EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.1.2020

COM(2020) 14 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

SPĒCĪGA SOCIĀLĀ EIROPA TAISNĪGAI PĀREJAI

1. Sociālās Eiropas stiprināšana

 “Cilvēkiem rūp bērnu un sabiedrības nākotne, taisnīgums un līdztiesība visās šā vārda nozīmēs.”

– Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Eiropa nodrošina saviem iedzīvotājiem vienu no augstākajiem dzīves standartiem, labākajiem darba apstākļiem un visefektīvāko sociālo aizsardzību pasaulē. Būt eiropietim šodien nozīmē iespēju gūt panākumus un tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi. Sociālais taisnīgums ir Eiropas sociālās tirgus ekonomikas pamats un mūsu Savienības kodols. Uz tā balstās ideja, ka sociālais taisnīgums un labklājība ir stūrakmeņi, uz kuriem veidot noturīgu sabiedrību ar augstākajiem labklājības standartiem pasaulē. Par to liecina arī Eiropas vērienīgais mērķis virzīties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu pilnīgu sasniegšanu. Eiropa šodien ir unikāla vieta, kur labklājība, taisnīgums un ilgtspējīga nākotne ir vienlīdz svarīgi mērķi.

Pienācis pārmaiņu brīdis. Klimata pārmaiņas un vides degradācija nozīmē, ka mums būs jāpielāgo ekonomika un rūpniecība, tas, kā mēs ceļojam un strādājam, ko pērkam un ēdam. Ar Eiropas zaļo kursu Eiropa ir iezīmējusi mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tā ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija nākamajai desmitgadei, kas radīs jaunus uzņēmumus, jaunas darbvietas un veicinās lielākus ieguldījumus. Tai jānodrošina, lai Eiropa arī turpmāk būtu pasaules progresīvāko labklājības sistēmu mājvieta un dinamisks inovācijas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības centrs. Tādējādi Eiropas rīcībā būs instrumenti, ar kuriem sasniegt vērienīgākus mērķus saistībā ar augšupējo konverģenci, sociālo taisnīgumu un kopīgu labklājību.

Mūsdienu un nākotnes digitālās ekonomikas centrā ir jābūt cilvēkiem. Paredzams, ka nākamajos 5 gados mākslīgais intelekts un robotika vien radīs gandrīz 60 miljonus jaunu darbvietu visā pasaulē, savukārt daudzas darbvietas mainīsies vai pat izzudīs. Jaunās tehnoloģijas radīs jaunas darba iespējas un nodrošinās elastīgāku darba režīmu, taču jāpārliecinās, ka jaunās darbvietas ir arī kvalitatīvas un ka cilvēkiem ir vajadzīgās prasmes, lai tajās strādātu. Digitālā ekonomika nevar paļauties uz 20. gadsimta tiesiskajiem un sociālajiem noteikumiem; ir pienācis laiks pielāgot un garantēt sociālo aizsardzību jaunajā darba pasaulē un koriģēt nodokļu noteikumus, lai nodrošinātu, ka ikviens sniedz taisnīgu ieguldījumu.

Eiropas demogrāfija mainās; šodien, pateicoties progresam medicīnas un sabiedrības veselības jomā, mēs dzīvojam ilgāk un veselīgāk. Līdz ar to rodas jaunas vajadzības un iespējas. Senioru un aprūpes ekonomika daudziem rada jaunas darbvietas, vienlaikus nodrošinot, ka vecāka gadagājuma cilvēki joprojām ir aktīvi vai saņem nepieciešamo aprūpi. Novecošanas dēļ un sakarā ar pārcelšanos uz pilsētām daudzos Eiropas lauku apvidos iedzīvotāju skaits samazinās. Atšķirības starp pilsētām un laukiem pieaug tādā mērā, ka tās vairs nevar ignorēt. Tehnoloģiskās pārmaiņas un enerģētikas pārkārtošana rada jaunas iespējas, tomēr, lai pārvarētu plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem, ar tām vien var nepietikt — vajadzētu arī atbalstīt nabadzīgo reģionu centienus panākt bagātāko apgabalu attīstības līmeni.

Visiem eiropiešiem vajadzētu būt vienādām attīstības iespējām, tādēļ jāsaglabā, jāpielāgo un jāuzlabo tas, ko izveidojuši mūsu vecāki un vecvecāki. Pašlaik 241 miljonam cilvēku Eiropas Savienībā ir darbs, un tas ir rekordaugsts rādītājs. Tomēr šis skaitlis atspoguļo tikai daļu no faktiem. Realitātē nevienlīdzība joprojām pastāv, un ne visi gūst labumu no šīm pozitīvajām norisēm. Pārāk daudziem joprojām ir grūtības nevienlīdzības dēļ nodrošināt iztiku vai pārvarēt tās radītos šķēršļus. Daudziem bērniem un jauniešiem, kas bieži vien nāk no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, nav pieejama kvalitatīva izglītība vai veselības aprūpe. Joprojām daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem nav pieejami aprūpes pakalpojumi. Nevienlīdzība bremzē izaugsmi un apdraud sociālo kohēziju. Mums jārīkojas nekavējoties, lai mūsu bērniem un mazbērniem būtu iespēja gūt labumu no taisnīgas, zaļas un pārtikušas nākotnes un lai tiktu nodrošināts starppaaudžu taisnīgums.

