānorāda maksimālais pagarinājuma periods, kas būtu jāpiemēro minēto riska darījumu pārstrukturēšanas procesam, un šādam pagarinājuma periodam nevajadzētu būt ilgākam par diviem gadiem. Tādējādi šim zaudējumu norēķina mehānismam būtu jānodrošina kredītaizsardzības mehānisma efektivitāte no iniciatora viedokļa un jāsniedz ieguldītājiem juridiskā noteiktība par datumu, kad beidzas viņu pienākums veikt maksājumus, tādējādi veicinot labi funkcionējošu tirgu.
(16)Pārbaudes aģenta–trešās personas iesaistīšana ir plaši izplatīta tirgus prakse, kas darījumā uzlabo juridisko noteiktību visām iesaistītajām pusēm, tādējādi samazinot strīdu un tiesvedības iespējamību, kas varētu rasties saistībā ar zaudējumu sadales procesu. Lai uzlabotu darījuma zaudējumu norēķina mehānisma stabilitāti, būtu jānorīko pārbaudes aģents–trešā persona, kas veic faktisku pārbaudi par konkrētu kredītaizsardzības aspektu pareizību un precizitāti, kad ir izraisīts kredītnotikums.
(17)Kredītaizsardzības prēmijām vajadzētu būt atkarīgām tikai no aizsargātā laidiena neatmaksātā apjoma un kredītriska. Neparedzētas prēmijas nebūtu jāatļauj VPS bilances vērtspapīrošanā, jo tās varētu izmantot, lai apdraudētu efektīvu riska pārvešanu no iniciatora kā aizsardzības pircēja uz aizsardzības pārdevējiem. VPS bilances vērtspapīrošanā būtu jāaizliedz arī citi pasākumi, piemēram, prēmiju priekšmaksājumi, atlaižu mehānismi vai pārmērīgi sarežģītas prēmiju struktūras.
(18)Lai nodrošinātu kredītaizsardzības stabilitāti un nepārtrauktību, tam, ka iniciators priekšlaicīgi izbeidz VPS bilances sintētisko vērtspapīrošanu, vajadzētu būt iespējamam tikai konkrētos, precīzi definētos apstākļos. Lai gan iniciatoram vajadzētu būt tiesībām priekšlaicīgi izbeigt kredītaizsardzību, ja iestājas noteikti reglamentējoši noteikumi, šiem notikumiem būtu jārada faktiskas izmaiņas tiesību aktos vai nodokļu piemērošanā, kas būtiski negatīvi ietekmē iniciatora kapitāla prasības vai darījuma ekonomiku attiecībā pret pušu cerībām darījuma noslēgšanas brīdī, un ar noteikumu, ka šādas izmaiņas tajā laikā nevarēja pamatoti paredzēt. VPS bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai nevajadzētu ietvert sarežģītas pieprasījumu klauzulas attiecībā uz iniciatoru, jo īpaši ļoti īsa laika pieprasījumus, kuru mērķis ir īslaicīgi mainīt kapitāla stāvokli katrā individuālā gadījumā.
(19)Sintētiskā atlikusī starpība ir plaši izplatīta dažos darījumu veidos, un tā ir noderīgs mehānisms gan ieguldītājiem, gan iniciatoriem, lai attiecīgi samazinātu kredītaizsardzības izmaksas un riska darījumu apjomu. Šajā saistībā sintētiskā atlikusī starpība ir būtiska dažām konkrētām privāto klientu aktīvu kategorijām, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un patēriņa kredītiem, kas uzrāda gan augstāku ienesīgumu, gan lielākus kredītzaudējumus nekā citas aktīvu kategorijas un kam vērtspapīrotie riska darījumi rada atlikušo starpību, lai segtu minētos zaudējumus. Tomēr, ja sintētiskās atlikušās starpības summa, kas pakārtota ieguldītāja stāvoklim, ir pārāk augsta, ir iespējams, ka reālistiskā scenārijā ieguldītājam vērtspapīrošanas pozīcijās neradīsies zaudējumi, kā rezultātā netiks veikta efektīva riska pārvešana. Lai mazinātu bažas saistībā ar uzraudzību un vēl vairāk standartizētu šo strukturālo iezīmi, ir svarīgi noteikt stingrus kritērijus VPS bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai un nodrošināt pilnīgu informācijas sniegšanu par sintētiskās atlikušās starpības izmantošanu.
(20)Tikai augstas kvalitātes kredītaizsardzības pasākumiem vajadzētu būt atbilstīgiem VPS bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai. Attiecībā uz nefondēto kredītaizsardzību tas būtu jānodrošina, ierobežojot atbilstīgo aizsardzības devēju loku, tajā iekļaujot tikai tās struktūras, kas ir atbilstīgi devēji saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un atzītas par darījumu partneriem ar 0 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Fondētās kredītaizsardzības gadījumā iniciatoram kā aizsardzības pircējam un ieguldītājiem kā aizsardzības pārdevējiem vajadzētu būt iespējai izmantot augstas kvalitātes nodrošinājumu, kam būtu jāattiecas uz jebkura veida nodrošinājumu, kuram var piešķirt 0 % riska pakāpi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu , ievērojot atbilstīgus noguldījumu vai glabāšanas pasākumus. Ja sniegtais nodrošinājums ir skaidrā naudā, tas būtu jātur vai nu trešās personas kredītiestādē, vai aizsardzības pircēja noguldījumā, abos gadījumos piemērojot minimālo kredītkvalitātes pakāpi.
(21)Dalībvalstīm būtu jāizraugās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīgas par to prasību uzraudzību, kurām ir jāatbilst bilances sintētiskajai vērtspapīrošanai, lai tai varētu piešķirt VPS apzīmējumu. Kompetentā iestāde varētu būt tā pati iestāde, kas izraudzīta, lai uzraudzītu iniciatoru, sponsoru un īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE), atbilstību prasībām, kurām ir jāatbilst tradicionālajai vērtspapīrošanai, lai tai varētu piešķirt VPS apzīmējumu. Tāpat kā tas ir tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā, šāda kompetentā iestāde var atšķirties no kompetentās iestādes, kam ir pienākums uzraudzīt iniciatoru, sākotnējo aizdevēju, SSPE, sponsoru un ieguldītāju atbilstību prudenciālajiem pienākumiem, kuri izriet no Regulas (ES) 2017/2402 5.–9. panta un kuru izpilde, ņemot vērā minēto pienākumu prudenciālo dimensiju, tika īpaši uzticēta kompetentajām iestādēm, kas atbild par attiecīgo finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību.
