EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 27.1.2020
COM(2020) 46 final
2020/10(DEC)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
kurā izklāsta ieteikumu par to nopietno trūkumu novēršanu, kas konstatēti 2017. gada izvērtēšanā par to, kā Apvienotā Karaliste piemēro Šengenas acquis Šengenas informācijas sistēmas jomā
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Padome 2015. gada 10. februārī pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/215 par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste īsteno Šengenas acquis noteikumus par datu aizsardzību un provizoriski īsteno Šengenas acquis noteikumu daļas par Šengenas Informācijas sistēmu (SIS). Minētā īstenošanas lēmuma 2. panta 3. punktā paredzēts, ka pēc nepieciešamo Šengenas izvērtējumu veiksmīgas pabeigšanas Padomei būtu jāizvērtē situācija, lai pieņemtu otru īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka datumu, kad Apvienotā Karaliste sāk galīgi īstenot noteikumus, kuri attiecas uz SIS.
Tāpēc 2015. gada 13. jūnijā tika veikts pirmais Šengenas izvērtēšanas apmeklējums Apvienotajā Karalistē. Izvērtēšanas komiteja pēc apmeklējuma secināja, ka Apvienotā Karaliste tikai daļēji īstenojusi Šengenas acquis attiecībā uz SIS un ka nepieciešams vēl viens apmeklējums, lai noslēgtu izvērtēšanas procedūru un varētu pieņemt otro īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka datumu, kad Apvienotā Karaliste sāk galīgi īstenot noteikumus, kuri attiecas uz SIS.
Padome 2015. gada 8. un 9. oktobra sanāksmē ņēma vērā pašreizējo situāciju attiecībā uz otrā īstenošanas lēmuma pieņemšanu (“I/A” punkta piezīme 12246/15). Padome 2015. gada 4. decembra secinājumos piekrita Izvērtēšanas komitejas vērtējumam, ieskaitot nepieciešamību veikt vēl vienu apmeklējumu pirms lēmuma par SIS noteikumu pilnīgu piemērošanu.
Padome savos secinājumos arī atzīmēja, ka tās kompetence veikt Šengenas izvērtēšanu beigsies 2016. gada 1. janvārī, tādēļ turpmākā izvērtēšanas procedūra notiks saskaņā ar jauno izvērtēšanas mehānismu, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu. Tāpēc Padome aicināja Komisiju veikt ieteikto atkārtoto apmeklējumu saskaņā ar jauno Šengenas izvērtēšanas mehānismu Komisijas vadībā.
Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 ir izstrādājusi gada izvērtēšanas programmu 2017. gadam ar detalizētiem plāniem apmeklējumiem uz vietas izvērtējamajās dalībvalstīs, izvērtējamajām jomām un apmeklējamajiem objektiem, kurā sniegts arī izvērtējums par Apvienoto Karalisti.
Pamatojoties uz minēto gada programmu, dalībvalstu un Komisijas ekspertu grupa no 2017. gada 5. novembra līdz 10. novembrim veica atkārtotu izvērtēšanas apmeklējumu nolūkā izvērtēt to, kā Apvienotā Karaliste piemēro SIS. Izvērtēšanas ziņojumā ir izklāstīti ekspertu grupas konstatējumi un izvērtējumi, norādot arī izvērtēšanas laikā konstatēto paraugpraksi un trūkumus.
Šengenas jautājumu darba grupa (Šengenas izvērtēšana) 2018. gada 19. jūnija sanāksmē apsprieda izvērtēšanas apmeklējuma galvenos secinājumus. Komisija nāca klajā ar ziņojuma galvenajiem konstatējumiem un uzsvēra, ka 2015. gada ziņojumā konstatētie neatbilstības gadījumi nav novērsti. Komisija secināja, ka ziņojumā konstatēti ļoti nopietni trūkumi, un lūdza Padomes ieteikumus par tālāko rīcību saistībā ar minēto ziņojumu. Šengenas jautājumu darba grupa 2018. gada 3. septembra sanāksmē vienojās, ka izvērtēšanas process būtu jāturpina.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, darba grupa ierosināja Pastāvīgo pārstāvju komitejai ieteikt, lai Padome uzaicinātu Komisiju iesniegt priekšlikumu Padomei pieņemt ieteikumus korektīvām darbībām, kuru uzdevums ir novērst ļoti nopietnos trūkumus, kas konstatēti izvērtēšanā. Uzaicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumu ieteikumiem (11845/18) pieņēma Vispārējo lietu padomes 2018. gada 18. septembra sanāksmē.
