PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 59. panta 3. punkts).

a)    2.1. punkts (9. grozījums)

Grozīt šādi:

2.1.

Šo izpētes atzinumu ir pieprasījusi Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja kā ieguldījumu gaidāmajā rīcības plānā ESTP īstenošanai un nākamajā ES sociālajā samitā, kas plānots 2021. gada maijā Porto. Šo izpētes atzinumu pieprasīja Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja. Eiropas Parlamenta vēstulē teikts, ka atzinumā jāaplūko pirmām kārtām šādi temati: taisnīga pārkārtošanās, zaļais kurss, digitālā pārkārtošanās, rūpniecības stratēģija, nodarbinātība un sociālā iekļaušana. Tie veido pamatu virknei pašreizējo un gaidāmo leģislatīvo un neleģislatīvo dosjē saistībā ar zaļo un digitālo pārveidi.

Balsojuma rezultāts:

Par:	99
Pret:	129
Atturas:	20

b)    2.2. punkts (10. grozījums)

Grozīt šādi:

2.2.

Eiropas uzņēmumi un strādājošie saskaras ar milzīgām ekonomiskām un sociālām un ekonomiskām Covid-19 pandēmijas sekām. Sabrūk daudzi uzņēmumi, mēs cilvēki zaudējam darbvietas, un mājsaimniecības zaudē iztikas līdzekļus. Neskatoties uz iepriekš nepieredzētajiem ekonomikas glābšanas pasākumiem, kuru mērķis bija mazināt stingro ierobežojumu ietekmi uz darbvietām un uzņēmumiem, ekonomikas prognozes ir ļoti satraucošas. Gaidāms, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 % un 2021. gadā pieaugs par 5,8 %. Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī (1) . Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi Eiropas ekonomiku: daudzi uzņēmumi sabrūk, mēs zaudējam darbvietas, mājsaimniecības zaudē iztikas līdzekļus, veselības aprūpes pakalpojumi zaudē efektivitāti. Dalībvalstu parāds ir sasniedzis rekordlīmeni,kas pārsniedz paredzētos izdevumu noteikumus, un arī ES pirmo reizi ir kopējs parāds. Mēs nezinām arī, kādas būs Brexit sekas, un nezinām, kad pandēmija beigsies.

Balsojuma rezultāts:

Par:	95
Pret:	140
Atturas:	22

c)    2.3. punkts (11. grozījums)

Grozīt šādi:

2.3.

Ir jāapzina un jāatbalsta svarīgākās nozares un sektori, sākot ar cilvēkresursiem un beidzot ar pētniecību, un jāizstrādā tāda Eiropas rūpniecības politika, kas aizsargātu šīs stratēģiskās nozares tirgū un nodrošinātu galveno resursu piegādes drošību. Eiropas rūpniecības politikai vajadzētu nodrošināt sistēmu, kurā sinerģijas veidošanas nolūkā konsekventi un visaptveroši tiktu koordinētas visas dažādās Eiropas politikas jomas. Lai īstenotu šādas pārmaiņas, Eiropas Komisijai ir jānosaka kurss un dalībvalstīm sava politika jāpieskaņo ES politikai. Tas nenozīmē mikropārvaldību, bet gan rīcībpolitiku pielāgošanu, lai tās būtu konsekventas un sekmētu transformatīvas pārmaiņas. Šāds process būs iespējams tikai ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru aktīvu līdzdalību. Bez “sociālā kursa”, kura pamatā būtu demokrātiska un efektīva ES pilsoņu līdzdalība, zaļais kurss labumu nenesīs visiem.

Balsojuma rezultāts:

Par:	91
Pret:	137
Atturas:	18

d)    2.5. punkts JAUNS (13. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

2.5.

Labākā politiskā reakcija ir piepildīt cerības saistībā ar Next Generation EU, kas ir unikāla iespēja ātrai un pārveidi sekmējošai atveseļošanai. Par visaugstāko prioritāti būtu jāizvirza šā procesa uzsākšana sadarbībā ar privāto sektoru.

Balsojuma rezultāts:

Par:	97
Pret:	136
Atturas:	22

e)    2.6. punkts JAUNS (14. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

2.6.