(22)Tādēļ Regula (ES) Nr. 2017/2402 būtu attiecīgi jāgroza.
(23)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, paplašināt VPS regulējumu, tajā ietverot bilances sintētisko vērtspapīrošanu, un likvidēt regulatīvos šķēršļus INRD vērtspapīrošanai, lai vēl vairāk palielinātu aizdevumu piešķiršanas spējas, nepazeminot prudenciālos standartus banku aizdevumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2017/2402
Regulu (ES) Nr. 2017/2402 groza šādi:
(1)regulas 2. pantam pievieno šādu 24), 25), 26), 27) un 28) punktu:
“24) “ienākumus nenesošu riska darījumu (INRD) vērtspapīrošana” ir vērtspapīrošana, kas nodrošināta ar tādu ienākumus nenesošu riska darījumu portfeli, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.a panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un kuru vērtība ir vismaz 90 % no portfeļa vērtības iniciēšanas brīdī;
25) “kredītaizsardzības līgums” ir līgums, kurš noslēgts starp iniciatoru un ieguldītāju par vērtspapīroto riska darījumu kredītriska pārvešanu no iniciatora uz ieguldītāju, izmantojot kredītu atvasinātos instrumentus vai finanšu garantijas, un kurā iniciators apņemas samaksāt kredītaizsardzības prēmiju ieguldītājam un ieguldītājs apņemas samaksāt kredītaizsardzības maksājumu iniciatoram gadījumā, ja iestājas kāds no līgumā noteiktajiem notikumiem;
26) “kredītaizsardzības prēmija” ir summa, ko iniciators saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu ir apņēmies samaksāt ieguldītājam par ieguldītāja apsolīto kredītaizsardzību;
27) “kredītaizsardzības maksājums” ir summa, ko ieguldītājs saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu ir apņēmies samaksāt iniciatoram, ja iestājas kredītaizsardzības līgumā definēts kredītnotikums;
28) “sintētiskā atlikusī starpība” ir summa, par kuru iniciators darījuma dokumentācijā ir uzņēmies saistības, lai segtu atsauces portfeļa zaudējumus, kas varētu rasties darījuma pastāvēšanas laikā.”;
(2)regulas 6. pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktā pievieno šādu daļu:
“INRD vērtspapīrošanas gadījumā šā punkta prasību var izpildīt arī parādus apkalpojošā sabiedrība.”;
(b)pantā iekļauj šādu 3.a punktu:
“3a.
Atkāpjoties no 3. punkta b)–e) apakšpunkta, INRD vērtspapīrošanas gadījumā būtiskās neto ekonomiskās līdzdalības paturēšana minēto apakšpunktu vajadzībām nav mazāka par 5 % no to vērtspapīroto riska darījumu neto vērtības, kas kvalificējami kā ienākumus nenesoši riska darījumi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.a panta 3. punktā.
Ienākumus nenesošu riska darījumu neto vērtību iegūst, neatmaksājamo pirkuma cenas atlaidi, par ko panākta vienošanās iniciēšanas brīdī, atskaitot no riska darījuma nominālvērtības vai, attiecīgā gadījumā, tā neatmaksātās vērtības tajā pašā laikā.”;
(3)regulas 9. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:
“Šajā punktā noteikto prasību nepiemēro pamatā esošajiem riska darījumiem, kas ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.a panta 3. punktā minētie ienākumus nenesošie riska darījumi laikā, kad iniciators tos iegādājās no attiecīgās trešās personas.”;
(4)regulas 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a)
vērtspapīrošana atbilst visām šīs nodaļas 1., 2. vai 2.a iedaļā izklāstītajām prasībām, un ir sniegts paziņojums EVTI, ievērojot 27. panta 1. punktu.”;
(5)regulas 19. pantu groza šādi:
(a)panta nosaukumu aizstāj ar šādu:
“Vienkārša, pārredzama un standartizēta tradicionālā vērtspapīrošana”;
(b)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Vērtspapīrošanas darījumi, izņemot ABKV programmas un ABKV darījumus, un bilances vērtspapīrošanas darījumi, kas atbilst 20., 21. un 22. pantā izklāstītajām prasībām, ir uzskatāmi par VPS.”;
(6)iekļauj šādu 2.a iedaļu:
“2.a iedaļa. Prasības attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu bilances vērtspapīrošanu
26.a pants
Vienkārša, pārredzama un standartizēta bilances vērtspapīrošana
1.VPS bilances vērtspapīrošana ir sintētiska vērtspapīrošana, kas atbilst 26.b–26.e pantā noteiktajām prasībām.
2.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecībā uz 26.b–26.e pantā noteikto prasību saskaņotu interpretēšanu un piemērošanu.
26.b pants
Prasības attiecībā uz vienkāršību
1.Iniciators ir vienība, kas ir saņēmusi atļauju vai ir licencēta Savienībā. Tas ir iniciators attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem.
Iniciators, kas savā vārdā pērk trešās personas riska darījumus un pēc tam tos vērtspapīro, attiecībā uz kredītiem, iekasēšanu, parāda pārstrukturēšanu un apkalpošanu nopirktajiem trešās personas riska darījumiem piemēro politiku, kas nav mazāk stingra par politiku, kuru iniciators piemēro salīdzināmiem riska darījumiem, kas nav nopirkti.
2.Pamatā esošos riska darījumus iniciē kā daļu no iniciatora pamatdarbības.
3.Slēgšanas datumā pamatā esošos riska darījumus tur iniciatora bilancē vai tās pašas grupas vienības bilancē, pie kuras pieder iniciators.
Šā punkta nozīmē grupa ir kāda no turpmāk minētajām:
(a)tiesību subjektu grupa, kam piemēro prudenciālo konsolidāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
(b)grupa, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
4.Iniciators divkārši nenodrošinās pret darījuma pamatā esošo riska darījumu kredītrisku.
5.Kredītaizsardzības līgums atbilst kredītriska mazināšanas noteikumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā, vai, ja minētais pants nav piemērojams, prasībām, kas nav mazāk stingras par minētā panta prasībām.
