EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.10.2020
COM(2020) 690 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Komisijas darba programma 2021. gadam
Vitāla Savienība nestabilitātes pilnā pasaulē
1. Cīnoties ar šodienas grūtībām, veidojam nākotnes pasauli
Pirms nepilna gada šo Eiropas Komisiju ievēlēja un tā stājās amatā ar darba kārtību virzīt Eiropas būtiskāko pārveidi vairāk nekā vienas paaudzes laikā. Komisijas 2020. gada darba programma atspoguļoja šo pilnvarojumu un ieceres, kas pirmo reizi izklāstītas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs. Tajā izklāstīts redzējums par taisnīgākas, veselīgākas, zaļākas un digitālākas sabiedrības veidošanu. Lai gan pagājušajā gadā daudz kas ir mainījies, šīs ieceres joprojām ir mūsu darbības virzītājspēks nākamajam gadam.
Pagājušajā gadā Komisija ir sākusi likt pamatus sistēmiskām pārmaiņām, kas nepieciešamas Eiropai, sevišķi tagad, kad mūsu tautsaimniecības smagi skārusi globālā veselības krīze. Pirmajās 100 dienās esam iepazīstinājuši ar Eiropas zaļo kursu, izklāstījuši mūsu plānus Eiropas digitālajai nākotnei, pieņēmuši ceļvedi spēcīgai sociālai Eiropai, kas nepieciešams, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, un nākuši klajā ar dzimumu līdztiesības stratēģiju. Turklāt esam nākuši klajā ar jaunu industriālo stratēģiju, plānu labākam mazo uzņēmumu atbalstam un pasākumiem vienotā tirgus stiprināšanai. Esam iesnieguši priekšlikumus pievienošanās procesa modernizēšanai un uzlabošanai, paverot ceļu vēsturiskās vienošanās panākšanai sākt sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju, un esam iecerējuši izveidot jaunu partnerību ar Āfriku.
Pēc pirmajām 100 dienām esam arī ierosinājuši no jauna pievērsties pastāvīgajām prioritātēm, it īpaši ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu un ES Drošības savienības stratēģiju. Esam risinājuši jautājumus, kas skar mūsu vērtību kopienu kopumā, it īpaši publicējot pirmo ikgadējo tiesiskuma ziņojumu, kurš aptver visas dalībvalstis. Turklāt esam īstenojuši pasākumus, kas attiecas uz sabiebrību kopumā, piemēram, dzimumu līdztiesības, rasisma apkarošanas, prasmju un jauniešu labklājības jomā.
Taču ļoti atšķirīgu iemeslu dēļ 2020. gads vienlaikus būs gads, ko uzreiz aizmirst un kas vienmēr paliks atmiņā. Globālā pandēmija, kas Eiropu un pasauli pārsteigusi nesagatavotu, un no tās izrietošā mūsu sabiedrības un ekonomikas dīkstāve būs daudz vairāk nekā sāpīgas atmiņas miljoniem eiropiešu, kuri zaudējuši tuviniekus, saslimuši vai ir noraizējušies par savu iztiku vai labklājību. Visticamāk neviens no mums nespēs tik drīz aizmirst visuresošo nestabilitāti un nedrošību. Nesenais vīrusa atkārtotais uzliesmojums Eiropā liecina, ka mums rūpīgi, piesardzīgi un koordinēti jāturpina vīrusu kontrolēt.
Tomēr šis gads paliks atmiņā arī ar Eiropas steidzamu un nepieredzētu rīcību dzīvības un iztikas aizsardzībai. Eiropa ir parādījusi, ka tā spēj ātri rīkoties un izrādīt patiesu solidaritāti, kad tas nepieciešams, un kolektīvi panākt izmaiņas, kad to vēlas. Tas aptver plašu jautājumu klāstu, kas sniedzas no ES līdzekļu mobilizēšanas un elastības izmantošanas mūsu fiskālajos un valsts atbalsta noteikumos līdz medicīniskā aprīkojuma krājumu veidošanai. No vairāk nekā 600 000 grūtībās nonākušu ES iedzīvotāju nogādāšanas mājās līdz SURE instrumenta izveidei, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt darbvietas un uzņēmumiem turpināt darbu. Kopumā Komisija ir veikusi vairāk nekā 800 iepriekš neplānotus pasākumus neskaitāmās jomās, sākot ar robežu pārvaldību un beidzot ar atbalstu lauksaimniekiem un zvejniekiem.