2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. Saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt. Pēc piekrišanas pirmajam pagarinājumam 2019. gada 22. martā un otrajam pagarinājumam 2019. gada 11. aprīlī Eiropadome 2019. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1810, ar kuru tā pēc vēl viena Apvienotās Karalistes lūguma piekrita pagarināt LES 50. panta 3. punktā paredzēto laikposmu līdz 2020. gada 31. janvārim.
Saskaņā ar LES 50. pantu Savienība risināja sarunas ar Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā noteikta tās izstāšanās kārtība, ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību (“izstāšanās līgums”). Padome 2019. gada 11. janvārī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/274 par izstāšanās līguma parakstīšanu. Pēc 2019. gada septembrī un oktobrī notikušajām sarunām starp Savienības un Apvienotās Karalistes sarunvedējiem tika panākta vienošanās par izstāšanās līguma pārskatīto tekstu, ko Eiropadome apstiprināja 2019. gada 17. oktobrī. Padome 2019. gada 21. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1750 par pārskatītā izstāšanās līguma parakstīšanu. Izstāšanās līguma Ceturtajā Daļā paredzēts pārejas periods, kas sākas izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas 2020. gada 31. decembrī. Pārejas periodā un ja izstāšanās līgumā nav paredzēts citādi, Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā turpina piemērot Savienības tiesību aktus. Ņemot vērā iepriekš minēto, šā priekšlikuma Padomes īstenošanas lēmumam, kurā izklāsta ieteikumu, mērķis ir nodrošināt, lai Apvienotā Karaliste veiktu vajadzīgās korektīvās darbības, kuru uzdevums ir novērst ļoti nopietnos trūkumus, kas konstatēti izvērtēšanā.
Šo lēmumu jebkurā gadījumā piemēros tikai tik ilgi, kamēr Savienības tiesību akti tiek piemēroti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.
•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem politikas jomā
Šie ieteikumi veicinās spēkā esošo noteikumu īstenošanu konkrētajā politikas jomā.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šie ieteikumi var būt saistīti ar Savienības datu aizsardzības politiku un politiku policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 15. panta 2. punktā konkrēti noteikts, ka Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei pieņemt ieteikumus korektīvām darbībām, kuru uzdevums ir novērst visus trūkumus, kas konstatēti izvērtēšanā. Ir vajadzīga rīcība Savienības līmenī nolūkā stiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un nodrošināt labāku koordināciju Savienības līmenī, lai garantētu, ka dalībvalstis efektīvi piemēro visus Šengenas noteikumus.
•Proporcionalitāte
Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 15. panta 2. punkts atspoguļo konkrētās pilnvaras, kas Padomei piešķirtas, lai savstarpēji izvērtētu, kā tiek īstenota Savienības politika brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Dalībvalstis 2018. gada 12. aprīļa Šengenas komitejas sanāksmē sniedza pozitīvu atzinumu par izvērtējuma ziņojumu saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 14. panta 5. punktu un 21. panta 2. punktu.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
•Ietekmes novērtējums
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
•Pamattiesības
Izvērtēšanas procesā tika ņemts vērā tas, vai, piemērojot Šengenas acquis, tiek aizsargātas pamattiesības.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
5.CITI ELEMENTI
Nav piemērojams.
2020/10 (DEC)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
kurā izklāsta ieteikumu par to nopietno trūkumu novēršanu, kas konstatēti 2017. gada izvērtēšanā par to, kā Apvienotā Karaliste piemēro Šengenas acquis Šengenas informācijas sistēmas jomā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju, un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 15. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Šā lēmuma mērķis ir ieteikt Apvienotajai Karalistei korektīvas darbības, kas veicamas, lai novērstu trūkumus, kuri konstatēti 2017. gada Šengenas izvērtēšanā Šengenas informācijas sistēmas (SIS) jomā. Pēc izvērtēšanas pabeigšanas ar Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2018) 2250 final tika pieņemts ziņojums par konstatējumiem un izvērtējumiem, norādot izvērtēšanas laikā konstatēto paraugpraksi un trūkumus.
