EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.6.2020

COM(2020) 265 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI











2019. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes ziņojums

Saturs

Foreword    

Introduction    

Section 1 – Performance and results    

1.1.A result-oriented EU budget

1.2.Horizontal priorities in the EU budget

1.3.Competitiveness for growth and jobs

1.4.Economic, social and territorial cohesion

1.5.Sustainable growth: natural resources

1.6.Security and citizenship

1.7.Global Europe

1.8.Special instruments

Section 2 – Internal control and financial management    41

2.1.The Commission manages the EU budget in a complex environment43

2.2.The Commission relies on various instruments to ensure that the taxpayers’ money is well managed49

2.3.The Commission’s control results confirm that the EU budget is well protected58

2.4.Further developments: outlook for 2020 and the 2021-2027 period70

PIELIKUMI    73

Priekšvārds

Ar gandarījumu nododu jums ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojumu par 2019. finanšu gadu. Ziņojumā ir sniegts pārskats par ES budžeta izpildi, pārvaldību un aizsardzību, un tas ir daļa no Komisijas integrētā finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopuma. Ar to tiek pildītas Komisijas saistības, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību ( 1 ) un Finanšu regulā ( 2 ), un tas ir būtiska augsti attīstītas finanšu pārskatatbildības sistēmas daļa.

2019. gads bija pēdējais 2014.–2019. gada sasaukuma gads, tāpēc galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai pabeigtu darbu pie Junkera Komisijas prioritātēm un sagatavotu pāreju uz jauno Komisiju, kuru vada priekšsēdētāja fon der Leiena.

ES budžets palīdz stiprināt Eiropas ekonomiku un to padarīt noturīgāku. Apmēram puse budžeta tiek atvēlēta gudrai un iekļaujošai izaugsmei. Tas tiek izmantots arī ieguldījumiem nākotnē, jo īpaši pārejai uz zaļāku un digitālāku Eiropu. 2019. gadā ES budžets vēlreiz parādīja, ka tas var ievērojami uzlabot ES pilsoņu dzīvi daudzās jomās, piemēram, ar labākiem transporta piedāvājumiem, labāku savstarpējo savienojamību mājās un ceļojot vai ar vides uzlabošanu, izpildot solīto tērēt vismaz 20 % klimata pārmaiņu apkarošanai. ES budžets arī sniedza atbalstu Eiropas vienotai tātitreakcijai migrācijas un drošības jomā.

ES budžetam arī turpmāk būs liela nozīme vērienīgā Eiropas zaļā kursa atbalstīšanā. Tajā pašā laikā tas ir ir priekšplānā jaunu izaicinājumu risināšanai: pašreizējā krīzē mēs esam izmantojuši visu budžeta elastīgumu, lai finansējumu ātri novirzītu tur, kur krīzes seku novēršana ir visvairāk vajadzīga.

Tāpat pašreizējā koronavīrusa krīze vēlreiz parādīja, cik svarīgi ir, ka ES var paļauties uz pārdomātu un elastīgu daudzgadu finanšu shēmu. Iespēju robežās un, ievērojot regulējuma elastīgumu, tas paredz līdzekļus, lai varētu rīkoties un ātri reaģēt uz neparedzētām un nepieredzētām krīzēm. Atveseļošanas instrumenta Next Generation EU atbalstītais ES ilgtermiņa budžets būs arī atveseļošanas pasākumu centrā, uzskatāmi pierādot tā spējas darboties kā solidaritātes, atbildības un inovāciju katalizatoram, vienlaikus nodrošinot pareizu finanšu pārvaldību visā tā finansēto programmu dzīves ciklā.

Komisijai ir ļoti svarīgi panākt, lai ES budžets tiktu izlietots atbildīgi un pareizi, kā arī sadarboties ar visām iesaistītajām personām, lai nodrošinātu, ka tas dod taustāmu rezultātu uz vietas. Šajā ziņojumā ir izklāstīti pasākumi, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu, ka ES budžets tiek pārvaldīts saskaņā ar augstākajiem pareizas finanšu pārvaldības standartiem.

Komisija rūpīgi pārrauga ES budžeta īstenošanu uz vietas. Ja tiek atklāts, ka dalībvalstis, starpnieki vai galīgie finansējuma saņēmēji ir nepareizi izmantojuši ES līdzekļus, Komisija nekavējoties veic pasākumus šo kļūdu novēršanai un attiecīgā gadījumā līdzekļu atgūšanai. Komisija lēš, ka pēc nākamā(-o) gada(-u) korekcijām un atgūtajām summām atlikušais 2019. gada izdevumu kļūdu līmenis būs zemāks par 1 %, kas ir daudz mazāk par 2 % būtiskuma slieksni. Ar šo ziņojumu Komisija uzņemas vispārējo politisko atbildību par ES budžeta pārvaldību 2019. gadā.

Komisijai konsekventa ziņošana un dažādo kontroles instrumentu uzlabošana ir būtiska ES budžeta aizsardzībai. Varu jums apliecināt, ka mēs turpināsim strādāt, lai pārliecinātos, ka katrs ES nodokļu maksātāju ieguldītais eiro tiek lietderīgi iztērēts pilsoņu interesēs.

Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns

ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojums 2019. finanšu gads

Ievads

ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojums – 2019. finanšu gads ir Komisijas galvenais ieguldījums ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā ( 3 ), ar kuras palīdzību Eiropas Parlaments un Padome pārbauda ES budžeta izpildi. Ziņojums aptver no ES budžeta finansēto programmu izpildi, kā arī to, kā Komisija pārvalda ES budžetu pārskata gadā.

Šis ziņojums ir daļa no plašāka integrētā finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopuma ( 4 ), kurā ietilpst arī gada pārskati ( 5 ), nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas ilgtermiņa prognoze nākamajiem 5 gadiem ( 6 ), ziņojums par iekšējām revīzijām ( 7 ) un ziņojums par turpmākiem pasākumiem pēc budžeta izpildes apstiprinājuma ( 8 ).

1. iedaļā sniegts augsta līmeņa pārskats par ES budžeta izpildi 2019. gadā, galveno uzmanību pievēršot būtiskākajām programmām. Šajā iedaļā ir sniegta jaunākā informācija no dažādiem avotiem, ieskaitot programmu uzraudzību, novērtējumus un revīzijas, par rezultātiem, kas sasniegti ar ES budžetu līdz 2019. gada beigām. Šī iedaļa ir strukturēta atbilstoši pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām.

Šis ziņojums ir papildināts ar sīkāku informāciju par katras programmas izpildi “Programmu izpildes pārskatā” (1. pielikums). Pārskatā ir apkopota galvenā informācija par izpildi, kas sniegta 2021. gada budžeta sākotnējam projektam pievienotajos programmu pārskatos.

2. iedaļā par iekšējo kontroli un finanšu pārvaldību tiek ziņots par pasākumiem, ko Komisija veica 2019. gadā, lai nodrošinātu pareizu ES budžeta finanšu pārvaldību. Balstoties uz kontroles rezultātiem, par kuriem ir ziņojuši Komisijas departamenti, kas ir atbildīgi par budžeta pārvaldību, tā apstiprina, ka ES budžets ir labi aizsargāts. Ar šo ziņojumu Komisija uzņemas vispārēju politisko atbildību par ES budžeta pārvaldību.

1. iedaļa – 
Izpilde
un rezultāti

1.1.Uz rezultātu vērsts ES budžets

ES budžets palīdz pārvērst Savienības prioritātes rezultātos, kas ietekmē cilvēku dzīvi. Tas galvenokārt ir ieguldījumu budžets, kas palīdz saskaņot ES kopīgās ambīcijas ar resursiem, lai tās īstenotu. ES budžets ir vērsts uz jomām, kurās resursu apvienošana kopīgu problēmu risināšanai var sniegt tādus rezultātus, ko dalībvalstis nevarētu efektīvi vai lietderīgi sasniegt, darbojoties vienas pašas. Tas attiecas uz tik dažādām jomām kā pārrobežu infrastruktūra, ārējo robežu pārvaldība, liela mēroga kosmosa projekti un Eiropas mēroga pētniecība.

1.1.1.ES budžets tiek labi pārvaldīts, koncentrējoties uz rezultātiem

ES budžets galvenokārt ir ieguldījumu budžets. Tas ir aptuveni 1 % no ES nacionālā kopienākuma un veido apmēram 2 % no visiem ES publiskajiem izdevumiem, un tā mērķis ir papildināt valstu budžetus un īstenot kopīgi saskaņotās prioritātes. Atšķirībā no valstu budžetiem ES budžets galvenokārt ir vērsts uz stratēģisko ieguldījumu atbalstu vidējā līdz ilgākā laikposmā un uz savu priekšrocību izmantošanu, lai piesaistītu ieguldījumus no citiem publiskiem un privātiem avotiem. ES finanšu programmas pārvalda Komisija tiešā veidā, piemēram, pētniecības jomā, vai arī kopā ar dalībvalstīm, piemēram, kā kohēzijas politikas gadījumā. Aptuveni divas trešdaļas ES budžeta tiek pārvaldītas kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar dalīto pārvaldību.

ES budžets tiek pieņemts katru gadu, pamatojoties uz 7 gadu finanšu shēmu. Tas ir sadalīts piecās pozīcijās, un tajā ir apvienotas 60 dažāda lieluma un apjoma finanšu programmas. Dažās politikas jomās ES budžets ir galvenais īstenošanas mehānisms, piemēram, kopējā lauksaimniecības politikā. Citās jomās ES budžetu papildina reglamentējošie instrumenti, kas veicina ES politikas mērķu sasniegšanu.

ES budžetam ir stabila un integrēta izpildes satvars, kas nodrošina labi pārvaldītas un uz rezultātu orientētas ES programmas. Šis satvars ietver skaidrus un izmērāmus katras programmas mērķus, kā arī rādītājus, kas nodrošina uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas pamatus. Šī rādītāju informācija apvienojumā ar citiem kvalitatīvas un kvantitatīvas izpildes informācijas avotiem, kā, piemēram, novērtējumiem, ļauj novērtēt programmas izpildi un virzību uz saskaņoto mērķu sasniegšanu. Tas ļauj programmu vadītājiem paredzēt un novērst trūkumus programmas īstenošanā, un tas ir svarīgs ieguldījums ar budžetu saistīto lēmumu pieņemšanā.

Šā ziņojuma 1. pielikumā “Programmu izpildes pārskats” ir sniegta jaunākā pieejamā informācija par katru programmu. Tajā ir sniegts pārskats par katras programmas mērķiem kopā ar tām paredzētā budžeta īstenošanas stāvokli, ka arī jaunākie pieejamie dati par izpildi.

Dažās finanšu programmās izpildes novērtējums ir iestrādāts vēl sīkāk to projektos. Piemēram, pašreizējiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tika izveidota izpildes rezerve. Šī rezerve 2019. gadā bija pieejama tām programmām, kas līdz 2018. gada beigām bija sasniegušas iepriekš noteiktos starpposma mērķrādītājus. Tādu programmu un prioritāšu gadījumā, kur šie mērķrādītāji netika sasniegti, resursi tika pārdalīti citādi.

Laika gaitā tiek pilnveidota ES budžeta izpildes sistēma un ar to saistītie ziņojumi. Šajā ziņā ir palīdzējušas iekšējo un ārējo revidentu veiktās revīzijas. Pateicoties nesenajiem Eiropas Revīzijas palātas revidentu ieteikumiem, ziņošana par izpildi ir līdzsvarotāka, vairāk uzmanības pievēršot konstatētajām problēmām un koncentrējoties uz datu uzticamību un kvalitāti, un labākiem skaidrojumiem par to, kā izpildes dati ir izmantoti rezultātu uzlabošanai.

Uzlabojumi tiks turpināti ar Komisijas priekšlikumiem 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmai. Balstoties uz visaptveroša izdevumu pārskata secinājumiem, Komisija finanšu programmu priekšlikumos ir iekļāvusi mazāku skaitu augstākas kvalitātes rādītāju, kas ir cieši saistīti ar programmu mērķiem. Komisija tagad sadarbojas ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai nodrošinātu, ka šie uzlabojumi kopā ar citām izmaiņām programmu projektos, kas veicinās rezultātu uzlabošanu, tiks atspoguļoti turpmāko programmu galīgajās versijās.

1.1.2.ES 2019. gada budžets

Ar Eiropas vēlēšanām maijā 2019. gads bija pārejas gads Eiropas Savienībai. Galvenā uzmanība tika pievērsta tam, lai pabeigtu darbu pie Junkera komisijas politiskajām prioritātēm un lai sagatavotos jaunam Eiropas Parlamentam un jaunai Komisijai priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vadībā. Eiropadomes stratēģiskajā darba kārtībā ( 9 ) un Urzulas fon der Leienas Komisijas politikas pamatnostādnēs ( 10 ) ir noteikts nākamā perioda politikas satvars.

2019. gads bija arī priekšpēdējais finanšu programmu īstenošanas gads saskaņā ar 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu. Šīs programmas tagad darbojas optimālā tempā un sniedz būtisku ieguldījumu ES prioritāšu sasniegšanā. 2019. gadā īpaša uzmanība tika pievērsta ieguldījumiem izaugsmē un darbvietu radīšanā, kā arī ES prioritāšu atbalstīšanā migrācijas un drošības jomā.

2019. gada laikā ES budžets palīdzēja stiprināt Eiropas Savienības ekonomiku un to padarīt noturīgāku. Budžets arī atbalstīja ieguldījumus gan pārejā uz zaļāku, gan uz digitālāku Eiropu un finansēja programmas, kas veicina solidaritāti un drošību gan ES robežās, gan ārpus tām.

2019. gadā kopējais piešķīrumu apjoms no ES budžeta bija 161 miljards EUR ( 11 ). Aptuveni puse no minētās summas ( 81 miljards EUR) tika piešķirta 1. pozīcijai “Gudra un iekļaujoša izaugsme”, sadalot starp 1.a pozīciju “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (14 %) un 1.b pozīciju “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (35 %). 2. pozīcija “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi” bija otrā lielākā budžeta daļa, kuras kopējā summa bija 59 miljardi EUR (37 %). 4 miljardi EUR tika piešķirti 3. pozīcijai “Drošība un pilsoniskums’”, cita starpā ES ārējo robežu nostiprināšanai un bēgļu krīzes un neatbilstīgās migrācijas jautājumu risināšanai. 12 miljardi EUR tika piešķirti 4. pozīcijai “Globālā Eiropa”, un 6 miljardi EUR tika iztērēti “Komisijas administratīvajiem izdevumiem”, kas ir iekļauti 5. pozīcijā.

ES 2019. gada budžets, saistību apropriācijas atbilstoši budžeta pozīcijām. Visas summas miljonos EUR.

Avots: Eiropas Komisija.

Kas attiecas uz ES budžeta izpildi, pieejamā ziņošanas informācija 2019. gada beigās, kas sniegta 1. pielikumā “Programmu izpildes pārskats”, liecina, ka vairums programmu veiksmīgi virzās uz mērķu sasniegšanu, kas noteikti plānošanas perioda sākumā. Neskatoties uz kavēšanos ar 2014.–2020. gada kohēzijas programmu uzsākšanu, progress tagad paātrinās. Vietās, kur bija īpašas problēmas saistībā ar konkrētu programmu īstenošanu, “Programmu izpildes pārskats” sniedz papildu skaidrojumus par to, kā tas ir ietekmējis izpildi, un par veiktajiem situāciju uzlabojošiem pasākumiem. Tomēr galīgus secinājumus par programmas izpildi būs iespējams veikt, tikai pamatojoties uz detalizētu novērtējumu pēc pašreizējo programmu slēgšanas. Veicot šādus novērtējumus, ir pienācīgi jāņem vērā Covid-19 pandēmijas ietekme un pasākumi, kas tiek veikti, lai novirzītu ES budžetu krīzes seku novēršanai un atveseļošanai.

ES budžeta izpilde ir atbildība, kas tiek dalīta starp daudzajiem dalībniekiem, kuri ir iesaistīti tā izpildē. Kā ES budžeta pārvaldniece, kurai saskaņā ar Līgumu ir galvenā atbildība par izpildi, Komisija pilntiesīgi darbojas, cenšoties nodrošināt, lai ES finanšu programmas tiktu pārvaldītas efektīvi un lietderīgi un lai tās sasniegtu paredzētos rezultātus uz vietas.

Nelielu daļu no ES budžeta veido 5. pozīcijā iekļautais administratīvais budžets, kas atbalsta gan budžeta pārvaldību, gan visu Eiropas Savienības iestāžu darbību spektru. Kopā ar citām iestādēm Komisija ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu visu savu darbību efektivitāti, un ir panākusi ievērojamus ietaupījumus saskaņā ar pašreizējo finanšu shēmu, cita starpā īstenojot personāla samazināšanu par 5 % no 2013. līdz 2017. gadam ( 12 ). Eiropas Revīzijas palāta ir apstiprinājusi šos ietaupījumus, vienlaikus atzīmējot negatīvās sekas, ko tie ir atstājuši uz personālu ( 13 ). Šie ietaupījumi tika veikti laikā, kad no Komisijas arvien vairāk tiek gaidīti rezultāti tādās jomās kā zaļā un digitālā pāreja, rūpniecības politika, ekonomiskā un sociālā atveseļošana, migrācija, tiesiskums un sadarbība aizsardzības jomā. Šo spiedienu vēl vairāk izcēla darba slodze, kas saistīta ar visaptverošas ES reakcijas izstrādi un ieviešanu attiecībā uz Covid-19 pandēmiju un tās sekām. Tāpēc stabilitāte administratīvajā budžetā saskaņā ar topošo finanšu shēmu būs būtiska, lai ES iestādes turpinātu darbu ES labā visās prioritārajās jomās.

1.2.Horizontālās prioritātes ES budžetā

ES budžets risina konkrētas politikas vajadzības, izmantojot vienu vai vairākas programmas. Dažu politikas mērķu horizontālais raksturs tomēr prasa lielāku visa budžeta integrāciju. Tas jo īpaši attiecas uz izdevumiem, kas ir saistīti ar klimatu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu.

1.2.1.ES budžets sniedz spēcīgu atbalstu klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem

Klimata politikas aspektu integrēšanas pieeja nozīmē ar klimatu saistīto izdevumu spēcīgu integrēšanu visā ilgtermiņa budžetā. Pašreizējais kopējais plāns ir atvēlēt 20 % no ES izdevumiem klimata mērķiem. 2019. gadā ar klimatu saistītie izdevumi pārsniedza šo plānu un veidoja aptuveni 35 miljardus EUR jeb 21 % no ES budžeta. Kopumā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES budžets ieguldīs 211 miljardu EUR jeb 19,8 %, lai sasniegtu klimata mērķus. Lai arī tas nedaudz atpaliek no plāna, ikgadējie ar klimatu saistītie izdevumi pēdējos gados konsekventi ir pārsnieguši 20 %, tādējādi panākot iekavēto pēc salīdzinoši zemā līmeņa agrāk periodā.

Attēlā pa kreisi: 2019. gada iemaksa pa budžeta pozīcijām ar klimatu saistītajiem izdevumiem.
Attēlā pa labi: 2019. gadā galveno iemaksu veicošo programmu daļa, kas ir saistīta ar klimatu.

Avots: Eiropas Komisija.

Pateicoties politikas aspektu integrēšanas pieejai, visas pozīcijas veicina šīs galvenās prioritātes sasniegšanu. Vairāk nekā 90 % no izdevumiem, kas ir saistīti ar klimatu, tiek finansēti pozīcijās “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi” (2. pozīcija), “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” (1.b pozīcija) un “ Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (1.a pozīcija).

Pakāpe, kādā atsevišķa programma ir saistīta ar klimatu, mainās atkarībā no programmas darbības jomas un ieguldījuma veida. 2019. gadā 28 % jeb 16 miljardi EUR no kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma un 21 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda palīdzēja sasniegt mērķus klimata jomā. Pateicoties rūpīgai plānošanai, klimata izdevumu daļa palielinās citās jomās: piemēram, Eiropas Sociālais fonds 2019. gadā palielināja savu ieguldījumu no 0 % 2014. gadā līdz 12 % jeb 1,6 miljardiem EUR.

Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju un līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimatneitrālo ekonomiku, ES jāpaātrina pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku. Saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem nākamajam ilgtermiņa budžetam Komisija ir ierosinājusi vēl vērienīgāku mērķi klimata politikas aspektu integrēšanai visās ES programmās, plānojot ieguldīt vismaz 25 % no ES izdevumiem klimata mērķu sasniegšanai. Tas būs nozīmīgs ieguldījums Komisijas ierosinātā Eiropas zaļā kursa īstenošanā.

ES arī saskaņoti atbalsta bioloģisko daudzveidību. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam no ES budžeta bioloģiskās daudzveidības atbalstam tika ieguldīti 85 miljardi EUR (8 % no kopējiem izdevumiem). Visu periodu budžeta ieguldījums ir bijis stabils, izņemot pirmos 2 īstenošanas gadus.

Attēlā pa kreisi: 2019. gada iemaksa pa budžeta pozīcijām ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem izdevumiem.

Attēlā pa labi: 2019. gadā galveno iemaksu veicošo programmu daļa, kas ir saistīta ar bioloģisko daudzveidību.

Avots: Eiropas Komisija.

Lai gan lielākā daļa izdevumu par bioloģisko daudzveidību ir saistīti ar pozīciju “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi” (2. pozīcija), daudzas citas programmas piedalās cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

2019. gadā ES budžeta ieguldījums cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos bija gandrīz 13,4 miljardi jeb 8,3 % no budžeta. Vairāk nekā 75 % izdevumu attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku.

Kā neatņemams Eiropas zaļā kursa elements jaunā bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam iekļaus transformējošu plānu, lai turpinātu aizsargāt un atjaunot dabu, kas radīs ieguvumus gan bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanai, gan klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai. ES budžetam būs nozīmīga loma šīs stratēģijas īstenošanā.

Sīkāka informācija par to, kā ES budžets tiek izmantots klimata un bioloģiskās daudzveidības atbalstam, ir sniegta šā ziņojuma 2. pielikumā.

1.2.2.ES budžets un 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programma

ES kopā ar dalībvalstīm ir pilnībā apņēmusies būt priekšplānā 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanā. 2030. gada programma ir kopīgs ceļvedis, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā, mierīgai un labklājīgai pasaulei, kas ir ārkārtīgi svarīga ES vērtībām un Eiropas nākotnei. ES ir apņēmusies īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Kopš programmas pieņemšanas 2015. gadā ES ir panākusi ievērojamu progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un turpina stiprināt savus centienus.

ES ir sākusi pāreju uz mazoglekļa, klimata ziņā neitrālu, resursu efektīvu un aprites ekonomiku, kas iet roku rokā ar paaugstinātu drošību, labklājību, vienlīdzību un iekļaušanu. Šajā kontekstā ES izdevumu programmu izstrāde un ieviešana ir virzīta uz mērķu sasniegšanu katrā politikas jomā, vienlaikus veicinot ilgtspējību ar attiecīgo programmu darbībām un pasākumiem. Eiropas Konsensa par attīstību ietvaros ES ir arī saskaņojusi starptautiskās sadarbības un attīstības politikas pieeju ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības programmu, ārējās darbības centrā izvirzot ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu.

Ņemot vērā šo mērķu savstarpējo saistību, vairums ES budžeta programmu ir izstrādātas, lai sasniegtu vairākus ilgtspējīgas attīstības mērķus. Pašlaik 75 % no ES budžeta programmām (45 no 60) sniedz ieguldījumu šo mērķu sasniegšanai. Šī infografika ilustrē daudzos piemērus (bet ne visus), kā ES programmas veicina ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. ES saskaņotā pieeja atbalsta dažādas iniciatīvas daudzās politikas jomās visā pasaulē, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību visiem.

1.2.3.ES budžets: spēcīgs instruments reaģēšanai uz krīzi

ES budžetu var mobilizēt ātri un elastīgi kā daļu no koordinētas Eiropas reakcijas uz krīzi. To spilgti ilustrē pašreizējā reaģēšana uz Covid-19 pandēmiju. Komisija ir ierosinājusi izmantot visu atlikušo pašreizējās finanšu shēmas elastīgumu, lai ātri iegūtu finansējumu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs. Tas ietver šādus piemērus.

·Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu mobilizēja visus pieejamos kohēzijas fondus, lai nekavējoties sniegtu atbalstu dalībvalstu reaģēšanas pasākumiem uz krīzi. Tas ietver vissteidzamāk vajadzīgo medicīnas preču un aprīkojuma nodrošināšanu, kā arī ekonomiskās krīzes seku novēršanu, izmantojot saīsināta darba laika shēmas, finansiālu atbalstu MVU un tūlītēju likviditātes palielināšanu. Pasākumus papildina vairākas elastīguma shēmas, ieskaitot noteikumus par līdzfinansējumu. Kopumā iniciatīva varētu mobilizēt līdz 54 miljardiem EUR no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, lai risinātu tūlītējās krīzes vajadzības dalībvalstīs.

·No 2020. gada 1. aprīļa ES Solidaritātes fonda darbības joma tika paplašināta, lai tajā ietvertu liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kuras ir nopietni skārusi Covid-19 krīze, varētu būt pieejami līdz 800 miljoniem EUR, lai finansētu palīdzību iedzīvotājiem (medicīnas, veselības nozares un civilās aizsardzības veida pasākumus) un pasākumus, kas tiek veikti, lai ierobežotu slimības izplatību.

