EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.11.2020

COM(2020) 766 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regulas pirmo īstermiņa pārskatīšanu

{SWD(2020) 294 final}

Kopsavilkums

·Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regula aizliedz nepamatoti diskriminēt klientus, kuri pērk preces vai pakalpojumus. Tādējādi tiek nodrošināts, ka patērētāju valstspiederību, dzīvesvietu vai uzņēmējdarbības veikšanas vietu nevar izmantot par pamatu atteikumam piekļūt tiešsaistes veikalam (piemēram, elektronikas izstrādājumu vai apģērba iegādei) vai pakalpojumam, ko sniedz tiešsaistē un patērē bezsaistē (piemēram, automašīnu nomu) ES, tostarp gadījumos, kad diskriminācija ir saistīta ar maksāšanas līdzekļiem.

·Minētos noteikumus piemēro kopš 2018. gada 3. decembra. Regula bija daļa no digitālā vienotā tirgus pasākumu kopuma, par ko vienojās saistībā ar e-komerciju. Citi saistīti pasākumi pārrobežu e-komercijas veicināšanai ietvēra jaunus noteikumus attiecībā uz pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem (piemēro kopš 2018. gada maija), pārskatītus patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus un jaunus PVN noteikumus attiecībā uz preču un pakalpojumu pārdošanu tiešsaistē. Virkne jaunu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu stāsies spēkā 2022. gadā, bet PVN noteikumi — 2021. gada jūlijā.

·Šajā ziņojumā Komisija izvērtē Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regulas īstenošanas pirmo posmu. Par tik agrīnu regulas pārskatīšanu tika panākta vienošanās sarunās — daļēji tādēļ, lai varētu novērtēt iespēju paplašināt regulas darbības jomu, iekļaujot tajā citus pakalpojumus, piemēram, ar autortiesībām aizsargātu saturu. Tomēr pārskatīšana tika pabeigta Covid-19 uzliesmojuma radītās krīzes vidusposmā, tāpēc tajā esošie dati un to analīze neatspoguļo pandēmijas iespējamo ietekmi.

·Komisijas konstatējumi attiecībā uz līdzšinējo regulas īstenošanu liecina par to, ka patērētāji ir labi informēti un regulas sākotnējā ietekme ir labvēlīga. Piemēram, ir samazinājusies piekļuves/reģistrācijas bloķēšana tīmekļa vietnēm vai patērētāju pārvirzīšana uz citām tīmekļa vietnēm. No otras puses, lielākā daļa dalībvalstu būtiski kavējas ar izpildiestāžu pilnvarošanu. Turklāt tirgotāji joprojām nelabprāt piedāvā pārrobežu piegādes iespējas, jo tās nav ietvertas regulas pašlaik noteiktajos pienākumos. Minēto problēmu risinājums ir gaidāms tuvākajā laikā, jo īpaši pēc tam, kad būs stājušies spēkā visi digitālā vienotā tirgus stratēģijas e-komercijas pasākumi un nodrošināta labāka tiesiskā paredzamība.

·Attiecībā uz iespēju paplašināt regulas darbības jomu, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes saturu, kas ir aizsargāts ar autortiesībām, ziņojumā sniegtā informācija liecina, ka ietekme uz dažādu veidu saturu būtu atšķirīga atkarībā no patērētāju pieprasījuma līmeņa un satura pieejamības dažādās ES dalībvalstīs. Piemēram, mūzikas straumēšanas iekļaušana regulas darbības jomā varētu pat nelabvēlīgi ietekmēt patērētāju labklājību, jo dažās dalībvalstīs, kurās minētie pakalpojumi pašlaik ir lētāki, to cenas varētu pieaugt. Ziņojumā ir norādīti iespējamie ieguvumi, jo īpaši attiecībā uz audiovizuālo saturu, kurš bieži vien ir pieejams tikai konkrētā valstī un piekļuve kuram bieži ir ģeogrāfiski bloķēta. Tomēr ziņojumā ir arī norādītas iespējamās problēmas saistībā ar ieguldījumiem satura radīšanā un to ietekme uz vispārēju nozares funkcionēšanu un uz labklājību, bet tam nepieciešami turpmāki novērtējumi. Kopumā regulas darbības jomas paplašināšana lielā mērā būtu atkarīga no autortiesību licencēšanas prakses un autortiesību aizsardzības tiesiskā regulējuma apsvērumiem.

·Pašlaik Komisija uzskata, ka regulas pilnīga ietekme izpaudīsies tikai ar laiku, kad pastiprināsies tās izpildes nodrošināšana, kļūs iespējams piemērot citus būtiskus (e-komercijas) pasākumus un novērtēt Covid-19 krīzes pilnīgu ietekmi uz dažādām iesaistītajām nozarēm. Tomēr turpmākajos pasākumos galveno uzmanību vajadzētu pievērst uzraudzības veicināšanai un informētības palielināšanai, vienlaikus pastiprinot izpildi un ievirzi.

·Proti, attiecībā uz audiovizuālo saturu Komisija iesaistīsies dialogā ar ieinteresētajām personām, lai veicinātu kvalitatīva satura apriti visā ES. Tas varētu notikt Eiropas rūpniecības un mediju un radošo nozaru atveseļošanas politikas ietvaros, kas tiks plašāk izklāstīta topošajā rīcības plānā mediju un audiovizuālajai nozarei.

·Tāpēc būtu jāplāno vēl viens izvērtējums 2022. gadā. Šīs uzraudzības rezultāti noteiks, vai Komisija pēc tam apsvērs iespēju ierosināt grozījumus regulā vai kādus citus turpmākus pasākumus, tostarp atbilstīgus likumdošanas pasākumus.

1.Ievads

Patērētāji gaida, ka patiesi satīklotā digitālajā vienotajā tirgū tie bez traucēkļiem varēs piekļūt precēm un pakalpojumiem pāri robežām. Kopš 2018. gada 3. decembra Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regula 1 (turpmāk “Regula”) aizliedz nepamatoti diskriminēt klientus (patērētājus un uzņēmumus, kas izdara pirkumu galapatēriņam), kuri iepērkas tiešsaistē, tikai viņu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad klients, kas veic pirkumu pāri robežām, nevar to pabeigt vai tiek aicināts maksāt ar debetkarti vai kredītkarti, kura izdota konkrētā valstī. Regulas mērķis bija palielināt patērētāju un uzņēmumu iespējas veikt pārrobežu pirkumus — patērētājiem vajadzētu būt iespējai “iepirkties kā vietējiem” jebkur ES.

Regulā bija paredzēta tās īstermiņa pārskatīšana pēc 18 mēnešiem no piemērošanas dienas, un minētajā pārskatīšanā būtu jāiekļauj Regulas darbības jomas paplašināšanas iespējamības novērtējums, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam 2 , piemēram, mūzikai, videospēlēm, filmām vai e-grāmatām.

Ziņojumā ir iekļauti Komisijas galvenie konstatējumi par Regulas īstenošanas pirmo periodu. Tajā ir trīs pamatdaļas. Otrajā daļā aplūkots, kā Regulu īstenojušas dalībvalstīs un tirgotāji, kā arī tas, kā mainījušās patērētāju gaidas. Trešajā daļā aplūkotas iespējas un problēmas, kas saistītas ar Regulas darbības jomas maiņu. Noslēdzošajā ceturtajā daļā izklāstīti turpmākie pasākumi.

Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā sniegta plašāka informācija un tās analīze, kas apstiprina minētos konstatējumus.

2.Regulas īstenošana

Šajā daļā sniegti: i) sākotnēji konstatējumi par Regulas īstenošanu dalībvalstīs; ii) dažas vispārējas tendences, kas skar patērētāju informētību un gaidas, un iii) sīkāka informācija par to, kā tirgotāji īsteno Regulu. Šajā daļā apkopota arī informācija par Regulas sinerģiju ar citām saistītām likumdošanas iniciatīvām, kas ir stājušās spēkā vai drīz stāsies spēkā.

1.

2.

2.1.Īstenošana dalībvalstīs

Dalībvalstīm līdz 2018. gada 3. decembrim bija jānorīko iestāde vai iestādes, kas ir atbildīgas par praktiskas palīdzības sniegšanu patērētājiem gadījumā, ja starp patērētāju un tirgotāju rodas strīds. Tām bija jānodrošina arī iespēja pieprasīt aizliegumu un jāsadarbojas tīklā, kas paredzēts sadarbībai patērētāju tiesību aizsardzības jomā (SPTAJ) 3 . SPTAJ tīklā ir apvienotas iestādes, kas ir atbildīgas par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā ES. Dalībvalstīm bija uzdots arī pilnvarot kompetentās iestādes un noteikt pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstīgu un efektīvu Regulas izpildi, lai varētu vērsties pret tirgotājiem, kas neievēro noteikumus.

Kopumā īstenošanas process dalībvalstīs kavējas. Līdz 2018. gada decembrim tikai sešas dalībvalstis bija pieņēmušas pasākumus un paziņojušas par tiem, kā arī norīkojušas iestādes Regulas izpildei. Pēc Komisijas veiktās rūpīgās uzraudzības un pārbaudes lielākā daļa dalībvalstu minētos pasākumus pieņēma 2019. gada pavasarī. Līdz 2019. gada jūlijam sešas dalībvalstis vēl nebija pilnīgi vai daļēji paziņojušas par izpildes pasākumiem, kas piemērojami par Regulas neievērošanu. Komisija sāka pārkāpuma procedūras pret attiecīgajām dalībvalstīm.

Regulā paredzētās tiesības un pienākumi ir piemērojami tieši, un tos nav ietekmējušas minētās kavēšanās. Tomēr 2019. gada pirmajā ceturksnī lielākajā daļā dalībvalstu netika veikta nekāda publiski tiesiskā Regulas izpilde vai uzraudzība 4 .

To dalībvalstu vidū, kuras ir norīkojušas attiecīgās iestādes, lielākā daļa uzticējušas izpildiestāžu funkcijas patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm un palīdzības iestāžu funkcijas — Eiropas patērētāju centriem 5 . Tomēr dalībvalstīs ir vērojamas lielas atšķirības piemērojamo naudas sodu ziņā un liela starpība starp minimālo un maksimālo naudas sodu konkrētā dalībvalstī 6 . Attiecībā uz ģeogrāfiskās bloķēšanas gadījumiem darījumos starp uzņēmumiem gandrīz vienāds skaits dalībvalstu izvēlējušās vienu no divām pieejām — vai nu tikai privāttiesiskā izpilde ar tiesu starpniecību, vai arī privāttiesiskās un publiski tiesiskās izpildes apvienojums. Tādēļ būs sīkāk jāizvērtē sankciju un izpildes sistēmu efektivitāte, jo īpaši darījumos starp uzņēmumiem, tostarp jānovērtē tiesiskās aizsardzības līdzekļu praktiskā piemērošana un efektivitāte.

2.2.Patērētāju informētība un gaidas

Tā kā Regula ir viena no galvenajām digitālā vienotā tirgus stratēģijas iniciatīvām, kas saistīta ar e-komerciju, lielu uzmanību tai ir pievērsušas patērētāju un to pārstāvības organizācijas. Viens no iemesliem ir tas, ka Regula tieši piešķir patērētājiem īpašas tiesības attiecībās ar pārrobežu tirgotājiem.

Krietni pirms Regulas piemērošanas sākuma Komisija veica arī izpratnes veicināšanas pasākumus, izmantojot dažādus kanālus. Viens no pasākumiem bija jautājumu un atbilžu dokumentu izveide, lai sniegtu skaidrojumu gan patērētājiem, gan tirgotājiem. 7  

Tādējādi 2019. gada februārī — tikai pāris mēnešu pēc Regulas piemērošanas dienas — aptuveni 50 % ES patērētāju jau bija informēti par Regulu. Aptuveni puse no tiem, kas bija informēti par Regulu, uzskatīja, ka pietiekami labi zina, kādi jautājumi tajā aplūkoti 8 .

Tomēr valstu izpildiestāžu un palīdzības iestāžu veiktā Regulas īstenošana pirmajos mēnešos atklāja, ka patērētāji bieži vien sagaida vairāk attiecībā uz tiesībām un pienākumiem strīdu un problēmu gadījumā 9 . Gaidas bija īpaši augstas attiecībā uz pārrobežu piegādes atteikumiem vai nespēju —jo īpaši starptautisku tirgotāju gadījumā — piegādāt uz konkrētām valstīm. Regula neparedz pienākumus minētajās jomās. Komisija ierosina turpināt veicināt izpratni par Regulu, vienlaikus turpinot uzraudzīt tirgotāju vispārējo tirgus praksi un tās ietekmi uz patērētājiem pieejamo izvēli ES.

2.3.Tirgotāju veikta piemērošana

Pirmajos Regulas piemērošanas mēnešos Komisija uzraudzīja tirgotāju tirgus praksi, izmantojot apsekojumu ar “kontrolpirkumu” palīdzību un saņemot informāciju no izpildiestādēm un palīdzības iestādēm.

Apsekojumā, izmantojot kontrolpirkumus 10 , tika veikts daudz mēģinājumu iegādāties preces un pakalpojumus pāri robežām, lai varētu savākt datus par praktiskiem ierobežojumiem. Tas ir tipveida apsekojums, kurā noskaidro klientu pieredzi dažādos iepirkšanās procesa posmos pārrobežu iepirkšanās situācijā. Pamatapsekojums 2015. gadā bija pamats sākotnējā Regulas priekšlikuma ietekmes novērtējumam 11 .

Apsekojums, kurš notika 2019. gadā un kurā aptvēra aptuveni 9000 tīmekļa vietņu, parādīja Regulas sākotnējo labvēlīgo ietekmi, kas izpaudās kā tirgotāju tīmekļa vietņu pārrobežu pieejamības uzlabošanās 12 . Salīdzinājumā ar 2015. gadu e-komercijas tīmekļa vietņu pārvirzīšanas vai piekļuves lieguma gadījumu skaits bija samazinājies 13 , bet tādu ierobežojumu gadījumu skaits, kad pilnīgi liegta reģistrācija tīmekļa vietnēs, bija samazinājies uz pusi 14 . Bija samazinājies arī pēc reģistrācijas automātiski notikušu cenu izmaiņu gadījumu skaits. Kopumā salīdzinājumā ar 2015. gadu sekmīgi pabeigtu pārrobežu pirkuma gadījumu īpatsvars bija nedaudz palielinājies 15 .

