This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52019PC0607
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the European Union in the Ministerial Council of the Energy Community and in the Permanent High Level Group of the Energy Community (Chisinau, 12 and 13 December 2019)
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Kišiņevā 2019. gada 12. un 13. decembrī)
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Kišiņevā 2019. gada 12. un 13. decembrī)
COM/2019/607 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.11.2019
COM(2019) 607 final
PIELIKUMI
priekšlikumam Padomes Lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Kišiņevā 2019. gada 12. un 13. decembrī)
1. PIELIKUMS
Ministru padome
1.LĒMUMS, AR KO PIEŅEM ENERĢĒTIKAS KOPIENAS BUDŽETU UN IEMAKSAS 2020.–2021. GADAM
Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē ir apstiprināt lēmumu, ar ko pieņem Enerģētikas kopienas budžetu un iemaksas 2020.–2021. gadam saskaņā ar Komisijas 2019. gada 6. novembra Lēmumu, ar ko izveido Komisijas priekšlikumu Enerģētikas kopienas Ministru padomei par Enerģētikas kopienas budžetu 2020.–2021. gadam C(2019) 7828 final), un Ministru padomes procedūras akta projektu, kas šim pielikumam pievienots kā papildinājums.
2.LĒMUMI SASKAŅĀ AR EKL 91. PANTA 1. PUNKTU, AR KURIEM KONSTATĒ NOLĪGUMA PĀRKĀPUMA ESĪBU ŠĀDĀS LIETĀS: LIETA ECS-10/17 (SERBIJA), LIETA ECS-13/17 (SERBIJA), LIETA ECS 6/18 (KOSOVA*)
(a)Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja ir tāda, ka ir jāapstiprina lēmuma projekti saskaņā ar EKL 91. panta 1. punktu, ar kuriem konstatē nolīguma pārkāpuma esību lietā ECS-10/17 (Serbija) (ar nosacījumu, ka tiek svītrots obiter dictum argumentētā pieprasījuma 71. punktā), lietā ECS-13/17 (Serbija), un lietā ECS-6/18 (Kosova*).
3.LĒMUMI SASKAŅĀ AR EKL 92. PANTA 1. PUNKTU PAR: PASĀKUMU PIEMĒROŠANU VAI PAGARINĀŠANU BOSNIJAI UN HERCEGOVINAI LIETĀS ECS-8/11, ECS-2/13 UN ECS-6/16, UN SERBIJAI LIETĀS ECS-3/08 UN ECS-9/13
Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja: saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu ir jāapstiprina lēmuma projekti par Bosniju un Hercegovinu lietās ECS-8/11, ECS-2/13 un ECS-6/16, un Serbiju lietās ECS-3/08 un ECS-9/13.
1. PIELIKUMA PAPILDINĀJUMS
ENERĢĒTIKAS KOPIENAS MINISTRU PADOMES
PROCEDŪRAS AKTS
2019/PA/01/MC-EnC par Enerģētikas kopienas budžeta pieņemšanu 2020.–2021. gadam un par Pušu iemaksām budžetā
Enerģētikas kopienas Ministru padome,
ņemot vērā Enerģētikas kopienas līgumu un jo īpaši tā 73.,74.,86. un 88. pantu,
ņemot vērā Komisijas lēmumu ………………………, ar ko izveido Komisijas priekšlikumu Enerģētikas kopienas Ministru padomei par Enerģētikas kopienas budžetu 2020.–2021. gadam,
ņemot vērā 24. un 25. pantu Enerģētikas kopienas budžeta izveides un izpildes un revīzijas un pārbaudes procedūru dokumentā,
tā kā Ministru padomei jāpieņem divgadu budžets, kas aptver tos Enerģētikas kopienas darbības izdevumus, kas vajadzīgi tās iestāžu funkcionēšanai,
tā kā katrai Pusei jāveic iemaksas Enerģētikas kopienas budžetā, kā noteikts Enerģētikas kopienas līguma IV pielikumā,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo pieņem šā procedūras akta pielikumā izklāstīto Enerģētikas kopienas budžetu 2020. un 2021. finanšu gadam.
2. pants
Pušu iemaksas Enerģētikas kopienas budžetā ir noteiktas šā procedūras akta pielikumā, un stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts visām Enerģētikas kopienas līguma Pusēm un iestādēm.
4. pants
Enerģētikas kopienas sekretariāta direktors šo procedūras aktu un tā pielikumu dara pieejamu visām Enerģētikas kopienas līguma Pusēm un iestādēm 7 dienu laikā pēc to pieņemšanas.
Pieņemts Kišiņevā, 2019. gada 13. decembrī
Ministru padomes vārdā —
………………..
prezidentvalsts
Pielikums
Komisijas lēmumam, ar ko izveido Komisijas priekšlikumu Enerģētikas kopienas Ministru padomei par Enerģētikas kopienas budžetu 2018.–2019. gadam
Paskaidrojuma raksts Enerģētikas kopienas 2020.–2021. gada budžetam
1.Priekšlikuma konteksts
1.1.Līgumu nodrošinātais pamats
Enerģētikas kopienas līguma (turpmāk – Līgums) 73. un 74. pantā noteikts, ka ar procedūras aktu, ko pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu pieņem Ministru padome, nosaka Enerģētikas kopienas divgadu budžetu. Tas aptver arī Enerģētikas kopienas darbības izdevumus, kas vajadzīgi tās iestāžu funkcionēšanai.
Šo budžeta priekšlikumu un paskaidrojuma rakstu ir sagatavojis direktors, kā noteikts Enerģētikas kopienas budžeta izveides un izpildes un revīzijas un pārbaudes procedūru dokumenta (turpmāk – budžeta procedūras) 30. pantā.
1.2.Enerģētikas kopienas 2020.–2021. gada budžeta noteikumi
Budžeta sagatavošanas vadošie principi un noteikumi (par saturu un struktūru) ir noteikti Enerģētikas kopienas budžeta procedūrās (grozītas 2014. gadā).
Šajā procesā pirmo reizi ir piemērots papildu princips, un tas ir saistīts ar budžeta līdzekļu sadales pa darbības jomām (ABB) principiem Enerģētikas kopienas turpmākajā ziņošanas shēmā.
2.2020.–2021. gada darba programmas īss apraksts
Vienlaikus atspoguļojot arī nepieciešamību risināt turpmākas jaunas problēmas, Enerģētikas kopienas un tās iestāžu, tai skaitā sekretariāta, prioritātes primāri būs vērstas uz Līgumā noteikto galveno mērķu sasniegšanu:
3.pamatojoties uz juridiski saistošu sistēmu, attiecināt ES iekšējā enerģijas tirgus noteikumus un principus arī uz Dienvidaustrumeiropas valstīm, Melnās jūras reģionu un vēl citiem apgabaliem;
4.izveidot stabilu regulatīvo un tirgus sistēmu, kas spēj piesaistīt ieguldījumus elektroenerģijas ražošanai un tīkliem;
5.izveidot integrētu enerģijas tirgu, kas ļauj veikt enerģijas pārrobežu tirdzniecību, un integrāciju ar ES tirgu;
6.uzlabot piegādes drošību, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu energoapgādi, kas ir būtiska ekonomikas attīstībai un sociālajai stabilitātei;
7.uzlabot vides situāciju saistībā ar energoapgādi reģionā un veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un energoefektivitāti, kā arī
Sekretariāts turpinās palīdzēt Līgumslēdzējām pusēm transponēt un īstenot acquis. Situācijās, kurās trūkst progresa, sekretariāta eksperti aizvien vairāk un vairāk iesaistīsies konkrētu gadījumu risināšanā un sniegs individuālu atbalstu, šajā nolūkā dodoties īstenošanas komandējumos uz konkrētajām valstīm, vai arī pārvaldot ārējo konsultāciju pakalpojumus. Līgumā paredzētais izpildes mehānisms, ko papildina starpniecība un strīdu izšķiršana, turpinās kalpot kā svarīgs instruments Līguma īstenošanas procesu atbalstam gadījumos, kad citi atbalsta veidi ir bijuši neveiksmīgi (piemēram, sagatavošana, zināšanu apmaiņa, spēju veidošana).
Vienlaikus būs jātransponē un jāīsteno Regula par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) un Gāzes tīkla kodekss un pamatnostādnes, ko nesen pieņēma Enerģētikas kopienas lēmējstruktūras. Sekretariāta darba kārtībā saglabāsies turpmāki uzdevumi ar infrastruktūru saistītos jautājumos (saistībā ar EKIP/AIP), un par to būs regulāri jāziņo saskaņā ar piemērojamo regulu.
2018. gada decembrī pieņemtās vispārīgās politikas pamatnostādnes par mēķrādītāju nospraušanu Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm 2030. gadam ir vērstas uz Enerģētikas kopienas turpmāko darbu dekarbonizācijas jomā. Minētajā decembra sanāksmē Ministru padome paziņoja, ka strādās pie tīras enerģijas paketes iestrādāšanas. Šīs paketes pirmās daļas, kas acquis varētu tik iestrādātas jau 2019. gadā, ir pārstrādātā Atjaunojamo energoresursu direktīva, grozītā Energoefektivitātes direktīva, grozītā Direktīva par ēku energoefektivitāti un Pārvaldības regula. No tā Līgumslēdzējām pusēm izrietēs papildu uzdevumi un pienākumi, un sekretariātam būs jāveic papildu darbs. Īpaši sarežģīts pienākums būs sagatavot un pieņemt nacionālos enerģētikas un klimata plānus.
Turklāt gāzes piegādes drošības acquis un spēkā esošie un turpmākie tīkla kodeksi sekretariātam un EKRP paredz virkni jaunu uzdevumu.
