EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.12.2020

COM(2020) 797 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI EMPTY

Pirmais progresa ziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju

I.    IEVADS

Drošība ir viens no jautājumiem, kas ļoti satrauc iedzīvotājus, un daudzie teroristu uzbrukumi, kas pēdējā laikā notikuši Eiropas teritorijā, vēl vairāk apliecina nepieciešamību pēc ES rīcības. Komisija 2020. gada 24. jūlijā pieņēma ES Drošības savienības stratēģiju 2020.–2025. gadam 1 , lai vērstu darbību uz prioritārām jomām, kurās ES var sniegt pievienoto vērtību valstu īstenotajiem centieniem. Tās pamatā ir progress, ko izdevās panākt ar Eiropas Drošības programmu 2015.–2020. gadam 2 , un tajā noteikti jauni mērķi nolūkā nodrošināt, ka ES drošības politikā tiek ņemta vērā mainīgā apdraudējumu aina, ka tā veido ilgtspējīgu ilgtermiņa izturētspēju, ka tā iesaista ES iestādes un aģentūras, valstu valdības, privāto sektoru un privātpersonas visu sabiedrību aptverošas pieejas īstenošanā un ka tajā ir apvienotas visas daudzās politikas jomas, kurām ir tieša ietekme uz drošību. Šā darba pamatprincips ir pilnīga pamattiesību ievērošana, jo Savienības drošību var garantēt tikai tad, ja ikviens ir pārliecināts, ka viņa pamattiesības tiek pilnībā ievērotas.

Starptautisko teroristu tīklu radītais apdraudējums uzskatāmi atgādina, ka ir nepieciešama saskaņota ES rīcība, lai varētu efektīvi aizsargāt eiropiešus, mūsu kopīgās vērtības un mūsu dzīvesveidu Eiropā. Tas skaidri parāda, cik sarežģīti ir kļuvuši pārrobežu un starpnozaru drošības apdraudējumi un cik svarīga ir ciešāka sadarbība drošības jomā visos līmeņos. Tas attiecas uz organizēto noziedzību vai narkotiku tirdzniecību, kā arī uz digitālo pasauli, jo kiberuzbrukumu skaits un kibernoziedzība turpina pieaugt. Visas šīs problēmas ir vērojamas arī ārpus Savienības robežām, skaidri parādot saikni starp iekšējo un ārējo drošību. Arī Covid-19 krīzes dēļ Eiropas drošībai pievērsts daudz uzmanības, jo tā pārbaudījusi Eiropas kritiskās infrastruktūras izturētspēju, sagatavotību krīzēm, stratēģiskās vērtības ķēdes un krīzes pārvarēšanas sistēmas, kā arī mūsu sabiedrības noturību pret manipulatīvu iejaukšanos un dezinformāciju.

Drošības savienības stratēģijā ir noteiktas četras stratēģiskās prioritātes rīcībai ES līmenī: nākotnes prasībām atbilstoša drošības vide, vēršanās pret jauniem apdraudējumiem, Eiropas iedzīvotāju aizsardzība pret terorismu un organizēto noziedzību un spēcīga Eiropas drošības ekosistēma. Būtiski svarīgs stratēģijas elements ir īstenošana, un tā ir šā ziņojuma pamattēma: tāda īstenošana, kurai nepieciešama valstu iestāžu pilnīga iesaistīšanās un galvenās lomas uzņemšanās drošības jomā ES. Šis ziņojums ir pirmais stratēģijā paredzētais ziņojums par tās īstenošanu, un tādējādi Komisija ir izpildījusi savu pienākumu regulāri sagatavot progresa ziņojumu 3 . Tas attiecas uz laikposmu no 2019. gada 31. oktobra, kad iepriekšējās Komisijas pilnvaru termiņa laikā tika publicēts pēdējais progresa ziņojums par drošības savienību 4 .

II.    NĀKOTNES PRASĪBĀM ATBILSTOŠA DROŠĪBAS VIDE

1.Kritiskās infrastruktūras aizsardzība un izturētspēja

Iedzīvotāju ikdienas dzīve ir atkarīga no aizvien lielākā mērā savstarpēji savienotas un savstarpēji atkarīgas fiziskās un digitālās infrastruktūras. Šī infrastruktūra ir būtiski svarīga ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai. Bez uzticamas energoapgādes, prognozējamiem transporta pakalpojumiem, visaptverošām veselības aprūpes sistēmām vai finanšu tīkla, kura darbība tiek nodrošināta digitāli, mūsu pašreizējais dzīvesveids nebūtu iespējams. Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt būtiski svarīgu nozaru un tirgus dalībnieku izturētspēju. ES ir atzinusi, ka tai ir kopīga interese aizsargāt kritisko infrastruktūru pret apdraudējumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar cilvēka izraisītām vai dabas katastrofām vai teroristu uzbrukumiem. Kritiskās infrastruktūras apdraudējumi šobrīd ir ļoti daudzveidīgi. Tie ietver: terorismu, hibrīddarbības, kiberuzbrukumus, iekšnieku radītus incidentus; apdraudējumus, kas saistīti ar jaunām un nākotnes tehnoloģijām (piemēram, ar droniem, 5G, mākslīgo intelektu); ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas; piegādes ķēžu darbības traucējumus; iejaukšanos vēlēšanu norisē. Mūsu pašreizējie noteikumi ir jāmodernizē un jāpaplašina 5 . Tajos galvenais uzsvars jāpārnes no aizsardzības uz izturētspēju, tādējādi nodrošinot lielāku saskaņotību un konsekvenci nozaru aptvērumā un galveno uzmanību pievēršot būtiskajiem uzņēmumiem, kuri sniedz pamatpakalpojumus.

Tas būs gaidāmo priekšlikumu, kuri paredzēti fiziskās un digitālās infrastruktūras izturētspējas uzlabošanai, mērķis. Vispārējais mērķis ir uzlabot sagatavotību valstu un ES līmenī, veidojot noturīgas spējas novērst, konstatēt un mazināt apdraudējumus un reaģēt uz tiem, kā arī būt gataviem rīkoties krīzes apstākļos. Spēkā esošie tiesību akti ir spējuši paplašināt un uzlabot riska pārvaldību būtiski svarīgās nozarēs; ir nepieciešami turpmāki izlabojumi. Pārskatītās Direktīvas par kritisko infrastruktūru galvenais mērķis būs sekmēt augstu kopējo izturētspējas līmeni pietiekami daudzās svarīgajās nozarēs. Līdzīgi arī Direktīvas par tīklu un informācijas sistēmu drošību (TID direktīvas) atjaunināšana būs vērsta uz to, lai panāktu lielāku konsekvenci “pamatpakalpojumu sniedzēju” identifikācijas procesā dalībvalstīs 6 . Vispārīgāk runājot, neraugoties uz ievērojamo progresu, kiberdrošības spējas dalībvalstīs joprojām ir visai atšķirīgas, tādēļ pārskatīšanas mērķis būs panākt lielāku kiberdrošību kopumā 7 . Rezultātā tiks izstrādātas labākas un saskaņotākas pieejas fiziskās un digitālās infrastruktūras izturētspējas nodrošināšanai.

Saskaņotāka regulējuma izveides darbam virzoties uz priekšu, to papildina nozaru iniciatīvas, kas vērstas uz īpašiem neaizsargātības aspektiem. Konkrēto kiberdrošības problēmu risināšana enerģētikas nozarē turpinās saskaņā ar Komisijas 2019. gada ieteikumu 8 , ņemot vērā šīs nozares īpatnības, piemēram, reāllaika prasības, ķēdes reakcijas risku un novecojušo sistēmu un jauno tehnoloģiju kombināciju. Tiek veidots īpašs tīkla kodekss attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem, kā arī izturētspējas aizsardzību un kritiskās energoinfrastruktūras kiberdrošību. Darbu atsāka arī Tematiskais tīkls kritiskās energoinfrastruktūras aizsardzībai, pievēršoties jauniem aspektiem un mērķiem. Tīkla pirmā tiešsaistes sanāksme notika 2020. gada jūnijā, un tajā piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku. Šis tīkls nodrošina platformu pārrobežu sadarbības stiprināšanai starp enerģētikas nozarē strādājošajiem kritiskās energoinfrastruktūras operatoriem un īpašniekiem.

Lai nodrošinātu kopīgu sākuma punktu dalībvalstu sadarbībai riskgatavības panākšanā elektroenerģijas nozarē, Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls 2020. gada septembrī izstrādāja visnozīmīgākos reģionālas elektroenerģētiskās krīzes scenārijus, kā paredzēts Regulā par riskgatavību elektroenerģijas sektorā 9 . Tie ietver kiberuzbrukumus, kā arī pandēmiju un ekstremālus meteoroloģiskos apstākļus. Dalībvalstis sagatavos valstu krīzes scenārijus un riskgatavības plānus, lai novērstu un mīkstinātu elektroenerģētiskās krīzes (pirmajiem projektiem jābūt sagatavotiem 2021. gada aprīlī). Lai sekmētu šo procesu, 2020. gada jūnijā tika publicēts labas prakses risinājumu kopums 10 , kurā ņemti vērā Covid-19 krīzes ietekmes uz enerģētikas nozari ciešās uzraudzības rezultāti; šo uzraudzību nodrošināja Elektroenerģijas, gāzes un naftas koordinācijas grupas, kā arī Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa un Eiropas Atkrastes iestāžu grupa.

Aizvien pieaugošā un aizvien sarežģītākā digitālo procesu izmantošana finanšu pakalpojumu sniegšanā liek nodrošināt augstāku kiberdrošības līmeni arī finanšu sektorā. Lai gan IKT sistēmu drošība ir atzīta par finanšu iestāžu riska pārvaldības neatņemamu sastāvdaļu, šis aspekts vēl nav pilnvērtīgi atspoguļots ES finanšu pakalpojumu regulējumā. Komisija 2020. gada 24. septembrī pieņēma Digitālās finanšu darbības stratēģijas tiesību aktu kopumu 11 , kura mērķis ir risināt problēmas un novērst riskus, kas saistīti ar digitālo pārveidi, izturētspējas sekmēšanu, datu aizsardzību un pienācīgu prudenciālo uzraudzību. Tas ietver tiesību akta priekšlikumu par digitālās darbības noturību 12 , kura mērķis ir nodrošināt drošības pasākumu veikšanu nolūkā mazināt kiberuzbrukumu skaitu un citus riskus 13 . Šī iniciatīva sekmē spēcīgas un dinamiskas Eiropas digitālās finanšu nozares izveidi un tādējādi stiprina Eiropas spēju nostiprināt tās atvērto stratēģisko autonomiju finanšu pakalpojumu jomā un — plašākā nozīmē — tās spēju regulēt un uzraudzīt finanšu sistēmu, lai aizsargātu Eiropas finanšu stabilitāti.

Plaša mēroga ārkārtas situācijās nozaru un valstu lielās savstarpējās atkarības dēļ ir jāizmanto koordinēta pieeja, lai nodrošinātu ātru un efektīvu reakciju, kā arī labāku novēršanu un sagatavotību līdzīgām situācijām nākotnē. Pārskatot Lēmumu par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 14 , Komisija ir ierosinājusi 15 izstrādāt mērķus attiecībā uz noturību pret katastrofām un izturētspējas plānus, pastiprinātu uzmanību pievēršot starpnozaru ilgtermiņa noturības pret pārrobežu katastrofām veidošanai. Ierosinātā jaunā pieeja izturētspējas veidošanai papildina valstu līmenī veikto katastrofu riska pārvaldības darbu. Padome 26. novembrī vienojās par pilnvaru piešķiršanu sarunām par katastrofu novēršanas, sagatavotības katastrofām un reakcijas uz katastrofām stiprināšanu, pamatojoties uz Komisijas 2020. gada 2. jūnija priekšlikumu 16 .

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, kāda ir sabiedrības veselības krīzes ietekme uz drošību ES un pasaules līmenī, un ir izcēlusi nepieciešamību uzlabot sagatavotības un reakcijas plānošanu attiecībā uz epidēmijām un citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Komisijas 2020. gada 11. novembra tiesību aktu kopumā “Eiropas veselības savienības izveide — ES noturības pastiprināšana” ir izklāstīti nākamie pasākumi pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanai. Tas nodrošinās labāku regulējumu attiecībā uz pārrobežu sadarbību visu veselības apdraudējumu novēršanā un ietver trīs tiesību aktu priekšlikumus, kas paredz pilnveidot tiesību aktus par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un stiprināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) darbību. Visi kopā šie priekšlikumi nodrošinās spēcīga un izmaksu ziņā lietderīga regulējuma ieviešanu, lai ES un dalībvalstis atrastos stabilākā situācijā, reaģējot uz sabiedrības veselības krīzēm nākotnē.

Lai aizsargātu galvenos ES un valstu digitālos resursus, ir svarīgi piedāvāt kritiskajām infrastruktūrām kanālu drošai saziņai. Tas tiek atbalstīts, kā vienu no ES kosmosa programmas komponentiem izveidojot tīkla infrastruktūru drošiem un stabiliem valstu valdību satelītsakariem.

2.Kiberdrošība

Viena no minētajām shēmām ir mākoņdatošanas pakalpojumu shēma, kuras mērķis ir atbalstīt droša un uzticama mākoņdatošanas pakalpojumu tirgus izveidi. Šis ir svarīgs elements 2020. gada februārī pieņemtajā ES Datu stratēģijā 19 . Šī shēma palīdzētu izveidot kopīgus drošības pamatprincipus mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanai dažādās nozarēs, par pamatu ņemot augstāko kopsaucēju esošajos (Eiropas un starptautiskajos) standartos, shēmās un prakses piemēros. Tas būs svarīgs aspekts brīvas datu aprites nodrošināšanā visā ES 20 . Šī shēma arī sekmēs mākoņdatošanas tehnoloģiju pieņemšanu, sniedzot lietotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un valstu pārvaldes iestādēm, saprotamu apliecinājumu par drošības līmeni mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanas laikā.

Kā uzsvērts Drošības savienības stratēģijā, ņemot vērā notiekošo 5G infrastruktūras izvēršanu visā ES un daudzu kritiski svarīgu pakalpojumu potenciālo atkarību no 5G tīkliem, sistēmisku un plaši izplatītu traucējumu sekas var būt īpaši nopietnas. Tādēļ dalībvalstis kopīgi ir centušās izstrādāt un ieviest pienācīgus drošības pasākumus. Pamatojoties uz Komisijas 2019. gada marta ieteikumu “5G tīklu kiberdrošība” 21 , dalībvalstis sagatavoja valstu riska novērtējumus, kas kļuva par pamatu saskaņotam ES ziņojumam par riska novērtējumu 22 , kurā uzskaitītas ar 5G tīkliem saistītās drošības problēmas. Uz šā pamata TID sadarbības grupa 23 2020. gada 29. janvārī publicēja ES riska mazināšanas pasākumu rīkkopu 24 , kas ietver nepieciešamos stratēģiskos un tehniskos pasākumus. Rīkkopa ietver pasākumus, kuru mērķis ir nostiprināt mobilo sakaru tīkla operatoru drošības prasības, nodrošināt atsevišķu mobilo sakaru tīkla operatoru piegādātāju dažādošanu, novērtēt piegādātāju riska profilu un piemērot ierobežojumus paaugstināta riska piegādātājiem. Komisija atbalstīs rīkkopas īstenošanu, pilnībā izmantojot savas pilnvaras un tās rīcībā esošos rīkus 25 , tostarp telesakaru un kiberdrošības noteikumus, standartizācijas un sertifikācijas koordinēšanu ES līmenī un ES regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai 26 .

TID sadarbības grupa 2020. gada jūlijā publicēja progresa ziņojumu par rīkkopas pasākumu īstenošanu 27 . Tajā tika atzīmēts, ka lielākā daļa dalībvalstu jau ir pieņēmušas vai arī jau īsteno rīkkopā ierosinātos pasākumus. Mazāks progress panākts, piemēram, to pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir mazināt atkarību no piegādātājiem, ko uzskata par paaugstināta riska piegādātājiem, un izstrādāt vairāku pārdevēju stratēģijas gan uzņēmumu, gan valstu līmenī.

Dažu pēdējo mēnešu laikā ES iestādes un dalībvalstis reaģēja uz Covid-19 krīzes izraisīto paaugstināto kiberdrošības riska līmeni, pastiprinot informācijas apmaiņu un uzlabojot sagatavotību iespējamai krīzei kiberdrošības jomā. Tika pastiprināta ES sadarbība galvenajos forumos (TID sadarbības grupā un datordrošības incidentu reaģēšanas vienību (CSIRT) tīklā), kā arī izmantojot jaunos koordinācijas veidus un informācijas apmaiņas rīkus 28 . 2020. gada septembrī notika otrās operatīvā līmeņa mācības (Blue OLEx) 29 , kuru laikā tika atklāts arī dalībvalstu “Kiberkrīžu sadarbības organizācijas tīkls” (CyCLONe), kura uzdevums būs turpināt īstenot plānu, kā koordinēti reaģēt uz plašapmēra pārrobežu kiberdrošības incidentiem un krīzēm 30 .

Globālajā kibertelpā kiberuzbrukumi un apdraudējumi bieži vien nāk no valstīm ārpus ES. Lai efektīvi novērstu šīs problēmas, ES un dalībvalstis sadarbojas nolūkā uzlabot starptautisko drošību un stabilitāti kibertelpā, sekmēt valstu atbildīgu rīcību, palielināt globālo izturētspēju un uzlabot informētību par kiberdraudiem un ļaunprātīgām kiberdarbībām, cita starpā arī sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem 31 . Augstais pārstāvis 2020. gada 30. aprīlī ES vārdā publicēja deklarāciju, kurā tika izteikts nosodījums par ļaunprātīgu rīcību kibertelpā un pausta solidaritāte ar tās upuriem 32 .

Padome 2020. gada 30. jūlijā pieņēma pirmās ES sankcijas kiberdrošības jomā, kas vērstas pret sešām privātpersonām un trim uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par kiberuzbrukumiem vai iesaistīti tajos. Šo kiberuzbrukumu vidū ir pret OPCW (Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju) vērstais kiberuzbrukuma mēģinājums, kā arī uzbrukumi, kas pazīstami ar nosaukumiem “WannaCry”, “NotPetya” un “Operation Cloud Hopper”. 2020. gada 22. oktobrī Padome piemēroja sankcijas vēl divām privātpersonām un vienam uzņēmumam, kas ir atbildīgi par kiberuzbrukumu Vācijas federālajam parlamentam vai iesaistīti tajā. Šie lēmumi tika pieņemti pēc ES un dalībvalstu pastāvīgajām norādēm uz nepieciešamību novērst un mazināt ļaunprātīgas kiberdarbības, kā arī atturēt no tām un reaģēt uz tām, cita starpā izmantojot režīmu sankciju piemērošanai kiberdrošības jomā, kas ir daļa no ES 2017. gada kiberdiplomātijas instrumentu kopuma 33 .

Uz priekšu ir pavirzījušās arī sarunas likumdevēju starpā par jauniem eksporta noteikumiem, kas ierobežotu kibernovērošanas preču pārdošanu pasaules režīmiem, kuri iesaistīti cilvēktiesību apspiešanā 34 . Pēc pieņemšanas šie noteikumi palīdzēs nodrošināt divējāda lietojuma preču 35 atbildīgāku, konkurenci vairāk sekmējošu un pārredzamāku tirdzniecību. Ierosinātie grozījumi, kuru nepieciešamību noteica tehnoloģiju attīstība un aizvien pieaugošie drošības riski, ietver jaunus kritērijus eksporta licenču piešķiršanai vai nepiešķiršanai noteiktām precēm.