Tomēr biežāk nekā vienā no desmit pārrobežu kontrolpirkuma mēģinājumiem neizdevās reģistrācija, un tikpat daudz pirkumu neizdevās maksājuma posmā. Parasti tas notika klienta dzīvesvietas vai maksājuma piesaistes vietas prasību (piemēram, pieņemtas tikai konkrētajā dalībvalstī izdotas debetkartes) dēļ 16 . Joprojām ir jānovērš tādi šķēršļi, kas var: i) būt diskriminējoši; ii) izraisa nevienlīdzīgu attieksmi un/vai iii) liedz piekļuvi piedāvājumiem un to salīdzināšanu. To varētu paveikt, ja visās dalībvalstīs būtu pilnīgi darbspējīgas izpildiestādes un palīdzības iestādes.

Minētos datus apstiprina to iestāžu sākotnējā pieredze, kurām uzdots risināt ģeogrāfiskās bloķēšanas problēmas 17 . Bieži vien valsts iestāžu un/vai palīdzības iestāžu “mierīga” vēršanās pie tirgotāja var atrisināt radušās problēmas. Tas liecina, ka daļa tirgotāju, iespējams, nav informēti par saviem pienākumiem vai arī līdz Regulas piemērošanas dienai nebija pienācīgi pielāgojuši savu tirgus politiku saskarei ar pārrobežu pircējiem, bet bija gatavi rīkoties, kad viņiem tika tas norādīts.

Minētie rezultāti apliecina arī to, ka nepieciešama turpmāka ievirze attiecībā uz Regulas īstenošanu un papildu kampaņas izpratnes veidošanai, lai veicinātu tirgotāju atbilstību. Sākotnējā informācija, kas iegūta no valstu iestādēm, liecina arī par ieguvumiem, ko sniegusi iestāžu sadarbība SPTAJ tīklā. Tā ne tikai veicina Regulas pārrobežu izpildi, bet ar Komisijas atbalstu arī nodrošina noteikumu konsekventu interpretāciju.

Regula neuzliek tirgotājiem pienākumu veikt piegādi pāri robežām, ja tas nav paredzēts piemērojamos noteikumos 18 . Tomēr bieži vien iepirkšanās process apstājas pēdējos posmos, jo tirgotājs neveic piegādi uz pircēja mītnes valsti, tāpēc jaunākajā apsekojumā, kurā izmantoja kontrolpirkumus, gadījumos, kad bija nepieciešama pārrobežu piegāde, izdevās tikai viens no trim pārrobežu iepirkšanās mēģinājumiem 19 .

Tas galvenokārt ir saistīts ar pārrobežu pirkumu piegādes ierobežojumiem. Šādi ierobežojumi joprojām ietekmē vairāk nekā 50 % iepirkšanās mēģinājumu 20 pat tādu starptautisku tirgotāju gadījumā, kuri piedāvā dažādām valstīm paredzētas tīmekļa vietnes versijas.

Lai gan pašreizējā posmā Regula tieši nerisina minētās problēmas, tās var mazināt patērētāju paļāvību, ka piedāvājumi būs pieejami visā Eiropas vienotajā tirgū. No otras puses, tiešsaistes tirgotāji joprojām saskaras ar administratīviem šķēršļiem (piemēram, PVN reģistrācijas prasībām), un viņiem nav skaidras patērētāju tiesību aizsardzības prasības, kas attiecas uz pārrobežu pārdošanu. Tāpēc minētās problēmas var atturēt tirgotājus no aktīvākas iesaistes pārrobežu pārdošanā 21 .

Minētās atziņas liecina, ka ir vajadzīga visaptveroša pieeja, lai Regula pilnīgi radītu iecerēto ietekmi. Tāda pieeja nodrošinātu patērētājiem labāku pārrobežu piekļuvi precēm un pakalpojumiem, vienlaikus atvieglojot tirgotājiem iesaisti pārrobežu pārdošanā. Minētie jautājumi tiks sīkāk iztirzāti nākamajā daļā.

2.4.Sinerģija ar digitālā vienotā tirgus sistēmu

Digitālā vienotā tirgus pasākumi palīdz tirgotājiem pārdot preces un sniegt pakalpojumus pāri robežām 22 , jo vienkāršo procedūras un samazina izmaksas, jo īpaši MVU.

Minētais ietver pasākumus, kas: i) samazina administratīvās izmaksas, kuras saistītas ar PVN prasību ievērošanu attiecībā uz preču pārrobežu pārdošanu, jo īpaši atceļ prasību uzņēmumiem, kas veic preču tālpārdošanu vai sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, reģistrēties citās dalībvalstīs ne tikai tajā, kurā minētie uzņēmumi dibināti (piemērojams no 2021. gada jūlija); ii) sekmē patērētāju aizsardzības noteikumu saskaņošanu, tostarp attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad precēm konstatēti trūkumi (no 2022. gada); iii) stiprina sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (no 2020. gada janvāra) un iv) uzlabo gan pārrobežu paku piegādes pakalpojumu regulatīvo uzraudzību, gan paku piegādes tarifu pārredzamību (no 2018. gada maija) 23 . Komisija ir apņēmusies apzināt un novērst jebkurus turpmākus pārrobežu šķēršļus 24 .

Iepriekš minēto pasākumu pilnīga un efektīva īstenošana ietekmēs Regulas ietekmi, jo tie sniedz tirgotājiem lielāku tiesisko noteiktību un novērš dažus šķēršļus, kuru dēļ tirgotāji nevēlas sadarboties ar patērētājiem pāri robežām. Tādējādi Regulas efektivitāti un vajadzību pēc jebkādiem iespējamiem pielāgojumiem būs vieglāk novērtēt plašākā tirgus situācijas kontekstā, kad citi pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, būs pilnīgi īstenoti un sākuši ietekmēt tirgu.

Tomēr, pat mainoties tiesiskajam regulējumam, atsevišķu tirgotāju tādas prakses iespējamo diskriminējošo ietekmi, ko Regula tieši neskar, joprojām var pakļaut individuālai pārbaudei saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 25 vispārējo diskriminēšanas aizlieguma klauzulu, piemēram, par konkrētu izstrādājumu piegādes iespēju tīšu ierobežošanu vai liegumu bez objektīva pamatojuma piekļūt tīmekļa vietnēm valstīs, kuras tirgotājs citādi apkalpo. Tādēļ var būt vajadzīgi turpmāki norādījumi par minēto klauzulu un tās sasaisti ar Regulu.

