EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.2.2020

COM(2020) 150 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

2020. gada Eiropas pusgads — novērtējums par progresu strukturālo reformu īstenošanā,
makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā un koriģēšanā, un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176(2011) veikto padziļināto pārskatu rezultāti

{SWD(2020) 500-527 final}

1.Ievads

Eiropa ir nopietni noskaņota uzņemties vadošo lomu virzībā uz konkurētspējīgu ilgtspēju. Eiropas labklājība un tās iedzīvotāju labjutība galu galā ir atkarīga no turpmākajos gados veiktajiem politikas pasākumiem, kas paredzēti mūsu ekonomiku un sabiedrību pārveidojošo ilgtermiņa problēmu risināšanai.

2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā ir izklāstīta jauna ekonomikas programma un noteiktas skaidras prioritātes ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijai ES. Tās mērķis panākt konkurētspējīgu ilgtspēju pilnībā atbilst Eiropas zaļā kursa centieniem, un tā ir balstīta uz šādām četrām dimensijām: vides ilgtspēja, ražīguma pieaugums, taisnīgums un makroekonomiskā stabilitāte. Pieeja, kuras centrā ir šīs četras dimensijas, ļauj izmantot sinerģiju, panākt kompromisus un piedāvāt risinājumus, lai nodrošinātu, ka ekonomika darbojas cilvēku un planētas labā. Novērtējums, kas sniegts šodien publicētajos ziņojumos par valstīm, palīdzēs nodrošināt, ka minētie mērķi tiek atspoguļoti konkrētos politikas pasākumos dalībvalstu līmenī.

Liekot pamatus mūsu labklājībai nākotnē, tiek rasts risinājums arī īstermiņa problēmām un pašreizējam ekonomikas izaugsmes palēninājumam. Pašreizējā vājas izaugsmes vide apstiprina to, cik svarīgas ir strukturālās reformas, ar kuru palīdzību tiks veicināta mūsu ekonomikas potenciālā izaugsme un mūsu tautsaimniecības tiks padarītas ražīgākas. Eiropas ekonomika spēj mobilizēt finanšu resursus, lai ilgtspējīgi piesaistītu nepieciešamos privātā un publiskā sektora ieguldījumus. Dalībvalstīm, kurās ir liels parāds, par prioritāti būtu jānosaka parāda samazināšana, savukārt dalībvalstīm, kurās ir labvēlīgs fiskālais stāvoklis, ir iespēja turpmāk stimulēt ieguldījumus, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un atbalstītu pāreju uz zaļāku un digitālu ekonomiku. Visbeidzot, lai stiprinātu mūsu tautsaimniecību ārējo un iekšējo noturību, ir jāturpina samazināt makroekonomikas nelīdzsvarotība.

Eiropa kā kontinents var gūt panākumus tikai tad, ja Savienība un tās dalībvalstis savu politiku vērsīs vienā virzienā, ekonomikas politikas un pasākumu centrā izvirzot ilgtspējīgu attīstību. Ja jaunā ekonomikas programma visā Savienībā tiks pārvērsta par efektīvu valstu ekonomikas, sociālo un fiskālo politiku, tas ļaus Eiropai sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus. Tādējādi Eiropa varēs kalpot par globāla mēroga piemēru tam, kā izlēmīga politikas rīcība var radīt ilgtspējīgāku, labklājīgāku, taisnīgāku un drošāku nākotni visiem.

2.Galvenās jaunās Eiropas pusgada iezīmes

Lai jaunā ekonomikas programma būtu veiksmīga, tā ir jāpārvērš konkrētos politikas pasākumos, piemēram, ieguldījumu stratēģijā, atbildīgā fiskālajā politikā un strukturālajās reformās, kuras sekmē konkurētspējīgu ilgtspēju visās tās dimensijās. Eiropas pusgadam ir būtiska loma, jo tas palīdz koordinēt valstu centienus un vērst tos ilgtermiņā ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes virzienā. Šodien publicētajos ziņojumos par valstīm ir rūpīgi izanalizētas galvenās sociālekonomiskās problēmas, kuras ir makroekonomiski nozīmīgas un ar kurām katra dalībvalsts saskaras konkurētspējīgas ilgtspējas četru dimensiju ietvaros. Minētie ziņojumi kalpos par pamatu turpmākajiem politikas ieteikumiem un pievērsīsies ekonomikas un nodarbinātības politikai, kas nepieciešama problēmu risināšanai minētajās četrās dimensijās.

2020. gada ziņojumos par valstīm ir uzsvērti ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas un iespējas mūsu tautsaimniecībām. Minētie jautājumi ir analizēti jaunā nodaļā par vides ilgtspēju. Dalībvalstīm nesen bija jāiesniedz nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kuri būs galvenie atsauces dokumenti klimata un enerģētikas politikas īstenošanai dalībvalstīs, tai skaitā Eiropas pusgada ietvaros uzraudzītie makroekonomiskas nozīmes elementi. Komisija minētos plānus novērtēs 2020. gadā. Ziņojumi par valstīm arī palīdz uzraudzīt ilgtspējīgas attīstības mērķus un piesaista uzmanību makroekonomiskajai un nodarbinātības politikai, kura var palīdzēt sasniegt šos mērķus. Katrā ziņojumā par valsti ir ietverts kopsavilkuma novērtējums par dalībvalstu panākto progresu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem kopumā, kā arī īpašs pielikums, kurā ir atspoguļoti izpildes rādītāji saistībā ar konkrētajiem mērķiem.

Ziņojumos pastiprināta uzmanība ir pievērsta arī tiem reģioniem un nozarēm, kuriem pāreja uz klimatneitralitāti rada vislielākās problēmas. Pamatojoties uz šo analīzi, ziņojumos tiks sniegti norādījumi par nesen ierosinātā Taisnīgas pārkārtošanās fonda izmantošanu. Šis ir tikai sākums. Kopīgais darbs ar dalībvalstīm ir jāturpina saskaņā ar kohēzijas politikas līdzekļu plānošanai izmantoto pieeju.

Lai veiksmīgi risinātu tagadējos un nākotnes sociālekonomiskos un vides izaicinājumus, Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads būs jāturpina pilnveidot. Turpmāko gadu laikā būs jāturpina strādāt, lai nodrošinātu, ka ilgtspējīgas attīstības programmas dažādās dimensijas, kurām ir makroekonomiska nozīme, tiek sekmīgi integrētas Eiropas pusgadā (sk. 1. tabulu).

Komisija ir arī sākusi atklātas debates par ekonomikas pārvaldības sistēmu. Komisijas nesen publicētajā ekonomikas pārvaldības pārskatā 1 novērtēta pašreizējās sistēmas darbība pēdējo gadu laikā. Tajā ir arī ņemts vērā fakts, ka ekonomikas konteksts ir būtiski mainījies kopš reformām ar sešu un divu tiesību aktu kopumiem attiecīgi 2011. un 2013. gadā un kopš pievēršanās Eiropas zaļajai un digitālajai pārveidei plašākā mērogā saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem. Tā rezultātā Komisija ir ierosinājusi publiski apspriest vairākus jautājumus, lai apkopotu viedokļus par to, kā pārraudzība ir funkcionējusi līdz šim un kā būtu iespējams uzlabot sistēmas efektivitāti attiecībā uz galveno mērķu sasniegšanu.

Turpmākos Eiropas pusgada ciklus ietekmēs konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta un konverģences un reformu instrumenta izveide. Piemēram, eurozonai adresētajā ieteikumā izvirzītās stratēģiskās politikas prioritātes tiks stiprinātas ar konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta stimulētajām reformām un ieguldījumiem.

Komisija arī izveidos jaunu tiesiskuma mehānismu, kura ietvaros tiks sniegti ES mēroga pārskati, kas orientēti uz tiesiskuma kultūras stiprināšanu. Laba pārvaldība, efektīvi darbojošās iestādes, neatkarīgas un efektīvas tiesiskuma sistēmas, kvalitatīva valsts pārvalde un efektīvs maksātnespējas regulējums ir būtiski dalībvalsts darījumdarbības vides noteicošie faktori un var ietekmēt ieguldījumu lēmumus. Noturīgas korupcijas novēršanas sistēmas var arī palīdzēt saglabāt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Ziņas par problēmām dalībvalstu institucionālajā un administratīvajā sniegumā, tostarp saistībā ar tiesiskumu, kuras to neatrisināšanas gadījumā varētu radīt makroekonomiskus riskus, arī turpmāk tiks apkopotas Eiropas pusgadā un izmantotas makroekonomiskajā novērtējumā.