Pēc tam, kad Ministru padome būs pieņēmusi procedūras aktus par Enerģētikas kopienas Elektroenerģijas sadales sistēmu operatoru koordinācijas grupas un Enerģētikas kopienas Kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras koordinācijas grupas izveidi un darbu, arī no tā izrietēs virkne jaunu uzdevumu, piemēram, sanāksmju organizēšana un sagatavošana, vispārīgs saturisks atbalsts darba grupām u. c.
Esošie un jaunie uzdevumi, kas izriet no sekretariāta pilnvarām, ir pastāvīgi palielinājuši pienākumu ziņot dažādām Enerģētikas kopienas iestādēm (piemēram, Ministru padomei, EKRP, PALG) un Eiropas Komisijai. Sīkāka informācija par ziņošanas pienākumiem ir izklāstīta darba programmas II pielikumā.
Kopumā sekretariāta darbs atspoguļo trīs galvenās prioritārās jomas saskaņā ar Līguma 67. pantu:
–darbība Nr. 1 (A1) – īstenot acquis saskaņā ar Līguma 67. panta b) punktu, galveno uzmanību pievēršot palīdzības sniegšanai Līgumslēdzējām pusēm, lai atbalstītu Līgumā paredzēto pienākumu pienācīgu īstenošanu, un sniegt Ministru padomei gada progresa ziņojumus;
–darbība Nr. 2 (A2) – sniegt palīdzību līdzekļu devējiem un palīdzēt Eiropas Komisijai koordinēt līdzekļu devēju darbības saskaņā ar 67. panta c) punktu, tai skaitā sniegt palīdzību līdzekļu devēju kopienas darbā Enerģētikas kopienas darbības jomā Līgumslēdzējās pusēs, un
–darbība Nr. 3 (A3) – sniegt administratīvu atbalstu iestādēm un struktūrām atbilstoši 67. panta a) punktam attiecībā uz to Enerģētikas kopienas iestāžu un darba struktūru darbības veicināšanu un organizēšanu, kuras izveidotas ar Ministru padomes lēmumiem.
Galvenās darbības, kā noteikts darba programmā ziņošanas vajadzībām, ir sīkāk iedalītas pasākumos (sk. 2020.–2021. gada darba programmas I pielikumu. Ziņošana par budžeta izlietojumu tiks veikta saskaņā ar noteiktām darbībām (sk. iepriekš A1–A3) un atbilstošiem indikatoriem.
Taču šis dokuments attiecas uz resursu plānošanu saskaņā ar Budžeta procedūru principiem (sk. zemāk).
8.Budžeta pieņēmumi
Galvenais pieņēmums, uz kuru pamatojas budžeta priekšlikums, ir tas, ka Enerģētikas kopienas darbībām arī turpmāk būs piemērojams stabils juridiskais un finansiālais satvars. Plānotie Līguma grozījumi tā darbības uzlabošanai, ko Ministru padomei paredzēts pieņemt 2019. gadā un ko atbalsta pašreizējā prezidentvalsts un sekretariāts, ir pirmais solis, kas apliecina, ka kopiena turpinās darbu, lai sasniegtu Enerģētikas kopienas mērķus, reaģējot uz prasībām izveidot vienotu iekšējo enerģijas tirgu. Finanšu plānošanas līmenī 2020.–2021. gadam tika ņemta vērā iepriekšējo trīs gadu budžeta izpildes pieredze, kā arī darba programmā izklāstīto nākotnes uzdevumu un darbību stratēģiskā plānošana.
9.Enerģētikas kopienas budžeta struktūra
Finansiālā plānošana atbilst iepriekš noteiktajai budžeta struktūrai, kas nosaka piemērojamos noteikumus. Šis stabilais pamats izdevumu un ieņēmumu plānošanai kopš Enerģētikas kopienas pirmsākumiem ļauj veikt rezultātu salīdzināšanu daudzgadu griezumā.
Iesniegtais budžets tiek piešķirts atbilstoši četrām budžeta pozīcijām, proti, cilvēkresursi, ceļa izdevumi, birojs un citas izmaksas, pakalpojumi, kas detalizētāk izklāstītas budžeta posteņos (atšķirīgs skaitlis dažādās budžeta pozīcijās). Katrs budžeta postenis sastāv no iepriekš noteiktiem kontiem, kas veido kontu grupu, kas pārstāv noteiktu izdevumu kategoriju, kas attiecas uz budžeta pozīcijām. Šajā iedaļā sniegtie paskaidrojumi attiecas uz gan uz 2020., gan 2021. gadu.
9.1.Budžeta pozīcija: cilvēkresursi
Budžeta pozīcijā I ir ietverti izdevumi par cilvēkresursiem. Šā budžeta daļa ir noteikta saskaņā ar apstiprināto štatu sarakstu un atbilst noteiktajām algu likmēm.
Priekšlikuma pamatā ir sekretariāta pašreizējā organizatoriskā struktūra. Cilvēkresursu budžeta pozīcijas budžets pamatojas uz šādiem apsvērumiem:
–attiecīgi 2020. un 2021. gadā algas indeksē ar 2 % inflācijas koeficientu, un
–ir paredzēts arī turpmāk veicināt pagaidu nodarbinātību, izmantojot norīkojumus un stažēšanās shēmas. Norīkojumus, ko izmanto kā veidu Līgumslēdzēju pušu administratīvo spēju stiprināšanai, turpinās izmantot arī 2020.–2021. gadā, lai papildinātu sekretariāta sastāvu ar konkrētu tehnisko zinātību no valstu pārvaldes iestādēm un citām organizācijām. Stažēšanās mērķis ir atbalstīt personālu, kā arī izplatīt zināšanas par Enerģētikas kopienu un sekmēt spēju veidošanu. Ierosinātā budžeta finanšu pieņēmumi paredz līdzekļus aptuveni 60 cilvēkmēnešiem stažieriem 1 un 24 cilvēkmēnešiem norīkojumiem. Pagaidu darbinieku skaits tiek skaitīts, pamatojoties uz viena gada nodarbinātību, t. i., 2020. gadam kopā plānotas piecas viena gada stažēšanās un divi viena gada norīkojumi (kopā 7 pagaidu darbinieki).
9.2.Budžeta pozīcija: ceļa izdevumi
Budžeta pozīcijā II ir ietverti izdevumi saistībā ar sekretariāta personāla autorizētiem komandējumiem Enerģētikas kopienas vārdā, lai veiktu darbības saistībā ar Līguma īstenošanu.
Izdevumi galvenokārt attiecas uz Līgumslēdzēju pušu komandējumiem vai tehnisko palīdzību Līgumā noteikto pienākumu īstenošanas pārskatīšanai. Budžetā ir paredzēti arī līdzekļi pamatotiem ceļa izdevumiem saistībā ar personāla organizēšanu un dalību lektoru lomā dažādās sanāksmēs un konferencēs, tai skaitā Enerģētikas kopienas iestāžu sanāksmēs.
Ceļa izdevumu budžeta struktūras plānojums un sastāvdaļas ir šādas:
–lidojumu un negadījumu izmaksas; un
–dienas nauda (DSA) 2 .
9.3.Budžeta pozīcija: birojs
Budžeta pozīcija III ietver izdevumus, kas palielina vai maina Enerģētikas kopienas aktīvus, un citus biroja infrastruktūras izdevumus (īre, biroja piederumi, patēriņa preces un citi pakalpojumi), kas nepieciešami sekretariāta kā Līgumā paredzētas iestādes darbībai.
Šajā budžeta pozīcijā ir ietverti šādi budžeta posteņi:
–īre. Izdevumu tāme biroja telpu īrei. Šis budžeta postenis paredz piešķīruma saņemšanu no uzņēmējvalsts (Austrijas) Enerģētikas kopienas kopējā budžetā 3 .
–Biroja iekārtas. Šis budžeta postenis atspoguļo nepieciešamību uzturēt un modernizēt iekārtas (jo īpaši IT un saistītās biroja mēbeles), lai nodrošinātu maksimālu darba vides, procesu un apstrādāto datu drošību. Šo budžeta posteni veido šādi budžeta konti: aparatūra, programmatūra, biroja iekārtas un zemas vērtības aktīvi. Kopējo izdevumu budžeta plānošana 2020. gadam atbilst IT plānam, kas paredz aparatūras nomaiņu (personāla IT iekārtas – klēpjdatori, printeri un serveri IT administrēšanas telpās) un atbilstošu programmatūru. Tas ietver arī tās esošās programmatūras izmantošanas licences, kas nepieciešama Enerģētikas kopienas tīmekļa vietnei, un licenci iekšējās grāmatvedības programmai Enerģētikas kopienas kontu pārvaldībai.
–Patēriņa preces: Šajā budžeta pozīcijā ir ietverti šādi konti: kancelejas piederumi, remontdarbi un uzturēšana, kā arī kantoru telpu uzkopšanas, ekspluatācijas un elektroenerģijas izmaksas.
–Citi pakalpojumi Budžeta pozīcijā „Citi pakalpojumi” paredzētais budžets atspoguļo nepieciešamos līdzekļus pārvadātājiem un trešo personu transporta pakalpojumiem, pasta izdevumus un citas pamatdarbības un saziņas (telesakaru) izmaksas.
9.4.Budžeta pozīcija: Citas izmaksas un pakalpojumi
Budžeta pozīcija IV attiecas uz citiem izdevumiem, kas ir saistīti ar darbībām, kuras ir nepieciešamas Sekretariāta un citu iestāžu darbībai saskaņā ar Līgumu (Ministru padome, PHLG, ECRB un forumi).