Nākotnē šis gads paliks atmiņā arī ar pārmaiņu straujo paātrināšanos, kuras tas aizsācis, un tādējādi — paradoksālā kārtā — arī ar lielām iespējām, kuras tas pavēris. Pārmaiņas klimata jomā, digitālajās tehnoloģijās un ģeopolitikā jau ir būtiski ietekmējušas mūsu sabiedrību un virzījušas mūsu darba kārtību. Tomēr pandēmija ir pastiprinājusi nepieciešamību Eiropai vadīt divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos un veidot tās sabiedrību un ekonomiku noturīgāku. Tas rada vēl nebijušu iespēju izkļūt no krīzes nestabilitātes, radot jaunu vitalitāti mūsu Savienībā.
Tāpēc Komisija nākamajā gadā tam veltīs divkāršu uzmanību. Vispirms tā turpinās pielikt visas pūles krīzes pārvarēšanai un sāks no tās mācīties. Tas jo īpaši tiks darīts, turpinot mūsu centienus atrast, finansēt un nodrošināt drošu un pieejamu vakcīnu visiem Eiropā un pasaulē.
Vienlaikus šajā darba programmā ir izklāstīts, kā Eiropa var izmantot iespēju, kas tai paveras, lai īstenotu savas ieceres un uzņemtos vadošo lomu straujā paātrinājuma kontekstā. Pateicoties Komisijas iesniegtajam vēsturiskajam atveseļošanas plānam NextGenerationEU un pārskatītajam ilgtermiņa budžetam, Eiropai ir gatavs instruments, lai izmantotu šo iespēju.
Ar NextGenerationEU Eiropa izvēlas ne tikai novērst postījumus, atgūties šodien un atbalstīt tos, kurus krīze skārusi vissmagāk, bet arī īstenot mērķus un ielikt pamatus labākai dzīvei nākotnes pasaulē. Tajā uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgiem ieguldījumiem un reformām, 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma izdevumiem paredzot zaļās pārkārtošanās izdevumiem un vismaz 20 % ieguldot digitalizācijā. Cītīgi strādāsim ar dalībvalstīm, sagatavojot un īstenojot to valsts atveseļošanas un noturības plānus. Turklāt Komisija nodrošinās, ka no 750 mljrd. EUR, kas tiks darīti pieejami NextGenerationEU ietvaros, 30 % tiks piesaistīti, izmantojot zaļās obligācijas. Turklāt atbalstīsim līdztiesīgos likumdevējus, lai panāktu ātru vienošanos par kopējo 1,8 trilj. EUR paketi, lai ar to pēc iespējas ātrāk panāktu vēlamo iedarbību. Komisija arī nāks klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem par jauniem ES budžeta ieņēmumu avotiem.
Tas nozīmē, ka mums tagad ir ieguldījumi, kas ir samērīgi ar mūsu redzējumu un vērienīgajām iecerēm, kuras mums jau ir bijušas. Tāpēc Komisijas 2021. gada darba programmā ir paredzēta pāreja no stratēģijas uz izpildi, uzsvaru liekot uz jaunām likumdošanas iniciatīvām un spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, turpmākajiem pasākumiem saistībā ar plāniem, kas pagājušajā gadā izklāstīti attiecībā uz visām sešām pamatiecerēm. Šīs iniciatīvas ir uzskaitītas I un II pielikumā. Mēs arī īstenosim iniciatīvas, kas iepriekš bija plānotas 2020. gadā un pandēmijas dēļ tika atliktas.
Mūsu darbības pamatā arī turpmāk būs Programma 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķi gan iekšēji, gan ārēji, kā arī Parīzes nolīgums.