Brexit izraisītās problēmas jāpārvar, radot spēcīgu stimulu stiprināt vienoto tirgu, kas nodrošina stabilāku un konkurētspējīgāku vidi uzņēmumiem.

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	141
Atturas:	20

f)    2.4. punkts (15. grozījums)

Grozīt šādi:

2.4.

Apzīmējums, kas šajā ziņā ir radies saistībā ar vides un tehnoloģiskajām pārmaiņām ir “taisnīga pārkārtošanās”. EESK uzskata, ka taisnīga pārkārtošanās ir būtisks elements gan budžetā, gan atveseļošanas plānā, kas sekmē zaļāku Eiropas ekonomiku. Tāpēc ir nepieciešams veidot izpratni, ka taisnīga pārkārtošanās ir plašāka (un neattiecas tikai uz oglekļa ekonomiku) – tajā, pamatojoties uz jaunu sociālo līgumu, pilnībā jāīsteno Eiropas sociālo tiesību pīlārs  (2) un vienlaikus jāvirza reformas, kas saistītas ar sadales sistēmu,un tās pamatā ir darba un privātās dzīves līdzsvars līdzsvaru un dzimumu līdztiesība līdztiesību., Saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu īpaši svarīgas ir augstas kvalitātes darbvietas visiem, piekļuve augstas kvalitātes izglītībai un apmācībām, tostarp mūžizglītībai tiesības uz mūžizglītību, jo īpaši runājot par neaizsargātām grupām, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem visiem, sociālā aizsardzība un neaizsargāto grupu, piemēram, ilgstošo bezdarbnieku, sieviešu, jauniešu, legālo migrantu un cilvēku ar invaliditāti, iekļaušana. Visus šos svarīgos mērķus iespējams sasniegt, balstoties uz plaukstošu ekonomiku, jaunām, augsti kvalificētām darbvietām, ko piedāvā darba devēji, un nepieciešamajām investīcijām tehnoloģijās.

Balsojuma rezultāts:

Par:	82
Pret:	152
Atturas:	20

g)    2.5. punkts (16. grozījums)

Grozīt šādi:

2.5.

Valstis un reģioni, kuros notiek rūpniecības pārkārtošanās, parasti saskaras ar problēmām, kas saistītas ar to rūpnieciskā pamata modernizēšanu, darbaspēka prasmju pilnveidošanu, zaudēto darbvietu kompensēšanu svarīgākajās nozarēs un zemās produktivitātes palielināšanu, jo tā ierobežo ienākumu izaugsmi, augšupēju konverģenci un nelabvēlīgo demogrāfiskās attīstības tendenču absorbēšanu. Kopumā tie gūtu labumu no zaļināšanas un tehnoloģiskā progresa un no saistītajām izmaiņām, taču dažas vietas un noteiktas iedzīvotāju grupas, jo īpaši neaizsargātas grupas, piemēram, cilvēki ar invaliditāti, vecāki cilvēki, romi un atbilstīgie migranti, var palikt bez vajadzīgās uzmanības. Lai risinātu problēmas saistībā ar ilgtermiņa pārveidi, politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un galvenajām ieinteresētajām personām attiecīgajās valstīs un reģionos ir jāprognozē pārmaiņas un aktīvi jāpārvalda pārkārtošanās. Sociālajam dialogam, informācijai, strādājošo un viņus pārstāvošo organizāciju konsultācijām un līdzdalībai, tostarp lēmumu pieņemšanas procesā struktūrās (valdēs un uzraudzības valdēs), ir būtiska nozīme uzņēmumu lēmumu pieņemšanas jautājumu risināšanā un ietekmēšanā, lai pārvaldītu pārmaiņas uz nākotni vērstā veidā. EESK mudina Komisiju stiprināt un pilnveidot sociālo dimensiju topošajā atjaunotajā rūpniecības stratēģijā.

Balsojuma rezultāts:

Par:	92
Pret:	152
Atturas:	17

h)    2.6. punkts (17. grozījums)

Grozīt šādi:

2.6.

Pandēmijas krīzes pārvarēšana un veiksmīgas rūpniecības pārkārtošanās iespējamība ir visu ieinteresēto personu interesēs – šajā nolūkā ir vajadzīgs kopīgs darbs un kopēji mērķi (piemēram, uzņēmumu attīstība ilgtermiņā), efektīvs sociālais dialogs uzticēšanās apstākļos, kā arī pozitīva attieksme. EESK uzskata, ka panākumu atslēga ir labai laba un tādējādi ilgtspējīgai ilgtspējīga uzņēmējdarbības pārvaldībai pārvaldība ar pārmaiņu kopīgu prognozēšanu jābūt balstītai uz pārbaudītiem un izmēģinātiem, tiesību aktos noteiktiem, obligātajiem iekšējā tirgus standartiem, un strādājošo viedoklim jāizskan, sniedzot informāciju, apspriežoties un viņiem līdzdarbojoties uzņēmumu valdēs .

Balsojuma rezultāts:

Par:	90
Pret:	151
Atturas:	18

i)    2.7. punkts (18. grozījums)

Grozīt šādi:

2.7.

Digitalizācijai un automatizācijai ir gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. Šai pārejai būtu vajadzīgas regulējums pieejas, kas ir atbilstošs tehnoloģiskās pārveides tempam un pārmaiņu prognozēm, iesaistot, piemēram, sociālos partnerus. Eiropas Uzņēmumu padomes un Eiropas uzņēmējsabiedrības darba padomes var kalpot kā pozitīvs piemērs obligātai strādājošo pārrobežu iesaistīšanai interešu līdzsvarošanā un risinājumu meklēšanā sociālas partnerības garā. Tas ietver strādājošo apmācību un koplīguma vai citu sociālu līgumu sarunu garantēšanu, lai atbalstītu darba autonomiju un nodrošinātu labu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Digitalizācijas un interneta ekonomikas rezultātā ir arī radušies jauni darba veidi, piemēram, platformu darbs, kurā strādājošiem nav nekāda sociālā nodrošinājuma un darbavietas drošības un kuru viņi bieži veic ar ļoti nestabiliem nosacījumiem un neskaidru statusu. Viņu darba nosacījumi un statuss ir jātuvina Eiropas līmenī, lai sekmētu taisnīgu mobilitāti un integrāciju iekšējā tirgū  (3) . Šajā nolūkā EESK saskata vajadzību radīt juridisko noteiktību strādājošiem un tāpēc noteikt juridisko statusu platformu ekonomikas darbaspēkam. Vāja piekļuve sociālajai aizsardzībai vai tās neesamība rada izmaksas ne tikai pašiem strādājošiem, bet arī sociālā nodrošinājuma sistēmām.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	149
Atturas:	24

j)    2.8. punkts (19. grozījums)

Grozīt šādi:

2.8.

Digitalizācija arī rada riska iespējamību tādās jomās kā finanšu stabilitāte, finanšu noziegumi un patērētāju aizsardzība. Sadrumstalotā regulatīvā situācija Eiropas Savienībā un nevienmērīgās globālās izmaiņas nozares regulēšanā šādus riskus var palielināt vēl vairāk. Tāpēc EESK uzskata, ka ES ir jāizveido visaptverošs un stabils tiesiskais regulējums šajā jomā. Tā arī iesaka ESAO līmenī 2021. gadā panākt globālu risinājumu nodokļu jomā ES atgriezties pie iniciatīvas par nodokļu piemērošanu lieliem digitālajiem uzņēmumiem  (4).

Balsojuma rezultāts:

Par:	89
Pret:	149
Atturas:	22

k)    5.2. punkts (21. grozījums)

Grozīt šādi:

5.2.

Cieša sadarbība starp galvenajām vietējām/reģionālajām ieinteresētajām personām ir būtiski svarīga, lai konstatētu ilgtspējīgākos pielietojumus un pēc iespējas veicinātu sociālekonomisko attīstību. Labas visu līmeņu sociālo partneru prakses, kas balstītas uz koplīgumiem vai citiem sociālā dialoga veidiem, kuri rada izveido vienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomiskajiem konkurentiem kādā nozarē vai reģionā, ir atskaites punkts taisnīgas pārkārtošanās stratēģijas sekmēšanai saistībā ar dekarbonizāciju un citiem klimata politikas mērķiem (5).

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	146
Atturas:	19

l)    6.2. punkts (22. grozījums)

Grozīt šādi:

6.2.

Viens no galvenajiem pārvaldības mehānismiem sociāli taisnīgu pārkārtošanās procesu progresa īstenošanai un uzraudzībai ir Eiropas pusgads. Tas ir ārkārtīgi svarīgs, lai sniegtu Eiropas un valstu politikas pastāvīgu, periodisku novērtējumu sociālā, ekonomikas un vides līmenī. Eiropas pusgads pakāpeniski ir ieguvis sociālāku dimensiju, taču tā makroekonomiskā un fiskālā dimensija joprojām ir noteicoša. Tāpēc EESK ierosina Eiropas pusgadā iekļaut jaunus, uzlabotus, izmērāmus un papildinošus sociālos, ekonomikas un vides rādītājus, lai uzraudzītu un izsekotu visus Eiropas sociālo tiesību pīlāra aspektus un principus, kā arī 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus  (6) , radot sinerģijas ar sociālo rezultātu pārskatu, ieviešot koncepciju par ilgtspējīgu labklājības ekonomiku visiem  (7) kopā ar mērķtiecīgiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem sociālajā un vides jomā  (8) . Pusgads tagad arī ir pārveidots, lai nodrošinātu plašāku rīcību atveseļošanas atbalstīšanai, kas, kā EESK cer, var arī palīdzēt nostiprināt atjaunot visu ES pārvaldības mehānismu un likt tam darboties kā demokrātijas saglabāšanas stimulēšanas un augšupējas konverģences Eiropas Savienībā virzītājspēkam.

Balsojuma rezultāts:

Par:	87
Pret:	148
Atturas:	21

m)    6.4. punkts (23. grozījums)

Grozīt šādi:

6.4.

Turklāt, lai kompensētu institucionālā līdzsvara trūkumu ekonomikas un sociālajā pārvaldībā, EESK iesaka izmantot labi līdzsvarotu“zelta likumu” (9) ES fiskālo noteikumu, ar ko pamatotus publiskos ieguldījumus neiekļauj deficīta aprēķinos, piemērošanā, neapdraudot finansiālo stabilitāti videjā termiņā un ņemot vērā arī esošo un turpmāko parāda līmeņu ilgtspēju, lai garantētu modernu veselības aprūpes, ekoloģisko, izglītības un tehnoloģisko infrastruktūru un novērstu iepriekš nepieredzētu recesiju (10).

Balsojuma rezultāts:

Par:	87
Pret:	159
Atturas:	16

n)    9.3. punkts (24. grozījums)

Grozīt šādi:

9.3.

EESK aicina Padomi un Eiropas Parlamentu uzlabot uzņēmējdarbības vidi un 2021.–2027. gada DFS palielināt un piešķirt pietiekamu finansējumu ieguldījumu vajadzībām, lai īstenotu reālu un strauju zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu, EESK arī atbalsta pašu resursu klāsta, kas, iespējams, veidotos no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (CBAM) un digitālās nodevas ieņēmumiem, paplašināšanu paplašināšanas ietekmes analīzi , iespējams, iekļaujot digitālo pakalpojumu nodokli, kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un finanšu darījumu nodevu  (11).

Balsojuma rezultāts:

Par:	91
Pret:	157
Atturas:	13

o)    9.4. punkts (25. grozījums)

Grozīt šādi:

9.4.

Pašreizējā plānošanas periodā lieliem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalstu, piemērojamie noteikumi paredz, ka tiem ir jāveic attiecīgo iemaksu atmaksa, ja desmit gadu laikā pēc saņemtā atbalsta beidzamā maksājuma ražošanas darbība tiek pārcelta ārpus Eiropas Savienības (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. panta 2. punkts). EESK uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā noteikumi ir jāpastiprina, lai veicinātu repatriāciju un garantētu kohēziju stratēģiskās autonomijas labad, saglabātu ražošanas struktūru/spēju, palielinātu nodarbinātību un veicinātu ilgtspējīgāku teritoriālo attīstību.

Balsojuma rezultāts:

Par:	89
Pret:	149
Atturas:	19

p)    9.5. punkts (26. grozījums)

Grozīt šādi:

9.5.

EESK atbalsta arī ES fiskālās pārvaldības uzlabošanu, ņemot vērā ilgtspējas riskus un mācoties no pieredzes, kas gūta, izvērtējot zaļās budžeta plānošanas paraugpraksi un fiskālos plānus. Arī nodokļu stimuli var būt ir vajadzīgi, lai mudinātu pārliecinātu uzņēmumus un indivīdus ieguldīt zaļās iniciatīvās, kam ir sociāla ietekme (12). Šādas subsīdijas būtu rūpīgi jāizvērtē izmaksu un ieguvumu analīzē.

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	154
Atturas:	16

q)    9.6. punkts (27. grozījums)

Grozīt šādi:

9.6.

Lai risinātu problēmas, kas apgrūtina Eiropas pārkārtošanos uz zaļu un digitālu ekonomiku, ir jāiegulda plaši līdzekļi, kādus nav iespējams iegūt ar tradicionālajiem banku aizdevumu līdzekļiem. Būs vajadzīgi privātā sektora līdzekļi Katru gadu dažādu veidu privāti fondi lielos apmēros tiek ieguldīti kaitējošā ekonomiskā darbībā daudzveidīgās rūpniecības jomās. Tie var kļūt par zaudētiem aktīviem . Konsekventi būtu jāievieš mehānisms privātā sektora finanšu novirzīšanai ieguldījumiem, kas būtu saderīgi ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības kritērijiem. Banku savienības, kapitāla tirgu savienības, ilgtspējīga finansējuma, digitālā finansējuma un MVU stratēģijas līdz ar to savstarpēji stiprina un garantē fondu virzību produktīvākiem projektiem. EESK atzinīgi vērtē Ilgtspējīga finansējuma platformas izveidi un paredz sociālas taksonomijas veidošanu.

Balsojuma rezultāts:

Par:	74
Pret:	154
Atturas:	31

r)    10.1. punkts (28. grozījums)

Grozīt šādi:

10.1.

Tā kā rūpniecības pārkārtošanās bieži liek pāriet no kādreizējām un tradicionālām ražošanas nozarēm uz darbībām, kas vērstas uz nākotni (pat tradicionālos sektoros), tā var izraisīt augstāku vidējo bezdarba līmeni (vismaz uz laiku), jo deindustrializācija ir koncentrēta vietējā līmenī un prasmju bāze ir sektoros, kuros notiek lejupslīde. Prognozēšana un strādājošo pārstāvju iesaistīšana nozares un uzņēmuma līmenī un pirms lēmumu pieņemšanas ir būtiski svarīga. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ar rūpniecības pārkārtošanos saistītā politika palīdzētu strādājošiem un vietējām kopienām, jo īpaši strādājošiem ar invaliditāti un citiem strādājošiem no neaizsargātām grupām, pārvaldīt pārkārtošanos ar pēc iespējas mazākiem traucējumiem, vienlaikus maksimāli palielinot iespējamos ieguvumus.

Balsojuma rezultāts:

Par:	88
Pret:	149
Atturas:	17

s)    10.5., 10.5.1., 10.5.2., 10.5.3., 10.5.4., 10.5.5., 10.5.6., 10.5.7. punkts (30. grozījums)

Svītrot punktu.

10.5.

Rīcības plāns ESTP īstenošanai Taisnīga pārkārtošanās rada vajadzību pēc pienācīgas sociālās politikas, lai veicinātu labus darba nosacījumus, labi funkcionējošas darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālo partneru attiecību sistēmas, un ir arī jānodrošina pienācīga sociālā aizsardzība, lai palīdzētu strādājošiem pārkārtošanās procesā. EESK vēlas ierosināt dažus priekšlikumus gaidāmajam Komisijas rīcības plānam ESTP īstenošanai.

10.5.1.

EESK ierosina Komisijai atkārtoti izvērtēt attiecīgo ES darba tiesību acquis adekvātumu, to stiprinot, lai labāk atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos strādājošiem.

10.5.2.