Šī budžeta pozīcija sastāv no šādiem budžeta posteņiem:
–Reklāma, saziņa un reprezentācija: Tas aptver darbu, ko veic sabiedrisko attiecību jomā saistībā ar sekretariāta publikāciju izdošanu (t. i., tiesiskā satvara materiālu jaunu izdevumu publicēšana, īstenošanas ziņojumi u. c.), reklāmu, kas vajadzīga iepirkuma un personāla meklēšanas mērķiem, kā arī reprezentācijas izmaksām;
–Pētījumi, izpēte un konsultēšanās: Pieredze rāda, ka tehniskais atbalsts ar pētījumiem ir ļoti noderīgs Enerģētikas kopienas mērķu sasniegšanā. Izpēte un konsultācijas attiecas uz darba jomām, kas izklāstītas Enerģētikas kopienas darba programmā (ieskaitot ECRB).
–Ārpakalpojumu izmaksas (IT, algu saraksts u. c.): Šī budžeta pozīcija atbilst to darbību un uzdevumu izpildei, kas saistīti ar IT administrēšanu (ārpakalpojumu sniegšana ārējam partnerim), Enerģētikas kopienas tīmekļa vietnes tehniskā apkope (gan administratīvās, gan ārējās lietotāju teritorijās), kā arī biroja iekārtu (piemēram, kopētāju un printeru) nomas līgumi, kā arī esošo IT risinājumu uzturēšana administrēšanas, grāmatvedības un cilvēkresursu jomā (grāmatvedības un cilvēkresursu datubāzes);
–Revīzijas, juridiskās un finansiālo konsultāciju izmaksas: Šī budžeta pozīcija ietver līdzekļus ārējām revīzijām, kā arī ārpakalpojumu sniedzējiem paredzētiem juridiskiem pakalpojumiem un finansiāliem līgumiem par algu grāmatvedību un uzskaiti 4 .
–Finansiālie pakalpojumi: Tas ietver maksu par banku pakalpojumiem un darījumiem;
–Pasākumu izmaksas: Šajā budžeta pozīcijā ietilpst ar visu regulāro un īpašo pasākumu organizēšanu saistītie izdevumi, to vidū: telpu un iekārtu noma, ēdināšana, tehniskie risinājumi; .;
–Atmaksāšana: Tā sedz ceļa izdevumus, kas saistīti ar līgumslēdzēju pārstāvju un/vai novērotāju piedalīšanos iestāžu sanāksmēs, darbsemināros un citos pasākumos, ko organizē Enerģētikas kopienas sekretariāts; šā budžeta izpilde notiek saskaņā ar atsevišķu noteikumu kopumu par atmaksāšanu. Principā tie paši noteikumi par transporta un izmitināšanas izmaksu atlīdzināšanu ir piemērojami kopš Enerģētikas kopienas sākuma; un
–Apmācības: Šī budžeta pozīcija aptver izdevumus, kas saistīti ar Sekretariāta darbinieku apmācīšanu, izglītošanu, iekšējām ikgadējām sanāksmēm, un galvenokārt ar izglītības pasākumiem, kas tiek piedāvāti līgumslēdzēju pārstāvjiem.
10.Enerģētikas kopienas budžets 2020. g.
Ierosinātais 2020. gada budžets saskan ar Komisijas ierosināto summu un ir 2019. gada budžeta līmenī (4 812 073 EUR). Kā katru gadu, ES iemaksa (94,78 % no Enerģētikas kopienas budžeta) ir atkarīga no ES 2020. gada budžeta galīgās pieņemšanas.
5.1. Budžeta pozīcija 1: Cilvēkresursi 2020. g.
Salīdzinājumā ar 2019. gadu budžeta pozīcijai 1 ir pieprasīti par 3,7 % lielāki finansiālie līdzekļi. Iemesli: pieprasījums pēc divām jaunām ekspertu vietām (sīkāku informāciju un pamatojumu sk. pievienotajā Darba programmā), kuri tiks nodarbināti nākamajā gadā, un inflācijas korekcija 2 %.
Šo budžeta pozīciju sastāda pastāvīgo darbinieku algas (ar ierobežota laika līgumiem, kas ir pagarināmi), un pagaidu darbinieku algas (praktikanti, norīkotie darbinieki). Algas ir atbrīvotas no valsts ienākumu nodokļa, bet bez papildu labumiem (pensijas, veselības aprūpes, bezdarbnieka tiesībām), tikai nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Papildu maksājumi un pabalsti netiek piedāvāti.
No 2020. gada 1. janvāra piemērojamās Enerģētikas kopienas sekretariāta darbinieku algas ir balstītas uz pašreizējiem atlīdzības līmeņiem (2019), un uz tām attiecas inflācijas korekcija 2 %.
Šajā budžeta pozīcijā ir iekļauti arī pagaidu norīkojumu resursi (24 cilvēkmēneši norīkojumam un 60 cilvēkmēneši stažieriem) (2019. gadā – 46,6 cilvēkmēneši). Norīkoto personu atlīdzības apmērs ir koriģēts, ļaujot samazināt pagaidu darbinieku kopējo budžetu no 190 485 līdz 175 432 EUR. Tāda nodarbināšana izrādījās paaugstinām sekretariāta darba vērtību. Tas bijis arī vislabākais instruments, ar ko Enerģētikas kopienas darbā iesaistīt jaunos speciālistus vai ekspertus no Pusēm. Bez tam pagaidu nodarbinātība palīdz izpildīt “ģeogrāfiskā līdzsvara” prasības atbilstīgi Noteikumiem par Enerģētikas kopienas Sekretariāta personāla darbinieku atlasi, darba apstākļiem un ģeogrāfisko līdzsvaru (“ Noteikumiem par darbiniekiem”).
Darbinieku skaita palielinājuma pieprasījums, kas pamatots darba programmā 2020.–2021. gadam, kompensēts, pārdalot budžeta apropriācijas starp vairākām budžeta pozīcijām.
5.2. Budžeta pozīcija 2: Komandējumi 2020. g.
Budžets komandējumiem 2020. gadā (340 000 EUR) salīdzinājumā ar 2019. gadu ir par 8 % mazāks (367 812 EUR). Kalkulācijas par 2020. gadu balstītas uz pēdējos gados gūto pieredzi budžeta izmantošanā. Efektīva nākotnes komandējumu un misiju plānošana pieprasītā budžeta ietvaros nodrošina pietiekami labus pasākumu rezultātus.
5.3. Budžeta pozīcija 3: Kancelejas izdevumi 2020. g.
6 % palielinājums no 2019. gada (400 084 EUR) uz 2020. gadu (424 205 EUR) kancelejas izdevumu budžetā saistīts ar reālistiskiem plāniem par īri un citiem pakalpojumiem. Pēdējos īstenošanas gados abos budžeta posteņos trūka resursu.
5.4. Budžeta pozīcija 4: Citas izmaksas un pakalpojumi 2020. g.
Kopējais budžeta pieprasījums citām izmaksām un pakalpojumiem 2020. gadā (1 395 000 EUR) ir par 6 % mazāks nekā 2019. gadā (1 486 956 EUR). Tā tiek koriģēta plānošana dažādās budžeta pozīcijās. Pamatojoties uz faktiskajām izlietojuma vērtībām visās budžeta pozīcijās, tiek pieņemts, ka šis budžets būs pietiekams šajā budžeta pozīcijā paredzēto darbību turpināšanai.
11.Enerģētikas kopienas budžets 2021. g.
Ierosinātais 2021. gada budžets 4 812 073 EUR ir balstīts uz tādu pašu pieņēmumu par pilnu darbinieku kolektīvu saskaņā ar štatu sarakstu, algu līmeni un citām izmaksām kā 2020. gadā. Līdzekļu palielinājumu algai atsver līdzekļu samazinājums pētījumiem, izglītībai, patēriņa precēm.
Par 2021. gadu vēl nav pieejami skaitļi, kas attiecas uz turpmāko ES iemaksu, jo nav zināms 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas iznākums. Tādējādi šī ir perspektīva norāde uz resursiem, kas vajadzīgi Enerģētikas kopienas darbībai laikposmā pēc 2020. gada.
12.Ieņēmumu pārskats 2020.–2021. gadam
13.Izdevumu pārskats 2020.–2021. gadam
14.Sīkāka informācija par izdevumu pārskatu 2020.–2021. gadam
15.Iestāžu budžets (pasākumu izdevumu atlīdzināšana un organizēšana)
16.Līguma IV pielikums: Pušu iemaksu tabula 2020.–2021. g.
17.Štatu saraksts 2020.–2021. g.
Piebilde
Štatu sarakstā norādīts to pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaits, kas ierosinātas, lai varētu veikt uzdevumus saskaņā ar attiecīgo darba programmu.
Pagaidu amata vietu skaits tiek rēķināts, pamatojoties uz darba uzdevumiem 12 mēnešiem, un tas var mainīties atkarībā no darba uzdevumu ilguma.
Piezīme. Par pavaddokumentu pievienota Enerģētikas kopienas darba programma 2020.–2021. gadam, kas ir šā Procedūras akta Pielikums
2. PIELIKUMS
PASTĀVĪGĀ AUGSTA LĪMEŅA GRUPA (PHLG)
ENERĢĒTIKAS KOPIENAS PASTĀVĪGĀS AUGSTA LĪMEŅA GRUPAS LĒMUMS PAR TO, KĀ ĪSTENOJAMA REGULA (ES) NR. 312/2014, AR KO IZVEIDO TĪKLA KODEKSU GĀZES BALANSĒŠANAI PĀRVADES TĪKLOS
Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja: apstiprināt lēmuma projektu par Komisijas Regulas (ES) Nr. 312/2014 īstenošanu saskaņā ar Komisijas 2019. gada 6. novembra Lēmumu, ar ko izveido Komisijas priekšlikumu Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas lēmumam par to, kā īstenojama Regula (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (C(2019) 7831 final).