3.Sabiedrisku vietu aizsardzība

Kā atzīts ES Terorisma apkarošanas programmā 36 , sabiedrisku vietu aizsardzība, veidojot izturētspēju pret drošības apdraudējumiem, joprojām ir svarīgs aspekts patiesas un efektīvas drošības savienības izveides procesā. Komisija sadarbojas ar plašu publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu loku, lai izstrādātu ieteikumus un sniegtu praktisku atbalstu un finansējumu 37 atbilstoši 2017. gada Rīcības plānam sabiedrisku vietu aizsardzības uzlabošanai 38 un 2019. gada labas prakses apkopojumam sabiedrisku vietu aizsardzības atbalstam 39 . Kā izklāstīts ES Terorisma apkarošanas programmā, Komisija pastiprinās atbalstu vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, kurām ir būtiska nozīme sabiedrisku vietu aizsardzībā un radikalizācijas novēršanā. Tas ietvers ES Protokola par pilsētu drošību un izturētspēju izstrādāšanu pilsētu vajadzībām; protokolā būs izklāstīti pamatprincipi un mērķi, kas vietējām iestādēm jāsasniedz šajās jomās.

Tā kā teroristu uzbrukumi aizvien biežāk ir vērsti pret lūgšanu namiem, īpaša uzmanība tiek pievērsta sadarbībai starp valsts iestādēm un garīgajiem līderiem un reliģiskajām draudzēm, lai uzlabotu informētību par drošību un palīdzētu lūgšanu namos īstenot labu praksi un nodrošināt apmācību. Vienkāršu pasākumu veikšana var būt dzīvības un nāves jautājums. 2019. gada oktobrī notika teroristu uzbrukums sinagogai Hallē. Armētas durvis, trauksmes poga un novērošanas kameras palīdzēja glābt dzīvības.

Lai vēl lielākā mērā atbalstītu drošības uzlabošanu sabiedriskās vietās, jo īpaši lūgšanu namos, Komisija 2020. gadā ir piešķīrusi 20 miljonus EUR ieinteresēto personu vadītu projektu finansēšanai.

Komisija arī attīsta spējas reaģēt uz jauniem sabiedrisku vietu apdraudējumiem, tostarp bezpilota gaisa kuģa sistēmām (UAS). Lai gan droni sniedz ievērojamas ekonomiskās un nodarbinātības iespējas, tie tomēr arī rada sabiedrisku vietu, kritiskās infrastruktūras un citu svarīgu vietu, piemēram, cietumu, būtisku apdraudējumu. Jaunākie ES noteikumi 40 šajā jomā mazina šo risku, uzlabojot dronu ekspluatācijas drošību. Sākot no 2021. gada janvāra, dronu ekspluatantiem būs jāreģistrējas valstu iestādēs. Šo regulējumu varētu papildināt regulējums attiecībā uz U-space — Eiropas bezpilota gaisa kuģu satiksmes vadības sistēmu 41  —, lai nodrošinātu drošāku dronu ekspluatāciju. Visi kopā šie pasākumi neļaus privātpersonām ekspluatēt dronus teritorijās, kurās ir aizliegts to darīt, un palīdzēs identificēt un saukt pie atbildības likumpārkāpējus.

Komisija arī strādā, lai atbalstītu tiesībaizsardzības iestāžu, kritiskās infrastruktūras operatoru, masu pasākumu organizatoru un citu ieinteresēto personu centienus vērsties pret personām, kuras ekspluatē dronus un atsakās sadarboties; šajā nolūkā, piemēram, notiek sadarbība ar Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru nolūkā sagatavot labas prakses piemērus, kas ieinteresētajām personām lidostās palīdzētu reaģēt uz nesankcionētiem dronu lidojumiem, tiek sekmēta saskaņotāka pretpasākumu izmēģināšana visā ES un izstrādāta ieinteresētajām personām paredzēta praktiska rokasgrāmata, kurā galvenā uzmanība veltīta pilsētām.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2020. gada oktobrī organizētā ES digitālā rudens skola, kas bija veltīta sabiedrisku vietu aizsardzības jautājumiem, pulcēja vairāk nekā 200 pilsētplānotāju un privāto uzņēmēju, kas apsaimnieko sabiedriskas vietas. Sesiju laikā tika aplūkota vesela virkne tematu, piemēram, kā nodrošināt aizsardzību pret spridzināšanu un uzbrukumiem, kas tiek īstenoti ar transportlīdzekli iebraucot cilvēkos vai ēkās, kā mazināt draudus, ko rada droni, kas pilsētu teritorijās tiek izmantoti ļaunprātīgiem nolūkiem, un kā izmantot novērošanas un atklāšanas tehnoloģijas.

Komisija turpināja arī aktīvi atbalstīt partnerību “Drošība sabiedriskās vietās”, kas tika izveidota 2019. gada janvārī saskaņā ar ES pilsētprogrammu un ir publicējusi savu jauno Rīcības plānu 42 pilsētu drošības jautājumu risināšanai dažādos pārvaldības līmeņos. Plāna pasākumi ietver pašnovērtēšanas rīka izveidi, ieteikumus politikas veidošanai, daudzlīmeņu pārvaldībai un finansējuma nodrošināšanai, inovāciju, izmantojot viedos risinājumus un tehnoloģijas, tostarp jēdzienu “drošība pēc noklusējuma”, profilakses pasākumus un sociālo iekļaušanu. Drīzumā tiks uzsākts partnerības īstenošanas posms.

Atbalsts drošības uzlabošanai sabiedriskās vietās vietējā līmenī tika arī sniegts, izsludinot ceturto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus iniciatīvas “Inovatīvas pilsētvides darbības” ietvaros. Tika izvēlētas trīs pilsētas (Pireja Grieķijā, Tampere Somijā un Turīna Itālijā), kuras tagad izmēģina jaunus pilsētu drošības problēmu risinājumus, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Reaģēšanas jomā Komisija ir arī izveidojusi Eiropas mēroga sistēmu sagatavotības un reaģēšanas uzlabošanai gadījumos, kad cilvēki ir masveidā guvuši apdegumus; tā paredz pilnībā izmantot Eiropas kopējās iespējas nodrošināt pacientu ar apdegumiem aprūpi, sadarbojoties ES līmenī. Savienības civilās aizsardzības mehānismu var izmantot, lai sniegtu atbalstu lielam skaitam pacientu ar smagiem apdegumiem, nodrošinot viņiem piekļuvi šādiem pacientiem īpaši paredzētām gultas vietām specializētos ārstniecības centros un medicīniskās evakuācijas iespējas.

III.    VĒRŠANĀS PRET JAUNIEM APDRAUDĒJUMIEM

1.Kibernoziedzība

Noziedznieki bieži izmanto nepilnības kiberdrošības jomā. Covid-19 krīzes laikā tas ir tapis skaidrāks nekā jebkad agrāk. Ir palielinājusies “klasiskā” kibernoziedzība, kurā izmanto ļaunprogrammatūru un izspiedējprogrammatūru (nolūkā nozagt personas vai maksājumu datus vai šantažēt cietušās personas), kā arī tādu jaunu tīmekļa vietņu izplatīšana, kurās lietotāji ar viltu tiek piespiesti instalēt ļaunprogrammatūru. Ir bijuši arī kiberuzbrukumi veselības aprūpes un pētniecības infrastruktūrai, bloķējot IKT sistēmas, kuras var atbloķēt, vienīgi samaksājot izpirkuma maksu vai sniedzot piekļuvi informācijai par vakcīnu izstrādi 43 . Ievērojami vairāk kļuvis arī seksuālas vardarbības pret bērniem gadījumu un materiālu, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem 44 .

Lai varētu efektīvi reaģēt uz kibernoziedzību, ir nepieciešams spēcīgs regulējums attiecībā uz kriminālizmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, un pirmais būtiskais solis šajā virzienā ir Direktīvas par uzbrukumiem informācijas sistēmām 45 pilnīga transponēšana un īstenošana. Komisija uzrauga Bulgārijas, Itālijas, Portugāles un Slovēnijas rīcību pēc pārkāpuma procedūru uzsākšanas 2019. gadā. Ir jāturpina īstenot arī 2011. gada Direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu 46 . Jomas, kurās joprojām ir daudz darāmā, ietver noziegumu novēršanu, materiālās krimināltiesības, palīdzības sniegšanu un cietušo bērnu atbalsta un aizsardzības pasākumus. Kopš 2018. gada Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret 25 dalībvalstīm 47 .

Komisija 2020. gada 24. jūlijā pieņēma ES stratēģiju efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu 48 , kuras mērķis ir nodrošināt efektīvu ES līmeņa reakciju uz noziegumiem, kas saistīti seksuālu vardarbību pret bērniem. Ir radies vēl kāds īpašs izaicinājums, jo no 2020. gada 21. decembra noteikti tiešsaistes saziņas pakalpojumi, piemēram, tīmekļa e-pasta vai ziņojumapmaiņas pakalpojumi, tiks iekļauti E-privātuma direktīvas darbības jomā, un uz tiem attiecas arī Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā ietvertās pārskatītās definīcijas. Tādēļ pastāv risks, ka šo pakalpojumu sniedzēji, kuri šobrīd brīvprātīgi uzņemas veikt noteiktus svarīgus pasākumus nolūkā atklāt, novērst un ziņot par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, pārstās to darīt. Tādēļ Komisija ir ierosinājusi regulu 49 , lai ļautu turpināt šīs brīvprātīgās darbības saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem līdz brīdim, kad tiks pieņemts ilgtermiņa likumdošanas risinājums. Komisija strādā pie šāda risinājuma priekšlikuma, kuru ir paredzēts pieņemt 2021. gadā.

Eiropas Kiberdrošības centru tīkls un Inovācijas un operāciju kompetences centrs ir izveidojuši Covid-19 kiberdrošības aliansi, lai izstrādātu novatoriskas pieejas ar Covid-19 saistīto noziegumu apkarošanai. 2020. gada aprīlī tika izveidota īpaša Eiropas Inovācijas padomes (EIC) Covid-19 platforma 50 , lai savestu kopā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, novatorus, partnerus un investorus no visas Eiropas nolūkā izstrādāt novatoriskus risinājumus.

Lai nodrošinātu efektīvāku kriminālvajāšanu, ņemot vērā elektroniskās informācijas un pierādījumu nozīmi kriminālizmeklēšanā, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm būtu ātri jāiegūst piekļuve šādai informācijai un pierādījumiem kriminālizmeklēšanas veikšanai. Tas tika atzīts ES iekšlietu ministru 2020. gada 13. novembra kopīgajā paziņojumā 51 . Eiropols, Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls 2020. gada 1. decembrī publicēja savu otro “Projekta SIRIUS ES ziņojumu par situāciju digitālo pierādījumu jomā”. Ziņojumā ir uzsvērta elektronisko pierādījumu pieaugošā nozīme kriminālizmeklēšanā 52 . Eiropas Parlaments vēl nav sagatavojis savu nostāju attiecībā uz Komisijas 2018. gada aprīļa priekšlikumiem par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem 53 , tāpēc sarunas likumdevēju starpā vēl nav sākušās. Šo priekšlikumu pieņemšanas kavēšanās neļauj pilnvērtīgi strādāt tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī apgrūtina pašreizējos centienus starptautisku sarunu ceļā izveidot saskaņotus noteikumus attiecībā uz pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem 54 .

Starptautiskā līmenī Komisija ES vārdā piedalās pašreizējās sarunās par otrā papildu protokola pievienošanu Eiropas Padomes Budapeštas Konvencijai par kibernoziegumiem. Šis protokols kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm nodrošinātu uzlabotus un spēcīgus rīkus pārrobežu sadarbībai kibernoziegumu un citu smagu noziegumu veidu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā, ietverot arī tiešu sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā lielākā daļa šīs uzlabotās un pastiprinātās sadarbības ietvers personas datu apmaiņu, ir svarīgi, lai izstrādājamais protokols paredzētu pienācīgus datu aizsardzības pasākumus ne vien no pamattiesību perspektīvas raugoties, bet arī juridiskās noteiktības, savstarpējas uzticēšanās un tiesībaizsardzības iestāžu operatīvās sadarbības efektivitātes nodrošināšanas nolūkos.

Sarunas būtu jāpabeidz 2021. gadā. Paralēli tam un papildus mandātam, kas pagājušajā gadā tika piešķirts Tieslietu un iekšlietu padomei, Komisija piedalās sarunās par ES un ASV nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem. Tas papildinās ierosinātos ES iekšējos noteikumus par tiešu pārrobežu sadarbību ar pakalpojumu sniedzējiem, novēršot tiesību aktu kolīzijas un nodrošinot vienotus noteikumus un aizsardzības pasākumus. Oficiālas sarunas tika uzsāktas 2019. gada 25. septembrī, un ir notikušas jau vairākas sarunu kārtas. Taču šo sarunu iznākums lielā mērā būs atkarīgs no progresa, kas tiks panākts attiecībā uz iekšējiem noteikumiem par e-pierādījumiem.

Attiecībā uz datu saglabāšanu un lietošanu tiesībaizsardzības nolūkos jānorāda, ka pēc iepriekšējā 2016. gada sprieduma pieņemšanas lietā Tele2/Watson 55 Komisija veica papildu pasākumus, organizējot ekspertu apspriešanos ar attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, policijas un tiesu iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, datu aizsardzības iestāžu, akadēmisko aprindu un ES aģentūru pārstāvjiem. Izpētei tika izmantots arī pētījums par elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju datu saglabāšanas praksi un tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām piekļūt datiem un praksi, kas tiek izmantota, lai tiem piekļūtu, un par attiecīgo tehnoloģisko problēmu identificēšanas jautājumiem, kā arī pārskats par valstu tiesisko regulējumu 56 . Šajā darba procesā tika uzsvērts, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir jāpiekļūst datiem, lai tās varētu efektīvāk veikt savus pienākumus.

Tiesa 2020. gada 6. oktobrī pasludināja spriedumus 57 attiecībā uz Beļģijas, Francijas un Apvienotās Karalistes tiesību aktiem par saziņas datu, kas nav uzskatāmi par saturu, saglabāšanu un nosūtīšanu un piekļuvi šādiem datiem tiesībaizsardzības un valsts drošības nolūkos. Komisija izvērtēs esošās iespējas nodrošināt, ka teroristus un citus noziedzniekus var identificēt un izsekot, vienlaikus ievērojot ES tiesību aktus atbilstoši Tiesas interpretācijai un ņemot vērā arī citas lietas, kas tiek izskatītas Tiesā un attiecas uz šo pašu tematu.

Vēl viens svarīgs elements kibernoziedzības apkarošanā ir bijis darbs ar mērķi nodrošināt interneta domēnu nosaukumu reģistrācijas datu (WHOIS datubāzes informācijas) pieejamību un precizitāti atbilstoši Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācijas (ICANN) īstenotajiem centieniem. Diskusiju mērķis ir nodrošināt, ka likumīgas piekļuves prasītāji, tostarp tiesībaizsardzības iestādes un kiberdrošības operatori, var efektīvi piekļūt vispārīgiem augstākā līmeņa domēnu reģistrācijas datiem, pilnībā ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus. Galīgie ieteikumi attiecībā uz jauno WHOIS darbības politiku tika publicēti 2020. gada 10. augustā un patlaban tiek pārskatīti pirms lēmuma pieņemšanas ICANN valdē. Komisija izskatīs pārskatīšanas secinājumus un izsvērs, cik lielā mērā tajos ir atspoguļoti datu aizsardzības un sabiedrības interešu apsvērumi, kas saistīti ar efektīvas piekļuves nodrošināšanu tiesībaizsardzības iestādēm un kiberdrošības operatoriem.

2.Moderna tiesībaizsardzība

Tā kā tehnoloģijas turpina mainīt gandrīz ikvienu mūsu sabiedrības nozari, tostarp drošības jomu, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir jāspēj izsekot šīm norisēm. Mākslīgā intelekta, lielo datu un augstas veiktspējas datošanas integrēšana drošības politikā, vienlaikus saglabājot efektīvu pamattiesību aizsardzību, ir būtiski svarīga drošuma un drošības palielināšanai.

Komisija strādā vairākos galvenajos virzienos 58 . Komisija 2020. gada 25. novembrī ierosināja Datu pārvaldības aktu 59  — tiesisko regulējumu atvieglotai personas datu un citu datu kopīgošanai un atkalizmantošanai inovācijas un izstrādes nolūkos. Tas attiecas uz rūpniecības nozares un valsts struktūru datiem virtuālās vai fiziskās nozaru datu telpās. Tas ļautu valstu tiesībaizsardzības iestādēm inovācijas nolūkā piekļūt datiem, kas tiek glabāti citās datu telpās. Taču piekļuve datiem, kurus glabā valstu tiesībaizsardzības un drošības iestādes, nebūtu atļauta, ja vien to neparedz ES vai valstu tiesību akti. Valstu tiesībaizsardzības iestādes var piekļūt datiem arī tad, ja atsevišķi datu subjekti brīvprātīgā kārtā savus datus dara pieejamus kopējo interešu labā zinātnisko pētījumu veikšanai. 

Pēc Baltās grāmatas par mākslīgo intelektu 60 publicēšanas ir uzsākts arī sagatavošanas darbs jaunai iniciatīvai attiecībā uz mākslīgo intelektu (AI). Atzīstot AI tehnoloģiju iespējas uzlabot iedzīvotāju un visas sabiedrības drošību un labklājību, Baltajā grāmatā ir minēti arī vairāki riski, piemēram, kiberdraudi, briesmas personas drošībai un savienojamības zudums. Sabiedriskās apspriešanas laikā paustās dalībnieku bažas galvenokārt bija saistītas ar iespēju, ka AI varētu novest pie cilvēktiesību pārkāpumiem un diskriminācijas 61 . Paziņojumā “Vairojot uzticēšanos antropocentriskam mākslīgajam intelektam” 62 Komisija uzsvēra, ka AI sistēmas ir jāpadara noturīgas gan pret atklātiem uzbrukumiem, gan arī smalkākiem mēģinājumiem manipulēt ar datiem vai algoritmiem un ka jāveic pasākumi šā riska mazināšanai.

Šifrēšanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu stingru kiberdrošību un efektīvi aizsargātu pamattiesības, piemēram, privātumu, tostarp komunikācijas konfidencialitāti, personas datu aizsardzību un uzticības nodrošināšanu pakalpojumiem un produktiem, kas balstīti uz šifrēšanas tehnoloģijām, piemēram, digitālās identitātes risinājumiem. Vienlaikus to var izmantot arī nolūkā slēpt noziegumus no tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, apgrūtinot izmeklēšanu, noziegumu atklāšanu un saukšanu pie atbildības. Dalībvalstis Padomē ir aicinājušas meklēt risinājumus, kas ļautu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm likumīgi piekļūt digitālajiem pierādījumiem, pilnībā ievērojot privātuma, datu aizsardzības un taisnīgas tiesas garantijas 63 . Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai konstatētu juridiskos, operatīvos un tehniskos risinājumus, kas ļautu likumīgi piekļūt elektroniskajai informācijai šifrētā vidē, nodrošinot saziņas drošību.

Īstenotie praktiskie pasākumi ietver atšifrēšanas platformas izveidi Eiropola paspārnē nolūkā palīdzēt tiesībaizsardzības iestādēm likumīgi piekļūt šifrētai informācijai ierīcēs, kas konfiscētas kriminālizmeklēšanas laikā 64 . Eiropas Kibernoziedzības apkarošanas apmācības un izglītības grupa ir izstrādājusi izmēģinājuma apmācību moduļus, kas tiks izmantoti Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) darbā. Ir izveidots dalībvalstu šifrēšanas zinātības centru tīkls, lai apmainītos ar paraugprakses piemēriem un zināšanām un atbalstītu tehnisko un praktisko instrumentu rīkkopas izveidi.

E-pierādījumu digitālās apmaiņas sistēma (eEDES) nodrošinās rīku Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, savstarpējās palīdzības pieprasījumu un digitālu pierādījumu drošai, ātrai un efektīvai pārrobežu apmaiņai. Tā būtu pakāpeniski jāpapildina un jāpaplašina, iekļaujot arī citus tiesu iestāžu sadarbības instrumentus krimināllietās, un tās turpmākais tvērums tiks noteikts tiesību akta priekšlikumā par tiesu iestāžu sadarbības procedūru digitalizāciju, kuru plānots sagatavot 2021. gadā 65 .

3.Cīņa pret nelikumīgu saturu tiešsaistē

Radikalizācija, kas pāraug vardarbīgā ekstrēmismā un terorismā, ir daudzpusīga pārrobežu parādība, saistībā ar kuru ir labi izdevies izmantot straujo interneta attīstību. Internets joprojām tiek izmantots neaizsargātu personu radikalizēšanai un vervēšanai. Eiropola vienība ziņošanai par interneta saturu jūlijā bloķēja 2000 saites uz saturu, kas saistīts ar terorismu, tostarp uz rokasgrāmatām un pamācībām par to, kā veikt uzbrukumu. Pierādījumi par interneta lomu Francijā un Austrijā īstenotajos uzbrukumos iesaistīto personu radikalizēšanā un viņu pastrādāto noziegumu popularizēšanā norāda uz nepieciešamību izstrādāt skaidru tiesisko regulējumu, lai novērstu ar terorismu saistīta satura izplatīšanu tiešsaistē, vienlaikus saglabājot efektīvus pamattiesību aizsardzības pasākumus. Eiropas Parlamenta un Padomes sarunas par ierosināto Regulu par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē 66 , pēdējās nedēļās ir kļuvušas intensīvākas. Lai novērstu teroristiska satura, kā arī radikalizāciju veicinoša satura pieejamību, šo sarunu noslēgumā ir būtiski svarīgi izveidot jaunu un efektīvu operatīvo instrumentu satura izņemšanas rīkojumu izdošanai nolūkā nodrošināt teroristiska satura pārrobežu izņemšanu stundas laikā vai vēl īsākā laikā pēc šo rīkojumu saņemšanas.

Vienlaikus ES Interneta forums turpina darboties kā veikto pasākumu katalizators, nodrošinot svarīgu platformu, kas saved kopā dalībvalstu un nozares pārstāvjus nolūkā novērst ar terorismu saistīta satura un uz radikalizāciju aicinošu vēstījumu izplatīšanu tiešsaistē. Forums strādā, lai izveidotu dalībvalstīs aizliegtu simbolu un grupu atsauces sarakstu — šāds saraksts varētu palīdzēt izstrādāt platformas satura pārvaldības politiku.

ES Interneta forums ir paplašinājis savu darbības jomu, ietverot arī cīņu pret seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē. Forums nodrošinās kopīgu telpu paraugprakses piemēru apmaiņai un šķēršļu, ar ko saskaras publiskā un privātā sektora dalībnieki, identificēšanai, lai palielinātu savstarpējo uzticēšanos un kopā rastu risinājumus. Tas spēj nodrošināt arī augsta līmeņa politikas koordināciju, lai maksimāli palielinātu pasākumu efektivitāti un iedarbīgumu. ES Interneta foruma paspārnē tika izveidots tehnisko ekspertu sadarbības process, kurā iesaistīti akadēmisko aprindu, nozaru, valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji un kura laikā tiek apzināti un provizoriski novērtēti iespējamie tehniskie risinājumi seksuālas vardarbības pret bērniem atklāšanai pilnīgi šifrētā elektroniskā saziņā un ziņošanai par to. Šādi tehniskie risinājumi nekādā ziņā nedrīkstētu vājināt šifrēšanu. Šī pieeja papildina citus iepriekš tekstā aprakstītos seksuālas vardarbības pret bērniem, kas veikta tiešsaistē un bezsaistē, apkarošanas elementus.

Komisija arī turpināja dalīties ar ES zināšanām un pieredzi, iesaistoties jaunizveidotā Globālā Interneta foruma terorisma apkarošanai Neatkarīgās padomdevējas komitejas darbā un kopā ar Microsoft uzņemoties Darba grupas jautājumos par reaģēšanu krīzes situācijā vadību. Komisija kopā ar Eiropolu turpināja atbalstīt dalībvalstis ES krīzes protokola īstenošanā. ES vienība ziņošanai par interneta saturu 2020. gada 23. novembrī organizēja otrās mācības, lai sagatavotu pamatnostādnes par to, kā uzlabot operatīvo reaģēšanu un koordināciju reāllaikā starp dalībvalstīm un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem. 

Komisija 2020. gada jūnijā publicēja rezultātus, kas iegūti jaunākajā monitoringā attiecībā uz Rīcības kodeksa cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē 67 īstenošanu. Tie liecina, ka IT uzņēmumi vidēji izvērtē 90 % no iezīmētā satura 24 stundu laikā un izņem 71 % no satura, kas tiek uzskatīts par nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem. Taču tika konstatēti arī trūkumi pārredzamības jomā un atgriezeniskās saites sniegšanā lietotājiem. Rīcības kodeksa īstenošana pēdējo četru gadu laikā tika aplūkota arī saistībā ar to, kā gaidāmajā digitālo pakalpojumu tiesību akta priekšlikumā risināt jautājumus, kas saistīti ar cīņu pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, vienlaikus aizsargājot vārda brīvību. Runā par stāvokli Savienībā 2020. gadā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka Komisija līdz 2021. gada beigām ierosinās paplašināt ES līmeņa noziegumu sarakstu saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu, iekļaujot tajā naida noziegumus un naida runu 68 .

4.Hibrīddraudi

Atzīstot, ka hibrīddraudi nepārtraukti mainās un attīstās, Padome 2019. gada jūlijā izveidoja Horizontālo darba grupu noturības uzlabošanas un hibrīddraudu novēršanas jautājumos. Tās galvenais mērķis ir atbalstīt stratēģisko un horizontālo koordināciju dalībvalstu starpā valsts un sabiedrības izturētspējas jomā, uzlabojot stratēģisko komunikāciju un apkarojot dezinformāciju. Darbība ietvēra papildu pasākumus saistībā ar hibrīda veida risku pētījumiem 69 , kā arī īpašu izpēti par hibrīddraudiem un dezinformāciju partnervalstīs kaimiņreģionā. Horizontālās darba grupas darbība ir aprakstīta 2020. gada 14. septembrī pieņemtajā gada ziņojumā.

Padome 2019. gada decembrī pieņēma secinājumus “Papildu centieni uzlabot noturību un novērst hibrīddraudus” 70 , aicinot izmantot visaptverošu pieeju drošībai un hibrīddraudu novēršanai, visās attiecīgajās politikas jomās strādājot stratēģiskākā, koordinētākā un saskaņotākā veidā. Divi svarīgi papildu pasākumi tika īstenoti 2020. gada jūlijā. Pirmkārt, Komisijas dienesti un EĀDD apkopoja informāciju par pasākumiem un dokumentiem, kas attiecas uz ES reakciju un hibrīddraudiem 71 . Apkopojums sniedz vispārēju pārskatu par ES mēroga pasākumiem, kas saistīti ar hibrīddraudu novēršanu, kā arī atbilstošiem rīcībpolitikas dokumentiem. Tas ir sākumpunkts, lai izveidotu ierobežotu tiešsaistes platformu kā vienas pieturas aģentūru visiem ar hibrīddraudiem saistītajiem pasākumiem, rīcībpolitikas un leģislatīviem dokumentiem, kā arī attiecīgiem pētījumiem. Otrkārt, jaunākajā gada ziņojumā par hibrīddraudu novēršanu 72 tika aplūkoti īstenošanas jautājumi, aptverot tādus aspektus kā situācijas apzināšanās, izturētspējas veidošana, sagatavotība un reaģēšana krīzes situācijā, kā arī starptautiskā un jo īpaši ES un NATO sadarbība hibrīddraudu novēršanā. Lai gan ziņojumā ir norādīts uz zināmu progresu ES līmeņa koordinācijas nodrošināšanā, šā brīža nepieredzētais hibrīddraudu apjoms un daudzveidība liek veikt papildu pasākumus ES līmenī, lai integrētu ārējo un iekšējo dimensiju vienotā plūsmā, atbalstītu dalībvalstu centienus novērst hibrīddraudus un stiprinātu to izturētspēju.

Līdztekus notiek jaunajā drošības stratēģijā noteikto pasākumu īstenošanas darbs, lai politikas veidošanā iekļautu ar hibrīddraudiem saistītus apsvērumus, izstrādātu ierobežotu tiešsaistes platformu, ES mērogā noteiktu nozaru izturētspējas pamatlīmeņus, kā arī racionalizētu informācijas plūsmas, lai vēl vairāk veicinātu situācijas apzināšanos 73 . Šis darbs balstās uz ES Hibrīddraudu analīzes vienību (HFC), kura izveidota ES Izlūkošanas un situāciju centrā (ES INTCEN), kas joprojām ir galvenais ES centrs, kurš veic hibrīddraudu novērtēšanu. Tā līdz šim ir sagatavojusi vairāk nekā 180 rakstiskus ziņojumus par hibrīddraudiem un kiberdraudiem. Viens no HFC projektiem ir hibrīddraudu tendenču analīze 74 , kas nodrošina datus par šādiem tematiem: jauno dalībnieku hibrīddarbību regulāra analīze; ārvalstu izlūkošanas darbības, kas vērstas pret ES dalībvalstīm, iestādēm, partneriem un interesēm; Covid-19 pandēmijas izmantošana no valsts un nevalstisko dalībnieku, kuri veic hibrīddarbības, puses.

ES un NATO sadarbība (saskaņā ar visaptverošo regulējumu, ko nodrošina Varšavas un Briseles kopīgās deklarācijas, kuras tika pieņemtas attiecīgi 2016. un 2018. gadā), kā uzsvērts 2020. gada jūnija piektajā progresa ziņojumā, tika vēl vairāk pastiprināta, nodrošinot darbinieku mijiedarbību un konkrētus rezultātus hibrīddraudu, kiberaizsardzības un spēju veidošanas jomās 75 . Ir svarīgi izstrādāt visām nozarēm kopīgu metodiku hibrīddraudu izturētspējas pamatlīmeņa noteikšanai, lai novērstu politikas, rīku un darbību sadrumstalotības un dublēšanās risku. Šajā sadarbībā tika iesaistīts arī Helsinkos esošais Eiropas Izcilības centrs hibrīddraudu novēršanai. Covid-19 krīzes laikā sadarbība ar NATO ir pastiprināta, cita starpā arī saistībā ar dezinformācijas par pandēmiju un ļaunprātīgas informācijas izplatīšanas novēršanu.

Vispārīgi raugoties, Covid-19 pandēmija ir izcēlusi strauji mainīgos riskus, ko rada dezinformācija, un cilvēku dzīvības reālo apdraudējumu 76 . Komisija un Augstais pārstāvis 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Kopīgu paziņojumu par Covid-19 un dezinformāciju 77 , lai norādītu uz konkrētajiem riskiem, ko rada dezinformācija par Covid-19, un uzsvērtu veicamos pasākumus. Tie ietvēra lielāko tiešsaistes platformu centienus izstrādāt draudu novēršanas politiku un platformu darbības uzraudzības pastiprināšanu, kā arī mērķtiecīgu sadarbību EĀDD pārvaldītajā ātrās brīdināšanas sistēmā. Pandēmijas rezultātā pastiprinājās centieni novērst dezinformācijas izplatīšanu un uzlabojās sabiedrības informētība. 2020. gada pirmajā pusgadā publiskajā dezinformācijas gadījumu datubāzē EUvsDisinfo tika reģistrēti 1963 jauni prokremliskas dezinformācijas gadījumi, un gandrīz viena trešdaļa no tiem bija saistīti ar Covid-19 infodēmiju. No 2020. gada marta vidus līdz aprīļa beigām šo tīmekļa vietni ik dienu apmeklēja vairāk nekā 10 000 cilvēku, un kopējais apmeklētāju skaits pieauga par 400 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2019. gadā. ES reakcija ietvēra mērķtiecīgas informatīvās kampaņas 78 un objektīvas informācijas sniegšanu par pandēmiju.

Gūtā pieredze tika ņemta vērā, izstrādājot Eiropas Demokrātijas rīcības plānu, kas tika pieņemts 2020. gada 2. decembrī 79 . Tajā ir izklāstīti svarīgākie pasākumi ES demokrātijas izturētspējas uzlabošanai, sekmējot brīvas un godīgas vēlēšanas, novēršot šķēršļus plašsaziņas līdzekļu brīvai un neatkarīgai darbībai un apkarojot dezinformāciju. Dezinformācija tiks apkarota saskaņā ar 2018. gada Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai 80 , kas kalpos par pamatu plašākai ES rīcībai dezinformācijas novēršanas jomā, cita starpā nosakot, kā šajā procesā iesaistīt galvenās ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības, kā arī privātā sektora. Plānā ir minēts, ka tiek gaidīts arī nākamais solis, kas tiks sperts ar ES prakses kodeksu dezinformācijas jomā pēc tā 2020. gada septembra efektivitātes novērtējuma 81 . Šis kodekss ir svarīgs un nepieciešams solis ceļā uz pārredzamākas un atbildīgākas tiešsaistes platformu ekosistēmas izveidi, taču tas būtu daudz efektīvāks, ja tiktu izmantotas vienotas definīcijas un nodrošināta konsekventa īstenošana un plašāka rīcība nolūkā pievērsties specifiskām jomām, piemēram, individualizētai pieejai mērķauditorijai. Vēl viens nozīmīgs rīks, kas šobrīd ir ES rīcībā, ir Eiropas Digitālo mediju observatorija, kas savu darbību sāka 2020. gada jūnijā. Tā apvieno galvenās ieinteresētās personas, kas darbojas dezinformācijas novēršanas jomā, tostarp faktu pārbaudītājus un pētniekus no akadēmiskajām aprindām.

IV.    EIROPAS IEDZĪVOTĀJU AIZSARDZĪBA PRET TERORISMU UN ORGANIZĒTO NOZIEDZĪBU

1.Terorisms un radikalizācija

Nesenie uzbrukumi ir vēlreiz parādījuši, ka terorisma draudi ES joprojām ir ievērojami. Kāda skolotāja slepkavībai Conflans-Sainte-Honorine komūnā 2020. gada 16. oktobrī sekoja trīs cilvēku nonāvēšana Dievmātes baznīcā Nicā 29. oktobrī. Teroristu uzbrukumā Vīnē 2. novembrī nogalināti četri cilvēki un 23 ievainoti. Padome 13. novembrī pieņēma ES iekšlietu ministru kopīgo paziņojumu par nesenajiem teroristu uzbrukumiem Francijā un Austrijā 82 . Šie nesenie džihādistu iedvesmotie uzbrukumi ir augoši draudi, ko rada vardarbīgs labējais ekstrēmisms un citi terorisma veidi.

Lai vēl vairāk atbalstītu dalībvalstis cīņā pret terorismu un radikalizāciju, Komisija pašlaik pieņem ES terorisma apkarošanas programmu 83 . Šīs programmas pamatā ir pašreizējā rīcībpolitika un instrumenti, un tā stiprinās ES satvaru, lai vēl vairāk sekmētu apdraudējuma un risku paredzēšanu, radikalizācijas un vardarbīga ekstrēmisma novēršanu, cilvēku un infrastruktūras aizsardzību, tostarp uzlabojot ārējo robežu drošību, un efektīvus turpmākos pasākumus pēc uzbrukumiem. Tajā arī izklāstīts, kā uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību, kā arī tehnoloģiju izmantošanu un apmaiņu ar attiecīgo informāciju visā ES, iekļaujot tos, kas veic pārbaudes pie ārējām robežām. Tiesību aktu īstenošana un izpildes nodrošināšana joprojām ir būtisks uzdevums.

Terorisma novēršana ir tā apkarošanas pamatā. ES centieni radikalizācijas novēršanas jomā balstās uz līdz šim gūto pieredzi priekšplāna speciālistu un lēmumu pieņēmēju atbalstīšanā. Komisija 24. novembrī pieņēma jaunu rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 84 . Cīņā pret radikalizāciju ir ļoti svarīgi pielikt vairāk pūļu kopienu apvienošanā. Vairāk saliedēta un iekļaujoša sabiedrība var palīdzēt novērst ekstrēmisma ideoloģijas, kas ir terorisma un vardarbīga ekstrēmisma pamatā, izplatīšanos. Atbalsts Radikalizācijas izpratnes tīklam ietver turpmāku 30 miljonu EUR vērtu līgumu, kas noslēgts 2020. gada janvārī, par palīdzību praktiķiem konkrētās vietās nākamos četrus gadus, kā arī papildu atbalstu lēmumu pieņēmējiem un pētniekiem. Šie un citi instrumenti, piemēram, ES Interneta forums, ļaus Komisijai pievērsties prioritārajiem pasākumiem, kas uzsvērti 2021. gada stratēģiskajās ievirzēs par saskaņotu ES pieeju radikalizācijas novēršanai, kuras izstrādātas sadarbībā ar dalībvalstīm. Tās papildina terorisma apkarošanas programmas pasākumi, kas vērsti pret ekstrēmas ideoloģijas izplatīšanos tiešsaistē, aktivizē centienus cietumos, kā arī rehabilitācijas un reintegrācijas jomā, tostarp attiecībā uz ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, un stiprina atbalstu vietējā līmeņa dalībniekiem un noturīgāku kopienu veidošanai.

Direktīva par terorisma apkarošanu 85 , kas pieņemta 2017. gada martā, ir galvenais ES līmeņa krimināltiesiskais instruments terorisma apkarošanai. Tajā noteikti minimālie standarti teroristisku un ar terorismu saistītu noziedzīgu nodarījumu definēšanai, kā arī attiecībā uz sankcijām par tiem, līdztekus paredzot terorisma upuriem tiesības uz aizsardzību, atbalstu un palīdzību. Komisija 2020. gada 30. septembrī pieņēma ziņojumu 86 , kurā novērtēti pasākumi, ko dalībvalstis veikušas, lai izpildītu minētās direktīvas prasības. Tajā secināts, ka transponēšana valstu tiesību aktos palīdzējusi stiprināt dalībvalstu krimināltiesību pieeju terorismam un terorismā cietušajiem piešķirtās tiesības, tomēr joprojām pastāv nepilnības. Piemēram, ne visas dalībvalstis savos tiesību aktos ir paredzējušas kriminālatbildību par visiem nodarījumiem, kas direktīvā uzskaitīti kā teroristiski, kā arī par ceļošanu terorisma nolūkā, vēršas pret terorisma finansēšanu un paredz atbalstu cietušajiem. Direktīvas izvērtējuma ziņojums tiks pieņemts vēlāk 2021. gadā.

ES turpina centienus, lai palīdzētu dalībvalstīm atņemt teroristiem uzbrukuma līdzekļus un atbalstītu attiecīga regulējuma īstenošanu. Regulu par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, kas pieņemta 2019. gada jūnijā 87 , sāks piemērot no 2021. gada 1. februāra. Lai palīdzētu valstu iestādēm un privātajam sektoram īstenot regulu, Komisija 2020. gada jūnijā publicēja pamatnostādņu kopumu 88 . Turklāt Komisija 2020. gada jūnijā izveidoja programmu 89 šīs regulas iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai.

Komisija 2019. gada novembrī aicināja dalībvalstis novērtēt to, kā īstenots 2017. gada Rīcības plāns, ar ko uzlabo sagatavotību pret ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem drošības un kodoldrošības (CBRN) riskiem 90 . Kopumā tika secināts, ka lielākā daļa darbību ir īstenotas. Komisija sadarbībā ar valstu ekspertiem 2020. gada sākumā izveidoja to augsta riska ķīmisko vielu sarakstu, kuras rada bažas. Tas bija pamats sadarbībai ar iekārtu ražotājiem nolūkā uzlabot noteikšanas spējas. Komisija nesen ir sākusi pētījumu par iespēju ierobežot piekļuvi dažām no šīm ķīmiskajām vielām. Darbs turpinās arī kā daļa no Savienības civilās aizsardzības mehānisma, un ar dalībvalstīm tiek apspriestas papildu CBRN reaģēšanas spējas dekontaminācijas, noteikšanas, uzraudzības un monitoringa, kā arī krājumu veidošanas jomā.

Padome 2020. gada 12. oktobrī nolēma par gadu paildzināt sankciju režīmu, kas vērsts pret ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu 91 , ļaujot ES noteikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz personām un struktūrām, kuras iesaistītas ķīmisko ieroču izstrādē un izmantošanā.Padome 2020. gada 14. oktobrī noteica ierobežojošus pasākumus pret sešām personām un vienu struktūru, kas bija iesaistītas Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumā, cenšoties viņu noindēt ar kādu “Novičok” grupas neiroparalītisku vielu 2020. gada 20. augustā Krievijā 92 .

Būtiska nozīme teroristu tīklu atklāšanā ir arī finanšu informācijai, jo teroristiem finansējums ir nepieciešams ceļošanai, apmācībai un aprīkojumam, un pretterorisma izmeklēšanā būtiski ir pasākumi terorisma finansēšanas novēršanai. Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir esošo rīku un izlūkošanas potenciāla pilnīga izmantošana, pienācīgi īstenojot starptautiski pieņemtus standartus un risinot jauno tehnoloģiju un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformu radītos nepārtraukti mainīgos problēmuzdevumus 93 (sk. turpmāk).

Transporta tīkls ir bijis un joprojām ir teroristu mērķis. ES centieni ietver uz risku novērtēšanu balstītu pieeju aviācijas nozares aizsardzībai 94 . Konfliktu zonas nopietni apdraud civilo aviāciju, un dalīšanās ar informāciju un riska novērtējumiem var būtiski palīdzēt mazināt risku 95 . ES konfliktu zonu riska novērtēšanas informācijas un brīdināšanas sistēma ir atzīta par paraugpraksi, un starptautiskie standarti attiecībā uz informācijas apmaiņu ir iekļauti ES tiesību aktos 96 . Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta civilās aviācijas jomā, Komisija uz risku novērtēšanu balstīto pieeju ir attiecinājusi arī uz citiem transporta veidiem. ES Dzelzceļa transporta drošības rīcības plāna 97 īstenošana norit veiksmīgi, un to sekmē ES Dzelzceļa pasažieru platformas — īpašas ekspertu grupas, ko izveidojusi Komisija, — zinātība. Jūrniecības jomā uz riska novērtēšanu balstītā pieeja ir labi zināma un tiek piemērota, un Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām nolūkā uzlabot pasažieru drošību. Tā ir iekļauta ES Jūras drošības stratēģijā un tās rīcības plānā, ko pārskatīja 2018. gadā, iekļaujot arī drošības un aizsardzības dimensiju. Tā ir izklāstīta pēdējā īstenošanas ziņojumā, kas pieņemts un publicēts 2020. gada 23. oktobrī 98 .

Eiropols ar Eiropas Terorisma apkarošanas centra (ETAC) starpniecību sniedz atbalstu dalībvalstīm izmeklēšanas procesos, kas saistīti ar terorismu. Dalībvalstu pieprasījumu ETAC sniegt operatīvu atbalstu kļuva arvien vairāk, un tagad ETAC piedalās gandrīz visos plašākos izmeklēšanas procesos, kas saistīti ar terorisma apkarošanu. Eiropols 2019. gadā sniedza atbalstu kopumā 632 operācijām terorisma apkarošanas jomā. Arī dalībvalstu izmeklētāji ir pauduši lielāku apmierinātību ar šo darbu —viņu apmierinātības pakāpe augusi no 8 (no 10) 2018. gadā līdz 9,1 2019. gadā. ETAC 2019. gadā koordinēja kopumā 18 rīcības dienas 99 .

Savukārt Eurojust 2019. un 2020. gadā ir sniedzis atbalstu 116 izmeklēšanas procesos, kas saistīti ar terorismu. Pašreizējās darbības rezultātā ar mērķi pilnveidot pretterorisma reģistru, kas uzsāka darbību 2019. gadā 100 , tiks izstrādāts priekšlikums tiesību aktam par digitālu pārrobežu terorisma lietu apmaiņu, kā arī tiks paplašināta darbība saistībā ar labējo un kreiso ekstrēmistu grupām.

Padome 2020. gada 30. jūlijā pēdējo reizi atjaunināja to personu, grupu un struktūru sarakstu, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus saistībā ar terorisma apkarošanu. Jaunākajā sarakstā ir 14 personas un 21 struktūra. Tajā pašā dienā Padome noteica ierobežojošus pasākumus attiecībā uz vienu personai saskaņā ar pretterorisma sankciju režīmu, kas piemērots organizācijai ISIL (Da'esh) un tīklam “Al Qaeda”. Pašlaik sankcijas saskaņā ar šo režīmu, kas 2020. gada 19. oktobrī tika pagarināts par gadu, ir piemērotas piecām personām neatkarīgi citai no citas 101 .

Svarīgs pretterorisma politikas elements attiecas uz to ārvalstu kaujinieku teroristu radītajiem draudiem, kas pašlaik atrodas Sīrijā un Irākā. Pilnībā ievērojot dalībvalstu primāro atbildību par šiem jautājumiem, atbalsts un sadarbība ES līmenī palīdz dalībvalstīm risināt kopīgās problēmas: saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši ar terorismu saistītus noziegumus, novērst viņu nepamanītu ieceļošanu Šengenas zonā un nodrošināt atgriezušos ārvalstu kaujinieku teroristu reintegrāciju un rehabilitāciju. Piemēram, Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un svarīgākajām partnervalstīm, lai nodrošinātu kaujaslaukā gūto pierādījumu apmaiņu un efektīvu izmantošanu minēto personu identificēšanai, atklāšanai pie ES robežām un kriminālvajāšanai. Eurojust publicētajā 2020. gada memorandā par kaujaslaukā gūtiem pierādījumiem 102 norādīts, ka, lai gan ir sarežģīti iegūt šādus datus un pārliecināties, ka tie atbilst pieņemamu pierādījumu kritērijiem, tie var sekmēt aizdomās turēto teroristu saukšanu pie atbildības.

Komisija arī veicina dialogu ar dalībvalstīm un humānās palīdzības sniedzējiem nolūkā sniegt visaptverošu un ar faktiem pamatotu pārskatu par situāciju nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumos, kur atrodas Eiropas izcelsmes ārvalstu kaujinieku teroristu ģimenes locekļi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta bērnu stāvoklim nometnēs Sīrijā. Komisija arī palīdz dalībvalstīm dalīties pieredzē par valstīs īstenotajiem pasākumiem un mehānismiem atgriezušos ārvalstu kaujinieku teroristu, kā arī bērnu rehabilitācijas un reintegrācijas labākai pārvaldībai. Radikalizācijas izpratnes tīkls veic arī izpētes apmeklējumus un sniedz īpaši pielāgotas konsultācijas ar mērķi labāk risināt atgriezušos notiesāto personu problēmas, jo īpaši pēc viņu atbrīvošanas no ieslodzījuma, kā arī par ģimeņu un vietējo kopienu lomu viņu reintegrācijas centienos.

Terorisma apkarošanas partnerībām un sadarbībai ar trešām valstīm un partnervalstīm ES kaimiņreģionā arī ir būtiska nozīme drošības ES iekšienē uzlabošanā un ES drošības politikas iekšējo un ārējo aspektu labākā sasaistē. Padome ir aicinājusi vēl vairāk stiprināt ES ārējo sadarbību, kas vērsta uz terorisma apkarošanu 103 , galveno uzmanību pievēršot Rietumbalkāniem, Ziemeļāfrikai un Tuvajiem Austrumiem, Sāhelai, Āfrikas ragam un Āzijai. Šis darbs tiek turpināts, pilnībā izmantojot ārējās darbības instrumentus, tostarp augsta līmeņa pretterorisma dialogus un ES delegācijās izvietoto 17 pretterorisma/drošības ekspertu 104 tīklu, kas ir turpinājis sniegt atbalstu, veicinot sadarbību un sekmējot spēju veidošanu. Pašlaik tiek apsvērta iespēja šo tīklu pastiprināt un paplašināt.

Ar 2018. gada Kopīgo rīcības plānu terorisma apkarošanai Rietumbalkānu reģionā un ar to saistītajiem divpusējiem nolīgumiem, kas parakstīti 2019. gadā ar katru partnervalsti 105 , tiek pievērsta uzmanība reģionam, kuram ir būtiska nozīme kopīgo drošības mērķu sasniegšanā un ES iedzīvotāju aizsardzībā. ES un Rietumbalkānu valstu ministriju forumā tieslietu un iekšlietu jomā, kas notika 2020. gada 22. oktobrī, ES un tās partnervalstis no Rietumbalkāniem atkārtoti apliecināja apņemšanos īstenot kopīgā rīcības plāna mērķus pēc 2020. gada 106 . Sadarbība ar Rietumbalkānu valstīm ietver pašreizējās ārvalstu kaujinieku teroristu un to ģimenes locekļu atgriešanās pārvaldību, kā arī turpmāku integrāciju radikalizācijas apkarošanas pasākumos. ES cīņā pret terorismu regulāri sadarbojas arī ar Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Vidusāzijas valstīm 107 . Sadarbība ar Vidusāzijas valstīm ir vērsta uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko draudu un kodoldraudu novēršanu. ES un Persijas līča sadarbības padomes Apvienotā sadarbības komiteja tikās 2020. gada 25. jūnijā un izskatīja jautājumus, kas cita starpā saistīti ar radikalizācijas apkarošanu un terorisma finansēšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, kā arī ar kiberdrošību un sadarbību ar Eiropolu. ES sadarbībā ar NATO 2019. gada nogalē kādā Persijas līča valstī veica ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko draudu un kodoldraudu revīziju — pirmo, kas jebkad notikusi. Kopumā 2019. gada nogalē pašreizējiem projektiem, kuru mērķis ir terorisma apkarošana un vardarbīga ekstrēmisma novēršana ārpus ES, tika piešķirti aptuveni 465 miljoni EUR, kas ir par 15 % vairāk nekā gadu iepriekš.

ES ir turpinājusi arī padziļināt sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju terorisma apkarošanas jomā 108 , jo īpaši ar ANO Terorisma apkarošanas biroju un Terorisma apkarošanas komitejas izpilddirektorātu, tostarp ar ikgadējiem augsta līmeņa dialogiem un pavisam nesen ar aktīvu līdzdalību virtuālajā ANO pretterorisma nedēļā 2020. gada vasarā. Komisija ir arī rūpīgi sekojusi līdzi apspriedēm par teroristisku nodarījumu definīcijas pārskatīšanu Eiropas Padomes Konvencijā par terorisma novēršanu, mudinot nodrošināt ciešu saskaņotību ar definīcijām ES tiesību aktos. Starp NATO un ES turpinājās laba sadarbība pretterorisma, kā arī ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko materiālu un kodolmateriālu jomā, apmainoties ar informāciju par spēju veidošanu nolūkā izvairīties no dublēšanās un nodrošināt papildināmību.

2.Cīņa pret organizēto noziedzību

Organizētā noziedzība pieaug, aizvien lielākā mērā iegūst pārrobežu iedabu un pārceļas uz tiešsaistes vidi.

Eiropola 2017. gadā veiktais smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA)

Komisijas darbība ietver cīņu pret narkotikām, nelikumīgiem šaujamieročiem, finanšu noziegumiem, kultūras priekšmetu nelikumīgu importu, cilvēku tirdzniecību un noziegumiem pret vidi, atbalstu dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, kā arī partnervalstīm kaimiņreģionā. Sadarbībai ar trešām valstīm, jo īpaši kaimiņreģiona valstīm, piemēram, Rietumbalkānu valstīm, un starptautiskajām organizācijām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju (UNODC) 109 , arī ir bijusi būtiska nozīme 110 .

Eiropola Smagās un organizētās noziedzības apkarošanas centrs 2019. gadā saņēma un apstrādāja gandrīz 55 000 operatīvās palīdzības iesniegumu, kas ir par 12 % vairāk nekā 2018. gadā. Runājot par atbalstīto darbību skaitu — centrs sniedza palīdzību valstīm 726 gadījumos 111 . Svarīgi ir arī tas, lai visu dalībvalstu tiesību aktos tiktu pilnīgi transponēts ES tiesiskais regulējums par organizēto noziedzību 112 , kura mērķis ir saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas paredz kriminālatbildību par nodarījumiem, kuri saistīti ar līdzdalību noziedzīgās organizācijās, un kas nosaka sodus par tādiem nodarījumiem. Komisija ir uzsākusi pētījumu, kurā tiek analizētas šo tiesību aktu uzlabošanas iespējas. Turpmākie pasākumi cīņas pret organizēto noziedzību ES pastiprināšanai tiks apkopoti ES programmā cīņai pret organizēto noziedzību, ko paredzēts pieņemt 2021. gada pirmajā ceturksnī.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana un konfiskācija ir viens no efektīvākajiem organizētās noziedzības apkarošanas līdzekļiem. Jaunais Eiropas Finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas centrs, kuru 2020. gada jūnijā izveidoja Eiropola ietvaros, palielinās operatīvo atbalstu, ko dalībvalstis un ES struktūras saņem finansiālo un ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā, un veicinās finanšu izmeklēšanas sistēmisku izmantošanu. Atbalstot ES centienus efektīvāk identificēt, iesaldēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, Padome 2020. gada jūnijā pieņēma secinājumus par finanšu izmeklēšanas uzlabošanu cīņai pret smago un organizēto noziedzību 113 . Komisija 2021. gadā pārskatīs tiesību aktus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju 114 un līdzekļu atguves dienestiem 115 .

Cīņai pret organizēto noziedzību ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi, kas nodrošina, ka tiesībaizsardzība var tikt efektīvi īstenota, ievērojot noteiktos ierobežojumus, piemēram, personas datu aizsardzību. Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā, ko pieņēma 2016. gadā, par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem 116 , aizsargā pamattiesības uz datu aizsardzību gadījumos, kad krimināltiesību piemērošanas iestādes izmanto personas datus tiesībaizsardzības mērķiem. Tā nodrošina, ka cietušo personu, liecinieku un par nozieguma izdarīšanu aizdomās turēto personu personas dati tiek pienācīgi aizsargāti, un atvieglo pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību un terorismu. Direktīvas par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā transponēšanas termiņš bija 2018. gada 6. maijs. Lielākā daļa dalībvalstu jau ir pieņēmušas tiesību aktus, ar kuriem direktīva transponēta. Tomēr dažas pārkāpuma procedūras joprojām turpinās 117 . Komisija pašlaik novērtē valstu transponēšanas tiesību aktu atbilstību direktīvai.

Cīņa pret nelegālām narkotikām

Komisija 2020. gada jūlijā pieņēma jaunu ES Narkomānijas apkarošanas programmu un rīcības plānu 2021.–2025. gadam 118 , ņemot vērā pašreizējo ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 119 . Tas nosaka politisko satvaru un prioritātes darbībai nākamajos piecos gados. Programmas galvenie mērķi ir: 1) uzlaboti pasākumi cīņā pret narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, sākot ar vēršanos pret noziedzīgām organizācijām un beidzot ar ārējo robežu pārvaldību un narkotiku nelikumīgas izplatīšanas un ražošanas apkarošanu; 2) pastiprināti preventīvie pasākumi, tostarp izpratnes veicināšana par narkotiku nelabvēlīgo ietekmi, it īpaši par saikni starp narkotiku lietošanu, vardarbību un citiem noziedzības veidiem; un 3) ar narkotikām saistītā kaitējuma novēršana, nodrošinot piekļuvi ārstēšanai, samazinot risku un kaitējumu un īstenojot līdzsvarotu pieeju narkotiku problēmai ieslodzījuma vietu kontekstā. Komisija 2020. gada 30. novembrī arī pieņēma ES narkotisko vielu prekursoru politikas izvērtējumu, kurā secināts, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, kas ES nepieļautu noziedzīgu organizāciju piekļuvi ķīmiskajām vielām, kuras ir vajadzīgas nelegālu sintētisko narkotiku ražošanai 120 .

ES ir finansējusi arī konkrētus projektus cīņai pret narkotikām, piemēram, pilsoniskās sabiedrības forumu narkotiku apkarošanai. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra Eiropas 2020. gada ziņojumā par narkotikām, kas publicēts 2020. gada 22. septembrī 121 , aprakstītas jaunākās narkotiku lietošanas un to tirgus tendences visā ES, Turcijā un Norvēģijā. Tas liecina par kokaīna pieejamības pieaugumu līdztekus rekordlielajam konfiscētajam šīs vielas daudzumam, proti, 181 tonnai, par gandrīz divkāršojušos konfiscētā heroīna daudzumu (9,7 tonnas), kā arī par augstas tīrības pakāpes narkotiku pieejamību ES. Ziņojumā aplūkota arī jaunu sintētisko opioīdu parādīšanās, jo īpaši saistībā ar veselības problēmām, un skartas problēmas, ko radījusi Covid-19 pandēmija. 

Pret narkomāniju vērsta darbība notiek dažādos līmeņos. Tiesību aktu kopumu par jaunām psihoaktīvām vielām pieņēma 2017. gada rudenī 122 , un to pilnībā piemēro kopš 2018. gada novembra. Piecām dalībvalstīm joprojām piemēro pārkāpuma procedūru 123 . Ir pieņemts pirmais deleģētais akts, kurā narkotiskas vielas definīcijā iekļauta jauna psihoaktīva viela (izotonitazēns) 124 .

Starptautiskā līmenī ES aktīvi darbojas Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotisko vielu komisijā 125 , jo īpaši ar mērķi aktualizēt jaunu psihoaktīvo vielu iekļaušanu sarakstos 126 , kā arī pārnest kanabisu un kanabisam radniecīgus produktus uz citu sarakstu 127 . Padome ir apstiprinājusi divus jaunus dialogus — ar Ķīnu un Irānu — par narkotikām 128 , un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ir turpinājis sadarbību ar trešām valstīm 129 .

Cīņa pret finanšu noziegumiem

Ir pieņemti jauni tiesību akti ar mērķi pastiprināt cīņu pret finanšu noziegumiem, kā arī pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Direktīva, ar ko atvieglo finanšu un citas informācijas izmantošanu dažu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, tika pieņemta 2019. gadā, piešķirot tiesībaizsardzības iestādēm un līdzekļu atguves dienestiem piekļuvi valstu centralizētajiem banku kontu reģistriem nolūkā apkarot smagus noziegumus. Direktīvas mērķis ir arī uzlabot sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) un veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām FIU. Komisija 2020. gada jūnijā publicēja ziņojumu “Līdzekļu atgūšana un konfiskācija. Noziedzība nedrīkst “atmaksāties”” 130 . Tajā bija norādīts uz iespēju labāk saskaņot līdzekļu atgūšanas režīmus 131 ar mērķi modernizēt ES tiesību aktus par līdzekļu atgūšanu un stiprināt valstu iestāžu spējas cīņā pret organizēto noziedzību. Ir uzsākta turpmāka līdzekļu atgūšanas iespēju analīze, veicot ārēju pētījumu. Regulu par iesaldēšanas un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu 132 piemēros no 2020. gada 19. decembra, un tā ievērojami uzlabos dalībvalstu sadarbību.