(2)Statistikas ziņojumu sagatavošanas rīki un detalizētu statistikas ziņojumu pieejamība par SIS datiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sāktā salīdzinošās izvērtēšanas programma, kuras ietvaros notika (izvērtēšanas) apmeklējumi, lai izvērtētu to, kā katra struktūrvienība izmanto SIS, tiek uzskatīti par paraugprakses piemēriem.
(3)Ņemot vērā to, cik svarīgi ir panākt atbilstību Šengenas acquis, no tālāk minētajiem ieteikumiem prioritārā kārtā būtu jāīsteno 1.-25. ieteikums. Ir svarīgi nekavējoties novērst minētos ļoti nopietnos trūkumus.
(4)2017. gada 29. martā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) uz Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu no Savienības izstāties. Saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja tas nestājas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos apritējuši divi gadi, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt. Pēc piekrišanas pirmajam pagarinājumam 2019. gada 22. martā un otrajam pagarinājumam 2019. gada 11. aprīlī Eiropadome 2019. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1810, ar kuru tā pēc vēl viena Apvienotās Karalistes lūguma piekrita pagarināt LES 50. panta 3. punktā paredzēto laikposmu līdz 2020. gada 31. janvārim.
(5)Saskaņā ar LES 50. pantu Savienība risināja sarunas ar Apvienoto Karalisti par līgumu, kurā noteikta tās izstāšanās kārtība, ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību (“izstāšanās līgums”). Padome 2019. gada 11. janvārī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/274 par izstāšanās līguma parakstīšanu. Pēc 2019. gada septembrī un oktobrī notikušajām sarunām starp Savienības un Apvienotās Karalistes sarunvedējiem tika panākta vienošanās par izstāšanās līguma pārskatīto tekstu, ko Eiropadome apstiprināja 2019. gada 17. oktobrī. Padome 2019. gada 21. oktobrī pieņēma Lēmumu (ES) 2019/1750 par pārskatītā izstāšanās līguma parakstīšanu. Izstāšanās līguma Ceturtajā Daļā paredzēts pārejas periods, kas sākas izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas 2020. gada 31. decembrī. Pārejas periodā un ja izstāšanās līgumā nav paredzēts citādi, Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā turpina piemērot Savienības tiesību aktus.
(6)Šo lēmumu piemēro tikai tik ilgi, kamēr Savienības tiesību akti tiek piemēroti Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā.
(7)Šis lēmums būtu jānosūta Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem. Viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas Apvienotajai Karalistei, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1053/2013 16. panta 1. punktu, būtu jāizstrādā rīcības plāns, kurā norādīti visi ieteikumi par to, kā novērst visus izvērtēšanas ziņojumā konstatētos trūkumus, un jāiesniedz minētais rīcības plāns Komisijai un Padomei,
AR ŠO IESAKA,
ka Apvienotajai Karalistei būtu:
(1)jānodrošina, ka noteikumi par rezultātu atbilstību un datu drošību tiek pilnībā piemēroti attiecībā uz visām to pilnīgajām un daļējām tehniskajām kopijām saskaņā ar 9. panta 2. punktu, 10. panta 1. punktu un 46. panta 2.–4. punktu Padomes Lēmumā 2007/533/TI ;
(2)jāpārtrauc SIS datu nelikumīga kopēšana Brīdinājumu kartotēkā (Warning Index — datubāze, ko izmanto Apvienotās Karalistes robežsardze robežpārbaudēs pirmajā un otrajā līnijā) un jānodrošina, ka SIS datu pārvaldība minētajā datubāzē atbilst Padomes Lēmuma 2007/533/TI 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 46. panta 2.–4. punkta noteikumiem;
(3)jāpārtrauc SIS datu nelikumīga kopēšana Brīdinājumu kartotēkas kopijā, kas tiek glabāta rezerves klēpjdatoros;
(4)jānodrošina, ka Brīdinājumu kartotēkā attiecībā uz SIS brīdinājumiem pilnībā tiek parādīta veicamā darbība, noziedzīgā nodarījuma veids, fotogrāfijas, tas, vai ir pieejami Eiropas apcietināšanas orderi un pirkstu nospiedumi, identitātes veidi un pieņemtas identitātes, saistītie brīdinājumi, ļaunprātīgi izmantotas identitātes paplašinājums un visi brīdinājuma marķējumi;
(5)visas Brīdinājumu kartotēkas pilnīgās un daļējās tehniskās kopijas un Brīdinājumu kartotēka pilnībā jāsinhronizē ar centrālo SIS datubāzi (CS-SIS) saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 9. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar minētā lēmuma 46. panta 2. punktu, tā, lai tajās nepaliktu izdevējas dalībvalsts dzēstie brīdinājumi;
(6)jāveic pilnīgas datu saskanības pārbaudes visām Brīdinājumu kartotēkas pilnīgajām un daļējām tehniskajām kopijām saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 9. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar minētā lēmuma 46. panta 2. punktu;
(7)jāpārtrauc Brīdinājumu kartotēkā mainīt brīdinājumus, kas izdoti saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 36. pantu, ar veicamo darbību “nekavējoties sazināties ar SIRENE” uz brīdinājumiem par diskrētām un īpašām pārbaudēm bez veicamās darbības “nekavējoties sazināties ar SIRENE”;
(8)jānodrošina, ka SIS tehniskā kopija Semaphore (lietotne, ko izmanto, lai apstrādātu iepriekšējus datus par pasažieriem) ietver visas SIS brīdinājumu kategorijas, nevis tikai tos brīdinājumus saskaņā ar 26. pantu par apcietināšanu, kuri nav apzīmēti ar karodziņu, saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 9. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar minētā lēmuma 46. panta 2. punktu un 40. pantu;
(9)jāmaina valsts politika, saskaņā ar kuru sistemātiski ar karodziņu tiek apzīmēti brīdinājumi par apcietināšanu (izdošanas pieprasījumi), kurus izdevušas Šengenas asociētās valstis;
(10)jāpārtrauc SIS tehniskajā kopijā, kura atrodas Policijas nacionālajā datorā (policijas informācijas sistēma), mainīt visus brīdinājumus par apcietināšanu, kuri apzīmēti ar karodziņu, uz brīdinājumiem par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā;
(11)pareizi jāpiemēro Padomes Lēmuma 2007/533/TI 24. panta noteikumi par brīdinājumu par apcietināšanu apzīmēšanu ar karodziņiem, nogaidot, līdz karodziņu pievienojis tās dalībvalsts SIRENE birojs, kura ievadījusi attiecīgo brīdinājumu;
(12)Apvienotās Karalistes SIRENE birojam jāievieš turpmāku pasākumu veikšanas un pārbaudes procedūra attiecībā uz to, vai brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir brīdinājumam pievienojusi prasīto karodziņu, saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 24. panta 1. punktu;
(13)jāievieš tehniski rīki, obligātas procedūras vai vadlīnijas, saskaņā ar kurām tiešie lietotāji varētu SIS brīdinājumiem pievienot fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, ja tie ir pieejami, saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 20. panta 3. punkta f) apakšpunkta un 23. panta 2. punkta noteikumiem;
(14)jānodrošina, ka brīdinājumi par apcietināšanu ir tūlīt pieejami tiešajiem lietotājiem, negaidot, kad SIRENE birojs būs tos apstiprinājis;
(15)jānodrošina, ka brīdinājumi par diskrētām un īpašām pārbaudēm ar veicamo darbību “nekavējoties sazināties ar SIRENE”, kas izdoti saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 36. panta 2. un 3. punktu, ir tūlīt pieejami tiešajiem lietotājiem, negaidot, kad SIRENE birojs būs tos apstiprinājis;
(16)jāturpina pilnveidot Policijas nacionālā datora lietotni tā, lai tajā tiktu attēloti binārie dati, piemēram, fotogrāfijas, kā arī tiktu norādītas atsauces par Eiropas apcietināšanas orderu (EAW) un pirkstu nospiedumu pieejamību;
(17)jāturpina pilnveidot Policijas nacionālā datora lietotni tā, lai tajā tiktu attēlots ļaunprātīgi izmantotas identitātes paplašinājums;