Tiesības uz drošību un veselības aizsardzību ir būtiskas darba vietas tiesības visiem strādājošiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības attiecībām vai no tā, kādu uzņēmējdarbības modeli viņi izmanto. EESK ļoti satrauc tas, ka daži jauni darba veidi, ko radījusi klimata un digitālā pārkārtošanās, varētu atrasties ārpus darba aizsardzības noteikumu darbības jomas. Turklāt digitalizētās darba vietās jau ir apliecināti ievērojami riski, piemēram, darba intensitātes pastiprināšanās, stress un psihosociāla vardarbība  (13) , un nākotnē varam gaidīt mākslīgā intelekta izraisītus negadījumus  (14) , kas ir jānovērš. Tāpēc EESK aicina visus strādājošos Eiropas Savienībā aizsargāt ar tiesību aktiem darba aizsardzības jomā  (15).

10.5.3.

EESK mudina Eiropas Komisiju regulāri pārskatīt Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) un saistīto regulējumu, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību  (16).

10.5.4.

Sociālajam dialogam valstu un Eiropas līmenī ir būtiska nozīme ekonomikas, darba un sociālās politikas veidošanā. EESK atbalsta ieceri attiecīgā valstu, reģionālā un Eiropas līmenī īstenotā sociālajā dialogā izstrādāt atbilstošus pasākumus taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai, lai pārvaldītu, mainītu un garantētu minimālo aizsardzību darbvietu reorganizācijas vai kolektīvas atlaišanas gadījumos, kuru iemesls ir tehnoloģiskas, demogrāfiskas, globalizācijas un klimata pārmaiņu, kā arī aprites ekonomikas izraisītas pārmaiņas, tostarp tiesības iesaistīties sarunās par koplīgumu slēgšanu, lai prognozētu pārmaiņas un nodrošinātu atbalstu skartajiem strādājošiem (Direktīvas par kolektīvo atlaišanu pielāgošana)  (17).

10.5.5.

EESK atkārtoti norāda, ka, ieviešot izmaiņas, jaunas tehnoloģijas un mākslīgā intelekta sistēmas, kas var izraisīt pārmaiņas darba organizācijā, darba uzraudzībā un kontrolē, kā arī darba ņēmēju novērtēšanas un darbā pieņemšanas sistēmās, ir jāapspriežas ar strādājošiem un viņu pārstāvjiem un viņi jāinformē. Informēšanas un apspriešanās tiesību ievērošana, pienācīgi īstenojot EUP direktīvu, ir jānodrošina visos uzņēmumos, un ES līmenī būtu jāievieš saskaņota sistēma darbinieku dalībai valdes līmenī. Tāpēc EESK aicina izveidot stingru un stabilu Eiropas satvaru attiecībā uz informēšanu, apspriešanos un strādājošo līdzdalību  (18) kā nozīmīgu aspektu taisnīgas un godīgas rekonstrukcijas veidošanai un vides un digitālajai pārkārtošanai. Komisijai būtu jāveicina sociālais dialogs nolūkā iesaistīt strādājošos klimata un digitālajā pārkārtošanā visās dalībvalstīs un uzraudzīt tās rezultātus Eiropas pusgada ietvaros.

10.5.6.

Ir vajadzīgs satvars sociāli atbildīgai pārstrukturēšanai un korporatīvo pārmaiņu prognozēšanai, kas papildina esošās tiesības uz informāciju, konsultācijām un strādājošo līdzdalību un savieno Eiropas sociālā modeļa galvenos elementus  (19) . EESK uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu jāpārskata ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai un jāierosina juridisks pamats konkrētiem vispārējiem nosacījumiem attiecībā uz strādājošo līdzdalību, lai uzlabotu strādājošo iesaistīšanos Eiropas zaļā kursa un digitalizācijas problēmu risināšanā  (20).

10.5.7.

Ar rīcības plānu būtu jānosaka tiesību minimums ES līmenī – EESK ir aicinājusi rīkoties saistībā ar minimālo ienākumu aizsardzību  (21) , lai ierobežotu nabadzību un veicinātu iekļaujošu darba tirgu, un tāpēc atzinīgi vērtē Padomes prezidentvalsts Vācijas un Komisijas plānus izveidot Eiropas satvaru minimālo ienākumu shēmām  (22) . EESK ir ieteikusi apsvērt iespēju ES dalībvalstīs noteikt kopējus minimālos standartus bezdarba apdrošināšanas jomā  (23) . Komiteja ir arī aicinājusi izstrādāt Eiropas iniciatīvu par minimālo algu un darba koplīguma slēgšanas sarunām  (24) , un tāpēc atzinīgi vērtē  (25) Komisijas iniciatīvu par iniciatīvu par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā  (26).