6.Iniciators iesniedz apliecinājumus un garantijas, ka ir izpildītas šādas prasības:
(a)iniciatoram vai tās grupas vienībai, pie kuras pieder iniciators, ir pilnas likumīgas un derīgas īpašumtiesības uz pamatā esošajiem riska darījumiem un ar tiem saistītajām papildu tiesībām;
(b)ja iniciators ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vai apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā, iniciators vai vienība, kam piemēro konsolidēto uzraudzību, savā bilancē saglabā pamatā esošo riska darījumu kredītrisku;
(c)katrs pamatā esošais riska darījums dienā, kad tas tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, atbilst atbilstības kritērijiem un visiem kredītaizsardzības maksājuma nosacījumiem, izņemot kredītnotikuma iestāšanos, kā minēts 26.e pantā;
(d)ciktāl iniciatoram zināms, līgums par katru pamatā esošo riska darījumu ietver juridisku, spēkā esošu, saistošu un izpildāmu parādnieka pienākumu samaksāt minētajā līgumā norādītās naudas summas;
(e)pamatā esošie riska darījumi atbilst sākotnējās izvietošanas kritērijiem, kas ir ne mazāk stingri kā standarta sākotnējās izvietošanas kritēriji, kurus iniciators piemēro līdzīgiem riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti;
(f)ciktāl iniciatoram zināms, neviens no parādniekiem dienā, kad attiecīgais pamatā esošais riska darījums tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, būtiski pārkāpj vai nepilda savas saistības attiecībā uz pamatā esošo riska darījumu;
(g)ciktāl iniciatoram zināms, darījuma dokumentācijā nav ietverta nepatiesa informācija par pamatā esošajiem riska darījumiem;
(h)darījuma slēgšanas dienā vai tad, kad pamatā esošais riska darījums tiek iekļauts vērtspapīrotajā portfelī, līgums starp parādnieku un sākotnējo aizdevēju attiecībā uz šo pamatā esošo riska darījumu nav grozīts tā, ka ir ietekmēta minēto pamatā esošo riska darījumu izpildāmība vai iekasējamība.
7.Pamatā esošie riska darījumi atbilst iepriekš noteiktiem, skaidriem un dokumentētiem atbilstības kritērijiem, kas neļauj pēc saviem ieskatiem veikt aktīvu šo riska darījumu portfeļa pārvaldību.
Šajā punktā par aktīvu portfeļa pārvaldību neuzskata tādu pamatā esošu riska darījumu aizstāšanu, kuri pārkāpj apliecinājumus vai garantijas, vai, ja vērtspapīrošana ietver papildināšanas periodu, tādu riska darījumu pievienošanu, kuri atbilst definētajiem papildināšanas nosacījumiem.
Visi riska darījumi, ko pievieno pēc darījuma slēgšanas datuma, atbilst atbilstības kritērijiem, kas nav mazāk stingri kā tie, kurus piemēroja pamatā esošo riska darījumu sākotnējā atlasē.
Pamatā esošo riska darījumu var izslēgt no darījuma, ja šis pamatā esošais riska darījums:
(a)ir atmaksāts vai ir citādi beidzies tā termiņš;
(b)ir atsavināts iniciatora parastās darījumdarbības gaitā, ar nosacījumu, ka šāda atsavināšana nav netiešs atbalsts, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 250. pantā;
(c)ir pakļauts grozījumam, kas nav saistīts ar kredītu, piemēram, parāda refinansēšanai vai pārstrukturēšanai, un kas notiek minētā pamatā esošā riska darījuma parastās apkalpošanas gaitā;
(d)neatbilda atbilstības kritērijiem laikā, kad to iekļāva darījumā.
8.Vērtspapīrošanu nodrošina ar portfeli, kas sastāv no aktīvu veida ziņā viendabīgiem pamatā esošiem riska darījumiem, ņemot vērā konkrētās iezīmes saistībā ar aktīvu veida naudas plūsmām, tostarp iezīmes saistībā ar to līguma noteikumiem, kredītrisku un priekšapmaksu. Aktīvu portfelis satur tikai vienu aktīvu veidu.
Pamatā esošie riska darījumi ietver saistības, kuras ir līgumiski saistošas un izpildāmas un kuru neizpildes gadījumā var vērsties pilnā apmērā pret debitoriem un attiecīgā gadījumā — pret galvotājiem.
Pamatā esošajiem riska darījumiem ir noteiktas periodiskas maksājumu plūsmas — kuru daļas summas ziņā var atšķirties —, kas saistītas ar īres maksas, pamatsummas vai procentu maksājumiem vai citām tiesībām saņemt ienākumus no aktīviem, kas atbalsta šādus maksājumus. Pamatā esošie riska darījumi var arī radīt ieņēmumus no jebkādu finansētu vai nomātu aktīvu pārdošanas.
Pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus vērtspapīrus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā, kas nav uzņēmuma obligācijas, kuras nav iekļautas sarakstā tirdzniecības vietā.
9.Pamatā esošie riska darījumi neietver vērtspapīrošanas pozīcijas.
10.Sākotnējās izvietošanas standartus, kurus ievērojot, ir iniciēti pamatā esošie riska darījumi, un jebkuras būtiskas izmaiņas no iepriekšējiem sākotnējās izvietošanas standartiem bez liekas kavēšanās pilnībā atklāj potenciālajiem ieguldītājiem. Pamatā esošos riska darījumus sākotnēji izvieto, pilnā apmērā vēršoties pret parādnieku, kas nav SSPE. Kreditēšanas vai sākotnējās izvietošanas lēmumos attiecībā uz pamatā esošajiem riska darījumiem nav iesaistītas trešās personas.
Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei, aizdevumu portfelis neietver nevienu aizdevumu, kas ir ticis piedāvāts tirgū un sākotnēji izvietots ar pieņēmumu, ka aizdevuma pieteicējam vai — attiecīgā gadījumā — starpniekiem tika darīts zināms, ka aizdevējs sniegto informāciju varētu nebūt pārbaudījis.
Aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 2008/48/EK 8. pantā vai Direktīvas 2014/17/ES 18. panta 1.–4. punktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā, vai — attiecīgā gadījumā — līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.
Iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam ir specializētas zināšanas attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem.