Īstenojot šo darba programmu, Komisija pievērsīsies arī tam, lai izskaidrotu, ko mēs darām, un ņemtu vērā iedzīvotāju viedokli. Šajā sakarā tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk sākt debates par konferenci par Eiropas nākotni. Pagājušajā gadā izvirzītos jautājumus — sākot ar vajadzību pēc spēcīgākas Eiropas veselības savienības un beidzot ar ilgstošām pārmaiņām, ko pandēmija var izraisīt mūsu kopdzīvē, — var risināt tikai tad, ja ikviens var paust savu viedokli un ja mēs izmantojam visu mūsu kopīgo pieredzi un zināšanas.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un plānoto iniciatīvu ilgtermiņa un transformējošo būtību, mūsu darbs arī turpmāk balstīsies uz stratēģisko prognozēšanu. Pirmais stratēģiskās prognozēšanas ziņojums parādīja, cik noturība ir svarīga atveseļošanai un mūsu rīcībpolitikas izstrādē, lai tā būtu balstīta uz pierādījumiem un atbilstu nākotnes vajadzībām. Šī pieeja var arī palīdzēt mums sagatavoties jaunām iespējām un izaicinājumiem, kas nenovēršami radīsies nākamajā gadā, un mums jābūt gataviem tos paredzēt un reaģēt uz tiem.
2. Sešu pamatieceru īstenošana
2.1. Eiropas zaļais kurss
Attiecībā uz Eiropas zaļo kursu Komisija koncentrēsies uz mūsu attiecīgo klimata un enerģētikas tiesību aktu pārstrādāšanu, lai tos saskaņotu ar nesen ierosināto mērķi līdz 2030. gadam emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem samazināt vismaz par 55 %. Tas tiks apvienots ar tiesību aktu kopumu “Fit for 55”, kas aptvers visu, sākot ar atjaunojamiem energoresursiem un beidzot ar energoefektivitāti pirmajā vietā, ēkām, kā arī zemes izmantošanu, enerģijas nodokļiem, kopīgiem centieniem, emisijas kvotu tirdzniecību un daudziem citiem tiesību aktiem. Diplomātija klimata un enerģijas jomā arī turpmāk būs prioritāte darbā ar mūsu ārējiem partneriem.
Kā minēts priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs, Komisija ierosinās oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kas nepieciešams, lai palīdzētu motivēt ārvalstu ražotājus un ES importētājus samazināt savas oglekļa emisijas, vienlaikus PTO prasībām atbilstošā veidā nodrošinot tirdzniecībai labvēlīgus vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Eiropas zaļā kursa ietvaros plānotā darba dziļums un apjoms atspoguļo zaļās pārkārtošanās sistēmisko raksturu un tās kā izaugsmes stratēģijas nozīmi. Ierosināsim vairākus pasākumus par viedu un ilgtspējīgu transportu, tostarp regulas par Eiropas transporta tīklu un direktīvas par intelektiskām transporta sistēmām pārskatīšanu. Turpināsim īstenot aprites ekonomikas rīcības plānu, pievēršoties ekodizainam un ilgtspējīgiem produktiem, it īpaši aprites elektronikai, tostarp uzlabojot mobilo tālruņu, klēpjdatoru un citu ierīču savākšanu, atkārtotu izmantošanu un remontu.
Tas atspoguļo to, ka Eiropas zaļais kurss sniedzas plašāk par emisiju samazināšanu. Šajā sakarā turpināsim īstenot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, lai jo īpaši veicinātu bioloģisko ražošanu, atjaunotu degradētas ekosistēmas, aizsargātu okeānus un piekrastes reģionus, aizsargātu, atjaunotu un ilgtspējīgi apsaimniekotu mežus un samazinātu risku, ka ES tirgū tiek laisti ar atmežošanu saistīti produkti. Mēs arī laidīsim tirgū inovatīvas lopbarības piedevas, lai samazinātu lopkopības ietekmi uz vidi.