(18)SIS tehniskā kopija Policijas nacionālajā datorā pilnībā jāsinhronizē ar CS-SIS tā, lai tajā nepaliktu izdevējas dalībvalsts dzēstie brīdinājumi;
(19)jāmaina veids, kā Policijas nacionālā datora lietotnē tiek attēloti dati par pieņemtu identitāti, tā, lai identitātes statuss nepaliktu “apstiprināta ar fotogrāfiju, pirkstu nospiedumiem vai DNA”;
(20)jāturpina pilnveidot SIRENE lietu pārvaldības sistēmu (CIMS), lai tajā visos ļaunprātīgi izmantotas identitātes gadījumos tiktu attēlotas gan cietušās, gan vainīgās personas fotogrāfija;
(21)jānodrošina, ka ir pieejama SIRENE SIS tehniskās kopijas rezerves kopija, jo tiešajiem lietotājiem tā ir vienīgais SIS biometrijas datu avots;
(22)jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes iestāžu darbinieki sistemātiski konfiscē priekšmetus, uz kuriem attiecas brīdinājums saskaņā ar 38. pantu, kā noteikts Padomes Lēmuma 2007/533/TI 39. pantā un SIRENE rokasgrāmatas 2. papildinājumā;
(23)jāpiemēro pasākumi, lai nodrošinātu, ka informāciju, kas attēlota uz datora ekrāna robežkontroles pirmajā līnijā Apvienotās Karalistes ostās, nevar redzēt nepiederošas personas, kā noteikts Padomes Lēmuma 2007/533/TI 10. un 40. pantā;
(24)jāievieš prasības par paroles sarežģītību Apvienotās Karalistes robežsardzes struktūrvienībā National Border Targeting Centre atbilstoši Padomes Lēmuma 2007/533/TI 10. pantā noteiktajiem drošības pasākumiem;
(25)jānodrošina, ka Apvienotās Karalistes robežšķērsošanas vietās ir pieejamas visas SIS brīdinājumu kategorijas, jo īpaši brīdinājumi par nozagtiem, pazudušiem vai anulētiem ceļošanas dokumentiem, un visi brīdinājumi ikvienā brīdinājumu kategorijā, saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI 9. panta 2. punktu, to lasot saistībā ar minētā lēmuma 46. panta 2. punktu un 40. pantu;
(26)jāuzlabo tās informācijas kvalitāte, ko SIRENE birojs sniedz tiešajiem lietotājiem, jo īpaši ļaunprātīgi izmantotas identitātes gadījumos;
(27)jāpastiprina SIRENE biroja līdzdalība tādos SIS procesos kā skaidras informācijas sniegšana tiešajiem lietotājiem un apmācības nodrošināšana tiešajiem lietotājiem par jautājumiem, kas saistīti ar SIS;
(28)jāpastiprina SIRENE biroja līdzdalība salīdzinošās izvērtēšanas programmā;
(29)jāturpina pilnveidot CIMS lietotni tā, lai tajā tiktu nodrošināta ikdienas darbplūsmas pārvaldības pietiekama automatizācija un automātiski varētu meklēt un izgūt lietas, kuru nosaukumos ir īpašas diakritiskās zīmes, kā arī ievadīt un izcelt ļaunprātīgi izmantotas identitātes marķējumu;
(30)visiem SIRENE operatoriem jānodrošina īpaša īsinājumizvēlne, ar kuras palīdzību viņi CIMS lietotnē varētu veikt meklēšanu par rūpniecības iekārtām;
(31)jāturpina pilnveidot Policijas nacionālā datora lietotni tā, lai tad, kad tajā tiek attēloti brīdinājumi, tiktu diferencēti brīdinājumi saskaņā ar 36. panta 2. punktu un brīdinājumi saskaņā ar 36. panta 3. punktu, kas padarītu skaidrāk redzamu veicamo darbību “nekavējoties sazināties ar SIRENE”, ļautu tieši atvērt saistīto brīdinājumu un izcelt brīdinājumu par personām sasaisti;
(32)jāturpina pilnveidot Policijas nacionālā datora lietotni, kā arī jāmaina identitātes statusa “apstiprināta ar fotogrāfiju, pirkstu nospiedumiem vai DNA” kartēšana, to saskaņojot ar koncepciju “apstiprināta identitāte” SIS;
(33)jāturpina pilnveidot procedūra ziņošanai par trāpījumiem SIS un jāizvairās no kavēšanās, ko rada izlūkošanas nodaļu 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā sūtītās papildu informācijas plūsmas slānis;
(34)jānodrošina tiešajiem lietotājiem vairāk mācību par ļaunprātīgi izmantotu identitāti, sasaistes funkcionalitāti, iespēju no SIRENE biroja iegūt attēlus un citus bināros datus, jaunām veicamajām darbībām SIS, piemēram, “nekavējoties sazināties ar SIRENE”, un anulētiem dokumentiem.
Briselē,