3. PIELIKUMS
Jautājumi, uz kuriem neattiecas LESD 218. panta 9. punkts, bet vajadzīgs Padomes apstiprinājums
1.2019. GADA VISPĀRĪGĀS POLITIKAS PAMATNOSTĀDNES PAR 2030. GADA MĒRĶRĀDĪTĀJIEM UN KLIMATNEITRALITĀTI, KAS ATTIECAS UZ ENERĢĒTIKAS KOPIENU UN TĀS LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM
Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja: atbalstīt šā pielikuma papildinājumā pievienotā 2019. gada Vispārīgo politikas pamatnostādņu projekta pieņemšanu. Nelielām izmaiņām šajā 2019. gada Vispārīgo politikas pamatnostādņu projektā (ņemot vērā Enerģētikas kopienas līgumslēdzēju piezīmes pirms Ministru padomes sanāksmes vai tās laikā) Komisija var piekrist bez jauna Padomes lēmuma.
2.IKGADĒJAIS PĀRSKATS PAR ENERĢĒTIKAS KOPIENAS DARBĪBU 2018.–2019. GADĀ
Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja: atbalstīt 2018.–2019. gada Pārskata projekta pieņemšanu.
3.LĒMUMS D/2019/01/MC-EnC PAR SEKRETARIĀTA DIREKTORA ATSKAITES APSTIPRINĀŠANU
Eiropas Savienības vārdā ieņemamā nostāja: atbalstīt projektu apstiprināt direktora finanšu atskaiti par 2018. gadu.
3. PIELIKUMA PAPILDINĀJUMS
2019. gada vispārīgās politikas pamatnostādnes
par 2030. gada mērķrādītājiem un klimatneitralitāti, kas jāsasniedz Enerģētikas kopienai un tās Līgumslēdzējām pusēm
IEVADS
2018. gada novembra sanāksmē Ministru padome pieņēma vispārīgas politikas pamatnostādnes par mērķrādītāju nospraušanu Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējām pusēm 2030. gadam. Pamatnostādnēs bija atspoguļots politiskais konsenss par šādu trīs atsevišķu mērķrādītāju nospraušanu 2030. gadam enerģētikas un klimata jomā: energoefektivitātes mērķrādītājs, atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķrādītājs un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs. Šiem mērķrādītājiem jābūt saskanīgiem ar ES 2030. gada mērķrādītājiem, tiem jābūt vienlīdz vērienīgiem visām Līgumslēdzējām pusēm un tajos jāņem vērā relevantās sociāli ekonomiskās atšķirības, tehnoloģiskie jauninājumi un Parīzes klimata nolīgums.
2018. gadā un 2019. gada sākumā panāktās Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta politiskās vienošanās nodrošināja, ka 2019. gada jūnijā stājās spēkā visi ar tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ieviestie noteikumi. Tagad visi trīs 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, energoefektivitātes pieaugums vismaz par 32,5 % un atjaunojamās enerģijas īpatsvars vismaz 32 %, ir pilnībā nostiprināti ES tiesību aktos.
Enerģētikas kopiena ar Ministru padomes lēmumu pieņēma 2009. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvu un 2012. gada Energoefektivitātes direktīvu, un tās kļuva par daļu no Enerģētikas kopienas tiesiskās kārtības; tas ietvēra energoefektivitātes mērķrādītāja nospraušanu 2020. gadam visai Enerģētikas kopienai, kā arī katrai Līgumslēdzējai pusei specifisku atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju nospraušanu 2020. gadam.
Enerģētikas kopienas Ministru padomes 2017. gada sanāksmē tika uzsvērta vajadzība nospraust mērķrādītājus 2030. gadam attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamo enerģiju un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. Tas atbilst Līgumslēdzēju pušu pienākumiem ES pievienošanās procesā, kā arī saskan ar saistībām, ko valstis uzņēmušās UNFCCC un Parīzes nolīguma satvarā.
Ceļā uz mērķrādītāju nospraušanu Enerģētikas kopienas sekretariāts vispirms sāka ārēju pētījumu, lai (ja iespējams) apzinātu metodiku, kā nospraust trīs enerģētikas un klimata mērķrādītājus, par pamatu izmantojot 2018. gada vispārīgajās politikas pamatnostādnēs aprakstītos kritērijus. Pētījuma secinājumus rūpīgi apsprieda un izskatīja Enerģētikas un klimata komitejas tehniskā darba grupa, un Komisija tai palīdzēja, sniedzot analītiskus norādījumus. Pētījumu pabeidza 2019. gada jūnijā, un tas kļuva par noderīgu materiālu diskusijām. Tomēr atklājās, ka pastāv daži metodoloģiski ierobežojumi, kas saistīti ar datu kvalitāti un pieejamību, kā arī pētījuma analītisko tvērumu salīdzinājumā ar ES parasti izmantoto kapacitāti. Līdz ar to šis pētījums nav pietiekams, lai izdarītu pārliecinošus secinājumus un Enerģētikas kopienai un tās Līgumslēdzējām pusēm ierosinātu skaidrus mērķrādītājus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam.
Diskusijās tika secināts, ka ir vajadzīga vēl plašāka analīze, lai Enerģētikas kopienai un tās Līgumslēdzējām pusēm varētu ierosināt pārdomātus un ticamus enerģētikas un klimata mērķrādītājus, kas būtu vienlīdz vērienīgi un saskanīgi ar ES 2030. gadam nospraustajiem mērķrādītājiem. Šāda analīze tiks veikta jaunas modelēšanas ietvaros, kuru uzsāks Eiropas Komisija un kurā par pamatu izmantos ES metodiku.
Turklāt ir būtiski, lai tad, kad Enerģētikas kopienā tiks nosprausti mērķrādītāji 2030. gadam, tiktu ņemtas vērā jaunākās norises ES līmenī, jo īpaši iespējama ES 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju augšupvērsta pārskatīšana saistībā ar jauno Eiropas zaļo kursu, par ko savās politikas pamatnostādnēs paziņoja jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
ENERĢĒTIKAS KOPIENAS MINISTRU PADOME,
ņemdama vērā Enerģētikas kopienas līguma (turpmāk – Līgums) 47. panta a) punktu un Procedūras akta 2006/01/MC-EnC par Enerģētikas kopienas Ministru padomes iekšējā reglamenta pieņemšanu VI iedaļu;
atzīdama vajadzību efektīvi reaģēt uz problēmām, ko rada klimata pārmaiņas;
ņemdama vērā, ka Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējas puses atbalsta Parīzes nolīgumā pausto aicinājumu pastiprināt rīcību klimata pārmaiņu jautājumos;
atzīdama, ka enerģētika ir viena no galvenajām nozarēm, kas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, un ņemdama vērā ciešo saikni starp enerģētikas politiku un klimatu;
ņemdama vērā, ka Enerģētikas un klimata komitejas pirmajā sanāksmē, kas notika Vīnē 2017. gada 5. septembrī, tika atzīts, ka stabili nacionālie enerģētikas un klimata plāni periodam līdz 2030. gadam būtu jāpapildina ar trim kopējiem mērķrādītājiem, kas paredz palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā, palielināt energoefektivitāti un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;
atgādinādama par Ministru padomes 2017. gada decembra sanāksmes secinājumiem, kuros bija uzsvērta vajadzība Enerģētikas kopienā 2030. gadam nospraust mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, energoefektivitāti un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un kuros bija atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijas paziņojums par piemērotu priekšlikumu izstrādi Enerģētikas kopienai, kas ietvertu atbilstošas gaidāmo ES tiesību aktu normas, tiklīdz šie tiesību akti Eiropas Savienībā būs pieņemti;
atgādinādama par Ministru padomes Ieteikumu 2016/02/MC-EnC par gatavošanos īstenot Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un par Ieteikumu 2018/01/MC-EnC par gatavošanos Enerģētikas kopienas Līgumslēdzēju pušu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādei;
atzīdama, ka Enerģētikas kopienai ir ļoti nozīmīgs politiskais konsenss par ES 2030. gadam nospraustajiem mērķrādītājiem, kas panākts ES līmenī ar grozījumu izdarīšanu Energoefektivitātes direktīvā un Atjaunojamo energoresursu direktīvā un ar vienošanos par Kopīgo centienu regulu;
atgādinādama par 2018. gada vispārīgajām politikas pamatnostādnēm un politisko konsensu par trīs atsevišķu klimata un enerģētikas mērķrādītāju nospraušanu Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējām pusēm 2030. gadam;
atzīdama ieguldījumu, ko devis sekretariāta un ārējo ekspertu iesāktais analītiskais darbs, kuru palīdzēja veikt Komisijas dienestu analītiskie norādījumi, taču vienlaikus apzinādamās, ka pārdomātu un ticamu mērķrādītāju nospraušanai 2030. gadam ir vajadzīgi papildu dati un metodiska analīze;
atzīdama, ka saskaņā ar Eiropas Savienības vēl vērienīgākajiem nodomiem kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu klimatneitralitātes panākšanai jāizvirza vērienīgi mērķuzdevumi,
MINISTRU PADOME PIEŅEM
2019. gada vispārīgās politikas pamatnostādnes par 2030. gada mērķrādītājiem un klimatneitralitāti, kas jāsasniedz Enerģētikas kopienai un tās Līgumslēdzējām pusēm.
Šīs 2019. gada vispārīgās politikas pamatnostādnes atkārtoti apstiprina politisko konsensu, kas tika panākts 2018. gada Ministru padomē par mērķrādītāju nospraušanu Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējām pusēm 2030. gadam.
Tā kā vajadzība risināt ar klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi saistītās problēmas kļūst arvien steidzamāka, 2019. gada vispārīgās politikas pamatnostādnes atspoguļo Līgumslēdzēju pušu politisko apņemšanos pāriet uz tīru enerģiju, tiecoties Enerģētikas kopienā panākt klimatneitralitāti, saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kā arī ņemot vērā vērienīgos ES dekarbonizācijas plānus.
Ievērojot ES 2030. gadam nospraustos mērķrādītājus, 2030. gadam būtu jāizvirza trīs atsevišķi enerģētikas un klimata mērķrādītāji (energoefektivitātes mērķrādītājs, atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķrādītājs un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs). Šiem mērķrādītājiem jābūt vienlīdz vērienīgiem visām Līgumslēdzējām pusēm un tajos jāņem vērā relevantās sociāli ekonomiskās atšķirības, tehnoloģiskie jauninājumi un Parīzes klimata nolīgums. To pamatā vajadzētu būt pēc iespējas stabiliem un ticamiem datiem, kas iegūti, izmantojot – ar Eiropas Komisijas palīdzību – uzlabotu modelēšanas kapacitāti, jaunā, īpaši šim jautājumam veltītā analītiskā un modelēšanas pētījumā.
Lai mērķrādītāji kļūtu par patiesiem enerģētikas un klimata darbību virzienrādītājiem, tie būtu jānosprauž atsevišķi katrai Līgumslēdzējai pusei kā nacionāli mērķrādītāji, un kopā tiem vajadzētu veidot Enerģētikas kopienas līmeņa kopējo mērķrādītāju.
Līgumslēdzējām pusēm savu nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā vajadzētu balstīties uz politisko konsensu, ko panāca 2018. gada vispārīgajās politikas pamatnostādnēs.
Enerģētikas kopienas Ministru padome paļaujas uz Līgumslēdzējām pusēm 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju iekļaušanu Enerģētikas kopienas tiesiskajā satvarā līdz ar grozītās Energoefektivitātes direktīvas, Atjaunojamo energoresursu direktīvas un Pārvaldības regulas pieņemšanu, kā norādīts pielikumā pievienotajā indikatīvajā grafikā. Ministru padomes Ieteikums 2018/1/MC-EnC par gatavošanos Enerģētikas kopienas Līgumslēdzēju pušu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādei un tajā iekļautais indikatīvais grafiks būtu jālasa, ņemot vērā pielikumā pievienoto grafiku.
PIELIKUMS
Indikatīvs veicamo darbību grafiks
|
Laiks |
Darbība |
|
2019. gada 13. decembris |
Ministru padome pieņem 2019. gada vispārīgās politikas pamatnostādnes |
|
2019. gada novembris–2020. gada marts |
[Gatavošanās jaunā pētījuma veikšanai] |
|
2020. gada aprīlis |
Eiropas Komisija sāk jaunu ārēju pētījumu, kurā ES enerģētikas un klimata modelēšana tiks paplašināta un attiecināta uz Enerģētikas kopienu |
|
2020. gada aprīlis–2020. gada decembris |
Enerģētikas un klimata komiteju un tās tehnisko darba grupu regulāri informē par pētījuma īstenošanas gaitu un ar tām apspriežas par relevantiem aspektiem |
|
2021. gada sākums |
Enerģētikas un klimata komiteju un tās tehnisko darba grupu iepazīstina ar pētījuma rezultātiem un notiek to apspriešana |
|
2021. gada pavasaris |
Pastāvīgā augsta līmeņa grupa apstiprina Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējām pusēm nospraustos 2030. gada mērķrādītājus |
|
2021. gada vidus |
Ministru padome pieņem pielāgoto Energoefektivitātes direktīvu, Atjaunojamo energoresursu direktīvu un Pārvaldības regulu, kā arī Līgumslēdzējām pusēm nospraustos 2030. gada mērķrādītājus |
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.11.2019
COM(2019) 607 final
2019/0269(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Kišiņevā 2019. gada 12. un 13. decembrī)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Enerģētikas kopienas Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (PALG) saistībā ar vairākiem aktiem, ko šīs abas struktūras iecerējušas pieņemt 2019. gada 12. un 13. decembrī. Tas ietver arī dažus abu šo struktūru darba kārtības jautājumus, kuri neietilpst LESD 218. panta 9. punkta darbības jomā, bet par kuriem no Padomes jāsaņem politisks apstiprinājums.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Enerģētikas kopienas līgums
Enerģētikas kopienas līguma (turpmāk “EKL”) mērķis ir izveidot stabilu regulatīvo un tirgus satvaru un vienotu normatīvo telpu tīkla enerģijas tirdzniecībai, pusēm, kas nav ES dalībvalstis, īstenojot ES enerģētikas acquis daļas, par kurām ir panākta vienošanās. Šī vienošanās stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā. Eiropas Savienība ir EKL puse 1 . EKL puses, kas nav ES dalībvalstis, tiek apzīmētas kā “Līgumslēdzējas puses”.
2.2.Enerģētikas kopienas Ministru padome un PALG
Ministru padome nodrošina, ka tiek sasniegti EKL noteiktie mērķi. Tā sniedz vispārīgas politikas pamatnostādnes, veic pasākumus un pieņem procedūras aktus. Katrai pusei ir viena balss, taču Ministru padome atkarībā no izskatāmā jautājuma piemēro atšķirīgus balsošanas noteikumus. ES ir viena no deviņām pusēm, un tai ir viena balss, taču tas ir arī atkarīgs no izskatāmā jautājuma.
Vienprātības balsojums ir piemērojams paredzētajiem aktiem, kas uzskatīti 2.3. sadaļas 1) un 3) punktā (EKL 73. un 74. pants saistībā ar EKL 88. pantu un EKL 92. panta 1. punkts).
Divu trešdaļu balsu vairākums ir piemērojams citiem paredzētajiem jautājumiem, kas minēti 2.4. sadaļas 2) un 3) punktā (EKL 83. un 87. pants).
Vienkāršs balsu vairākums ir piemērojams paredzētajiem aktiem, kas uzskaitīti 2.3. sadaļas 2) punktā (EKL 91. panta 1. punkta a) apakšpunkts).
Visbeidzot, kas attiecas uz 2.3. sadaļas 4) punktā minēto paredzēto aktu, kā arī otru jautājumu 2.4. sadaļas 1) punktā, Ministru padome un PALG balso ar nodoto balsu vairākumu, taču šajā gadījumā ES nav balsošanas tiesību (EKL 80. un 81. pants).
PALG ir svarīga Ministru padomes palīgstruktūra. Tā var cita starpā pieņemt pasākumus, ja Ministru padome tai ir devusi attiecīgu pilnvarojumu. ES ir pārstāvēta PALG, un tai ir viena balss.
EKL 47. pants nosaka: “Ministru padome nodrošina šajā Līgumā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Ministru padome [..] b) veic pasākumus [..].”
Enerģētikas kopienas Ministru padomes lēmuma D/2011/02/MC-EnC, ar kuru pieņem t. s. “trešo enerģētikas paketi” 2 , 27. un 28. pantā teikts, ka: i) Enerģētikas kopiena cenšas piemērot tīkla kodeksus un vadlīnijas, ko Eiropas Komisija pieņēmusi trešās enerģētikas paketes ietvaros, un ii) tīkla kodeksus un vadlīnijas pieņem PALG.
2.3.Paredzētie Ministru padomes un PALG akti
2019. gada 13. decembrī Ministru padome un 2019. gada 12. decembrī PALG katra pieņems vairākus aktus.
Šis priekšlikums lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu attiecas uz nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz šādiem paredzētajiem Ministru padomes aktiem:
(1)lēmums, ar kuru pieņem Enerģētikas kopienas budžetu un finanšu iemaksas 2020.–2021. gadam;
(2)lēmumi saskaņā ar EKL 91. panta 1. punktu, ar kuriem konstatē EKL pārkāpumu esību:
(a)lēmums 2019/…/Mc-EnC par Serbijas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-10/17,
(b)lēmums 2019/…/Mc-EnC par Serbijas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-13/17,
(c)lēmums 2019/…/Mc-EnC par Kosovas* 3 nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-6/18;
(3)lēmumi saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu:
(a)lēmums par pasākumu piemērošanu Bosnijai un Hercegovinai un to darbības termiņa pagarināšanu saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietās ECS-8/11 S, ECS-2/13 un ECS-6/16,
(b)lēmums par pasākumu piemērošanu Serbijas Republikai un to darbības termiņa pagarināšanu saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietās ECS-3/08 un ECS-9/13.
Šis priekšlikums lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu attiecas uz nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz šādiem paredzētajiem PALG aktiem:
(4)Enerģētikas kopienas Pastāvīgās augsta līmeņa grupas lēmums par to, kā īstenojama Regula (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos.
Ministru padomes un PALG paredzēto aktu (turpmāk kopā “paredzētie akti”) nolūks ir sekmēt EKL mērķu sasniegšanu un Vīnē bāzētā Enerģētikas kopienas sekretariāta (EKS) darbību; sekretariāts cita starpā sniedz Ministru padomei administratīvu atbalstu.
2.4.Citi darba kārtības jautājumi
Pilnīguma labad ir jānorāda, ka papildus paredzētajiem aktiem Ministru padomes un PALG sanāksmju darba kārtībā būs arī vairāki citi jautājumi. Attiecībā uz šiem jautājumiem Komisija plāno Savienības vārdā ieņemt turpmāk aprakstīto nostāju, kas izklāstīta arī šā priekšlikuma 3. pielikumā.
1.2019. gada vispārīgās politikas pamatnostādnes par 2030. gada mērķrādītājiem un klimatneitralitāti, kas jāsasniedz Enerģētikas kopienai un tās Līgumslēdzējām pusēm
Viens no Enerģētikas kopienas līguma galvenajiem mērķiem ir izveidot integrētu un ilgtspējīgu Eiropas mēroga enerģijas tirgu, kura pamatā būtu stabils regulatīvais un tirgus satvars, kas spēj piesaistīt ekonomikas attīstībai un sociālajai stabilitātei vajadzīgās investīcijas, uzlabot vides stāvokli, kā arī veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Tā kā enerģētikas nozare ir viena no galvenajām nozarēm, kas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas, un ņemot vērā ciešo saikni starp enerģētikas politiku un klimatu, ir svarīgi Enerģētikas kopienā nostiprināt energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas un siltumnīcefekta gāzu emisiju rīcībpolitisko satvaru.
Enerģētikas kopienas Ministru padome ir pieņēmusi Ieteikumu 2016/02/MC-EnC par gatavošanos īstenot Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un Ieteikumu 2018/01/MC-EnC par gatavošanos Enerģētikas kopienas Līgumslēdzēju pušu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādei.
Enerģētikas kopiena pieņēma 2009. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvu un 2012. gada Energoefektivitātes direktīvu, un tās kļuva par daļu no Enerģētikas kopienas tiesiskās kārtības ar Ministru padomes lēmumiem; tie ietvēra 2020. gadam nospraustu energoefektivitātes mērķrādītāju, ko izteica gan kā primārās enerģijas patēriņu, gan kā enerģijas galapatēriņu un kas attiecās uz Enerģētikas kopienu kopumā, un katrai Līgumslēdzējai pusei 2020. gadam nosprauda specifiskus atjaunojamās enerģijas mērķrādītājus.
2018. gada novembrī Ministru padome pieņēma vispārīgas politikas pamatnostādnes par 2030. gada mērķrādītājiem, kas jāsasniedz Enerģētikas kopienas Līgumslēdzējām pusēm. Pamatnostādnes atspoguļo politisko konsensu par šādu trīs atsevišķu mērķrādītāju nospraušanu 2030. gadam enerģētikas un klimata jomā: energoefektivitātes mērķrādītājs, atjaunojamo energoresursu devuma mērķrādītājs un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs. Šiem mērķrādītājiem jābūt saskanīgiem ar ES 2030. gadam nospraustajiem mērķrādītājiem, tiem jābūt vienlīdz vērienīgiem visām Līgumslēdzējām pusēm un tajos jāņem vērā relevantās sociāli ekonomiskās atšķirības, tehnoloģiskie jauninājumi un Parīzes klimata nolīgums.
2018. gadā un 2019. gada sākumā panāktās Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta politiskās vienošanās nodrošināja, ka 2019. gada jūnijā stājās spēkā visi ar tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ieviestie noteikumi. Tagad visi trīs 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, energoefektivitātes pieaugums vismaz par 32,5 % un atjaunojamās enerģijas īpatsvars vismaz 32 %, ir pilnībā nostiprināti ES tiesību aktos.
Pēc Ieteikuma 2018/01/MC-EnC pieņemšanas un ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu pienākumus ES pievienošanās procesā un saistības, ko tās uzņēmušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīguma satvarā, kā arī to attiecīgos nacionāli noteiktos devumus (NND), Enerģētikas kopienas Ministru padome 2019. gada 13. decembrī turpinās apspriest energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas 2030. gada mērķrādītājus, kas būtu tikpat vērienīgi kā Eiropas Savienības 2030. gadam nospraustie mērķrādītāji.
2019. gada vispārīgo politikas pamatnostādņu projekts par Enerģētikas kopienas un tās Līgumslēdzēju pušu 2030. gada mērķrādītājiem un klimata neitralitāti atspoguļos Ministru padomē panākto politisko konsensu un kalpos par politiskām pamatnostādnēm šo mērķrādītāju nospraušanai.
Eiropas Savienības vārdā Komisija plāno atbalstīt 2019. gada vispārīgo politikas pamatnostādņu projekta pieņemšanu. Nelielām izmaiņām 2019. gada vispārīgo politikas pamatnostādņu projektā (ņemot vērā Enerģētikas kopienas Līgumslēdzēju pušu komentārus pirms Ministru padomes sanāksmes vai tās laikā) Komisija var piekrist bez jauna Padomes lēmuma.
2.Ikgadējais pārskats par Enerģētikas kopienas darbību 2018.–2019. gadā
Eiropas Savienības vārdā Komisija plāno atbalstīt 2018.–2019. gada pārskata pieņemšanu.
3.Direktora finanšu atskaite par 2018. gadu, kas balstīta uz revīzijas ziņojumu par gadu, kurš noslēdzās 2018. gada 31. decembrī, revidentu atzinumu par pārskatu ticamību un Budžeta komitejas ziņojumu
Eiropas Savienības vārdā Komisija plāno atbalstīt direktora 2018. gada finanšu atskaites pieņemšanu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
3.1.Paredzētie Ministru padomes akti
3.1.1.Lēmums, ar ko pieņem Enerģētikas kopienas 2020.–2021. gada budžetu un nosaka pušu iemaksas budžetā
Ministru padomes ierosinātais procedūras akts 2020. un 2021. gadam katram atsevišķi paredz 4 812 073 EUR lielu kopējo budžetu. Šāds līmenis tika noteikts arī 2019. gadam. Tāpēc salīdzinājumā ar 2019. gadu pieauguma nebūs.
Dažās jomās kopējā budžetā ir paredzēti palielinājumi, piemēram, ar inflāciju saistītas darbinieku algu korekcijas (papildu 2 % attiecīgi 2020. un 2021. gadā), divu jaunu pastāvīgo amata vietu izveide (jauns eksperts saistībā ar tīras enerģijas tiesību aktu paketi un jauns eksperts vides jautājumos) un biroja nomas izdevumu pieaugums. Šos palielinājumus finansēs, pārdalot līdzekļus no citiem budžeta piešķīrumiem un ietaupījumiem. Turklāt Enerģētikas kopiena vairāk pievērsīsies saviem pamatuzdevumiem, kas definēti Enerģētikas kopienas tiesiskajā satvarā.
94,78 % no kopējā budžeta segs Eiropas Savienība, bet pārējo Enerģētikas kopienas līguma puses, kas nav ES dalībvalstis.
Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmumu, ar ko pieņem Enerģētikas kopienas 2020.–2021. gada budžetu un nosaka pušu iemaksas budžetā.
3.1.2.Lēmumi saskaņā ar EKL 91. panta 1. punktu, ar kuriem konstatē EKL pārkāpumu esību
Strīdu izšķiršanas kārtība ir noteikta līguma satvarā radušos strīdu izšķiršanas reglamenta III sadaļas 1. nodaļā un IV sadaļas 1. nodaļā 4 .
(a)Lēmums 2019/…/Mc-EnC par Serbijas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-10/17
PSO nodalīšana ir viens no galvenajiem principiem, kas nostiprināts trešajā enerģētikas tiesību aktu paketē. Lai to realizētu, enerģijas pārvades darbības ir faktiski jānodala no ražošanas un piegādes interesēm. Ja tiek sertificēts PSO, ko kontrolē persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, piemēro Gāzes direktīvas 5 11. pantu. Gāzes direktīvas 10. pantā ir noteikts, ka uzņēmumu var apstiprināt un iecelt par PSO tikai tad, kad ir veikta sertifikācija. Lai uzņēmumu varētu sertificēt, tam jāizpilda trešajā enerģētikas paketē noteiktās nodalīšanas prasības, t. i., Gāzes direktīvas 9. pants.
Gāzes direktīvu, kā arī Gāzes regulu 6 Enerģētikas kopienas acquis iekļāva ar Ministru padomes 2011. gada 6. oktobra Lēmumu 2011/02/MC-EnC.
EKS sākotnēji konstatēja, ka, sertificēdama Yugorosgaz-Transport saskaņā ar ISO modeli, Serbijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 10. pantu, 14. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 14. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 15. pantu un 11. pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 715/2009 24. pantu, kas ir iekļauti Enerģētikas kopienas acquis. Tāpēc EKS Ministru padomei iesniedza pamatotu [argumentētu] pieprasījumu.
Ņemot vērā argumentētajā pieprasījumā izklāstītos faktus un argumentus, Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmumu, ar ko lietā ECS-10/17 konstatē pārkāpuma esību.
(b)Lēmums 2019/…/Mc-EnC par Serbijas nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-13/17
Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka trešo personu piekļuve pārvades sistēmām ir “viens no būtiskākajiem pasākumiem” 7 , kas Līgumslēdzējām pusēm ir jāīsteno, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar EKL. Saskaņā ar Gāzes direktīvas 32. panta 1. punktu Līgumslēdzējas puses nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi dabasgāzes pārvades sistēmai; tā attiecas uz visiem sistēmas izmantotājiem, un to piemēro objektīvi un bez diskriminācijas, pamatojoties uz publicētiem tarifiem. Gāzes regulas 16. panta 1. un 2. punkts PSO uzliek pienākumu visos relevantajos punktos darīt tirgus dalībniekiem pieejamu maksimālo jaudu, ņemot vērā sistēmas integritāti un efektīvu tīkla darbību, un ieviest un publicēt nediskriminējošus un pārredzamus jaudas piešķiršanas mehānismus. Saskaņā ar Gāzes regulas 18. panta 3. punktu, lasot to saistībā ar minētās regulas I pielikuma 3.2. punkta 1. apakšpunkta a) punktu, relevantie punkti ietver visus PSO ekspluatētā dabasgāzes pārvades tīkla ieejas un izejas punktus. Pienākumus, kas saistīti ar trešo personu piekļuvi dabasgāzes pārvades sistēmai un kas izriet no Enerģētikas kopienas acquis, Serbijas valsts tiesību aktos transponēja ar Enerģētikas likumu, un PSO ir jāīsteno saskaņā ar noteikumiem.
EKS uzskata, ka Srbijagas, t. i., uzņēmums, kas Serbijas Republikā pašlaik darbojas kā dabasgāzes PSO un ir atbildīgs par visiem Serbijas dabasgāzes pārvades sistēmas ieejas un izejas punktiem, šos pienākumus nav izpildījis, jo tas Horgoš ieejas punktā turpināja no atvērtām jaudas piešķiršanas procedūrām vienpusēji izslēgt dabasgāzes pārrobežu pārvades jaudas, tādējādi nenodrošinādams trešo personu piekļuvi attiecīgajam ieejas punktam. Tāpat EKS pieprasa, lai Serbijas iestādes, kuru kompetencē ir attiecīgo pienākumu izpildes panākšana, panāktu faktisku izpildi.