3.Regulas darbības jomas paplašināšana

3.1.Elektroniski sniegti pakalpojumi, kas nodrošina piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam 

Attiecībā uz pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi ar autortiesībām aizsargātiem darbiem 26 (piemēram, pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi mūzikai, videospēlēm vai filmām), Regulas pārskatīšanas klauzulā ir norādīti daži konkrēti aspekti, kas jāņem vērā. Proti, Regulā paredzēts, ka, novērtējot jebkuru darbības jomas paplašināšanu, jāpieprasa, lai tirgotājam, kas šādus darbus dara pieejamus pāri robežām, būtu “attiecīgajās teritorijās nepieciešamās tiesības”. Tas nozīmē, ka patērētāji var piekļūt tiešsaistes satura pakalpojumiem citās dalībvalstīs tikai tad, ja pakalpojumu sniedzējam ir šajās teritorijās nepieciešamās tiesības. Tāda pieeja kopumā atbilst Regulas intervences loģikai un neietekmē autortiesību aizsardzības tiesisko regulējumu. Tomēr Regulā nav aplūkots jautājums par to, kādas ir “nepieciešamās tiesības”, jo īpaši, ja tirgotājs reaģē uz tādu klientu nepieprasītiem pasūtījumiem, kuri atrodas citās dalībvalstīs (tā dēvētā “pasīvā pārdošana”). Tas ir svarīgs jautājums, jo Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regulas darbības jomas paplašināšanas faktiskā ietekme būtu atkarīga no licencēšanas prakses un “nepieciešamo tiesību” iespējamās interpretācijas.

Šajā ziņojumā ir norādītas dažas tendences, iespējas un problēmas, ko radītu Regulas darbības jomas paplašināšana, ja to attiecinātu uz minētajiem pakalpojumiem, tostarp audiovizuālo saturu, kā arī tādu saturu, kas nav audiovizuāls, vērtējot to, pamatojoties uz pārskatīšanas klauzulas norādēm, tostarp “nepieciešamo tiesību” nosacījumu. Ziņojuma pamatā ir dažādi analītiskie pētījumi un datu avoti, kas turpmāk analizēti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā 27 . Tajā analizētas: i) patērētāju gaidas/prasības; ii) iespējamā dažādība un cenu ietekme uz patērētājiem un iii) ietekme uz dažādām nozarēm. Ziņojumā ir aplūkots arī tiesiskais regulējums, licencēšanas sistēmas un dinamiskā ietekme, kas ir īpaši svarīga sarežģītām un strauji mainīgām radošajām nozarēm. Tomēr, ņemot vērā to, ka pieejamā informācija attiecas uz laikposmu pirms Covid-19 uzliesmojuma radītās krīzes, analīzē nav atspoguļota krīzes ietekme uz nozarēm, kas aizsargātas ar autortiesībām.

Mūzika

Dati liecina, ka patērētāju vēlmes un interese par pārrobežu piekļuvi mūzikas saturam ir palielinājusies, lai gan ES joprojām lielākoties dominē iekšzemes patēriņš 28 . Darījumdarbības modeļi, kuru pamatā ir abonements, pašlaik veido 85 % mūzikas nozares ieņēmumu 29 . Visās dalībvalstīs darbojas vairāki ES mēroga pakalpojumu sniedzēji kopā ar dažiem tādiem, kas sniedz pakalpojumus konkrētā dalībvalstī, piedāvājot plašus katalogus. Proti, ES mēroga pakalpojumu sniedzējiem ir plaši katalogi, kuru saturs dažādās dalībvalstīs vairāk nekā 90 % gadījumu pārklājas 30 . Citiem vārdiem sakot, repertuāra daudzveidība dalībvalstīs būtiski neatšķiras. Tāpēc pašreizējā ģeogrāfiskās bloķēšanas prakse nozarē galvenokārt ir paredzēta tam, lai īstenotu cenu diferencēšanas stratēģijas dažādās dalībvalstīs, un tiek konsekventi īstenota, pamatojoties uz tādiem faktoriem kā atšķirīgs pieprasījums un pirktspēja 31 .

Pieejamā informācija liecina, ka cena, šķiet, ir galvenais dzinulis, kāpēc patērētāji maina pakalpojumu sniedzējus. Ja Regulas darbības joma tiktu paplašināta, pašreizējo cenu diferencēšanas stratēģiju ilgtspēja samazinātos un liela mēroga migrācija uz lētākām tā paša pakalpojuma versijām, ko sniedz citās dalībvalstīs, potenciāli varētu būtiski ietekmēt mūzikas straumēšanas pakalpojumu ieņēmumus. Paredzams, ka pakalpojumu sniedzēji reaģēs, izlīdzinot cenas un, iespējams, diferencējot dažādās valstīs aktīvi piedāvātos pakalpojumus 32 .

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, šobrīd nav skaidra cenu izlīdzināšanas pastiprināšanās vispārējā dinamiskā ietekme uz labklājību (gan uz uzņēmumu, gan patērētāju). Jebkuru varbūtējo cenu samazinājumu valstīs ar augstu pieprasījumu (un patēriņa pieaugumu minētajās valstīs), iespējams, vairāk nekā pietiekami kompensēs cenu pieaugums un patēriņa samazināšanās valstīs ar zemu pieprasījumu 33 . Minētos secinājumus vēl vairāk apstiprina papildu informācija par strukturālām atšķirībām starp Savienības valstīm saistībā ar nozares attīstību, kas ietekmē mūzikas eksportu un pārrobežu patēriņu 34 .

E-grāmatas

Salīdzinājumā ar citiem satura pakalpojumiem pieprasījums pēc pārrobežu piekļuves e-grāmatām ir zems 35 . Tirgu veido dažas ES mēroga platformas kopā ar daudziem mazākiem valstu un reģionāliem grāmatu pārdevējiem/izplatītājiem, kuri bieži piedāvā e-grāmatas līdztekus fiziskā formātā pārdotām grāmatām, lai gan pieprasījums ir ierobežotāks un peļņa mazāka.

Regulas attiecināšana uz e-grāmatām, iespējams, varētu ievērojami palielināt to vienumu skaitu, kas pieejami no konkrētu pakalpojumu sniedzēju atsevišķiem pārrobežu katalogiem konkrētās valstīs (piemēram, līdz pat 40 % pieaugums iTunes katalogā dažās valstīs), un uzlabot piekļuvi mazākiem / valsts mēroga grāmattirgotājiem 36 . Tomēr nav skaidrs, vai tas patiesi palielinātu to publikāciju faktisko dažādību, kas patērētājiem jau ir pieejamas ar dažādu ES mēroga un atsevišķu valstu grāmatu tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju/versiju starpniecību.

Patērētāju pieprasījumam minētajā nozarē ir raksturīgs samērā augsts jutīgums valodas ziņā un samērā zems cenu jutīgums attiecībā uz pakalpojumiem no ārvalstīm 37 . Savienojumā ar mazāku ietekmi, ko minētajā nozarē rada cenu atšķirības, un katalogiem, kas nav ekskluzīvi (kas ar dažādu pakalpojumu sniedzēju starpniecību jau ir pieejami atsevišķas valsts mērogā), tas apstiprina konstatējumu, ka Regulas darbības jomas paplašināšana varētu labvēlīgi, lai gan, iespējams, minimāli ietekmēt patērētājus, galvenokārt ierobežota cenu samazinājuma dēļ 38 . Turklāt dažu valstu tirgos ir spēkā tiesību akti, kas nosaka grāmatu cenas, kuras varētu vēl vairāk ierobežot minēto ietekmi, vienlaikus palielinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

Tomēr, ņemot vērā nozares struktūru, nelabvēlīgā ietekme (ar lielāku cenu konkurenci, bet galvenokārt ar lielākām atbilstības nodrošināšanas izmaksām) var īpaši skart mazākus grāmatu tirgotājus. Tas izpaustos kā daudz mazākas e-grāmatu tirgus daļas un peļņa no e-grāmatu pārdošanas, bet augstākas darbības un atbilstības nodrošināšanas relatīvās izmaksas pārrobežu pārdošanā 39 .