11.Pamatā esošie riska darījumi laikā, kad notiek to atlase, neietver riska darījumus, kam iestājusies saistību neizpilde Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē, un riska darījumus ar debitoru vai galvotāju, kura kredītkvalitāte ir samazināta un kurš pēc iniciatora vai sākotnējā aizdevēja rīcībā esošās informācijas:
(a)ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiesa tā kreditoriem ir piešķīrusi galīgas nepārsūdzamas izpildes tiesības vai zaudējumu atlīdzību maksājuma neveikšanas dēļ, kas notikusi trijos gados pirms iniciēšanas datuma, vai ir veicis parādu pārstrukturēšanas procesu attiecībā uz saviem ienākumus nenesošiem riska darījumiem trijos gados pirms pamatā esošo riska darījumu atlases dienas, izņemot, ja:
i) pārstrukturētam pamatā esošam riska darījumam nav bijis jaunu nokavētu maksājumu kopš pārstrukturēšanas dienas, kurai jābūt vismaz vienu gadu pirms pamatā esošo riska darījumu atlases dienas;
ii) informācijā, ko iniciators sniedzis saskaņā ar 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu un e) apakšpunkta i) punktu, skaidri norādīta pārstrukturēto pamatā esošo riska darījumu daļa, pārstrukturēšanas laiks un sīkākas ziņas un kopš pārstrukturēšanas dienas gūtie rezultāti;
(b)pamatā esošā riska darījuma iniciēšanas dienā attiecīgā gadījumā ir bijis publiskā kredītreģistrā, kurā iekļautas personas ar negatīvu kredītvēsturi, vai, ja šāda publiska kredītreģistra nav, citā kredītreģistrā, kas ir pieejams iniciatoram vai sākotnējam aizdevējam;
(c)kuram ir kredītnovērtējums vai kredītspējas novērtējums, kas liecina, ka līgumā saskaņoto maksājumu neveikšanas risks ir ievērojami lielāks nekā salīdzināmiem iniciatora turētiem riska darījumiem, kuri nav vērtspapīroti.
12.Laikā, kad riska darījumus iekļauj darījumā, parādnieki ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot ja:
(a)vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, kas nodrošināta ar riska darījumiem, kuri maksājami vienā maksājumā vai kuru termiņš ir mazāks par vienu gadu, bez ierobežojuma iekļaujot mēneša maksājumus par atjaunojamiem kredītiem;
(b)riska darījums atspoguļo tāda riska darījuma refinansēšanu, kurš jau ir iekļauts darījumā.
13.EBI ciešā sadarbībā ar EVTI un EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot, kurus 8. punktā minētos pamatā esošos riska darījumus uzskata par viendabīgiem.
EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā [sešus mēnešus pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].
Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.
26.c pants
Prasības attiecībā uz standartizēšanu
1.Iniciators vai sākotnējais aizdevējs ievēro riska paturēšanas prasības saskaņā ar 6. pantu.
2.Procentu likmju un valūtas riskus, kas izriet no vērtspapīrošanas, un to iespējamo ietekmi uz maksājumiem iniciatoram un ieguldītājiem apraksta darījuma dokumentācijā. Šos riskus pienācīgi mazina, un atklāj informāciju par visiem šajā nolūkā veiktajiem pasākumiem. Ikvienu nodrošinājumu, ar ko nodrošina ieguldītāja saistības saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, denominē tajā pašā valūtā, kurā denominēts kredītaizsardzības maksājums.
Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, SSPE saistību summa attiecībā uz procentu maksājumiem ieguldītājiem jebkurā laikā ir vienāda ar SSPE ienākumu summu no iniciatora un jebkādiem nodrošinājuma līgumiem vai mazāka par to.
Pamatā esošo riska darījumu portfelī neiekļauj atvasinātos instrumentus, izņemot, lai ierobežotu pamatā esošo riska darījumu procentu likmes vai valūtas riskus. Minētos atvasinātos instrumentus sākotnēji izvieto un dokumentē atbilstīgi starptautisko finanšu jomā pieņemtajiem kopīgajiem standartiem.
3.Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi saistībā ar darījumu ir balstīti uz:
(a)vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, un neatsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinātajiem instrumentiem;
(b)ienākumiem, ko rada nodrošinājums, ar kuru nodrošina ieguldītāja saistības saskaņā ar aizsardzības līgumu.
Jebkādi ar atsauces vērtību saistīti procentu maksājumi, kas maksājami par pamatā esošiem riska darījumiem, ir balstīti uz vispārēji izmantotām tirgus procentu likmēm vai vispārēji izmantotām nozares likmēm, kas atspoguļo līdzekļu izmaksas, nevis atsaucas uz sarežģītām formulām vai atvasinātajiem instrumentiem.
4.Pēc izpildes notikuma attiecībā uz iniciatoru ieguldītājam ir atļauts veikt izpildes pasākumus, izbeigt kredītaizsardzības līgumu vai veikt abus pasākumus.
Vērtspapīrošanas gadījumā, izmantojot SSPE, ja ir iesniegts paziņojums par kredītaizsardzības līguma izpildi vai izbeigšanu, SSPE neietur nekādu naudas summu, kura pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu minētās SSPE operatīvo darbību, aizsardzības maksājumus par pamatā esošajiem riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības un kuri izbeigšanas brīdī joprojām tiek pārstrukturēti, vai pienācīgu atmaksu ieguldītājiem saskaņā ar vērtspapīrošanas līguma noteikumiem.
5.Zaudējumus sadala vērtspapīrošanas pozīcijas turētājiem laidienu prioritātes secībā, sākot ar zemākās prioritātes laidienu.
Visiem laidieniem piemēro secīgu amortizāciju, lai noteiktu laidienu neatmaksāto summu katrā maksājuma datumā, sākot ar augstākās prioritātes laidienu.
Darījumos, kam ir raksturīga nesecīga amortizācija, ietilpst izraisītājnotikumi pamatā esošo riska darījumu rezultātiem, kas maina amortizāciju uz secīgu prioritātes kārtībā. Šādos ar darbības rezultātiem saistītos izraisītājnotikumos ietilpst pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās zem iepriekš noteikta sliekšņa.
Laidieniem amortizējoties, nodrošinājuma summu, kas vienāda ar šo laidienu amortizācijas summu, atmaksā ieguldītājiem ar nosacījumu, ka ieguldītāji šos laidienus ir nodrošinājuši.