Komisija 2020. gada maijā pieņēma rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai 133   nolūkā uzlabot ES regulējumu. Padome 5. novembrī pieņēma secinājumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu 134 , jo īpaši aicinot Komisiju izstrādāt vienotu noteikumu kopumu, izveidot neatkarīgu uzraudzības iestādi un koordinēt finanšu ziņu vākšanas vienības. Saskaņā ar Padomes secinājumiem par finanšu izmeklēšanu uzlabošanu 135 Komisija arī novērtē vajadzību starpsavienot centralizētos banku kontu reģistrus, kas finanšu ziņu vākšanas vienībām un tiesībaizsardzības iestādēm ievērojami paātrinātu piekļuvi banku kontu informācijai. Līdztekus tiek turpināti centieni nodrošināt, ka dalībvalstis efektīvi īsteno jaunākos ES standartus. Ar Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu pieņemtā regulējuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumu īpašumtiesību struktūras labāku pārredzamību. Direktīvas transponēšanas termiņš beidzās 2020. gada 1. janvārī, un Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūru pret 16 dalībvalstīm 136 . Vēl viens svarīgs pasākums ir jaunā Skaidras naudas kontroles regula 137 , kuru pieņēma 2018. gada oktobrī un sāka piemērot no 2021. gada 3. jūnija. Tā uzlabos esošo kontroles sistēmu attiecībā uz skaidras naudas ievešanu ES un izvešanu no tās, un pašlaik tiek izstrādāti šīs regulas īstenošanas noteikumi.

Ārējā līmenī tiek turpināti centieni atbalstīt partnervalstis cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Šajā kontekstā EĀDD un ES delegācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu un atbalstītu politisko sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Finanšu darījumu darba grupu (FATF).

Papildinot paveikto, Komisija ir ieviesusi globālu mehānismu, ar kura starpniecību sniegt atbalstu partnervalstīm ārpus ES ar mērķi ieviest efektīvu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas /terorisma finansēšanas apkarošanas regulējumu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Darbību, kurām piešķirti 20 miljoni EUR, mērķis ir arī veicināt sadarbību starp finanšu un tieslietu jomas rīcībspēkiem valstu, reģionālā un starptautiskā mērogā.

Korupcijas apkarošana

Korupcija pati par sevi ir noziegums un vislielākā mērā veicina organizēto noziedzību. Dalībvalstu tiesiskais regulējums korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā tiks regulāri uzraudzīts un vērtēts jaunizveidotā tiesiskuma mehānisma 138 ietvaros. Pirmais ES mēroga ziņojums par tiesiskumu tika pieņemts 2020. gada 30. septembrī 139 . Tas parādīja, ka daudzās dalībvalstīs ir augsti tiesiskuma standarti, bet joprojām pastāv nopietnas problēmas. Ziņojums aptver visas dalībvalstis un pamatojas uz objektīviem un faktos balstītiem ikgadējiem novērtējumiem, un tā mērķis ir uzlabot informētību un izpratni par katras dalībvalsts attīstības tendencēm, lai tās varētu identificēt riskus, izstrādāt iespējamos risinājumus un laikus sniegt mērķtiecīgu atbalstu. Eiropas Prokuratūra (EPPO) apkaros pret ES budžetu vērstus noziegumus; šajā posmā — iesaistītajās 22 ES dalībvalstīs. Tā būs pilnvarota veikt izmeklēšanu, uzsākt kriminālvajāšanu un nodot tiesai tos, kas ir veikuši pret ES budžetu vērstus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, krāpšanu, korupciju vai pārrobežu krāpšanu PVN jomā lielā apmērā. Paredzēts, ka Eiropas Prokuratūra uzsāks darbu 2021. gada pirmajā ceturksnī. 140   

Komisija pašlaik novērtē to, kā valstu tiesību aktos transponēt regulējumu, kas noteikts Direktīvā par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 141 , un ir sākusi pārkāpuma procedūras pret tām dalībvalstīm, kuras nav paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu 142 . Komisija 2021. gadā pieņems ziņojumu, kurā būs izvērtēts, ciktāl dalībvalstis ir veikušas vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu direktīvas prasības.

Cīņa pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību

Regulas par kultūras priekšmetu ievešanu un importu 143 , kas pieņemta 2019. gada jūnijā, galvenais mērķis ir apturēt to kultūras priekšmetu importu Savienībā, kurus nelikumīgi izved no to izcelsmes valsts. Lai nodrošinātu regulas pareizu īstenošanu, Komisija pašlaik gatavojas pieņemt īstenošanas noteikumus, tostarp attiecībā uz kultūras priekšmetu importa centralizētu elektronisku sistēmu, kas ļaus glabāt informāciju un apmainīties ar to starp dalībvalstīm, kā arī vajadzīgajām importa formalitātēm 144 . Vispārējs aizliegums stāsies spēkā līdz 2020. gada beigām, sniedzot dalībvalstu muitas iestādēm juridiskus līdzekļus tādu sūtījumu kontrolei, kuros varētu būt kultūras priekšmeti, kas ir nelegāli eksportēti no to izcelsmes valsts, un attiecīgai rīcībai saistībā ar tiem.

Cīņa pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību

Komisija 2020. gada 24. jūlijā publicēja jaunu ES 2020.–2025. gada rīcības plānu attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 145 . ES un Rietumbalkānu valstu ārlietu un iekšlietu ministriju augsta līmeņa konferencē, kas notika 2020. gada 31. janvārī, tika uzsvērta nepieciešamība veikt vairāk pasākumu šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai. Rīcības plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, kuru mērķis ir pilnveidot šaujamieroču juridisko kontroli, zināšanas par šaujamieroču radīto apdraudējumu, sadarbību tiesībaizsardzības jomā un starptautisko sadarbību, vēršot uzmanību uz Dienvidaustrumeiropas valstīm. Komisija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilnībā transponē 2017. gada maijā pieņemto Direktīvu par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli 146 . Tomēr desmit dalībvalstis 147 vēl nav paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu, un lielākā daļa dalībvalstu nav transponējušas direktīvai sekojošos īstenošanas tiesību aktus. Tā rezultātā Komisija ir sākusi pārkāpuma procedūras 148 . Komisija arī detalizēti novērtē paziņotos transponēšanas pasākumus un 2021. gada pirmajā pusē ziņos par direktīvas īstenošanu. Komisija ir arī sākusi izvērtēt iespējamo tiesiskā regulējuma modernizāciju attiecībā uz šaujamieroču importa, eksporta un tranzīta pasākumiem 149 .

Cīņa pret cilvēku tirdzniecību

Drošības savienības stratēģijā ir uzsvērta vajadzība izstrādāt jaunu stratēģisku pieeju cilvēku tirdzniecības izskaušanai saistībā ar organizētās noziedzības apkarošanas programmu. Turklāt, kā noteikts Direktīvas par cilvēku tirdzniecības novēršanu 150 20. pantā, Komisija 2020. gada oktobrī publicēja trešo ziņojumu par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību 151 .

Tajā ziņots par starptautiskās sadarbības, pārrobežu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu operatīvās darbības attīstību, kā arī par valstu un starpvalstu mehānismu cietušo nosūtīšanai izveidošanu un zināšanu bāzes par cilvēku tirdzniecību attīstību. Dalībvalstis arvien vairāk izmanto ES aģentūras, lai apmainītos ar informāciju un veiktu kopīgas darbības, kā arī kopējas izmeklēšanas grupas, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību gan ES, gan ārpus tās 152 . Operatīvā sadarbība ir devusi konkrētus rezultātus, jo īpaši saistībā ar Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem — šā darba rezultātā 2019. gadā veikti 825 aresti, identificēti 8824 aizdomās turamie un 1307 iespējamie cietušie, tostarp 69 bērni. Tika identificētas vai izjauktas 94 noziedzīgas organizācijas, kas bija iesaistītas minētajos noziegumos, un banku kontos, uzņēmumos un tīmekļa domēnos iesaldēti aktīvi 1,5 miljonu EUR vērtībā. ES dienā pret cilvēku tirdzniecību — 2020. gada 18. oktobrī — Komisija publicēja pētījumu par cilvēku tirdzniecības izmaksām un citu pētījumu par valstu un starpvalstu nosūtīšanas mehānismiem 153 .

Migrantu kontrabanda

Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs ir ziņojis par migrantu kontrabandas darbību turpmāku pieaugumu, galvenokārt Rietumbalkānu valstīs un ES kaimiņvalstīs, kā arī sekundārās aprites pieaugumu visā ES. Eiropols 2019. gadā palīdzēja identificēt 14 218 aizdomās turamos, kas bija iesaistīti migrantu kontrabandā 154 . Eurojust 2020. gada maijā izveidoja fokusgrupu prokuroriem migrantu kontrabandas jautājumos — svarīgu centru, ar kura starpniecību dalībvalstīs var regulāri sasaistīt svarīgākos tiesu sistēmas dalībniekus valstu mērogā un atbalstīt to kopīgo operatīvo reakciju 155 .

Cīņa pret noziegumiem pret vidi

Noziegumi pret vidi aptver darbības, kas pārkāpj vides tiesību aktus un nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu vai rada risku videi un cilvēku veselībai 156 . Noziegumu pret vidi nozīmīgākās izpausmes ir piesārņojošu vielu nelikumīga emisija vai noplūde gaisā, ūdenī vai augsnē, nelikumīga tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem un augiem, nelikumīga tirdzniecība ar vielām, kas noārda ozona slāni, un nelikumīga atkritumu pārvadāšana vai izgāšana. Nesenais Direktīvas par vides krimināltiesisko aizsardzību 157 izvērtējums parādīja, ka progress Eiropas regulējuma izstrādē nepanāk būtisku ietekmi praksē, tostarp attiecībā uz labāku pārrobežu sadarbību un vienlīdzīgākiem konkurences apstākļiem saistībā ar sankcijām visās dalībvalstīs. Regulējuma attīstīšanas rezultātā nav palielinājies notiesājošu spriedumu skaits un nav piemērots vairāk atturošu sankciju dalībvalstīs. Tādēļ ir nolemts direktīvu pārskatīt līdz 2021. gada beigām.

Eurojust kopā ar Eiropas Prokuroru tīklu vides tiesībaizsardzībai (ENPE) 2019. gada 29. un 30. oktobrī rīkoja konferenci “Starptautiskā sadarbība cīņā pret noziedzību vides jomā” ar mērķi uzlabot informētību un veicināt pārrobežu sadarbību starp prokuroriem un citiem praktiķiem ES un ārpus tās saistībā ar noziedzību vides jomā.

Pašlaik tiek izvērtēts 2016. gadā pieņemtais rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai. Viens no konkrētiem pasākumiem ir projekts, kurš ilgs līdz 2021. gada janvārim, skar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību ES un caur to, izmantojot interneta un paku piegādes pakalpojumus, un kura mērķis ir sagraut un likvidēt kibernoziedzības tīklus, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību 158 .

V.SPĒCĪGA EIROPAS DROŠĪBAS EKOSISTĒMA

Lai panāktu patiesu un efektīvu drošības savienību, vajadzīgi visu sabiedrības daļu kopīgi centieni. Lai uzlabotu sagatavotību un izturētspēju visiem, jo īpaši visneaizsargātākajiem, cietušajiem un lieciniekiem, jāiesaistās gan valdībām, tiesībaizsardzības iestādēm, privātajam sektoram, izglītības nozarei, gan pašiem iedzīvotājiem, un tiem jābūt aprīkotiem un pienācīgi saistītiem.

1.Sadarbība un informācijas apmaiņa

Viens no būtiskākajiem ieguldījumiem, ko ES var sniegt iedzīvotāju aizsardzībā, ir palīdzēt efektīvi sadarboties tiem, kas atbildīgi par drošību. Sadarbība un informācijas apmaiņa ir spēcīgi instrumenti noziedzības un terorisma apkarošanai, dažādu veidu apdraudējuma, piemēram, kiberapdraudējuma, novēršanai un taisnīguma panākšanai. Ir izveidoti vairāki instrumenti, ar kuriem atbalstīt informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm.

Šodien Komisija pieņem pārskatītas Eiropola pilnvaras 159 nolūkā panākt vairākus mērķtiecīgus uzlabojumus tā darbībā. Tas ļaus Eiropolam atrast labākus risinājumus cīņai pret tādiem mainīgajiem noziegumiem, kurus veic, izmantojot internetu, kā arī pret finanšu noziegumiem. Tas pastiprinās sadarbību ar privāto sektoru un saskaņos datu aizsardzības noteikumus ar spēkā esošo ES regulējumu.

Eiropols un citas ES aģentūras, piemēram, Frontex, CEPOL un Eurojust, ar Komisijas atbalstu ir turpinājušas attīstīt ES politikas ciklu organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā, proti, Eiropas daudznozaru platformu pret noziedzības draudiem ( EMPACT ) 160 . Sadarbība EMPACT ietvaros turpināja būt efektīvs instruments cīņā pret organizēto noziedzību visā Eiropā, piemēram, vienotās rīcības dienās 2020. gada septembrī, oktobrī un novembrī 161 . Tas skaidri apliecina sadarbības nozīmi. Platforma sekmē arī tādu mērķu sasniegšanu, kurus grūtāk novērtēt no kvantitatīvā viedokļa — uzlaboti izlūkošanas dati, apmācība un spēju veidošana, profilakse, sadarbība ar partneriem ārpus ES un cīņa pret noziedzību tiešsaistē 162 . Neatkarīgajā izvērtējumā par ES politikas ciklu 2018.–2021. gadam / EMPACT 2020. gadā 163 secināts, ka šī platforma kļūst arvien būtiskāka un efektīvāka, vēršoties pret visakūtākajiem draudiem, ko rada noziedzīgas organizācijas. Pievienotā vērtība rodas, veidojot sadarbības platformu, kas ļauj dalībvalstīm sasniegt labākus rezultātus cīņā pret smagu un organizētu noziedzību nekā tad, ja tās būtu risinājušas šīs problēmas katra saviem spēkiem. Izvērtējumā ir norādītas arī iespējas un sniegti ieteikumi, kā turpmāk attīstīt šo ļoti noderīgo sadarbības rīku nākamajam ciklam no 2022. līdz 2025. gadam.

Komisija 2021. gadā uzsāks iniciatīvu attiecībā uz ES policijas sadarbības kodeksu ar mērķi racionalizēt, uzlabot, attīstīt, modernizēt un atvieglot valstu attiecīgo aģentūru sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Tas būs ievērojams atbalsts dalībvalstīm cīņā pret smagu un organizētu noziedzību un terorismu.

Nepieciešama arī sadarbība starp policiju un citām nozīmīgām tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī ar aģentūrām, piemēram, muitu. ES muitai ir būtiska nozīme ārējo robežu un piegādes ķēdes drošības garantēšanā, un tādējādi tā veicina Eiropas Savienības iekšējo drošību. Jauni un mainīgi apdraudējumi skar svarīgākās saiknes starp muitas un tiesībaizsardzības iestādēm, īpaši uzsverot muitas kontroles “atklāšanas/novēršanas” vērtību un muitas vadošo lomu attiecībā uz precēm. Komisija ir atbalstījusi un veicinājusi muitas un Eiropola sadarbību 164 , kas tieši ietekmē darbību vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz šaujamieročiem, noziegumiem pret vidi, noziedzīgu organizāciju finansēšanu un kibervidi. Patlaban muitas iestādes piedalās vairākās Eiropola vadītās darbībās pret smagu un starptautisku organizēto noziedzību 165 , kā arī CEPOL rīkotā apmācībā. Šie pasākumi palīdz veicināt un attīstīt sadarbību aģentūru starpā un veicina svarīgāko dalībnieku mijiedarbību.

Spēcīgas un efektīvas informācijas sistēmas ir neaizstājamas sekmīgā apmaiņā ar informāciju starp tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm visā ES. Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir arī pastiprināta ar atjauninātiem noteikumiem, kas novērš iespējamās nepilnības, izveidojot papildu brīdinājumu kategorijas, paplašinot to objektu sarakstu, par kuriem var ievadīt brīdinājumus, kā arī ļaujot ievadīt jaunu veidu datus 166 . Jaunie noteikumi stājās spēkā 2018. gada 28. decembrī, un tiem jābūt pilnībā ieviestiem līdz 2021. gada decembrim 167 .

Līdzīgi arī Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) 2019. gadā papildināja ar palīgsistēmu, kas ļauj efektīvi apmainīties ar sodāmības reģistru informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, kas notiesāti ES (ECRIS-TCN sistēma). Pašlaik turpinās šīs jaunās centralizētās sistēmas tehniskās izstrādes un ieviešanas darbs, un ir gaidāms, ka tā uzsāks darbību 2023. gadā.

Komisija 2020. gada 24. jūlijā pieņēma Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas pārskatīšanas ziņojumu 168 , kurā izvērtēti pirmie divi PDR direktīvas piemērošanas gadi 169 . Tas liecina, ka ES mēroga PDR sistēmas izstrāde ir veiksmīgi uzsākta. PDR datu izmantošanai ir būtiska nozīme cīņā pret terorismu un smagu un organizētu noziedzību, un tā jau ir devusi konkrētus rezultātus. Tikai viena dalībvalsts vēl nav paziņojusi Komisijai par direktīvas pilnīgu transponēšanu 170 . Komisija 2020. gada 3. decembrī nosūtīja šai dalībvalstij argumentētu atzinumu par neveiktu paziņošanu par direktīvas pilnīgu transponēšanu.

Komisija 2020. gada 9. septembrī publicēja 2004. gadā pieņemtās Iepriekšējas pasažieru informācijas direktīvas izvērtējumu 171 . Izvērtējumā ir uzsvērti vairāki trūkumi un neatbilstības, kas tiks apsvērti gaidāmajā pašreizējā tiesiskā regulējuma pārskatīšanā. Vēl viens svarīgs instruments, kas tiek pētīts, ir Prīmes lēmumi 172 , kas jāaplūko, ņemot vērā darbības, tehnoloģiju, kriminālistikas un datu aizsardzības attīstību.

Sadarbībai ir jāsniedzas tālāk par ES, ietverot trešās valstis, kam ir būtiska nozīme terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā. Padome 2020. gada 13. maijā pilnvaroja sākt sarunas ar Jaunzēlandi par personas datu apmaiņu starp Eiropolu un šo valsti. Sarunas ar Turciju turpinās, tomēr nav panākts progress sarunās ar Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Tunisiju par personas datu apmaiņu nolūkā cīnīties pret smago noziedzību un terorismu. Turklāt Komisija 2020. gada 19. novembrī pieņēma ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un desmit trešām valstīm par Eurojust un minēto trešo valstu sadarbību attiecībā uz personas datu apmaiņu 173 .

Attiecībā uz starptautisko sadarbību PDR apmaiņas jomā ar mērķi apkarot terorismu un smagu noziedzību, Padome pilnvaroja sākt sarunas ar Japānu par PDR nolīguma parakstīšanu. 174 Tikmēr tiek pabeigti spēkā esošo ES un ASV, kā arī ES un Austrālijas nolīgumu kopīgie izvērtējumi. Komisija ir arī uzsākusi procedūru ar mērķi pārskatīt tās pašreizējo vispārējo pieeju attiecībā uz PDR datu nosūtīšanu trešām valstīm. 175

Komisija arī sadarbojas ar ANO, lai palielinātu partnervalstu spēju novērst, atklāt, izmeklēt teroristiskus nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem un citiem smagiem noziegumiem, vācot un analizējot pasažieru datus — gan IPI, gan PDR.

Komisija ir iesaistījusies PDR datu nosūtīšanas atvieglošanas procesā, ievērojot ES tiesību aktu prasības saistībā ar jaunajiem PDR standartiem 176 , ko pieņēmusi Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO). 177  ICAO padome 2020. gada 23. jūnijā pieņēma jaunos standartus un ieteicamo praksi attiecībā uz PDR 178 , un tās līgumslēdzējām pusēm līdz 2021. gada 30. janvārim ir jāinformē ICAO par jebkādām atšķirībām starp to valsts regulējumā noteikto praksi un jaunajiem PDR standartiem un ieteicamo praksi.

2. Ieguldījums spēcīgu ārējo robežu saglabāšanā

Modernai un efektīvai ārējo robežu pārvaldībai ir būtiska nozīme ES iedzīvotāju drošības garantēšanā. Visu attiecīgo dalībnieku iesaistīšanai, lai panāktu maksimālu drošību uz robežas, un pienācīgu instrumentu nodrošināšanai viņiem var būt reāla ietekme uz pārrobežu noziedzības un terorisma novēršanu. Jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā 179 arī uzsvērta nepieciešamība pēc ārējo robežu stingras un taisnīgas pārvaldības, tostarp identitātes, veselības un drošības pārbaudēm. Tā ir daļa no visaptverošās pieejas, kas parāda, kā migrācijas, patvēruma, integrācijas un robežu pārvaldības politika ir atkarīga no progresa visās jomās.

Jaunajā paktā ir uzsvērts, ka efektīva Šengenas zona ir neatņemams migrācijas politikas priekšnoteikums, un tai ir pamatīga ietekme uz drošības jomu. Tas tika apspriests pirmajā Šengenas forumā, kas notika 2020. gada 30. novembrī. Dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji vienojās par to, ka efektīva Šengenas sistēma ir svarīga attiecībā uz iedzīvotāju brīvu pārvietošanos, kā arī drošību. Šis process tiks iekļauts jaunajā Šengenas stratēģijā, ar kuru nāks klajā 2021. gadā. Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms ir galvenais instruments, ar kuru panākt savstarpēju uzticēšanos un garantēt Šengenas acquis labāku un saskaņotu īstenošanu, tostarp saistībā ar tā ietekmi uz drošību. Tas bija svarīgs temats 25. novembrī pieņemtajā ziņojumā 180 , kurā tika sniegta informācija par pašreizējo stāvokli Šengenas acquis īstenošanā un novērtēta Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma darbība.

Sadarbspējas regulas 181 ir izstrādātas tā, lai esošās un jaunās vai modernizētās ES informācijas sistēmas drošības, robežu un migrācijas pārvaldības jomā darbotos kopā viedākā un efektīvākā veidā. ES informācijas sistēmu sadarbspēja uzlabos pārbaužu efektivitāti un lietderību pie ārējām robežām, palīdzēs novērst nelegālo imigrāciju, kā arī garantēs augstu drošības līmeni. Tas būs vērtīgs papildu instruments tiesībaizsardzības iestādēm un robežkontroles iestādēm 182 . Dalībvalstīm, Šengenas asociētajām valstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām (eu-LISA, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un Eiropolam) jābūt gatavām, un Komisija uzrauga sagatavošanos un gatavību nodrošināt pilnīgu īstenošanu līdz 2023. gada beigām.

Likumdevēji 2020. gada 8. decembrī panāca provizorisku vienošanos par priekšlikumu atjaunināt Vīzu informācijas sistēmu 183 .

Tomēr vēl ir jāpieņem daži svarīgi tiesību akti. Eiropas Parlamentam ir jāapliecina gatavība sadarboties ar Padomi saistībā ar grozījumiem 184 Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS) 185 .

Saiknēm starp attiecīgajām informācijas sistēmām drošības risku analīzes vajadzībām ir ļoti svarīga nozīme mūsu drošības uzlabošanā. Muitas un robežu pārvaldības iestāžu sadarbības uzlabošana un sinerģija starp to informācijas sistēmām atbilstīgi attiecīgajiem kontroles un līdzsvara mehānismiem, tostarp personas datu un privātuma aizsardzības tiesību aktiem, ir 2020. gada 28. septembrī pieņemtā rīcības plāna par muitas savienības pāreju uz nākamo līmeni 186 prioritāte. Sākotnējais novērtējums, ko Komisija sagatavoja kopā ar dalībvalstu policijas un muitas ekspertiem, jo īpaši iesaka sasaistīt Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un Eiropola datus ar muitas importa kontroles sistēmu (ICS2) 187 , un tiks uzsākta priekšizpēte.

Eiropas robežu un krasta apsardzes regula 188  stājās spēkā 2019. gada decembrī, un ar to ir būtiski pārskatītas ES spējas un instrumenti ES ārējo robežu stiprināšanai. Tas ļaus ievērojami palielināt robežu pārvaldības devumu drošībā. Jaunās pilnvaras pastiprina Frontex spēju atbalstīt dalībvalstis ārējo robežu pārvaldībā un migrantu atgriešanā, kā arī paplašina sadarbības iespējas ar trešām valstīm. Notiek darbs, lai nodrošinātu Eiropas robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa gatavību tā pirmajai izvietošanai 2021. gada 1. janvārī.

ES 2019. gada jūnijā ieviesa stingrākus personas apliecību drošuma standartus, lai atvieglotu ES iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un līdztekus mazinātu identitātes viltošanas mērogu 189 . No 2021. gada augusta dalībvalstīm ir jāsāk izsniegt personas apliecības un uzturēšanās dokumentus, kas atbilst jauniem drošuma standartiem. Lielākā daļa valstu pašlaik pielāgo savu dokumentu noformējumu regulas prasībām.

3. Drošības pētniecības un inovāciju stiprināšana

Pētniecība drošības jomā un inovāciju veicināšana ir pamats saskaņotai ES reakcijai uz sarežģītām problēmām un ļauj veikt konkrētus pasākumus risku mazināšanai. Drošības savienība ir viena no četrām pamatjomām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmā 2018.–2020. gadam 190 , kuras finansējums veido 50 % no kopējā publiskā finansējuma pētniecībai drošības jomā ES. Ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2019. gada drošības pētījumu uzaicinājumiem tika atlasīti 42 projekti, kas saņēma ES finansējumu kopumā 253 miljonu EUR apmērā. Darbība ietvers infrastruktūru aizsardzību, noturības pret katastrofām palielināšanu, noziedzības un terorisma apkarošanu un ārējo robežu nostiprināšanu, kā arī digitālās drošības uzlabošanu. Orientējošais budžets, kas pieejams projektiem 2020. gadā, ir 265 miljoni EUR. Tas ietver uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar mākslīgo intelektu 20 miljonu EUR apmērā, kas palīdzēs Eiropas tiesībaizsardzības iestādēm palielināt spējas un mazināt prasmju trūkumu mākslīgā intelekta jomā, kā arī veicināt sadarbību. Darbība, kas tiek gatavota jaunās pētniecības pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, sekmēs ES Drošības savienības stratēģijas īstenošanu, kā arī jaunā Migrācijas un patvēruma pakta robežu pārvaldības un drošības dimensiju, ES katastrofu riska mazināšanas politiku un ES Jūras drošības stratēģiju 191 .

Ir izrādījies, ka ES finansētā pētniecība drošības jomā ir efektīva arī sadarbības veicināšanā un drošības jomā iesaistīto praktiķu atbalstīšanā Covid-19 pandēmijas laikā 192 . Atbalsts ietver instrumentus epidemioloģiskā un noziedzības riska un apdraudējuma kopīgai novērtēšanai un izpētei.

Lai nodrošinātu inovatīvu projektu ieviešanu, ES aģentūras ir jāintegrē pašreizējā drošības pētniecības un inovācijas vidē. Pēc 2019. gada oktobra Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmes ES aģentūras un Komisijas Kopīgais pētniecības centrs pašlaik veido ES inovācijas centru iekšējās drošības jomā, pamatojoties uz minēto struktūru spēkā esošajām juridiskajām pilnvarām, lai tas kalpotu par šo struktūru inovācijas laboratoriju sadarbības tīklu. Centrs būs koordinācijas mehānisms, kas atbalstīta iesaistītās struktūras informācijas un zināšanu apmaiņā, kopīgu projektu izveidē un tādu atklājumu un tehnoloģisko risinājumu izplatīšanā, kas ir svarīgi iekšējai drošībai 193 .

Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības centrs un Nacionālo koordinācijas centru tīkls ir Eiropas atbilde, kas atbalsta inovāciju un rūpniecības politiku kiberdrošības jomā. To mērķis ir stiprināt Eiropas kiberdrošības spējas, aizsargāt mūsu ekonomiku un sabiedrību no kiberuzbrukumiem, saglabāt izcilību pētniecībā un stiprināt ES konkurētspēju. Pašlaik notiek trialogi.

4. Prasmju un informētības uzlabošana

Lai veidotu noturīgāku sabiedrību, labāk sagatavotus uzņēmumus, pārvaldes iestādes un privātpersonas, būtiska nozīme ir informētībai par drošības jautājumiem un prasmju apgūšanai, kas palīdzētu novērst iespējamos apdraudējumus. Būtiski ir arī, lai cietušajiem būtu iespēja izmantot savas tiesības.

Tiesībaizsardzības un tieslietu speciālisti

Ar Covid-19 saistītie ierobežojumi būtiski ietekmēja CEPOL, kurai no 2020. gada marta bija jāatceļ visas plānotās klātienes nodarbības. Īpašie apstākļi turklāt palielināja pieprasījumu pēc tiešsaistes pakalpojumiem — gada pirmajos četros mēnešos aģentūra fiksēja virtuālo nodarbību pieaugumu 30 % un tiešsaistes lietotāju skaita pieaugumu .par 100 %. Prioritārās apmācības jomas laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam 194 cita starpā ir cīņa pret nelegālo imigrāciju un terorisma, cilvēku tirdzniecība un kibernoziedzība, kā arī bērnu seksuāla izmantošana. Komisija pašlaik gatavo CEPOL izvērtējumu, kas jāpabeidz līdz 2021. gada jūlijam.  

Plašāka sabiedrība

Kampaņa par drošāku internetu ES (#SaferInternet4EU) tika uzsākta Drošāka interneta dienā 2018. gadā. Kampaņas pasākumi ES pēdējos divos gados ir aptvēruši gandrīz 63 miljonus cilvēkus un paredz balvas, atbalstu skolotājiem un kiberhigiēnu. Drošāka interneta centru tīkls ir nodrošinājis vairāk nekā 1800 jaunu resursu, kas aptvērušas dažādas tēmas, piemēram, viltus ziņas, iebiedēšana tiešsaistē, privātuma problēmas, iedraudzināšana un kiberhigiēna.

2020. gada oktobris iezīmēja ES astoto Eiropas kiberdrošības mēnesi, popularizējot drošību tiešsaistē ES. Šāgada kampaņa bija veidota, pievēršoties drošības jautājumiem ikdienas digitalizācijā, ko paātrina Covid-19 pandēmija. Mudinot cilvēkus “domāt pirms klikšķināšanas”, kampaņa akcentēja atšķirīgus kiberdrošības tematus, kas palīdz lietotājiem pazīt kiberbriesmas un būt gataviem tām nepadoties. Pašlaik tiek gatavots 2021. gada Eiropas kiberdrošības izaicinājums, kas notiks Prāgā.

Ārkārtīgi svarīgs instruments, kas sniedz palīdzību kibernoziegumu upuriem, ir “No More Ransom” (Vairs nekādu izpirkuma maksu) 195  — bezmaksas atšifrēšanas rīku glabātava, kas palīdz upuriem cīnīties pret urķiem un nemaksāt viņiem. Eiropola Kibernoziedzības apkarošanas centra atbalstītais instruments atzīmēja savu ceturto gadadienu 2020. gada jūlijā, un kopš darbības uzsākšanas tajā ir reģistrējušies vairāk nekā 4,2 miljoni apmeklētāju no 188 valstīm, neļaujot noziedzniekiem iegūt izpirkuma maksas 632 miljonu USD apmērā (aplēse). 

Komisija 2020. gada 1. jūlijā nāca klajā ar Prasmju programmu Eiropai 196 ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai. Tajā ir noteikti vērienīgi, kvantitatīvi mērķi nākamajos piecos gados uzlabot esošās prasmes un apgūt jaunas. Programma ietver īpaši izstrādātas darbības, kuru mērķis ir vairot dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu, sociālo zinātņu un matemātikas studiju absolventu skaitu, kas nepieciešami tādās augsto zinātņu jomās kā kiberdrošība. Komisija 2020. gada 10. novembrī piektās Eiropas Arodprasmju nedēļas (2020) laikā uzsāka Prasmju pilnveides pakta īstenošanu. Tas mudina rīkoties kopīgi, lai maksimāli palielinātu ietekmi, ko rada ieguldījumi esošo prasmju uzlabošanā un jaunu prasmju apguvē. Kopā ar paktu ir izsludinātas pirmās Eiropas prasmju partnerības trīs jomās — autobūvē, mikroelektronikā, kā arī aviokosmiskajā un aizsardzības nozarē.

Komisija 2020. gada 30. septembrī pieņēma politikas stratēģiju kopumu, kas būtiski ietekmēs ES ilgtermiņa drošības prasmju spējas. Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam 197 veicinās augsti attīstītu digitālās izglītības ekosistēmu ar uzlabotām kompetencēm, kas nepieciešamas digitālajai pārveidei 198 . Tajā pašā dienā tika pieņemts paziņojums par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam 199 , kurā galvenā uzmanība pievērsta pamatprasmēm un digitālajām prasmēm. Paziņojumā par jaunu Eiropas pētniecības telpu pētniecībai un inovācijai 200 ir izklāstīts, kā uzlabot Eiropas pētniecības un inovācijas vidi un paātrināt ES pāreju uz vadošo lomu digitālajā jomā, kā arī apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību visās tās formās pētniecības un inovācijas organizācijās.

Programma “Erasmus+” arī palīdz apkarot radikalizāciju ar projektiem, kas apkaro radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu, sociālo atstumšanu, maldinošu informāciju un viltus ziņas 201 . Kā piemēru var minēt projektu “Radikalizācijas novēršana cietumos”, kura mērķis ir uzlabot priekšplāna darbinieku kompetenci, kas ļauj identificēt radikalizācijas signālus un atbilstoši reaģēt — ziņot par tiem un interpretēt tos 202 . Projekts “No Hate BootCamp” (Mācāmies dzīvot bez naida) ir palīdzējis jaunatnes darbiniekiem kļūt par “bez naida runas vēstniekiem” viņu kopienās.

Komisija pati cenšas mudināt sabiedrību apsvērt ES drošības politiku. Pasākumi ES līmenī ir padarīti pamanāmāki un iedzīvotājiem pieejamāki, izmantojot jauno tīmekļa vietni, kas veltīta ES drošības stratēģijai 203 . Ir sāktas vairākas sabiedriskās apspriešanas, dodot iedzīvotājiem iespēju tieši ietekmēt politikas veidošanu.

Visiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem ir tiesības uz atbalstu un aizsardzību, bet ir jāpievērš īpaša uzmanība vissmagāko noziegumu, piemēram, terorisma vai bērnu seksuālas izmantošanai, upuriem Komisija 2020. gada 24. jūnijā pieņēma pirmo ES stratēģiju par cietušo tiesībām laikposmam no 2020. līdz 2025. gadam 204 . Tā attiecas uz visu veidu noziegumu upuriem, bet īpašu uzmanību pievērš vismazāk aizsargātajiem, tostarp terorisma, seksuālas izmantošanas un cilvēku tirdzniecības upuriem. Komisija 2020. gada 22. septembrī organizēja augsta līmeņa konferenci par cietušo tiesībām, kuras laikā tā iepazīstināja ar cietušo tiesību platformu, kas veicina horizontālu pieeju cietušo tiesībām 205 . Komisija ir arī iecēlusi pirmo koordinatoru cietušo tiesību jomā, lai nodrošinātu konsekvenci un efektivitāti cietušo tiesību politikas jomā.

Attiecībā uz terorisma upuriem ES terorisma upuru speciālo zināšanu centrs tika izveidots 2020. gada janvārī, lai valsts iestādēm un cietušo atbalsta organizācijām sniegtu pieredzi, norādījumus un atbalstu. Centrs veicina paraugprakses un pieredzes apmaiņu starp praktiķiem un speciālistiem pārrobežu mērogā. Tas nav paredzēts, lai sniegtu tiešu palīdzību konkrētiem terorisma upuriem, bet gan atbalstītu valstu struktūras, sniedzot profesionālu palīdzību un atbalstu, tostarp sagatavojot pamatnostādnes, ko publicēs 2020. gadā. ES centrs ir izmēģinājuma projekts, ko īstenos divus gadus. Padomes prezidentūras darbība vērsta uz tā atbalstīšanu ar vienotu nacionālo kontaktpunktu tīklu terorisma upuriem.

VI.    SECINĀJUMS 

Drošības savienības stratēģija tika ieviesta, lai nodrošinātu visaptverošu un dinamisku pieeju. Nesenie teroristu uzbrukumi ir vēlreiz parādījuši, kā ES ir jāspēj reaģēt, stiprinot mūsu izturētspēju un spēju reaģēt, modernizējot un efektīvi izvietojot mūsu rīcībā esošos svarīgākos instrumentus. Tie arī ir parādījuši, ka visām iesaistītajām pusēm ir pilnībā jāiesaistās kopējas pieejas īstenošanā, lai dalībvalstis, ES iestādes, privātais sektors, NVO un iedzīvotāji varētu piedalīties pietiekami spēcīga un elastīga drošības pamata izveidē. Šāda saskaņota un konsekventa pieeja ir arī labākais veids, kā nodrošināt, ka mūsu pamattiesības tiek aizsargātas eiropeiskā dzīvesveida veicināšanas ietvaros.

Šis ziņojums parāda ne tikai daudzas notiekošās darbplūsmas, bet arī to, kā ir jāsaglabā dinamika. Šodien izklāstītās ES Terorisma apkarošanas programmas mērķis ir stiprināt Eiropas sistēmu terorisma apkarošanai, nosakot turpmākos nepieciešamos pasākumus — paredzēt un novērst terora aktus, aizsargāt iedzīvotājus un infrastruktūru un būt gataviem reaģēt, paturot prātā saikni starp iekšējo un ārējo drošību. Mēs jau sadarbojamies lielākā mērā, veltām vairāk pūļu, vēršoties pret radikalizāciju, mums ir vairāk instrumentu, ar ko atņemt teroristiem uzbrukuma ieročus. Tagad ir jāsper solis tālāk. Ir simboliski, ka jāpieņem jauns regulējums cīņai pret terorisma idejām tiešsaistē, attiecībā uz ko vienošanās šogad ir galvenā prioritāte. Komisija arī mudina dalībvalstis paātrināt visu pieņemto tiesību aktu īstenošanu. ES iedzīvotāju drošības garantēšana ir kopīga atbildība, un kopējas rīcības virzīšanai ir jābūt kolektīvam mērķim padarīt Eiropu drošāku.

(1)

     COM(2020) 605.

(2)

     COM(2016) 230.

(3)

     Pienākums, kuru tā uzņēmās priekšsēdētājas vietnieka Margarita Shina uzklausīšanas laikā Eiropas Parlamentā 2019. gada 3. oktobrī.

(4)

     COM(2019) 552.

(5)

     Direktīva 2008/114/EK un Direktīva (ES) 2016/1148.

(6)

     COM(2019) 546. Komisija arī organizēja sabiedrisko apspriešanu (no 2020. gada 7. jūlija līdz 2. oktobrim) un visu dalībvalstu apmeklējumus, lai, tiekoties ar tirgus dalībniekiem un valstu iestāžu pārstāvjiem, pārliecinātos par direktīvas pienācīgu īstenošanu.

(7)

     COM(2019) 546.

(8)

     C(2019) 2400.

(9)

     OV L 158, 14.6.2019., 1.–21. lpp.

(10)

     Energy security: good practices to address pandemic risks (Energoapgādes drošība: paraugprakses risinājumi pandēmijas radīto risku novēršanai) (SWD(2020) 104).    

(11)

     https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_lv

(12)

     COM(2020) 595.

(13)

     Priekšlikumā ir izklāstīti saskaņoti pamatprincipi attiecībā uz IKT riska pārvaldības prasībām, IKT incidentu paziņošanu finanšu uzraudzības iestādēm, digitālo testēšanu un informācijas apmaiņu. Turklāt priekšlikums paredz, ka kritisko IKT pakalpojumu sniedzēji, kas ir trešās personas, tiks iekļauti Eiropas mēroga uzraudzības sistēmā.

(14)

     Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

(15)

     COM(2020) 220.