Spēles/programmatūra

Saskaņā ar pašreizējo informāciju 40 pieprasījums pēc pārrobežu piekļuves spēlēm un galvenokārt programmatūrai šķiet zems, jo īpaši salīdzinājumā ar citiem satura pakalpojumiem.

Pārrobežu videospēļu (proti, datoru un mobilo ierīču spēļu un spēļu konsoļu) pieejamība dažādās tiešsaistes spēļu ekosistēmās atšķiras, vismaz starp lielākajiem ES mēroga pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, lietotņu veikaliem vai datoru/konsoļu platformām. Tāpat kā attiecībā uz e-grāmatām spēļu katalogi atsevišķās ES valstīs nedaudz atšķiras, jo īpaši attiecībā uz spēļu konsolēm un dažām dalībvalstīm. Tāpat kā mūzikas jomā un pretstatā citiem satura pakalpojumiem videospēļu izplatīšanas prakses pamatā lielākoties ir tāda licencēšana, kas nav saistīta ar noteiktu teritoriju un nav ekskluzīva 41 . Pārrobežu piekļuves ierobežojumu atcelšana var palielināt pieejamo vienumu dažādību atsevišķos katalogos (Playstation gadījumā pieaugums līdz aptuveni 17 %, ņemot vērā vienumu vērtējumu). Tomēr pieejamības ierobežojumi visās platformās skar galvenokārt vienumus ar salīdzinoši zemu pieprasījumu/reitingu 42 .

Lai gan cenu atšķirības dalībvalstīs vidēji šķiet nelielas, fakti liecina, ka Regulas attiecināšana uz videospēlēm varētu būt labvēlīga patērētājiem, proti, tiktu pazeminātas cenas un palielināts pārdošanas apjoms 43 . Tomēr nešķiet, ka iespējamais patēriņa pieaugums pakalpojumu sniedzējiem varētu pilnīgi atsvērt cenu pazemināšanos. Tāpēc izstrādātājus/izdevējus, iespējams, gaida ieņēmumu samazināšanās. Vispārējā ietekme uz labklājību (vērtējot ietekmi gan uz patērētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem) varētu būt nedaudz labvēlīga, vismaz īstermiņā 44 .

Tomēr iespējamā nelabvēlīgā ietekme varētu lielākā mērā skart mazākus un/vai valsts mēroga izplatītājus, kuri nodarbojas ar datorspēļu izplatīšanu (kur ES mēroga platformas darbojas līdztekus tiešajai pārdošanai, ko veic izdevēji) un kuru tirgus daļa ir mazāka, bet darbības relatīvās izmaksas pārrobežu pārdošanā — augstākas 45 . Būtu jāņem vērā arī iespējamā ietekme uz dažām valsts mēroga pārredzamības prasībām, kas attiecas uz spēlēm (piemēram, vecuma kategorijām).

Audiovizuālie (AV) pakalpojumi

Audiovizuālo pakalpojumu iekšzemes patēriņš joprojām ir dominējošs, bet attiecībā uz pārrobežu piekļuves audiovizuālajiem pakalpojumiem visaugstākais pieprasījums ir tiem satura pakalpojumiem, kas aizsargāti ar autortiesībām. Fakti arī liecina, ka minētais pieprasījums pieaug, lai gan tas joprojām ir visai neliels: 9 % interneta lietotāju ir mēģinājuši piekļūt audiovizuālajam saturam pāri robežām, un 31 % tāda piekļuve interesē 46 .

Lai gan ir šāds potenciāls pārrobežu pieprasījums, audiovizuālā satura (jo īpaši filmu un seriālu) pieejamība tiešsaistē ES joprojām ir ļoti ierobežota (vidēji 14,1 % ES27 47 ). Katalogi atšķiras pieejamo izdevumu ziņā un bieži vien valodas versiju ziņā, un patērētāji mazākās valstīs parasti var piekļūt šaurākam saturam. Šādu situāciju daļēji veicinājusi izplatīšanas prakse, kuras pamatā lielākoties ir teritoriālā un ekskluzīvā licencēšana audiovizuālajā nozarē un kuras mērķis ir iegūt finansējumu ražošanai 48 . Tomēr to var būt izraisījusi arī tāda komercprakse, kas sadrumstalo vienoto tirgu pa valstīm 49 . Valsts mēroga pakalpojumu sniedzēju katalogos iekļautā audiovizuālā satura pārrobežu pieejamība ir ļoti zema — tas lielākoties nav pieejams citās dalībvalstīs 50 . Pat lieli ES mēroga pakalpojumu sniedzēji, kas atrodas galvenokārt ASV, dažādās dalībvalstīs piedāvā atšķirīgus katalogus, lai gan viņu pašu ražojumi ir vieglāk pieejami visās dalībvalstīs 51 .

Pēdējos gados ES ir atvieglojusi pārrobežu piekļuvi audiovizuālajam saturam, novēršot dažus ar autortiesībām saistītus šķēršļus satura izplatīšanai. Piemēram, Regula par pārnesamību 52 ļauj patērētājiem, ceļojot ES, turpināt piekļūt maksas pakalpojumiem, ko viņi abonējuši. Tiešsaistes televīzijas un radio programmu direktīva nodrošinās atsevišķu televīzijas programmu pārrobežu pieejamību, izmantojot raidorganizāciju tiešsaistes pakalpojumus 53 . No otras puses, ņemot vērā to, ka Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regula pati par sevi neskar autortiesību tiesību aktus, tās darbības jomas attiecināšana uz audiovizuālo nozari var būt atkarīga no licencēšanas prakses 54 .

Proti, nozares licencēšanas praksē parasti tiek pieņemts, ka “nepieciešamās tiesības” nozīmē, ka satura izplatītājiem jābūt tiesībām attiecīgajās valstīs, kurās saturs ir pieejams, un ka tas attiecas arī uz “pasīvo pārdošanu” (proti, ja pakalpojums netiek aktīvi reklamēts patērētāja teritorijā). Tāpēc minētajā situācijā Regulas darbības jomas paplašināšana ļoti nedaudz ietekmētu jaunu tiešsaistes audiovizuālo pakalpojumu pārrobežu pieejamību. Tas ir izskaidrojams ar to, ka ražotāji turpinātu ierobežot licencēs noteikto tiesību tvērumu 55 un varētu būt pat mudināti to darīt, lai novērstu Regulas piemērošanu licencētajiem izplatītājiem. Tādējādi Regulas attiecināšana uz audiovizuālo nozari nozīmētu, ka patērētāji izvēlētos citu piegādātāju galvenokārt cenas dēļ (proti, meklētu lētākus tāda satura/ pakalpojumu piedāvājumus, kuriem viņiem jau ir piekļuve) un darītu to galvenokārt starp dažādām ES mēroga pakalpojumu sniedzēju versijām. Īstermiņā tam varētu būt nedaudz labvēlīga ietekme uz vispārējo labklājību, ko radītu iespējama patērētāju izraisīta cenu arbitrāža 56 , tomēr neizslēdzot zināmu cenu saskaņošanu, ko pakalpojumu sniedzēji izvēlētos kā iespējamo mazināšanas stratēģiju. Tomēr iespējamais nozares ieņēmumu kritums ilgtermiņā varētu izraisīt nevēlamas pārmaiņas satura veidošanas, finansēšanas, ražošanas un izplatīšanas tirgos vidēji ilgā termiņā un ar tām saistītu ietekmi uz labklājību arī attiecībā uz kultūras daudzveidību 57 .