Ja saistībā ar pamatā esošajiem riska darījumiem ir iestājies 26.e pantā minētais kredītnotikums un parāda pārstrukturēšanas process attiecībā uz šiem riska darījumiem nav pabeigts, kredītaizsardzības summa, kas atlikusi jebkurā maksājuma datumā, ir vismaz vienāda ar minēto pamatā esošo riska darījumu nesamaksāto nosacīto summu, no kuras atskaitīts jebkurš starpposma maksājums, kas veikts saistībā ar šiem pamatā esošajiem riska darījumiem.
6.Ja vērtspapīrošana ir atjaunojama vērtspapīrošana, darījuma dokumentācijā iekļauj atbilstīgus priekšlaicīgas amortizācijas izraisītājnotikumus atjaunošanas laikposma izbeigšanai, ietverot vismaz šādu informāciju:
(a)pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās līdz iepriekš noteiktam slieksnim vai zemāk par to;
(b)zaudējumu palielināšanās virs iepriekš noteikta sliekšņa;
(c)nespēja noteiktā laikposmā pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus pamatā esošus riska darījumus, kas atbilst iepriekš noteiktiem atbilstības kritērijiem.
7.Darījuma dokumentācijā skaidri norāda:
(a)parādus apkalpojošās sabiedrības, uzticības personas, citu papildpakalpojumu vai — attiecīgā gadījumā — 26.e panta 4. punktā minētā pārbaudes aģenta–trešās personas līgumiskās saistības, pienākumus un atbildību;
(b)noteikumus, kas nodrošina parādus apkalpojošās sabiedrības, pilnvarotās personas, citu papildpakalpojumu sniedzēju vai pārbaudes aģenta–trešās personas, kas minēts 26.e panta 4. punktā, aizstāšanu kāda no šo pakalpojumu sniedzēju saistību neizpildes vai maksātnespējas gadījumā tādā veidā, kas neizraisa minēto pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu;
(c)apkalpošanas procedūras, kas attiecas uz pamatā esošajiem riska darījumiem slēgšanas datumā un pēc tam, un apstākļus, kādos šīs procedūras var mainīt;
(d)apkalpošanas standartus, kas parādus apkalpojošajai sabiedrībai ir jāievēro, apkalpojot pamatā esošos riska darījumus visā vērtspapīrošanas termiņā.
8.Parādus apkalpojošai sabiedrībai ir specializētas zināšanas, lai apkalpotu riska darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un rūpīgi dokumentēta un pienācīga politika, procedūras un risku pārvaldības kontroles saistībā ar riska darījumu apkalpošanu.
Parādus apkalpojošā sabiedrība pamatā esošajiem riska darījumiem piemēro apkalpošanas procedūras, kas ir vismaz tikpat stingras kā tās, kuras iniciators piemēro līdzīgiem riska darījumiem, kas nav vērtspapīroti.
9.Iniciators pastāvīgi uztur atjauninātu atsauces reģistru, lai identificētu pamatā esošos riska darījumus. Minētajā reģistrā norāda atsauces parādniekus, atsauces saistības, no kurām izriet pamatā esošie riska darījumi, un — par katru pamatā esošo riska darījumu — nosacīto summu, kas ir aizsargāta un nav atmaksāta.
10.Darījuma dokumentācijā ietver skaidrus noteikumus, kas palīdz laikus risināt konfliktus starp dažādām ieguldītāju kategorijām. Ja vērtspapīrošanā izmanto SSPE, balsstiesības tiek skaidri noteiktas un piešķirtas parādzīmju turētājiem, un skaidri norāda tās uzticības personas un citu vienību atbildību, kurām ir fiduciāri pienākumi pret ieguldītājiem.
26.d pants
Prasības attiecībā uz pārredzamību
1.Iniciators pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamus datus par statiskiem un dinamiskiem vēsturiskiem rādītājiem par saistību neizpildi un zaudējumiem, piemēram, datus par pārkāpumiem un saistību neizpildi, attiecībā uz riska darījumiem, kas būtībā ir līdzīgi vērtspapīrotiem riska darījumiem, un šādu datu avotu un pamatojumu apgalvojumam par līdzību. Šādi dati attiecas uz laikposmu, kas ir vismaz pieci gadi.
2.Pirms darījuma noslēgšanas atbilstoša un neatkarīga puse veic pamatā esošo riska darījumu izlases ārēju pārbaudi, tostarp pārbaudot, vai pamatā esošie riska darījumi ir atbilstīgi kredītaizsardzībai saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu.
3.Iniciators pirms vērtspapīrošanas cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu saistību naudas plūsmas modeli, kas precīzi atspoguļo līgumattiecības starp pamatā esošajiem riska darījumiem un maksājumiem starp iniciatoru, ieguldītājiem, citām trešām personām un, ja piemērojams, SSPE, un pēc cenas noteikšanas minēto modeli dara pieejamu ieguldītājiem un — pēc pieprasījuma — potenciālajiem ieguldītājiem.
4.Tādas vērtspapīrošanas gadījumā, kur pamatā esošie riska darījumi ir aizdevumi mājokļa iegādei vai automobiļa iegādei vai automobiļa izpirkumnomas darījumi, iniciators kā daļu no informācijas, ko atklāj, ievērojot 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, publicē pieejamo informāciju par to aktīvu ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kas finansēti ar šādiem aizdevumiem mājokļa iegādei vai automobiļa iegādei vai automobiļu izpirkumnomas darījumiem.
5.Iniciators ir atbildīgs par 7. panta noteikumu ievērošanu. Regulas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas potenciālajiem ieguldītājiem dara pieejamu pēc viņu pieprasījuma. Regulas 7. panta 1. punkta pirmās daļas b) un d) apakšpunktā prasīto informāciju pirms cenas noteikšanas dara pieejamu vismaz projekta jeb sākotnējā formā. Darījuma dokumentācijas galīgo versiju ieguldītājiem dara pieejamu, vēlākais, 15 dienas pēc darījuma slēgšanas.
26.e pants
Prasības attiecībā uz kredītaizsardzības līgumu, pārbaudes aģentu–trešo personu un sintētisko atlikušo starpību
1.Kredītaizsardzības līgumā paredz šādus kredītnotikumus:
(a)pamatā esošā parādnieka nespēja veikt maksājumus, kas ietver saistību neizpildi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
(b)pamatā esošā parādnieka bankrots, kas ietver elementus, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā;
(c)attiecībā uz kredītaizsardzības līgumu, kas nav noslēgts ar finanšu garantiju, — pamatā esošā riska darījuma pārstrukturēšana, kas ietver elementus, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta d) apakšpunktā.