2.2. Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
Lai nodrošinātu, ka šī ir Eiropas digitālā desmitgade, ierosināsim ceļvedi ar skaidri noteiktiem mērķiem 2030. gadam, piemēram, attiecībā uz savienojamību, prasmēm un digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem. Mūsu pieejā tiks ievēroti skaidri principi: tiesības uz privātumu un savienojamību, vārda brīvība, datu brīva aprite un kiberdrošība.
Rīkosimies visās šajās dažādajās jomās, it īpaši ar tiesību aktiem, kas attiecas uz drošību, atbildību, pamattiesībām un datu aspektiem saistībā ar mākslīgo intelektu un tiesību aktu par datiem, lai radītu pareizos nosacījumus labākai kontrolei un nosacījumus datu apmaiņai iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Tādā pašā garā ierosināsim jaunu Eiropas digitālo identitāti, lai atvieglotu uzdevumu veikšanu un piekļuvi pakalpojumiem tiešsaistē visā Eiropā un nodrošinātu, ka cilvēkiem ir lielāka kontrole un sirdsmiers par to, ar kādiem datiem viņi apmainās un kā tie tiek izmantoti.
Lai saglabātu taisnīgumu digitālajā pasaulē, ES turpinās strādāt pie starptautiska nolīguma par taisnīgu nodokļu sistēmu, kas ilgtermiņā nodrošina ilgtspējīgus ieņēmumus. Ja tas netiks panākts, Komisija nākamā gada pirmajā pusē ierosinās digitālo nodokli. Tāpat, lai nodrošinātu taisnīgu uzņēmējdarbības vidi, Komisija ierosinās juridisku instrumentu par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu attiecībā uz ārvalstu subsīdijām.
Komisija turpinās pārskatīt konkurences noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie ir piemēroti mainīgajai tirgus videi, tostarp ekonomikas digitalizācijas paātrināšanai. Turklāt atjaunināsim Eiropas jauno industriālo stratēģiju, lai ņemtu vērā Covid-19 ietekmi, globālās konkurences kontekstu un divējādās digitālās un zaļās pārkārtošanās paātrinājumu.
Lai nodrošinātu cieņpilnus, pārredzamus un paredzamus darba apstākļus, tiks iesniegts tiesību akta priekšlikums ar mērķi uzlabot to cilvēku darba apstākļus, kuri sniedz pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes platformas, nolūkā nodrošināt taisnīgus darba apstākļus un pienācīgu sociālo aizsardzību.
2.3. Ekonomika cilvēku labā
Ņemot vērā to, ka pandēmija turpinās un vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi tiek saglabāti, Eiropai ir svarīgi nodrošināt, lai veselības un ekonomikas krīze nekļūtu par sociālo krīzi. Tas virzīs mūsu rīcību nākamajā gadā, un SURE programmas pilnīga īstenošana un izmantošana palīdzēs darba ņēmējiem saglabāt savus ienākumus un nodrošinās, ka uzņēmumi var saglabāt personālu. Turpmākajos gados rūpīgi izvērtēsim šos pasākumus.
Eiropas sociālo tiesību pīlārs būs Eiropas atveseļošanas kompass un mūsu labākais instruments, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. Iesniegsim vērienīgu rīcības plānu, lai nodrošinātu tā pilnīgu īstenošanu. Rīcības plāns būs Komisijas galvenais instruments, ar ko sekmēt sociālekonomisko atveseļošanu un noturību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un tas nepieciešams, lai veicinātu digitālās un zaļās pārkārtošanās sociālo taisnīgumu. Tādā pašā garā jaunā Eiropas Garantija bērniem, kas izziņota Urzulas fon der Leienas politikas pamatnostādnēs, būs vērsta uz bērnu nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu, nodrošinot, ka visiem bērniem ir pieejami tādi pamatpakalpojumi kā veselības aprūpe un izglītība. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laikā gūtās mācības un mainīgo darba pasauli, Komisija nāks klajā ar jaunu ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā. Turklāt ierosināsim rīcības plānu sociālajai ekonomikai ar mērķi veicināt sociālos ieguldījumus, atbalstīt sociālās ekonomikas dalībniekus un sociālos uzņēmumus jaunu uzņēmumu dibināšanā, izvēršanā, inovācijā un darbvietu radīšanā.
Ir jāturpina ar politiku atbalstīt mūsu tautsaimniecības, un būs jārod pareizais līdzsvars starp finansiālo atbalstu un fiskālo stabilitāti. Tā kā vīruss izplatās arvien plašāk un tiek īstenoti arvien stingrāki vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, dalībvalstīm būtu jāturpina pareizi izmantot fiskālo elastību ekonomikas atbalstam. Globālā tirdzniecība un tās integrētās vērtību ķēdes arī turpmāk būs būtisks izaugsmes dzinējspēks un galvenais virzītājspēks patiesi globālai ekonomikas atveseļošanai. Pašlaik tiek pārskatīta ES tirdzniecības politika, un mēs pieņemsim jaunu instrumentu trešo valstu piespiedu pasākumu novēršanai un reaģēšanai uz tiem.
Raugoties ilgtermiņā, īstais ceļš uz stabilitāti un konkurētspēju ved caur padziļinātu ekonomisko un monetāro savienību, kas arī nodrošinās euro lielāku starptautisko nozīmi. Ir jāpanāk progress attiecībā uz kapitāla tirgu savienību un banku savienību. Šajā sakarā pārskatīsim regulējumu, kas tiek piemērots ES banku maksātnespējas situāciju risināšanai, veiksim pasākumus pārrobežu ieguldījumu veicināšanai Eiropas Savienībā un pastiprināsim cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Sistēmisko pārmaiņu satvarā Eiropā mūsu ekonomikas un finanšu sistēmai arī jābūt divējādajās pārkārtošanās galvenajam virzītājspēkam. Tiks ierosināti tiesību akti par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību ar mērķi ilgtermiņā veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību. Turklāt turpināsim virzību ilgtspējīga finansējuma jomā, īpaši ierosinot izveidot ES zaļo obligāciju standartu.
Lai īstenotu mūsu ieceres un spētu pievērsties ieguldījumu un reformu vajadzībām, ir jāpalielina un jānovērtē publiskās pārvaldes iestāžu un dienestu efektivitāte, darbības rezultāti un spējas visā Eiropas Savienībā.
2.4. Spēcīgāka Eiropa pasaulē
Šī Komisija sāka darbu ar pilnvarojumu rūpēties par spēcīgāku Eiropu pasaulē. Mūsu ģeopolitiskā komisija cenšas veicināt ES stratēģiskās intereses un mērķus ārvalstīs un aizstāvēt noteikumos un vērtībās balstītu starptautisko kārtību arvien polarizētākā pasaulē. Strādāsim ar mērķi stiprināt ES globālo lomu, proti, atbildības, stabilitātes, sadarbības un solidaritātes piekritējas lomu, ar visiem mūsu rīcībā esošiem instrumentiem risinot arvien pieaugošas globālās problēmas, krīzes un konfliktus.
Nākamā gada laikā Komisija nodrošinās, ka Eiropa pilda savu būtisko lomu šajā nestabilajā pasaulē — neatkarīgi no tā, vai tā vadīs globālo reakciju, lai nodrošinātu drošu un pieejamu vakcīnu visiem, vai stiprinās noteikumos balstītu globālo daudzpusējo sistēmu un divpusējas, reģionālas un globālas partnerības. Arī turpmāk piešķirsim pilnīgu prioritāti mūsu austrumu un dienvidu kaimiņreģioniem, Rietumbalkāniem un Āfrikai.
Mūsu jaunie ārējo izdevumu instrumenti palīdzēs īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes ārpolitikā.
Eiropas Savienība vienmēr ticējusi daudzpusējās sadarbības spēkam un vērtībai un sadarbībai starptautiskajās iestādēs. Ierosināsim kopīgu paziņojumu par to, kā stiprināt ES ieguldījumu uz noteikumiem balstītā daudzpusējā sadarbībā. Mums ir jāvada Pasaules Veselības organizācijas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformas, lai šīs organizācijas pielāgotu jaunajai realitātei.