Šīs pārmaiņas, iespējas un problēmas ietekmē visas valstis un visus eiropiešus. Tāpēc ir lietderīgi šīs problēmas risināt kopīgiem spēkiem un pievērsties pārmaiņām jau tagad.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir Eiropas atbilde, kā sasniegt šos fundamentālos mērķus. Mūsu sociālā stratēģija ir nodrošināt, lai pārejas procesi saistībā ar klimatneitralitāti, digitalizāciju un demogrāfiskajām pārmaiņām norisinātos sociāli godīgi un taisnīgi.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķis ir nodrošināt taisnīgumu ikviena iedzīvotāja ikdienas dzīvē neatkarīgi no tā, vai viņš mācās, strādā, meklē darbu vai ir pensijā; dzīvo pilsētā vai lauku apvidū; neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. 2017. gadā visu ES iestāžu izsludinātā pīlāra 20 principu mērķis ir uzlabot vienlīdzīgas iespējas un darbvietas visiem, taisnīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu. To īstenošana atbilst visaugstākajā līmenī paustajai apņēmībai, ka neatkarīgi no pārmaiņām uzmanības centrā būs cilvēki un neviens netiks atstāts novārtā. 

Pamatojoties uz iepriekš paveikto, tagad pienācis laiks saistības pārvērst turpmākā rīcībā. Valstu un valdību vadītāji ir aicinājuši īstenot pīlāru ES un dalībvalstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences 1 . Eiropas Parlaments arī uzsvēris, ka šo 20 principu īstenošanu ir svarīgi turpināt. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apliecinājusi stingru apņēmību nākt klajā ar rīcības plānu to realizēšanai. Panākumi būs atkarīgi no visu dalībnieku rīcības visos līmeņos — Eiropas, attiecīgās valsts, reģiona un vietējā mērogā.

Šajā paziņojumā izklāstīta virzība uz rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai. Tajā izklāstītas ES līmeņa iniciatīvas, kas atbalsta pīlāra īstenošanu, un uzsākta plaša diskusija ar visām ES valstīm un reģioniem, kā arī ar visiem mūsu partneriem: Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem, kas pārstāv Eiropas iedzīvotājus; Padomi un valstu valdībām, kas pārstāv Eiropas valstis; sociālajiem partneriem, kas pārstāv darba devējus un darba ņēmējus; pilsonisko sabiedrību — izšķirošajiem uzskatu paudējiem tēmās, kas Eiropas iedzīvotājiem ir vissvarīgākās.

Apkopojot visu dalībnieku ieguldījumu, 2021. gada sākumā mēs nāksim klajā ar rīcības plānu, ar kuru pīlārā nostiprinātās tiesības un principi varēs kļūt par realitāti.

Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads turpinās uzraudzīt progresu saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru. No šā gada Eiropas pusgads integrēs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķus — tādējādi ilgtspēja un iedzīvotāju labklājība būs ekonomikas politikas un pārvaldības centrālais elements. Šajā sakarā ikgadējā ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijā ir izklāstīta ES ekonomikas un nodarbinātības politikas stratēģija saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Eiropas zaļajā kursā. Tajā apvienota makroekonomikas stabilitāte, ražīgums, taisnīgums un vides ilgtspēja. Nodokļu struktūrai būtu jāatbalsta nodarbinātība un izaugsme, bet vienlaikus tai vajadzētu būt saskaņotai ar klimata, vides un sociālajiem mērķiem. Negodīga nodokļu uzlikšana, tostarp pasaules līmenī, mazina valstu spēju apmierināt savas ekonomikas un iedzīvotāju vajadzības.

Kopā mēs uzlabosim Eiropas sociālo tirgus ekonomiku, lai tā atbilstu šodienas un rītdienas iespējām un izaicinājumiem un nodrošinātu taisnīgu pāreju visiem.

2. Vienlīdzīgas iespējas un darbvietas visiem

Pilnvērtīgu iespēju sniegšana cilvēkiem, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, apmācību un prasmju apgūšanu

Nākotnē prasmes būs būtiski svarīgas. Ņemot vērā arvien biežāk notiekošas darba maiņas un elastīgākus darba modeļus, lai gūtu panākumus, ir pastāvīgi jāmācās un jāturpina mācīties. Prasmes ļauj cilvēkiem straujās pārmaiņas darba vidē izmantot savā labā. Pusei pašreizējā darbaspēka nākamo piecu gadu laikā būs savas prasmes jāatjaunina. Tomēr pašlaik pārāk daudziem jauniešiem trūkst pamatprasmju un digitālo prasmju, un pārāk maz ir tādu jauniešu, kuriem ir iespēja pēc skolas beigšanas atgūt nokavēto prasmju apguvē. Mēnesī tikai 1 pieaugušais no 10 iesaistās apmācībā, savukārt 1 miljons pastāvošo vakanču IKT speciālistu vidū kavē ieguldījumus digitālajā pārveidē. Vairāk nekā 50 % uzņēmumu, kas 2018. gadā ir pieņēmuši darbā vai mēģinājuši pieņemt darbā IKT speciālistus, ziņoja par grūtībām aizpildīt brīvās darbvietas.

Izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme prasmju nodrošināšanā. Dalībvalstīm ir jāpielāgo valsts izglītības un apmācības sistēmas visā Eiropā, lai nodrošinātu iekļaujošu augstas kvalitātes izglītību un apmācību jau no agrīna vecuma un atbalstītu cilvēkus, kuri uzņemas atbildību par pastāvīgu pilnveidošanos visā karjeras gaitā. Jāturpina centieni, lai apstiprinātu ārpus formālās izglītības un apmācības sistēmām iegūtās prasmes un kompetences. Darba vietā, brīvprātīgajā darbā vai jebkurā citā neformālā vidē iegūtās prasmes un pieredze, kas tiek atzītas un novērtētas, var būt nozīmīga vērtība cilvēkiem jauna darba meklējumos.