Visus kredītnotikumus dokumentē.
Pārskatīšanas pasākumi, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/227* V pielikuma 30. iedaļas 163.–183. punktā un ko piemēro pamatā esošajiem riska darījumiem, neizslēdz atbilstīgu kredītnotikumu izraisīšanu.
2.Kredītaizsardzības maksājumu pēc kredītnotikuma iestāšanās aprēķina, pamatojoties uz faktiskajiem realizētajiem zaudējumiem, kas radušies iniciatoram vai aizdevējam un ko pārstrukturē saskaņā ar to standarta atgūšanas politiku un procedūrām attiecībā uz konkrētajiem riska darījumu veidiem un reģistrē to finanšu pārskatos maksājuma veikšanas laikā. Galīgo kredītaizsardzības maksājumu veic noteiktā laikposmā pēc parāda pārstrukturēšanas procesa beigām attiecīgajam pamatā esošajam riska darījumam, ja parāda pārstrukturēšanas process beidzas pirms juridiski noteiktā termiņa vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgas izbeigšanas.
Starpposma kredītaizsardzības maksājumu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad iestājies 1. punktā minētais kredītnotikums, gadījumos, kad parāda pārstrukturizācija par attiecīgā pamatā esošā riska darījuma zaudējumiem nav pabeigta līdz minētā sešu mēnešu perioda beigām. Starpposma kredītaizsardzības maksājums ir vismaz lielākais no šiem:
(a)vērtības samazināšanās, ko iniciators reģistrējis savos finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo uzskaites ietvaru starpposma maksājuma veikšanas laikā;
(b)ja piemērojams — saistību nepildīšanas zaudējumi, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu.
Kad ir veikts starpposma kredītaizsardzības maksājums, veic pirmajā daļā minēto galīgo kredītaizsardzības maksājumu, lai zaudējumu starpposma norēķinu pielāgotu faktiskajiem realizētajiem zaudējumiem.
Pagaidu un galīgā kredītaizsardzības maksājuma aprēķināšanas metodi norāda kredītaizsardzības līgumā.
Kredītaizsardzības maksājums ir proporcionāls attiecīgā pamatā esošā riska darījuma, uz kuru attiecas kredītaizsardzības līgums, neatmaksātās nosacītās summas daļai.
Iniciatora tiesības saņemt kredītaizsardzības maksājumu ir īstenojamas. Summas, kas ieguldītājiem jāmaksā saskaņā ar vērtspapīrošanu, skaidri norāda kredītaizsardzības līgumā un ierobežo. Šīs summas ir iespējams aprēķināt jebkuros apstākļos. Kredītaizsardzības līgumā skaidri norāda apstākļus, kādos ieguldītājiem ir jāveic maksājumi. Pārbaudes aģents–trešā persona, kas veic pārbaudi un minēta 4. punktā, novērtē, vai šādi apstākļi ir radušies.
Kredītaizsardzības maksājuma summu aprēķina tā individuālā pamatā esošā riska darījuma līmenī, attiecībā uz kuru ir iestājies kredītnotikums.
3.Kredītaizsardzības līgumā norāda maksimālo pagarinājuma periodu, ko piemēro parāda pārstrukturēšanas procesam tiem pamatā esošajiem riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir iestājies 1. punktā minētais kredītnotikums, bet tad, ja parāda pārstrukturēšanas process nav pabeigts līdz juridiski noteiktajam termiņam vai kredītaizsardzības līguma priekšlaicīgai izbeigšanai. Šāds pagarinājuma periods nav ilgāks par diviem gadiem. Kredītaizsardzības līgumā paredz, ka līdz minētā pagarinājuma perioda beigām veic galīgo kredītaizsardzības maksājumu, pamatojoties uz iniciatora galīgo zaudējumu aplēsi, ko iniciators tajā laikā ir reģistrējis savos finanšu pārskatos.
Kredītaizsardzības līguma izbeigšanas gadījumā parāda pārstrukturēšanas process attiecībā uz visiem neatmaksātajiem kredītnotikumiem, kas notikuši pirms šīs izbeigšanas, turpinās tādā pašā veidā, kā aprakstīts pirmajā daļā.
Kredītaizsardzības prēmijas, kas jāmaksā saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, strukturē kā atkarīgas no pamatā esošo riska darījumu darbības rezultātiem un atspoguļo aizsargātā laidiena risku. Šajā nolūkā kredītaizsardzības līgumā nenosaka garantētās prēmijas, prēmiju priekšmaksājumus, atlaižu mehānismus vai citus mehānismus, ar kuriem var izvairīties no zaudējumu faktiskās sadales ieguldītājiem vai to samazināt, vai daļu no samaksātajām prēmijām atmaksāt iniciatoram pēc darījuma termiņa beigām.
Darījuma dokumentācijā apraksta, kā tiek aprēķināta kredītaizsardzības prēmija un visi parādzīmju kuponi, ja tādi ir, attiecībā uz katru maksājuma datumu visā vērtspapīrošanas darbības laikā.
Ieguldītāju tiesības saņemt kredītaizsardzības prēmijas ir īstenojamas.
4.Iniciators pirms darījuma slēgšanas datuma ieceļ pārbaudes aģentu–trešo personu. Pārbaudes aģents–trešā persona attiecībā uz katru pamatā esošo riska darījumu, par kuru ir sniegts paziņojums par kredītnotikumu, pārbauda visus turpmāk minētos elementus:
(a)vai paziņojumā par kredītnotikumu minētais kredītnotikums ir kredītnotikums, kā noteikts kredītaizsardzības līguma noteikumos;
(b)vai pamatā esošais riska darījums attiecīgā kredītnotikuma iestāšanās brīdī bija iekļauts atsauces portfelī;
(c)vai pamatā esošais riska darījums laikā, kad to iekļāva atsauces portfelī, atbilda atbilstības kritērijiem;
(d)ja pamatā esošs riska darījums pievienots vērtspapīrošanai papildināšanas rezultātā — vai šāda papildināšana atbilda papildināšanas nosacījumiem;
(e)vai galīgo zaudējumu summa atbilst zaudējumiem, ko iniciators reģistrējis savā peļņas un zaudējumu pārskatā;
(f)vai laikā, kad tiek veikts galīgais kredītaizsardzības maksājums, zaudējumi saistībā ar pamatā esošajiem riska darījumiem ir pareizi sadalīti ieguldītājiem.