·2020. gada aprīlī Ārkārtas atbalsta instruments atkārtoti tika aktivizēts ar 2,7 miljardu EUR lielu budžetu, lai atbalstītu dalībvalstis, un Savienības civilās aizsardzības mehānisma / rescEU budžets tika palielināts par 380 miljoniem EUR. Šī nauda tiek izmantota, lai palīdzētu dalībvalstīm ātri iepirkt un izplatīt vajadzīgo aprīkojumu cīņai pret koronavīrusu, izmantojot pasākumus, kas ietver stratēģiskā rescEU medicīniskā aprīkojuma krājumu izveidi, ieskaitot ventilatorus un individuālos aizsardzības līdzekļus, piemēram, maskas.

·Saskaņā ar Pētniecības un inovācijas programmu “Apvārsnis 2020” Komisija izsludināja īpašu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību , lai atbalstītu Covid-19 izpēti, izmantojot līdzekļus, kas mobilizēti no īpašā fonda ārkārtas pētniecībai. Kā piemēru var minēt pirmo uzaicinājumu 2020. gada janvārī veikt pētījumu veselības jomā par Covid-19, kura mērķis bija vakcīnu, alternatīvu diagnostisko testu, jaunu ārstēšanas veidu izstrāde un sabiedrības veselības pasākumu uzlabošana. Tā rezultātā 136 pētniecības grupas strādās ar kopējo budžetu 47,5 miljonu EUR apmērā 17 projektos. Papildu 45 miljoni EUR būs pieejami, izmantojot Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai , kā arī 164 miljoni EUR, izmantojot uzaicinājumu, kas izsludināts Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma iniciatīvas ietvaros.

·ES kā pasaules mēroga dalībniece un kopīgā rīcībā kā Eiropas komanda (“Team Europe”) (ES, dalībvalstis, finanšu iestādes) nodrošināja finansiālu atbalstu partnervalstīm kopumā vairāk nekā 36 miljardu EUR apmērā, koncentrējoties uz tūlītējās veselības krīzes un no tās izrietošo humāno vajadzību risināšanu, stiprinot partnervalstu veselības, ūdens un sanitārijas sistēmas un šo valstu pētniecības un sagatavotības spējas pandēmijas pārvarēšanai, kā arī mazinot krīzes sociālekonomisko ietekmi. Turklāt ES kopā ar daudzpusējiem partneriem veicina globālo reaģēšanu uz koronavīrusu; starptautiskā līdzekļu devēju konferencē vairāk nekā 40 valstu vai valdību vadītāji un ministri apņēmās nodrošināt vairāk nekā 9,8 miljardus EUR, lai atbalstītu koronavīrusa apkarošanai nepieciešamās diagnostikas, terapijas un vakcīnu kopīgu izstrādi un izplatīšanu visā pasaulē.

Papildus šai reakcijai, kas sniedz ātru atbalstu, Komisija ierosināja arī pilnībā izmantot ES budžeta potenciālu, lai veidotu ilgstošu un veiksmīgu atveseļošanu. Kā daļu no Eiropas Savienības atveseļošanas plāna ( 14 ) Komisija 2020. gada 27. maijā ierosināja pastiprinātu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu kopā ar jaunu Eiropas Atveseļošanas instrumentu (“Next Generation EU”), lai palielinātu un priekšlaicīgi nodrošinātu finansējumu. Šie priekšlikumi atbalsta krīzes seku novēršanu un nodrošina satvaru ilgtermiņa ieguldījumiem ES noturībā un zaļajā un digitālajā pārejā. Nākamās finanšu shēmas prioritātes būs padarīt elastīgāku ES budžetu un ieguldīt sagatavotībā un noturībā pret krīzi.

Finansējums, kas iegūts Next Generation EU ietvaros, tiks ieguldīts trīs pīlāros: atbalsts dalībvalstīm ar ieguldījumiem un reformām; ES ekonomikas aktivizēšana, stimulējot privātos ieguldījumus; un krīzē gūto mācību izmantošana. Krīzes laikā gūto mācību piemērs ir priekšlikums par programmu “ES Veselība” 2021.–2027. gadami: kopējais budžets 9,4 miljardu EUR apmērā nozīmē ievērojamas izmaiņas ES ieguldījumā veselības nozarē.

1.3.Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Visas summas miljonos EUR.

Avots: Eiropas Komisija.

2019. gadā konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai tika piešķirti 23 miljardi EUR, kas veido gandrīz 15 % no ES budžeta. Šajā budžeta pozīcijā ir veikti ievērojami ekonomiskie ieguldījumi infrastruktūrā, pētniecībā un inovācijās, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanā. Šāda veida ieguldījums ir būtisks divkāršai pārejai uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku, un tas ir būtisks ilgtspējīgai ilgtermiņa izaugsmei Eiropā.

Šī pozīcija parāda arī ES budžeta spējas mobilizēt ieguldījumus no citiem avotiem. Piemēram, līdz 2019. gada beigām Eiropas Stratēģisko investīciju fonds bija mobilizējis vairāk nekā 458 miljardus EUR ieguldījumu un atbalstījis vairāk nekā 8,5 miljonus darbvietu ( 15 ). Fondam ir bijusi nozīmīga loma ekonomikas atbalstīšanā, jo tas ir finansējis svarīgus ieguldījumus infrastruktūrā tādās jomās kā enerģētika un transports un atbalstījis mazos un vidējos uzņēmumus.

Ievērojama ieguldījumu daļa šajā budžeta pozīcijā ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka ES saglabā konkurētspēju pasaules tirgos. Vismodernākās tehnoloģijas attīstīšana un atbalsts tās ieviešanai ES ir fundamentāli svarīgi, lai nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki un iedzīvotāji izmanto šo tehnoloģiju. Šīs programmas nodrošina arī ieguldījumus būtiskā infrastruktūrā, nodrošinot tiešu finansējumu jomās, kur esošais finansējums ir nepietiekams, vai arī veicot ieguldījumus tādas infrastruktūras attīstībā vai uzturēšanā, kas ir fundamentāli svarīga iekšējā tirgus darbībai. Turklāt šī budžeta pozīcija kopā ar citām ES budžeta daļām tiek ieguldīta cilvēkkapitālā, jo īpaši nodrošinot mobilitātes iespējas.

1.3.1.    ES budžets nodrošina pāreju uz zaļo ekonomiku, atbalstot inovācijas un ieguldījumus tīrā enerģijā un transportā

Lai nodrošinātu pāreju uz zaļo ekonomiku, no ES budžeta tiek finansēta attiecīga infrastruktūra, kā, piemēram, atjaunojamās enerģijas ražošanai, un galvenā uzmanība tiek pievērsta viediem risinājumiem, izstrādājot inovatīvas tehnoloģijas un apvienojot tās ar ieguldījumiem būtiskā infrastruktūrā.

Pētniecības un inovācijas programma “Apvārsnis 2020” ir viena no lielākajām šāda veida integrētajām pētniecības un inovācijas programmām pasaulē. Tā ir īpaši svarīga un simboliska plašākiem centieniem atbalstīt inovācijas un tehnoloģiju attīstību no ES budžeta. “Apvārsnis 2020” atbalsta visu pētniecības un izstrādes ķēdi no laboratorijas līdz tirgum. Tās mērķis ir nodrošināt pasaules līmeņa zinātnes un tehnoloģiju radīšanu Eiropas Savienībā, novērst šķēršļus inovācijai un atvieglot publiskā un privātā sektora sadarbību, kurā tiek rasti risinājumi lielajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras sabiedrība. Līdz 2019. gada beigām programma bija atbalstījusi vairāk nekā 23 000 organizāciju, nodrošinot piekļuvi riska finansējumam, kā arī 5222 augstas kvalitātes pētniecības projektus Eiropas Pētniecības padomes vadībā un 44 000 inovācijas, kas ietver prototipus un testēšanas darbības ( 16 ). Tomēr ar klimatu saistīto izdevumu daļa programmā “Apvārsnis 2020” bija zem paredzētā līmeņa, 27 %, jo ir grūti iepriekš novērtēt, cik lielā mērā konkrēti pētniecības projekti sekmēs ar klimatu saistīto mērķu sasniegšanu. Komisija risina šo situāciju, 2020. gadā izsludinot Eiropas zaļajam kursam veltītu uzaicinājumu ar 1 miljardu EUR lielu budžetu. Tas ievērojami paaugstinās ar klimatu saistīto izdevumu līmeni.

“Apvārsnis 2020” izsludināja transversālu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus “Pret klimata pārmaiņām noturīgas mazoglekļa nākotnes izveide: nākamās paaudzes akumulatori”, kas pirmo reizi apvienoja visus ar akumulatoriem saistītos tematus vienā “Akumulatoru alianses” uzaicinājumā, ieskaitot septiņus tematus, kuri attiecas uz transportu un stacionāriem pielietojumiem, materiāliem un ražošanu. Tika finansēti sešpadsmit priekšlikumi, un kopējais ES ieguldījums bija 97 miljoni EUR ( 17 ).

Projekts “Flow Induced Phase Transitions”atbalsta inovācijas, kas aizstāj plastmasu, radot ilgtspējīgu un izturīgu šķiedru. Projekts ļauj izmēģināt un attīstīt jaunu polimēru apstrādes veidu, izmantojot kontrolētu sacietēšanu, no dabīgiem materiāliem ar samazinātu ūdens un enerģijas patēriņu. Projekts smēlies iedvesmu no zirnekļiem un zīdtārpiņiem, kā izveidot augstas veiktspējas dabisko šķiedru (ilgtspējīgu, noārdāmu un elastīgu) vairāk nekā 1000 reižu energoefektīvākā veidā nekā rūpnieciski ražotās šķiedras. Pateicoties ļoti zemajai CO2 emisijai un dabas resursu izmantošanai, šī jaunā polimēru apstrādes forma samazinās enerģijas patēriņu un plastmasas ražošanu. Projekts tagad ir ietverts paplašinātajā Eiropas Inovācijas padomes izmēģinājuma projektā.

Nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā dod arī ES kosmosa programmas. Programma Copernicus ir lielākā Zemes novērošanas programma pasaulē, kas pašlaik strādā ar septiņiem satelītiem un 2019. gadā pabeidza astotā satelīta sagatavošanu. Tam ir liela nozīme izpratnes veidošanā par klimata sistēmām, un tas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu visām ES ieinteresētajām personām bez maksas. 2019. gadā aktīvo lietotāju skaits pirmo reizi pārsniedza 300 000 ( 18 ), – daudz lielāks skaits, nekā sākotnēji gaidīts. Copernicus pakalpojumi nodrošina gan precīzu laika prognozi, gan klimata pārmaiņu un piesārņojuma ietekmes uzraudzību. Copernicus galvenā sastāvdaļa ir tā ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, kas cita starpā palīdz civilās aizsardzības iestādēm nekavējoties reaģēt uz tādām katastrofām kā meža ugunsgrēki Grieķijā un Itālijā 2019. gadā, kā arī ugunsgrēki Austrālijā.

Tiešas investīcijas infrastruktūrā tiek veiktas saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu , kas finansē būtisku transporta, enerģijas un telesakaru infrastruktūru, integrējot tīklus visā ES teritorijā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments koncentrējas uz viediem risinājumiem, apvienojot digitalizāciju un infrastruktūru, lai izveidotu drošus un efektīvus integrētus tīklus, lai atbalstītu dekarbonizāciju, izmantojot ilgtspējīgus risinājumus transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē. Piemēram, ar šā instrumenta palīdzību ir līdzfinansēti projekti transporta nozarē, kuru rezultāts būs vairāk nekā 2000 km dzelzceļa elektrifikācija, gandrīz 3000 km iekšējo ūdensceļu modernizācija un aptuveni 13 000 alternatīvas degvielas piegādes punktu izvietošana visā Eiropā, tādējādi veicinot videi draudzīgāku transporta nozari. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta enerģētikas komponents cita starpā ir palīdzējis izbeigt Baltijas valstu enerģētisko izolāciju, uzlabot Ibērijas pussalas savienojamību ar pārējo Eiropu un sasaistīt Īriju ar kontinentālo Eiropu, un tas viss ir ievērojami veicinājis elektrosistēmā integrēto atjaunojamu energoresursu īpatsvara palielināšanos. Turklāt atbilstoši klimata neitralitātes mērķim Komisija novērtē esošos Eiropas komunikāciju tīkla noteikumus, lai turpinātu saskaņot lielos ieguldījumus infrastruktūrā.

Attiecībā uz transporta infrastruktūru ir panākts progress Baltijas jūras reģionā un dzelzceļa infrastruktūrā pāri Vācijas un Polijas robežai, kā rezultātā ieguvēji ir aptuveni 95 miljoni iedzīvotāju.

Jūras transports: bezemisijas prāmji – zaļais savienojums pāri Ēresundam

Darbība ietvēra jaunu un inovatīvu koncepciju un tehnoloģiju ieviešanu, pārveidojot divus sarežģītus pasažieru prāmjus (kuri sākotnēji darbojās ar smago degvieleļļu) par uzlādējamiem pilnībā elektriskiem prāmjiem, kas darbojas tikai ar baterijām. Šī darbība ir devusi videi draudzīgāku risinājumu ļoti noslogotai jūras satiksmei, kas savieno visaptverošā Eiropas transporta tīkla ostas Helsingēru (Dānija) un Helsingborgu (Zviedrija). Turklāt ostās / prāmju terminālos tika uzstādītas vajadzīgās elektroapgādes un uzlādes iekārtas. Projekts atbalstīja tīru jūras maģistrāļu attīstību, pārbaudot un ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus reālas darbības apstākļos.

1.3.2.    ES budžets atbalsta digitālo pāreju, veicot ieguldījumus svarīgā digitālajā infrastruktūrā, pētniecībā un pakalpojumos

Atbalsts digitālajai pārejai spēlē lielu lomu no ES budžeta veiktajos ieguldījumos. Svarīgs apsvērums tā pamatā papildus piekļuves nodrošināšanai digitālajai sfērai ir pilsoņu un uzņēmumu drošība un labklājība neatkarīgi no tā, vai runa ir par aizsardzību pret tādām problēmām kā kibernoziegumi vai par pilsoņu drošības un būtiskās infrastruktūras noturības un drošības tiešu uzlabošanu. Mērķis ir izveidot tādu sadarbspējīgu digitālo pakalpojumu ekosistēmu, kuri ir pieejami pilsoņiem, uzņēmumiem un administrācijai visā ES, lai viņi varētu pilnībā izmantot digitālā vienotā tirgus priekšrocības.

Lai atbalstītu digitālo pāreju, programmas “Apvārsnis 2020” resursi tika novirzīti projektiem, lai izveidotu jaunas iespējas mākslīgā intelekta jomā un apkarotu kibernoziegumus. Starp galvenajiem projektiem 2019. gadā ir jāmin Formobile, pilnīga krimināltehniskās izmeklēšanas ķēde, kas vērsta uz likumpārkāpēju izmantotām mobilajām ierīcēmi ( 19 ), un Spider, pētījumu projekts, kura mērķis ir izpētīt 5G telesakaru tīklu drošību.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta digitālo pāreju, nodrošinot nepieciešamo platjoslas pamata infrastruktūru un veicinot savienojamību, kā arī integrējot digitālo inovāciju atbalstīto transporta un enerģijas infrastruktūras projektu izstrādē. Telesakaru nozarē ES budžets visā ES padara iespējamu noteiktu pakalpojumu savstarpēju izmantojamību tādās jomās kā veselība, tiesiskums, informācija par sociālo nodrošinājumu, e-pārvalde, dezinformācija, digitālās prasmes un kiberdrošība. Līdz 2019. gada beigām šie pakalpojumi dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tika ieviesti 500 projektos. Ar WiFi4EU (Bezmaksas bezvadu internets eiropiešiem) iniciatīvas palīdzību Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) telesakaru programma atbalstīja arī 7980 Eiropas pašvaldības, lai tās izveidotu bezmaksas Wi-Fi tīklus, kas pieejami sabiedriskās vietās, kā arī izveidoja pašu kapitāla instrumentu, Eiropas platjoslas infrastruktūras savienošanas fondu, ļoti augstas veiktspējas tīklu izveidošanai.

E-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra veicina aprūpes nepārtrauktību un pacienta drošību pilsoņiem, kuri vēlas saņemt pārrobežu veselības aprūpi, un ļauj apmainīties ar veselības datiem pāri valstu robežām. Pārrobežu e-receptes / e-izsniegšana ļauj pacientiem ārzemēs saņemt līdzvērtīgus medikamentus tiem, ko viņi saņemtu savā valstī. Pacienta veselības pārskata pakalpojumi veselības aprūpes speciālistiem nodrošina piekļuvi pārbaudītiem svarīgiem veselības datiem par pacientu, kuram ir nepieciešama neplānota pārrobežu veselības aprūpe. Kopš 2019. gada janvāra notiek elektronisku pacienta veselības pārskatu un e-recepšu pārrobežu apmaiņa, un ir izsniegti jau gandrīz 8000 e-recepšu starp Somiju, Portugāli, Igauniju un Horvātiju. 2019. gadā Čehija, Luksemburga, Horvātija un Malta atļāva pacienta veselības pārskatu apmaiņu, un 2020. gada sākumā tām pievienojās Portugāle.

Vēl viena joma ir ģeolokācija. Programma Galileo ar 26 satelītiem orbītā ( 20 ) palīdz uzlabot atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumu precizitāti un uzticamību vairāk nekā 1 miljardam viedtālruņu lietotāju visā pasaulē. Turklāt Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam ir liela nozīme kritiski svarīgu drošības pakalpojumu, piemēram, aviācijas drošības, jomā. 2019. gada beigās šī sistēma darbojās 350 lidostās 23 Eiropas valstīs, un šis rādītājs pieaug jau piekto gadu pēc kārtas – no 129 lidostām 2014. gadā ( 21 ).

Galileo trīs sākotnējie pakalpojumi (brīvpiekļuves pakalpojums, publiskais regulētais pakalpojums un meklēšanas un glābšanas pakalpojums) tika nepārtraukti sniegti 2019. gadā, izņemot Galileo sākotnējo navigācijas un laika noteikšanas pakalpojumu pārtraukumu 6 dienas 2019. gada jūlijā, ko izraisīja tehnisks starpgadījums. Šajā laika posmā Galileo meklēšanas un glābšanas pakalpojums netika ietekmēts. Komisijas izveidotā neatkarīgā izmeklēšanas padome analizēja galvenos starpgadījuma cēloņus un sniedza ieteikumus. Komisija ir izstrādājusi ieteikumu ieviešanas procesu, lai nodrošinātu, ka Galileo ir stabila, izturīga un noturīga sistēma.

Daudzu šo ieguldījumu un infrastruktūras elementu izveidošanai ir vajadzīgs laiks, un ieguldījumu cikli ir ļoti gari, kas nozīmē, ka nereti ir grūti saskatīt tiešu progresu un konkrētus rezultātus. Tajā pašā laikā šādam finansējumam no ES budžeta ir reāla ietekme uz pilsoņu dzīvi. Piemēram, viena trešdaļa no visām ES pašvaldībām Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros ievieš WiFi4EU, nodrošinot pilsoņiem ES atbalstītu bezmaksas Wi-Fi savienojumu. Ar Galileo uzlabotie atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumi glābj cilvēku dzīvību, darot zināmu viņu atrašanās vietu neatliekamās palīdzības dienestiem, kad tiek zvanīts uz 112 no mobilajiem tālruņiem.

1.3.3.    ES budžets sniedz būtisku atbalstu mazajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem

Papildus tam, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta pārejai uz zaļo ekonomiku, ES budžets plašākā mērogā atbalsta ieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai ES būtu ilgtspējīga ekonomika ilgtermiņā, koncentrējoties uz cilvēkiem. Kaut arī pētniecība un izstrāde un infrastruktūra šajā jomā joprojām ir svarīgas, ir arī citi svarīgi aspekti, piemēram, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmējdarbībai un sociālajai inovācijai.

Mazie un vidējie uzņēmumi ir ES ekonomikas pamats, un tie veido 99 % no visiem uzņēmumiem. Tie saražo 56 % no ekonomikas snieguma un nodrošina 67 % no kopējās nodarbinātības ( 22 ). Neskatoties uz to nozīmi ekonomikā, mazie un vidējie uzņēmumi joprojām saskaras ar tādām problēmām kā finansējuma atrašana dažādos iekšējā tirgus segmentos. ES budžets nodrošina atbalstu un iespējas visā to dzīves ciklā, sākot no darbības uzsākšanas, komercializācijas posmā un beidzot ar ilgtermiņa ieguldījumiem un ilgtspēju. Galvenā budžeta programma, kas palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem, ir ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma,, kas veicina uzņēmējdarbību, palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt finansējumam un tirgiem, kā arī uzlabot viņu konkurētspēju.

2020. gada aprīlī viens no tās komponentiem, proti, aizdevumu garantiju mehānisms, tika papildināts ar papildu resursiem no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, lai bankas varētu piedāvāt pagaidu finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Izmantojot šo mehānismu, programma līdz 2019. gada beigām bija nodrošinājusi finansējumu vairāk nekā 500 000 mazo un vidējo uzņēmumu, kuri darbojas 32 valstīs ( 23 ) . Tā ir palīdzējusi arī uzņēmumiem, kurus skārusi koronavīrusa pandēmijas ekonomiskā ietekme. Finansiālais atbalsts tiek piešķirts apgrozāmā kapitāla aizdevumu veidā (uz 12 mēnešiem vai ilgāk), kā arī kredīta brīvdienu veidā, kas ļauj atlikt esošo aizdevumu atmaksu. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls arī palīdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, izmantojot inovācijas partnerības jomās, kas saistītas ar Covid-19 (piemēram, aizsardzības vai medicīniskais aprīkojums), un sniedz padomus par piekļuvi īpašam Eiropas un valstu sniegtam finanšu atbalstam.

Mērķtiecīgāks finansējums jaunuzņēmumiem tiek piešķirts inovatīviem jaunuzņēmumiem no Eiropas Inovācijas padomes saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” un mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem no Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas. Šajā sakarā uzmanība tiek vērsta uz konkrētiem tirgus segmentiem – īpaši inovatīviem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem –, kuriem vēsturiski bijušas īpašas grūtības piekļūt finansējumam. Skaitļi ir iepriecinoši un liecina par ievērojamu radikālas inovācijas un straujas izaugsmes uzņēmumu skaita pieaugumu. Katrs no Eiropas Inovācijas padomes ieguldītais eiro rada papildu ieguldījumus 2,4 EUR apmērā ( 24 ). Turklāt ir paredzēts darīt pieejamus vairāk nekā 2,7 miljardus EUR finansējuma Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas ietvaros ar garantiju līgumiem 236 miljonu EUR vērtībā, ko Komisija ir noslēgusi ar finanšu starpniekiem.

Atbalsts uzņēmējdarbībai tiek sniegts arī nefinanšu veidā programmas "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem" ietvaros, kas veicina apmaiņu starp jaunākiem un pieredzējušākiem uzņēmējiem. 2019. gadā notika 2100 apmaiņas, un vairāk nekā 90 % uzņēmēju programmu uzskatīja par izdevušos.

Vēl viens nozīmīgs ieguldījums no ES budžeta tiek veikts, nodrošinot finansējumu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda mazo un vidējo uzņēmumu daļas. Paredzams, ka inovatīvu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu un sociālo uzņēmumu, kā arī kultūras un radošajās nozarēs strādājošo uzņēmumu riska finansēšanas jomā fonds sniegs atbalstu vairāk nekā 1,1 miljonam šādu uzņēmumu.

1.3.4.    ES budžets iegulda ES pilsonībā un vērtībās, veicinot pārrobežu mobilitāti

Papildus tiešām investīcijām ekonomiskajā infrastruktūrā un uzņēmumos ES budžets iegulda arī cilvēkos un iestādēs, kas veicina kopīgas Eiropas vērtības saskaņā ar ES devīzi “Vienoti dažādībā”.

Erasmus+ piedāvā iespējas jauniešiem, izglītojamajiem un visu vecumu darbiniekiem mācīties, apmācīt un veikt brīvprātīgo darbu Eiropā un ārpus tās. 2019. gadā vairāk nekā 900 000 cilvēku bija iespēja doties uz ārzemēm un dzīvot citādāk, iegūstot augstāko izglītību, profesionālo apmācību un izmantojot dažādas citas apmaiņas iespējas ( 25 ). Šīs pieredzes dažkārt mainīgā ietekme uz dzīvi dod nozīmīgu ieguldījumu nodarbinātības izredžu uzlabošanā un ES pilsonības idejas popularizēšanā.

Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma atbalstīja darba ņēmēju mobilitāti, izmantojot pārrobežu partnerības un mērķtiecīgas mobilitātes shēmas. Atbalsts mobilajiem darbiniekiem tika vēl vairāk palielināts 2019. gadā, izveidojot Eiropas Darba iestādi ( 26 ), juridisku vienību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka taisnīgi un efektīvi tiek īstenoti ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu, atvieglojot iespēju pilsoņiem un uzņēmumiem izmantot iekšējā tirgus priekšrocības.