(16)

     Priekšlikums grozīt Lēmumu Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu. Pilnvaras sarunām ar Eiropas Parlamentu.

(17)

     ENISA  Threat Landscape 2020 : Cyber Attacks Becoming More Sophisticated, Targeted, Widespread and Undetected (Apdraudējumu aina 2020. gadā: kiberuzbrukumi kļūst aizvien izsmalcinātāki, mērķtiecīgāki, plašāki un grūtāk konstatējami).

(18)

     Kopš pandēmijas uzliesmojuma sākuma ES aģentūras un dalībvalstis ir konstatējušas ievērojamu kiberuzbrukumu skaita pieaugumu, tostarp arī pret veselības aprūpes nozari vērstus uzbrukumus.

(19)

     COM(2020) 66.

(20)

     Regula (ES) 2018/1807.

(21)

     COM(2019) 2335.

(22)

     Ziņojums par koordinēto ES riska novērtējumu attiecībā uz kiberdrošību 5G tīklos .

(23)

     TID sadarbības grupa tika izveidota, lai ES dalībvalstu starpā nodrošinātu stratēģisko sadarbību un informācijas apmaiņu kiberdrošības jomā.

(24)

      https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/cybersecurity-5g-networks-eu-toolbox-risk-mitigating-measures .  

(25)

     COM(2020) 50.

(26)

     Regula (ES) 2019/452. Tajā ir arī skaidras atsauces uz “kritisko infrastruktūru” (kā arī “kritiskām tehnoloģijām”), kas plašākā izpratnē ir “faktori, ko dalībvalstis vai Komisija var ņemt vērā”, izvērtējot ieguldījumu potenciālo ietekmi.

(27)

     Report on  Member States’ progress in implementing the EU Toolbox  on 5G Cybersecurity (Ziņojums par dalībvalstu progresu ES rīkkopas 5G drošībai īstenošanā).

(28)

     ES iestādes un struktūras apvienojās Covid-19 kiberdrošības darba grupā un sāka sagatavot iknedēļas nozaru situācijas apzināšanās un analīzes ziņojumu. ENISA un Eiropols organizēja kampaņas par to, kā nodrošināt kiberdrošību Covid-19 krīzes laikā. CERT-EU ir izdevusi norādījumus, kā izveidot drošus virtuālos privātos tīklus (VPN). Sadarbības grupa 2019. gada vasarā sāka jaunu darba virzienu, kas veltīts kiberdrošībai veselības aprūpes jomā, un Komisija un ENISA atklāja ES Veselības informācijas apmaiņas un analīzes centru.

(29)

      https://www.enisa.europa.eu/news/enisa-news/blue-olex-2020-the-european-union-member-states-launch-the-cyber-crisis-liaison-organisation-network-cyclone .  

(30)

C(2017) 6100.

(31)

     ES atbalsta stratēģiska regulējuma izstrādi konfliktu novēršanai, stabilitātei un sadarbībai kibertelpā, cita starpā piedaloties Apvienoto Nāciju Organizācijas diskusijās par kiberdrošības jautājumiem. Divus svarīgus darba procesus nodrošina Atklātā darba grupa jautājumos par jaunākajām norisēm informācijas un telesakaru jomā starptautiskās drošības kontekstā un valdību ekspertu grupa, kura rūpējas par to, lai nodrošinātu valstu atbildīgu rīcību kibertelpā. Izskatāmie jautājumi ietver starptautisko tiesību ietekmi, apstiprināto nesaistošo un brīvprātīgo valstu atbildīgas rīcības normu un uzticības vairošanas pasākumu īstenošanu, kā arī īstenošanas uzlabošanu ar mērķtiecīgas spēju veidošanas palīdzību.

(32)

     https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2020/04/30/declaration-by-the-high-representative-josep-borrell-on-behalf-of-the-european-union-on-malicious-cyber-activities-exploiting-the-coronavirus-pandemic/.

(33)

     Padomes Lēmumi (KĀDP) 2020/1127, 2020/1537 un 2020/651, kas saistīti ar dokumentu Nr. 9916/17.

(34)

     COM(2016) 616. Komisijas priekšlikuma mērķis ir grozīt un pārstrādāt Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei.

(35)

     Tā ir plaša tādu preču, izejvielu, programmatūras un tehnoloģiju grupa, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

(36)

     COM(2020) 795.

(37)

      Iekšējās drošības fonda (ISF) 2019. gada uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus aizsardzības jomā tika saņemts projekts “Secu4All”, kurā paredzēts izveidot vietējo iestāžu pārstāvjiem paredzētu visaptverošu apmācību ciklu par to, kā nodrošināt iedzīvotājiem drošu pilsētvidi, un projekts “DroneWISE”, kurā paredzēts uzlabot pirmās reaģēšanas vienību gatavību novērst bezpilota lidaparātu izmantošanu ļaunprātīgiem nolūkiem. 2020. gadā izsludināts jauns uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par sabiedrisku vietu aizsardzību; tā budžets ir 12 miljoni EUR.

(38)

     COM(2017) 612.

(39)

     SWD(2019) 140.

(40)

     Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/947.

(41)

     Komisija šajā saistībā varētu iesniegt īstenošanas regulu, kura tiktu pieņemta saskaņā ar pārbaudes procedūru, iesaistot aviācijas drošības komiteju.

(42)

     Rīcības plāns ir pieņemts un ir pieejams platformā Futurium: https://ec.europa.eu/futurium/en/security-public-spaces/security-public-spaces-partnership-final-action-plan-0 .  

(43)

     2020. gada interneta organizētās noziedzības draudu novērtējums (IOCTA), 2020. gada oktobris.

(44)

     Ziņojums par tematu Exploiting isolation: Offenders and victims of online child sexual abuse during the COVID-19 pandemic (Izolācijas ļaunprātīga izmantošana: likumpārkāpēji un personas, kas cietušas no seksuālas vardarbības pret bērniem tiešsaistē, Covid-19 pandēmijas laikā), Eiropols, 19.6.2020.

(45)

     Direktīva 2013/40/ES.

(46)

     Direktīva 2011/93/ES.

(47)

     Spānija, Portugāle, Itālija, Nīderlande, Zviedrija, Malta, Lietuva, Slovākija, Bulgārija, Rumānija, Vācija, Austrija, Beļģija, Čehija, Igaunija, Grieķija, Somija, Francija, Horvātija, Ungārija, Īrija, Luksemburga, Latvija, Polija, Slovēnija.

(48)

     COM(2020) 607.

(49)

     COM(2020) 568.

(50)

     Komisija kopā ar Eiropas Inovācijas padomi un dalībvalstīm organizēja Eiropas mēroga pasākumu EUvsVirus Hackathon + Matchathon: https://covid-eic.easme-web.eu/ .

(51)

     ES iekšlietu ministru kopīgais paziņojums par nesenajiem teroristu uzbrukumiem Eiropā, 13.11.2020.,

     12634/20.

(52)

Saskaņā ar ziņojumā sniegto informāciju 2019. gadā būtiski palielinājās to pārrobežu pieprasījumu apjoms, kurus ES iestādes iesniegušas tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, un lielākā daļa šādu pieprasījumu tika izdoti Vācijā (37,7 % pieprasījumu), Francijā (17,9 %) un Apvienotajā Karalistē (16,4 %). Polijā pieprasījumu piekļūt elektroniskiem datiem skaits pieauga divas reizes, savukārt Somijā tas pieauga gandrīz trīs reizes. Turklāt ārkārtas pieprasījumu atklāt informāciju skaits viena gada laikā palielinājās gandrīz par pusi.

(53)

     COM(2018) 226 un COM(2018) 225.

(54)

     Piemēram, ANO Ģenerālā asambleja (ANO ĢA) 2019. gada 27. decembrī pieņēma Rezolūciju Nr. 74/247 par tematu “Countering the use of information and communications technologies for criminal purposes” (“Vēršanās pret informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu noziedzīgiem nolūkiem”), izveidojot atklātu ad hoc starpvaldību ekspertu komiteju, kuras uzdevums ir izstrādāt visaptverošu starptautisko konvenciju par kibernoziedzību. ES neatbalsta jauna starptautiska juridiskā instrumenta izstrādi attiecībā uz kibernoziedzību, jo Budapeštas Konvencija par kibernoziegumiem jau nodrošina visaptverošu un daudzpusēju tiesisko regulējumu. ANO dalībvalstis 2020. gada jūlijā vienojās atlikt pirmos pasākumus; ES sniedza ieguldījumu šajā procesā, pamatojoties uz kopējās nostājas dokumentu (doc.7677/2/20).

(55)

     Spriedums apvienotajās lietās C-203/15 un C-698/15, Tele2 Sverige AB/Watson un citi, 2016. gada 21. decembris.

(56)

      https://data.europa.eu/doi10.2837/26288 . 

(57)

     Spriedumi lietā C-623/17, Privacy International un apvienotajās lietās C-511/18, La Quadrature du Net un citi, C-512/18, French Data Network un citi un C-520/18, Ordre des barreaux francophones et germanophone un citi.

(58)

     Tostarp notiek darbs ar ES Datu stratēģiju (skatīt iepriekš tekstā).

(59)

     COM(2020) 767. 

(60)

     COM(2020) 65.

(61)

     Attiecīgi 90 % un 87 % respondentu šos jautājumus uzskatīja par būtiskiem vai ļoti būtiskiem.

(62)

     COM(2019) 168.

(63)

     ST 13084 2020, Padomes rezolūcija par šifrēšanu “Drošība, izmantojot šifrēšanu, un drošība, neraugoties uz šifrēšanu”.

(64)

     Šo 6 miljonus EUR vērto projektu atbalsta arī Komisijas Kopīgais pētniecības centrs.

(65)

     Paziņojums par tiesu sistēmas digitalizāciju ES, COM(2020) 710, 2020. gada 2. decembris.

(66)

     COM(2018) 640.

(67)

      https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/combatting-discrimination/racism-and-xenophobia/eu-code-conduct-countering-illegal-hate-speech-online_en .  

(68)

     Sīkāk izklāstīts arī LGBTIK līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam (COM(2020) 698).

(69)

     Kopīgā regulējuma hibrīddraudu apkarošanai 1. darbība (2016, sk. JOIN(2016) 018).

(70)

     Padomes secinājumi 14972/19;

(71)

     SWD(2020) 152, Kopīgs dienestu darba dokuments “Ar izturētspējas uzlabošanu un hibrīddraudu apkarošanu saistīto pasākumu apzināšana”.

(72)

     SWD(2020) 153, Kopīgs dienestu darba dokuments “Ziņojums par 2016. gada kopīgā regulējuma hibrīddraudu apkarošanai un 2018. gada kopīgā paziņojuma par noturības un spēju palielināšanu cīņā ar hibrīddraudiem īstenošanu”.

(73)

     Piemēram, Kopīgais pētniecības centrs 2020. gada 26. novembrī ierosināja jaunu satvaru informētības par draudiem uzlabošanai: https://ec.europa.eu/jrc/en/news/jrc-framework-against-hybrid-threats.

(74)

     Hibrīddraudu tendenču analīze ir rīks, kas izmantojams līdztekus valstu sistēmām nolūkā uzraudzīt hibrīddraudu apjomu un intensitāti politiskajā/diplomātiskajā, militārajā, ekonomikas, informācijas, izlūkošanas, kiberdrošības, sociālajā, enerģētikas un infrastruktūras jomā.

(75)

     Darbinieku sadarbība kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā ir kļuvusi vēl intensīvāka, strādājot ar saskaņotiem jēdzieniem un doktrīnām, mācībām, informācijas apmaiņu un savstarpējiem informatīviem ziņojumiem.

(76)

     Šeit var minēt telesakaru infrastruktūras tīšu dedzināšanu un maldinošas veselības informācijas sniegšanu, kas izraisīja tiešas sekas.

(77)

     JOIN(2020) 8, Kopīgs paziņojums “Ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošana, pamatojoties uz faktiem”.

(78)

     Piemēram, kampaņa “Padomā divreiz, pirms dalies ar informāciju sociālajos tīklos!” tika uzsākta, lai sniegtu ieteikumus par to, kā ierobežot dezinformācijas izplatīšanu jauniešiem un izplatītājiem ES Austrumu partnerības valstīs, un tā ieguva vairāk nekā 500 000 skatījumu sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās.

(79)

     COM(2020) 790.

(80)

     JOIN(2018) 36, Kopīgs paziņojums “Rīcības plāns dezinformācijas apkarošanai”.

(81)

     SWD(2020) 180.

(82)

     ES iekšlietu ministru kopīgais paziņojums par nesenajiem teroristu uzbrukumiem Eiropā, 13.11.2020.,

     12634/20.

(83)

     COM(2020) 795.

(84)

     COM(2020) 758.  

(85)

     Direktīva (ES) 2017/541.

(86)

     COM(2020) 619.

(87)

     Regula (ES) 2019/1148.

(88)

     Komisijas paziņojums — Pamatnostādnes par to, kā īstenot Regulu (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, OV C 210/1, 24.6.2020.

(89)

     SWD (2020) 114 final.

(90)

     COM(2017) 610 final.

(91)

 Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/1466 (2020. gada 12. oktobris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2018/1544.

(92)

     Padomes Lēmums (KĀDP) 2020/1482 (2020. gada 14. oktobris) un Padomes Īstenošanas regula (ES) 2020/1480.

(93)

     Kā ES noteikusi 2019. gada novembrī Austrālijas rīkotajā ministru konferencē “No Money for Terror” par terorisma finansēšanas apkarošanu.

(94)

     ES integrētajā aviācijas drošības risku novērtēšanas procesā tiek ņemts vērā lēmumu pieņemšanas process kravu gaisa pārvadājumu jomā, aviācijas drošības standarti, kā arī riski, ko civilajai aviācijai rada konflikta zonas.

(95)

     “Ukraine International Airlines” lidojuma Nr. 752 lidmašīnas traģiskā notriekšana 2020. gada 8. janvārī vēlreiz parādīja, cik svarīga nozīme civilās aviācijas drošībā ir informācijas apmaiņai un risku novērtējumam.

(96)

     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019R1583.

(97)

     COM(2018) 470 final.

(98)

     Komisijas dienestu, Eiropas Ārējās darbības dienesta un Eiropas Aizsardzības aģentūras ziņojums par pārskatītā ES Jūras drošības stratēģijas rīcības plāna īstenošanu, SWD(2020) 252.

(99)

     2019. gada konsolidētais gada darbības pārskats, Eiropols, 9.6.2020.

(100)

 Pretterorisma reģistru 24 stundas diennaktī pārvalda Eurojust, un tas sniedz proaktīvu atbalstu valstu tiesu iestādēm. Šim centralizētajam informācijas avotam būtu jāpalīdz prokuroriem aktīvāk veikt koordinēšanu un identificēt aizdomās turētās personas vai tīklus, attiecībā uz kuriem notiek īpaša izmeklēšana ar iespējamu pārrobežu ietekmi.

(101)

     Padomes Lēmumi (KĀDP) 2020/1132, 2020/1126 un 2020/1516.

(102)

     https://www.eurojust.europa.eu/eurojust-memorandum-battlefield-evidence-0.

(103)

Padomes secinājumi (8868/20) par ES ārējo darbību terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai (2020. gada 16. jūnijs).

(104)

Alžīrijā, Bosnijā un Hercegovinā (Rietumbalkānu reģionālais eksperts), Čadā (Sāhelas reģionālais eksperts), Etiopijā (sadarbībai ar Āfrikas Savienību), Indonēzijā (Dienvidaustrumāzijas reģionālais eksperts, kā arī sadarbībā ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju un tās reģionālo forumu), Irākā, Jordānijā, Kenijā (Āfrikas raga reģionālais eksperts), Kirgizstānā (Vidusāzijas reģionālais eksperts), Libānā, Lībijā, Marokā, Nigērijā, Pakistānā, Saūda Arābijā, Tunisijā un Turcijā.

(105)

     Serbija, Ziemeļmaķedonija, Bosnija un Hercegovina, Kosova*, Albānija un Melnkalne.

(106)

     Kopīgais paziņojums presei: https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2020/10/23/joint-press-statement-eu-western-balkans-ministerial-forum-on-justice-and-home-affairs.pdf .

(107)

     Pretterorisma pasākumi ir izcelti , piemēram, jaunajā ES stratēģijā Vidusāzijai.

*Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(108)

     2019. gadā tika parakstīts ES un ANO sadarbības regulējums terorisma apkarošanā: https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/2019042019_un-eu_framework_on_counter-terrorism.pdf. .  

(109)

     Augsta līmeņa ES un UNODC dialogs notika 2020. gada 8. decembrī.

(110)

     2019. gada nogalē aptuveni 830 miljoni EUR tika atvēlēti pašreizējām darbībām trešās valstīs organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

(111)

     2019. gada konsolidētais gada pārskats, Eiropols, 2020. gada jūnijs.

(112)

     Pamatlēmums 2008/841

(113)

  Padomes secinājumi 8927/20.

(114)

     Direktīva 2014/42/ES.

(115)

     Padomes Lēmums 2007/845/TI.

(116)

  Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem.

(117)

Trīs dalībvalstis (Vācija, Slovēnija, Spānija) vēl nav paziņojušas par pilnīgu transponēšanu, neraugoties uz pārkāpuma procedūrām. Komisija iesniedza Eiropas Savienības Tiesai vienu lietu par neveiktu transponēšanu un 2020. gada maijā nosūtīja papildu argumentētus atzinumus pārējām divām dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā transponējušas direktīvu.

(118)

     COM(2020) 606.

(119)

ES Narkomānijas apkarošanas stratēģija 2013.–2020. gadam un ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns 2017.–2020. gadam.

(120)

COM(2020) 768, 2020. gada 30. novembris.

(121)

     Eiropas 2020. gada ziņojums par narkotikām: tendences un aktualitātes, EMCDDA, 22.9.2020.

(122)

Regula (ES) 2017/2101 un Direktīva (ES) 2017/2103.

(123)

     Austrija, Somija, Īrija, Portugāle un Slovēnija. 

(124)

C/2020/5897; OV L 379, 13.11.2020., 55. lpp.

(125)

     ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) pārvaldes struktūra.

(126)

     COM(2019) 631.

(127)

     COM(2019) 624 un COM(2020) 659.

(128)

ES un Ķīnas samitā, kas notika 2018. gada 16. un 17. jūlijā Pekinā, tika panākta vienošanās uzsākt ikgadējo ES un Ķīnas dialogu par narkotikām. Turpmākā dialoga kārtību Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja 2019. gada 30. oktobrī. Padome apstiprināja jauna ES un Irānas dialoga par narkotikām sākumu 2020. gada 5. martā.

(129)

     Komisijas atzinums par projektu sadarbības programmai ar Kosovu, kas pieņemts 2020. gada 14. aprīlī, un par projektu sadarbības programmai ar Serbiju, kas pieņemts 2019. gada 16. decembrī.

(130)

 COM(2020) 2017.

(131)

     Tostarp Direktīvas 2014/42/ES un Padomes Lēmuma 2007/845/TI novērtējums.

(132)

Regula (ES) 2018/1805

(133)

     C(2020) 2800 final.

(134)

      Padomes secinājumi 12608/20.

(135)

     Padomes secinājumi 8927/20.

(136)

Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, kā arī Apvienotā Karaliste.    

(137)

      Regula (ES) 2018/1672 .

(138)

 Eiropas tiesiskuma mehānisms nodrošina dialogu starp Komisiju un dalībvalstīm, kā arī Padomi, Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām tiesiskuma jomā. Šā jaunā procesa pamatā ir ziņojumi par tiesiskumu.

(139)

     COM(2020) 580.

(140)

 Padomes Īstenošanas lēmums, ar ko ieceļ Eiropas prokurorus, stājās spēkā 2020. gada 29. jūlijā. Eiropas prokurori izveido kolēģiju, kuras pirmā sanāksme notika 2020. gada 28. septembrī.  Eiropas Prokuratūra drīzumā noslēgs sadarbības nolīgumus ar Eiropolu, Eurojust un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai. 