Pārbaudes aģents–trešā persona ir neatkarīgs no iniciatora un ieguldītājiem un attiecīgā gadījumā no SSPE un ir piekritis tā iecelšanai par pārbaudes aģentu–trešo personu līdz slēgšanas datumam.
Pārbaudes aģents–trešā persona var veikt pārbaudi izlases veidā, nevis pamatojoties uz katru individuālo pamatā esošo riska darījumu, par kuru tiek pieprasīts kredītaizsardzības maksājums. Tomēr ieguldītāji var pieprasīt jebkura konkrēta pamatā esošā riska darījuma atbilstības pārbaudi, ja tie nav apmierināti ar izlases veida pārbaudi.
Iniciators darījuma dokumentācijā iekļauj apņemšanos sniegt pārbaudes aģentam–trešai personai visu informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu pirmajā daļā noteikto prasību izpildi.
5.Iniciators nevar izbeigt darījumu pirms tā paredzētā termiņa jebkura cita iemesla dēļ, izņemot šādus gadījumus:
(a)ieguldītāja maksātnespēja;
(b)ieguldītājs nav samaksājis summas, kas maksājamas saskaņā ar kredītaizsardzības līgumu, vai ieguldītājs nav izpildījis darījuma dokumentos noteiktas būtiskas saistības;
(c)attiecīgi regulatīvi notikumi, tostarp:
i) attiecīgas izmaiņas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos, attiecīgas izmaiņas, ko kompetentās iestādes veikušas šādu tiesību aktu oficiāli publicētās interpretācijās, vai attiecīgas izmaiņas darījuma nodokļu uzlikšanā vai uzskaites režīmā, kurām ir būtiska negatīva ietekme uz kapitāla summu, kas iniciatoram ir jātur saistībā ar vērtspapīrošanu vai tā pamatā esošajiem riska darījumiem, katrā gadījumā salīdzinājumā ar to, kas bija paredzama darījuma noslēgšanas brīdī, un kuras tobrīd nevarēja pamatoti sagaidīt;
ii) kompetentās iestādes konstatējums, ka iniciatoram vai jebkurai iniciatora filiālei attiecībā uz vērtspapīrošanu nav vai vairs nav atļauts atzīt būtisku riska pārvešanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 245. panta 3. punktu;
(d)tiek izmantota iespēja atsaukt darījumu noteiktā laikā (atsaukums noteiktā laikā), ja laikposms, skaitot no slēgšanas datuma, ir vienāds ar sākotnējā atsauces portfeļa vidējo svērto darbības laiku vai ilgāks par to slēgšanas brīdī;
(e)tiek izmantota dzēšanas iespēja, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. panta 1. punktā.
Darījuma dokumentācijā norāda, vai attiecīgajā darījumā ir ietvertas kādas no d) un e) apakšpunktā minētajām atsaukšanas tiesībām.
Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos atsaukums noteiktā laikā nav strukturēts tā, lai izvairītos no zaudējumu attiecināšanas uz kredītkvalitātes uzlabojumu pozīcijām vai citām ieguldītāju turētām pozīcijām, un nav arī citādi strukturēts, lai nodrošinātu kredītkvalitātes uzlabojumus.
6.Iniciators var uzņemties saistības par sintētisko atlikušo starpību, kas ir pieejama kā kredītkvalitātes uzlabojums ieguldītājiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
(a)sintētiskās atlikušās starpības summa, ko iniciators apņemas izmantot kā kredītkvalitātes uzlabojumu katrā maksājuma periodā, ir norādīta darījuma dokumentācijā un izteikta kā fiksēta procentuālā daļa no kopējā neatmaksātā portfeļa atlikuma attiecīgā maksājuma perioda sākumā (fiksētā sintētiskā atlikusī starpība);
(b)sintētisko atlikušo starpību, ko neizmanto, lai segtu kredītzaudējumus, kuri rodas maksājuma periodā, atmaksā iniciatoram;
(c)attiecībā uz iniciatoriem, kuri izmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā, kopējā piešķirtā summa gadā nav lielāka par viena gada regulatīvo paredzamo zaudējumu summām pamatā esošo riska darījumu pamatā esošajam portfelim, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 158. pantu;
(d)iniciatoriem, kuri neizmanto IRB pieeju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. pantā, pamatā esošā portfeļa viena gada paredzamo zaudējumu aprēķinu skaidri nosaka darījuma dokumentācijā;
(e)darījuma dokumentācijā ir norādīti šajā punktā izklāstītie nosacījumi.
7.Kredītaizsardzības līgumi atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:
(a)garantija, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā, ar kuru kredītrisks tiek pārvests jebkurai no Regulas (ES) Nr. 575/2013 214. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītajām vienībām, ar nosacījumu, ka riska darījumi ar ieguldītāju atbilst 0 % riska pakāpei saskaņā ar minētās regulas trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu;
(b)garantija, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļā, un kam izmanto pretgarantiju, kuru piešķīrusi jebkura no šā punkta a) apakšpunktā minētajām vienībām;
(c)cita kredītaizsardzība, kura nav minēta šā punkta a) un b) apakšpunktā, garantiju, kredīta atvasināto instrumentu vai ar kredītrisku saistītu parādzīmju veidā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 249. pantā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka ieguldītāja pienākumi ir nodrošināti ar nodrošinājumu, kas atbilst šā panta 9. un 10. punktā noteiktajām prasībām.
8.Pārējā kredītaizsardzība, kas minēta 7. punkta c) apakšpunktā, atbilst šādiem nosacījumiem:
(a)iniciatora tiesības izmantot nodrošinājumu, lai izpildītu ieguldītāju aizsardzības maksājumu saistības, ir īstenojamas, un šo tiesību īstenojamība tiek nodrošināta, izmantojot atbilstīgus nodrošinājuma līgumus;
(b)ieguldītāju tiesības atdot atpakaļ jebkādu nodrošinājumu, kas nav izmantots, lai izpildītu aizsardzības maksājumus, ja vērtspapīrošana ir noslēgta vai ja laidieni tiek amortizēti, ir īstenojamas;
(c)ja nodrošinājums ir ieguldīts vērtspapīros, darījuma dokumentācijā ir izklāstīti šādu vērtspapīru atbilstības kritēriji un glabāšanas pasākumi.