Papildus ES iekšējo sakaru un apmaiņas veicināšanai ir pierādīts, ka arī pārrobežu sadarbība sekmē veiksmīgu pētniecību, kurai ir ietekme. "Apvārsnis 2020” turpināja atbalstīt pārrobežu pētnieku tīklus. Saskaņā ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām programma “Apvārsnis 2020” turpināja ieguldīt Eiropas pētniekos, lai visos karjeras posmos viņiem būtu iespēja strādāt un sadarboties citās valstīs, un atbalstīja iniciatīvas, kas nojauc barjeras starp akadēmiskajām, rūpniecības un uzņēmējdarbības aprindām.

Finally, the European Solidarity Corps is promoting solidarity activities, mainly through volunteering, traineeships and jobs, to enhance the engagement of young people and organisations in accessible and high-quality solidarity activities. Young people aged between 18 and 30 undertook volunteering activities or solidarity projects managed by organisations, institutions, bodies or groups. By the end of 2019 more than 12 000 participants had been involved in volunteering actions.

(1)

()    Līguma par Eiropas Savienības darbību 318. pants.

(2)

()    Finanšu regulas 247. pants.

(3)

()    Ikgadējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā Eiropas Parlaments un Padome dod galīgo apstiprinājumu par noteikta gada budžeta izpildi un uzliek Komisijai politisko atbildību par ES budžeta izpildi ( https://ec.europa.eu/info/about-european-commission/eu-budget/how-it-works/annual-lifecycle/assessment/parliaments-approval_en ).

(4)

()    Finanšu regulas 247. pants.

(5)

()    Finanšu regulas 246. pants.

(6)

()    Finanšu regulas 247. panta 2. punkts.

(7)

()    Finanšu regulas 118. panta 8. punkts.

(8)

()    Finanšu regulas 261. panta 3. punkts.

(9)

()     https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2019/06/20/a-new-strategic-agenda-2019-2024/

(10)

()     https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf

(11)

()    2019. gada saistību apropriācijas, ieskaitot budžeta grozījumus, izņemot pārnestās apropriācijas un piešķirtos ieņēmumus, kā arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda un ES Solidaritātes fonda summas. Īstenoto saistību apropriāciju summa bija 173 miljardi EUR (skatīt konsolidētos gada pārskatus).

(12)

()    Sīkāka informācija par pasākumiem, kurus Komisija turpina veikt, lai uzlabotu budžeta pārvaldības efektivitāti, ir sniegta šā ziņojuma 2. iedaļā.

(13)

()    Eiropas Revīzijas palāta, Īpašais ziņojums Nr. 15/2019 – “2014. gada civildienesta reformu kopuma īstenošana Komisijā. Lieli ietaupījumi, tomēr ne bez sekām personālam”.

(14)

()    COM(2020) 442 final, 27.5.2020. “ES budžets –- Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks”, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

(15)

()    Skatīt 1. pielikumu – Programmas izpildes pārskats par Eiropas Strukturālo investīciju fondu.

(16)

()    Skatīt 1. pielikumu – Programmas “Apvārsnis 2020” izpildes pārskats.

(17)

()    Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, 2019. gada darbības pārskats, 18. un 19. lpp.

(18)

()    Skatīt 1. pielikumu – Programmas “Copernicus” izpildes pārskats.

(19)

()    Formobile projekta uzaicinājums – arī https://formobile-project.eu/ .

(20)

()    2019. gadā 22 Galileo satelīti pilnībā darbojās, nodrošinot visus pakalpojumus.

(21)

()    Svarīgs solis Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta plašākai izplatībai tirgū bija gaisa telpas izmantošanas prasību un procedūru pieņemšana veiktspējas navigācijai 2018. gadā.

(22)

()    2018. / 2019. gada ziņojums par Eiropas MVU, pētījums veikts Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta uzdevumā ( https://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/performance-review_en#annual-report ).

(23)

()    Skatīt 1. pielikumu –- Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas izpildes pārskats.

(24)

()    Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, 2019. gada darbības pārskats, 7. lpp.

(25)

()    Skatīt 1. pielikumu –Programmas “Erasmus” izpildes pārskats.

(26)

()     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1149 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Darba iestādi.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.6.2020

COM(2020) 265 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI











2019. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes ziņojums

1.4.Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Visas summas miljonos EUR.

Avots: Eiropas Komisija.

2019. gadā šīm programmām 1.b pozīcijā tika piešķirti 57 miljardi EUR, kas ir 35 % no kopējā ES budžeta attiecīgajam gadam. Kohēzijas politikas programmas tiek īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību. Dalībvalstis atbild par finansējuma piešķiršanu konkrētām fondu tematiskajām jomām, kuras tiek plānotas darbības programmās.

Kohēzijas finansējums, kas paredzēts sociālekonomiskās konverģences, noturības un teritoriālās kohēzijas sasniegšanai, palīdz risināt gan pašreizējās, gan jaunās problēmas, liekot pamatu ES ilgtspējīgai nākotnei. Kohēzijas politika veicina ES svarīgāko prioritāšu sasniegšanu, atbalstot izaugsmi un darbvietu radīšanu ES līmenī un strukturālas reformas valstu līmenī. Finansējumam ir liela nozīme zaļās un digitālās pārejas sagatavošanā, un tas sekmē taisnīgākas un sociālākas Eiropas izveidi, atbalstot pasākumus jauniešu bezdarba un nabadzības novēršanai un sociālās integrācijas veicināšanai.

Minētajā pozīcijā ietilpst šādi fondi.

· Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kas stiprina ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, mazinot nelīdzsvarotību starp tās reģioniem. Darbības ir koncentrētas uz inovāciju un pētniecību, digitālo programmu, atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazoglekļa ekonomiku un transportu.

· Kohēzijas fonds, kas palīdz dalībvalstīm ar vislielākajām attīstības vajadzībām (tām, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā līmeņa). Tā mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības un veicināt ilgtspējīgu attīstību.

· Eiropas Sociālais fonds, kura mērķis ir palielināt nodarbinātības un izglītības iespējas ES un uzlabot visneaizsargātāko cilvēku situāciju. Tas darbojas, ieguldot ES cilvēkkapitālā – tās darbiniekos, jauniešos un visos darba meklētājos – ar izglītības un kvalifikācijas celšanas palīdzību.

· Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, kas atbalsta pasākumus pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajiem cilvēkiem.

· Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva,, kas atbalsta jauniešus, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, lai viņus integrētu darba tirgū.

1.4.1.    Kohēzijas programmas uzlabo dzīves līmeni, rada darbvietas un veicina izaugsmi un konverģenci visā ES

Šo programmu galvenais mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp ES reģioniem. Lai to sasniegtu, dalībvalstīm ir liela elastība un atbildība noteikt svarīgākās politikas jomas, kurās nepieciešama rīcība un kuras pēc tam var īstenot un līdzfinansēt no ES programmām. Atkarībā no attīstības līmeņa dalībvalstīm jākoncentrē vairāk vai mazāk finansējuma ierobežotam skaitam izvēlēto politikas jomu. Ievērojamas summas tiek tērētas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, transportam, videi un cilvēkkapitālam.

Galvenais uzsvars ir uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir atbalstījis ieguldījumus vairāk nekā 400 000 mazajos un vidējos uzņēmumos, kas ir palīdzējis radīt papildu 109 000 darbvietu ( 1 ) un ir devis nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Uz atlasītajiem projektiem balstītā prognoze par darbvietu izveides tempu līdz 2019. gada beigām, ir piepildījusies par 83 % no kopējā līdz 2023. gada beigām paredzētā darbvietu izveides rādītāja.

Dzīves līmeni un kohēziju vēl vairāk pastiprina, savienojot ES reģionus ar jaunu un uzlabotu transporta infrastruktūru. Transporta projekti ir svarīgi, lai mazāk attīstīti reģioni varētu turpināt ekonomisko attīstību, nodrošinātu to iedzīvotājiem papildu ceļošanas un nodarbinātības iespējas un stiprinātu ES vienoto tirgu. Kohēzijas fonds un Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir finansējuši 4259 km jaunu vai modernizētu ceļu un 938 km jaunu vai modernizētu dzelzceļu līniju ( 2 ).

Vēl viens kohēzijas politikas aspekts ir finansētie strukturālie uzlabojumi, kuru mērķis ir paaugstināt cilvēku dzīves līmeni un drošību. Eiropas Reģionālās attīstības fonds līdz šim ir darījis 27,5 miljoniem cilvēku pieejamus labākus veselības pakalpojumus. Kopā ar Kohēzijas fondu tas arī finansē uzlabotu ūdensapgādes iekārtu, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un atkritumu pārstrādes iekārtu būvniecību, un ir paredzams, ka pašlaik īstenotie projekti pārsniegs 2023. gadam noteiktos mērķus.

Šie un citi kohēzijas politikas ietvaros finansētie projekti ir devuši nozīmīgu ieguldījumu, lai palīdzētu mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem sasniegt pārējās ES iekšzemes kopprodukta līmeni ( 3 ). Tiek lēsts, ka katrs kohēzijas politikas ietvaros iztērētais eiro ir papildinājis iekšzemes kopproduktu par gandrīz 3 EUR ( 4 ). Tās sekmētā attīstība ir izdevīga visai ES: gan kohēzijas dalībvalstīm, gan arī tām, kas nav kohēzijas valstis. Pēdējās izmanto priekšrocības, ko rada papildu ietekme no ieguldījumiem mazāk attīstītos apgabalos, gan tieši no kapitālieguldījumu preču pārdošanas apjoma papilināšanās, gan netieši, pateicoties augošajam mājsaimniecību pieprasījumam kohēzijas jomās, kas rada papildu tirdzniecību ( 5 ).

Papildus strukturālajiem ieguldījumiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda, kohēzijas politika tiešā veidā atbalsta cilvēkus, nodrošinot viņiem tālākizglītības iespējas un nepieciešamo prasmju apguvi, lai viņi varētu kļūt konkurētspējīgi un saglabāt konkurētspēju darba tirgū.

No Eiropas Sociālā fonda līdz šim sniegts atbalsts 26 miljoniem cilvēku dažādos projektos līdz 2019. gada beigām ( 6 ). 3,1 miljons no šiem cilvēkiem atraduši darbu un 3,7 miljoni ieguvuši kvalifikāciju pēc ESF intervences pasākumiem. Jauniešu bezdarbs ES ir īpaši svarīgs jautājums. ES budžets ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas palīdzību ir spējis ievērojami samazināt bezdarbu, nodrošinot izglītību un apmācību 2,7 miljoniem jauno dalībnieku. Eiropas Sociālais fonds rūpējas arī par nelabvēlīgā situācijā esošām grupām; un ir atbalstījis, piemēram, 1,9 miljonus cilvēku ar invaliditāti; kā arī 3,9 miljonus migrantu un cilvēku ar ārvalstu izcelsmi, nodrošinot viņiem piekļuvi izglītībai un apmācībai, paaugstinot viņu nodarbinātības iespējas. Kopumā 40 % no tiem, kas piedalās Eiropas Sociālā fonda finansētajos projektos un atrod darbu un saņem apmācību, ir no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

1.4.2.    Kohēzijas izdevumi atbalsta pāreju uz zaļo ekonomiku, izmantojot ieguldījumus ilgtspējībā un darbaspēkā

Kohēzijas izdevumi sniedz spēcīgu atbalstu ES vērienīgajai enerģētikas un klimata politikai un palīdz reģioniem un pilsētām sasniegt klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam un veicina sociāli taisnīgu pāreju. 2014.–2020. gada programmu ietvaros līdz 2023. gada beigām vairāk nekā 47,5 miljardi EUR ( 7 ) tiks ieguldīti mazoglekļa ekonomikā un pasākumos, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Lai gan cīņa pret klimata pārmaiņām ir kopīgs uzdevums, ne visi reģioni un dalībvalstis atrodas vienlīdzīgās izejas pozīcijās. Bieži vien starp ekonomiskās attīstības līmeni un ekonomikas ilgtspējību pastāv apgriezta saikne. Kohēzijas politikā tas tiek ņemts vērā apstāklī, ka viens no diviem galvenajiem Kohēzijas fonda virzieniem ir vērsts uz vides mērķiem ekonomiski mazāk attīstītajās dalībvalstīs un ka Eiropas Reģionālās attīstības fonds atbalsta pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku galvenokārt mazāk attīstītos reģionos.

Ilgtspējīgi zaļie ieguldījumi ir vērsti uz klimata pārmaiņu problēmu risināšanu, izmantojot gan seku mazināšanas, gan pielāgošanās pasākumus. Klimata mazināšanas pasākumos šeit ir apkopoti projekti, kas novērš klimata pārmaiņu pamatcēloņus, lai palēninātu vai apturētu šīs pārmaiņas. Klimata pielāgošanās pasākumi ir projekti, kas palielina ES ekonomikas un infrastruktūras noturību pret gaidāmajām vai faktiskajām klimata izmaiņām. Lielākie projekti šajā sakarā ir uzlabojuši aizsardzības sistēmas pret plūdiem (finansējumu saņēmuši projekti, kas skar 4 miljonus cilvēku) un mežu ugunsdrošības sistēmas (projekti, kas skar 10,8 miljonus cilvēku) ( 8 ).

Līdzšinējie sasniegumi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā ietver tādu dzīvotņu saglabāšanu, kas atbilst gandrīz 3 miljonu hektāru platībai, un ir jau ieplānota vēl gandrīz 9 miljonu hektāru saglabāšana ( 9 ). Kohēzijas politikas projektu ietvaros arī veiksmīgi īstenots daudz projektu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai. Šie projekti jau ir samazinājuši siltumnīcefekta gāzu emisiju, kas atbilst 1,3 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda gadā, un jau ir atlasīti citi projekti, kuru rezultāts būs ikgadējs papildu samazinājums par gandrīz 10,3 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta ( 10 ) ( 11 ). Tas tika panākts ar projektiem, kas veicina atjaunojamos energoresursus, un finansējuma piešķiršanu vairāk nekā 1000 MW papildu elektroenerģijas jaudas ierīkošanai, kas darbosies ar šiem atjaunojamajiem energoresursiem ( 12 ).

Turklāt Komisija ir aktīvi iesaistījusies Ogļu ieguves reģionu pārkārtošanās iniciatīvā, kas nodrošina īpaši pielāgotu atbalstu pārejai uz tīru enerģiju izmēģinājuma projektā 13 rūpniecības reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no ogļu izmantošanas un oglekļietilpīgām darbībām. Šis darbs tiks turpināts nākamajā finanšu shēmā ar priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kura mērķis ir mazināt enerģētikas pārkārtošanas sociālo un ekonomisko ietekmi, ko rada, piemēram, ogļraktuvju slēgšana.

Taisnīgu pārkārtošanos var panākt tikai tad, ja tās centrā ir cilvēkkapitāls. Ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību ES novirza finansējumu, lai atbalstītu darbinieku kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju un tādējādi sagatavotu viņus nākotnei.

1.4.3.    Īstenošana ir aizkavējusies, bet pēc izpildes pārskata joprojām ir jāpalielina maksājumu līmeņi

2014.–2020. gada Kohēzijas politikas programmu īstenošana 2019. gadā turpinājās optimālā tempā ( 13 ). Vairāk nekā 322 miljardi EUR, kas atbilst 92 % no kopējā šim periodam pieejamā finansējuma, jau ir iedalīti konkrētiem projektiem uz vietas. Līdz 2019. gada decembrim Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva bija atlasījuši vairāk nekā 1 miljonu projektu no visas ES, kuri bija tiesīgi saņemt atbalstu. Līdz 2019. gada beigām projektu atlases līmenis bija salīdzināms ar to pašu laika posmu 2007.–2013. gada periodā. Kopumā ir risinātas ar ieviešanu saistītās grūtības, piemēram, darbības programmu novēlota uzsākšana perioda sākumā, bet joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē.

Augsts projektu atlases līmenis automātiski nenozīmē tūlītējus izdevumus. Veikto maksājumu apjoms 2019. gadā turpināja palielināties , taču kopējais maksājumu līmenis ir zemāks nekā iepriekšējā perioda attiecīgajā posmā. Salīdzinot ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu, starpposma maksājumu īpatsvars 2014.–2020. gadā sestā īstenošanas gada beigās joprojām atpaliek par 7 procentpunktiem. Izdevumi materializēsies lēnāk projektos, kuri vēl jāplāno vai kuros vēl jāveic iepirkums un projektos, kuri pēc būtības ir daudzgadīgi vai kā citādi vēl nav gatavi.

Kā pirmais solis budžeta izpildes uzlabošanā 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā tika iekļauta izpildes rezerve 6 % apmērā no kohēzijas politikas programmu piešķīrumiem, kas tika rezervēta perioda sākumā. Šīs izpildes rezerves galīgā piešķiršana bija atkarīga no tā, vai programmas sasniegusi 2018. gada izpildes starpposma mērķus ( 14 ). To novērtēja kā daļu no izpildes pārskata  2019. gadā, ņemot vērā arī visus pieejamos rezultātus par ziņoto izpildes datu ticamību. Pēc tam izpildes rezerve tika izmaksāta atbilstoši izpildes prioritātēm.

Kopumā izpildes prioritātes veidoja 82 % no kopējās izpildes rezerves. Pārskata rezultātā tika galīgi izmaksāti 16,5 miljardi EUR ( 15 ) no izpildes rezerves kopsummas 20,2 miljardu EUR ( 16 ) apmērā. Tagad šo summu var iztērēt, kā sākotnēji plānots. Atlikušie 3,7 miljardi EUR izpildes rezervē prioritātēs, kuras nesasniedza 2018. gada izpildes starpposma mērķus, tiks pārdalīti tām prioritātēm, kuras šos mērķus sasniedza, tādējādi optimizējot ieguldījumus un pastiprinot uzsvaru uz izmērāmu un efektīvu rezultātu iegūšanu no ES kohēzijas politikas finansējuma. 2019. gada beigās dažām programmām nebija iespējams veikt izpildes pārskatu ar uzraudzības sistēmu un datu uzticamību saistītu trūkumu dēļ. Šie trūkumi tomēr tika novērsti 2020. gada sākumā, kā rezultātā tika pabeigts izpildes pārskats.

Programmu izpildes novērtējuma un regulāra to finanšu progresa uzraudzības rezultātā vairākas no tām (14 % reģionālajai attīstībai un 17 % Eiropas Sociālajam fondam) tika klasificētas kā “grūtībās nonākušas / vājas / kritiskā stāvoklī”. Tās tika cieši uzraudzītas, ieviešot korektīvos pasākumus, kas pielāgoti katras darbības programmas vajadzībām, un veicot turpmākus pasākumus attiecībā uz īpašiem jautājumiem, kas tika konstatēti augsta līmeņa sanāksmēs, tehniskās apmaiņās, mērķtiecīgās konsultācijās un dialogā ar valstu iestādēm.

Komisija ir ierosinājusi vēl vairāk stiprināt izpildes nozīmi Eiropas strukturālo un investīciju fondu budžeta veidošanas procesā 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmā. Tā vietā, lai daļu programmu līdzekļu atstātu rezervē, pamatojoties uz izpildi, Komisija ir ierosinājusi piešķirt finansējumu tikai pirmajiem 5 gadiem. Piešķīrumus pēdējiem 2 gadiem veiks, pamatojoties uz būtisku un padziļinātu termiņa vidusposma pārskatu, kā rezultātā 2025. gadā tiks veikta atbilstoša pārplānošana, pamatojoties uz progresu, kas sasniegts līdz 2024. gada beigām. Tādējādi varēs ņemt vērā ne vien programmu virzienu izpildes rezultātus, bet arī izmaiņas sociālekonomiskajā situācijā un jaunus neparedzētus izaicinājumus.

Turpmākajā kohēzijas politikā Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus, lai paātrinātu īstenošanu. Tie ietver pakāpenisku atkārtotu tāda noteikuma ieviešanu, ka dalībvalstu rīcībā ir tikai 2 gadi, lai nosūtītu maksājuma pieprasījumus par saistībām, kas ir veiktas pirms piešķirtā finansējuma automātiskas atcelšanas, un priekšfinansējuma līmeņa noteikšana ar zemāku ikgadējo maksājumu 0,5 % apmērā no kopējā atbalsta katram fondam. Citu ierosināto pasākumu mērķis ir vienkāršot procedūras un noteikumus, lai paātrinātu ieviešanu un uzlabotu programmas finansējuma plūsmu uzraudzību.

1.5.Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

Visas summas miljonos EUR.

Avots: Eiropas Komisija.

2019. gadā 2. pozīcijai tika piešķirti 59 miljardi EUR, lai atbalstītu ilgtspējīgu izaugsmi dabas resursu jomā. Tas atbilst 37 % no kopējiem gada budžeta izdevumiem. Finansējums lauksaimniecības politikai salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājās stabils. 2. pozīcija finansē abus kopējās lauksaimniecības politikas pīlārus: I pīlāru veido tirgus atbalsta pasākumi un tiešie maksājumi, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, bet II pīlārs ietver lauku attīstības programmas, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai. Šajā pozīcijā ietilpst arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un kopējās zivsaimniecības politikas starptautiskie aspekti, kā arī vides un klimata pasākumu programma (“LIFE”).

Šajā pozīcijā piešķirtais finansējums ir izšķiroši svarīgs pārejai uz zaļo ekonomiku un pārtikas krājumu kvalitātei, kvantitātei un ilgtspējībai, kā arī lauku un jūrniecības kopienu ekonomiskajai attīstībai.

1.5.1.    Izdevumi dabas resursiem uz zemes un ūdenī aizsargā vidi un palīdz risināt klimata ārkārtas situāciju

Visas programmas šajā budžeta pozīcijā sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā klimata jomā un bioloģiskās daudzveidības zuduma apkarošanā, un tās joprojām būs nozīmīgas, turpinot darbu saistībā ar Eiropas Zaļo kursu.

Vissvarīgākā ieguldījumu ziņā šajā budžeta pozīcijā ir kopējā lauksaimniecības politika. Politikas pamatā ir divi mērķi, proti, nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem un attīstīt ES lauku reģionus. Gandrīz visi lauksaimnieki, kuri saņem ES līmeņa atbalstu, sistemātiski īsteno savstarpējās atbilstības un zaļināšanas pasākumus, kas ir labvēlīgi videi un klimatam: kultūru dažādošana, ilggadīgo zālāju uzturēšana un 5 % aramzemes atvēlēšana ekoloģiski labvēlīgām teritorijām. Lauku attīstības politika turpina atbalstīt dažāda veida platībatkarīgos maksājumus, kas ir saistīti ar īpašām apsaimniekošanas prasībām. Tās bieži ir saistītas ar atbalstu īpašiem ieguldījumiem, apmācību un konsultācijām, kas kopā pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, augsni, ūdeni un gaisu gan lauksaimniecības, gan meža nozarē.

No 2018. gada ( 17 ) uz 79 % no kopējās ES lauksaimniecības platības attiecas vismaz viens zaļināšanas pienākums, palielinot šī pasākuma ietekmi uz vidi, lai gan dalībvalstis ir pieprasījušas atkāpes no dažiem zaļināšanas noteikumiem, lai atvieglotu situāciju lauksaimniekiem, kurus pēdējos 3 gados ir skāruši ārkārtēji laikapstākļi. Ir panākts progress arī attiecībā uz pārvaldības līgumiem, kas veicina oglekļa sekvestrēšanu vai uzglabāšanu vai siltumnīcefekta gāzu vai amonjaka emisijas samazināšanu. Pašlaik bioloģiskās daudzveidības, augsnes un ūdens resursu apsaimniekošanā jau ir sasniegti vairāk nekā 85 % no klimatrīcības mērķiem lauksaimniecības nozarē.

ES līdzfinansēts zemes apsaimniekošanas līgums, kas aizsargā bioloģisko daudzveidību. Avots: Eiropas Komisija.

Neskatoties uz šo progresu, joprojām ir ievērojamas problēmas saistībā ar ES lauksaimniecības nozares ekoloģiskajiem raksturlielumiem, jo īpaši saistībā ar Eiropas zaļo kursu, kurā ES ir apņēmusies turpināt siltumnīcefekta gāzu emisijas krasu samazināšanu. Galvenie augsnes, gaisa un ūdens dabas resursi daudzās teritorijās joprojām ir pakļauti spiedienam, un tur ir iespējams veikt turpmāku progresu. Komisija to ir iekļāvusi priekšlikumos par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku, izmantojot “jauno zaļo arhitektūru”.

Lai konkrētāk risinātu vides problēmas, programma “LIFE” sniedz ieguldījumu septītās vides rīcības programmas īstenošanā integrētu projektu veidā, kas uzlabo pilsoņu dzīves kvalitāti, palīdzot dalībvalstīm ievērot ES tiesību aktus piecās jomās: daba, ūdens, gaiss, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Programma “LIFE” pievilcīgums ir ļoti liels, un no tās tiek finansēts liels skaits dažādu projektu. Izvēlēto projektu kvalitāti un programmas pievienoto vērtību pierāda, piemēram, tas, cik daudz cilvēku iegūst labāku gaisa kvalitāti (1,5 miljoni), un to mērķsugu procentuālā daļa, kurām pakāpeniski cenšas panākt labāku saglabāšanās stāvokli (42 %). Atlasītajiem projektiem ir bijusi lielāka ietekme nekā sākotnēji gaidīts, un ir pierādīts, ka tiem ir būtiska katalītiskā ietekme: par katru “LIFE” iztērēto eiro 45 EUR tērē citi partneri ( 18 ).

“LIFE” metamorfozes projekts ierosina rūpnieciskā mērogā demonstrēt divas inovatīvas atkritumu apstrādes sistēmas: vienu – sadzīves atkritumu apstrādes iekārtām, otru – lauksaimnieciskās ražošanas un citu organisko atkritumu apstrādes iekārtām. Turklāt projektā tiek pārbaudīta biometāna izmantošana, kas ir iegūts no atkritumu plūsmām, ko saražo autobūves nozare. Ja projekts būs veiksmīgs, 5 gadus pēc projekta sākuma abi prototipi varētu saražot vairāk nekā 176 miljonus kilovatstundu atjaunojamās enerģijas gadā (tuvu ikgadējam 50 000 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam).

Saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu “LIFE” būs nozīmīga Eiropas zaļā kursa sastāvdaļa, kas atbalstīs pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, jaunās Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu, klimata paktu, pārskatīto stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām un ieviesīs jaunu sadaļu, kas veltīta pārejai uz tīru enerģiju.

1.5.2.    Inovatīvas lauksaimniecības metodes saglabā lauksaimniecību un darbavietas un nodrošina nodrošinātību ar pārtiku un tās drošumu

Lai gan lauksaimniecības nozares daļa ekonomikā laika gaitā ir samazinājusies, šī nozare joprojām ir vitāli svarīga mūsu sabiedrībai kopumā, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu ES. Kopējā lauksaimniecības politika to atzīst, kā arī atzīst ar to saistītos izaicinājumus.

Viens no kopējās lauksaimniecības politikas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt lauksaimniekiem pietiekami augstu dzīves līmeni. Šis mērķis tiek sasniegts, vajadzības gadījumā palielinot lauksaimnieku un lauksaimniecības darbinieku individuālos ienākumus, no vienas puses, un ar tiešu tirgus intervenci tirgus cenu stabilizēšanai, no otras puses.

2019. gadā apmēram 6,2 miljoni lauksaimnieku saņēma tiešos maksājumus, kas ir mazāk nekā 2018. gadā (6,5 miljoni) un atspoguļo vidējo saimniecību skaita samazināšanās tendenci. No otras puses, salīdzinot ar 2013. gada līmeni, lauksaimniecības faktoru ienākumi pilnas slodzes darbiniekam palielinās, tāpat kā kopējā faktoru produktivitāte lauksaimniecības nozarē. Tiešie maksājumi ir ļāvuši lauksaimniekiem labāk tikt galā ar negatīvo ietekmi uz ienākumiem, ko rada lauksaimniecības cenu pazemināšanās, un tirgus pasākumi ir palīdzējuši ierobežot lielākās daļas lauksaimniecības produktu iekšzemes cenu svārstīgumu. Tirgus pasākumi jo īpaši bija diezgan veiksmīgi un kopumā mazāk nepieciešami 2018. un 2019. gadā.

Tomēr turpmākajos gados vēl jārisina nozīmīgas problēmas. Lauksaimniecības ienākumi joprojām atpaliek no algām ekonomikā kopumā, un tie joprojām ir atkarīgi no tieša atbalsta. Turklāt ievērojama nozares daļa joprojām saskaras ar zemu rentabilitāti, cita starpā, augstu ražošanas standartu un ražošanas izmaksu, kā arī primārā sektora sadrumstalotās struktūras dēļ. Neskatoties uz kopējās lauksaimniecības politikas tiešo atbalstu, liela daļa lauku saimniecību darbaspēka nesasniedz vidējā valsts darba ražīguma līmeni. Visbeidzot, lauksaimniecības nodarbinātības samazināšanās tendence ir turpinājusies, neraugoties uz dažādām shēmām un pasākumiem, kas saņem atbalstu saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas diviem pīlāriem, lai varētu arī turpmāk mērķtiecīgi risināt noteiktu atbalsta saņēmēju kategoriju vajadzības, jo īpaši attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem, mazajiem lauksaimniekiem un īpašām nozarēm vai reģioniem, kas saskaras ar strukturālām problēmām.

Dažas no šīm problēmām ir saistītas ar attīstības plaisu lauku apvidos, kuros bieži vien nav tik plaši pieejama būtiska infrastruktūra un pakalpojumi. Šo problēmu risina kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, kas atbalsta visas juridiskās personas, kas darbojas lauku apvidos, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi ES. Līdz 2019. gada beigām no šā fonda dalībvalstīm veiktie kopējie maksājumi kopš 2014. gada bija 50,4 miljardi EUR, izmaksāšanas ātruma ziņā apsteidzot citus Eiropas strukturālos un investīciju fondus.

Kopumā fonds sniedz nozīmīgu ieguldījumu attīstībā. Piemēram, platjoslas piekļuve lauku apvidos ir ievērojami uzlabojusies (59 % lauku mājsaimniecību 2019. gadā bija pieejama nākamās paaudzes piekļuve). ES mājsaimniecību kopējais pārklājums, kurām 2019. gadā bija pieejama platjoslas piekļuve, bija 86 %. ( 19 ). Mērķu, kas saistīti ar lauku saimniecību dzīvotspējas un konkurētspējas uzlabošanu, sasniegšanas līmenis 2018. gada beigās bija salīdzinoši labs, ņemot vērā, ka ieguldījumu operāciju ieviešana parasti prasa vairākus gadus. Kopumā ieguldījumu atbalsts palielina atbalstīto saimniecību ekonomiskos rādītājus un dalību tirgū. Palīdzība prasmīgiem lauksaimniekiem, ieskaitot gados jaunos, var pozitīvi ietekmēt saimniecību dzīvotspēju, jo īpaši attiecībā uz lauku saimniecību produktivitāti un konkurētspēju.

2019. gadā sagatavotais Izpildes pārskats sniedz papildu pierādījumus tam, ka programma ir darbojusies samērā labi, arī salīdzinot ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Apmēram 64 % lauku attīstības programmu bija sasniegušas visus mērķus līdz 2018. gada beigām, turpretī 13 % bija pieredzējušas nopietnas neveiksmes vismaz viena atskaites punkta mērķa sasniegšanā. Šādas programmas parasti bija saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumiem, un attiecīgās dalībvalstis veica koriģējošus pasākumus.

Apkopojot dažādus jautājumus, priekšlikumos par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2020. gada tiek ieviests jauns stratēģiskais plāns, kas aptver abus pīlārus un koncentrējas uz atbalstu lauku saimniecības ienākumu pietiekamībai un noturībai visā ES, lai uzlabotu pārtikas nodrošinājumu.

Atbalsts lauku attīstībai sniegs arī izšķirošu ieguldījumu jaunajā uzaicinājumā uz pastiprinātām vides un klimata darbībām, kas saistītas ar Eiropas zaļo kursu. Plānos lielāks uzsvars tiks likts uz pētniecību, tehnoloģijām un digitalizāciju, un īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešu piesaistīšanai lauksaimniecībai, vienlaikus turpinot veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo integrāciju un vietējo attīstību lauku apvidos.

1.5.3.    Investīcijas ilgtspējīgā zivsaimniecībā atmaksājas lielākas un stabilas ražas, flotes rentabilitātes un darbavietu ziņā

Problēmas jūrniecības nozarē ir nedaudz atšķirīgas, un tās lielā mērā ir saistītas ar nodarbinātības jautājumu piekrastes zonās un zvejas krājumu ilgtspējīgu pārvaldību. Jaunākie ekonomiskie dati liecina, ka ilgtspējīga zivsaimniecība atmaksājas lielākas un stabilas ražas, flotes rentabilitātes un darbavietu ziņā. Tāpat kā iepriekšējos gados ES zivsaimniecības saglabāšanas politikas mērķis ir līdz 2020. gadam sasniegt zivju krājumu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Vajadzības gadījumā tiek ieviesti ārkārtas pasākumi, piemēram, 2019. gada otrajā pusē tika pārtraukta mencu zveja Baltijas jūras austrumu daļā. Tomēr joprojām ir jāturpina darbs, lai līdz 2020. gadam sasniegtu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu visiem komerciāli izmantotajiem krājumiem.

Būdama vairāku reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju locekle, ES veicina labāku okeāna pārvaldību, labāku sniegumu, atbilstības kultūru un zinātniski pamatotu zvejniecības pārvaldību, ieskaitot uz ekosistēmu balstītu un piesardzīgu pieeju piemērošanu. Viena no ES prioritātēm joprojām ir cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. ES atbalstīja šo cīņu divpusējā sadarbībā, kā arī reģionālajās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās, apakšreģionālās organizācijās un pasaules forumos.

Vairākas ES jūrlietu politikas darbības veicināja ieguldījumu palielināšanu ilgtspējīgā zilajā ekonomikā. Jūras vēja enerģijas jauda ES pieaug salīdzinājumā ar sauszemes vēja enerģiju. Okeāna enerģija joprojām ir salīdzinoši neliela, taču paredzams, ka jaunās tehnoloģijas tuvākajā nākotnē ievērojami palielinās izmantoto jaudu. Dalībvalstis ir panākušas progresu labākā akvakultūras integrēšanā telpiskajā plānošanā un administratīvā sloga samazināšanā, taču ir jāpieliek vairāk pūļu, lai izmantotu nozares reālo potenciālu.

Budžeta palīdzība bieži ir saistīta ar ilgtspējas uzlabošanu, izmantojot ieguldījumus infrastruktūrā un darbību digitalizācijā. 2019. gadā vairāk nekā 8700 zvejas kuģu, apmēram 10 % no ES flotes, saņēma atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Tiek lēsts, ka atbalstu saņem vairāk nekā 80 000 zvejnieku, viņu dzīvesbiedru vai partneru, 18 000 ražotāju organizāciju biedru un 40 000 pārstrādes uzņēmumu darbinieku ( 20 ).

2019. gadā veiktajā izpildes pārskatā tika konstatēts, ka 70 % no ES prioritātēm saskaņā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu ir sasniegušas izvirzītos mērķus. 20 % no visām izpildes rezervēm, kas sasniedza 67 miljonus EUR, bija pieejami pārdalei, jo ar tām saistītās prioritātes vēl nebija sasniegušas starpposma mērķi. Rezerves pārdale ļāva lielākajai daļai dalībvalstu veikt visaptverošāku darbības programmu pārskatu. Tikai viena dalībvalsts (Slovākija) ir zaudējusi izpildes rezervi.

1.6.Drošība un pilsoniskums

2019. gadā “Drošībai un pilsoniskumam” (3. pozīcija) tika piešķirti 4 miljardi EUR (2 %) no saistību apropriācijām. Šīs programmas risina svarīgas politiskās problēmas tādās jomās kā migrācija, robežu pārvaldība, tiesībaizsardzība, ar drošību saistīti riski, veselība un patērētāju aizsardzība, kā arī kultūra, apkarojot visu veidu neiecietību un veicinot neaizsargāto grupu tiesības.

Visas summas miljonos EUR.

Avots: Eiropas Komisija.

1.6.1.    ES budžets nodrošina atbalstu un solidaritāti ES dalībvalstīm migrācijas un robežu pārvaldības jomā

Ar ES budžetu tika atbalstīta nepārtraukta visaptveroša reakcija uz migrācijas izaicinājumiem Eiropas Savienībā un efektīva ārējo robežu pārvaldība. Darbs pie Eiropas programmas migrācijas jomā ir devis pozitīvu ieguldījumu, lai nedrošu un nekontrolētu migrāciju aizstātu ar drošu, kārtīgu un likumīgu migrāciju. 2019. gada finansējuma sadalījums 3. pozīcijā (ES iekšējais) ir parādīts zemāk. Finansējums no ārējiem instrumentiem (4. pozīcija) veicina arī migrācijas politikas ārējo dimensiju, jo īpaši risinot migrācijas pamatcēloņus.

Atbalsts ( 21 ), kas paredzēts 2019. gadā dalībvalstīm un ES aģentūrām, lai reaģētu uz migrācijas izaicinājumiem.

Avots: Eiropas Komisija.

Kopš 2015. gada ES budžets ir atbalstījis dalībvalstis un ES aģentūras ar gandrīz 11 miljardu EUR lielu finansējumu, lai reaģētu uz tūlītējiem izaicinājumiem uz vietas, ieguldot spēcīgākās un efektīvākās patvēruma sistēmās, efektīvākās atgriešanas procedūrās un integrācijas pasākumos, kā arī labākā ES ārējās robežas pārvaldībā. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un Iekšējās drošības fondam ir liela nozīme tūlītējā reakcijā uz migrācijas jautājumiem un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas atbalstīšanā ES valstu sabiedrībā, savukārt Eiropas Sociālais fonds atbalsta integrāciju darba tirgū un migrantu sociālo integrāciju. Kopš 2015. gada ( 22 ) ir sasniegts sekojošais.

Avots: Eiropas Komisija.

Balstoties uz pašreizējām pilnvarām, 2019. gadā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izvietoja aptuveni 7000 robežsargu un citus ekspertus, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt ES robežas un īstenot ES atgriešanās politiku. Frontex organizēja gandrīz 16 000 cilvēku atgriešanos un deva ieguldījumu vairāk nekā 28 600 migrantu glābšanai jūrā.  ( 23 ) Papildus nelegālās imigrācijas ierobežošanai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras kopīgās operācijas ir palīdzējušas aizturēt 390 nozagtus transportlīdzekļus un vairāk nekā 125 tonnas narkotiku pie ārējām robežām.

ES robežu pārvaldībai 2019. gads bija ļoti nozīmīgs, proti, decembrī par tiesību aktu kļuva jaunie noteikumi, ar kuriem pastiprina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru ( 24 ). Šie noteikumi ļauj aģentūrai atbalstīt dalībvalstis to robežas pārvaldības darbībās un kopīgi īstenot integrētu robežu pārvaldību ES mērogā. Šis plašā mēroga jaunais regulējums stiprina ES ārējo robežu pārvaldību un nodrošina aģentūras pastāvīga korpusa izveidi ar 10 000 operatīvo darbinieku. Šim pastāvīgajam korpusam būs izpildvara un savs aprīkojums, lai tas varētu iesaistīties, kur nepieciešams pie ES ārējās robežas vai kad to pieprasa kaimiņvalstis. Kā ierosinājusi Komisija, pastiprinātajām pilnvarām ir vajadzīgs būtisks ikgadējs ES ieguldījuma palielinājums aģentūrai nākamās finanšu shēmas laikā atbilstoši pakāpeniskam personāla un aprīkojuma pieaugumam.

1.6.2.    ES budžets aizsargā pilsoņus, pastiprinot ES civilās aizsardzības spējas

Katastrofām nav robežu. Pareizi koordinēta reakcija ES līmenī novērš palīdzības darba dublēšanos un nodrošina, ka palīdzība atbilst skartā reģiona reālajām vajadzībām. Civilās aizsardzības palīdzība sastāv no valdības palīdzības, kas tiek sniegta tūlīt pēc katastrofas, kuras mērķis ir samazināt cilvēku bojāeju un katastrofu radītos vides, ekonomiskos un materiālos zaudējumus. Lai panāktu saskaņotu, paredzamu, rentablu un redzamāku ES reaģēšanu uz katastrofām, tika izveidotas Eiropas reaģēšanas spējas, kas vajadzības gadījumā būtu gatavas sniegt palīdzību jebkur dalībvalstīs un trešajās valstīs. ES civilās aizsardzības mehānismu daļēji finansē no 3. un 4. pozīcijas.

2019. gada martā ES paplašināja un pastiprināja katastrofu riska pārvaldību, uzlabojot Civilās aizsardzības mehānismu. Rezultātā tika radīts rescEU, un tā mērķis ir uzlabot gan pilsoņu aizsardzību pret katastrofām, gan jauno risku pārvaldību. rescEU nozīmē jaunu Eiropas Savienības spēju rezervi (“rescEU rezerve”), kurā sākotnēji ietilpst ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru flote. rRescEU darbības joma tomēr pārsniedz mežu ugunsgrēku dzēšanu, un paredzams, ka tajā ietilps arī reaģēšana uz citiem draudiem, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana vai reaģēšana uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodola negadījumiem. Pirms tas tika uzlabots, Civilās aizsardzības mehānisms 2019. gadā tika aktivizēts 20 reizes, saņemot trīs palīdzības lūgumus no ES un 17 no valstīm, kas nav iesaistītās valstis. Vēlāk 2019. gadā tika aktivizēta arī rRescEU programma, lai veicinātu meža ugunsgrēku novēršanas spējas Grieķijā, un tika veikti daži turpmākie sagatavošanās darbi jaunā rescEU mehānisma ieviešanai. Tagad Covid-19 uzliesmojuma dēļ visi centieni ir vērsti uz medicīniskā aprīkojuma uzkrāšanu ar sākotnējo budžetu 50 miljonu EUR apmērā.

1.6.3.    ES budžets atbalsta vienoto tirgu, veicinot patērētāju un pilsoņu drošību

Patērētājiem jābūt pārliecinātiem, ka nedrošiem izstrādājumiem nav vietas ES tirgū un ka attiecīgie noteikumi tiek efektīvi un lietderīgi īstenoti gan vietējā, gan pārrobežu mērogā. Tāpēc ES atbalsta koordinētu un saskaņotu pieeju drošības un tirgus uzraudzības noteikumu ieviešanai visās dalībvalstīs. Patērētāju programmas ietvaros dalībvalstu iestādes 2019. gadā ātrās brīdināšanas sistēmā bīstamu nepārtikas preču jomā nosūtīja vairāk nekā 2000 paziņojumu par bīstamiem produktiem.

Drošība ir vienlīdz svarīga, runājot arī par pārtiku. Pārtikas un barības programma veicina cilvēku, dzīvnieku un augu veselības augstu līmeni visā pārtikas apritē, novēršot un izskaužot slimības un kaitēkļus un nodrošinot patērētāju un vides labu aizsardzību. Palielinot vispārējo drošības līmeni, šīs darbības arī uzlabo ES pārtikas un barības nozares konkurētspēju, veicinot darbvietu radīšanu. 2019. gadā tika apmācītas aptuveni 13 500 valsts amatpersonu dalībvalstīs un valstīs ārpus ES, kuras atbild par oficiālo kontroli, lai uzlabotu tās efektivitāti, lietderību un uzticamību.

Tiesiskuma programma veicina dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību un veicina efektīvu un saskaņotu ES tiesību piemērošanu un izpildi civiltiesību un krimināltiesību jomā, kā arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanā aizdomās turētu vai apsūdzētu personu tiesību un noziedzīgā nodarījumā cietušu personu tiesību jomā. Tiesiskuma programma atbalsta daudzu ES juridisko instrumentu piemērošanu tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, piemēram, Eiropas apcietināšanas orderi, kas ir veiksmīgākais ES instruments krimināllietās ar vairāk nekā 10 000 lietu gadā. Elektroniskā sodāmības reģistru informācijas sistēma, kas ir informācijas tehnoloģiju sistēma, ko izmanto dalībvalstu centrālās iestādes, ir reģistrējusi lielu informācijas apmaiņas pieaugumu: līdz 2019. gada beigām informācijas apmaiņas gadījumu skaits sistēmā pārsniedza 3,5 miljonus.

1.7.Globālā Eiropa

2019. gadā “Globālā Eiropa” (4. pozīcija) tika piešķirti 12 miljardi EUR saistību apropriāciju (7 % no kopējā budžeta), kas galvenajām programmām tika sadalītas šādi.

Visas summas miljonos EUR.

Avots: Eiropas Komisija.

Šīs pozīcijas programmas veicina stiprākas Eiropas veidošanos pasaulē. Tās finansē ģeogrāfiskas un tematiskas darbības, kas palīdz pasaules trūcīgākajiem un nodrošina, ka ES veicina demokrātiju, mieru, solidaritāti, stabilitāti, nabadzības samazināšanu, labklājību un dabas resursu saglabāšanu, gan ES tiešajās kaimiņvalstīs, gan visā pasaulē. ES attīstības politikai, kaimiņattiecību politikai un citiem ārpolitikas virzieniem ir kopīgi galvenie mērķi, piemēram, tādas ilgtspējīgas ekonomikas veicināšana, kas nav pretrunā ar sociālās un vides attīstības, cilvēktiesību nodrošināšanu, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanu. ES ir turpinājusi īstenot krīzes novēršanas pasākumus, lai saglabātu mieru un stiprinātu starptautisko drošību.

1.7.1.    Ārējā sadarbība risina globālās problēmas, veicina ES vērtību nostiprināšanu un sekmē mieru un labklājību pasaulē

ES ārējās darbības ietvaros attīstības sadarbības galvenais mērķis ir nabadzības samazināšana un tā pilnīga izskaušana ilgtermiņā. ES centieni un ieguldījums jo īpaši ir palīdzējuši nodrošināt pārtiku un uzturu, attīstot ilgtspējīgu lauksaimniecību, kā arī atbalstot veselības un izglītības programmas, tostarp veicinot dzimumu līdztiesību un sieviešu iespējas, bērnu tiesības un kultūru. Ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu atbalsta tirdzniecības un privātā sektora attīstība, jo īpaši attiecībā uz vietējiem uzņēmējiem, uzlabojot digitālo ekonomiku un nodrošinot apmācību un izglītību vietējiem darbaspēkiem.

Eiropas zaļajam kursam ir spēcīga ārējā dimensija, kuras mērķis ir nostiprināt ES kā pasaules līmeņa līdera lomu vides, klimata un enerģētikas jautājumos. 2019. gadā ES pastiprināja vides un klimata pārmaiņu integrāciju visos ES starptautiskās sadarbības un attīstības instrumentos un sektoros, lai efektīvi īstenotu 2030. gada programmu un Parīzes nolīgumu.

Vērienīgais ārējo investīciju plāns ir piedāvājis inovatīvus veidus, kā mobilizēt publiskā un privātā sektora finansējuma avotus attīstībai. Ar tādu iniciatīvu kā Digitālās enerģijas fonds palīdzību ES ir izveidojusi pamatus enerģijas nozares modernizēšanai un digitalizēšanai, inovatīvu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanai un vajadzīgo priekšnosacījumu palielināšanai ilgtspējīgas enerģijas pieejamībai visā pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot Āfrikai.

Samazinoties pilsoniskajai un demokrātiskajai telpai, ES ir atkārtoti apliecinājusi beznosacījumu atbalstu šīm vērtībām visā pasaulē, vienlaikus izceļot savu galveno lomu starptautiskos forumos. Saskaņā ar Pasaules Bankas “tiesiskuma” rādītājiem kopš 2014. gada situācija pastāvīgi pasliktinās. Piemēram, nelielais progress, kas no 2015. gada līdz 2018. gadam tika panākts attiecībā uz sieviešu īpatsvaru nacionālajos parlamentos , 2019. gadā atgriezās iepriekšējā līmenī. ES turpināja veicināt demokrātiju, tiesiskumu, labas pārvaldības, cilvēktiesību un starptautisko tiesību principus, jo īpaši izmantojot Eiropas Cilvēktiesību un demokrātijas instrumentu (EIDHR).

2019. gadā projekti un programmas panāca nozīmīgus rezultātus Latīņamerikā tādās svarīgās nozarēs kā ūdens resursi un klimata pārmaiņas, privātais sektors un investīcijas, ekonomiskā attīstība, drošība, tiesiskums un pārvaldība. Saistībā ar reģionālo sadarbību gada laikā tika uzsāktas un tālāk attīstītas veiksmīgas iniciatīvas stratēģiski svarīgās nozarēs. Drošības jomā tika panākta vienošanās par divām darbībām, lai veicinātu Latīņamerikas iekšējo sadarbību integrētas robežu pārvaldības jomā, izvēloties četrus sauszemes robežas šķērsošanas punktus, kuros iesaistītas septiņas valstis, un lai atbalstītu cīņu pret cilvēku tirdzniecību.

Attīstības sadarbība Āzijā un Tuvajos Austrumos / Persijas līcī 2019. gadā turpināja koncentrēties uz vismazāk attīstītajām un nestabilākajām valstīm, īpašu uzsvaru liekot uz labu pārvaldību un ilgtspējīgām nozaru reformām. Lielāks uzsvars tika likts uz darbvietu radīšanu un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, veicinot ieguldījumus. Galvenā nozīme bija privātā sektora attīstībai, jo tam ir liela loma ilgtspējīgā ekonomikas attīstībā un izaugsmē.

Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentam ir bijusi liela nozīme ES centienos veicināt mieru dažādos apstākļos Afganistānā, Centrālāfrikas Republikā, Kolumbijā, Lībijā, Sīrijā, Ukrainā un Jemenā. Dialoga ar pilsonisko sabiedrību stiprināšana, konfliktu novēršana un miera veidošana ir bijusi būtiska, lai novērstu humānās krīzes saasināšanos. Civilo kopienu aizsardzība ir uzlabota, atbalstot drošības un aizsardzības spēkus nestabilajos reģionos.

Humānā palīdzība ir cieši saistīta ar attīstības sadarbību un risina konfliktu un dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu sekas no perspektīvas, kas balstīta uz konkrētām vajadzībām. Tā nodrošina palīdzību saskaņā ar cilvēcības, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības humanitārajiem principiem. Kopumā 2019. gadā humāno palīdzību saņēma 177 miljoni cilvēku. Lielākā daļa no 2019. gada humānās palīdzības budžeta tika piešķirta Sīrijas un Jemenas bēgļiem un Sīrijas un Jemenas konfliktu dēļ iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem, savukārt 23 % no 2014. līdz 2019. gadam tika novirzīti “aizmirstajām krīzēm” (krīzēm, kurām netiek pievērsta liela plašsaziņas līdzekļu uzmanība un par kurām maz tiek ziņots), piemēram, Burundi reģionālā bēgļu krīze, konflikts Ukrainā un konflikts, kurā iesaistīta FARC partizānu kustība Kolumbijā. ES turpināja krīzes pārvarēšanas centienus, lai saglabātu mieru un stiprinātu starptautisko drošību. ES bija klātesoša ikvienā nozīmīgā humanitārajā krīzē 2019. gadā. Lielākās krīzēs ES konsekventi reaģēja uz situācijām, kurās citu līdzekļu devēju nebija klāt, un bieži pildīja koordinatora un veicinātāja lomu. Programma arī deva ieguldījumu neaizsargātu vai katastrofu skartu kopienu spēju un izturētspējas veidošanā. Gatavība katastrofām bija noderīga 38 miljoniem cilvēku reģionos, kuros ir katastrofas. Izšķirošs aspekts, kas veicina ES pozitīvos rezultātus izturētspējas veicināšanā, ir pakāpeniska virzība uz skaidrā naudā sniegtu palīdzību, jo Komisija ievēroja apņemšanos 35 % humānās palīdzības sniegt, izmantojot skaidras naudas pārskaitījumus.

1.7.2.    ES risina migrācijas problēmas sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem

Kopš migrācijas krīzes sākuma 2015. gadā ES ir sniegusi būtisku atbalstu un aizsardzību miljoniem cilvēku, kuriem tā vajadzīga, palīdzot novērst nelegālā migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, izmantojot ekonomiskās un nodarbinātības iespējas, kā arī stiprinot noturību. Tā ir arī palīdzējusi radīt apstākļus likumīgai migrācijai, cita starpā ar pārmitināšanas un migrācijas efektīvas pārvaldības palīdzību. Darbs nelegālās migrācijas novēršanai turpinājās sadarbībā ar partnervalstīm, cita starpā apkarojot migrantu kontrabandas tīklus Sāhelā. Turpinājās darbs, lai uzlabotu to cilvēku faktisko atgriešanas rādītāju, kuriem nav uzturēšanās tiesību ES vai citās valstīs. Līdz 2019. gada beigām neatļauta ES robežu šķērsošana bija par 92 % ( 25 ) zemāka nekā 2015. gada maksimālajos saasinājuma brīžos.

Turklāt ES turpināja sadarboties ar partneriem visā pasaulē, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar piespiedu pārvietošanu. Katru gadu 80 % no ES humānās palīdzības budžeta (1,6 miljardi EUR 2019. gadā) tiek novirzīti projektiem, kas palīdz piespiedu kārtā pārvietotām personām un tās uzņemošajām kopienām nodrošināt viņu tūlītējās pamatvajadzības konfliktu, krīzes vai ilgstošas​pārvietošanās situācijās.

2019. gadā ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai (EUTF) sekmēja politiskā dialoga veicināšanu ar Āfrikas partnervalstīm, pielietoja inovatīvas pieejas un sniedza ievērojamus un redzamus rezultātus trijos fonda darbības posmos (Ziemeļāfrika / Āfrikas rags / Sāhela un Čada ezers), apvienojot plaša ieinteresēto personu loka finansējumu un zināšanas. Fonds turpināja konsolidēt savus sasniegumus, palielinot kopējo apstiprināto programmu skaitu līdz 224 kopā par 4,4 miljardiem EUR.

Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā turpina sniegt tik ļoti nepieciešamo palīdzību bēgļiem un uzņēmējkopienām Turcijā visās prioritārajās jomās, uz kurām tas attiecas, t. i., pamatvajadzības, izglītība, veselības aprūpe, aizsardzība, sociālekonomiskais atbalsts un pašvaldību infrastruktūra. Par pirmo daļu 3 miljardu EUR apmērā ir pilnībā noslēgti līgumi par 72 projektu īstenošanu. Otrās daļas darbības budžets 3 miljardu EUR apmērā tika pilnībā piešķirts 2019. gada beigās. Mehānisma vadības komiteja regulāri tiekas, lai uzraudzītu un vadītu mehānisma ieviešanu. Sešu mēnešu uzraudzības ziņojumi, kas ir publiski pieejami, apstiprina, ka mehānisms turpina sasniegt savus mērķus.

Pateicoties mehānismam, vairāk nekā 1,7 miljoni bēgļu turpina saņemt ikmēneša naudas pabalstu, ko sauc par ārkārtas sociālās drošības tīklu, lai palīdzētu segt viņu pamatvajadzības. Līdz 2019. gada beigām humānā palīdzība bija palīdzējusi 1,7 miljoniem visneaizsargātāko bēgļu. 2019. /2020. mācību gadā pavisam tika uzņemti 684 919 Sīrijas bērnu, t. i. 63 % no visiem Sīrijas skolas vecuma bērniem Turcijā. Kopš mehānisma darbības sākšanas ir modernizētas vairāk nekā 3900 izglītības iestādes (ieskaitot pirmsskolas izglītības centrus), un ir uzbūvētas 40 jaunas skolas. Vēl 320 tiek būvētas. Turklāt tagad darbojas 179 veselības aprūpes centri. Kopš iestāžu finansēšanas sākuma bēgļiem ir sniegti 11,9 miljoni primārās veselības aprūpes konsultāciju, savukārt Sīrijas zīdaiņiem un grūtniecēm ir piešķirti 3,5 miljoni vakcinācijas devu.

Kopš 2019. gada jūnija ES Trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā bija nodrošinājis izglītības, veselības, ūdens resursu apsaimniekošanas  pakalpojumus iztikas līdzekļus un citus pakalpojumus 4,3miljoniem cilvēku valstīs, kuras ietekmējusi Sīrijas krīze. Kopumā tika modernizēti, atjaunoti un aprīkoti 92 veselības centri.

1.7.3.    ES budžets palīdz kaimiņvalstīm attīstīt un uzturēt stabilas demokrātiskas institūcijas

Pirmspievienošanās palīdzības instruments atbalsta kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo, sociālo un ekonomisko reformu pieņemšanā un īstenošanā, kas vajadzīgas, lai tiktu ievērotas ES vērtības. Tas tām arī palīdz pakāpeniski pielāgoties ES noteikumiem, standartiem, politikai un praksei, lai pievienotos ES. Finansiālo palīdzību saņēmējvalstīm ( 26 ) piešķir piecās politikas jomās: a) reformas, gatavojoties dalībai ES, un saistītā iestāžu un spēju veidošana; b) sociālekonomiskā un reģionālā attīstība; c) nodarbinātība, sociālā politika, izglītība, dzimumu līdztiesības veicināšana un cilvēkresursu attīstība; d) lauksaimniecība un lauku attīstība; un e) reģionālā un teritoriālā sadarbība. Zemāk redzamajā lodziņā ir sniegts konkrēts šā instrumenta darbības piemērs.

Ziemeļmaķedonijā gan virszemes, gan gruntsūdeņu kvalitāte pasliktinās neattīrītu vai nepietiekami attīrītu notekūdeņu noplūdes dēļ. Tā kā notekūdeņu attīrīšanas iekārta ir uzbūvēta valsts austrumu daļā, visiem šā reģiona iedzīvotājiem, kopā 54 676 cilvēkiem, ir iespēja izmantot kārtīgi attīrītus notekūdeņus. Visām lauku saimniecībām tagad ir arī labāki vides apstākļi to produkcijai. Tiek uzlabota gan pilsoņu, gan dabas veselība. Ir samazināts Strumicas upē novadīto neattīrīto komunālo notekūdeņu daudzums,, līdz minimumam samazinot negatīvo ietekmi uz ūdens resursu kvalitāti, dabu un veselību Strumicas reģionā.

Tiesiskums kļūs vēl nozīmīgāks pievienošanās sarunās, piemēram, tajās tiks integrēts korupcijas apkarošanas darbs un pievērsta lielāka uzmanība demokrātisku institūciju darbības pamatelementiem, valsts pārvaldes reformai, un atbalstītas ekonomikas reformas. Ir panākts uzlabojums šo paplašināšanās valstu politisko kritēriju pamatjomu izpildē. 2019. gada beigās tikai Turcija piedzīvoja regresu tiesiskuma un pamattiesību, valsts pārvaldes reformas un funkcionējošas tirgus ekonomikas jomā. Tā rezultātā 2018. gada augustā tika pieņemts pārskatīts indikatīvs stratēģijas dokuments. Sākotnējie indikatīvie piešķīrumi Turcijas pirmspievienošanās fondiem laikposmam no 2018. līdz 2020. gadam tika samazināti par 40 %. Projektu atlasē saskaņā ar jauno Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu uzsvars tiks likts uz acquis galvenajām jomām, jo​īpaši uz tiesiskumu, savukārt atbalstam tiks izvēlēti tikai tehniski gatavi projekti.

Eiropas kaimiņattiecību instruments ir galvenais finanšu instruments Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanai ( 27 ), no kura tiek atbalstītas politiskās un ekonomiskās reformas, kuru mērķis ir stabilitātes, drošības un labklājības veicināšana ES tiešajās kaimiņvalstīs. Īpaši pozitīvas pārmaiņas ir vērojamas austrumu kaimiņreģionā ar spēcīgiem sasniegumiem prioritārajās ekonomikas, savienojamības un stiprākas sabiedrības jomā. Tomēr joprojām ir vajadzīgs progress tiesiskuma, korupcijas apkarošanas, pilsoniskās sabiedrības telpas un plašsaziņas līdzekļu neatkarības jomā. Dienvidu kaimiņvalstīs progresu kavē tādi ārēji faktori kā politiskā nestabilitāte un drošības situācija. Sadarbība ar Ziemeļāfrikas partnervalstīm ir apgrūtināta un atkarīga no mainīgiem parametriem, jo​īpaši Lībijā. Tomēr Tunisijas centieni veikt demokrātiskas un ekonomiskas reformas un sadarbības atsākšana ar Maroku padara turpmāku atbalstu būtisku un daudzsološu. Tuvo Austrumu reģionā notiekošo konfliktu, nedrošības un sliktas pārvaldības ietekme destabilizē ES partnerus, traucē tirdzniecību un ieguldījumus un ierobežo iedzīvotāju iespējas. Lielais bēgļu un pārvietoto personu skaits saasina šos strukturālos trūkumus.

1.7.4.    ES ārējo instrumentu efektivitātes, elastības un saskaņotības palielināšana

Komisija ir ierosinājusi jaunajā daudzgadu finanšu shēmā izveidot jaunu integrētu Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu. Tas būs ES galvenais rīks, lai palīdzētu izskaust nabadzību un sekmēt ilgtspējīgu attīstību, labklājību, mieru un stabilitāti. Jaunais ilgtermiņa budžets būtiski modernizēs ES budžeta ārējo dimensiju. Balstoties uz mācībām, kas gūtas no pašreizējiem instrumentiem, tas palielinās ES ārpolitikas efektivitāti un pamanāmību, stiprinās koordināciju ar iekšējo politiku un dos ES elastību ātrāk reaģēt uz jaunām krīzēm un izaicinājumiem.

1.8.Īpašie instrumenti

1.8.1.    ES budžets ir apliecinājis ES iekšējo solidaritāti, finansējot katastrofu seku novēršanas pasākumus un mazinot globalizācijas sekas

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds sniedz atbalstu no darba atlaistiem darba ņēmējiem un personām, kas pārtraukušas darbību globalizācijas izraisītu lielu strukturālu izmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos vai globālās finanšu un ekonomiskās krīzes negatīvo seku dēļ. Laikā no 2014. gada līdz 2019. gadam Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda finansējums atbalstīja 45 047 mērķgrupas darbiniekus un 4099 jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, 27 dažādās ekonomikas nozarēs. 2019. gadā tika iesniegts tikai viens pieteikums (bet tas netika apstiprināts), iespējams, tāpēc, ka globalizācijas dēļ un dalībvalstīs pirms krīzes vispārējā ekonomiskā stāvokļa uzlabošanās dēļ nenotika masveida atlaišana, kas atviegloja darba ņēmēju reintegrāciju darba tirgū.

Saskaņā ar nobeiguma ziņojumiem, kas saņemti laikā no 2017. līdz 2019. gadam, vidēji 61 % no darbiniekiem, kuriem tika sniegta palīdzība, pēc Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda intervences pasākumiem ir atraduši jaunu darbu. Tomēr reintegrācijas līmenis atsevišķos gadījumos svārstījās no 40 % līdz 92 % atkarībā no ekonomikas nozares un attiecīgās teritorijas, jo to ietekmē vietējo un reģionālo darba tirgu absorbcijas spējas.

2014.–2020. gada vidusposma novērtējumā noteiktās uzlabošanas jomas ietver ilgstošo mobilizācijas procedūru un grūtības, ar kurām dalībvalstis saskaras, sagatavojot finansējuma mobilizēšanai vajadzīgo plašo situācijas analīzi par atlaišanu izraisošo notikumu (globalizācija vai krīze). Šīs grūtības tiek risinātas Komisijas priekšlikumā par nākamo ilgtermiņa budžetu, saskaņā ar kuru Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds sniegs atbalstu, balstoties tikai uz būtiskas ietekmes kritēriju, kuru raksturo vismaz 250 pārvietoto darbinieku.

ES Solidaritātes fonds

ES Solidaritātes fonds tiek aktivizēts pēc tiesīgās dalībvalsts pieprasījuma, ja notiek lielas vai reģionālas dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces, plūdi, sausums, mežu ugunsgrēki, vētras vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Tas palīdz palielināt dalībvalstu un reģionu noturību un sagatavotību klimata pārmaiņu un citu dabas un cilvēku izraisītu katastrofu nelabvēlīgās ietekmes novēršanā.

2019. gadā tika piešķirts atbalsts ārkārtas un atjaunošanas operāciju finansēšanai 293 miljonu EUR apmērā pēc triju dalībvalstu pieteikumiem saistībā ar 2018. gadā notikušajām dabas katastrofām: plūdi Rumānijā un ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi Itālijā un Austrijā. 2019. gadā Komisija saņēma četrus atbalsta pieteikumus: no Austrijas – attiecībā uz 2018. gada ārkārtējiem laikapstākļiem; no Grieķijas – saistībā ar vētrām Krētā 2019. gadā; no Portugāles – saistībā ar viesuļvētru Lorenco Azoru salās 2019. gadā; un no Spānijas – saistībā ar ārkārtējiem laikapstākļiem 2019. gada beigās.

2019. gada maijā Komisija publicēja pirmo ex post novērtējumu ( 28 ) par ES Solidaritātes fonda intervences pasākumiem laikaposmā no 2002. līdz 2016. gadam, kas apstiprināja instrumenta Eiropas pievienoto vērtību. Novērtējumā secināts, ka fonds ir vērtīgs instruments ES instrumentu kopumā intervences pasākumiem katastrofu gadījumos. Tajā pašā laikā vēl ir jāapsver politikas darbības, kas palielina fonda iesaistīšanās iespējas.    

(1)

()    Skatīt 1. pielikumu – Programmas izpildes pārskats par Eiropas Reģionālās attīstības fondu.

(2)

()    Skatīt 1. pielikumu – Kohēzijas fonda programmas izpildes pārskats.

(3)

()    Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, 2019. gada darbības pārskats.

(4)

()    Avots:  SWD (2016) 318, ERAF un KF 2007.–2013. gada ex-post novērtējums , 19.9.2016.

(5)

()    Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, 2019. gada darbības pārskats. Avots: Eurostat un Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta aprēķini.

(6)

()    Skatīt 1. pielikumu – Programmas izpildes pārskats par Eiropas Sociālo fondu.

(7)

()    Kopā ar valstu līdzfinansējumu šī summa sasniedz 66 miljardus EUR.

(8)

()    Reģionālās attīstības atvērto datu platforma ( https://cohesiondata.ec.europa.eu/themes/4# ). Dati iegūti 2020. gada martā.

(9)

()    Reģionālās attīstības atvērto datu platforma ( https://cohesiondata.ec.europa.eu/themes/6# ). Dati iegūti 2020. gada martā.

(10)

()    Oglekļa dioksīda ekvivalents parāda, cik lielu globālo sasilšanu var izraisīt konkrētā siltumnīcefekta gāze un kādā daudzumā, par atsauces vērtību izmantojot funkcionāli ekvivalentu oglekļa dioksīda daudzumu vai koncentrāciju.

(11)

()    Reģionālās attīstības atvērto datu platforma ( https://cohesiondata.ec.europa.eu/themes/6# ). Dati iegūti 2020. gada martā.

(12)

()    Skatīt 1. pielikumu – Kohēzijas fonda programmas izpildes pārskats.

(13)

()    Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – 2019. gada stratēģiskais ziņojums par Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanu (COM(2019) 627). Šis programmas gada īstenošanas ziņojumu un progresa ziņojumu kopsavilkuma ziņojums par īstenošanu līdz 2018. gada beigām tika publicēts 2019. gada 17. decembrī. Apkopojot visus fondus, projektu atlases (paredzētā finansējuma) rādītāji kopš 2017. gada ir vairāk nekā divkāršojušies, sasniedzot 464 miljardus EUR (72 % kopējo plānoto investīciju).

(14)

()    Ja rezultāti 2018. gada beigās bija sasnieguši vismaz 85 % no starpposma mērķa vērtības, izpilde tika uzskatīta par apmierinošu.

(15)

()    Skatīt 1. pielikumu, Programmas izpildes pārskats par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Sociālo fondu.

(16)

()     https://cohesiondata.ec.europa.eu/stories/s/A-guide-to-the-ESIF-performance-framework/szxz-5m2d

(17)

()    Avots: Dalībvalstu 2018. gada īstenošanas ziņojumi, kas Komisijai iesniegti 2019. gada jūnijā. 2019. gada dati būs pieejami tikai 2020. gada jūlija vidū.

(18)

()    Papildu dati ir norādīti 1. pielikumā.

(19)

()    2018. gada pētījums par platjoslas pārklājumu Eiropā ( https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/study-broadband-coverage-europe-2018 ).

(20)

()    Skatīt 1. pielikumu – Programmas izpildes pārskats par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.

(21)

()    Vērtības, kas norādītas 2019. gada migrācijas ziņojumā, atspoguļojot C1 kredītus, izņemot Iekšējās drošības fondu un ar drošību saistītās decentralizētās aģentūras.

(22)

()    Balstoties uz dalībvalstu grāmatojumu analīzi par 2015.–2019. finanšu gadu.

(23)

()    Datu avots: Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra. Aģentūra var tikai palīdzēt dalībvalstīm īstenot izpildāmus atgriešanas lēmumus, ko izdevušas valstu kompetentās iestādes.

(24)

()    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

(25)

()    Samazinājums no 1822 177 2015. gadā līdz 141 741 2019. gadā.

(26)

()    Pašreizējās saņēmējvalstis ir Albānija , Bosnija un Hercegovina ,  Ziemeļmaķedonija , Kosova (šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju), Melnkalne , Serbija un Turcija .

(27)

()    Izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, kas tika pārskatīta 2015. gada novembrī, ES sadarbojas ar tās dienvidu un austrumu kaimiņiem, lai sekmētu stabilizāciju, drošību un labklājību atbilstīgi globālajai ES ārpolitikas un drošības politikas stratēģijai.

(28)

()    Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāts, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2002.– 016. gada ex post novērtējums ( https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/evaluations/2019/ex-post-evaluation-of-the-european-union-solidarity-fund-2002-2016 ).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 24.6.2020

COM(2020) 265 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI









2019. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes ziņojums

2. iedaļa –
Iekšējā kontrole un finanšu pārvaldība

2.1.Komisija pārvalda ES budžetu sarežģītā vidē

Komisija piešķir lielu nozīmi pareizai ES budžeta, kā arī Eiropas Attīstības fonda un ES trasta fondu finanšu pārvaldībai. Komisijas pienākums ir pēc iespējas labāk izmantot nodokļu maksātāju naudu, lai atbalstītu ES politikas mērķu sasniegšanu. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt gan piemērojamo noteikumu ievērošanas augstu līmeni, gan arī to, ka finansējums efektīvi, lietderīgi un ekonomiski sasniedz paredzētos saņēmējus. Līdz ar to Komisija cenšas sasniegt visaugstākos finanšu pārvaldības standartus, vienlaikus panākot pareizo līdzsvaru starp zemu kļūdu līmeni, ātriem maksājumiem un samērīgām kontroles izmaksām.

2.2.ES budžets: ļoti dažādas jomas, saņēmēji un izdevumi

2019. gadā izdevumi ( 1 ) no ES budžeta sasniedza 147 miljardus EUR (sk. grafiku zemāk), kas atbilst 240 000 maksājumiem, sākot no dažiem simtiem eiro (Erasmus stipendijas) līdz simtiem miljonu eiro (lieliem projektiem, piemēram, ITER vai Galileo un Copernicus, kā arī budžeta atbalsts jaunattīstības valstīm). Šie maksājumi tiek veikti, lai atbalstītu dažādas darbības, piemēram, lauksaimniecību un lauku un pilsētu teritoriju attīstību, transporta un digitālās infrastruktūras uzlabošanu, pētniecību, sniegtu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vides aizsardzībai, bezdarbnieku apmācībai, migrantu integrācijai un robežu aizsardzībai, lai atbalstītu valstis, kuras vēlas pievienoties ES, kā arī sniegtu palīdzību kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm. ES fondu saņēmēji ir ļoti dažādi un daudz.

Attiecīgie ES budžeta izdevumi, ko Komisija ir īstenojusi 2019. gadā, pa politikas jomām, % un miljardos EUR

Avots: Eiropas Komisijas gada darbības pārskati.

Vairāk nekā divas trešdaļas budžeta tiek īstenotas saskaņā ar dalīto pārvaldību. Dalībvalstis vai to norīkotās struktūras sadala līdzekļus un pārvalda izdevumus saskaņā ar ES un valsts tiesību aktiem (piemēram, kohēzijas un dabas resursu izdevumiem). Pārējo budžeta daļu tērē Komisija tiešā veidā vai netieši, sadarbojoties ar pilnvarotajiem subjektiem. Zemāk esošajā tabulā ir aprakstīti trīs pārvaldības veidi.

Ņemot vērā to, ka ES budžets tiek īstenots dažādos veidos, iesaistot dažādus dalībniekus, ar to saistītie riski dažādās programmās un pārvaldības veidos ir atšķirīgi (skatīt 3. pielikumu). Tas tiek ņemts vērā, izstrādājot kontroles stratēģijas (skatīt 2.2. iedaļu).

2.3.Pārvaldība, pārskatatbildība un pārredzamība

Pārskatatbildības ķēde

Eiropas Komisijas izmantotā pārvaldības sistēma ir pielāgota tās unikālajai struktūrai un lomai. Komisijas pārvaldības kārtība laika gaitā ir nostiprināta un pielāgota mainīgajiem apstākļiem. Nesenais iekšējo un ārējo revidentu darbs ir apstiprinājis, ka šie pasākumi ir stingri. Urzulas fon der Leienas vadītā Komisija, kas sāka darbu 2019. gada decembrī, turpināja savā darbā likt uzsvaru uz pārskatatbildību un pārredzamību, kā redzams atjauninātajās darba metodēs ( 2 ) un pilnvarojuma vēstulēs, ko saņēma visi Komisijas locekļi. Jaunākās norises ir atspoguļotas atjauninātajā paziņojumā par pārvaldību Komisijā, kas publicēts reizē ar šo ziņojumu ( 3 ).

Komisāru kolēģija ir politiski atbildīga par ES budžeta pārvaldību. Galvenie ES budžeta pārvaldības elementi, uz kuriem balstās skaidra atbildības sadale starp politisko un pārvaldības līmeni, rada stabilu ticamības veidošanas un pārskatatbildības ķēdi. Tie ir norādīti grafikā zemāk. Komisijas līmenī pārskatatbildības satvars ir balstīts uz skaidri noteiktiem pārvaldības pienākumiem un ziņošanu (skatīt zemāk).

Šie stingrie pārvaldības pasākumi palīdz komisāru kolēģijai sasniegt Komisijas mērķus, efektīvi un lietderīgi izmantot resursus un nodrošināt, ka ES budžets tiek izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Pārskatatbildība un ziņošana departamentu līmenī

Komisāru kolēģija ikdienas darbības pārvaldību deleģē 50 ģenerāldirektoriem ( 4 ) vai līdzvērtīgā līmenī ( 5 ) (turpmāk “ģenerāldirektor”), kuri vada Komisijas administratīvās struktūras. Saskaņā ar Komisijas korporatīvajiem noteikumiem un standartiem viņi pārvalda un veido savu departamentu, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti viņu stratēģiskajos plānos, ņemot vērā pieejamos resursus. Viņi ir atbildīgi par to departamentu budžeta daļu, kas tiek īstenota viņu departamentos.

Savos gada darbības pārskatos viņi pārredzami ziņo par sniegumu un sasniegtajiem rezultātiem, par savas iekšējās kontroles sistēmu darbību un par savas ES budžeta daļas finanšu pārvaldību, ņemot vērā apliecinājumu, ko dalībvalstis ir sniegušas saskaņā ar dalīto pārvaldību. Ticamības deklarācijā, kas ir daļa no gada darbības pārskata, viņi paziņo, vai viņiem ir pietiekama pārliecība, ka:

·viņu pārskatos norādītā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu (proti, tā ir uzticama, pilnīga un pareiza) par stāvokli attiecīgajos departamentos,

·viņu departamentam piešķirtie resursi ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu,

·viņu departamentā ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas par pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.

Lai iegūtu šo apliecinājumu, ģenerāldirektori izmanto visu pieejamo informāciju (apkopotu gada darbības pārskatos), proti:

·viņiem pakļauto dienestu vai viņu uzdevumā veikto kontroļu rezultātus;

·pārvaldības un kontroles informāciju, ko paziņojušas dalībvalstis un citi pilnvarotie subjekti, pamatojoties uz viņu pašu kontroles sistēmām dalītas un netiešas pārvaldības gadījumā;

·Iekšējās revīzijas dienesta veikto darbu (skatīt 6. pielikumu);

·revīzijas, ko veic Eiropas Revīzijas palāta, ES neatkarīgais ārējais revidents.

Ja viņi atklāj nepilnības, kurām ir būtiska ietekme, viņiem ir jāprecizē ticamības deklarācija ar atrunu. Vienlaicīgi viņi izstrādā rīcības plānus nākotnes risku mazināšanai un kontroles sistēmu stiprināšanai (skatīt 2.3.5. iedaļu un 4. pielikumu).

Pārskatatbildība un ziņošana korporatīvā līmenī

ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojums atspoguļo situāciju Komisijas līmenī. Šis ziņojums ir daļa no Komisijas integrētās finanšu un pārskatatbildības ziņojumu paketes ( 6 ), ko ir pieņēmusi kolēģija, un tā pamatā ir apliecinājums un atrunas, kas ietvertas visos gada darbības pārskatos.

Sekojošā gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ļauj Eiropas Parlamentam un Padomei prasīt politisku atbildību no Komisijas par ES budžeta īstenošanu. Eiropas Parlamenta lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu ir balstīts uz:

·Eiropas Revīzijas palātas ziņojumiem, kuros tā sniedz atzinumu par gada pārskatu ticamību un atzinumu par ieņēmumu un izdevumu pareizību, kā arī iepazīstina ar revīziju rezultātiem konkrētās izdevumu vai politikas jomās vai budžeta vai pārvaldības jautājumos;

·Komisijas integrētajiem finanšu un pārskatatbildības ziņojumiem;

·komisāru un ģenerāldirektoru uzklausīšanu un atbildēm uz rakstiskiem jautājumiem;

·Padomes ieteikumu.

Komisija katru gadu ziņo, kādus turpmākos pasākumus tā ir veikusi saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījumiem Komisijai izpildes apstiprināšanas procedūras laikā.

2.4.Komisija izmanto dažādus instrumentus, lai nodrošinātu nodokļu maksātāju naudas labu pārvaldību

Lai nodrošinātu budžeta pareizu izpildi un aizsardzību no nepilnībām un pārkāpumiem šajā sarežģītajā vidē, Komisijas rīcībā ir vairāki instrumenti.

2.5.Stingra iekšējās kontroles sistēma

Komisija ir izveidojusi stingru korporatīvās iekšējās kontroles sistēmu, kas balstīta uz augstākajiem starptautiskajiem standartiem ( 7 ).

Ģenerāldirektori īsteno šo korporatīvo sistēmu savos departamentos, izmantojot pielāgotas iekšējās kontroles sistēmas, ņemot vērā viņu īpašo darbības vidi, riskus un vajadzības. Viņus šajā uzdevumā atbalsta centrālie dienesti ( 8 ), kas sniedz instrukcijas, norādījumus un padomus un veicina labas prakses apmaiņu. Katru gadu viņi novērtē savu iekšējās kontroles sistēmu darbību saskaņā ar kopēju metodoloģiju un apkopo secinājumus gada darbības pārskatos.

Turklāt Iekšējās revīzijas dienests var veikt revīzijas uzdevumus par iekšējās kontroles sistēmu darbību un Komisijas dienestu veikto šo sistēmu novērtējumu (skatīt 6. pielikumu).

Komisijas departamentu novērtējumos par 2019. gadu, kas ir pašreizējās iekšējās kontroles sistēmas pilnīgas ieviešanas otrais gads, ir redzams, ka to iekšējās kontroles sistēmas joprojām ir efektīvas. Kopējā situācija ir parādīta zemāk tabulā.

Novērtējums apstiprina uzlabojumus, kas ir veikti saistībā ar kontroles darbībām, pastiprinātas korporatīvās pārraudzības pozitīvo ietekmi uz riska identificēšanu un pārvaldību, kā arī uzlabojumus informācijas tehnoloģiju jomā.

Šie rezultāti parāda, ka Komisija ir sasniegusi augstu iekšējās kontroles līmeni. Centrālie dienesti turpinās sniegt norādes un atvieglos labas prakses apmaiņu, lai turpinātu popularizēt iekšējās kontroles sistēmu kā pārvaldības instrumentu, kas palīdz organizācijai sasniegt tās mērķus.

17 iekšējās kontroles principu darbības novērtējums

Avots: Eiropas Komisijas gada darbības pārskati.

2.6.Daudzgadu kontroles stratēģijas nodrošina nodokļu maksātāju labu naudas izlietošanu

Komisijas korporatīvajā sistēmā ģenerāldirektori kā ES budžeta pārvaldītāji ieviesa daudzgadu kontroles stratēģijas, kas paredzētas kļūdu novēršanai un, ja kļūdas nav iespējams novērst, tās atklāt un labot. Lai to izdarītu, viņiem augšupēji jāveido ticamība un sīki jāizvērtē kļūdas, kas ietekmē ES izdevumus, t. i., pa programmām vai citiem atbilstošiem izdevumu segmentiem. Tas ļauj Komisijai atklāt trūkumus un tos novērst, kā arī identificēt sistēmisko kļūdu galvenos cēloņus (piemēram, noteikumu sarežģītību), veikt mērķtiecīgus koriģējošus pasākumus un nodrošināt, ka iegūtā pieredze tiek ņemta vērā nākotnes finanšu programmu izstrādē.

No novēršanas līdz atklāšanai un korekcijai

Tā kā ES izdevumu programmas pēc struktūras ir daudzgadīgas, arī saistītās kontroles sistēmas un pārvaldības cikli aptver vairākus gadus. Tas nozīmē, ka, lai gan kļūdas var tikt atklātas jebkurā gadā, tās tiek labotas pašreizējā vai nākamajā(-os) gadā(-os) pēc maksājuma veikšanas līdz pat slēgšanas brīdim programmas dzīves cikla beigās. Turklāt kontroles stratēģijas tiek diferencētas pēc riska, t. i., tās tiek pielāgotas dažādiem pārvaldības veidiem, politikas jomām un / vai finansēšanas pasākumiem un ar tiem saistītajiem riskiem.

Komisijas daudzgadu kontroles cikls (apļos minētos 2019. gada rezultātus skatīt zemāk 2.3.1. iedaļā)

Avots: Eiropas Komisija.

Kļūdu atklāšana un labošana, kas ietekmē ES izdevumus

Gadījumos, kad preventīvie mehānismi nav bijuši efektīvi, ir svarīgi, lai kļūdas, kas ietekmē ES izdevumus, tiktu atklātas a posteriori, kontrolējot summas, kuras Komisija ir pieņēmusi un izmaksājusi (ex post kontroles).

Šīs kļūdas Komisija izlabo tajā pašā vai turpmākajos gados, veicot finanšu korekcijas vai aizstājot neatbilstīgos izdevumus dalītajā pārvaldībā, un atgūstot līdzekļus no tiešajiem un netiešajiem gala saņēmējiem.

2019. gadā apstiprinātie koriģējošie pasākumi sasniedza 1,5 miljardus EUR (par 25 % vairāk nekā 2018. gadā). Tie galvenokārt attiecas uz kļūdām, kas ietekmē iepriekšējos gados veiktos maksājumus.

Vienlaicīgi pēc tam tiek novērsti trūkumi kontroles sistēmās, kas ir atklāti, izmantojot uz risku balstītu sistēmu revīziju, un sistēmas tiek izlabotas, lai nākotnē izvairītos no tādu pašu kļūdu atkārtošanās. Dalītas un netiešas pārvaldības kontekstā to galvenokārt veic īstenošanas dalībvalstis un partneri.

Sīkāku informāciju par ES budžeta aizsardzību skatīt 5. pielikumā.

Īstenošanas partneru kontroles sistēmu izmantošana

Gandrīz 80 % budžeta tiek īstenoti sadarbībā ar dalībvalstīm un pilnvarotajiem subjektiem kā izpildes partneriem (skatīt otro tabulu 2.1.1. iedaļā). Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt, vai šie partneri demonstrē tādu ES finanšu interešu aizsardzības līmeni, kāds ir līdzvērtīgs tam, kas tiek sasniegts, kad Komisija pati pārvalda budžetu. Šajā nolūkā Komisija veic to personu vai organizāciju sistēmu, noteikumu un procedūru novērtējumu, kuras īsteno ES fondus. Tas jo īpaši attiecas uz dalībvalstu un pilnvaroto subjektu pārvaldības un kontroles sistēmu novērtēšanu, izmantojot sistēmas revīzijas, kam pievieno izdevumu pārbaudi pēc būtības, kā arī cita veida pārbaudes, ko sauc par pīlāru novērtējumiem vai norīkošanas procedūrām, pirms partneris tiek pilnvarots īstenot ES budžetu Komisijas vārdā.

Netiešajā pārvaldībā partneri katru gadu ziņo par uzticētā budžeta pareizu finanšu pārvaldību, izmantojot pārvaldības deklarāciju. Tas ir pamats, uz kura saistītie Komisijas departamenti var veidot ticamību šajā pārvaldības un kontroles vidē.

Komisija pašlaik strādā, lai izveidotu automatizētu darbplūsmu dažādām pārbaudēm, aptverot visu procesu. Šāds rīks nodrošinātu, ka visas nepieciešamās fāzes, kas subjektam ļauj kvalificēties darbam ar Komisiju netiešā pārvaldībā, notiek centralizēti, saskaņoti un koordinēti.

Dalītās pārvaldības jomā dalībvalstis katru gadu ziņo par viņu kontrolēm pār ES līdzekļu izlietojumu valsts līmenī un par savu programmu pareizu finanšu pārvaldību, izmantojot apliecinājumu paketi, kas ietver pārvaldības deklarāciju, veikto pārbaužu ikgadējo kopsavilkumu un gada kontroles ziņojumu, kurā ir iekļauts kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz reprezentatīviem paraugiem, kā arī revīzijas atzinumu par izdevumu likumību un pareizību. Uz šo ziņojumu pamata Komisija akceptē programmu pārskatus un attiecīgie Komisijas departamenti veido ticamību. To izmanto arī, lai noteiktu iespējamos ES budžeta riskus, kā arī lai identificētu trūkumus un jomas, kurās jāveic papildu pārbaudes.

Labākā prakse iekšējās kontroles jautājumos tiek dalīta ar dalībvalstīm un to starpā struktūrfondu un lauksaimniecības fondu tīklos, kā arī Komisijas vadītajā publiskās iekšējās kontroles tīklā.

Turklāt Komisija ir iesniegusi priekšlikumu ( 9 ), lai aizsargātu ES budžetu vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu. Par šo priekšlikumu, kas ir nākamās daudzgadu finanšu shēmas neatņemama daļa, notiek pašreizējās sarunas Eiropas Parlamentā un Padomē.

Komisija arī sadarbojas ar dalībvalstīm, lai atvieglotu izpratni par pastiprinātajiem noteikumiem par interešu konfliktu un to īstenošanu, kuri ir spēkā kopš pārskatītās finanšu regulas stāšanās spēkā 2018. gada 2. augustā. Tā arī uzrauga visus apgalvojumus, kuri tai iesniegti šajā kontekstā.

Kontroles izmaksu lietderība

Visi Komisijas departamenti piemēro iepriekš aprakstītās vienotās kontroles prasības, ar kuru palīdzību vairākus gadus tiek piemēroti preventīvie un koriģējošie pasākumi īpašu programmu vai citu izdevumu segmentu līmenī. Tomēr, kā redzams 2.1.1. iedaļā, atsevišķas izdevumu programmas var būt ļoti dažādas, tāpēc kontroles stratēģijas ir jāpielāgo dažādiem pārvaldības veidiem, politikas jomām un / vai finansēšanas kārtībai un ar tām saistītajiem riskiem. Šāda kontroles stratēģiju diferenciācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka kontrole joprojām ir lietderīga, t. i., ka tā atrod pareizo līdzsvaru starp zemu kļūdu līmeni (efektivitāte), ātriem maksājumiem (lietderība) un samērīgām izmaksām (ekonomija). Riskantākās jomās būs augstāks kontroles līmenis un / vai biežākas kontroles, bet maza riska jomās – ne tik intensīva, dārga vai apgrūtinoša kontrole. Izveidojot kontroles stratēģiju (piemēram, uz vietas veikto revīziju izmaksu un ieguvumu analīze), tiks ņemts vērā arī nepamatoti iztērēto ES līdzekļu faktiskais atgūšanas potenciāls. 

Komisija un Revīzijas palāta: atšķirīgas funkcijas nosaka atšķirīgas pieejas kontrolei

Komisijai un Revīzijas palātai ir atšķirīgas funkcijas ES budžeta kontroles ķēdē, un tāpēc to pieeja kontrolei ievērojami atšķiras. Komisijas kā ES budžeta pārvaldītājas pienākums ir novērst un, ja nepieciešams, labot kļūdas un atgūt nepamatoti iztērētus līdzekļus. Tam ir nepieciešams sīks kontroles sistēmu augšupējs novērtējums, lai identificētu nepilnības, lai mērķtiecīgus koriģējošos pasākumus varētu veikt programmas līmenī vai pat īstenošanas partneru līmenī. No otras puses, Revīzijas palātas pienākums ir sniegt gada revīzijas atzinumu par ES izdevumu likumību un pareizību kopumā, ko var papildināt ar īpašiem novērtējumiem par galvenajām ES budžeta jomām (skatīt salīdzinošo tabulu nākamajā lapā). Tāpēc, kaut arī abu iestāžu darbs pārklājas attiecībā uz vairākiem jēdzieniem, Komisijas metodes ievērojami atšķiras no Revīzijas palātas metodēm.

Šīs pieejas var izraisīt atšķirības starp kļūdu īpatsvaru, par kuru ziņo Revīzijas palāta un Komisija. Jo īpaši, ja Revīzijas palāta atklāj kļūdas iepirkumos un / vai novēlotu finansēšanas apliecinošu dokumentu pieejamību (nedaudzos) atlasītos darījumos, ietekme tiek ekstrapolēta uz visu pozīciju vai uz visu ES budžetu, kas bieži pastiprina šādu kļūdu nozīmi. Ņemot vērā detalizētāku izdevumu segmentēšanu atbilstoši riska profiliem un kontroles sistēmām, Komisija, atklājot šādas kļūdas, spēj tās precīzāk ekstrapolēt uz iedzīvotājiem, kurus tas visvairāk ietekmē. Tādējādi tas var sniegt daudz niansētāku pārskatu par veikto maksājumu kļūdu līmeni un skaidri noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

Daži šo atšķirību piemēri ir parādīti ierāmētajā tekstā.

Dabas resursi

2018. gadā Revīzijas palāta konstatēja kļūdas trijos no sešiem izlasē iekļautajiem darījumiem, kas saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. Tā kā uz šo fondu attiecas pozīcija “Dabas resursi”, Revīzijas palāta kļūdas ekstrapolēja uz visu pozīciju, kaut arī zivsaimniecība veido tikai 1,3 % no šīs pozīcijas izdevumiem, un neņemot vērā, ka to pārvaldības un kontroles sistēmas atšķiras no kopējās lauksaimniecības politikas izdevumu pārvaldības un kontroles sistēmām. Komisija kļūdu ekstrapolācijai piemēro augstāku precizitātes līmeni.

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ir daļa no struktūrfondiem, un tā pārvaldības un kontroles cikls ir tāds pats kā izdevumu cikls kohēzijas kontekstā. Lai nodrošinātu kohēziju, Revīzijas palāta novērtē darījumu likumību un pareizību pēc ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanas, t. i., kad ir pabeigtas visas ex ante pārbaudes. Tas atbilst Komisijas metodikai attiecībā uz visiem struktūrfondu izdevumiem, turpretī zivsaimniecības revidētajos darījumos Revīzijas palātas atzinumi tika izdarīti pirms visu ex ante pārbaužu pabeigšanas, un tos vēl varēja izlabot pirms Komisijas maksājumiem.

Kohēzija

Kaut arī Revīzijas palātai un Komisijai ir vienāds viedoklis par galvenajiem kļūdu cēloņiem kohēzijas izdevumos, dažos gadījumos Revīzijas palātai ir atšķirīga un šaurāka piemērojamo valsts vai ES noteikumu interpretācija. Tas ietekmē aprēķināto kļūdu līmeni, kas pēc ekstrapolācijas pastiprina kļūdas koeficientu visai pozīcijai.

Papildus piemērojamo noteikumu interpretācijai Revīzijas palātas kļūdu kvantitatīvā noteikšana, ““lemjot par pasākumiem, kas jāveic, ja publiskā iepirkuma noteikumi ir piemēroti nepareizi, ... var atšķirties no tās, ko izmantojusi Komisija vai dalībvalstis” ( 10 ). Revīzijas palāta sistemātiski kvantitatīvi aplēš kļūdas publiskā iepirkuma procedūrās 100 % apmērā. Tomēr Komisija novērtēs faktisko finansiālo ietekmi, pamatojoties uz tās juridiskajām interpretācijām un vadlīnijām ( 11 ), t. i., 100 % finanšu korekciju Komisija neuzskata par samērīgu par šādu pārkāpumu. Tāpat Komisijas piemērojamās pamatnostādnes var paredzēt publiskā iepirkuma kļūdu kvantitatīvu noteikšanu 5 %, 10 % vai 25 % apjomā, ja Revīzijas palāta kļūdu uzskatītu tikai par atbilstības problēmu, neietekmējot tās kļūdu līmeņa aprēķināšanu.

Ārējās attiecības

Iepriekšējos gados pārkāpumu avots bija (savlaicīga) pieeja pilnvaroto subjektu, tostarp starptautisko organizāciju, apliecinošajiem dokumentiem. Tas bija iemesls arī Revīzijas palātas salīdzinoši augstajam aprēķinātajam kļūdu līmenim Eiropas Attīstības fondos (5,2 % 2018. gadā). Tomēr aplēstais kļūdu līmenis tika aprēķināts pirms visu ex ante pārbaužu ieviešanas un jo īpaši pirms apliecinošo dokumentu iesniegšanas. Revīzijas palāta atzina, ka “no 39 maksājumu darījumiem, kuros bija skaitļos izsakāmas kļūdas, 9 (23 %) bija galīgie darījumi, kas bija atļauti pēc tam, kad bija veiktas visas ex ante pārbaudes” ( 12 ). Tāpēc pārējos 30 darījumos kļūdu līmenis varēja būt zemāks, ja Revīzijas palāta tos bija revidējusi pēc visu ex ante pārbaužu veikšanas.

Komisijas un Eiropas Revīzijas palātas pieeju salīdzinājums

2.7.Krāpšana, kas rada kaitējumu nodokļu maksātājiem, tiek novērsta, izmantojot daudzslāņainas stratēģijas un kontroli

Jāuzsver, ka krāpšana veido ļoti nelielu daļu no nelikumīgiem vai neatbilstīgiem izdevumiem, no kuriem lielākā daļa ir saistīta ar kļūdām. Komisijai ir nulles tolerance pret krāpšanu.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( 17 ) ir būtisks cīņā pret krāpšanu ne tikai kā politikas veidošanas departaments, bet, pats galvenais, kā neatkarīga izmeklēšanas struktūra. Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai administratīvā izmeklēšana attiecībā uz krāpšanu, korupciju un citiem noziegumiem un pārkāpumiem palīdz saukt krāpniekus pie atbildības un novērst zaudējumus, kas nodarīti ES budžetam. 2019. gadā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai noslēdza 181 izmeklēšanu un pabeidza 1174 atlases  ( 18 ).

Paralēli un lielā mērā, pamatojoties uz informāciju, kas savākta Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanā, krāpšanas novēršana un sankciju noteikšana notiek, izmantojot savlaicīgas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu, kas ļauj savlaicīgi atklāt un izslēgt neuzticamus uzņēmējus no ES fondiem tiešā un netiešā pārvaldībā. 2019. gadā tika pastiprināta izpratnes veicināšana visos Komisijas departamentos, un togad būtiski pieauga savlaicīgi atklāto lietu skaits un to lietu skaits, kas iesniegtas iespējamām administratīvajām sankcijām (t. i., atteikums segt izdevumus un / vai finansiālās sankcijas un, attiecīgā gadījumā, to publicēšana). Tās tiek noteiktas saskaņā ar proporcionalitātes principu (situācijas nopietnība, ieskaitot ietekmi uz ES finanšu interesēm un tēlu; laiks, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības; ilgums un atkārtošanās; nodoms vai nolaidības pakāpe un attiecīgā summa).

2.8.Komisijas veiktie kontroles rezultāti apstiprina, ka ES budžets ir labi aizsargāts

Komisija uzskata, ka budžets ir efektīvi aizsargāts, ja risks slēgšanas laikā ir mazāks par 2 % no attiecīgajiem izdevumiem, kas ir būtiskuma slieksnis, kuru izmanto arī Revīzijas palāta.

Ja programmas dzīves ciklā tiek atklāti trūkumi vai kļūdas, Komisija veic visas nepieciešamās darbības.

Vēlākais līdz programmas slēgšanai, t. i., kad tiek veikta visa kontrole, labojumi, atgūšana utt., riskam slēgšanas laikā jābūt zemākam par 2 % un tas tiek lēsts šajā līmenī.

2.9.Programmu dzīves cikla beigās risks ir zemāks par 2 %

Balstoties uz iepriekš aprakstītajām revīzijām un kontrolēm, katru gadu katrs Komisijas departaments novērtē ES izdevumu likumības un pareizības risku divos daudzgadu kontroles cikla posmos: maksāšanas un slēgšanas laikā.

Risks maksāšanas laikā ir aplēsts par kļūdām, kas nav novērstas un, neskatoties uz ex ante pārbaudēm, joprojām var ietekmēt maksājumus (dalībvalstīm, starpnieku organizācijām, saņēmējiem utt.). Tos atklāj ar ex post pārbaudēm un veikto maksājumu revīzijām.

Risks slēgšanas laikā ir aplēsts par kļūdām, kas būs saglabājušās līdz programmu dzīves cikla beigām, kad būs veiktas visas ex post pārbaudes un labojumi. Tas ir vienāds ar risku maksāšanas laikā, no kura atskaitīts piesardzīgs turpmāko korekciju novērtējums saskaņā ar daudzgadu korektīvajiem mehānismiem – tiem, kas notiks no ziņošanas brīža līdz programmas dzīves cikla beigām.

Sīkāku informāciju par šiem jēdzieniem un metodiku, kas izmantota šo aplēšu noteikšanai, kā arī likmes pa politikas jomām un Komisijas departamentiem skatīt 3. pielikumā.

2019. gadam kopējais lēstais risks slēgšanas laikā ir 0,7 % no attiecīgajiem Komisijas izdevumiem (sk. grafiku).

Sakarā ar augstāku risku maksāšanas laikā kohēzijas izdevumos šajā gadā, kopējais risks maksāšanas laikā 2019. gadā ir 2,1 % (1,7 % 2018. gadā). Tomēr, tā kā arī saistītās lēstās turpmākās korekcijas ir augstākas (1,4 % salīdzinājumā ar 0,9 % 2018. gadā), tas rada stabilu un zemu risku slēgšanas laikā: 0,7 % (0,8 % 2018. gadā).

Tā kā tiek lēsts, ka tas ir zemāks par 2 %, ņemot vērā turpmākās korekcijas,  tas nozīmē, ka kopumā Komisijas daudzgadu kontroles sistēmas 2019. gadā nodrošinājusi efektīvu ES budžeta aizsardzību.

Stāvoklis attiecībā uz risku maksāšanas un slēgšanas laikā 2019. gadam pa politikas jomām ir aprakstīts turpmāk, un tā attīstība laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam ir parādīta grafikā. Sīkāku informāciju, cita starpā par departamentiem, uz kuriem attiecas katra politikas joma, skatīt 3. pielikumā.

Dabas resursi

 Dabas resursiem, risks maksāšanas laikā turpina samazināties no 2,1 % 2018. gadā līdz 1,9 % 2019. gadā, kas ir zem būtiskuma sliekšņa. Tas atbilst riskam maksāšanas laikā lauksaimniecības izdevumiem, ņemot vērā, ka tie veido lielāko izdevumu daļu šajā politikas jomā (98 %) – salīdzinājumā ar jūrlietu un zivsaimniecības ( 19 ), vides un klimata izdevumiem.

Kopējā lauksaimniecības politikā, pirmkārt, risks maksāšanas laikā ir zemākais garantiju fonda tiešā atbalsta maksājumos (1,6 %) un zemāks par būtiskuma slieksni trešo gadu pēc kārtas. Šie izdevumi, kas pieder pie kopējās lauksaimniecības politikas 1. pīlāra, pēc būtības ir ar zemu risku, pateicoties uz maksājumtiesībām balstītajam atlīdzināšanas mehānismam (sk. 2.3.2. iedaļu). Otrkārt, joprojām saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas 1. pīlāru garantiju fonda tirgus intervencēs risks maksāšanas laikā arvien ir augstāks (2,8 %). Treškārt, kopējās lauksaimniecības politikas 2. pīlārā risks maksāšanas laikā ir augstāks arī lauku attīstībā (2,7 %), taču pēdējos gados tas ir pastāvīgi samazinājies. 

Abos pīlāros pastāvīgais kļūdu īpatsvara samazinājums ir saistīts ar efektīvām pārvaldības un kontroles sistēmām, jo īpaši ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, ieskaitot zemes gabalu identifikācijas sistēmu, un ar veiksmīgo sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, kurā dalībvalstu rīcības plāni ir izrādījušies efektīvs līdzeklis, lai novērstu trūkumus, kas konstatēti dažās maksājumu aģentūrās.

Pateicoties pārvaldības un kontroles sistēmu struktūrai, tiek gaidīts, ka gandrīz visas kļūdas, kas skar maksājumus un kas nav atklātas gada beigās, tiks izlabotas ar turpmākām atgūšanām (ko veic dalībvalstis) vai finanšu korekcijām. Tāpēc lēsto turpmāko korekciju līmenis ir augsts (1,8 %). Tādējādi lēstais risks slēgšanas laikā ( 20 ) joprojām ir ļoti zems: 0,1 %.

2019. gada beigās bija piecas atrunas attiecībā uz izdevumu segmentiem vai programmām, kurās tika konstatēti kontroles trūkumi un / vai kļūdu līmenis bija virs 2 % (skatīt 2.3.5. iedaļu un sīkāku informāciju 4. pielikumā), proti:

·trīs atrunas lauksaimniecības jomā: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda tirgus pasākumi un tiešie maksājumi, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumi, kas atbilst tām dalībvalstīm un maksājumu aģentūrām, kurām (īslaicīgi) ir kontroles trūkumi un / vai augsts kļūdu līmenis;

·viena atkārtota, skaitliski neizsakāma atruna ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reģistram;

·viena jauna atruna 2019. gadā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam, kas atbilst vienai dalībvalstij un darbības programmai ar būtisku kļūdu līmeni.

Kohēzija

Kohēzijas jomā pašreizējo programmu īstenošana notiek ar pilnu ātrumu. Aprēķinātais risks slēgšanas laikā ir 1,1 %, kas ir gandrīz tikpat kā 2018. gadā (1,3 %). Risks maksāšanas laikā ir palielinājies no 1,7 % 2018. gadā līdz 2,2 %–3,1 % 2019. gadā, lai gan arī lēstās turpmākās korekcijas ir palielinājušās (līdz 2 %).

Turpmākās koriģējošās spējas novērtējums izriet no pašas kontroles sistēmas: saskaņā ar kohēzijas politiku ( 21 ) dalībvalstu, Komisijas vai Revīzijas palātas revīzijās atklātajām kļūdām sistemātiski piemēro finanšu korekcijas. Atsevišķas attiecīgās programmas ar pilnīgu pārredzamību tiek atklātas gada darbības pārskatos, kuros ir arī ziņojumi par turpmākajiem pasākumiem, kas tiek veikti vajadzīgo korekciju ieviešanai. Dalītā pārvaldībā Komisija katru gadu piemēro papildu finanšu korekcijas, ja kļūdu līmenis (paziņotais vai pārrēķinātais) gada programmas pārskatos saglabājas virs 2 %. Programmas dzīves cikla beigās saskaņā ar kohēzijas politiku programmas netiek slēgtas, kamēr nav veiktas visas nepieciešamās finanšu korekcijas.

Kohēzijas jomā no vairākām darbības programmām dalībvalstīs 2018. un 2019. gadā tika veikti pirmie maksājumi. Tas nozīmē, ka revidentiem bija iespēja pārbaudīt visu procesu, lai iegūtu lielāku programmu skaitu un lielāku maksājumu skaitu. Tā rezultātā palielinājās konstatēto kļūdu skaits, kā arī bija augstāks kļūdu līmenis. Jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondam, kuram ir vislielākā izdevumu daļa šajā politikas jomā, risks maksāšanas laikā ir palielinājies no 2 % 2018. gadā līdz līmenim diapazonā no 2,7 % līdz 3,8 % 2019. gadā, ņemot vērā visus iespējamos riskus. Eiropas Sociālajam fondam risks maksāšanas laikā ir robežās no 1,7 % līdz 2,4 %.

2019. gadā dalībvalstu revīzijas iestādes ziņoja par neatbilstībām, izmantojot kopēju tipoloģiju, par ko bija panākta vienošanās un ko ieteica Komisija. Neatbilstīgi izdevumi, publiskā iepirkuma pārkāpumi un revīzijas izsekojamības jautājumi ir galvenie revīzijas atklājumu un pārkāpumu avoti, ko savā revīzijā atklājušas gan revīzijas iestādes, gan Komisija.

Lai novērstu visbiežāk sastopamās kļūdas, Komisija visos gadījumos aicina dalībvalstu revīzijas iestādes veikt ne tikai pagātnes izdevumu finanšu korekcijas un korektīvus pasākumus sistēmā, kas dotu labumu nākotnē, bet arī ziņot to vadošajai iestādei un sertifikācijas iestādei par galvenajiem atklāto neatbilstību avotiem. Tas ļauj šīm programmas iestādēm pielāgot savus iekšējās kontroles pasākumus, pastiprināt savus kontrolsarakstus un apmācīt personālu un labuma guvējus. Komisija arī organizē spēju veidošanas pasākumus un kopīgus seminārus ar programmas iestādēm, jo​īpaši ar vadošajām un revīzijas iestādēm. Tā sniedz sīki izstrādātus revīzijas ieteikumus un prasa detalizētus koriģējošās darbības plānus gadījumos, kad tiek atklāti sistēmas trūkumi.

Ņemot vērā publiskā iepirkuma nozīmi kohēzijas politikā, Komisija turpina īstenot atjaunināto publiskā iepirkuma rīcības plānu, lai uzlabotu publiskā iepirkuma procedūru atbilstību šai politikas jomai. Īpašs uzsvars tiek likts uz darbībām, lai palīdzētu dalībvalstīm veicināt profesionālu iepircēju izmantošanu atbilstīgi Komisijas 2017. gada oktobrī pieņemtajam publiskā iepirkuma dokumentu kopumam. Komisija tiešsaistē nodrošina plašas vadlīnijas, labas prakses piemērus un skaidrojumus. Tiek veicināta vienlaicīga apmaiņa, lai atbalstītu līgumslēdzējas un programmu iestādes šo jautājumu risināšanā un kļūdu mazināšanā.

Abi kohēzijas departamenti ir iesnieguši atrunas 2014.–2020. gada darbības programmām ar kļūdām, kas pārsniedz būtiskuma līmeni 2019. gadā. Turklāt 2007.–2013. gadam joprojām ir dažas darbības programmas ar skaitliski neizsakāmu atrunu (skatīt 2.3.5. iedaļu un sīkāku informāciju 4. pielikumā).

Ārējās attiecības

 Ārējām attiecībām gan risks maksāšanas laikā (1 %) gan risks slēgšanas laikā (0,7 %) saglabājās stabils un ir krietni zem 2 %.

2019. gadā Komisija turpināja centienus uzlabot riska diferencētas kontroles stratēģijas attīstības un kaimiņattiecību izdevumiem, tādējādi vairāk koncentrējot īpašas darbības uz paaugstināta riska segmentiem. Abi atbildīgie departamenti ir arī vēl vairāk uzlabojuši atlikušo kļūdu īpatsvara pārredzamību (skatīt 3. pielikumu). Piemēram, attīstības izdevumiem kopējā likme (1,13 %) tagad ir sadalīta starp ES budžetu (1,14 %) un Eiropas Attīstības fondu (1,13 %), skaidri parādot to līdzīgo riska profilu.

Starp neatbilstības jautājumiem pārkāpumu avots joprojām ir (savlaicīga) piekļuve pilnvaroto subjektu, tostarp starptautisko organizāciju, apstiprinošajiem dokumentiem. Tas ir arī iemesls Palātas salīdzinoši augstajam aplēstajam Eiropas Attīstības fonda kļūdu līmenim (5,2 % 2018. gadā), ko nosaka pirms visu kontroļu ieviešanas (koriģēšanas spēja 0,3 %) un jo īpaši pirms tiek iesniegti apliecinošie dokumenti. Tāpēc ir izveidots rīcības plāns, kura mērķis ir raitāka informācijas plūsma starp pilnvarotajiem subjektiem, Komisiju un / vai Revīzijas palātu.

Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ĢD 2019. gada beigās ir saglabājis divas atrunas: viena attiecas uz “tiešās pārvaldības dotācijām” (kļūdu līmenis ir 2,65 %) un otra – uz projektiem Lībijā un Sīrijā (ticamības veidošana nav iespējama drošības apsvērumu dēļ) (skatīt 2.3.5. iedaļu un sīkāku informāciju 4. pielikumā).

Pētniecība, rūpniecība, kosmoss, enerģētika un transports

Plašajā pētniecības, rūpniecības, kosmosa, enerģētikas un transporta politikas jomā kopumā risks maksāšanas (2 %) un slēgšanas laikā (1,5 %) saglabājās stabils.

Šajā politikas jomā “Apvārsnis 2020” pētniecības programmu risks maksāšanas laikā (3,3 %) joprojām pārsniedz 2 %. Šāds augstāks risks ir raksturīgs dotācijām, kuras pamatojas uz faktisko pieprasīto attiecināmo izmaksu atlīdzināšanu (skatīt 2.3.2. iedaļu) un kuras tiek izmantotas pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”, un mazo un vidējo uzņēmumu programmu konkurētspējā, kā noteikts attiecīgajā juridiskajā pamatā. Sarežģītība precīzu izmaksu noteikšanā, ko var iekasēt no projektiem, rada kļūdas izmaksu pieprasījumos un ar tiem saistītajos maksājumos.

Lai uzlabotu šo situāciju, labi izstrādātā programmas “Apvārsnis 2020” ex post kontroles stratēģija, kas ir kopīga visiem tās īstenošanā iesaistītajiem departamentiem, gadu gaitā ir ieviesusi ievērojamas ex post korekcijas, kuras arī izmanto par pamatu paredzamajām turpmākajām korekcijām.

Neskatoties uz to, pētniecības departamenti nepārtraukti cenšas samazināt risku maksāšanas laikā: piemēram, vēl vairāk vienkāršojot dotācijas nolīguma paraugu, skaidrāk informējot par attiecināmības noteikumiem un vēl vairāk izmantojot vienreizējā maksājuma finansējumu. Turklāt Komisijas priekšlikums par nākamo pētījumu programmu ("Apvārsnis, Eiropa" no 2021. gada) vēl vairāk paplašina vienkāršoto izmaksu iespēju izmantošanu.

Runājot par pārējām programmām, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (transporta, enerģētikas un telekomunikāciju) risks maksāšanas un slēgšanas laikā programmām, kuras īsteno Inovāciju un tīklu izpildaģentūra,kopumā ir zem 2 %. Arī ES kosmosa programmām  ( 22 ), ko īsteno Eiropas Kosmosa aģentūra un Eiropas Globālā satelītu navigācijas sistēmu aģentūra, ir raksturīgs zemāks risks maksāšanas un slēgšanas laikā, pateicoties finansējuma veidam un veiktās revīzijas līmenim. Tomēr tie ir konservatīvi noteikti 0,5 % apmērā.

Tāpat kā iepriekšējos gados, pētniecības departamenti un izpildaģentūras nav apliecinājušas ticamības deklarācijas ar atrunām attiecībā uz programmu “Apvārsnis 2020”, neskatoties uz pašreizējo kļūdu līmeni 2,3 % apmērā. Tas notiek tāpēc, ka tiek piemērots programmai noteiktais 2 %–5 % būtiskuma slieksnis, lai ņemtu vērā tai raksturīgos riskus un kontroles ierobežojumus ( 23 ).

2019. gadam ir tikai viena atruna, kas attiecas uz iepriekšējo septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmu ietvaru (skatīt 2.3.5. iedaļu un sīkāku informāciju 4. pielikumā).

Citas iekšpolitikas jomas

 Citās iekšējās politikas jomās, kas galvenokārt ietver izglītības un kultūras, migrācijas un iekšlietu, kā arī ekonomikas un finanšu jomu, risks maksāšanas un slēgšanas laikā joprojām bijis stabils, attiecīgi 1,0 % un 0,8 %, un ir krietni zem 2 %. 

Pat ja dažām izglītības un kultūras programmām ir augstāks riska profils, kas ir saistīts arī ar kompensācijas programmu sarežģītību, to kontroles sistēmas mazina šos riskus.

Tiesiskuma un patērētāju ĢD ir saglabājis atrunu par būtisku kļūdu līmeni tiešās pārvaldības dotācijās. Migrācijas un iekšlietu ĢD ir saglabājis divas atrunas dalītajā pārvaldībā (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un Iekšējās drošības fondam, kā arī migrācijas plūsmu programmu solidaritātei un pārvaldībai, ar atrunu dažās dalībvalstīs) un vienu atrunu attiecībā uz tiešās pārvaldības dotācijām būtiska kļūdu līmeņa dēļ (skatīt arī 2.3.5. iedaļu un sīkāku informāciju 4. ielikumā).

Citi pakalpojumi un administrācija

Visbeidzot, Komisijas citi pakalpojumi un administrācijas departamenti sedz galvenokārt zema riska izdevumu veidus, piemēram, maksātāja biroja administratīvos izdevumus. Tomēr risks maksāšanas laikā tiek piesardzīgi noteikts 0,5 % apmērā. Tā kā lielākajā daļā atbilstošo kontroles sistēmu pārsvarā tiek veiktas ex ante pārbaudes, paredzamās turpmākās korekcijas bieži tiek noteiktas ar konservatīvu 0,0 %. Tāpēc risks slēgšanas laikā ir gandrīz tāds pats kā risks maksāšanas laikā un saglabājas ļoti zems, proti, 0,5 %.

Šajā politikas jomā Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts ir saglabājis atrunu par būtisku kļūdu līmeni vienā tiešās pārvaldības dotāciju segmentā (skatīt 2.3.5. iedaļu un sīkāku informāciju 4. pielikumā).

2.10.Relatīvi zemāka un augstāka riska programmas

No iepriekšminētā izriet, ka ir programmas vai izdevumu segmenti ar diezgan zemu kļūdu līmeni, un citi - ar salīdzinoši augstākiem. Tas ir cieši saistīts ar finansējuma raksturu, jo īpaši ar atšķirību starp diezgan sarežģītām atlīdzinājuma shēmām, no vienas puses, un diezgan vienkāršiem uz maksājumtiesībām balstītiem maksājumiem ( 24 ), no otras puses.

Pamatojoties uz to, Komisijas portfeli var sadalīt zemāka un augstāka riska slāņos (skatīt grafiku zemāk), kā tas ir paskaidrots turpmāk.

·Zemāks risks. Izdevumi ar risku maksāšanas laikā, kas ir mazāks par 2 %, ir 80 miljardi EUR (54 %);
tas ietver: lauksaimniecība - tiešie maksājumi; Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds; Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktie pasākumi; Pētniecības padomes dotācijas; Eiropas Kosmosa aģentūra un Globālā satelītu navigācijas sistēmu aģentūra; Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Erasmus+; Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds; budžeta atbalsts, subsīdijas, administratīvie izdevumi utt.

·Lielāks risks. Izdevumi ar risku maksāšanas laikā virs 2 % veido 67 miljardus EUR (46 %);
tas ietver: lauksaimniecība - tirgus pasākumi un lauku attīstība; Reģionālās attīstības fonds; Sociālais fonds; “Apvārsnis 2020” pētniecības dotācijas; citu departamentu kompleksās dotācijas utt.

Turklāt, ņemot vērā kontroles sistēmu daudzgadu raksturu, ja šā sadalījuma pamatā būtu risks slēgšanas laikā, atšķirība būtu vēl izteiktāka. Piemēram, Eiropas Sociālā fonda izdevumi (11,2 miljardi EUR; risks slēgšanas laikā 1,3 %) pēc tam tiktu klasificēts zemāka riska līmenī.

2.11.Komisija turpina uzlabot savu operāciju efektivitāti

Sakarā ar stingriem budžeta ierobežojumiem Komisija cenšas uzlabot efektivitāti visās darbības jomās, saglabājot augstu izpildes līmeni. Iestādes valde vada darbu visā Komisijā tādās jomās kā cilvēkresursu pārvaldība, finanšu pārvaldība, informācijas tehnoloģijas un vadība, komunikācija, loģistika un pasākumu vadība. Darba metodes un procesi tiek pilnveidoti, lai nodrošinātu ierobežoto resursu visefektīvāko izmantošanu. Šis darbs tiks turpināts, lai nodrošinātu optimālu resursu sadali un augstu izpildes līmeni, saskaroties ar pieaugošu darba slodzi daudzās jomās, tostarp pēdējā laikā saistībā ar reakciju uz COVID-19 pandēmiju.

Tās paziņojumā “Sinerģijas un efektivitātes iniciatīva: inventarizācija un virzība uz priekšu”(2019. gada marts), Komisija izveidoja Budžeta ģenerāldirektorātu kā finanšu pārvaldības un iekšējās kontroles struktūras vadītāju. Mērķis ir nepārtraukti uzlabot pareizu finanšu pārvaldību, turpinot šīs jomas profesionalizēšanu, labāk ņemot vērā nesenās izmaiņas ES budžeta pārvaldībā. Pašreizējā decentralizētajā sistēmā darbības tiek veiktas divos virzienos: uzlabojot centralizētu pārvaldību un pārraudzību, kā arī stiprinot finanšu pārvaldības koordināciju un modernizāciju Komisijā. 2019. gadā tika veikti turpmāki pasākumi, lai saskaņotu, standartizētu un vienkāršotu finanšu pārvaldību visā Komisijā, papildus sekmējot pareizu finanšu pārvaldību. Galvenā uzmanība tika pievērsta sadarbspējīgāku un elastīgāku finansēšanas programmu izveidošanai pēc 2020. gada.

Vienkāršošanu var panākt, vienkāršojot noteikumus; saskaņoti un pēc iespējas standartizēti juridisko instrumentu korporatīvie modeļi un mūsdienīgi korporatīvās finanšu informācijas tehnoloģiju rīki; konsekvences nodrošināšana attiecībās ar partneriem, kas netiešā pārvaldībā īsteno ES līdzekļus.

Darbības, kas korporatīvā līmenī tika veiktas 2019. gadā, ietver efektīvāku korporatīvo darbplūsmu attīstību (attiecībā uz dotācijām, iepirkumiem, finanšu instrumentiem), izmantojot vienkāršotus korporatīvos modeļus un procedūras (balstoties uz vienoto elektronisko datu apmaiņas zonu). Turklāt Komisija ir pastiprinājusi vadību un koordināciju gan ar dalībvalstīm, gan ar citiem Komisijas departamentiem jomās, kas attiecas uz ES budžeta izpildi (piemēram, dalībvalstu iekšējās kontroles sistēmas, interešu konflikti, tiesiskums, krāpšanas apkarošanas pasākumi). Citas informācijas tehnoloģiju iniciatīvas ir e-kohēzija dalītā pārvaldībā un lauksaimniecībā izmantojamā ģeotelpiskā sistēma.

Komisijas departamentu līmenī tika veiktas arī iniciatīvas, lai turpinātu uzlabot finanšu pārvaldības efektivitāti.

·Pirmkārt, vairāki Komisijas departamenti ir vēl vairāk digitalizējuši savus finanšu procesus. Tas veicina vienkāršāku, mazāk birokrātisku, labāk integrētu un elastīgāku Komisiju. Rezultātā resursi arvien vairāk tiek koncentrēti uz frontes līnijas darbībām. Turklāt automatizēti informācijas paneļa rīki uzlabo uzraudzības procesu un atvieglo datu labāku pārvaldību un izmantošanu, vienlaikus samazinot iespēju palaist garām iespēju ātri reaģēt.

·Otrkārt, vairāki Komisijas departamenti arī ziņoja, ka ir pārskatījuši savas kontroles stratēģijas un / vai finanšu darbplūsmas, lai vienkāršotu procedūras un turpinātu kontroles biežumu un intensitāti pielāgot darījumu riskam.

Iepriekš minētās iniciatīvas nodrošina efektīvu ES budžeta aizsardzību, vienlaikus samazinot finanšu procesu pabeigšanai nepieciešamo laiku. Jo īpaši rādītāji “laiks maksāt” turpināja ļoti labvēlīgo lejupejošo tendenci. 2019. gadā Komisijas vidējais neto maksājuma laiks bija 16 dienas (salīdzinājumā ar 20 un 18 pēdējos divos gados), kas ir ievērojami zemāks par likumā noteikto 30 dienu maksimālo robežu. Komisija savlaicīgi veica 95 % no saviem maksājumiem (kavējumu skarto maksājumu skaits samazinājās no 10 % un 8 % iepriekšējos 2 gados). Neskatoties uz to, mērķis joprojām ir ievērot likumā noteikto maksājuma laiku katram maksājumam. Sīkāku informāciju skatīt 8. pielikumā.

2.12.Kontroles izmaksas joprojām ir proporcionālas saistītajiem riskiem

Kopumā paredzamās kontroles izmaksas ir pamatotas , ņemot vērā programmu raksturu un / vai kontroles vidi. Turklāt tās paliek stabilas, jo pašreizējām programmām nav mainīta kontroles vide un stratēģija.

Tieša programmu salīdzināšana bieži nav iespējama to atšķirīgo īpašību un izmaksu faktoru dēļ, kuru piemēri ir norādīti zemāk esošajā lodziņā.

Pārredzamības un pilnīguma labad tie departamenti, kas nodarbojas ar dalītu un / vai netiešu pārvaldību, arī ikgadējos darbības pārskatos ir ziņojuši par kontroles izmaksām dalībvalstīs un pilnvarotajiem subjektiem atsevišķi no Komisijas pašas veiktajām kontroles izmaksām. Piemēram, attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku dalībvalstu paziņotās piegādes izmaksas bija 3,5 % no 2019. gada izdevumiem.

Nesenā revīzijā par Kohēzijas fonda īstenošanas izmaksām ( 25 ), Revīzijas palāta konstatēja, ka kohēzijas politikas fondu ieviešanas kopējās izmaksas, kuras Komisija ir iesniegusi savos gada pārskatos, ir salīdzinoši zemas salīdzinājumā ar citiem ES fondiem un starptautiski finansētām programmām. Šīs izmaksas procentos no 2018. gadā veiktajiem maksājumiem bija attiecīgi 2,87 % Eiropas Sociālajam fondam, 2,45 % Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 2,03 % Kohēzijas fondam.

2019. gadā pēc to apvienotā efektivitātes, lietderības un saimnieciskuma novērtējuma visi Komisijas dienesti secināja, ka kopumā to kontroles pasākumi ir izmaksu ziņā lietderīgi.

2.13.Pārvaldības deklarācija, revīzijas atzinumi un budžeta izpildes apstiprinātājiestāde

Ģenerāldirektoru novērtējumi, ticamība un atrunas

Visi  ( 26 ),  50 ģenerāldirektorāti (vai līdzvērtīgi) 2019. gada ticamības deklarācijā paziņoja, ka viņiem ir pamatota pārliecība, ka: (i) to pārskatos norādītā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu (proti, tā ir uzticama, pilnīga un pareiza) par stāvokli attiecīgajos dienestos, (ii) to darbībām piešķirtie resursi ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, un iii) ieviestās kontroles procedūras sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz minēto darījumu likumību un pareizību.

Vispārējās ticamības veidošanas procesa kontekstā un raugoties no pārvaldības skatu punkta, deleģētie kredītrīkotāji arī sīkāk analizē katru to portfelī iekļauto programmu vai elementu. Viņi izmanto pieejamo informāciju, jo īpaši kontroles rezultātus, lai kvantitatīvi vai kvalitatīvi atklātu jebkādus iespējamos būtiskos trūkumus. Katra finanšu gada beigās viņi nosaka, vai šāda trūkuma finansiālā ietekme varētu būt lielāka par 2 % būtiskuma slieksni un / vai reputācijas ietekme ir būtiska. Ja tā ir, viņi ticamības deklarāciju kvalificē ar atrunu par konkrēto portfeļa segmentu.

2019. gadā 11 no 50 ģenerāldirektoriem sniedza kvalificētu deklarāciju ar kopumā 18 atrunām. Šis būtiskais skaita samazinājums salīdzinājumā ar 2018. gadu (kad 20 departamenti ziņoja par 40 atrunām) tiek izskaidrots šādi.

·Sešas atrunas tikaatceltas, jo būtiskās nepilnības ir novērstas.

·17 atrunām tika piemērots “de minimis” noteikums , saskaņā ar kuru atrunas vairs netiek uzskatītas par jēgpilnām noteiktos apstākļos, proti, ar ierobežotajiem izdevumiem (mazāk nekā 5 % no departamenta maksājumiem) un ar zemo finansiālo ietekmi (mazāk nekā 5 miljoni EUR). Tie galvenokārt bija saistīti ar 2007.–2013. gada mantotajām programmām pētniecības, konkurētspējas, izglītības un kultūras, kā arī ārējo attiecību jomā.

·Kopumā 17 atrunas atkārtojas no iepriekšējā(-iem) gada(-iem), un tikai viena ir jauna 2019. gadā, galvenokārt tāpēc, ka būtiskā kļūdu līmeņa pamatcēloņus var daļēji mazināt, bet tos nevar pilnībā novērst saskaņā ar pašreizējo programmu tiesisko regulējumu. Sīkāku informāciju skatīt 2.3.1. iedaļā un jēdzienus 4. pielikumā.

Visu atrunu kopējā finansiālā ietekme (1053 miljoni EUR 2019. gadam; t.i., par 2 % zemāka nekā 1078 miljoni EUR 2018. gadā), ir salīdzināma ar līmeni iepriekšējos 2 gados. Katrā atrunā attiecīgie ģenerāldirektori veica uzlabojošus pasākumus, lai novērstu galvenos trūkumus un mazinātu no tiem izrietošos riskus.

4. pielikumā sniegts pilns atrunu saraksts 2019. gadam, kā arī papildu skaidrojumi un sīkāka informācija.

Iekšējās revīzijas dienesta darbs un vispārējs atzinums

Komisijas dienesti savu apliecinājumu pamatoja arī ar Iekšējā revīzijas dienesta paveikto darbu. Iekšējās revīzijas dienests revidē pārvaldības un kontroles sistēmas Komisijā un izpildaģentūrās, sniedzot neatkarīgu un objektīvu apliecinājumu par to piemērotību un efektivitāti.

Saskaņā ar nolikumu ( 27 ) Iekšējās revīzijas dienests sniedza ikgadēju vispārēju atzinumu par Komisijas finanšu pārvaldību, pamatojoties uz revīzijas darbu, ko tas pēdējos 3 gados (2017.–2019. gadā) ir veicis finanšu pārvaldības jomā Komisijā. Kopējā atzinumā tiek ņemta vērā arī informācija no citiem avotiem, proti, no Eiropas Revīzijas palātas ziņojumiem. Pamatojoties uz šo revīzijas informāciju, iekšējais revidents uzskatīja, ka 2019. gadā Komisija ir ieviesusi pārvaldības, riska pārvaldības un iekšējās kontroles procedūras, kuras, kopumā ņemot, ir piemērotas pietiekamas ticamības gūšanai par tās finanšu mērķu sasniegšanu. Tomēr kopējais atzinums ir kvalificēts attiecībā uz atrunām, kuras deleģētie kredītrīkotāji izteikuši ticamības deklarācijās, kas izdotas attiecīgajos gada darbības pārskatos.

Iegūstot vispārējo atzinumu, iekšējais revidents arī ņēma vērā i) visu summu, par kurām tiek lēsts, ka tām pastāv risks maksāšanas laikā, kopējo iedarbību, jo tās pārsniedz summas, uz kurām attiecas atruna, un ii) finanšu korekcijas un atgūšanu saistībā ar trūkumiem, un kļūdas, kuras Komisijas dienesti atklās un izlabos nākamajos gados, pateicoties daudzgadu korektīvajiem mehānismiem, kas iestrādāti Komisijas iekšējās kontroles sistēmās. Ņemot vērā šos elementus, Iekšējās revīzijas dienests uzskata, ka ES budžets ir pienācīgi aizsargāts visā tā kopumā un laikā.

COVID-19 uzliesmojums un Komisijas reakcija neietekmēja Komisijas spēju aizsargāt ES budžetu 2019. gadā. Tomēr tas var notikt 2020. gadā un turpmākajos gados, jo ex post koriģējošie pasākumi, kas līdz šim ir noveduši pie korekcijām, var kļūt mazāk efektīvas (ietekmē koriģēšanas spēju). Tas var notikt, atvieglojot noteiktas procedūras, kas regulē izdevumus un jautājumus par nelikumīgu vai nepareizu izdevumu atgūšanu no tiešajiem saņēmējiem, kuriem ir finansiālas un ekonomiskas grūtības koronavīrusa krīzes rezultātā. Nekvalificējot atzinumu, iekšējais revidents pievienoja divus “uzsvarus”, kas aprakstīti šā ziņojuma 6. pielikumā, par:

·ES budžeta izpildi pašreizējās krīzes kontekstā, kas saistīta ar COVID-19 pandēmiju, jo īpaši vajadzību detalizēti novērtēt iespējamos riskus, kā arī definēt un īstenot ar to saistītos seku mazināšanas pasākumus; kā arī

·uzraudzības stratēģiju trešajām personām, kas īsteno politikas un programmas.

Lai veicinātu Komisijas uz darbību balstīto kultūru un lielāku uzmanību pievērstu naudas vērtībai, Iekšējās revīzijas dienests 2019. gadā arī veica izpildes revīzijas kā daļu no sava 2019. – 2021. gada stratēģiskā revīzijas plāna. Šīs revīzijas rezultātā tika sagatavoti ieteikumi, ko ir akceptējuši visi revidējamie, saistībā ar: uzraudzības stratēģiju attiecībā uz programmu ieviešanu no trešo personu puses; izvēlēto departamentu kontroles stratēģijām; cilvēkresursu un informācijas tehnoloģiju pārvaldības procesiem; un ar darbību saistītajiem aspektiem, kas ir saistīti ar operāciju un programmu īstenošanu departamentos. Attiecībā uz visiem ieteikumiem revidētās struktūras izstrādāja rīcības plānus, kurus iesniedza Iekšējās revīzijas dienestam, un Iekšējās revīzijas dienests tos novērtēja kā apmierinošus.

Visbeidzot, ievērojot stingro pārraudzības politiku, Iekšējās revīzijas dienests regulāri novērtēja, kā Komisijas departamenti un izpildaģentūras īsteno savus ieteikumus. Darbs apstiprināja, ka 98 % no ieteikumiem, kas tika sniegti laikā no 2015. līdz 2019. gadam un par kuriem tika veikti turpmāki pasākumi, revidenti bija pienācīgi un efektīvi īstenojuši. Šis rezultāts norāda, ka Komisijas dienesti centīgi īsteno ieteikumus un mazina Iekšējās revīzijas dienesta identificētos riskus.

6. pielikumā ir iekļauta sīkāka informācija par Iekšējās revīzijas dienesta sniegto apliecinājumu. Turklāt saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 8. punktu kopsavilkuma ziņojumu par iekšējā revidenta darbu Komisija pārsūta budžeta izpildes apstiprinātājiestādei kā daļu no integrētās finanšu un pārskatatbildības ziņojumu paketes.

Revīzijas progresa komitejas darbs

Revīzijas progresa komiteja ( 28 ) pārrauga revīzijas jautājumus Komisijā un katru gadu ziņo kolēģijai. Tas tiek darīts, nodrošinot Iekšējās revīzijas dienesta neatkarību, uzraugot iekšējās revīzijas darba kvalitāti un nodrošinot, ka Komisijas departamenti pienācīgi ņem vērā iekšējās (t. i., no Iekšējās revīzijas dienesta) un ārējās (t. i, no Eiropas Revīzijas palātas) revīzijas ieteikumus un ka viņi saņem atbilstošu pēckontroli.

Pārskata gadā Revīzijas progresa komiteja turpināja pildīt nozīmīgo pārvaldības, organizācijas darbības un pārskatatbildības uzlabošanas funkciju visā organizācijā. Tā rīkoja trīs sanāksmju kārtas, vienlaikus koncentrējoties uz četriem galvenajiem mērķiem, kas noteikti 2019. un 2020. gada darba programmā. Revīzijas progresa komiteja bija apmierināta ar iekšējās revīzijas neatkarību un darba kvalitāti, kā arī ar faktu, ka iekšējā revidenta plāni pienācīgi aptver revīzijas vidi un turpina aptvert galvenās riska jomas. Komiteja uzskatīja par iepriecinošu faktu, ka iekšējā revidenta ieteikumu efektīvais izpildes līmenis joprojām ir augsts (t.i., 98 % par ieteikumiem, kas izdoti 2015. – 2019. gadā) un ka tikai seši ļoti svarīgi revīzijas ieteikumi bija nokavēti vairāk nekā par 6 mēnešiem no 2020. gada janvāra. Arī Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanas progress bija apmierinošs. No 2020. gada februāra palika neizpildīts tikai viens ieteikums, kas sniegts 2001.–2014. gadā. Visbeidzot, Revīzijas progresa komiteja bija gandarīta, ka Revīzijas palāta 12. reizi pēc kārtas sniedza skaidru atzinumu par ES konsolidēto pārskatu ticamību.

7. pielikumā ir iekļauta sīkāka informācija par komitejas darbu un secinājumiem.

Revīzijas palātas atzinumi par 2018. gada pārskatiem un par darījumu likumību un pareizību

2019. gadā Eiropas Revīzijas palāta sniedza pozitīvu (tīru) atzinumu par 2018. gada ES gada pārskatiem 12. gadu pēc kārtas.

Vietējo sistēmu validācija

Grāmatvedim ir jāparaksta gada pārskats, apliecinot, ka viņam / viņai ir pietiekama pārliecība, ka tas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Komisijas finansiālo stāvokli. Vietējo sistēmu apstiprināšana sastāv no vairākām uzraudzības un pārraudzības kontrolēm, kuru mērķis ir sniegt pārliecību, ka viņš / viņa var paļauties uz informāciju, ko grāmatvedības sistēmās ievada dažādi Komisijas departamenti. Tas ir papildus departamentu pašu vadītajiem novērtējumiem par ieviestajām iekšējās kontroles sistēmām.

2019. gadā veiktajā darbā ir identificētas stiprās puses, kā arī vairākas nepilnības un problēmas, kā rezultātā ir izstrādāti ieteikumi, kuru mērķis ir uzlabot kontroles vidi un grāmatvedības kvalitāti departamentos ( 29 ) – mazināt riskus finanšu un pārvaldes ziņojumu precizitātei ( 30 ). Nevienam no konstatētajiem trūkumiem, iespējams, nav būtiskas ietekmes uz gada pārskatiem.

Par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, Revīzijas palāta sniedza kvalificētu (labvēlīgu, bet ar novērojumiem) atzinumu par ES budžetu, bet negatīvu (negatīvu) atzinumu Eiropas Attīstības fondam.

Komisija ievēro Revīzijas palātas ieteikumus un gada darbības pārskatos ziņo par veiktajiem pasākumiem. Turklāt Komisija regulāri ziņo par ieteikumu ieviešanu Revīzijas progresa komitejai, kura saskaņā ar atjauninātajām pilnvarām šajā sakarā veic noteiktas uzraudzības darbības ( 31 ).

Revīzijas palāta uzrauga to, kā Komisija īsteno ieteikumus un sniedz atsauksmes, kas palīdz Komisijai uzlabot turpmākos pasākumus. Savā 2018. gada ziņojumā Revīzijas palāta novērtēja Komisijas veiktos turpmākos pasākumus par 184 revīzijas ieteikumiem no 25 īpašajiem ziņojumiem, kas bija publicēti 2015. gadā. Revīzijas palāta atzīmēja, ka Komisija pilnībā vai lielākajā daļā aspektu ir īstenojusi apmēram trīs ceturtdaļas ieteikumu un dažos aspektos nedaudz mazāk par piekto daļu. Atlikušos ieteikumus Komisija nepieņēma un tāpēc neīstenoja. Tas kopumā atbilst iepriekšējiem gadiem.

2018. gada budžeta izpildes apstiprināšana

Eiropas Parlaments ar nepārprotamu balsu vairākumu 2020. gada 14. maijā apstiprināja budžeta izpildi par 2018 finanšu gadu, ko bija īstenojusi Komisija, pēc tam, kad parlaments bija iepazinies ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumiem, Komisijas integrēto finanšu pārskatu paketi un Padomes ieteikumu apstiprināt budžeta izpildi. Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komiteja arī uzaicina noteiktus komisārus un ģenerāldirektorus, lai apmainītos viedokļiem budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā. Eiropas Parlamenta rezolūcijā par 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ir ietverti ieteikumi budžeta izpildes uzlabošanai, kā arī ieteikumi, kas saistīti ar konkrētām politikas jomām un situācijām, piemēram, attiecībā uz tiesiskumu un iespējamiem interešu konfliktiem. Kā parasti, Komisija rīkojas, lai īstenotu šos ieteikumus un tos ņems vērā īpašā ziņojumā ( 32 ).

2.14.Turpmākā attīstība: perspektīvas 2020. gadam un 2021.–2027. gada periodam

2.15.Koronavīrusa izraisītās veselības krīzes ietekme uz pareizu finanšu pārvaldību 2020. gadā

Komisija ir veikusi virkni pasākumu, lai reaģētu uz krīzi, ko izraisījis COVID-19 uzliesmojums, piemēram, ieguldījuma iniciatīvas koronavīrusu reaģēšanas jomā, lai mazinātu sociālekonomisko ietekmi. Pati pandēmija, plaši ietekmējot ES saņēmējus, valstu iestādes un Komisijas pakalpojumus, un veiktie pasākumi ietekmēs ES budžeta izpildi, bet arī radīs potenciālus izaicinājumus Komisijas ticamības veidošanai.

Piemēram, īpašajam krīzes kontekstam bija vajadzīgas korekcijas kontroles procedūrās un lielāka elastība līdzekļu pārvaldībā (piemēram, Eiropas strukturālie un investīciju fondi), lai ļautu ātri izvietot līdzekļus tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Šīs īpašās korekcijas ir iestrādātas grozītajos tiesību aktos, kuru atbilstība tiks novērtēta krīzes skartajā periodā.

Komisija šobrīd strādā pie šo jauno risku un izaicinājumu sīkas identificēšanas, novērtē to ietekmi un izveido mazinošus pasākumus, lai panāktu līdzsvaru starp nepieciešamo elastīgumu, lai līdzekļus darītu pieejamus dalībvalstīm un citiem īstenošanas partneriem un saņēmējiem, lai apkarotu krīzi, kā arī nepieciešamības ievērot pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.16.Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tiek turpināti centieni nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību

Komisija pastāvīgi cenšas nodrošināt, lai ES budžets tiktu pārvaldīts saskaņā ar augstākajiem pareizas finanšu pārvaldības standartiem. Pašreizējos apstākļos tas joprojām ir tikpat nepieciešams kā agrāk. Maijā Komisija pieņēma pārskatītos priekšlikumus 2021. – 2027. gada daudzgadu finanšu shēmai. Šie priekšlikumi vēlreiz apstiprina Komisijas apņemšanos nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot vienkāršošanas, sinerģijas un efektivitātes palielināšanai, kā arī riska diferencētu un izmaksu ziņā efektīvu kontroles sistēmu ieviešanai.

Mērķis ir sasniegt gan politikas / programmas, gan iekšējās kontroles mērķus, t.i., ātrus maksājumus, mazu kļūdu līmeni un kontroles ekonomiskās izmaksas. Šo trīs mērķu izpildes veicināšanas mehānismu piemēri ietver vienreizēju maksājumu dotāciju plašāku izmantošanu (kas palīdz samazināt vajadzību veikt sīku grāmatvedības uzskaiti) un iespēju piešķirt finansējumu, pamatojoties uz rezultātiem (kas, piemēram, izslēdz vajadzību uzskaitīt darba stundas ar darba laika uzskaites lapu palīdzību vai iesniegt detalizētus rēķinus par radušajām izmaksām).

ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību arī atvieglos, nodrošinot veidnes dibināšanas aktam un deleģēšanas instrumentiem nākamajām programmu delegācijām izpildaģentūrās nākamās daudzgadu finanšu shēmas laikā, kā arī vadlīnijas izpildaģentūru izveidošanai un darbībai.

2.17.Turpināt uzlabot un stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm

Kā daļu no vispārējās Komisijas iniciatīvas uzlabot un stiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, Labāku tēriņu tīklam (kurā ietilpst dalībvalstu un Komisijas pārstāvji) būtu jāpalīdz apmainīties ar labu praksi, apmainīties ar zināšanām un informāciju, identificēt trūkumi un risinājumu meklēšana agrīnā stadijā jautājumiem, kas saistīti ar valsts izdevumiem, tostarp tādās jomās kā interešu konflikts, likuma vara un krāpšana un korupcija. Mijiedarbība ar dalībvalstīm notiks augstā līmenī (Labāka tēriņu tīkla augsta līmeņa grupas ikgadējā konference) un tehniskajā līmenī, organizējot seminārus par īpašām tēmām.

Interešu konfliktu jautājums ir iekļauts Komisijas darba kārtībā, un tas bieži ir bijis diskusiju un aicinājumu rīkoties, jo īpaši no Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas. Kā atbildi un pēc tam, kad tika pārskatīti noteikumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem 2018. gada finanšu regulā, kas skaidri attiecināja to piemērošanu uz dalīto pārvaldību, Komisija sagatavo norādījumus par interešu konfliktu novēršanu, kas aptver visus pārvaldības veidus (tieša / netieša / dalīta pārvaldība). Tās mērķis ir atvieglot izpratni un vairot dažādu ieinteresēto pušu izpratni un interesi par noteikumiem par interešu konfliktiem, izmantojot ES fondus, ES institūcijās un dalībvalstīs. Plānots, ka tā publicēšana notiks gada beigās.

Komisija apsver arī citas darbības, lai risinātu īpašas bažas, kuras izvirzījis Eiropas Parlaments, un iespējamās problēmas vai nepilnības, kas konstatētas pagājušajā gadā. Šajās darbībās var ietilpt priekšlikumi, lai uzlabotu Komisijai pieejamo datu par ES saņēmējiem kvalitāti un savietojamību, kā arī nodrošinātu ES līdzekļu atgūšanas izpildi.

Balstoties uz apliecinājumiem un atrunām gada darbības pārskatos ( 33 ), kolēģija pieņem šo gada pārvaldības un izpildes ziņojumu par 2019. finanšu gadu un uzņemas vispārēju politisko atbildību par ES budžeta pārvaldību.

(1)

()    Komisijas attiecīgo izdevumu summa atbilst maksājumiem, kas ir veikti 2019. gadā, atskaitot priekšfinansējumu, kas izmaksāts 2019. gadā, un pieskaitot priekšfinansējumu, kas izmaksāts iepriekšējos gados un ir dzēsts 2019. gadā (definīcijas un sīkāku informāciju skatīt 3. pielikumā).

(2)

()    Priekšsēdētājas paziņojums Komisijai: Eiropas Komisijas darba metodes, 1.12.2019., 3. lpp.

(3)

()    Paziņojums Komisijai: Pārvaldība Eiropas Komisijā, 24.6.2020., C(2020) 4240.

(4)

()    Viņus oficiāli sauc par deleģētajiem kredītrīkotājiem. Finanšu regulas 74. panta 1. punkts nosaka: “Kredītrīkotājs attiecīgajā Savienības iestādē ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot ziņošanu par sniegumu, un par to, lai būtu nodrošināta likumības un pareizības prasību ievērošana un vienlīdzīga attieksme pret līdzekļu saņēmējiem."

(5)

()    Izpildaģentūru, biroju, dienestu, darba grupu vadītāji utt.

(6)

()    Kā paredzēts finanšu regulas 247. pantā, integrētajā finanšu un pārskatatbildības ziņojumu paketē ietilpst arī: Eiropas Savienības konsolidētie gada pārskati; ziņojums par turpmākiem pasākumiem pēc iepriekšējā finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas; gada pārskats budžeta izpildes apstiprināšanas iestādei par veiktajām iekšējām revīzijām un nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas ES budžetā ilgtermiņa prognoze.

(7)

()    Tredveja komisijas atbalsta organizāciju komiteja.

(8)

()    Budžeta ĢD sadarbībā ar ģenerālsekretariātu, Cilvēkresursu un drošības ĢD, Komunikācijas ĢD un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai.

(9)

()    COM(2018) 324 galīgā redakcija.

(10)

()    Eiropas Revīzijas palāta, 2018. gada pārskats, 1.1. metodikas pielikums, 18. un 19. punkts.

(11)

()    Komisijas 2019. gada vadlīnijas par finanšu korekcijām publiskā iepirkuma pārkāpumu gadījumā, kas pievienotas Komisijas 2019. gada 14. maija lēmumam, ar ko nosaka vadlīnijas, lai noteiktu finanšu korekcijas, kas jāveic Savienības finansētiem izdevumiem, ja netiek ievēroti piemērojamie noteikumi par publisko iepirkumu, C(2019) 3452.

(12)

()    Eiropas Revīzijas palāta, 2018. gada pārskats, sadaļa par Eiropas Attīstības fondu, 17. punkts.

(13)

()    Izdevumiem, kas saistīti ar kopējo lauksaimniecības politiku, tiek izmantots termins “galīgā riskam pakļautā summa”, jo Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda īstenotie pasākumi nav “slēgti”.

(14)

()    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Revīzijas palātai (COM(2019) 196).

(15)

()     https://ec.europa.eu/anti-fraud/sites/antifraud/files/pif_2018_30_years_brochure_en.pdf

(16)

()    Ģenerālsekretariāts, Juridiskais dienests, Cilvēkresursu un drošības ĢD un Budžeta ĢD.

(17)

()    Sīkāku informāciju skatiet Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai gada  pārskatos vietnē: https://ec.europa.eu/anti-fraud/about-us/reports/olaf-report_en

(18)

()    Atlase ir ienākošās informācijas izskatīšanas process un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai ģenerāldirektora lēmuma sagatavošana par izmeklēšanas sākšanu vai nesākšanu.

(19)

()    Lai arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izdevumi ir iekļauti pozīcijā “Dabas resursi”, tiem ir tāds pats īstenošanas mehānisms kā kohēzijas izdevumiem.

(20)

()    Tā kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda pasākumi netiek slēgti, lauksaimniecības izdevumu jomā risks slēgšanas laikā tiek aizstāts ar galīgo riskam pakļauto summu.

(21)

()    Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam ir kopīga kohēzijas politikas pārvaldības un kontroles sistēma.

(22)

()    Piemēram, Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (Eiropas satelītu navigācijas sistēmas) un Copernicus (ES zemes novērošanas sistēma).

(23)

()    Komisijas priekšlikumam par “Apvārsnis 2020” regulu pievienotajā likumdošanas finanšu paziņojumā ir noteikts: “Tāpēc Komisija uzskata, ka pētniecības tēriņiem pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” kļūdu koeficients gadā no 2 līdz 5 % ir reāli sasniedzams mērķis, ņemot vērā kontroles izmaksas, vienkāršošanas pasākumus, kas ierosināti, lai mazinātu noteikumu sarežģītību, un ar pētniecības projekta izmaksu atlīdzināšanu saistīto raksturīgo risku. Mērķis ir pakāpeniski panākt, ka, noslēdzot programmas pēc tam, kad ņemta vērā visu revīziju, korekciju un atgūšanas pasākumu finansiālā ietekme, atlikušo kļūdu koeficients ir iespējami tuvāks 2 % robežai.”

(24)

()    To atzīst arī Eiropas Revīzijas palāta (2018. gada pārskatā, 1.16.–32. punkts).

(25)

()    Eiropas Revīzijas palāta, Īpašais ziņojums Nr. 7/2020, Kohēzijas politikas īstenošana: salīdzinoši zemas izmaksas, bet nepietiekama informācija, lai novērtētu vienkāršošanas ietaupījumus, 16.4.2020.

(26)

()     https://ec.europa.eu/info/publications/annual-activity-reports_en

(27)

()    Jaunākā versija: K(2020) 1760 galīgā redakcija.

(28)

()    Revīzijas progresa komitejā ir deviņi locekļi. Ne vairāk kā seši ir Komisijas locekļi un vismaz trīs ir ārējie locekļi ar pierādītu profesionālo kompetenci revīzijas un ar to saistītos jautājumos. Pusei no Komisijas locekļiem viņu dalība Revīzijas progresa komitejā tiek atjaunota pilnvaru termiņa vidū. Līgumi ar ārējiem dalībniekiem tiek sastādīti katru gadu.

(29)

()    Galvenokārt attiecībā uz sešiem departamentiem (Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ĢD, Cilvēkresursu un drošības ĢD, Kaimiņattiecību un paplašināšanās sarunu ĢD, Pētniecības un inovāciju ĢD un Pētniecības izpildaģentūru).

(30)

()    Galvenie riski attiecās uz dažādiem jautājumiem saistībā ar grāmatvedības kontroles vidi, no finanšu instrumentiem saņemto līdzekļu reģistrēšanu, savlaicīgu priekšfinansējuma noskaidrošanu, savlaicīgu piedziņas rīkojumu izdošanu un jautājumiem, kas saistīti ar uzkrāšanas principa grāmatvedības sinhronizēšanu ar vietējām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

(31)

()    Paziņojums Komisijai: Eiropas Komisijas Revīzijas progresa komitejas statūtu atjaunināšana, 27.2.2020., C(2020)1165.

(32)

()    Ziņojums par paveikto darbu saistībā ar 2018. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas arī būs daļa no integrētās finanšu un pārskatatbildības ziņojumu paketes.

(33)

()    Finanšu regulas 74. panta 9. punkts.