(141)

Direktīva (ES) 2017/1371.

(142)

Pašlaik turpinās pārkāpuma procedūras pret Austriju, Īriju un Rumāniju.

(143)

     Regula (ES) 2019/880

(144)

Kultūras priekšmetu importa (KPI) sistēma ir jāizveido vēlākais līdz 2025. gada 28. jūnijam. Komisija ir pieņēmusi pirmo progresa ziņojumu par KPI sistēmas izstrādi. [COM(2020) 342].

(145)

 COM(2020) 608: jaunajā rīcības plānā ir integrēta Francijas un Vācijas iniciatīva attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm “Ceļvedis nolūkā līdz 2024. gadam rast ilgtspējīgu risinājumu saistībā ar kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgu glabāšanu, ļaunprātīgu izmantošanu un nelikumīgu tirdzniecību”.

(146)

     Direktīva (ES) 2017/853. Svarīgs elements bija arī divas īstenošanas direktīvas (2019. gada 16. janvāris), kas paredz tehniskas specifikācijas attiecībā uz marķēšanu, kā arī signālieročiem / trauksmes ieročiem.

(147)

Tās ir Čehija, Dānija, Spānija, Kipra, Luksemburga, Ungārija, Polija, Slovēnija, Slovākija un Zviedrija.

(148)

Attiecībā uz šo direktīvu ir sāktas procedūras pret 25 dalībvalstīm (Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kipru, Čehiju, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Grieķiju, Spāniju, Somiju, Franciju, Ungāriju, Īriju, Lietuvu, Luksemburgu, Latviju, Maltu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Zviedriju, Slovēniju un Slovākiju, kā arī Apvienoto Karalisti), bet attiecībā uz īstenošanas direktīvām — 34 procedūras (attiecībā uz Direktīvu 2019/68 — pret Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kipru, Čehiju, Vāciju, Grieķiju, Spāniju, Somiju, Horvātiju, Ungāriju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Poliju, Rumāniju, Zviedriju, Slovēniju, kā arī Apvienoto Karalisti, un attiecībā uz Direktīvu 2019/69 — pret Bulgāriju, Kipru, Čehiju, Grieķiju, Spāniju, Somiju, Horvātiju, Ungāriju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju, Rumāniju, Zviedriju un Slovēniju, kā arī Apvienoto Karalisti).

(149)

     Ko reglamentē Regula (ES) Nr. 258/2012.

(150)

     OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.

(151)

     COM(2020) 661 final, ko papildina pētījums par datu vākšanu attiecībā uz cilvēku tirdzniecību ES 2017. un 2018. gadā. 

(152)

 Piemēram, Eiropas Darba iestāde sadarbojās ar Eiropolu, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību ES attiecībā uz visiem ekspluatācijas veidiem, tostarp seksuālu izmantošanu un darbaspēka ekspluatāciju, kā arī bērnu tirdzniecību visās tās izpausmēs. Tas attiecas arī uz Starptautiskās Darba organizācijas protokola Piespiedu darba konvencijai (P29) atzīšanu. Šis protokols ir svarīgākais nodarbinātības jomas standarts, kurā piespiedu darbs ir atzīts par noziegumu, kā arī ir risināts jautājums par profilaksi, cietušo aizsardzību, kompensācijām un starptautisko sadarbību attiecībā uz piespiedu darba pašreizējām formām, tostarp saistībā ar cilvēku tirdzniecību.

(153)

Pētījumi par cilvēku tirdzniecības radītajām ekonomiskajām, sociālajām un cilvēku izmaksām un dalībvalstu iekšējo un starptautisko nosūtīšanas mehānismu darbības pārskatīšanu, kas pieejami vietnē https://ec.europa.eu/anti-trafficking .

(154)

     Eiropas Migrantu kontrabandas apkarošanas centrs, 4. gada ziņojums, 15.5.2020.

(155)

     http://www.eurojust.europa.eu/press/PressReleases/Pages/2020/2020-05-29.aspx.

(156)

     Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību.

(157)

     SWD (2020) 259 final.

(158)

      https://wwf.be/fr/wildlife-cybercrime/ .

(159)

 COM(2020) 796.

(160)

EMPACT ir ES policijas sadarbības instruments, ar ko novērst visbūtiskāko apdraudējumu ES drošībai, pastiprinot sadarbību starp attiecīgajiem dalībvalstu dienestiem, ES iestādēm un ES aģentūrām, kā arī trešām valstīm un dažādām organizācijām. EMPACT iesaista dažādas ieinteresētās personas (daudzdisciplīnu pieeja), lai uzlabotu un stiprinātu sadarbību starp dalībvalstīm, ES iestādēm un ES aģentūrām, kā arī trešām valstīm un dažādām organizācijām, tostarp privāto sektoru.

(161)

EMPACT vienotās rīcības dienas: operācija “Bosfors”(2.–11. novembrī) — atsavināti 1776 šaujamieroči, operācija “Mobile 3” (12. un 13. oktobrī) — atgūts vairāk nekā 350 zagtu vieglo automobiļu un vairāk nekā 1000 zagtu automobiļu detaļu , operācija pret cilvēku tirdzniecību darbaspēka ekspluatācijas nolūkā (14.–20. septembrī) — darbinieki identificēja 715 potenciālus darbaspēka ekspluatācijas upurus , operācija pret noziedzību Eiropas dienvidaustrumos (septembrī) — konfiscēts 51 dažādu veidu ierocis un 47 kg dažādu narkotiku .

(162)

Ar detalizētām faktu lapām par rezultātiem un skaitļiem attiecībā uz katru EMPACT prioritāro noziedzības apkarošanas jomu var iepazīties šeit: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-7623-2020-INIT/en/pdf , dokuments Nr. 7623/20, 2020. gada 5. maijs.

(163)

Padomes 2017. gada 27. marta secinājumos bija paredzēts neatkarīgs izvērtējums par ES politikas cikla organizētas un smagas starptautiskas noziedzības jomā turpināšanu laikposmā no 2018. līdz 2021. gadam (7704/17).

(164)

 Sk., piemēram, Muitas sadarbības jautājumu darba grupas rīcības plānu. Galvenās jomas laikposmam no 2020. līdz 2021. gadam ir šādas: muitas ierēdņu lielāka klātbūtne Eiropola Sadarbības birojos, muitas iestāžu tieša piekļuve Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA), muitas ierēdņu plašāka pārstāvība Eiropola valsts vienībās, kā arī policijas un muitas vadītāju līdzdalība Eiropas policijas vadītāju konventā.

(165)

Krāpšana akcīzes/PVN jomā, šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība, noziegumi pret vidi, noziedzīgu organizāciju finansēšana, bērnu seksuāla izmantošana.

(166)

     Regula (ES) 2018/1860, Regula (ES) 2018/1861 un Regula (ES) 2018/1862.

(167)

     Šengenas Informācijas sistēma arī tiks atjaunināta saskaņā ar ierosinātajiem Eiropola regulas grozījumiem (COM(2020) XXX).

(168)

     COM(2020) 305.

(169)

     Direktīva (ES) 2016/681.

(170)

     Slovēnija

(171)

     SWD(2020) 174.

(172)

Prīmes sistēma nodrošina DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datu automatizētu apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm. Ir publicēts tās ietekmes sākotnējs novērtējums.

(173)

 Ieteiktās trešās valstis: Alžīrija, Armēnija, Bosnija un Hercegovina, Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Tunisija un Turcija (COM(2020) 743 final).

(174)

     2020. gada 18. februāris.

(175)

Ceļvedis par ES politikas ārējo dimensiju attiecībā uz pasažieru datu reģistru ir pieejams: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12531-External-dimension-of-the-EU-policy-on-Passenger-Name-Records-

(176)

     Padomes Lēmums (ES) 2019/2107.

(177)

     Drošības padomes Rezolūcija Nr. 2396 (2017).

(178)

Minēts kā Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”) 9. pielikuma (“Atvieglojums”) 28. grozījums.

(179)

     COM(2020) 609.

(180)

     SWD(2020) 327 final.

(181)

     Regula (ES) 2019/817 un Regula (ES) 2019/818.

(182)

     Esošās sistēmas Šengenas Informācijas sistēma (SIS), vīzu informācijas sistēma (VIS), Eurodac; nākotnes sistēmas — ieceļošanas/izceļošanas sistēma, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS), Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma par trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN).

(183)

  COM(2019) 12.

(184)

     COM(2019) 3 final un COM(2019) 4 final.

(185)

     Regula (ES) 2018/1240 un Regula (ES) 2018/1241.

(186)

     COM(2020) 581.

(187)

      Iepriekšējas kravas informācijas sistēma, ko izmanto, lai savlaicīgi novērtētu drošības risku visiem preču pārvadājumiem, kas šķērso ES ārējo robežu.

(188)

     Regula 2019/1896.

(189)

     Regula 2019/1157.

(190)

     ES ir piešķīrusi finansējumu aptuveni 91 miljona EUR apmērā projektiem, kas veicina infrastruktūru aizsardzību, tostarp pret kombinētiem kiberdraudiem un fizisku apdraudējumu, pilnveidotu un ātru reaģēšanu uz negadījumiem un labāku informācijas apmaiņu.

(191)

     Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” trešās kopas ietvaros jo īpaši tiks atbalstītas Komisijas politikas prioritātes “Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa”, kā arī “Eiropas zaļais kurss” un “Eiropa, kas atbilst digitālā laikmeta prasībām”.

(192)

     Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pasākumi, kas atbalsta reaģēšanu uz pandēmiju, ir atrodami: https://www.researchgate.net/publication/341287556.

(193)

Pastāvīgā komiteja operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos 2020. gada 21. februārī apstiprināja ES inovācijas centra iekšējās drošības jomā pamatuzdevuma deklarāciju, galvenos elementos, uzdevumus un pārvaldības modeli.

(194)

     Eiropas Savienības stratēģiskās apmācības vajadzību novērtējums 2018.–2021. gadam, ES stratēģiskās apmācības vajadzību novērtējuma ziņojums , CEPOL.

(195)

 https://www.nomoreransom.org/.

(196)

  COM(2020) 274.

(197)

 COM(2020) 624.

(198)

     https://ec.europa.eu/education/sites/education/files/document-library-docs/deap-communication-sept2020_en.pdf

(199)

     COM(2020) 625.

(200)

     COM(2020) 628.

(201)

  Līdz šim ir finansēti aptuveni 80 projekti, kas risina jautājumus, kuri saistīti ar radikalizāciju, vairāk nekā simts projektu par to, kā novērst un apkarot iebiedēšanu tiešsaistē, un vairāk nekā simts citu, kas māca kritiski un ētiski izmantot internetu ar mērķi cīnīties pret dezinformāciju tiešsaistē.

(202)

   http://www.r2pris.org/ .

(203)

     https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/european-security-union-strategy_lv.

(204)

COM(2020) 258.

(205)

Platforma pirmo reizi apvienos galvenos ES līmeņa rīcībspēkus, tostarp Eiropas tīklu cietušo tiesību aizsardzībai, valstu kontaktpunktu tīklu kompensāciju nodrošināšanai, ES terorisma apkarošanas koordinatoru, attiecīgās aģentūras, piemēram, Eurojust, Pamattiesību aģentūru, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, kā arī pilsonisko sabiedrību.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.12.2020

COM(2020) 797 final

PIELIKUMS

dokumentam

Pirmais progresa ziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju









































Tiesību aktu drošības jomā īstenošanas pakāpe

I. Direktīvas un pamatlēmumi, saistībā ar kuriem ir ierosinātas pārkāpuma procedūras

-Prīmes sistēma 1 : pārkāpuma procedūras sāktas pret divām dalībvalstīm.

-Pamatlēmums par tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju 2 : pārkāpuma procedūras sāktas pret divām dalībvalstīm.

-Direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem apkarošanu 3 (transponēšanas termiņš: 18.12.2013.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret 25 dalībvalstīm.

-Direktīva par uzbrukumiem informācijas sistēmām 4 (transponēšanas termiņš: 4.9.2015.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret četrām dalībvalstīm.

-Direktīva par iesaldēšanu un konfiskāciju 5 (transponēšanas termiņš: 4.10.2016.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret trim dalībvalstīm.

-Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva 6 (transponēšanas termiņš: 3.7.2016.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret četrām dalībvalstīm.

-Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas direktīva 7 (transponēšanas termiņš: 16.6.2017.), pārkāpuma procedūras sāktas pret astoņām dalībvalstīm.

-Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā 8 (transponēšanas termiņš: 6.5.2018.), pārkāpuma procedūras sāktas pret trim dalībvalstīm.

-Direktīva par ES pasažieru datu reģistru 9 (transponēšanas termiņš: 25.5.2018.), pārkāpuma procedūra sākta pret vienu dalībvalsti.

-Direktīva par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli 10 (Direktīva par ieročiem) (transponēšanas termiņš: 14.9.2018.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret 25 dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.

-Tiesību aktu kopums par jaunām psihoaktīvām vielām 11 (transponēšanas termiņš: 23.11.2018.). Pārkāpuma procedūras saistībā ar Direktīvu (ES) 2017/2103 sāktas pret piecām dalībvalstīm, savukārt saistībā ar Deleģēto direktīvu (ES) 2019/369 — pret vienu dalībvalsti.

-Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības 12 (transponēšanas termiņš: 6.7.2019.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret trim dalībvalstīm.

-Piektā direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu 13 (transponēšanas termiņš: 10.1.2020.), Pārkāpuma procedūras sāktas pret 16 dalībvalstīm.

-Īstenošanas direktīva, ar ko nosaka šaujamieroču marķējumu tehniskās specifikācijas 14 (transponēšanas termiņš: 17.1.2020.), pārkāpuma procedūras sāktas pret 18 dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.

-Īstenošanas direktīva par trauksmes un signālieroču tehniskajām specifikācijām 15 (transponēšanas termiņš: 17.1.2020.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret 16 dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti.

-Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI (2009. gada 30. novembris) par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības (transponēšanas termiņš attiecībā uz DNS datiem — 30.11.2013., savukārt attiecībā uz daktiloskopijas datiem — 30.11.2015.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret divām dalībvalstīm.

-Direktīva par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (TID direktīva) 16 (transponēšanas termiņš: 9.5.2018.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret trim dalībvalstīm.

-Direktīva par noziegumos cietušo tiesībām 17 (transponēšanas termiņš: 16.11.2015.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret 11 dalībvalstīm.

-Pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas orderi 18 (transponēšanas termiņš: 31.12.2003.). Pārkāpuma procedūras sāktas pret septiņām dalībvalstīm.

-Pamatlēmums par brīvības atņemšanas sodiem 19 (transponēšanas termiņš: 5.12.2011.). Pārkāpuma procedūra sākta pret vienu dalībvalsti.

-Pamatlēmums par finansiālām sankcijām 20 (transponēšanas termiņš: 22.3.2007.). Pārkāpuma procedūra sākta pret vienu dalībvalsti.

-Pamatlēmums par uzraudzības pasākumiem 21 (transponēšanas termiņš: 1.12.2012.). Pārkāpuma procedūra sākta pret vienu dalībvalsti.

-Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (transponēšanas termiņš: 19.9.2020.). Pārkāpuma procedūras ierosinātas pret 23 dalībvalstīm.

II. Direktīvas, kuras jātransponē līdz 2020. gada beigām un 2021. gadā

-Direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu 22 (transponēšanas termiņš: 2020. gada decembris).

-Direktīva, ar ko atvieglo finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem 23 (transponēšanas termiņš: 1.8.2021).

-Direktīva par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem  24 (transponēšanas termiņš: 2021. gada maijs).

III. Tiesību akti, kas vēl jāapstiprina likumdevējiem

-Regula par teroristisku saturu tiešsaistē 25 : trialoga sanāksmes turpinās.

-Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs un Nacionālo koordinācijas centru tīkls 26 : trialoga sanāksmes turpinās.

-Vīzu informācijas sistēma (VIS) 27 : provizoriska vienošanās tika panākta 2020. gada 8. decembrī.

-Secīgi grozījumi regulā par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) 28 : Padome savu nostāju pieņēma 2019. gada maijā; patlaban tiek gaidīta Eiropas Parlamenta nostājas pieņemšana.

-Regula par pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem 29  un Direktīva, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā 30 : Padome savas nostājas ir pieņēmusi; patlaban tiek gaidīta Eiropas Parlamenta nostājas pieņemšana.

-Pagaidu regula par seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē 31 : Padome savu nostāju ir pieņēmusi; patlaban tiek gaidīta Eiropas Parlamenta nostājas pieņemšana.

-Regula par Savienības kosmosa programmu 32 : trialoga sanāksmes turpinās.

-Eiropas Aizsardzības fonds 33 : trialoga sanāksmes turpinās.

(1)

     Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību, un Padomes Lēmums 2008/616/TI (2008. gada 23. jūnijs) par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši — apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību.

(2)

     Padomes Pamatlēmums 2009/905/TI (2009. gada 30. novembris) par tādu tiesu ekspertīžu pakalpojumu sniedzēju akreditāciju, kuri veic laboratoriju darbības.

(3)

     Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI.

(4)

     Direktīva 2013/40/ES (2013. gada 12. augusts) par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI.

(5)

     Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā.

(6)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva).

(7)

     Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK.

(8)

     Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI.

(9)

     Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.

(10)

Direktīva (ES) 2017/853 (2017. gada 17. maijs), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

(11)

     Direktīva (ES) 2017/2103 (2017. gada 15. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI, lai narkotiskās vielas definīcijā iekļautu jaunas psihoaktīvas vielas, un atceļ Padomes Lēmumu 2005/387/TI; Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2019/369 (2018. gada 13. decembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmuma 2004/757/TI pielikumu attiecībā uz jaunu psihoaktīvu vielu iekļaušanu narkotiskās vielas definīcijā.

(12)

     Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības.

(13)

     Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES.

(14)

     Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/68 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka šaujamieroču un to būtisko daļu marķējumu tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

(15)

     Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2019/69 (2019. gada 16. janvāris), ar ko nosaka trauksmes un signālieroču tehniskās specifikācijas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli.

(16)

     Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.

(17)

     Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus.

(18)

     Padomes Pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm.

(19)

     Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā.

(20)

     Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām.

(21)

     Padomes Pamatlēmums 2009/829/TI (2009. gada 23. oktobris), ar ko attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam.

(22)

     Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām.

(23)

     Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI.

(24)

     Direktīva (ES) 2019/713 (2019. gada 17. aprīlis) par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/413/TI.

(25)

     riekšlikums regulai par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, COM(2018) 640 final, 2018. gada 12. septembris.

(26)

     Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu, COM(2018) 630 final, 2018. gada 12. septembris.

(27)

     Priekšlikums regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI, COM(2018) 302 final, 2018. gada 16. maijs.

(28)

Regula (ES) 2018/1240 (2018. gada 12. septembris), ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226; Regula (ES) 2018/1241 (2018. gada 12. septembris), ar ko Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) izveides nolūkā groza Regulu (ES) 2016/794.

(29)

     Priekšlikums regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās, COM(2018) 225 final, 2018. gada 17. aprīlis.

(30)

     Priekšlikums direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā, COM(2018) 226 final, 2018. gada 17. aprīlis.

(31)

     Priekšlikums regulai par pagaidu atkāpi no konkrētiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem attiecībā uz tehnoloģiju izmantošanu, ko veic numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji, lai apstrādātu persondatus un citus datus nolūkā apkarot seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, COM(2020) 568 final, 2020. gada 10. septembris.

(32)

     Priekšlikums regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru, COM(2018) 447 final, 2018. gada 6. jūnijs.

(33)

     Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, COM(2018) 476 final, 2018. gada 13. jūnijs.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 9.12.2020

COM(2020) 797 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROEAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Pirmais progresa ziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju





























Īstenošanas ceļvedis