Tomēr pašreizējā judikatūra par autortiesību tiesību aktu interpretāciju nav pārliecinoša, un daži jautājumi vēl tiek izskatīti Eiropas Savienības Tiesā 58 . Ja izplatītājiem nebūtu vajadzīgas papildu licences, lai reaģētu uz tādu individuālu klientu brīvprātīgiem pasūtījumiem, kuri atrodas ārpus teritorijām, kurās izplatītāji aktīvi sniedz pakalpojumus, tas atspoguļotos ietekmes analīzē. Tādā gadījumā pārrobežu pieprasījumu, ko izraisa Regulas darbības jomas paplašināšana, veicinātu arī patērētāji, kuri meklē jaunu saturu vai valodas versijas, kas nav pieejamas viņu dalībvalstī, bet ne vienmēr izvēlas zemāku cenu. Saskaņā ar pētījuma pieņēmumiem šāda scenārija gadījumā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēju (vismaz lielāko) kopējie ieņēmumi, iespējams, faktiski palielinātos, jo vietējais saturs atrastu jaunu auditoriju pāri robežām 59 . Lai gan aplūkotā tirgus paplašināšanās varētu labvēlīgi ietekmēt vispārējo labklājību, tomēr tās ietekmi uz nozares struktūru, dažādiem tirgus dalībniekiem un dažādām dalībvalstīm paredzēt ir daudz grūtāk 60 un ir vajadzīgs turpmāks novērtējums. Piemēram, nav skaidra licenču parametru ietekme. No vienas puses, Regulas darbības jomas paplašināšana varētu veicināt ES mēroga ekskluzīvās licencēšanas 61 pieaugumu, kas, iespējams, ietekmētu attiecīgo tirgu struktūru. No otras puses, tas varētu arī stimulēt licencēšanas praksi, kurā galvenā uzmanība pievērsta pieprasījuma lingvistiskajām un kultūras atšķirībām, bet vienlaikus pieļauta plašāka ietekme dažādās teritorijās 62 .

Kopumā plašākā nozares analīzē ir svarīgi ņemt vērā to, ka nozare strauji mainās. No ekonomikas viedokļa tas nozīmē, ka jāaplūko gan īstermiņa, gan ilgtermiņa ietekme — piemēram, novērtējot apstākļus, kas veicina investīcijas, — uz dažādiem darījumdarbības modeļiem un izplatīšanas vērtības ķēdēm, kam ir būtiska nozīme satura finansēšanā un izplatīšanā. Piemēram, paredzams, ka straumēšanas abonementu skaits turpinās pastāvīgi pieaugt 63 , jo palielinās tādu pasaules un valsts mēroga platformu skaits, kas veic lielus ieguldījumus vietējā saturā un izplata to pāri robežām, tostarp ar partnerības nolīgumu palīdzību.

Citas nozares

Komisija ir izvērtējusi citas nozares, uz kurām Regula neattiecas, lai novērtētu iespējamos nepamatotos ierobežojumus (ko piemēro tirgotāji), kurus varētu novērst ar Regulas palīdzību.

Transporta jomā diskriminācijas aizlieguma princips jau ir iekļauts spēkā esošajos nozares ES tiesību aktos vai pašreiz apspriestajos tiesību aktos, kas skar dzelzceļa pasažieru tiesības. Apsekojuma, kas notika 2019. gadā, izmantojot kontrolpirkumus, rezultāti liecina, ka ģeogrāfiskās bloķēšanas prakse dažādās transporta nozarēs (gaisa, autobusu, dzelzceļa un jūras) ir visumā reti sastopama, lai gan tā ir nedaudz vairāk izplatīta dzelzceļa un jūras transporta nozarē 64 . Tas norāda, ka ir jānodrošina, ka līdztiesīgie likumdevēji drīz apstiprina Regulas par dzelzceļa pasažieru tiesībām pārstrādātajā redakcijā ierosināto diskriminācijas aizlieguma klauzulu. Tomēr kopumā šķiet, ka šajā posmā transporta pakalpojumi Regulas darbības jomā nav jāiekļauj. Iemesli ir šādi: i) ģeogrāfiskā bloķēšana transporta nozarē ir kopumā reti izplatīta; ii) īpašu diskriminācijas aizlieguma klauzulu esība citu nozaru (transporta – gaisa, jūras, autobusu) instrumentos; iii) gaidāmā likumdošanas iniciatīva attiecībā uz dzelzceļiem un iv) dalībvalstīs piemēroto sabiedrisko pakalpojumu saistību iespējamā ietekme.

Gan finanšu pakalpojumiem, gan telesakariem, gan veselības aprūpes pakalpojumiem piemīt specifiskas iezīmes, kas jāņem vērā, apsverot, kā novērst iespējamus nepamatotus šķēršļus pārrobežu piekļuvei minētajiem pakalpojumiem 65 . Piemēram, pārrobežu noteikumu piemērošana var izraisīt nepieciešamību izstrādāt nozarei specifiskas uzraudzības prasības, vai arī uz nozari var attiekties daži aizsardzības pasākumi un papildu pārbaudes, ko nosaka vai atļauj nozares tiesību akti, tāpēc horizontālā instrumenta, piemēram, regulas, vispārējs darbības jomas paplašinājums var nešķist pamatots.

4.Komisijas turpmākie pasākumi

Šajā posmā Komisijas sākotnējais viedoklis ir tāds, ka ir par agru novērtēt pašreizējās Regulas īstenošanas visas tiešās un netiešās sekas un apzināt grozījumus šajā ziņā. Lai gan īstenošana noris lēni, šajā ziņojumā norādītā sākotnējā labvēlīgā ietekme liecina, ka tuvākajā laikā ir iespējams sasniegt labākus rezultātus, jo īpaši ar labāku izpildi dalībvalstīs. Turklāt nākamajos 12–18 mēnešos būtu jāuzrauga jebkāda iespējamā sinerģija ar citiem digitālā vienotā tirgus pasākumiem, lai atvieglotu klientiem piekļuvi piedāvājumiem.

Ir vajadzīgs arī turpmāks novērtējums un apsvērumi par Regulas attiecināšanu uz elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam. Analīze liecina, ka ģeogrāfisko bloķēšanu minētajās nozarēs nosaka dažādi apstākļi un tirgus attīstība un ka Regulas darbības jomas paplašināšana dažādas jomas var ietekmēt atšķirīgi Jebkura labvēlīga ietekme, jo īpaši attiecībā uz patērētājiem, lielā mērā ir atkarīga no autortiesību licencēšanas prakses un pieejām, kuras ir jāanalizē sīkāk. Tas īpaši attiecas uz audiovizuālo nozari, kur tiešām ir iespējami būtiski uzlabojumi satura pieejamības ziņā. Tas pamato vajadzību plašākā kontekstā pievērsties jautājumam par patērētāju piekļuvi saturam, jo īpaši audiovizuālajam saturam, proti, Komisijas topošajā rīcības plānā mediju un audiovizuālajai nozarei tās atlabšanas un pārveides veicināšanai. Komisija iesaistīsies dialogā ar ieinteresētajām personām, lai noteiktu, kā veicināt audiovizuālā satura labāku apriti ES, un vienlaikus ierosinās pasākumus nozares atveseļošanas atbalstam 66 . Komisija arī turpinās centienus atbalstīt citu nozaru, piemēram, mūzikas nozares, ilgtspēju saistībā ar īpašo iniciatīvu “Eiropu pāršalc mūzika”, kuras pamatā ir integrēta pieeja Eiropas atbalstam minētajai nozarei 67 .