3.Dalībvalstu politika

Šā gada ziņojumos par valstīm sniegtā analīze norāda, kā dalībvalstīm rīkoties, lai panāktu konkurētspējīgu ilgtspēju, un vērš uzmanību uz nepieciešamajām strukturālajām reformām un svarīgām ieguldījumu vajadzībām.

3.1. Vides ilgtspēja

Eiropas zaļā kursa mērķis ir ar resursu ziņā efektīvāku izaugsmi padarīt Eiropu par pirmo kontinentu, kas līdz 2050. gadam kļūs klimatneitrāls. Tajā izklāstīta visaptveroša pieeja visiem vides un klimata jautājumiem, pievēršoties jo īpaši klimata pārmaiņu, enerģētikas pārkārtošanas, bioloģiskās daudzveidības, piesārņojuma un aprites ekonomikas jomai, un visām nozarēm, tai skaitā mobilitātei, rūpniecībai un pārtikas sistēmām. Pūles ir jāpieliek gan ES, gan dalībvalstīm. Valstu un ES ekonomikas politikai ir jāinternalizē pastāvošo ražošanas un patēriņa modeļu ietekme uz vidi un jārada atbilstoši stimuli ilgtspējas uzlabošanai. Komisija 2019. gada jūnijā 2 norādīja uz atlikušajiem iztrūkumiem starp dalībvalstu iesniegtajos plānu projektos ierosinātajiem kopējiem nacionālajiem devumiem un tiesību aktos noteiktajiem ES mēroga mērķiem 3 .

Lai veiktu zaļo pārkārtošanos, būs vajadzīgi gan publiskā, gan privātā sektora būtiski un mērķorientēti ieguldījumi, kā arī pamatīgas strukturālās reformas. Lai panāktu šo mērķi, būs svarīgi identificēt galvenās ieguldījumu vajadzības, sagatavot ieguldījumu projektus ar lielu ietekmi, projektus sasaistīt ar pieejamajiem finansējuma avotiem un tos papildināt ar pareizu regulatīvo pieeju. Ziņojumos par valstīm sniegtā analīze par strukturālajām reformām un visbūtiskākajām ieguldījumu vajadzībām enerģētikas, transporta un celtniecības — tostarp energoefektivitātes — jomā var virzīt dalībvalstu politikas pasākumus atbilstīgi prioritātēm, par kurām panākta vienošanās ES līmenī. Ziņojumos par valstīm arī ietverta informācija par finansējuma avotiem ES līmenī.

Finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem — tostarp ar Eiropas zaļā kursa starpniecību — var piesaistīt privātos ieguldījumus, lai palielinātu ilgtspējīgu ieguldījumu apjomu. ES budžetā ilgtspējīgiem pasākumiem enerģētikas, klimata un vides jomā tiks atvēlēta vēl nepieredzēti liela finansējuma daļa, kas piesaistīs privāto finansējumu, un šajā procesā Eiropas Investīciju bankai būs nozīmīga loma. Decembrī starp Eiropas Parlamentu un Padomi panāktā politiskā vienošanās par ES mēroga klasifikācijas sistēmu jeb taksonomiju ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem ir būtisks solis cīņā pret klimata pārmaiņām, jo tā veicina zaļo ieguldījumu plūsmu 4 .

Videi draudzīga budžeta plānošanas prakse ir svarīgs instruments, ar ko uzraudzīt publiskā finansējuma devumu Eiropas zaļajam kursam. Budžeta dokumentos skaidri identificējot ienākumu un izdevumu politiku, kura sekmē rīcību klimata jomā un citu ar vidi saistīto mērķu sasniegšanu, var palīdzēt fiskālajai politikai veicināt zaļo pārkārtošanos un palielināt politikas mērķu saskaņotību un to uzraudzību. Līdz šim tikai nedaudzas dalībvalstis (Francija, Somija, Īrija un Itālija) savu budžeta procedūru ietvaros ir īstenojušas pāris videi draudzīga budžeta plānošanas paņēmienus. Pieejas nedaudz atšķiras, un videi draudzīga budžeta plānošanas prakse ir nesena parādība visās šajās valstīs, izņemot Itāliju. Dažos gadījumos videi draudzīga budžeta plānošanas informācija ietver papildu ziņošanas elementus, piemēram, novērtējumus par ietekmi uz vidi, kaitīgu subsīdiju sarakstu un informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju un labjutības rādītājiem. Lai nostiprinātu publiskā finansējuma lomu pārejā uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku, visās dalībvalstīs ir nepieciešama turpmāka attīstība. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai pārbaudītu un salīdzinātu videi draudzīga budžeta plānošanas praksi.

“Zaļie” nodokļi, kas var kalpot kā instruments uzvedības mainīšanai un ienākumu radīšanai, joprojām tiek izmantoti pieticīgi. Vides nodokļi un dažādu veidu oglekļa cenas noteikšana ir būtiski politikas instrumenti, ar kuriem panākt nepieciešamo pārkārtošanos. Kopš 2001. gada ievērojamas cenas noteikšana oglekļa dioksīda emisijām ir bijusi būtiska Zviedrijas klimata politikas sastāvdaļa 5 , un tā šobrīd aptver aptuveni 40 % no Zviedrijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, tādējādi palīdzot Zviedrijai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un vienlaikus uzturot ekonomikas izaugsmi. Arī citas dalībvalstis, tai skaitā Īrija, Dānija, Francija, Somija, Slovēnija, Igaunija, Latvija, Polija un Portugāle, piemēro oglekļa dioksīda nodokli. Īrijā visi ieņēmumi no nesenā oglekļa dioksīda nodokļa palielinājuma (2020. gadā aptuveni 90 miljoni EUR) tiks pilnībā iedalīti ar klimatu saistītiem izdevumiem. Daļa no minētajiem ieņēmumiem (6 miljoni EUR) tiks izmantota, lai Īrijā izveidotu Taisnīgas pārkārtošanās fondu Midlendai, kas aptvertu ieguldījumus vietējo kopienu un uzņēmumu pārkvalifikācijā un palīdzībā tiem pielāgoties pārejai uz mazoglekļa ekonomiku.

Pārejai uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku ir jābūt godīgai un sociāli taisnīgai, un tai ir nepieciešana regulāra uzraudzība. Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju visiem dos labumu ilgtermiņā un visiem sniegs iespējas vidējā termiņā, taču ne visām iedzīvotāju grupām, reģioniem un dalībvalstīm ir vienādas spējas reaģēt īstermiņā. Valstu līmenī veiktie pasākumi ir būtiski, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz konkrētām grupām un nozarēm un nodrošinātu taisnīgumu. ES budžets arī sniegs būtisku ieguldījumu, izmantojot visus instrumentus, kas ir tieši saistīti ar zaļo pārkārtošanos. Komisijas ierosinātais Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms palīdzēs nodrošināt, ka neviens netiek atstumts, un sniegs papildu atbalstu reģioniem un cilvēkiem, kurus pārkārtošanās skar visvairāk, — jo īpaši tiem, kuri paļaujas uz cietā fosilā kurināmā (ogles, brūnogles, kūdra, degslāneklis) ieguvi un izmantošanu enerģētikas vajadzībām, un siltumnīcefekta gāzu ietilpīgām nozarēm. Šodien publicētajos ziņojumos par valstīm ir iekļauta pārkārtošanās problēmu analīze un izklāstīts Komisijas dienestu sākotnējais viedoklis par Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta prioritātēm. Tas sniegs ieguldījumu dalībvalstīm, kad tās sagatavos savus teritoriālos Taisnīgas pārkārtošanās plānus, kuros būs noteiktas atbilstīgās teritorijas, ja nepieciešams, sīki izklāstot ekonomikas dažādošanas, darbvietu radīšanas, prasmju izmantošanas, vietējās inovācijas un vides rehabilitācijas vajadzības. Komisija dalībvalstīm sniegs īpašu tehnisko atbalstu Pārkārtošanās plānu izstrādē. Šos plānus dalībvalstis izstrādās, apspriežoties ar Komisiju, un tie atbildīs to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem (NEKP).

3.2. Ražīguma pieaugums

Ražīguma pieaugums joprojām ir problemātisks, it sevišķi demogrāfisko pārmaiņu kontekstā. Darba ražīguma pieaugums turpina palēnināties, un dalībvalstu iekšienē un starp dalībvalstīm darba ražīguma ziņā pastāv ievērojamas atšķirības. Darba ražīguma pieaugums 2018. gadā svārstījās no 6 % Polijā līdz -1,1 % Luksemburgā. Atšķirības ir vēl izteiktākas reģionālā līmenī, un ražīguma pieaugums lielāku uzņēmumu vidū vidēji ir bijis lielāks nekā MVU vidū.