Lai uzzinātu, kādas prasmes vajadzīgas, valstu un reģionālajām valdībām jāsadarbojas ar tiem, kuri zina vislabāk: darba devējiem, darba ņēmējiem, skolotājiem un pasniedzējiem. Nestabilā un mainīgā darba tirgū ir būtiski svarīgi, lai visiem cilvēkiem būtu plašas pamatprasmes, kas rada labu pamatu spējai pielāgoties. Turklāt spēcīgas partnerības starp tiem, kuri meklē jaunus talantus, un tiem, kuri šos talantus izglīto un apmāca, apvienojumā ar modernām prognozēšanas metodēm un absolventu apzināšanu var virzīt lēmumu pieņemšanu par to, ko mācīties un kā. Tas jo īpaši nepieciešams reģionos, kuros iedzīvotāju skaits samazinās un kuros darba devēji vairs nevar atrast kvalificētus darbiniekus. Tas nepieciešams arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir mūsu ekonomikas pamats. Ceturtā daļa Eiropas MVU ziņo par lielām grūtībām atrast pieredzējušu personālu un vadītājus. Un, vispārīgāk runājot, tas nepieciešams visur, kur digitālajai un zaļajai pārejai būs vajadzīgi jauni prasmju kopumi. Profesionālā izglītība un apmācība, kā arī māceklība, var veicināt gan jauniešu, gan pieaugušo nodarbināmību un apmierināt uzņēmumu mainīgās vajadzības. Šāds ieguldījums prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā radīs izmaksas, kas jāsadala starp publisko sektoru, darba devējiem un attiecīgajiem indivīdiem. Lai galveno uzmanību pievērstu prasmēm, nodarbināmībai un cilvēkkapitālam, Komisija 2020. gada pirmajā ceturksnī atjauninās Prasmju programmu Eiropai, tostarp priekšlikumu ieteikumam par Eiropas profesionālo izglītību un apmācību (PIA). Tiek pētīti arī inovatīvi risinājumi, kas palīdzētu cilvēkiem kontrolēt savu mācību procesu un karjeru, piemēram, individuāls mācību konts darbspējīga vecuma cilvēkiem.

Kvalitatīva izglītība un apmācība rada iespēju vienlīdzību un var palīdzēt izrauties no zemu sasniegumu apburtā loka. Eiropas izglītības telpa, kas 2025. gadā būs kļuvusi par realitāti, atvieglos izglītojamo pārvietošanos pāri robežām Eiropā un uzlabos piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un apmācībai. 2020. gada trešajā ceturksnī Komisija turpinās attīstīt Eiropas izglītības telpas mērķus un izveidot jaunu sistēmu sadarbībai ar dalībvalstīm izglītības un apmācības jomā, tostarp lielāku uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu, ka jaunieši iegūst vismaz vidējo izglītību un ka viņiem ir pietiekamas pamatprasmes. “Erasmus+” turpinās atbalstīt un stiprināt izglītību, apmācību, jaunatni un sportu Eiropā, piešķirot ievērojami lielāku budžetu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Nākotnē mērķis ir padarīt šo programmu vieglāk pieejamu jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, tādējādi padarot to iekļaujošāku. Paplašinot tai pieeju skolotāju, pasniedzēju un akadēmisko aprindu pārstāvju lokā, palielināsies tās spēja tuvināt mūsu sistēmas un gūt labumu no dalīšanās paraugpraksē. Programma “Digitālā Eiropa” atbalstīs padziļinātu digitālo prasmju attīstīšanu, lai nodrošinātu šo tehnoloģiju ieviešanu visās ekonomikas jomās, kā arī stiprinātu izglītības sniedzēju digitālās spējas. Atbalstot dalībvalstu pasākumus, 2020. gada otrajā ceturksnī Komisija arī atjauninās Digitālās izglītības rīcības plānu, lai uzlabotu gan jauniešu, gan pieaugušo digitālās prasmes un nodrošinātu, ka ikviena izglītības organizācija ir piemērota digitālajam laikmetam.

Jaunieši ir Eiropas nākotne, un viņi ir pelnījuši gaišu nākotni. Vecāki, protams, vēlas, lai bērniem būtu labs darbs un karjeras izredzes. Tomēr pārāk daudz jauniešu bieži vien atrod tikai zemi atalgotus, pagaidu un nestandarta darbus, kur viņiem nav iespēju attīstīt savus talantus un plānot nākotni. Jaunieši ar invaliditāti, migranti un gados jaunie vecāki ir pakļauti vēl lielākam atpalikšanas riskam. Lai pastiprinātu cīņu pret jauniešu bezdarbu, 2020. gada otrajā ceturksnī Komisija nāks klajā ar priekšlikumiem, kā nostiprināt Garantiju jauniešiem, kas jau 3,5 miljoniem jauniešu gadā palīdz uzsākt apmācību, iegūt izglītību vai strādāt. Jaunā Garantija jauniešiem atbalstīs jauniešus, palīdzot attīstīt prasmes un gūt darba pieredzi, jo īpaši saistībā ar zaļo un digitālo pāreju.

Atbalsts profesionālajai mobilitātei un ekonomikas pārveidei

Lai uzlabotu izredzes atrast kvalitatīvu darbu vai sākt uzņēmējdarbību, Eiropā ikvienam — gan jaunam, gan vecam — vajadzētu būt pieejamam savlaicīgam un individuāli pielāgotam atbalstam, ieskaitot apmācību. Gandrīz katrs pieaugušais kādā savas dzīves brīdī ir meklējis darbu. Daži cilvēki gūst panākumus uzreiz pēc skolas beigšanas un viegli maina darbu, pateicoties stabilam kontaktu tīklam un pierādītai darba pieredzei. Citiem tas ir daudz grūtāk. Iespējams, viņiem trūkst informācijas par darba iespējām, neizdodas atrast savām prasmēm un pieredzei atbilstošu darbu, vai arī ir sarežģīti personiskie un ģimenes apstākļi. Valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem būtu jāatbalsta ne tikai bezdarbnieki, bet arvien vairāk tie, kuriem ir risks zaudēt darbu novecojušu prasmju dēļ.

Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns — šodien publiskotais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns palīdzēs finansēt Eiropā notiekošo pāreju. Pāreja uz zaļāku ekonomiku dažus reģionus un nozares varētu ietekmēt vairāk nekā citus. Plāna neatņemama sastāvdaļa ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, kurā ietilpst arī īpašs Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas atbalstīs reģionus, kurus pāreja varētu skart vairāk, un tādējādi palīdzēs nodrošināt, ka neviens netiek atstāts novārtā. Tas apliecina ES apņemšanos gādāt, lai vides ilgtspēja un sociālā ilgtspēja attīstītos līdztekus. Ieguldījumi attīstīs jaunas saimnieciskās darbības un radīs jaunas darbvietas, samazinās oglekļa dioksīda pēdu, nodrošinās cenas ziņā pieejamu enerģiju un stiprinās jaunu prasmju apguvi. Turklāt Modernizācijas fonds nodrošinās taisnīgu pāreju no oglekļa atkarīgos reģionos, atbalstot darba ņēmēju pārcelšanu citā darbā, pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi, izglītošanos, darba meklēšanu un jaunuzņēmumu izveidi. Visbeidzot, lai apliecinātu solidaritāti ar darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām un piedāvātu tiem atbalstu, var iesaistīties Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds.

Jaunu darbvietu radīšana

Eiropas ekonomika turpina augt jau septīto gadu pēc kārtas. Paredzams, ka 2020. un 2021. gadā ekonomikas pieaugums turpināsies, lai gan izaugsmes perspektīvas ir vājinājušās. Darba tirgi joprojām ir spēcīgi, un bezdarbs turpina samazināties, lai gan lēnākā tempā.

Balstoties uz šo stabilo pamatu, Eiropai jānodrošina, ka turpmākajos gados Eiropas sociālā tirgus ekonomika turpina radīt vairāk un labākas darbvietas visiem. Šīs pārveides virzītājspēks būs rūpniecības stratēģija, kura nāks klajā 2020. gada pirmajā ceturksnī un kurai būs spēcīgs pamats vienotajā tirgū, kas ļaus mūsu uzņēmumiem ieviest jauninājumus un attīstīt jaunas tehnoloģijas, veicināt apriti un radīt jaunus tirgus. Sociālo un nodarbinātības aspektu risināšana ir stratēģijas neatņemama sastāvdaļa, kas no rūpniecības pārveides ļaus gūt labumu visiem iedzīvotājiem, uzņēmumiem, reģioniem un pilsētām. 2020. gada pirmajā ceturksnī Komisija arī ierosinās īpašu stratēģiju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tajos ir radīti 85 % jaunizveidoto darbvietu pēdējo piecu gadu laikā. Tāpēc, lai Eiropā radītu darbvietas, ļoti svarīgi ir veicināt inovāciju, nodrošināt finansējumu un samazināt birokrātiju attiecībā uz MVU.

Lai neatpaliktu no pasaules digitālajām un zaļajām pārmaiņām, Eiropas Reģionālās attīstības fondam, Eiropas Sociālajam fondam Plus un Kohēzijas fondam arī turpmāk būs izšķiroša nozīme sociālās un teritoriālās kohēzijas atbalstīšanā Eiropas dalībvalstīs, reģionos un lauku apvidos. Komisijas priekšlikumā nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) kopējais piešķīrums kohēzijas politikai 2021.–2027. gadam ir noteikts 373 miljardu euro apmērā pašreizējās cenās. Teritoriālo kohēziju veicinās arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Komisijas priekšlikumā arī aicināts īstenot programmu InvestEU, ar kuru paredzēts piesaistīt ieguldījumus 650 miljardu euro apmērā, no kuriem 50 miljardi euro paredzēti sociālās infrastruktūras projektiem un sociālajiem ieguldījumiem izglītībā un prasmēs, sociālajā uzņēmējdarbībā un mikrofinansēšanā. Lai uzlabotu sociālos rezultātus, atraisot ieguldītāju un filantropiskā kapitāla potenciālu, InvestEU turklāt ieviesīs partnerības modeļus, kā arī jaunus uzņēmējdarbības un finanšu modeļus.

Darbvietu skaita palielināšana vajadzīga ne tikai izaugsmei. Tas jo īpaši redzams sociālajā ekonomikā, kas kalpo sociālajām vajadzībām. Eiropas sociālajā ekonomikā darbojas aptuveni 13,6 miljoni cilvēku. Sociālie uzņēmumi un organizācijas var veicināt iesaistīšanos, iniciatīvas un atdevi vietējās kopienās, vienlaikus tuvinot ikvienu darba tirgum. Sociālā ekonomika piedāvā inovatīvus risinājumus izglītības, veselības aprūpes, enerģētikas pārkārtošanas, mājokļu un sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā. Tā var arī kļūt par līderi vietējos zaļajos pasākumos, izveidojot alianses teritorijās, kurās iedzīvotāji un uzņēmumi piedalās klimata pārkārtošanā. Komisija 2021. gadā uzsāks sociālās ekonomikas rīcības plānu, kas paredzēts, lai veicinātu sociālos ieguldījumus un sociālo inovāciju un palielinātu sociālo uzņēmumu potenciālu radīt darbvietas — arī no darba tirgus visattālinātākajām personām. Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums var arī nodrošināt, ka esošie līdzekļi tiek izlietoti tā, lai atbalstītu iekļaušanu, piemēram, nodrošinot darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti vai cilvēkiem, kuriem draud nabadzība.

Līdztiesības veicināšana

Mūsu Savienība gūst spēku un vienotību no cilvēku, kultūras un tradīciju daudzveidības. Taču Eiropa var virzīties uz priekšu tikai tad, ja tā izmanto visus savus resursus, talantus un potenciālu. Tas paredz taisnīgākas sabiedrības izveidošanu, kurā tiem, kam ir vienādi mērķi, ir vienādas iespējas tās īstenot. Lai gan Savienība ir mājvieta dažām no visvienlīdzīgākajām sabiedrībām pasaulē, darāmā vēl ir daudz. Eiropai ir jāpastiprina apņemšanās attiecībā uz iekļaušanu un līdztiesību visās šā vārda nozīmēs neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Līdztiesība ir svarīgs jautājums šīs Komisijas politiskajā darba kārtībā — pirmo reizi ir atsevišķs līdztiesības portfelis un jauna specializēta darba grupa.

Īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu situācijai. Zems nodarbinātības līmenis negatīvi ietekmē ekonomiku kopumā, bet jo īpaši sievietes. Neraugoties uz augstāku izglītības līmeni, sievietēm ir īsāka un sadrumstalotāka karjera nekā vīriešiem, bieži vien tādēļ, ka viņas uzņemas aprūpētāju pienākumus. Sieviešu karjeras virzība ir lēnāka, ienākumi un pensijas ir zemākas, taču viņas dzīvo ilgāk. Atsevišķās nozarēs sievietes ir nepietiekami pārstāvētas. Tas attiecas uz digitālajām profesijām, piemēram, IKT speciālistu vidū sieviešu īpatsvars nesasniedz pat vienu piekto daļu. Pēc aiziešanas pensijā sievietes vidēji saņem tikai divas trešdaļas no tā apjoma, ko veido vīriešu pensijas — šajā ziņā atšķirība ir vēl lielāka nekā darba samaksas atšķirība. Cīņa pret stereotipiem darba vidē ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu, ka sievietēm ir iespēja karjerā progresēt un saņemt taisnīgu atalgojumu. Bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu uzlabošana ir daļa no risinājuma, kas nodrošinātu aprūpes pienākumu vienlīdzīgāku sadali starp sievietēm un vīriešiem. Lai panāktu progresu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanā (tostarp izmantojot saistošus darba samaksas pārredzamības pasākumus), pensiju atšķirību novēršanā, kā arī lai veicinātu sieviešu piekļuvi darba tirgum un palielinātu sieviešu skaitu vadošos amatos uzņēmumos un organizācijās, 2020. gada pirmajā ceturksnī Komisija ierosinās jaunu Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģiju.

Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā, nozīmē tādu ekonomiku, kurā ir iekļauti arī cilvēki ar invaliditāti. Eiropas Piekļūstamības akts sniegs iespējas izstrādāt piekļūstamus produktus un pakalpojumus. Tehnoloģija līdz ar pielāgotu darbu un pielāgotām darbvietām var pavērt iespējas personām ar invaliditāti, kā arī cilvēkiem un uzņēmumiem, kas rūpējas par viņu vajadzībām. Tomēr cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt izglītībai un apmācībai, nodarbinātībai, sociālās aizsardzības sistēmām un veselības aprūpei. Bieži vien viņiem ir arī grūtības aktīvi iesaistīties savas kopienas politiskajā vai kultūras dzīvē. Komisija turpinās īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. 2021. gadā Komisija nāks klajā ar pastiprinātu stratēģiju invaliditātes jomā, pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti pašlaik notiekošajā izvērtēšanā, ko veic saistībā ar Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2010.–2020. gadam.

Ātrāki un rezultatīvāki integrācijas ceļi trešo valstu valstspiederīgajiem var sniegt tiešu labumu ne tikai viņiem, bet arī darba tirgum un sabiedrībai kopumā. Daudzas dalībvalstis varētu labāk izmantot šo cilvēku prasmes un kvalifikācijas un veicināt viņu piekļuvi iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai un apmācībai. Pamatojoties uz 2016. gada rīcības plānu integrācijas jomā, Komisija pastiprinās atbalstu integrācijas pasākumiem, ko veic dalībvalstis un citas galvenās ieinteresētās personas, piemēram, vietējās un reģionālās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālie partneri.

3. Taisnīgi darba apstākļi

Darba ņēmējiem Eiropā būtu jāsaņem taisnīga minimālā alga, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus. Tas nenozīmē vienādas minimālās algas noteikšanu katram darba ņēmējam Eiropas Savienībā. Minimālās algas būtu jānosaka saskaņā ar valsts tradīcijām, izmantojot koplīgumus vai tiesību normas. Labi funkcionējošas darba koplīguma slēgšanas sarunas starp darba devējiem un arodbiedrībām ir rezultatīvs veids, kā noteikt atbilstīgu un taisnīgu minimālo algu, jo darba ņēmēji un darba devēji ir tie, kas vislabāk pārzina savu nozari un savu reģionu. Šodien Komisija sāk pirmo posmu apspriešanā ar sociālajiem partneriem par to, kā nodrošināt taisnīgu minimālo algu darba ņēmējiem Savienībā.

Darba jēga nav tikai iztikas nodrošināšana. Darbs nodrošina sociālās attiecības un vietu sabiedrībā, kā arī personiskās un profesionālās izaugsmes iespējas. Tomēr tas tā notiek vienīgi tad, ja cilvēks gūst labumu no taisnīgiem un cilvēka cienīgiem darba apstākļiem. Strauji attīstās jauni darba veidi, un šo attīstību veicina galvenokārt digitālās tehnoloģijas. Tās stimulē izaugsmi un nodarbinātību un virza inovatīvus pakalpojumus, nodrošinot elastību un iespējas darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, klientiem un uzņēmumiem. Tomēr tehnoloģijas var radīt arī jaunus nodarbinātības nestabilitātes veidus. Lai vairotu uzticēšanos digitālajai pārveidei un pilnībā izmantotu tās potenciālu, jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīgi skaidrāki noteikumi, kas novērš ļaunprātīgu izmantošanu, saglabā augstus veselības aizsardzības un drošības standartus un nodrošina labāku sociālās aizsardzības segumu. Tehnoloģiskajai inovācijai ir jāiet kopsolī ar sociālo inovāciju. Eiropas ceļš ir cilvēcisks un ētisks, un tam jāturpina veidot mūsu nākotni. 