Tomēr pašreizējo šķēršļu likvidēšana un patērētāju diskriminācijas izskaušana joprojām ir viena no Komisijas prioritātēm. Ir ierosināti šādi tūlītējie turpmākie pasākumi.

·Pirmkārt, ir svarīgi nodrošināt, lai pilnīgi tiktu izmantots pašreizējās Regulas potenciāls. Lai minēto mērķi sasniegtu, nepieciešama: i) Regulas pilnīga īstenošana dalībvalstīs; ii) ciešāka sadarbība starp kompetentajām iestādēm un Komisiju jaunajā SPTAJ tīklā; iii) turpmāka ievirze par Regulas piemērošanu un par tās saistību ar plašāku diskriminācijas aizlieguma sistēmu Pakalpojumu direktīvā.

·Otrkārt, ir jāturpina izpratnes veicināšanas pasākumi tirgotājiem un patērētājiem par viņu pienākumiem un tiesībām. Minētajos pasākumos būtu jāiesaista Komisija, kā arī ieinteresētās personas un kompetentās iestādes.

·Treškārt, Komisija turpinās uzraudzīt tirgus attīstību attiecībā uz patērētāju piekļuvi piedāvājumiem vienotajā tirgū, ņemot vērā arī citu digitālā vienotā tirgus stratēģijas e-komercijas pasākumu gaidāmo īstenošanu.

·Visbeidzot, Komisija apkopos ieinteresēto personu atsauksmes par šā pirmā īstermiņa ziņojuma secinājumiem, kā arī konstatējumiem un faktiem, kas ir to pamatā (tostarp par tāda satura pieejamību, kas aizsargāts ar autortiesībām). Ieinteresētās personas varētu sniegt arī attiecīgas atsauksmes par Covid-19 krīzes īstermiņa un vidēja termiņa sekām, kuras šajā ziņojumā nebija iespējams ņemt vērā.

Komisija turpinās uzraudzīt Regulas ietekmi, pamatojoties uz apkopoto informāciju un ieinteresēto personu atsauksmēm, kā arī digitālā vienotā tirgus pasākumu īstenošanu, un tās mērķis ir līdz 2022. gada beigām izvērtēt progresu pārrobežu šķēršļu samazināšanā. Pēc dialoga ar nozari Komisija jo īpaši izvērtēs progresu, kas panākts attiecībā uz audiovizuālā satura pieejamību. Šīs uzraudzības rezultāti noteiks, vai Komisija pēc tam apsvērs iespēju ierosināt grozījumus regulā vai kādus citus turpmākus pasākumus, tostarp atbilstīgus likumdošanas pasākumus.

(1)

Regula (ES) 2018/302.

(2)

Sk. Regulas 9. panta 2. punktu.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 345, 27.12.2017., 1.–26. lpp. Jauno SPTAJ regulu piemēro no 2020. gada 17. janvāra.

(4)

Šā ziņojuma pieņemšanas dienā viena dalībvalsts vēl nav pieņēmusi visus vajadzīgos pasākumus, lai gan tā neoficiāli sadarbojas ar citām izpildes iestādēm SPTAJ tīklā.

(5)

  https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/geo-blocking-digital-single-market#Implementation

(6)

No dažiem simtiem euro līdz naudas sodiem virs 100 000 EUR un/vai naudas sodiem, kas saistīti ar apgrozījumu. Sk. pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta 2.1.2. iedaļu.

(7)

Pieejami https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/geo-blocking-regulation-questions-and-answers .

(8)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 477b (2019).

(9)

Sk. ECC tīkla nostājas dokumentu, kas pieejams https://www.ecc.fi/globalassets/ecc/ajankohtaista/raportit/2019-geoblocking-position-paper-en.pdf , un pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta 2.1.3. iedaļu.

(10)

Ipsos et al (2020).

(11)

GfK (2015), pieejams https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/geoblocking-final-report_en.pdf

(12)

Komisijas dienestu darba dokumenta 2.2. iedaļa, pamatojoties uz Ipsos et al (2020).

(13)

Lai gan jau iepriekš tas bija zems, Ipsos et al (2020).

(14)

Pat tad, ja radās problēmas, neveiksmīgas reģistrācijas gadījumu skaits bija ievērojami samazinājies (par 13 procentpunktiem), Ipsos et al (2020).

(15)

Komisijas dienestu darba dokumenta 2.3. iedaļa. Ir svarīgi norādīt, ka minētais vispārējais rādītājs ietver arī elementus, uz kuriem Regula tieši neattiecas (piemēram, pārrobežu piegādi) un kuri bija nedaudz pasliktinājušies, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot vispārējo veiksmīga pirkuma gadījumu īpatsvaru.

(16)

Ipsos et al (2020).

(17)

Komisijas dienestu darba dokumenta 2.1.3. iedaļa un tajā minēto valstu iestāžu apsekojumu rezultāti.

(18)

Ja tirgotājs saskaņā ar saviem vispārīgajiem nosacījumiem jau nodrošina pārrobežu piegādi uz klienta mītnes valsti, tad nav pieļaujama minētā klienta diskriminācija.

(19)

 Ipsos et al (2020). Tas saskan ar Eiropas Savienības Statistikas biroja vispārējiem datiem par pārrobežu pārdošanā aktīvi iesaistīto uzņēmumu skaitu, kas laikā no 2017. gada līdz 2019. gadam nav daudz mainījies. Tikai neliela daļa uzņēmumu pat tiešsaistes nozarē veic pārrobežu pārdošanu (pārrobežu pārdošanu veic 43 % uzņēmumu, kas darbojas tiešsaistē, salīdzinājumā ar 9 % no visiem uzņēmumiem).

(20)

Komisijas dienestu darba dokumenta 2.2.4.1. iedaļa un Ipsos et al (2020). Minētais 50 % rādītājs ietver arī gadījumus, kad tika ziņots par piegādes problēmām, kas radušās reģistrācijas posmā (reģistrācijas posmā nav pieņemta piegādes adrese).

(21)

Tie ir attiecīgi otrais un trešais vislielākais šķērslis mazumtirgotājiem (pēc parādu atgūšanas) un joprojām skar lielu daļu uzņēmumu (60 % uzņēmumu kā šķērsli pārrobežu pārdošanai norāda PVN procedūras); Komisijas dienestu darba dokuments “Business Journey on the Single Market: Practical Obstacles and Barriers” (Uzņēmumi vienotajā tirgū — praktiski šķēršļi), SWD(2020) 54 final.