Šim vājajam sniegumam ir vairāki cēloņi. Svarīgs faktors ir ražošanas resursu pieejamība un kvalitāte. Potenciālo izaugsmi kavē nepietiekami ieguldījumi pamatlīdzekļos, izglītībā un apmācībā, salīdzinoši novecojušas ražošanas tehnoloģijas, darbaspēka novecošana, sieviešu un migrantu izcelsmes personu nepietiekama integrācija darba tirgū un prasmju trūkums vai neatbilstība. Piemēram, Čehijas Republikā nodarbinātības līmenis ir sasniedzis 80 %, un darbaspēka trūkums ir kļuvis par nopietnu problēmu. Bulgārijā būtiska ieguldījumu daļa ir paredzēta tādu ierīču un iekārtu aizstāšanai, kuras ir krietni zem pašreizējā tehniskā līmeņa. Turklāt jaunās tehnoloģijas tikai lēnām sasniedz citus uzņēmumus, kas nav tehnoloģiski progresīvi, tādējādi kavējot vairuma uzņēmumu, jo īpaši MVU, vispārējo efektivitāti.

Zaļā un digitālā pārveide ne tikai rada izaicinājumus, bet arī sniedz iespējas Eiropas ekonomikai augt, tās uzņēmumiem izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kā arī labākus produktus un pakalpojumus. Pašlaik Eiropas ekonomikas digitālo pārveidi kavē daudzu dalībvalstu zemais sniegums saistībā ar galvenajiem pamatnosacījumiem. Pastāv vairāki digitālās ekonomikas ekosistēmas stabilitātes un ilgtspējas nosacījumi. Tie ietver digitālās prasmes un infrastruktūru, finansējumu inovācijai, datu pieejamību, kiberdrošību un publiskos pakalpojumus, kas atbilst digitālajam laikmetam. Piemēram, Vācija, Grieķija, Ungārija, Rumānija un Itālija atpaliek e-pārvaldes jomā, savukārt Portugāle un Čehijas Republika šajā jomā ir panākušas ievērojamus uzlabojumus. Digitālo prasmju jomā situācija tādas lielās tautsaimniecībās kā Francija, Spānija, Polija un Itālija neuzlabojas tādā tempā, kāds nepieciešams tehnoloģiju attīstībai. Tikai Dānijā un Zviedrijā uzņēmumos ir augsts digitālās intensitātes līmenis, savukārt pārējās dalībvalstīs mazāk nekā 10 % no uzņēmumiem ir ar augstu digitalizācijas līmeni. Lai papildinātu centienus valstu līmenī, Komisija ir izklāstījusi redzējumu par digitālu sabiedrību, kas darbojas visu labā.

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, izšķiroša nozīme ir inovācijai un jaunām tehnoloģijām. ES īpatsvars pasaules mēroga ieguldījumos pētniecībā un izstrādē samazinās. Ķīna tagad ir apsteigusi ES gan relatīvā, gan absolūtā izteiksmē. 2019. gadā Padome savos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos faktiski aicināja visas dalībvalstis pievērsties aspektiem, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju. Ražīguma palielināšana, lai panāktu konkurētspējīgu ilgtspēju, būs iespējama tikai tad, ja pētniecībai un inovācijai būs būtiska loma Eiropas sociālekonomisko sistēmu pārveidošanā, tostarp veicot pasākumus, lai vēl vairāk integrētu preču un pakalpojumu vienoto tirgu. Gaidāmā jaunā Eiropas rūpniecības stratēģija palīdzēs radīt šādām inovācijām labvēlīgu vidi. Svarīgs ieguldījums būs arī jauna iniciatīva Eiropas Pētniecības telpas pārejai nākamajā līmenī. Lai pārkārtotos uz klimatneitrālu ekonomiku, būs vajadzīgi jauni ražošanas un patēriņa modeļi, kuru pamatā būs tehnoloģiskās un sociālās inovācijas. Šajā ziņā būtiska nozīme ir resursu produktivitātes palielināšanai, kā arī labi funkcionējošu Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmu nodrošināšanai.

Eiropā galvenais uzdevums ir stimulēt pētniecību un inovāciju privātajā sektorā. Vairākās dalībvalstīs pētniecības un izstrādes centieni arvien vairāk tiek pievērsti ierobežotam skaitam uzņēmumu, savukārt izdevumi inovācijām MVU samazinās. Šī tendence veicina ražošanas atšķirību palielināšanos starp tehnoloģiju līderiem un vairumu citu uzņēmumu. Ziņojumi par valstīm liecina, ka dalībvalstīm ir sava loma. Piemēram, Zviedrijā laba tehnoloģiju bāze un darījumdarbības vide ir ļāvusi jaunuzņēmumam ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstu izvērst darbību, lai tas kļūtu par vienu no pirmajiem elektromobiļiem paredzēto akumulatoru ražotājiem Eiropā. Čehijas Republikā ieguldījumi automobiļu ražotāju automatizācijā ir palielinājuši ražīgumu, ieviešot modernas digitālās tehnoloģijas. Diemžēl darījumdarbības vide uzlabojas lēni, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi pietiekamam pētniecības, izstrādes un inovāciju finansējumam. Kapitāla tirgu savienības izveide var ievērojami atvieglot inovatīvu uzņēmumu piekļuvi ārējam finansējumam. Komisijas gaidāmajā MVU stratēģijā tiks apskatīti arī veidi, kā uzlabot MVU piekļuvi finansējumam.

Būtiskas atšķirības starp dalībvalstīm kavē Eiropas ekonomiku pilnībā izmantot tās potenciālu digitālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstu progress ekonomikas digitalizācijā ievērojami atšķiras. Tas var mudināt komerciālos un rūpnieciskos lietotājus atlikt digitālo tehnoloģiju izvēršanu un ieviešanu. Būtu nekavējoties jāsāk plaša 5G tīklu izvēršana, jo tā palīdzēs Eiropai izmantot iespējas, ko sniedz zaļā un digitālā revolūcija.  6  

Ražīguma pieaugums lielā mērā ir atkarīgs no cilvēkkapitāla. Tam nepieciešamas kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas, tostarp profesionālā izglītība, kas visiem izglītojamajiem nodrošinātu strauji mainīgajā darba tirgū nepieciešamās pamatprasmes un profesionālās prasmes. Tomēr pastāvīgi lielais nepietiekamo pamatprasmju īpatsvars, kas uzsvērts jaunākajos Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas rezultātos, ir būtisks šķērslis prasmju attīstīšanai un vēlākai nodarbināmībai. Padome konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ir atkārtoti aicinājusi dalībvalstis vairāk ieguldīt prasmēs, lai apmierinātu pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka.

Ražīguma veicināšanas politika ir jāpielāgo valstu apstākļiem, un valstu produktivitātes padomes var sniegt šādas zināšanas par konkrētām valstīm. Daudzas esošās produktivitātes padomes ir ieceltas tikai nesen, un tādēļ ir pāragri sniegt visaptverošu novērtējumu par to ietekmi. Iepriecinoši ir redzēt, ka lielākajā daļā eurozonas dalībvalstu jau ir izveidotas valstu produktivitātes padomes, un padomju skaits pastāvīgi pieaug. Četrpadsmit eurozonas dalībvalstis un četras ārpus eurozonas esošas dalībvalstis tagad ir izveidojušas pašas savu produktivitātes padomi.

3.3. Taisnīgums

Lai zaļā pārkārtošanās, digitālā pārveide un demogrāfiskās pārmaiņas notiktu, būs nepieciešams reformēt sociālās aizsardzības sistēmas un darba tirgus, vienlaikus nodrošinot taisnīgus darba apstākļus un pienācīgu sociālo aizsardzību. Minētās reformas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka Eiropā arī turpmāk būtu pasaulē visprogresīvākā labklājības sistēma un tiktu veiktas investīcijas cilvēkkapitālā un atbalstīta inovācija un konkurētspējīga darījumdarbība. Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms kopā ar Eiropas Sociālo fondu Plus būs svarīgi instrumenti, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstumts.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs 7 ir Eiropas atbilde uz to, kā sasniegt šos pamatmērķus. Īstenot pīlāru — mūsu stratēģiju godīgas un sociāli taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai —, ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā ilgstoša lēnākas izaugsmes perioda perspektīvas ES, pat ja nodarbinātības un sociālā situācija ir turpinājusi uzlaboties, kā norādīts sociālo rezultātu pārskatā 8 .

Komisija nesen izklāstīja, kā virzīties uz rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai 9 , un ar sociālajiem partneriem sāka pirmā posma apspriešanos par taisnīgu minimālo algu 10 . Lai gan universāla risinājuma nav, sociālais taisnīgums un sociālais progress ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas pamatā. 2019. gadā minimālās algas palielinājās gandrīz visās dalībvalstīs, kurās tās ir noteiktas tiesību aktos; Itālija un Kipra apspriež priekšlikumus par minimālās algas ieviešanu tiesību aktos. Neraugoties uz to, ka pēdējās desmitgadēs dažās dalībvalstīs ir bijis mērens algu pieaugums, zemu atalgotu darba ņēmēju situācija ir pasliktinājusies, un ir palielinājusies algu nevienlīdzība. Aptuveni katrs sestais darba ņēmējs ES saņem zemu atalgojumu. Šis rādītājs pēdējā laikā ir audzis 11 . Arī nodarbinātu personu nabadzība laikposmā no 2005. līdz 2018. gadam ir palielinājusies no 8,1 % līdz 9,6 %.

Bezdarba līmenis dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras. Vairākās dalībvalstīs problēma ir darba tirgus segmentācija, kas bieži vien ir saistīta ar negatīvu ietekmi uz darba apstākļiem un nedrošības sajūtu. Darba ņēmēji ar pagaidu līgumu saskaras ar daudz lielāku nabadzības risku nekā darba ņēmēji ar pastāvīgu darba līgumu (16,2 % salīdzinājumā ar 6,1 % 2018. gadā). Arī dažas citas grupas, piemēram, jaunieši, mazkvalificēti cilvēki, personas ar invaliditāti un personas ar migrantu izcelsmi, joprojām ir nelabvēlīgākā situācijā darba tirgū.

Vairākas dalībvalstis veic pasākumus, lai uzlabotu darba apstākļus un veicinātu neaizsargāto grupu integrāciju darba tirgū. Piemēram, pēc sociālo partneru vienošanās Portugāle pieņēma pasākumus, lai novērstu darba tirgus segmentāciju un veicinātu nodarbinātību uz pastāvīga līguma pamata. Slovēnija veica pasākumus, lai sekmētu bezdarbnieku aktivizēšanu un uzlabotu viņu sociālo nodrošinājumu. Kipra reformēja savu darba inspekciju un pieņēma rīcības plānu, kura mērķis ir apkarot nedeklarētu darbu un novirzīt to uz oficiālo ekonomiku, papildus atturošiem pasākumiem iekļaujot preventīvus pasākumus.

Pēdējos gados nodarbinātības un darba samaksas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm saglabājās nemainīgi augstā līmenī 12 . Sieviešu nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks, nostrādāto stundu skaits ir mazāks, peļņa ir mazāka un karjerā ir vairāk pārtraukumu. Tas negatīvi ietekmē arī sieviešu pensiju tiesības. Spānijā tika ieviests 16 nedēļu ilgs bērna kopšanas atvaļinājums katram no vecākiem. No 2021. gada tas aizstās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumus. Īrijā 2020. gada budžets ir paredzēts, lai citstarp finansētu programmu, kuras mērķis ir palīdzēt atgriezties darba tirgū sievietēm, kas aprūpes pienākumu dēļ ir neaktīvas. Lielākajā daļā dalībvalstu vecāku stāvoklim ir negatīva ietekme uz sieviešu nodarbinātības līmeni, savukārt vīriešu nodarbinātības līmeni tas ietekmē pretēji. Vairākās dalībvalstīs tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem aprūpes pakalpojumiem, taču problēmas joprojām pastāv.

Ieguldījumi izglītībā un prasmēs ir būtiski, lai pielāgotos strukturālām pārmaiņām, jo īpaši tām, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi, kā arī ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai un apmācībai no agrīna vecuma ir arī būtiska, lai veicinātu iespēju vienlīdzību un iekļaušanu, tostarp nepietiekami pārstāvētu grupu (piemēram, romu, migrantu izcelsmes cilvēku un personu ar invaliditāti) gadījumā. Tomēr sociālekonomiskā izcelsme joprojām ir vissvarīgākais jauniešu izglītības rezultātu faktors. Vairākas dalībvalstis īsteno pasākumus, lai padarītu izglītību un apmācību iekļaujošāku un modernizētu pētniecības iestādes. Slovēnija cita starpā ieviesa pasākumus pieaugušo izglītības stiprināšanai, un Īrijā Valsts apmācības fonda darbības pārskatīšana tika apvienota ar papildu finansējumu, lai pastiprinātu novērtējumu par prasmju trūkumu 13 . Somija 2020. gadā nāca klajā ar pastāvīga mācību procesa reformu, kas palielinās iespējas elastīgi apvienot darbu un studijas un atbalstīs mācīšanos darbavietā.

Nabadzība un sociālā atstumtība turpina samazināties labu darba tirgus apstākļu ietekmē. Tomēr ienākumu nevienlīdzība pēdējos gados ir palielinājusies un atrodas nemainīgā vēsturiski augstā līmenī, kas var ierobežot izaugsmi un apdraudēt sociālo kohēziju. Strauji mainīgajā darba pasaulē ir jānodrošina pienācīga sociālā aizsardzība visiem. Pagājušajā gadā Īrija invaliditātes un bezdarbnieka pabalstus attiecināja arī uz pašnodarbinātām personām. Itālija ieviesa tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju darba apstākļiem un sociālo aizsardzību digitālajās platformās, nosakot minimālo aizsardzības standartu. Demogrāfisko pārmaiņu kontekstā arvien svarīgāk būs nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, kā arī stiprināt ilgtermiņa aprūpi. Vairākas dalībvalstis meklē veidus, kā pastiprināt profilakses pakalpojumus un veicināt pieejamas, efektīvas un rentablas aprūpes sniegšanu.

Nodokļu un pabalstu sistēmu reforma var veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Nodokļu struktūras līdzsvarošana, piemēram, novirzot nodokļu slogu no darbaspēka uz mazāk kropļojošiem nodokļiem, piemēram, vides nodokļiem, var veicināt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, samazināt nevienlīdzību un dot ieguldījumu vides ziņā ilgtspējīgā ekonomikā. Vairākas dalībvalstis turpina reformēt nodokļu sistēmu un jo īpaši samazināt darbaspēka nodokļus. Francija, Itālija, Nīderlande, Grieķija un Slovēnija samazina darbaspēka nodokļu slogu, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļus vai sociālā nodrošinājuma iemaksas. Vairākus no šiem darbaspēka nodokļu samazinājumiem finansē, vairāk piemērojot nodokļus, kas rada mazāku kaitējumu.

Dažādās dalībvalstīs veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmu reformēšanā panāktais progress atšķiras. Fiskāli ilgtspējīgs, efektīvs, cenas un piekļuves ziņā pieejams kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums palīdz saglabāt un atjaunot labu veselību visiem cilvēkiem, tādējādi sekmējot darba ražīgumu un darbaspēka izturētspēju. Turklāt ir iespējami uzlabojumi fiskāli ilgtspējīgas, efektīvas un atbilstīgas ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanā. Vairākām dalībvalstīm adresētajos ieteikumos ir norādīts, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš veselības aprūpes un/vai ilgtermiņa aprūpes sistēmām. Kipra, Lietuva, Latvija un Slovākija ir panākušas zināmu progresu ieteikumu īstenošanā. Tikai neliels progress ir panākts Beļģijā, Bulgārijā, Īrijā, Ungārijā, Maltā, Austrijā, Portugālē Rumānijā un Somijā un progress vispār nav panākts Čehijas Republikā un Slovēnijā.

Sociālajam dialogam ir būtiska nozīme reformu veiksmīgā izstrādē un īstenošanā. Sarunas par darba koplīguma slēgšanu, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības plašāka iesaistīšana ir īpaši svarīga laikā, kad politikas veidotāji izstrādā visaptverošas stratēģijas, lai panāktu godīgu un taisnīgu zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi un lai pārvarētu demogrāfiskās pārmaiņas. Jo īpaši pēdējos gados ir panākts zināms progress sociālo partneru līdzdalībā politikas veidošanā Igaunijā, Latvijā, Portugālē, Slovēnijā un Spānijā.

3.4. Ekonomikas stabilitāte

Pašreizējos apstākļos, kad procentu likmes ir zemas, dalībvalstu pozīcijas parāda un ilgtspējas problēmu ziņā joprojām ir ļoti atšķirīgas. Valsts budžeta deficīts ES vidēji atkal ir sācis pieaugt, pavēršot pretējā virzienā pēdējos gados vērojamo samazinājuma tendenci. Valstu fiskālā politika joprojām ir nepietiekami diferencēta. Pašreizējais augstais valsts parāda līmenis dažās dalībvalstīs rada neaizsargātību un ierobežo valdību iespējas vajadzības gadījumā nodrošināt makroekonomikas stabilizāciju. Itālijā, Beļģijā, Spānijā un Francijā parāda attiecība nav samazinājusies, neraugoties uz labvēlīgajiem ekonomikas un finansēšanas apstākļiem pēdējos gados. Dalībvalstīm, kurās ir augsts valsts parāda līmenis, būtu ātri jāveic parāda samazināšana, vienlaikus pārskatot izdevumu prioritātes, lai nodrošinātu iespēju veikt papildu ieguldījumus. Tam vajadzētu radīt telpu pretcikliskai fiskālajai politikai lejupslīdes gadījumā. No otras puses, turpmāka ieguldījumu un citu produktīvu izdevumu palielināšana dalībvalstīs ar labvēlīgu budžeta situāciju veicinātu izaugsmi īstermiņā un vidējā termiņā, vienlaikus palīdzot arī līdzsvarot eurozonas ekonomiku. Dažas dalībvalstis, kurām ir plašas fiskālās manevrēšanas iespējas, tagad izmanto vairākas no ieguldījumu un izdevumu palielināšanas iespējām. Konkrētāk, Nīderlande un Vācija plāno palielināt ieguldījumus, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, sniedzot papildu atbalstu pārejai uz zaļāku ekonomiku.

Labi izstrādātas un labi funkcionējošas valstu fiskālās sistēmas ir stabilu publisko finanšu stūrakmens ES. Dalībvalstis pēdējos gados ir nostiprinājušas savas fiskālās sistēmas, jo īpaši reaģējot uz Savienības tiesību aktu prasībām un ieteikumiem. Piemēram, Lietuva un Polija ir turpinājušas reformēt budžeta procesus, lai uzlabotu izdevumu pārvaldību. Ungārija ir racionalizējusi valsts skaitliski izteikto fiskālo normu sistēmu un saskaņojusi parāda attiecības aprēķināšanu. Vairākās dalībvalstīs notiek pārdomas par to, kā vēl vairāk uzlabot sistēmu, piemēram, Francijā Nacionālā asambleja sniedza ieteikumus saistībā ar vidēja termiņa budžeta struktūras izstrādi. Tomēr joprojām ir iespējams uzlabot sistēmu struktūru, kā to ieteikusi arī Eiropas Revīzijas palāta 14 .

Dalībvalstīm joprojām ir grūtības atgriezties pie pirmskrīzes publiskā sektora ieguldījumu līmeņa. Lielākajā daļā dalībvalstu pirms krīzes vai krīzes sākumā bija vērojama izaugsmei labvēlīgāka budžeta struktūra. Proti, pašlaik publiskā sektora ieguldījumu izdevumi joprojām ir vēsturiski zemā līmenī, un tiek prognozēts, ka publiskā sektora ieguldījumu attiecība pret IKP palielināsies tikai nedaudz, jo īpaši eurozonā. Lai palielinātu izaugsmes potenciālu, ir vajadzīgas strukturālas reformas, kuras veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un ieguldījumus materiālajā un nemateriālajā kapitālā nolūkā palielināt ražīgumu. Tas būtu īpaši svarīgi tām dalībvalstīm, kuru izaugsmes potenciāls ir acīmredzami zemāks par eurozonas vidējo rādītāju. Neraugoties uz trūkumiem ārējā tirdzniecībā un pieaugošo nenoteiktību par tirdzniecības politiku, Eiropas Savienības tekošajā kontā saglabāsies pārpalikums. Tas nozīmē, ka Eiropai ir ievērojami ietaupījumi, lai finansētu tās ekonomikas pārveidi, ar nosacījumu, ka šie ietaupījumi tiek pienācīgi novirzīti pareizajiem ieguldījumiem dalībvalstīs.

Izdevumu pārskatīšana visā ES kļūst par regulāru uzdevumu, un tā var būt svarīgs instruments publisko finanšu kvalitātes uzlabošanai. Dažos gadījumos izdevumu pārskatīšana tiek veikta katru gadu (piemēram, Vācijā), citos gadījumos — vairāku gadu laikā (piemēram, Somijā, Francijā, Īrijā un Portugālē). Izdevumu pārskatīšana atšķiras arī izdevumu apjoma ziņā. Dažos gadījumos pārskatīšana tiek veikta visaptveroši, savukārt citos gadījumos tā attiecas uz galvenajām nozaru politikas jomām, piemēram, izglītību un veselības aprūpi (piemēram, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā), vai uz ļoti konkrētiem jautājumiem (policija Maltā, darījumdarbības stimuli Vācijā un valdības subsīdijas Spānijā). Lai gan dažos gadījumos pārskatīšanas rezultātā ir radīti ietaupījumi, efektivitātes pieauguma rezultāti ne vienmēr ir skaidri. Regulāru un neatkarīgu novērtējumu sagatavošana, uzlabota saikne ar budžeta plānošanas jomu un pārskatīšanas tvēruma attiecināšana uz vietējā un reģionālā līmeņa izdevumiem var palīdzēt uzlabot izdevumu pārskatīšanas lietderību. Konkurences palielināšana publiskā iepirkuma jomā var arī palīdzēt uzlabot publisko izdevumu kvalitāti.

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu ir būtiska, lai saglabātu stabilas publiskās finanses un novērstu konkurences izkropļojumus starp uzņēmumiem un starp dalībvalstīm. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar agresīvu nodokļu plānošanu, var izmantot konkrētas dažu dalībvalstu (t. i., Īrijas, Kipras, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas un Nīderlandes) nodokļu sistēmu iezīmes. Agresīvas nodokļu plānošanas praksei vienā dalībvalstī ir plašāka ietekme gan uz citiem uzņēmumiem, gan uz citām dalībvalstīm, tai skaitā tiek zaudēti nodokļu ieņēmumi un izkropļota konkurence starp uzņēmumiem. Dalībvalstīm, kuru nodokļu bāze ir samazinājusies, ir jāpalielina ieņēmumi no citiem nodokļiem vai arī ir jāakceptē, ka ieņēmumi izaugsmi veicinošām reformām, pārdalei un ieguldījumiem būs mazāki.

Demogrāfiskās pārmaiņas un liels valsts parāds rada būtiskas problēmas publisko finanšu kvalitātes un ilgtspējas nodrošināšanai. Vidējā termiņā un ilgtermiņā vairāk nekā puse dalībvalstu saskaras ar vidēji lieliem vai augstiem ilgtspējas riskiem. Vairākās valstīs, jo īpaši Beļģijā, Spānijā, Francijā, Itālijā un Portugālē, riski ir saistīti ar ievērojamu prognozēto valsts parāda uzkrājumu. Turklāt problemātisks ir prognozētais pieaugums ar novecošanu saistītajos publiskajos izdevumos. Dažos gadījumos ilgtspēju veicinošas pensiju reformas ir atceltas, tādējādi vēl vairāk saasinot nākotnes fiskālo problēmu Itālijā un Rumānijā. Progress pensiju sistēmu reformēšanā bijis neliels to dalībvalstu vidū, attiecībā uz kurām Padome 2019. gadā pieņēma konkrētām valstīm adresētus ieteikumus saistībā ar pensijām. Tādējādi politikas problēmas joprojām pastāv Beļģijā, Čehijas Republikā, Vācijā, Īrijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Austrijā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.

2019. gadā tika nostiprināta banku nozares noturība, un to atbalstīja ekonomiskie apstākļi un pasākumi atlikušo problēmu mazināšanai. Kopumā banku sektora kapitalizācija joprojām ir stabila, un vidējais maksātspējas rādītājs ES līmenī 2019. gada otrajā ceturksnī sasniedza 18,8 %. Daudzās dalībvalstīs (piemēram, Grieķijā, Vācijā, Īrijā, Portugālē un Luksemburgā) nepieciešamība pielāgot banku darījumdarbības modeļus, zemās procentu likmes un pieaugošā konkurence ar citiem finansējuma veidiem ir izaicinājums, kas joprojām rada spiedienu uz banku konkurētspēju un rentabilitāti. Bilances sakārtošanas process ir vēl vairāk pavirzījies uz priekšu, jo ienākumus nenesošo aizdevumu uzkrājums ir turpinājis samazināties. Ienākumus nenesošo aizdevumu attiecība ES līmenī 2019. gada otrajā ceturksnī samazinājās līdz 2,9 %, kas ir par pusprocentpunktu mazāk nekā pirms gada. Lai gan aktīvu kvalitāte ir uzlabojusies visās dalībvalstīs, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir augstākais ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars, šī attiecība joprojām pārsniedz 7 % Grieķijā, Kiprā, Portugālē, Itālijā, Bulgārijā un Horvātijā. Dažādot ienākumu avotus, lai vēl vairāk atbalstītu banku rentabilitāti, joprojām ir sarežģīti — jo īpaši mazākām kredītiestādēm.

Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu ir būtiska, lai aizsargātu ES ekonomikas un finanšu sistēmas integritāti. Nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma piemērošanā visā ES var tikt ļaunprātīgi izmantotas, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus. Dalībvalstis, kurās tiesību akti neatbilst ES standartiem, uzraudzība nav pietiekama, finanšu izlūkdati netiek pietiekami izmantoti un kriminālvajāšana ir ierobežotā līmenī, ir vājie posmi ES sistēmā. Nesenie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas skandāli ir parādījuši, ka ir svarīgi stingri piemērot noteikumus.

4.Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana

Makroekonomikas nelīdzsvarotība var negatīvi ietekmēt ekonomiku konkrētā dalībvalstī, eurozonā vai Eiropas Savienībā kopumā 15 . Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras mērķis ir atklāt un novērst nelīdzsvarotību agrīnā posmā, lai nodrošinātu, ka attiecīgās dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus tās koriģēšanai.

2019. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā tika norādītas 13 dalībvalstis, kurām jāveic padziļināts pārskats, lai novērtētu, vai tajās pastāv vai varētu pastāvēt nelīdzsvarotības risks. 16 Minētas 13 valstis ir tās pašas, kuras jau pirms gada tika identificētas kā valstis, kurās pastāv nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Šā cikla padziļināto pārskatu rezultāti ir iekļauti ziņojumos par attiecīgajam dalībvalstīm. Analīzē aplūkota nelīdzsvarotības nopietnība, tās attīstība un politiskie risinājumi. Tiek ņemta vērā arī attiecīgā blakusietekme un nelīdzsvarotības sistēmiskā pārrobežu ietekme.

4.1.    Progress makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanā ES un eurozonā

Labvēlīgu ekonomikas apstākļu ietekmē makroekonomiskā nelīdzsvarotība ir pakāpeniski koriģēta. Pēc plaša pēckrīzes aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas procesa ir koriģēti vairāki nelīdzsvarotības aspekti un neilgtspējīgas tendences, jo īpaši liels tekošā konta deficīts, pārmērīgs kredītu pieaugums, kas palielina mājokļu cenas, un kopumā lielas darbaspēka vienības izmaksas, kas ietver izmaksu konkurētspējas zudumu. Tomēr, neraugoties uz progresu aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanā, privātā, publiskā un ārējā parāda uzkrājumi joprojām ir augstā līmenī, un ir vajadzīgs vairāk laika, lai tos koriģētu. Turklāt dažos gadījumos finanšu nozarē joprojām pastāv neaizsargātības faktori.

Ārējo pozīciju līdzsvarošana joprojām ir nepilnīga. Tikai dažās dalībvalstīs pašlaik ir tekošā konta deficīts, bet vairākās dalībvalstīs, kurās ir liels ārējā parāda uzkrājums, ir jāsaglabā piesardzīgas tekošā konta pozīcijas un jāizvairās no konkurētspējas zaudēšanas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs (piemēram, Vācijā un Nīderlandē) ir saglabājies liels tekošā konta pārpalikums, kā rezultātā eurozonā ir reģistrēts pārpalikums 3,3 % apmērā no IKP. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā tautsaimniecības Eiropā salīdzinājumā ar pārējo pasauli ir pastāvīgi veidojušas lielākus ietaupījumus, nekā veikušas ieguldījumus, un ir uzkrājušas aktīvus. Vājš eksporta pieprasījums pēdējā laikā ir radījis tekošā konta pārpalikuma samazināšanos un dažos gadījumos tekošā konta deficīta palielināšanos. Pašreizējā situācijā gan tekošā konta deficīta, gan pārpalikuma līdzsvarošana varētu palīdzēt pārvarēt zemas inflācijas un zemu procentu likmju vidi un samazināt atkarību no ārējā pieprasījuma. Daudzās neto debitorvalstīs ir jāveic reformas, lai palielinātu konkurētspēju un samazinātu ārējo parādu. Neto kreditorvalstīs būtu jāizmanto iespēja zemu procentu likmju apstākļos finansēt turpmākus publiskā un privātā sektora ieguldījumus. Līdzsvara atjaunošanu veicinātu arī tādi apstākļi, kas stimulē algu pieaugumu.

ES banku nozares noturība ir uzlabojusies, taču joprojām pastāv dažas problēmas. Kapitalizācijas koeficienti pārstājuši pieaugt virs regulatīvajos standartos noteiktā līmeņa. Banku nozares rentabilitāte pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies. Ienākumus nenesošu aizdevumu attiecība pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo īpaši valstīs, kuras pēdējos gados bija uzkrājušas lielus ienākumus nenesošu aizdevumu krājumus (piemēram, Kiprā, Itālijā, Portugālē). Tomēr vairākās dalībvalstīs vēl pastāv problēmas — tām joprojām ir raksturīgs salīdzinoši zems kapitalizācijas un rentabilitātes līmenis un augsts ienākumus nenesošu aizdevumu īpatsvars. Prognozes par ilgstoši zemām procentu likmēm un ekonomiskās izaugsmes pavājināšanos vēl vairāk saasina šīs problēmas.

Mājokļu cenām joprojām ir noturīgs izaugsmes temps, bet palēninājumi ir novēroti dalībvalstīs, kurās mājokļu cenu pārāk augstas novērtēšanas pazīmes ir izteiktākas. Arvien vairāk valstīs mājokļu cenas pārsniedz augstākos kopš 21. gs. pirmās desmitgades vidus reģistrētos rādītājus, un, iespējams, tās ir novērtētas pārāk augstu. Tomēr mājokļu cenu pieaugums pēdējā laikā ir kļuvis mērenāks, un visspēcīgākais mājokļu cenu pieaugums tika reģistrēts dažās ES valstīs, kurās mājokļu cenu pārāk augstas novērtēšanas pazīmes līdz šim bijušas tikai ierobežotas (piemēram, Ungārijā, Īrijā, Portugālē). Savukārt cenu pieaugums bieži vien palēninājies valstīs, kurās ir lielākas bažas par cenu pārāk augstu novērtēšanu un kurās ir liels mājsaimniecību parāds (piemēram, Zviedrijā). Dažās valstīs straujais mājokļu cenu pieauguma temps ir saistīts ar jaunu hipotekāro kredītu noturīgu pieaugumu.

Izmaksu konkurētspējas nosacījumi vairākās dalībvalstīs kļūst mazāk labvēlīgi. Darbaspēka vienības izmaksas dažās dalībvalstīs ir strauji pieaugušas augsta atalgojuma un zema ražīguma pieauguma ietekmē. Vairākās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kā arī Baltijas valstīs pastāvīgi straujš darbaspēka vienības izmaksu pieaugums atspoguļo saspringto darba tirgu un prasmju trūkumu. Lai gan eurozonā darbaspēka vienības izmaksu pieaugums daudzās neto kreditorvalstīs ir bijis lielāks nekā neto debitorvalstīs, šī izaugsmes rādītāju atšķirība kopš 2016. gada samazinās, tāpēc tā mazāk sekmē simetrisku līdzsvarošanu.

4.2. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošana    

Nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība ir konstatēta 12 no 13 dalībvalstīm, par kurām tika veikts padziļināts pārskats, un nelīdzsvarotības nopietnības pakāpe dažos gadījumos ir samazinājusies. 2020. gada padziļinātajos pārskatos tika konstatēts, ka deviņās dalībvalstīs ir nelīdzsvarotība un ka trīs dalībvalstīs ir pārmērīga nelīdzsvarotība. Viena dalībvalsts, kurā pagājušajā gadā tika konstatēta nelīdzsvarotība, ir panākusi pietiekamu progresu attiecībā uz ekonomikas rezultātiem un politikas pasākumiem, tāpēc šķiet pamatoti vairs nepiemērot MNNP. Lielākajā daļā citu dalībvalstu tika konstatēts zināms progress makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanā. Šajā posmā tas neattaisnoja to statusa pārskatīšanu no nelīdzsvarotības apzināšanas un novērtēšanas viedokļa. Padziļināto pārskatu konstatējumi par dalībvalstīm ir apkopoti 3. papildinājumā.

Bulgārijā, kur 2019. gadā tika konstatēta nelīdzsvarotība, vairs nepastāv nelīdzsvarotība. Attiecībā uz finanšu sektora pārvaldības stiprināšanu un vēl neatrisināto regulējuma jautājumu risināšanu ir panākts būtisks progress. Turklāt uzņēmumu parāds ir samazinājies, un ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) īpatsvars ir sarucis, lai gan uzņēmumu vidū tas joprojām ir augsts 17 .

Lielākajā daļā citu dalībvalstu, kurās 2019. gadā tika konstatēta nelīdzsvarotība, neaizsargātības faktori turpināja pakāpeniski mazināties, taču joprojām pastāv problēmas saistībā ar ekonomikas un politikas perspektīvām.

·Vācijā un Nīderlandē, neraugoties uz zināmām korekcijām un progresu politikas jomā, saglabājas lieli tekošā konta pārpalikumi. Spānijā, Portugālē, Īrijā un Horvātijā pastāv ar augstu privātā, valdības un ārējā parāda līmeni saistītu neaizsargātības faktoru kombinācija. Šī krājumu nelīdzsvarotība sāka samazināties līdz ar ekonomikas atlabšanu, jo īpaši Īrijā, kur tika veikti apņēmīgi politikas pasākumi. Politikas pasākumu temps nedaudz samazinājās Horvātijā un Spānijā. Francijā valsts parāds vēl nesamazinās, un, neraugoties uz zināmu progresu politikas jomā, ražīguma pieaugums joprojām ir pieticīgs. Zviedrijā, neraugoties uz neseno korekciju, mājokļu cenas joprojām ir vēsturiski augstā līmenī, savukārt mājsaimniecību parāds turpina pieaugt; neraugoties uz panākto progresu, joprojām pastāv politikas nepilnības. Rumānijā vēl nav novērsti neaizsargātības faktori, kas saistīti ar izmaksu konkurētspējas zudumu un tekošā konta deficīta palielināšanos saistībā ar ļoti ekspansīvu fiskālo politiku, un neaizsargātība saasināsies, ja pašreizējās tendences netiks mainītas.

·Ir konstatēts, ka Kiprā, Grieķijā un Itālijā, tāpat kā 2019. gadā, pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība. Kiprā joprojām pastāv būtiska neaizsargātība, neraugoties uz pēdējos gados panākto progresu. INA 2018. gadā tika ievērojami samazināti, bet kopš tā laika progress ir palēninājies. Valdības un privātā sektora parāds samazinās, un paredzams, ka tas turpinās samazināties. Tomēr tekošā konta deficīts palielinājās, ņemot vērā jau tā ļoti negatīvo neto starptautisko ieguldījumu pozīciju. Politikas progress ir neviendabīgs, un dažas reformu saistības vēl nav izpildītas. Grieķijā vāja izaugsmes potenciāla un augsta bezdarba līmeņa kontekstā joprojām pastāv ļoti būtiska neaizsargātība saistībā ar valdības parādu, INA un ārējo sektoru. Tomēr vairākās jomās ir vērojams progress. Politiskās apņemšanās, kuras tiek uzraudzītas pastiprinātas uzraudzības programmas ietvaros, kopumā tiek pildītas. Itālijā joprojām pieaug valsts parāda attiecība pret IKP, lai gan valdības plāni arvien vairāk veicina parāda samazināšanu. Kaut gan potenciālā izaugsme uzlabojas, tā joprojām ir nepietiekama, lai nodrošinātu parāda strauju samazināšanu. Ir atsākta reformu programmas īstenošana. Lai atjaunotu ekonomikas līdzsvaru, visās trīs dalībvalstīs ir vajadzīgi pastāvīgi reformu centieni. Šos centienus cieši uzraudzīs Komisija.

Komisija īpašās pārraudzības kontekstā turpinās pārskatīt ekonomikas norises un politikas pasākumus, ko veikušas dalībvalstis, kurās ir nelīdzsvarotība vai pārmērīga nelīdzsvarotība. Padome piedalās minētajā pārskatīšanā un ir piekritusi īpašās pārraudzības ziņojumos izdarītajiem secinājumiem 18 .

5.Progress saistībā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un kohēzijas politikas fondu plānošanu

Lai gan dalībvalstis turpināja sekmīgi īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, reformu īstenošanas līmenis dalībvalstīs bija atšķirīgs. Raugoties no daudzgadu perspektīvas, pēdējos gados īstenošanas līmenis kopumā ir saglabājies stabils. Proti, kopš Eiropas pusgada iedibināšanas 2011. gadā dalībvalstis ir panākušas vismaz zināmu progresu, īstenojot vairāk nekā divas trešdaļas no visiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. Kas attiecas uz politikas jomām, dalībvalstis vislielāko progresu ir panākušas finanšu pakalpojumu jomā, kam seko tiesību aktu, piemērojamo darba tiesību un nodarbinātības aizsardzības jomā panāktais progress. Tajā pašā laikā progress nodokļu bāzes paplašināšanā un veselības un ilgtermiņa aprūpes reformēšanā ir bijis īpaši lēns.

Ņemot vērā lielo nenoteiktību saistībā ar ekonomikas perspektīvām, savlaicīga un efektīva tādu reformu īstenošana, kuras veicina izaugsmes potenciālu, ir būtiska, lai risinātu ekonomikas ilgtermiņa problēmas. Kas attiecas uz 2019. gadā pieņemtajiem Padomes ieteikumiem, spēcīgas reformas ir īstenotas finanšu pakalpojumu un aktīva darba tirgus politikas jomā. Tomēr ieteikumi konkurences pakalpojumu un valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātes jomā joprojām nav īstenoti pietiekamā mērā. Komisija ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas novērtēšanas process ir pārredzamāks un ka tiek pastiprinātas daudzpusējās pārskatīšanas diskusijas par ieteikumiem. Kopumā, ņemot vērā neskaidrās ekonomikas perspektīvas, ir jāstiprina reformu īstenošana.

Ar ieguldījumiem saistītas ekonomikas politikas īstenošana prasa laiku. Pagājušajā gadā pirmo reizi tika izdoti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi par ekonomikas politiku, kas saistīta ar ieguldījumiem. Dalībvalstīm ir ieteikts koncentrēt savu politiku uz konkrētām jomām, izmantojot valsts publiskos un privātos resursus, kā arī ES līdzekļus. Progress saistībā ar īstenošanas vajadzībām ir jāanalizē, ņemot vērā ilgtermiņa perspektīvu. Dalībvalstīm sava politika būtu jāpievērš konkrētām jomām, piesaistot atbalstu no valsts publiskajiem un privātajiem resursiem, kā arī no ES līdzekļiem. Norādes attiecībā uz ES līdzekļu izmantošanu ir pozitīvas. Komisija 2019. gadā veica Eiropas strukturālo un investīciju fondu darbības rezultātu pārskatīšanu par pašreizējo plānošanas periodu (2014.–2020. gads) un secināja, ka ir darīta pieejama izpildes rezerve 19 21,4 miljardu EUR apmērā. Neraugoties uz darbības rezultātu pārskata nediskrecionāro raksturu, vidēji trīs ceturtdaļas no kohēzijas politikas izpildes rezerves, proti, 15,9 miljardi EUR, tika novirzītas jomām, kas saistītas ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem ieguldījumu jomā. Attiecībā uz summām, kas ir saistītas ar programmām un prioritātēm, kurās nav sasniegti izpildes starpposma mērķi, Komisijas dienesti ir aicinājuši dalībvalstis savos pārdales priekšlikumos pienācīgi ņemt vērā konkrētām valstīm adresētos ieguldījumu ieteikumus. Dalībvalstis attiecīgos pārplānošanas priekšlikumus 2019. gada rudenī sāka iesniegt Komisijai novērtēšanai un pieņemšanai.

2. tabula. Pašreizējais stāvoklis kohēzijas politikas fondu plānošanā

6.Sadarbība ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu

Eiropas pusgada efektivitātei ir būtiski panākt uzticēšanos un sadarbību starp Komisiju, Padomi un dalībvalstīm. Komisija visām ieinteresētajām personām piedāvā vairākas viedokļu apmaiņas iespējas, tostarp iespēju iesaistīties regulārās sanāksmēs ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta gadījumā Komisijas locekļi ir gatavi ierasties Eiropas Parlamentā pirms katra Eiropas pusgada cikla galvenā posma. Pirms šodien pieņemtās paketes Komisijas locekļi sadarbojās ar Parlamentu tā EMPL un ECON komiteju sanāksmēs. Komisija arī regulāri rīko sanāksmes ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan Briselē, gan dalībvalstīs. Gadu gaitā šie centieni izveidot atklātu un auglīgu dialogu ir palīdzējuši veidot arvien plašāku izpratni par Eiropas un valstu politikas problēmām un risinājumiem.