Sadarbojoties ar mūsu partneriem, ierosināsim atjauninātu partnerību ar dienvidu kaimiņreģioniem un iesniegsim paziņojumu par Arktiku nolūkā atjaunināt ES politiku attiecībā uz reģionu, kas ir īpaši pakļauts klimata pārmaiņām un vides resursu noslodzei un tās ietekmei uz ekonomiku un drošību.
Iepazīstināsim ar jaunu stratēģisku pieeju bijušo kaujinieku atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas atbalstam, kas ir būtiski, lai nodrošinātu ilgstošu stabilitāti un mieru konfliktu skartajās valstīs un reģionos.
Mēs arī iesniegsim paziņojumu par ES humāno palīdzību, kurā īpaša uzmanība tiks veltīta jauniem sadarbības veidiem ar mūsu partneriem un citiem līdzekļu devējiem, digitālo rīku un inovatīvu pieeju izmantošanai attiecībā uz finansējumu un palīdzības sniegšanas veidiem, tostarp pašas Komisijas ātrās reaģēšanas spējām un veidiem, kā uzlabot darbu pie saiknes starp humāno palīdzību, attīstību un mieru.
Konsulārās aizsardzības direktīvas pārskatīšana ļaus atvieglot Savienības pilsonības tiesību uz konsulāro aizsardzību īstenošanu un stiprināt ES solidaritāti, lai labāk aizsargātu ES pilsoņus ārvalstīs, īpaši krīžu laikā. Tā uzlabos sadarbību starp dalībvalstīm un stiprinās ES atbalsta lomu, pēc iespējas labāk izmantojot ES delegāciju unikālo tīklu.
2.5. Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa
Pašreizējā veselības krīze ir atklājusi vajadzību stiprināt sagatavotību krīzēm, ko rada pārrobežu veselības apdraudējumi, un šādu krīžu pārvaldību. Lai gan galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka Eiropa spēj kontrolēt vīrusa izplatību un pandēmijas ietekmi, mēs arī izdarīsim pirmos secinājumus no krīzes. Ir laiks izveidot stiprāku Eiropas veselības savienību.
Ierosināsim pastiprināt ES satvaru nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu atklāšanai un reaģēšanai uz tiem un esošo aģentūru lomu. Otrkārt, vēlamies ierosināt izveidot aģentūru biomedicīnas progresīvajai pētniecībai un izstrādei. Jaunajā farmācijas stratēģijā tiks aplūkota Eiropas piegādes ķēdes drošība un nodrošināts, ka iedzīvotāji var paļauties uz drošām, cenas ziņā pieejamām un kvalitatīvām zālēm. Turklāt līdz nākamā gada beigām tiks izveidota Eiropas veselības datu telpa, kas nepieciešama, lai datus izmantotu labākai veselības aprūpei, labākai pētniecībai un labākai politikas veidošanai pacientu labā.
Turklāt mācīsimies citās jomās, īpaši attiecībā uz Šengenas zonu un personu brīvas pārvietošanās nodrošināšanu bez iekšējo robežu kontroles. Sadarbosimies ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, lai saglabātu un uzlabotu Šengenas zonas darbību, pamatojoties uz jaunu stratēģiju Šengenas nākotnei un stingrākiem Šengenas noteikumiem, un turpināsim darbu, lai pabeigtu Šengenas zonas izveidi.
Turpināsim darbu pie jaunā Migrācijas un patvēruma pakta. Šajā sakarā Komisija ierosinās vairākus pasākumus attiecībā uz legālo migrāciju, kas ietvers “talantu un prasmju” paketi un kā daļu no tās — Pastāvīgo iedzīvotāju direktīvas pārskatīšanu un Vienotās atļaujas direktīvas pārskatīšanu, kā arī iespējas izveidot ES talantu rezervi. Citi pakta elementi ir ES rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu un brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģija.