Darījuma dokumentācijā norāda, vai ieguldītāji joprojām ir pakļauti iniciatora kredītriskam.
Iniciators iegūst kvalificēta juridiskā padomnieka atzinumu, kas apstiprina kredītaizsardzības tiesisko īstenojamību visās attiecīgajās jurisdikcijās.
9.Ja tiek sniegta cita kredītaizsardzība saskaņā ar šā panta 7. punkta c) apakšpunktu, iniciators izmanto augstas kvalitātes nodrošinājumu, kas ir kāds no turpmāk minētajiem:
(a)nodrošinājums to 0 % riska svērto parāda vērtspapīru veidā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā un atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
i)šiem parāda vērtspapīriem atlikušais maksimālais termiņš ir trīs mēneši, kas atbilst maksājumu datumiem;
ii)šos parāda vērtspapīrus var izpirkt skaidrā naudā tādā apjomā, kas ir vienāds ar aizsargātā laidiena nesamaksāto atlikumu;
iii)šos parāda vērtspapīrus tur no iniciatora un ieguldītājiem neatkarīgs depozitārijs;
(b)nodrošinājums trešās personas kredītiestādē turētas naudas veidā vai tādas naudas veidā, ko noguldījumā tur iniciators, ievērojot minimālo kredītkvalitātes 2. pakāpi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 136. pantā.
Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā, ja trešās personas kredītiestāde vai iniciators vairs neatbilst minimālajai kredītkvalitātes 2. pakāpei, nodrošinājumu nekavējoties pārved trešās personas kredītiestādei ar kredītkvalitātes 2. vai augstāku pakāpi vai nodrošinājumu iegulda vērtspapīros, kas atbilst šā punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā b) apakšpunktā noteiktās prasības uzskata par izpildītām attiecībā uz ieguldījumiem ar kredītrisku saistītās parādzīmēs, ko emitējis iniciators, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 218. pantu.
________________________________________
*
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/227 (2015. gada 9. janvāris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 48, 20.2.2015., 1. lpp.)
(7)regulas 27. pantu groza šādi:
(a)panta 1. punktu groza šādi:
i) pirmajā daļā:
-
pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Iniciators un sponsori kopīgi paziņo EVTI, izmantojot veidni, kas minēta šā panta 7. punktā, ja vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantā vai 23.–26. pantā, vai 26.b–26.e pantā izklāstītajām prasībām (“VPS paziņojums”).”;
-
pievieno šādu teikumu:
“Bilances sintētiskās vērtspapīrošanas gadījumā par paziņošanu ir atbildīgs tikai iniciators.”;
ii) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“VPS paziņojums satur iniciatora un sponsora sniegtu paskaidrojumu par to, kā ir panākta atbilstība katram no VPS kritērijiem, kas izklāstīti 20.–22. pantā vai 24.–26. pantā, vai 26.b–26.e pantā.”;
(b)panta 2. punktu groza šādi:
i)
pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Lai pārbaudītu, vai vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantam vai 23.–26. pantam, vai 26.b–26.e pantam, iniciators, sponsors vai SSPE var izmantot tādas trešās personas pakalpojumus, kurai sniegta atļauja saskaņā ar 28. pantu.”;
ii)
otrajā daļā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Ja iniciators, sponsors vai SSPE izmanto tādu trešo personu pakalpojumus, kam, ievērojot 28. pantu, ir dota atļauja izvērtēt, vai vērtspapīrošana atbilst 19.–22. pantam vai 23.–26. pantam, vai 26.b–26.e pantam, VPS paziņojumā iekļauj paziņojumu, ka atbilstību VPS kritērijiem ir apstiprinājusi minētā trešā persona, kurai ir dota atļauja.”;
(c)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4.
Iniciators un — attiecīgā gadījumā — sponsors nekavējoties paziņo EVTI un informē savu kompetento iestādi, ja vērtspapīrošana vairs neatbilst 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.b–26.e pantā izklāstītajām prasībām.”;
(d) panta 5. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“EVTI savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur sarakstu ar visām vērtspapīrošanām, par kurām iniciatori un sponsori tai ir paziņojuši, ka tās atbilst 19.–22. panta, 23.–26. panta vai 26.b–26.e panta prasībām.”;
(e)panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā [sešus mēnešus pēc šīs grozījumu regulas stāšanās spēkā].”;
(f)panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
“EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā [sešus mēnešus pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā].”;
(8)regulas 28. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“1.
Šīs regulas 27. panta 2. punktā minētajai trešai personai kompetentā iestāde dod atļauju novērtēt vērtspapīrošanas atbilstību VPS kritērijiem, kas paredzēti 19.–22. pantā, 23.–26. pantā vai 26.b–26.e pantā.”;
(9)regulas 29. panta 5. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:
“Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par kompetento iestāžu norīkošanu, ievērojot šo punktu, līdz (..).”;
(10)regulas 30. panta 2. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:
“d) attiecībā uz VPS bilances vērtspapīrošanas darījumiem — procesus un mehānismus, lai nodrošinātu atbilstību 26.b–26.e pantam.”;
(11)regulas 32. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“e) vērtspapīrošana ir apzīmēta kā VPS, un minētās vērtspapīrošanas iniciators, sponsors vai SSPE nav ievērojis 19.–22. pantā vai 23.–26. pantā, vai 26.b–26.e pantā paredzētās prasības;”;
(12)iekļauj šādu 43.a pantu:
“43.a pants
Pārejas noteikums attiecībā uz bilances sintētisko vērtspapīrošanu
1. Sintētiskās bilances vērtspapīrošanas darījumiem, attiecībā uz kuriem kredītaizsardzības līgums ir stājies spēkā pirms [spēkā stāšanās datums], iniciatori un SSPE var izmantot apzīmējumu “VPS” jeb “vienkārša, pārredzama un standartizēta” vai apzīmējumu, kuros ir tieša vai netieša atsauce uz minētajiem jēdzieniem, tikai tad, ja 27. panta 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas laikā ir ievērotas 18. pantā izklāstītās prasības un šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.
2. Līdz 27. panta 6. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu piemērošanas dienai iniciatori, lai izpildītu 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto pienākumu, EVTI rakstiski dara pieejamu nepieciešamo informāciju.”;
(13)regulas 45. pantu svītro.
2. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs
