EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52019PC0631
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken, on behalf of the European Union, in the sixty-third session of the Commission on Narcotic Drugs on the scheduling of substances under the Single Convention on Narcotic Drugs of 1961, as amended by the 1972 Protocol, and the Convention on Psychotropic Substances of 1971
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit trešajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit trešajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
COM/2019/631 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.12.2019
COM(2019) 631 final
2019/0278(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit trešajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas 63. sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām. Ir paredzēts, ka Narkotisko vielu komisijas 63. sesija notiks 2020. gada 2.–6. martā.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1. ANO 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu (“Konvencija par narkotiskajām vielām”) 1 , mērķis ir starptautiski saskaņotas rīcības ceļā apkarot narkomāniju. Pastāv divi iejaukšanās un kontroles veidi, kas viens otru papildina. Pirmkārt, tās nolūks ir ierobežot narkotisko vielu glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību, izplatīšanu, importu, eksportu, izgatavošanu un ražošanu, atļaujot to tikai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Otrkārt, starptautiskas sadarbības ietvaros, kuras nolūks ir kavēt un atturēt narkotiku tirgotājus, tiks apkarota nelegāla narkotiku tirdzniecība.
ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām (“Konvencija par psihotropajām vielām”) 2 izveido starptautisku sistēmu psihotropo vielu kontrolei. Tas tika darīts, reaģējot uz narkotisko vielu dažādošanos un izplatīšanos, un ar to tika ieviesti kontroles pasākumi attiecībā uz virkni sintētisku narkotisko vielu atbilstīgi to potenciālam novest pie narkomānijas, no vienas puses, un to ārstnieciskajai vērtībai, no otras puses.
Visas ES dalībvalstis ir konvencijas puses, bet Savienība nav.
2.2.Narkotisko vielu komisija
Narkotisko vielu komisija (CND) ir ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) komisija, un tās funkcijas un pilnvaras citstarp ir izklāstītas abās konvencijās. Tā sastāv no 53 ANO dalībvalstīm, ko ievēlējusi ECOSOC. 2020. gada martā 13 dalībvalstis kļūs par CND loceklēm ar tiesībām balsot 3 . Savienībai CND ir novērotājas statuss.
2.3.Plānotais Narkotisko vielu komisijas akts
CND, pamatojoties uz ieteikumiem, ko tai sniedz Pasaules Veselības organizācija (PVO), kuru konsultē tās ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos, regulāri groza vielu sarakstu, kas pievienots konvencijām.
PVO 2019. gada 15. novembrī ieteica ANO ģenerālsekretāram 4 konvenciju sarakstos iekļaut 12 vielas, ko bija kritiski izvērtējusi PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos.
CND savā 63. sesijā, kas, kā provizoriski plānots, notiks Vīnē 2020. gada 2.–6. martā, tiek aicināta pieņemt lēmumus par šo vielu iekļaušanu sarakstos saskaņā ar konvencijām.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē Savienības tiesību aktu narkotiku kontroles jomā darbības jomu visās dalībvalstīs. Padomes 2004. gada 25. oktobra Pamatlēmuma 2004/757/TI, ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā 5 (“Pamatlēmums”), 1. panta 1. punktā noteikts, ka pamatlēmumā “narkotiskā viela” ir viela, uz kuru attiecas Konvencija par narkotiskajām vielām vai Konvencija par psihotropajām vielām, un ikviena no pamatlēmuma pielikumā uzskaitītajām vielām. Tāpēc Pamatlēmums attiecas uz vielām, kas uzskaitītas sarakstos, kuri pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti minētajām konvencijām, tieši ietekmē kopīgos ES noteikumus un maina to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. panta nozīmē. Tas nav atkarīgs no tā, vai attiecīgajai vielai jau ir noteikti kontroles pasākumi visā Savienībā 6 .
Uz nevienu no 13 vielām, kuras izvērtēja Ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos, Savienības mērogā vēl neattiecas kontroles pasākumi.
Komisijas priekšlikumā Savienības kopējai nostājai ierosināts atbalstīt PVO ieteikumus, jo tie atbilst pašreizējām zinātnes atziņām. Attiecībā uz jaunajām psihoaktīvajām vielām šo vielu iekļaušanu konvenciju sarakstos pamato arī informācija, kas pieejama Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzē.
Ir nepieciešams, ka Padome nosaka Savienības nostāju CND sanāksmei, kad CND tiek lūgta pieņemt lēmumu par vielu iekļaušanu sarakstā. Dalībvalstīm, kas kļūs par CND loceklēm 2020. gada martā, šajā komisijā kopīgi rīkojoties Savienības interesēs, būtu jāpauž šī nostāja, ņemot vērā ierobežojumus, kuri saistīti ar Savienības novērotājas statusu. Lai arī Savienība nav šo konvenciju dalībniece, tai tomēr ir ekskluzīva kompetence šajā jomā.
Tādēļ Komisija iesniedz priekšlikumu par Savienības nostāju, kas dalībvalstīm, kuras 2020. gada martā kļūs par CND loceklēm, jāpauž Eiropas Savienības vārdā CND 63. sesijā par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti Konvencijai par narkotiskajām vielām un Konvencijai par psihotropajām vielām. Šī ir ceturtā reize, kad Komisija iesniedz šādu Savienības nostājas priekšlikumu 7 . Padome ir apstiprinājusi Savienības nostājas 8 , un tas ir ļāvis Eiropas Savienībai iepriekšējās CND sanāksmēs paust vienotu viedokli par vielu iekļaušanu starptautiskajos sarakstos, jo dalībvalstis, kuras ir CND locekles, balsojumā atbalstīja to, ka saskaņā ar apstiprināto Savienības nostāju vielas iekļauj sarakstos.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 9 . Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 10 .
CND ir “ar nolīgumu izveidota struktūra” minētā panta nozīmē, jo tā ir struktūra, kuru ir izveidojusi ECOSOC, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas institūcija, un kurai ir uzticēti konkrēti uzdevumi saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām.
CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstā ir “lēmumi ar juridiskām sekām” LESD 218. panta 9. punkta nozīmē. Saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām CND lēmumi automātiski kļūst saistoši, ja viena no pusēm noteiktajā termiņā lēmumu nav nosūtījusi pārskatīšanai ECOSOC 11 . ECOSOC lēmumi šajā jautājumā ir galīgi. Arī CND lēmumiem par vielu iekļaušanu sarakstos ir juridiskas sekas attiecībā uz ES tiesību sistēmu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā to, ka tie spēj būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI. Izmaiņas konvenciju sarakstos tieši ietekmē šā ES tiesību instrumenta darbības jomu.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.
Plānotā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz narkotiku nelegālu tirdzniecību.
Tādējādi ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts, kas nelegālu narkotiku tirdzniecību nosaka par vienu no noziegumiem ar pārrobežu dimensiju un pilnvaro Eiropas Parlamentu un Padomi paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai nelegālas narkotiku tirdzniecības jomā.
4.3.Valstu atšķirīgās nostājas
Saskaņā ar 10. panta 4. punktu 36. protokolā par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumiem, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka neatzīst Komisijas un Tiesas pilnvaras saistībā ar tiem tiesību aktiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri pieņemti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Tāpēc no 2014. gada 1. decembra Padomes Pamatlēmumu 2004/757/TI vairs nepiemēro Apvienotajai Karalistei 12 .
Tā kā CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstos neietekmē tos kopīgos noteikumus nelegālās narkotiku tirdzniecības jomā, kuri ir saistoši Apvienotajai Karalistei, tad Apvienotā Karaliste nepiedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kura jāapstiprina Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstos 13 .
Dānijai ir saistošs Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI, kuru piemēro līdz 2018. gada 21. novembrim un kura 1. pantā ir noteikts, ka “narkotiskā viela” ir ikviena no vielām, uz kurām attiecas vai nu Konvencija par narkotiskajām vielām, vai Konvencija par psihotropajām vielām.
Tā kā CND lēmumi par vielu iekļaušanu sarakstos ietekmē tos kopīgos noteikumus nelegālās narkotiku tirdzniecības jomā, kuri ir saistoši Dānijai, tad Dānija piedalās tā Padomes lēmuma pieņemšanā, ar ko nosaka nostāju, kura jāapstiprina Savienības vārdā, pieņemot šādus lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstā.
4.4.Secinājums
Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. punkts saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikums neietekmē budžetu.
2019/0278 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit trešajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1961. gada Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu 14 (“Konvencija par narkotiskajām vielām”), stājās spēkā 1975. gada 8. augustā.
(2)Ievērojot Konvencijas par narkotiskajām vielām 3. pantu, Narkotisko vielu komisija var lemt par vielu iekļaušanu minētās konvencijas sarakstos. Izmaiņas sarakstos tā var veikt tikai saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, taču tā var arī nolemt, ka PVO ieteiktās izmaiņas neveiks.
(3)ANO 1971. gada Konvencija par psihotropajām vielām 15 (“Konvencija par psihotropajām vielām”) stājās spēkā 1976. gada 16. augustā.
(4)Ievērojot Konvencijas par psihotropajām vielām 2. pantu, Narkotisko vielu komisija, pamatojoties uz PVO ieteikumiem, var lemt par vielu iekļaušanu minētās konvencijas sarakstos vai svītrošanu no tiem. Tai ir plaša rīcības brīvība ņemt vērā ekonomiskos, sociālos, juridiskos, administratīvos un citus faktorus, taču tā nevar rīkoties patvaļīgi.
(5)Izmaiņas abu konvenciju sarakstos tieši ietekmē narkotiku kontroles jomā pieņemto Savienības tiesību aktu darbības jomu. Padomes Pamatlēmums 2004/757/TI 16 attiecas uz vielām, kas uzskaitītas minēto konvenciju sarakstos. Tātad jebkādas izmaiņas sarakstos, kas pievienoti konvencijām, tieši ietekmē kopīgos Savienības noteikumus un maina to darbības jomu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punkta nozīmē.
(6)Narkotisko vielu komisijai tās sešdesmit trešajā sesijā, kas provizoriski ieplānota 2020. gada 2.–6. martā Vīnē, jāpieņem lēmumi par 12 jaunu vielu iekļaušanu ANO konvenciju sarakstos.
(7)Savienība nav attiecīgo ANO konvenciju puse. Tai ir novērotājas statuss Narkotisko vielu komisijā, kuras locekles ar tiesībām balsot 2020. gada martā būs trīspadsmit dalībvalstis 17 . Tāpēc Padomei ir jāpilnvaro dalībvalstis paust Savienības nostāju par vielu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par narkotiskajām vielām un Konvenciju par psihotropajām vielām, jo lēmumi par jaunu vielu iekļaušanu konvenciju sarakstos ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.
(8)PVO ir ieteikusi iekļaut divas jaunas vielas Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā, vienu jaunu vielu Konvencijas par psihotropajām vielām I sarakstā, septiņas jaunas vielas II sarakstā un divas jaunas vielas IV sarakstā 18 .
(9)Visas vielas, ko ir izvērtējusi PVO ekspertu komiteja narkotiku atkarības jautājumos (“ekspertu komiteja”) un ko PVO ir ieteikusi iekļaut sarakstos, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (“EMCDDA”) uzrauga kā jaunas psihoaktīvas vielas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1920/2006 19 noteikumiem. Ne par vienu no vielām nav sagatavots ne sākotnējais pārskats, ne arī riska novērtējums Savienības līmenī.
(10)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka krotonilfentanils (ķīmiskais nosaukums: N-fenil-N-[1-(2-feniletil)-4-piperidīnil]-2-butēnamīds) ir sintētisks opioīds, un pēc struktūras tas ir līdzīgs fentanilam — vielai, kam piemēro kontroles pasākumus un ko plaši izmanto medicīnā vispārējai anestēzijai ķirurģiskās operācijās vai atsāpināšanai. Krotonilfentanilam nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka krotonilfentanilu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka krotonilfentanilu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(11)Krotonilfentanils pirmo reizi Eiropas Savienībā tika identificēts 2019. gada rudenī (Nīderlandē). Viela vēl nav saistīta ar nāves gadījumiem vai akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(12)Dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut krotonilfentanilu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(13)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka valerilfentanils (dēvēts arī par fentanila pentānamīda analogu; ķīmiskais nosaukums: N-fenil-N-[1-(2-feniletil)-4-piperidil]pentānamīds) ir sintētisks opioīds. Valerilfentanilam nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka valerilfentanilu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka valerilfentanilu iekļaut Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(14)Valerilfentanils ir konstatēts četrās dalībvalstīs, un vismaz četrās dalībvalstīs tam noteikti kontroles pasākumi. Viela vēl nav saistīta ar nāves gadījumiem vai akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(15)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut valerilfentanilu Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā.
(16)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka viela DOC (dēvēta arī par 2,5-dimetoksi-4-hloramfetamīnu; ķīmiskais nosaukums: 1-(4-hlor-2,5-dimetoksifenil)propān-2-amīns) ir fenetilamīns. Vielai DOC nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu DOC lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka vielu DOC iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām I sarakstā.
(17)Viela DOC ir konstatēta 27 dalībvalstīs, un vismaz divpadsmit dalībvalstīs tai noteikti kontroles pasākumi. Tā tiek saistīta ar vismaz vienu nāves gadījumu un četriem akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(18)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut vielu DOC Konvencijas par psihotropajām vielām I sarakstā.
(19)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka viela AB-FUBINACA (dēvēts arī par FUB-AMB; ķīmiskais nosaukums: N-(1-amino-3-metil-1-oksobutān-2-il)-1-(4-fluorbenzil)-1H-indazol-3-karboksamīds) ir sintētisks kanabinoīds. Vielai AB-FUBINACA nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu AB-FUBINACA lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka vielu AB-FUBINACA iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(20)Viela AB-FUBINACA ir konstatēta 24 dalībvalstīs, un vismaz 13 dalībvalstīs tai noteikti kontroles pasākumi. Tā tiek saistīta ar vismaz 20 nāves gadījumiem un 19 akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(21)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut vielu AB-FUBINACA Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(22)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka viela 5F-AMB-PINACA (dēvēta arī par 5F-AMB, 5F-MMB-PINACA, 5-fluor-AMB, 5-fluor-AMP vai 5F-AMP; ķīmiskais nosaukums: Metil 2-({[1-(5-fluorpentil)-1H-indazol-3-il]karbonil}amino)-3-metilbutanoāts) ir sintētisks kanabinoīds. Vielai 5F-AMB-PINACA nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu 5F-AMB-PINACA lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka 5F-AMB-PINACA iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(23)Viela 5F-AMB-PINACA ir konstatēta 17 dalībvalstīs, un vismaz astoņās dalībvalstīs tai noteikti kontroles pasākumi. Tā tiek saistīta ar vismaz diviem nāves gadījumiem un trīs akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(24)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut vielu 5F-AMB-PINACA Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(25)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka viela 5F-MDMB-PICA (dēvēta arī par 5F-MDMB-2201 vai MDMB-220; ķīmiskais nosaukums: metil-2-[[1-(5-fluorpentil)indol-3-karbonil]amino]-3,3-dimetil-butanoāts) ir sintētisks kanabinoīds. Vielai 5F-MDMB-PICA nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu 5F-MDMB-PICA lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tāpēc PVO iesaka 5F-MDMB-PICA iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(26)Viela 5F-MDMB-PICA ir konstatēta 22 dalībvalstīs, un vismaz trīs dalībvalstīs tai noteikti kontroles pasākumi. Tā tiek saistīta ar vismaz astoņiem nāves gadījumiem un vienu akūtas intoksikācijas gadījumu.
(27)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut 5F-MDMB-PICA Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(28)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka viela 4-F-MDMB-BINACA (dēvēta arī par 4F-ADB, 4F-MDMB-BINACA vai 4F-MDMB-BUTINACA; ķīmiskais nosaukums: metil 2-(1-(4-fluorbutil)-1H-indazol-3-karboksamīd)-3,3-dimetilbutanoāts) ir sintētisks kanabinoīds. Vielai 4-F-MDMB-BINACA nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu 4-F-MDMB-BINACA lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tāpēc PVO iesaka 4-F-MDMB-BINACA iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(29)Viela 4-F-MDMB-BINACA ir konstatēta 14 dalībvalstīs, un vismaz vienā dalībvalstī tai noteikti kontroles pasākumi. Tā tiek saistīta ar vismaz vienu akūtas intoksikācijas gadījumu. 2019. gada aprīlī viela 4-F-MDMB-BINACA tika apspriesta ES agrīnās brīdināšanas sistēmas brīfingā.
(30)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut 4-F-MDMB-BINACA Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(31)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka viela 4-CMC (dēvēta arī par 4-hlormetkatinonu vai klefedronu; ķīmiskais nosaukums: 1-(4-hlorfenil)-2-(metilamīn)propān-1-ons) ir sintētisks katinons, kas ir strukturāli radniecisks mefedronam 20 , kurš ir iekļauts Konvencijas par psihotropajām vielām sarakstā. Vielai 4-CMC nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu 4-CMC lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tāpēc PVO iesaka 4-CMC iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(32)Viela 4-CMC ir konstatēta 24 dalībvalstīs, un vismaz astoņās dalībvalstīs tai noteikti kontroles pasākumi. Tā tiek saistīta ar vismaz četriem nāves gadījumiem un trīs akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(33)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut 4-CMC Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(34)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka N-etilheksedrons (dēvēts arī par NEH, heksēnu, etil-heksu, etil-heksedronu vai HEX-EN; ķīmiskais nosaukums: 2-(etilamīn)-1-fenilheksān-1-ons) ir sintētisks katinons. N-etilheksedronam nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka N-etilheksedronu lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka N-etilheksedronu iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(35)N-etilheksedrons ir konstatēts 23 dalībvalstīs, un vismaz sešās dalībvalstīs tam noteikti kontroles pasākumi. Tas tiek saistīts ar vismaz 31 nāves gadījumu un deviņiem akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(36)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut N-etilheksedronu Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(37)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka viela alfa-PHP (dēvēta arī par PV-7, α-PHP, α-pirolidīnheksānfenonu; ķīmiskais nosaukums: 1-fenil-2-(pirolidīn-1-il)heksān-1-ons) ir sintētisks katinons. Tā ir augstāks Konvencijas par psihotropajām vielām sarakstā iekļautās vielas alfa-PVP 21 homologs. Vielai alfa-PHP nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu alfa-PHP lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka vielu alfa-PHP iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(38)Viela alfa-PHP ir konstatēta 21 dalībvalstī, un vismaz septiņās dalībvalstīs tai noteikti kontroles pasākumi. Tā tiek saistīta ar vismaz 27 nāves gadījumiem un diviem akūtas intoksikācijas gadījumiem.
(39)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut vielu alfa-PHP Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā.
(40)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka flualprazolāms (dēvēts arī par Ro 11-5073/000; ķīmiskais nosaukums: 8-hlor-6-(2-fluorfenil)-1-metil-4H-[1,2,4]triazol[4,3-a][1,4]benzodiazepīns) ir benzodiazepīns. Flualprazolāmam nav ārstniecisku pielietojumu, un par to nav saņemta zāļu tirdzniecības atļauja. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu flualprazolāms lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka flualprazolāmu iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā.
(41)Flualprazolāms ir konstatēts astoņās dalībvalstīs, un vismaz divās dalībvalstīs tam noteikti kontroles pasākumi. Tas tiek saistīts ar vismaz 26 nāves gadījumiem. 2019. gada martā flualprazolāms tika aplūkots Savienības agrīnās brīdināšanas sistēmas paziņojumā.
(42)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut flualprazolāmu Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā.
(43)Novērtējums, ko veikusi ekspertu komiteja, liecina, ka etizolāms (dēvēts arī par Y-7131 vai Depas; ķīmiskais nosaukums: 4-(2-hlorfenil)-2-etil-9-metil-6H-tiēn[3,2-f][1,2,4]triazol[4,3-a][1,4]diazepīns) ir benzodiazepīna veida viela. Ekspertu komiteja etizolāmu ir izvērtējusi trīs reizes, pēdējo reizi — 2017. gadā. Pastāv pietiekami pierādījumi, ka vielu etizolāms lieto vai var lietot nelabvēlīgi un ka tas var kļūt par sabiedrības veselības un sociālo problēmu, tāpēc ir pamatoti šai vielai piemērot starptautisku kontroli. Tādējādi PVO iesaka etizolāmu iekļaut Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā.