Atbilstīgi iepriekšējiem centieniem Komisija ir apņēmusies veidot patiesu politisko dialogu ar dalībvalstīm un nodrošināt, ka tās politikas ieteikumi veido daļu no valstu politikas procesa, tostarp stiprinot valstu parlamentu un sociālo partneru iesaisti valstu līmenī. Šis dialogs notiek tehnisko un politisko amatpersonu apmeklējumos katrā dalībvalstī un divpusējās sanāksmēs divreiz gadā Briselē. Turklāt pirms ziņojumu par valstīm publicēšanas notiek apspriešanās ar valstu iestādēm par ziņojumu analītisko saturu. Jaunums ir tāds, ka šogad Komisija ir vērsusies pie valstu iestādēm, lai izvēlētos kopīgu interešu tematu dziļākai analīzei valstu ziņojumos. Lielākā daļa valstu iestāžu pievērsās tematiem, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi, un to ietekmi uz ekonomiku, rūpniecību un darbaspēku; tas ir skaidrs signāls par interešu un prioritāšu saskaņošanu ar Komisijas jauno ekonomikas programmu. Komisijas mērķis ir arī palīdzēt dalībvalstīm pastiprināt reformu centienus, izmantojot Strukturālo reformu atbalsta programmu, kas sniedz tehnisko atbalstu visām ES dalībvalstīm, un pēc to pieprasījuma palīdzēt tām izstrādāt un īstenot izaugsmi veicinošas reformas. Tas ietver arī reformu problēmas, kas uzsvērtas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

7.Turpmākie pasākumi

Eiropas pusgads sniedz Komisijai, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām iespēju visa gada garumā iesaistīties pastāvīgā dialogā. Kopā ar šo paziņojumu publicētie ziņojumi par valstīm balstās uz padziļinātu informācijas apmaiņu ar valdībām, valstu iestādēm un ieinteresētajām personām gan tehniskā, gan politiskā līmenī, tostarp uz divpusējām sanāksmēm, kas notika 2019. gada decembrī. Konstatējumi tiks prezentēti dalībvalstu galvaspilsētās, un tos izskatīs turpmākās divpusējās un daudzpusējās sanāksmēs. Visa gada laikā par Eiropas pusgadu atbildīgās amatpersonas turpina sadarboties ar galvenajām ieinteresētajām personām dalībvalstīs. Komisijas priekšsēdētāja vietnieki un komisijas locekļi apmeklēs dalībvalstis, lai uzklausītu parlamentu, valdību, sociālo partneru un citu ieinteresēto personu viedokļus par analīzi un secinājumiem, kas iekļauti ziņojumos par valstīm. Komisija ar Eiropas Parlamentu arī apspriedīs ziņojumos par valstīm sniegtos konstatējumu kopsavilkumus.

Ņemot vērā konstatētās problēmas, dalībvalstis līdz aprīļa vidum iesniegs savas ekonomiskās un sociālās prioritātes valsts reformu programmās. Tās arī iesniegs savas daudzgadu stratēģijas stabilām publiskajām finansēm stabilitātes (eurozonas dalībvalstīm) un konverģences (dalībvalstīm ārpus eurozonas) programmu veidā. Galīgajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kas iesniegti saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu, dalībvalstis izklāsta, kā tās plāno sasniegt savus enerģētikas un klimata mērķrādītājus. Lai pienācīgi un ilgtspējīgi reaģētu uz problēmām, Komisija ierosina šīs programmas izstrādāt sadarbībā ar visām svarīgākajām ieinteresētajām personām, piemēram, sociālajiem partneriem, reģionālajām un vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

1. papildinājums. Makroekonomikas un fiskālās nelīdzsvarotības integrēta uzraudzība

2. papildinājums. Attiecībā uz stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu panāktais progress

3. papildinājums. Padziļināto pārskatu konstatējumi par dalībvalstīm

(1)     COM (2020) 55 final, 5.2.2020.

(2)    Komisijas ES mēroga novērtējums par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plānu projektiem, 2019. gada 18. jūnijs (COM(2019) 285 final).

(3)    Novērtējumā konstatēts, ka nacionālie plāni, ja tos īstenotu tā, kā paredzēts minētajos projektos, kopumā radītu būtisku šķirtni: gan primārās enerģijas patēriņa, gan enerģijas galapatēriņa ziņā devums attiecībā uz efektīvāku enerģijas galapatēriņu nesasniedza ES mērķus. Komisija aicināja dalībvalsts novērst vēriena nepietiekamību to galīgajos, integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kuri dalībvalstīm bija jāiesniedz līdz 2019. gada 31. decembrim. Cik vien iespējams, minēto plānu saturs jau ir atspoguļots pašreizējos ziņojumos par valstīm.

(4)     Komisijas rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana (COM/2018/097 final).

(5)     Zviedrija ieviesa oglekļa dioksīda nodokli 250 SEK (aptuveni 23,50 EUR) par tonnu. 2017. gadā šī summa sasniedza 1180 SEK (aptuveni 110 EUR).

(6)      Paredzams, ka vairākās dalībvalstīs tiks pabeigti valstu procesi spektra piešķiršanai 5G primārajās joslās, ņemot vērā juridisko pienākumu atļaut šīs joslas izmantot līdz gada beigām.

(7)      Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (2017/C 428/09).

(8)    Sk. Komisijas priekšlikumu vienotajam nodarbinātības ziņojumam (2020.g.) (COM/2019/653 final).

(9)    Spēcīga sociāla Eiropa taisnīgai pārejai (COM/2020/14 final).

(10)

   Pirmā posma apspriešanās ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu par iespējamu rīcību, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar taisnīgu minimālo algu (C(2020) 83 final).

(11) Laikposmā no 2006. līdz 2014. gadam tas ES vidēji pieauga no 16,7 % līdz 17,2 %, dažās valstīs ievērojami palielinoties.

(12)      Komisija 2020. gada martā pieņems dzimumu līdztiesības stratēģiju un vēlāk 2020. gadā pievērsīsies darba samaksas atšķirību jautājumam, nākot klajā ar tiesību akta priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību.

(13)      Komisija 2020. gada martā iesniegs Prasmju programmu ar mērķiem un iniciatīvām, lai risinātu dubultās pārejas radītās problēmas.

(14)    Eiropas Revīzijas palāta (2019. g.), “Jāpastiprina ES prasības valstu budžeta struktūrām un labāk jāuzrauga to piemērošana”, Īpašais ziņojums Nr. 22/2019.

(15)     Regulas (ES) Nr. 1176/2011 2. pants.

(16)     COM(2019) 651 final.

(17)      Komisija un ECB savās attiecīgajās kompetences jomās savlaicīgi izvērtēs Bulgārijas saistības VKM II ietvaros.

(18)      Padomes secinājumi par 2020. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, pieņemti 2020. gada 18. februārī (ST 6145/20).

(19)      Izpildes rezerve, kas atlikta kopējā ESI fondu piešķīrumā (6 % no budžeta vai aptuveni 26 miljardi EUR), ir pieejama tām prioritātēm, attiecībā uz kurām ir panākti snieguma satvarā 2018. gadam noteiktie starpposma mērķi.

(20)      Gan “nelīdzsvarotības”, gan “pārmērīgas nelīdzsvarotības” kategorijas ietver īpašu uzraudzību, kas jāpielāgo atkarībā no problēmu smaguma.

(21) VTM sasniegšana un (pārejas) noteikuma par parādu piemērojamība, pamatojoties uz Komisijas 2019. gada rudens prognozi, attiecas uz 2019. gadu.

(22) Noteikums par parādu: ja saistībā ar parāda attiecību pret IKP netiek ievērota 60 % atsauces vērtība, attiecīgajai dalībvalstij piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pēc tam, kad vērā ņemti visi būtiskie aspekti un ekonomikas cikla ietekme, ja parādu līmeņa un 60 % atsauces vērtības starpība katru gadu nesamazinās par 1/20 (vidēji trīs gadu laikā).

(23) Pārejas noteikums par parādu: katrai dalībvalstij, kam piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, pēc pārmērīga budžeta deficīta korekcijas tiek noteikts trīs gadu ilgs laikposms, kurā panākt atbilstību noteikumam par parādu. Tas nenozīmē, ka noteikumu par parādu šajā laikposmā nepiemēro, jo dalībvalstij minētajā pārejas periodā ir jāpanāk pietiekams progress atbilstības nodrošināšanā. Ja pārejas periodā panāktais progress attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu parāda robežvērtībai tiek novērtēts negatīvi, var tikt uzsākta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra.

(24)  Būtiskas novirzes procedūras mērķis ir sniegt dalībvalstīm iespēju koriģēt novirzi no to vidēja termiņa mērķa (VTM) vai no korekcijas gaitas virzībā uz VTM sasniegšanu.