Turpināsim stiprināt drošības savienību, īpaši veicot pasākumus organizētās noziedzības apkarošanai, hibrīddraudu novēršanai, īstenojot jaunu pieeju pasākumiem cīņai pret terorismu un radikalizāciju un uzlabojot pret bērniem vērstas seksuālas vardarbības tiešsaistē atklāšanu, satura izņemšanu un ziņošanu par to.
Ņemot vērā antisemītiskas vardarbības un naida noziegumu pieaugumu, Komisija iesniegs visaptverošu stratēģiju antisemītisma apkarošanai nolūkā papildināt un atbalstīt dalībvalstu centienus.
Ceļā uz ekonomikas atveseļošanu un sekmīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos eiropiešiem būs jāapgūst jaunas prasmes. Kā daļu no plašākiem centieniem ieviest mūžizglītības kultūru un atvieglot pāreju no viena darba uz citu ierosināsim iniciatīvu par individuāliem mācību kontiem, lai cilvēkiem dotu iespēju iesaistīties apmācībā un vadīt savu karjeru, un ar mērķi paplašināt personalizētas mācību iespējas visiem noteiksim Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem.
2.6. Jauns impulss Eiropas demokrātijai
Komisija turpinās veidot Līdztiesības savienību un atbalstīs Eiropas apņemšanos aizsargāt ES vērtības, kā arī iekļautību un vienlīdzību visās tās nozīmēs neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas.
Šajā sakarā Komisija nāks klajā ar ES stratēģiju invaliditātes tiesību jomā, it īpaši, lai nodrošinātu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām pilnīgu īstenošanu. ES stratēģijā par bērna tiesībām tiks aplūkots, kā sagatavot bērnus un jauniešus dalībai ES demokrātiskajā dzīvē, labāk aizsargāt neaizsargātus bērnus, aizsargāt viņu tiesības tiešsaistē, veicināt bērniem draudzīgu tiesu sistēmu un novērst un apkarot vardarbību.
Lai gan Komisija joprojām ir apņēmības pilna nodrošināt ES pievienošanos Stambulas konvencijai, tā nāks klajā ar jaunu priekšlikumu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai. Tā arī ierosinās paplašināt Eiropas līmeņa noziegumu sarakstu ar mērķi iekļaut tajā visu veidu naida noziegumus un naida runu.
Eiropas demokrātijas rīcības plāns, kas vēl jāpieņem, būs atspēriena punkts, lai uzlabotu mūsu demokrātijas noturību, novērstu draudus, ko rada ārēja iejaukšanās Eiropas vēlēšanās, un vērstos pret dezinformāciju, kā arī atbalstītu brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Nākamgad ierosināsim skaidrākus noteikumus par Eiropas politisko partiju finansēšanu un rīkosimies, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību apmaksātajā politiskajā reklāmā, uzlabotu mobilo eiropiešu vēlēšanu tiesības un veiktu pasākumus, lai aizsargātu žurnālistus un pilsonisko sabiedrību pret stratēģiskiem tiesas procesiem pret sabiedrības līdzdalību.
Turklāt veicināsim tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību, pilnībā izmantojot digitālās tehnoloģijas.
Komisija izskatīs, kā kohēzijas politika var veicināt ekonomikas atveseļošanu un divējādo pārkārtošanos, pievērsties reģionālo atšķirību palielināšanās jautājumam gan pirms, gan pēc Covid-19 krīzes, kā arī palīdzēt risināt jaunus sociālos un ekonomiskos jautājumus. Lai vairotu zināšanas un tādējādi uzlabotu mūsu politiskos risinājumus, tā nāks klajā ar situācijas novērtējumu mūsu reģionos. Tā arī izstrādās ilgtermiņa redzējumu lauku apvidiem, kas nepieciešams, lai ierosinātu pasākumus šo reģionu potenciāla pilnīgai izmantošanai. Labāks regulējums, politikas veidošana un ES tiesību aktu īstenošana un izpilde
Kad Komisija sāka darbu, tā apņēmās īstenot pierādījumos balstītu rīcībpolitiku, kuru būtu vieglāk ievērot un kura retāk radītu nevajadzīgu slogu uzņēmumiem un cilvēkiem. Tas vēl vairāk vajadzīgs tāpēc, ka Eiropa vēl arvien turpina pārvarēt krīzi un koncentrēties uz atveseļošanu.
Gaidāmajā paziņojumā par labāku tiesisko regulējumu galvenā uzmanība tiks veltīta sloga mazināšanai, kas jo īpaši panākams, ieviešot pieeju “viens pieņemts — viens atcelts”. Tas nodrošinās, ka jaunieviestais administratīvais slogs tiek kompensēts, tajā pašā politikas jomā atbrīvojot cilvēkus un uzņēmumus no līdzīga sloga ES līmenī. No nākamā gada platforma “Gatavi nākotnei” — augsta līmeņa ekspertu grupa — palīdzēs Komisijai apzināt vienkāršošanas un sloga mazināšanas potenciālu.
Krīze ir vēl vairāk izgaismojusi vajadzību pieņemt informācijā balstītus lēmumus, kuru pamatā ir pierādījumi un labāka regulējuma principi. Nepieciešamība veikt ietekmes novērtējumus, kuros ņemti vērā visu ietekmēto personu viedokļi, ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Komisija padarīs apspriedes efektīvākas un pieejamākas nolūkā atvieglot ieinteresēto personu līdzdalību un reaģēt uz aicinājumu pēc racionālākām apspriedēm.
Komisija arī pastiprinās centienus, kas nepieciešami, lai uzlabotu ES tiesību aktu efektīvu piemērošanu, īstenošanu un izpildi. Tas ir jo īpaši svarīgi vienotā tirgus pareizai darbībai, galveno piegādes ķēžu aizsardzībai (caur kurām veikali tiek apgādāti ar pārtiku un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ar medicīnas precēm), pilsoņu tiesību aizsardzībai un Eiropas zaļā kursa īstenošanai. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām, lai nodrošinātu jaunu un spēkā esošu ES noteikumu ātru un pareizu īstenošanu. Vienlaikus tā nevilcināsies nodrošināt ES tiesību aktu ievērošanu, vajadzības gadījumā izmantojot pārkāpuma procedūras.
4. Secinājums
Aizejošajā gadā Eiropas iedzīvotājiem nācies atteikties no savām brīvībām, lai aizsargātu vienam otru, un mums ir jāaizsargā kopīgi gūtie panākumi. Tas nozīmē saglabāt modrību un koncentrēties uz to, lai nodrošinātu, ka kopīgiem spēkiem spējam pārvarēt krīzi un panākt ilgtermiņa risinājumu izkļūšanai no tās.
Taču, kad Eiropa būs izkļuvusi no šīs krīzes, mums jābūt gataviem rīkoties labāk un dzīvot veselīgākā, taisnīgākā un pārtikušākā sabiedrībā. Tas nozīmē kļūt izturīgākiem, bet arī paātrināt pārkārtošanās programmu, ar kuru šī Komisija tikusi ievēlēta un uz kuru tā koncentrējusies kopš pirmās dienas amatā.
Tas ir šīs Komisijas darba programmas un visu tajā iekļauto iniciatīvu divējādais mērķis. Lai gan katras iniciatīvas centrā var būt atšķirīgas jomas, tām visām ir jābūt vērstām vienā virzienā. Galu galā tās visas ir vērstas uz dzīves atvieglošanu, veselīgāku vidi un taisnīgāku sabiedrību, daudzveidīgākām un plašāk pieejamām iespējām un mūsdienīgāku ekonomiku, kas vairāk orientēta uz plašākiem mērķiem.
Lai iniciatīvām būtu vēlamā ietekme, Komisija cieši sadarbosies gan ar Eiropas Parlamentu, gan Padomi. Šis kolektīvais gars ļāvis Eiropai vienoties par NextGenerationEU. Tieši šādā garā mēs pārvarēsim šo pandēmijas krīzi un īstenosim Eiropai nepieciešamās sistēmiskās pārmaiņas. Mums ir viss nepieciešamais: redzējums, plāns un ieguldījumi. Tagad mums ir jāatveseļojas, veidojot labāku pasauli nākotnei.