Jo īpaši platformu ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei ir vajadzīgi labāki platformu darbinieku darba apstākļi. Jauns digitālo pakalpojumu tiesību akts, kas nāks klajā 2020. gada otrajā pusgadā, uzlabos noteikumus par digitālo platformu, pakalpojumu un produktu atbildību un drošību un pabeigs digitālā vienotā tirgus izveidi. Vienlaikus Komisija organizēs arī Samitu par darbu platformās, lai apspriestu prioritāros jautājumus un iespējamos risinājumus, tostarp, piemēram, nodarbinātības statusu, darba apstākļus un platformu darbinieku piekļuvi sociālajai aizsardzībai, piekļuvi kolektīvajai pārstāvībai un sarunu risināšanai, kā arī platformu darba pārrobežu aspektus.

Darba vietu izmaina arī digitalizācija un jaunās tehnoloģijas. Darba ņēmējiem Eiropas Savienībā ir nodrošināti augsti veselības un drošības standarti. Roboti, kā arī digitālie rīki, var pārņemt no cilvēkiem bīstamus un monotonus darbus. Tomēr līdz ar izmaiņām var parādīties arī jaunas bažas. Jauni darba modeļi — piemēram, pastāvīga savienojamība, tiešsaistes darba un mobilā darba pieaugums, cilvēka un mašīnas saskarnes, darba ņēmēju pārraudzība, pieņemšana darbā un pārvaldība, ko veic ar algoritmiem, — var nodrošināt lielāku ražīgumu, kas ir būtiski svarīgs dzīves līmeņa vispārējai uzlabošanai, bet tiem būtu jāattīstās tā, lai izvairītos no jauniem diskriminācijas vai atstumtības modeļiem vai jauniem riskiem darba ņēmēju fiziskajai un garīgajai veselībai. Lai saglabātu augstos standartus, Komisija pārskatīs darba drošības un veselības aizsardzības stratēģiju un apsvērs šos jaunos riskus, kā arī tradicionālākus riskus, tādus kā eksponētība bīstamām vielām un nelaimes gadījumu riski darbā. 

Taisnīgi darba apstākļi ir saistīti arī ar spēcīgu sociālo dialogu: darba ņēmēji un darba devēji var rast kopīgus risinājumus, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām. Stipras, pārstāvošas organizācijas un to savlaicīga iesaiste politikas veidošanā gan valstu, gan Eiropas līmenī ir ārkārtīgi svarīgas. Komisija izpētīs veidus, kā veicināt sociālo dialogu un darba koplīguma slēgšanas sarunas un kā palielināt arodbiedrību un darba devēju organizāciju spējas ES un valstu līmenī. Izšķiroša nozīme ir arī rezultatīvam dialogam uzņēmumu līmenī, jo īpaši gadījumos, kad uzņēmumi tiek pārstrukturēti vai tajos notiek būtiskas izmaiņas. Tā kā uzņēmumi arvien vairāk izvērš darbību pārrobežu mērogā, lai veicinātu darba ņēmēju informēšanas un uzklausīšanas kultūru, būtu pilnībā jāizmanto esošie darba ņēmēju iesaistīšanas instrumenti, piemēram, Eiropas Uzņēmumu padomes.

Eiropas pilsoņiem, kuri pašlaik pārcēlušies dzīvot vai strādāt citā ES valstī, taisnīgi darba apstākļi nozīmē taisnīgu mobilitāti. Salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem tagad ir divreiz vairāk iedzīvotāju, kuri pārcēlušies uz citu ES valsti dzīvot vai strādāt. Pārrobežu mērogā darbojas miljoniem uzņēmumu, jo īpaši MVU. Tie gūst labumu no vienotā tirgus, kas ir būtisks izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks. ES noteikumiem ir jāatbilst paredzētajam mērķim, lai garantētu, ka šī darbība notiek godīgi un pārredzami, un nodrošinātu godīgu konkurenci starp uzņēmumiem, aizsargātu darba ņēmēju tiesības un izvairītos no dubultām iemaksām un sociālā dempinga. Jaunizveidotā Eiropas Darba iestāde (EDI) būs galvenais instruments, kas atvieglos ES noteikumu piemērošanu un izpildi šajā jomā, uzlabojot vienotā tirgus darbību. Tā nodrošinās privātpersonām un darba devējiem vieglu piekļuvi informācijai par darbu vai darbību citā ES valstī un atbalstīs sadarbību starp valstu iestādēm, tostarp attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu, nedeklarēta darba novēršanu un krāpšanas apkarošanu.

4. Sociālā aizsardzība un iekļaušana

Augsta sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšana

Lai sociālais līgums būtu noturīgs, tā pamatā jābūt ciešai solidaritātei. Mums jāsniedz lielāks atbalsts tiem, kuri zaudē darbu tādu ārēju notikumu dēļ, kas ietekmē ekonomiku, proti, ir jāveicina viņu pārkvalificēšanās un reintegrācija darba tirgū. Lai aizsargātu iedzīvotājus un samazinātu spiedienu uz publiskajām finansēm ārējo satricinājumu laikā, Komisija ierosinās Eiropas bezdarbnieka pabalstu pārapdrošināšanas shēmu. 

Sociālās aizsardzības standarti jāpielāgo arī jaunajai situācijai darba vidē, jaunajai neaizsargātībai un jaunajām iedzīvotāju vēlmēm. Vairākās dalībvalstīs daļai pašnodarbināto un daļai nestandarta nodarbinātībā esošo personu nav piekļuves pienācīgai sociālajai aizsardzībai. Īstenojot Ieteikumu par piekļuvi sociālajai aizsardzībai, tiks nodrošināts, ka ikviens neatkarīgi no nodarbinātības statusa ir aizsargāts bezdarba, slimības, vecuma, invaliditātes gadījumā vai sakarā ar nelaimes gadījumu darbā.