(22)

Līdztekus digitālā vienotā tirgus pasākumiem notiek arī vispārēja Vertikālās grupu atbrīvojuma regulas pārskatīšana, kas jāpaveic 2022. gadā. Pārskatīšanā daļa uzmanības tiks pievērsta “vertikāliem” līgumiskiem šķēršļiem, kas uzlikti tirgotājiem un ietekmē pakalpojumu un preču pārdošanu pāri robežām.

(23)

Sk. Padomes Direktīvu (ES) 2019/1995, ar ko attiecībā uz noteikumiem par preču tālpārdošanu un konkrētām preču piegādēm iekšzemē groza Direktīvu 2006/112/EK, kā arī ar to saistīto Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/2026, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicina elektroniskas saskarnes, un uz īpašiem režīmiem nodokļa maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas, un kas veic preču tālpārdošanu un konkrētas preču piegādes iekšzemē, un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus viena kontaktpunkta darbībai PVN jomā; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/770 (2019. gada 20. maijs) par dažiem digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/771 (2019. gada 20. maijs) par atsevišķiem preču pārdošanas līgumu aspektiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK un atceļ Direktīvu 1999/44/EK; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/644 (2018. gada 18. aprīlis) par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem.

(24)

Vienotā tirgus šķēršļu apzināšana un mazināšana, COM(2020)93 final.

(25)

Iepriekšējie Komisijas norādījumi par Regulas 20. panta 2. punkta piemērošanu tika pieņemti 2012. gadā (SWD (2012) 146) pirms digitālā vienotā tirgus pasākumu un Regulas pieņemšanas.

(26)

Audiovizuālie pakalpojumi ir pilnīgi izslēgti no Regulas darbības jomas. Uz tāda satura pakalpojumiem, kuri nav audiovizuāli un kuru galvenā iezīme ir piekļuve ar autortiesībām aizsargātiem darbiem (piemēram, e-grāmatām, tiešsaistes mūzikai, programmatūrai un videospēlēm) vai to izmantošana, attiecas Regula, izņemot tās 4. pantu.

(27)

Tostarp Eirobarometra zibensaptauja Nr. 477b (2019), kā arī “Pētījums par Ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanas regulas darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot arī tādus audiovizuālos pakalpojumus un pakalpojumus, kas nav audiovizuālie pakalpojumi, kuri nodrošina piekļuvi ar autortiesībām aizsargātam saturam”, ko sagatavoja VVA et al. (2020), turpmākais Kopīgā pētniecības centra ieguldījums un dažādu ieinteresēto personu veiktie pētījumi. Konkrētie avoti ir sīkāk norādīti minētajās Komisijas dienestu darba dokumenta iedaļās.

(28)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 477b (2019) liecina, ka vidēji 8 % interneta lietotāju ES ir mēģinājuši piekļūt tiešsaistes mūzikas pārrobežu pakalpojumiem un 29% no tiem, kas to nav mēģinājuši, vēlētos to darīt.

(29)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.2.1. iedaļa.

(30)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.2.2. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020) un Kopīgo pētījumu centru (2017).

(31)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.2.2. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(32)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.2.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020), NERA (2019) un Waldfogel (2018).

(33)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.2.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020), NERA (2019) un Waldfogel (2018).

(34)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.2.4. iedaļa, pamatojoties uz pētījuma ziņojumu “A European music export strategy” (Mūzikas eksporta stratēģija Eiropā) (2019).

(35)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 477b (2019).

(36)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.3.2. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(37)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.3.3. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(38)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.3.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(39)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.3.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(40)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 477b (2019).

(41)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.4.1. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(42)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.4.2. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(43)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.4.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(44)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.4.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(45)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.4.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(46)

Eirobarometra zibensaptauja Nr. 477b (2019); salīdzinājumā attiecīgi 5 % un 29 % 2015. gadā.

(47)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.2. iedaļa, pamatojoties uz Kopīgo pētniecības centru (2020).

(48)

Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas ziņojumam Padomei un Eiropas Parlamentam par e-komercijas nozares apsekojumu, SWD(2017)154 final.

(49)

Lieta AT.40023 – Pārrobežu piekļuve maksas televīzijas saturam.

(50)

Starp 7 % un 3 %, Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.2. iedaļa, pamatojoties uz Kopīgo pētniecības centru (2020).

(51)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.2. iedaļa, pamatojoties uz Kopīgo pētniecības centru (2020).

(52)

Regula (ES) 2017/1128.

(53)

Dalībvalstīm Direktīva (ES) 2019/789 ir jātransponē līdz 2021. gada 7. jūnijam.

(54)

Sk. Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.1. un 3.1.5.1. iedaļu.

(55)

Sk. Konkurences ģenerāldirektorāta nozares apsekojumu par licencēs noteikto tiesību tvērumu AV nozarē (2017).

(56)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(57)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020) un Oxera (2016).

(58)

Lieta C-132/19 Groupe Canal + v Commission.

(59)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.4. iedaļa, pamatojoties uz VVA et al (2020).

(60)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.4. iedaļa un tajā minētie avoti.

(61)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.4. iedaļa; piemēram, O&O (2020) modelē minēto ietekmi plašā sporta pasākumu klāstā.

(62)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.5.4. iedaļa, pamatojoties uz Hugenholtz-Poort (2019).

(63)

Līdz 20 % apmaksāto pakalpojumu 2023. gadā saskaņā ar VVA et al (2020) aplēsi.

(64)

Komisijas dienestu darba dokumenta 3.2. iedaļa, pamatojoties uz Ipsos et al (2020).

(65)

Piemēram, īpaši noteikumi par diskrimināciju aizliegumu attiecībā uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nosaka viesabonēšanas pakalpojumu godīgas izmantošanas politiku, ES noteikumi par piekļuvi pamatmaksājumu kontiem vai pacientu tiesības netikt diskriminētiem, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus; sk. Komisijas dienestu darba dokumenta 3.2.–3.5. iedaļu.

(66)

Piemēram, AV nozarē Covid-19 krīzes ietekme bija tūlītēja un, visticamāk, turpinās un ir padziļinājusies, kā norādījusi Eiropas Audiovizuālā observatorija, kas šajā saistībā sākusi sekot līdzi atbalsta pasākumiem, sk. https://rm.coe.int/the-european-audiovisual-industry-in-the-time-of-covid-19/16809ec9cb. Komisija nekavējoties rīkojās, izveidojot valsts atbalsta pagaidu shēmu, kas ļāva dalībvalstīm pieņemt vairākus atbalsta pasākumus un nozarei specifiskus pasākumus programmā “Radošā Eiropa”, proti, ieviest elastīgumu apakšprogrammas “MEDIA” darbībā, pielāgot kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismu, lai nodrošinātu iespēju elastīgāk atmaksāt aizdevumus un mudinātu finanšu iestādes aizdot vairāk naudas kultūras un radošajām nozarēm. Turklāt Komisija pieņēma vēl nebijušu Eiropas atveseļošanas plānu, lai ļautu tai atgūties un sagatavoties nākamajai paaudzei, atzīstot, ka kultūras un radošās nozares, tostarp audiovizuālā un mediju nozare, veido nozīmīgu rūpniecības ekosistēmu.

(67)

Sk. pasākumus, kas minēti Komisijas dienestu darba dokumenta 3.1.2.4. iedaļā, ņemot vērā arī situāciju pēc Covid-19 uzliesmojuma.