(44)Etizolāms ir konstatēts 21 dalībvalstī, un vismaz septiņās dalībvalstīs tam noteikti kontroles pasākumi. Tas tiek saistīts ar 43 nāves gadījumiem 22 . Kaut gan etizolāms ir atļautas zāles 23 vairākās valstīs (Japānā, Itālijā, Indijā), tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no vielas, kas tiek pārdota narkotiku tirgū Eiropā, nenāk no novirzītajām zālēm, bet gan tiek lielos apjomos pirkta pulvera veidā no ķīmijas rūpniecības uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus Eiropas. Pēc tam, izmantojot kurjerpasta un kravu pārvadājumus, tas tiek importēts Savienībā, parasti sapresēts tablešu formā un pārdots kā etizolāms vai arī tiek piedāvāts kā viltots diazepāms un alprazolāms. Etizolāms bieži tiek tirgots kā “ielas valiums”. To spontāno gadījumu skaits Savienībā, par kuriem ziņots EudraVigilance (EV) saistībā ar etizolāmu un kurus var identificēt, izmantojot standartizēto MedDRA vaicājumu “Narkomānija, narkotiku atkarība un abstinence”, ir neliels 24 . 2017. gadā etizolāms bija visbiežāk konfiscētais benzodiazepīns, par kuru ziņots Savienības agrīnās brīdināšanas sistēmai, gan gadījumu skaita, gan daudzuma ziņā. 2019. gada martā etizolāms tika aplūkots Savienības agrīnās brīdināšanas sistēmas brīfingā.
(45)Tāpēc dalībvalstīm būtu jāieņem nostāja iekļaut etizolāmu Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā.
(46)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Narkotisko vielu komisijā, jo lēmumi par 12 vielu iekļaušanu dažādos sarakstos varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Pamatlēmumu 2004/757/TI.
(47)Savienības nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kas ir Narkotisko vielu komisijas locekles.
(48)Pamatlēmums 2004/757/TI, kuru piemēroja līdz 2018. gada 21. novembrim, ir saistošs Dānijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.
(49)Pamatlēmums 2004/757/TI ir saistošs Īrijai, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.
(50)Pamatlēmums 2004/757/TI nav saistošs Apvienotajai Karalistei, un tādēļ tā nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas dalībvalstīm Savienības vārdā ir jāapstiprina Narkotisko vielu komisijā tās sešdesmit trešajā sesijā 2020. gada 2.–6. martā, kad minētā struktūra tiek sasaukta, lai pieņemtu lēmumus par vielu iekļaušanu sarakstos, kas pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām, ir izklāstīta pielikumā.
2. pants
Lēmuma 1. pantā minēto nostāju, rīkojoties kopīgi, pauž dalībvalstis, kas ir Narkotisko vielu komisijas locekles.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 13.12.2019
COM(2019) 631 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums - Padomes Lēmums
par nostāju, kas Narkotisko vielu komisijas sešdesmit trešajā sesijā jāieņem Eiropas Savienības vārdā par vielu iekļaušanu sarakstos, kuri pievienoti 1961. gada Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, un 1971. gada Konvencijai par psihotropajām vielām
PIELIKUMS […]
Nostāja, kas dalībvalstīm, kuras ir Narkotisko vielu komisijas dalībnieces, kopīgi rīkojoties Savienības interesēs attiecībā uz izmaiņām vielu kontroles darbības jomā, jāieņem Narkotisko vielu komisijas sešdesmit trešajā sesijā 2020. gada 2. līdz 6. martā:
(1)krotonilfentanils ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(2)valerilfentanils ir jāiekļauj Konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstā;
(3)DOC ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām I sarakstā;
(4)AB-FUBINACA ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(5)5F-AMB-PINACA (5F-AMB, 5F-MMB-PINACA) ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(6)5F-MDMB-PICA (5F-MDMB-2201) ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(7)4-F-MDMB-BINACA ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(8)4-CMC (4-hlormetkatinons; klefedrons) ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(9)N-etilheksedrons ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(10)alfa-PHP ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstā;
(11)flualprazolāms ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā;
(12)etizolāms ir jāiekļauj Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstā.