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	149
Atturas:	17

t)    10.6. punkts (31. grozījums)

Svītrot punktu

10.6.

Jauns sociālais līgums Lai veidotu ceļus uz tādu atveseļošanu, kuras gaitā tiktu veikti ieguldījumi darbvietās un aizsargātas tiesības un iztikas minimums, lai atjaunotu spēcīgas darba tirgus iestādes visiem strādājošiem atbilstoši agrākajām saistībām un lai nodrošinātu sociālo aizsardzību, EESK aicina, izmantojot sociālo dialogu, taisnīgu pārkārtošanos izvirzīt atveseļošanas centrā un aktīvi iesaistīt pilsonisko sabiedrību, lai palīdzētu izstrādāt sociālu, taisnīgu un iekļaujošu rūpniecības pārkārtošanos.

Balsojuma rezultāts:

Par:	85
Pret:	146
Atturas:	19

u)    1.1. punkts (1. grozījums)

Grozīt šādi:

1.1.

Ir vairāki priekšnosacījumi, lai rūpniecības pāreja uz zaļu un digitālu Eiropas ekonomiku radītu ilgtspējīgu, taisnīgu un sociāli pieņemamu nākotni Eiropā. Tomēr ir jāņem vērā jauna situācija. Covid-19 pandēmija ir smagi skārusi Eiropu: daudzi uzņēmumi sabrūk, mēs zaudējam darbu, mājsaimniecības zaudē iztiku, veselības aprūpes pakalpojumi zaudē efektivitāti. Tā ir sakāpinājusi vajadzību pēc daudz plašākas un spēcīgākas sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības politikas veidošanā visos līmeņos, kā arī pēc spēcīga tiesiskā regulējuma reālistiska satvara un Eiropas līmeņa standartiem, ņemot vērā dalībvalstu īpatnības un kompetenču sadalījumu starp ES un dalībvalstīm, kā arī subsidiaritātes principu, jo īpaši sociālajā programmā. Šim vajadzētu būt vienam no būtiskākajiem Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanai paredzētā rīcības plāna uzdevumiem.

Balsojuma rezultāts:

Par:	90
Pret:	146
Atturas:	18

v)    1.5. punkts JAUNS (4. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

1.5.

Labākā politiskā reakcija ir piepildīt cerības saistībā ar Next Generation EU, kas ir unikāla iespēja ātrai un pārveidi sekmējošai atveseļošanai. Par visaugstāko prioritāti būtu jāizvirza šā procesa uzsākšana sadarbībā ar privāto sektoru.

Balsojuma rezultāts:

Par:	97
Pret:	136
Atturas:	22

w)    1.6. punkts JAUNS (5. grozījums)

Pievienot šādu jaunu punktu:

1.6.

Brexit izraisītās problēmas jāpārvar, radot spēcīgu stimulu stiprināt vienoto tirgu, kas nodrošina stabilāku un konkurētspējīgāku vidi uzņēmumiem.

Balsojuma rezultāts:

Par:	93
Pret:	141
Atturas:	20

x)    1.4. punkts (6. grozījums)

Grozīt šādi:

1.4.

Noturīgai, ilgtspējīgai, taisnīgai un labklājīgai Eiropai ir vajadzīgs tiesiskais konsekvents regulējums, kas var veicināt taisnīgas pārkārtošanās procesu, un vienlaikus ir jāņem vērā tā ētiskā ietekme un sabiedrības intereses, piemēram, patērētāju aizsardzību, veselību, drošību un kvalitāti. EESK iesaka Eiropas un valstu iestādēm ieviest jaunas pārvaldības struktūras, kas var nodrošināt vietējās ekonomikas, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanu tādu taisnīgu pasākumu izstrādē un īstenošanā, lai pārkārtošanās norisinātos sociāli taisnīgā veidā. Viens no galvenajiem pārvaldības mehānismiem sociāli taisnīgu pārkārtošanās procesu virzības īstenošanai un uzraudzībai ir Eiropas pusgads. EESK iesaka Eiropas pusgadā iekļaut jaunus, uzlabotus, izmērāmus un komplementārus sociālos, ekonomiskos un vides rādītājus, lai uzraudzītu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu ievērošanu un to piefiksētu.

Balsojuma rezultāts:

Par:	80
Pret:	145
Atturas:	16

y)    1.8. punkts (8. grozījums)

Grozīt šādi:

1.8.

EESK atzinīgi vērtē paziņoto rīcības plānu ESTP īstenošanai. Attiecīgais ās ES darba jautājumu tiesību acquis politikas jomas būtu jāpastiprina, lai labāk atbalstītu pārkārtošanās taisnīgumu strādājošiem:. Rīcības plānā būtu jānosaka tiesību minimums ES līmenī, tostarp: attiecībā uz tiesības uz veselības un drošības apdrošināšanu visiem strādājošiem un jaunos darba veidos; tiesības uz informāciju, apspriešanos, kopīgu lēmumu pieņemšanu un līdzdalību ne tikai pārkārtošanās situācijās; tiesības prasmju pilnveidoti prasmes; standartu minimums u bezdarba apdrošināšanai; minimālā o alga u un darba koplīguma slēgšanas sarunas ām vai arī citiem dažādiem vienošanās veidiem, kas atbilst dalībvalstu kompetencei.

Balsojuma rezultāts:

Par:	98
Pret:	148
Atturas:	17

---

(1)  EC Summer 2020 Economic Forecast: A deeper recession with wider divergences (EK ekonomikas prognoze 2020. gada vasarā – Dziļāka recesija ar plašākām novirzēm).

(2)   European Economic and Social Committee’s contribution to the European Commission’s 2021 Work Programme (Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījums Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā).

(3)  EESK (SOC/645) atzinums “Taisnīgi darba nosacījumi platformu ekonomikā”.

(4)  EESK atzinums “Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”.

(5)  Pamatnolīgums ogļu ieguves taisnīgai pārkārtošanai un ilgtspējīgai kalnrūpniecības kopienu attīstībai 2019.–2027. gada periodā (Spānija); Darbvietas klimatam (Portugāle); Sociālo partneru nolīgums par taisnīgu pārkārtošanos un klimata pārmaiņām (Grieķija); Thyssenkrupp Steel Europe: Gaidāmais pakts attiecībā uz tēraudu 2020.–2030. gadam (Vācija (2020. gada marts)).

(6)  EESK atzinums “2020. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija”, OV C 120, 14.4.2020, 1. lpp.

(7)  Charveriat, C. un Bodin, E. (2020), Delivering the Green Deal: the role of a reformed European Semester within a new sustainable economy strategy.

(8)  EESK atzinums “Eiropas sociālo tiesību pīlārs – sākotnējās īstenošanas novērtējums un ieteikumi nākotnei”, OV C 14, 15.1.2020, 1. lpp.

(9)  OV C 311, 18.9.2020, 1. lpp.

(10)  OV C 311, 18.9.2020, 1. lpp.

(11)  OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.

(12)  OV C 311, 18.9.2020, 63. lpp.

(13)  SDO (2019) The Threat of Physical and Psychosocial Violence and Harassment in Digitalized Work (Fiziskas un psihosociālas vardarbības un uzmākšanās draudi digitalizētā darbā).

(14)   OV C 47, 11.2.2020., 64. lpp.

(15)   OV C 14, 15.1.2020., 52. lpp.

(16)   OV C 47, 11.2.2020., 64. lpp.

(17)   OV C 14, 15.1.2020., 1. lpp.

(18)  EESK atzinums SOC/644 “Sociālais dialogs par ekonomikas ilgtspēju un izturētspēju” (pieņemts 29.10.2020., vēl nav publicēts).

(19)   OV C 161, 6.6.2013., 35. lpp.

(20)  EESK rezolūcija par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījumu Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā.

(21)   OV C 190, 5.6.2019., 1. lpp.

(22)  Padomes secinājumi par minimālo ienākumu aizsardzības stiprināšanu nolūkā apkarot nabadzību un sociālo atstumtību Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās.

(23)   OV C 97, 24.3.2020., 32. lpp.

(24)  EESK atzinums “Pienācīgas minimālās algas visā Eiropā”.

(25)  EESK rezolūcija par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ieguldījumu Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmā.

(26)  COM(2020) 682 final.