Neviens netiek atstāts novārtā — tas nozīmē arī attiecībā uz piekļuvi cenas ziņā pieejamai veselības aprūpei. Nabadzīgāki cilvēki parasti dzīvo par 6 gadiem mazāk nekā turīgāki cilvēki. Veselīga dzīvesveida veicināšana, labāki profilakses pasākumi un uz pacientu orientēta veselības aprūpe var ikvienam padarīt pieejamāku kvalitatīvu veselības aprūpi par pieņemamu cenu. Lai izstrādātu sociālās aizsardzības sistēmas, kuru pamatā ir ES vērtības un universāluma, solidaritātes un taisnīguma principi, būs jāizstrādā jauni un integrēti veselības un sociālās aprūpes modeļi. Tas arī ļaus pēc iespējas labāk izmantot rentablas inovācijas un apmierināt sabiedrības veselības faktiskās vajadzības. Uz pacientu orientēta pieeja palīdzētu sasniegt labākus rezultātus, piemēram, ja uz ārstēšanu nebūtu jāgaida pārāk ilgi un būtu vieglāk saņemt aprūpi. Svarīgs mērķis šajā jomā ir nodrošināt, ka Eiropa cīnās pret vēzi, kas ir viena no lielākajām šā gadsimta veselības problēmām un apdraud miljoniem eiropiešu dzīvību. Cīņā pret vēzi Eiropa ir apņēmusies uzņemties vadību. 2020. gada februārī Komisija sāks Eiropas mēroga debates, lai gada ceturtajā ceturksnī nāktu klajā ar vērienīgu Eiropas plānu cīņai pret vēzi, kura mērķis ir palīdzēt mazināt šīs slimības izraisītās ciešanas.

Novecošana rada sociālās aizsardzības sistēmu adekvātuma problēmas. Pensijas varētu kļūt par galveno ienākumu avotu lielākajai daļai eiropiešu. Dzīves ilguma pieaugumam būtu jāsakrīt ar iespējām ļaut cilvēkiem strādāt ilgāk. To varētu īstenot, uzlabojot gados vecāku darba ņēmēju veselību un pievēršot lielāku uzmanību viņu vajadzībām darba vietā. Tas arī palīdzētu saglabāt pensiju sistēmu ilgtspēju, kā arī stiprinātu aroda un trešā līmeņa pensijas. Tomēr daļai vecāka gadagājuma cilvēku būs vajadzīga īpaša aprūpe. Piekļuves nodrošināšana cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei būs būtiska, lai atbalstītu cilvēka cienīgu dzīvi vecumdienās, vienlaikus izmantojot iespējas, ko piedāvā aprūpes ekonomika.

Novecošana nav vienīgā demogrāfiskā problēma. Demogrāfiskās situācijas izmaiņas Eiropas Savienībā veicina jauni mājsaimniecību modeļi, piemēram, lielāks vienas personas mājsaimniecību skaits, mobilitāte uz pilsētām, kura izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku apvidos, intelektuālā darbaspēka emigrācija vai pat migrācijas plūsmas. Lai apzinātu pašreizējo situāciju, 2020. gada pirmajā ceturksnī Komisija nāks klajā ar ziņojumu par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi. Pēc tam, lai sāktu debates par novecošanas ilgtermiņa ietekmi, jo īpaši uz aprūpi un pensijām, un par to, kā veicināt aktīvas vecumdienas, 2020. gada ceturtajā ceturksnī ziņojumam sekos Zaļā grāmata par novecošanu. Atzīstot, ka zaļā, digitālā un demogrāfiskā pāreja dažādus cilvēkus ietekmē atšķirīgi, ziņojumam par demogrāfiju 2021. gadā sekos arī ilgtermiņa redzējums par lauku apvidiem.  Šā ilgtermiņa redzējuma mērķis būs palīdzēt lauku apvidiem risināt savus unikālos jautājumus, piemēram, saistībā ar novecošanu un iedzīvotāju skaita samazināšanos, savienojamību, nabadzības risku un ierobežotu piekļuvi pakalpojumiem, sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei.

Nabadzības un atstumtības apkarošana

Lai pārmaiņu laikā nevienu neatstātu novārtā, ir jācīnās pret nabadzību. Pēdējā desmitgadē visā Eiropas Savienībā miljoniem cilvēku ir palīdzēts izkļūt no nabadzības, taču, neraugoties uz mūsu kopīgo ES mērķi līdz 2020. gadam palīdzēt izkļūt no nabadzības 20 miljoniem cilvēku, vairāk nekā piektā daļa eiropiešu joprojām ir pakļauti nabadzības riskam. Cilvēka cienīga dzīve nozīmē tāda atbalsta saņemšanu, kas vajadzīgs, lai meklētu darbu, piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai veselības aprūpei, pienācīgas izglītības un apmācības iespējas, cenas ziņā pieejamu mājokli un piekļuvi būtiskām precēm un pakalpojumiem, ieskaitot ūdeni, enerģiju, transportu un digitālos sakarus. Darba tirgū neiesaistītām personām kā galējo līdzekli, kam būtu jānodrošina cilvēka cienīga dzīve, piedāvā minimālo ienākumu shēmas, ko papildina atbalsta pakalpojumi. Visā Savienībā ir pieaugušas nekustamā īpašuma cenas, padarot mājokļus mazāk pieejamus un mājokļu izmaksas mazāk pieņemamas lielākajai daļai cilvēku. Lielākajā daļā dalībvalstu ir pieaugusi bezpajumtniecība — visnegatīvākā mājokļu izmaksu pieauguma izpausme. Enerģētiskā nabadzība un grūtības ieguldīt mūsdienīgos izmaksu ietaupījuma risinājumos norāda uz nepieciešamību būt modriem attiecībā uz jaunām sadales problēmām, ko rada pāreja uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku 2 . Visu šo iemeslu dēļ vajadzīgas plašas pārdomas, lai meklētu dažādos un savstarpēji saistītos nabadzības cēloņus, apsvērtu dažādu politikas instrumentu ietekmi un pārskatītu turpmāko virzību.

Nabadzība skar visus ģimenes locekļus — gan vecākus, gan bērnus. Nabadzīgās ģimenēs dzīvojošiem bērniem ir netaisnīgs dzīves sākums. Viņi saskaras ar pieaugošu veselības problēmu risku un zemākiem izglītības sasniegumiem vēlākā dzīves posmā, kas neļauj izrauties no nabadzības. Ieguldījumi kvalitatīvā un iekļaujošā agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē un skolās, kā arī piekļuve veselības aprūpei, uzturam un pienācīgam mājoklim var pārtraukt šo negatīvo ciklu. 2021. gadā Komisija nāks klajā ar Garantiju bērniem, lai nodrošinātu, ka bērniem ir pieejami vajadzīgie pakalpojumi un viņi saņem atbalstu līdz pilngadības sasniegšanai. 

Lai gan ES valstīs diskriminācija ir aizliegta, daudzi romi Eiropas Savienībā cieš no aizspriedumiem un sociālās atstumtības. Romu atstumtības novēršanai vajadzīgas ilgtermiņa saistības visos līmeņos. Dažus pozitīvus rezultātus ir sniegusi ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz programmas izvērtējuma konstatējumiem, 2020. gada ceturtajā ceturksnī tiks iesniegta turpmāka romu līdztiesības un iekļaušanas iniciatīva. 

5. Eiropas vērtību popularizēšana pasaulē

Eiropai būtu jāizmanto sava politiskā un ekonomiskā ietekme, lai veicinātu sociālo taisnīgumu pārējā pasaulē. Mūsu starptautiskā sadarbība, attīstība un tirdzniecības politika rada izaugsmi, darbvietas un labklājību — gan Eiropā, gan pie mūsu partneriem. Tirdzniecība nav tikai preču un pakalpojumu apmaiņa. Tā Eiropai ir arī stratēģiska vērtība. Tirdzniecība ļauj veidot partnerības, aizsargāt tirgu no negodīgas prakses un nodrošināt starptautiski atzītu standartu ievērošanu. Komisija strādās pie spēcīgas, atvērtas un taisnīgas tirdzniecības programmas. Lai nodrošinātu ar mūsu tirdzniecības partneriem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, katram jaunam visaptverošam divpusējam nolīgumam būs nodaļa par ilgtspējīgu attīstību un augstākie klimata, vides un darba aizsardzības standarti, kas paredz nulles tolerances politiku attiecībā uz bērnu darbu. Komisija arī īpaši stiprinās dialogu ar Rietumbalkāniem, lai veicinātu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu šajā reģionā.

Lai veicinātu un aizsargātu starptautiski saskaņotus standartus darba tiesību jomā, Eiropai būtu arī jāieņem stingra nostāja attiecībā uz spēkā esošo nolīgumu vai tirdzniecības nolīgumu izpildi. Komisija iecels galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu, kas pārraudzīs un uzlabos mūsu tirdzniecības nolīgumu atbilstību un sadarbosies ar tirdzniecības partneriem, lai nodrošinātu saistību rezultatīvu īstenošanu. Eiropas Savienība cieši sekos līdzi tirdzniecības nolīgumos iestrādāto klimata, vides un darba aizsardzības pasākumu īstenošanai un piekops nulles tolerances politiku attiecībā uz bērnu darbu.

6. Sadarbība

Ar šo paziņojumu tiek uzsākta plaša diskusija ar visām ES valstīm un reģioniem, kā arī ar visiem mūsu partneriem. Tajā ir izklāstītas vairākas iniciatīvas, kas turpmākajos mēnešos jāīsteno ES līmenī, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

Tomēr ar rīcību ES līmenī vien nepietiek. Tā kā jauno tehnoloģiju ietekme kļūst skaidrāka, klimata pasākumu rezultāti sasniedz mūsu ikdienas dzīvi un demogrāfiskais spiediens pieaug, ir pastāvīgi jāpielāgo un jāstiprina mūsu reakcija visos līmeņos. Lai tas izdotos, panākumu atslēga bieži vien ir valsts, reģionālo un vietējo iestāžu, kā arī sociālo partneru un attiecīgo visu līmeņu ieinteresēto personu rīcība, kas notiek kopsolī ar ES līmeņa pasākumiem.

Tāpēc Komisija aicina visas ES, valstu, reģionālās, vietējās iestādes un partnerus līdz 2020. gada novembrim darīt zināmu savu viedokli par nepieciešamo turpmāko rīcību un pašiem uzņemties konkrētas saistības pīlāra īstenošanā. 2020. gadā Komisija centīsies panākt, ka aktīvi iesaistās un līdzdarbojas visi mūsu partneri: Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Viedokļus un saistības var iesniegt tīmekļvietnē “yoursay-socialeurope” 3 .

Mērķis ir kopīgi izstrādāt rīcības plānu, kurā atspoguļoti visi ieguldījumi un kuru ierosināts apstiprināt augstākajā politiskajā līmenī.

(1)

Eiropadomes secinājumi — Jauna stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam [atsauce], 2019. gada jūnijs.

(2)

 Kā paziņots Eiropas zaļajā kursā, Komisija 2020. gadā nāks klajā ar norādījumiem par enerģētisko nabadzību.

(3)

  https://ec.europa.eu/social/yoursay-socialeurope

 

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.1.2020

COM(2020) 14 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

SPĒCĪGA SOCIĀLĀ EIROPA TAISNĪGAI PĀREJAI

Pielikums: Komisijas iniciatīvas