EKS sākotnēji konstatēja, ka, tā kā Srbijagas nepamatoti liedz trešām personām neierobežoti un bez diskriminācijas piekļūt Horgoš ieejas punktam un nepamatoti izslēdz šo punktu no atvērtām jaudas piešķiršanas procedūrām, Serbijas Republika pārkāpj Direktīvas 2009/73/EK 32. pantu un Regulas (EK) Nr. 715/2009 16. pantu un tādējādi nepilda pienākumus, kas noteikti Enerģētikas kopienas līguma 6., 10. un 11. pantā. Tāpēc EKS Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu.
Ņemot vērā argumentētajā pieprasījumā izklāstītos faktus un argumentus, Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmumu, ar ko lietā ECS-13/17 konstatē pārkāpuma esību.
Šis apstiprinājums tomēr jādod ar nosacījumu, ka tiek grozīts argumentētā pieprasījuma pamatojums, no 71. punkta svītrojot obiter dictum, kas attiecas uz iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šis obiter dictum nav būtisks, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai ir noticis pārkāpums, un var radīt juridisku nenoteiktību.
(c)Lēmums 2019/…/Mc-EnC par Kosovas* nespēju nodrošināt atbilstību Enerģētikas kopienas līgumam lietā ECS-6/18
Saskaņā ar EKL 16. panta iii) punktu Direktīva 2001/80/EK 8 , kas grozīta ar Enerģētikas kopienas Ministru padomes 2013. gada 24. oktobra Lēmumu 2013/05/MC-EnC un Enerģētikas kopienas Ministru padomes 2015. gada 16. oktobra Lēmumu 2015/07/MC-EnC par Lēmuma 2013/05/MC-EnC grozīšanu, ir daļa no Enerģētikas kopienas acquis communautaire vides jomā.
Saskaņā ar EKL 16. panta v) punktu Direktīvas 2010/75/ES 9 III nodaļa, V pielikums un 72. panta 3. un 4. punkts, kas grozīti ar Enerģētikas kopienas Ministru padomes 2013. gada 24. oktobra Lēmumu 2013/06/MC-EnC, arī ir daļa no acquis communautaire vides jomā.
Līguma 12. pantā noteikts, ka Līgumslēdzējas puses “īsteno acquis communautaire vides jomā, ievērojot II pielikumā norādīto pasākumu īstenošanas grafiku”.
EKS uzskata, ka Kosova* nav izpildījusi savus pienākumus, kas saistīti ar Direktīvas 2001/80/EK (attiecībā uz esošām iekārtām) un Direktīvas 2010/75/ES (attiecībā uz jaunām iekārtām) normu transponēšanu un īstenošanu valsts tiesību aktos un to īstenošanu. Tāpat sakarā ar šo pienākumu neizpildi jānorāda, ka Kosovas* piecu esošo lielo sadedzināšanas iekārtu (trīs staciju kompleksā “Kosova A” un divas “Kosova B”) attiecīgajās atļaujās norādītās emisijas robežvērtības pārsniedz Direktīvā 2001/80/EK noteiktās. Turklāt Kosova* plāno būvēt jaunu termoelektrostaciju (“Kosova e Re”), kuras neto elektriskā jauda būtu 450 MW. Saskaņā ar piemērojamajiem Enerģētikas kopienas tiesību aktiem šī stacija ietilptu Direktīvas 2010/75/ES kategorijā “jauna iekārta”, un tās emisiju robežvērtības būtu jānosaka saskaņā ar minētās direktīvas V pielikuma 2. daļā noteiktajām emisiju robežvērtībām. Tā kā nav valsts tiesību aktu, ar kuriem valsts tiesību aktos būtu transponētas Direktīvas 2010/75/ES prasības attiecībā uz jaunām iekārtām, plānotās jaunās termoelektrostacijas emisiju robežvērtības nevar noteikt veidā, kas nodrošinātu atbilstību Enerģētikas kopienas tiesību aktiem.
EKS ieskatā Kosovā* pašlaik piemērojamais tiesiskais satvars, proti, IPPC likums un administratīvie norādījumi, nenodrošina atbilstību vairākām Direktīvas 2001/80/EK normām, jo dažiem piesārņotājiem vienā vai vairākās staciju kategorijās, kas ietilpst direktīvas darbības jomā, ir noteiktas nepareizas emisiju robežvērtības vai citi parametri.
Attiecībā uz jaunām iekārtām EKS uzskata, ka Kosova* nepilda pienākumus, kas noteikti 2. pantā Lēmumā 2013/06/MC-EnC, lasot to saistībā ar Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 3. punktu un V pielikuma 2. daļu, jo tā nav pieņēmusi normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvas 2010/75/ES III nodaļas un V pielikuma prasības, proti, tā nav noteikusi normas par emisiju ierobežošanu gaisā no jaunām lielām sadedzināšanas iekārtām, vai tā katrā ziņā šos aktus nav darījusi zināmus EKS.
EKS sākotnēji konstatēja, ka, netransponējot valsts tiesību aktos un neīstenojot Direktīvas 2001/80/EK 4. panta 1. punkta un 4. panta 3. punkta, kā arī III, IV, V, VI un VII pielikuma A daļas normas, kā arī Direktīvas 2010/75/ES 30. panta 3. punktu un V pielikuma 2. daļu, Kosova* nav izpildījusi savus pienākumus, kas noteikti Enerģētikas kopienas līgumā, un jo īpaši līguma 12. un 16. pantā. Tāpēc EKS Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu.
Ņemot vērā argumentētajā pieprasījumā izklāstītos faktus un argumentus, Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmumu, ar ko lietā ECS-6/18 konstatē pārkāpuma esību.
3.1.3.Lēmumi saskaņā ar EKL 92. panta 1. punktu
(a)Lēmums par pasākumu piemērošanu Bosnijai un Hercegovinai un to darbības termiņa pagarināšanu saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietās ECS-8/11, ECS-6/16 un ECS-2/13
(i)To pasākumu darbības termiņa pagarināšana, kas Bosnijai un Hercegovinai piemēroti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietā ECS-8/11
2015. gada 16. oktobrī Ministru padome pieņēma Lēmumu 2015/10/MC-EnC, ar kuru deklarēja, ka Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2013/04/MC-EnC un Lēmumu 2014/04/MC-EnC lietā ECS-8/11 (kas saistīta ar to, ka Bosnija un Hercegovina nav izpildījusi trešās enerģētikas paketes noteikumus) un tādējādi nav novērsusi nopietnus un ilgstošus pārkāpumus, kas minēti šajos lēmumos. Ministru padome saskaņā ar EKL 92. pantu pieņēma šādus pasākumus:
·tika apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par pasākumiem un procedūras aktiem, ko pieņem saskaņā ar līguma V sadaļas VI nodaļu.
·EKS tika lūgts apturēt atlīdzināšanas noteikumu piemērošanu Bosnijas un Hercegovinas pārstāvjiem attiecībā uz visām Enerģētikas kopienas organizētajām sanāksmēm;
·92. pantā paredzētie pasākumi tika piemēroti uz vienu gadu. Pamatojoties uz EKS ziņojumu, Ministru padome šo pasākumu iedarbīgumu un vajadzību turpināt to piemērošanu izskatīja nākamajā sanāksmē 2016. gadā.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2016/02/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2018. gada 12. septembrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu. Ministru padome 2018. gada 29. novembrī pieņēma Lēmumu 2018/17/MC-EnC, ar kuru pagarināja Bosnijai un Hercegovinai piemēroto pasākumu darbības termiņu; ar to tika deklarēts, ka Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2013/04/MC-EnC, 2014/04/MC-EnC, 2015/10/MC-EnC un 2016/16/MC-EnC un tādējādi nav novērsusi nopietnus un ilgstošus pārkāpumus, kuri minēti šajos lēmumos. Ministru padome saskaņā ar EKL 92. pantu pieņēma šādus pasākumus:
·ar Lēmuma 2015/10/MC-EnC 2. panta 2. punktu un ar Lēmuma 2016/16/MC-EnC 3. panta 1. punktu piemēroto 92. panta pasākumu darbības termiņu pagarināja par vienu gadu, ja sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas netiek novērsti šā lēmuma 1. pantā minētie pārkāpumi;
·turklāt tiks apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar līguma II sadaļu un kas ir saistīti ar jauna acquis pieņemšanu gāzes nozarē, ko veic visas Enerģētikas kopienas institūcijas, kā arī tiesības piedalīties balsojumos par pasākumiem saskaņā ar līguma 91. pantu;
·pamatojoties uz sekretariāta ziņojumu, Ministru padome šo pasākumu iedarbīgumu un vajadzību turpināt to piemērošanu izskatīs sanāksmē 2019. gadā otrajā pusē;
·sekretariāts tiek aicināts uzraudzīt, cik lielā mērā Bosnijas un Hercegovinas veiktie pasākumi atbilst acquis communautaire.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2018/17/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2019. gada 8. oktobrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu. Argumentētajā pieprasījumā EKS lūdza Ministru padomi deklarēt, ka:
·Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2013/04/MC-EnC, 2014/04/MC-EnC, 2015/10/MC-EnC, 2016/16/MC-EnC un 2018/17/MC-EnC un tādējādi nav novērsusi nopietnus un ilgstošus pārkāpumus, kuri minēti šajos lēmumos;
·ar Lēmuma 2015/10/MC-EnC 2. panta 2. punktu, ar Lēmuma 2016/16/MC-EnC 3. panta 1. punktu un ar Lēmuma 2018/17/MC-EnC 2. pantu piemēroto 92. panta pasākumu darbības termiņu pagarina par vienu gadu pēc pasākumu pieņemšanas Ministru padomes sanāksmē 2020. gadā otrajā pusē;
·turklāt ir apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar līguma 91. un 92. pantu;
·pamatojoties uz EKS ziņojumu, Ministru padome šo pasākumu iedarbīgumu un vajadzību turpināt to piemērošanu izskatīs sanāksmē 2020. gadā otrajā pusē.
Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu nopietnību un ilgstamību, ierosinātie pasākumi ir piemēroti un samērīgi. Tāpēc Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmuma projektu.
(ii)Pasākumu piemērošana Bosnijai un Hercegovinai saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietā ECS-2/13
2016. gada 14. oktobrī Ministru padome lietā ECS-02/13 pieņēma Lēmumu 2016/03/MC-EnC, ar ko konstatēja Enerģētikas kopienas tiesību aktu pārkāpumu; ar to tika deklarēts, ka Bosnija un Hercegovina nav izpildījusi Direktīvas 1999/32/EK 3. panta 1. punktu un 4. panta 1. punktu, lasot to saistībā ar līguma 16. pantu, jo tā nenodrošināja, ka visā tās teritorijā netiek izmantotas smagās degvieleļļas, kurās sēra saturs pārsniedz 1,00 % (masas), un nenodrošināja, ka visā tās teritorijā netiek izmantotas gāzeļļas, kurās sēra saturs pārsniedz 0,1 % (masas).
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2016/03/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2018. gada 12. septembrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu, ar ko iniciēja lietu ECS-2/13 S.
Ar 2018. gada 29. novembra Lēmumu 2018/13/MC-EnC Ministru padome konstatēja nopietnu un ilgstošu Enerģētikas kopienas tiesību aktu pārkāpumu, deklarēdama, ka fakts, ka Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2016/03/MC-EnC un tādējādi nav novērsusi šajā lēmumā minētos pārkāpumus, ir nopietns un ilgstošs pārkāpums līguma 92. panta 1. punkta nozīmē, taču līguma 92. panta pasākumu pieņemšanu tā atlika uz 2019. gadu. Vienlaikus Ministru padome nolēma, ka Bosnijai un Hercegovinai jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu pārkāpumus, kuri sadarbībā ar sekretariātu konstatēti Ministru padomes Lēmumā 2016/03/MC-EnC, un 2019. gadā jāziņo Ministru padomei par veiktajiem īstenošanas pasākumiem. Turklāt EKS tika aicināts 2019. gadā pieprasīt veikt pasākumus saskaņā ar līguma 92. pantu, ja Bosnija un Hercegovina Ministru padomes Lēmumu 2016/03/MC-EnC nebūs īstenojusi līdz 2019. gada 1. jūlijam.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2018/13/MC-EnC minēto pārkāpumu, un situācija ar Bosnijas un Hercegovinas valsts tiesību aktu atbilstību Direktīvai 1999/32/EK joprojām ir pretrunā Enerģētikas kopienas acquis, 2019. gada 8. oktobrī EKS Ministru padomei iesniedza pieprasījumu veikt pasākumus saskaņā ar līguma 92. pantu. Argumentētajā pieprasījumā EKS lūdza Ministru padomi deklarēt, ka:
·Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2013/04/MC-EnC, 2014/04/MC-EnC, 2015/10/MC-EnC, 2016/16/MC-EnC un 2018/17/MC-EnC un tādējādi nav novērsusi nopietnus un ilgstošus pārkāpumus, kuri minēti šajos lēmumos;
·ar Lēmuma 2015/10/MC-EnC 2. panta 2. punktu, ar Lēmuma 2016/16/MC-EnC 3. panta 1. punktu un ar Lēmuma 2018/17/MC-EnC 2. pantu piemēroto 92. panta pasākumu darbības termiņu pagarina par vienu gadu pēc pasākumu pieņemšanas Ministru padomes sanāksmē 2020. gadā otrajā pusē;
·turklāt ir apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar līguma 91. un 92. pantu;
·pamatojoties uz EKS ziņojumu, Ministru padome šo pasākumu iedarbīgumu un vajadzību turpināt to piemērošanu izskatīs sanāksmē 2020. gadā otrajā pusē.
Tāpēc Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmuma projektu.
(iii)Pasākumu piemērošana Bosnijai un Hercegovinai saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietā ECS-6/16
Ministru padome 2016. gada 14. oktobrī lietā ECS-06/16 pieņēma Lēmumu 2016/07/MC-EnC, ar ko konstatēja Enerģētikas kopienas tiesību aktu pārkāpumu; ar to tika deklarēts, ka, tā kā Bosnija un Hercegovina līdz 2015. gada 1. janvārim nebija pieņēmusi un piemērojusi normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Direktīvu 2009/72/EK, Direktīvu 2009/73/EK, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009, kā paredzēts Ministru padomes Lēmuma 2011/02/MC-EnC 3. panta 1. punktā, un nav šos pasākumus nekavējoties paziņojusi EKS, tā nav izpildījusi līguma 6. un 89. pantu, kā arī Ministru padomes Lēmuma 2011/02/MC-EnC 3. panta 1. un 2. punktu.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2016/07/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2018. gada 12. septembrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu, ar ko iniciēja lietu ECS-6/16 S.
Ar 2018. gada 29. novembra Lēmumu 2018/16/MC-EnC Ministru padome konstatēja nopietnu un ilgstošu Enerģētikas kopienas tiesību aktu pārkāpumu, deklarēdama, ka fakts, ka Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2016/07/MC-EnC un tādējādi nav novērsusi šajā lēmumā minētos pārkāpumus, ir nopietns un ilgstošs pārkāpums līguma 92.panta 1. punkta nozīmē, taču līguma 92. pantā paredzēto pasākumu pieņemšanu tā atlika uz 2019. gadu. Vienlaikus Ministru padome nolēma, ka Bosnijai un Hercegovinai jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu pārkāpumus, kuri sadarbībā ar sekretariātu konstatēti Ministru padomes Lēmumā 2016/07/MC-EnC, un 2019. gadā jāziņo Ministru padomei par veiktajiem īstenošanas pasākumiem. Turklāt EKS tika aicināts 2019. gadā pieprasīt veikt pasākumus saskaņā ar līguma 92. pantu, ja Bosnija un Hercegovina Ministru padomes Lēmumu 2016/07/MC-EnC nebūs īstenojusi līdz 2019. gada 1. jūlijam.
Tā kā Bosnija un Hercegovina neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2018/16/MC-EnC minēto pārkāpumu, un situācija ar minēto Bosnijas un Hercegovinas pienākumu izpildi joprojām ir pretrunā Enerģētikas kopienas acquis, 2019. gada 8. oktobrī EKS Ministru padomei iesniedza pieprasījumu veikt pasākumus saskaņā ar līguma 92. pantu. Argumentētajā pieprasījumā EKS lūdza Ministru padomi deklarēt, ka:
·Bosnija un Hercegovina nav īstenojusi Ministru padomes Lēmumu 2013/04/MC-EnC, 2014/04/MC-EnC, 2015/10/MC-EnC, 2016/16/MC-EnC un 2018/17/MC-EnC un tādējādi nav novērsusi nopietnus un ilgstošus pārkāpumus, kuri minēti šajos lēmumos;
·ar Lēmuma 2015/10/MC-EnC 2. panta 2. punktu, ar Lēmuma 2016/16/MC-EnC 3. panta 1. punktu un ar Lēmuma 2018/17/MC-EnC 2. pantu piemēroto 92. panta pasākumu darbības termiņu pagarina par vienu gadu pēc pasākumu pieņemšanas Ministru padomes sanāksmē 2020. gadā otrajā pusē;
·turklāt ir apturētas Bosnijas un Hercegovinas tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar līguma 91. un 92. pantu;
·pamatojoties uz EKS ziņojumu, Ministru padome šo pasākumu iedarbīgumu un vajadzību turpināt to piemērošanu izskatīs sanāksmē 2020. gadā otrajā pusē.
Tāpēc Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmuma projektu.
(b)Lēmums par pasākumu piemērošanu Serbijas Republikai un to darbības termiņa pagarināšanu saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietās ECS-3/08 un ECS-9/13
(a)Pasākumu piemērošana Serbijas Republikai saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietā ECS-3/08
Ministru padome 2016. gada 14. oktobrī lietā ECS-03/08 pieņēma Lēmumu 2016/02/MC-EnC, ar ko konstatēja Enerģētikas kopienas tiesību aktu pārkāpumu; ar to tika deklarēts, ka Serbijas Republika nav izpildījusi Regulas Nr. 1228/2003 6. pantu, jo ieņēmumi, kas tika gūti no starpsavienojumu jaudas piešķiršanas starpsavienotājos ar Albāniju, Ziemeļmaķedonijas Republiku un Melnkalni, netika izmantoti vienai vai vairākām regulas 6. panta 6. punktā norādītajām vajadzībām.
Serbijas Republikai bija jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, un līdz 2016. gada decembrim jānodrošina atbilstība Enerģētikas kopienas tiesību aktiem, un par to regulāri jāziņo EKS un Pastāvīgajai augsta līmeņa grupai.
Tā kā Serbijas Republika neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2016/02/MC-EnC minēto pārkāpumu, 2018. gada 12. septembrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu, ar ko iniciēja lietu ECS-3/08 S.
Ar 2018. gada 29. novembra Lēmumu 2018/12/MC-EnC Ministru padome konstatēja nopietnu un ilgstošu Enerģētikas kopienas tiesību aktu pārkāpumu, deklarēdama, ka, ja vien Serbijas Republika sešu mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas nenovērsīs Ministru padomes Lēmumā 2016/02/MC-EnC minētos pārkāpumus, Serbijas nespēja īstenot Lēmumu 2016/02/MC-EnC tiks uzskatīta par nopietnu un ilgstošu pārkāpumu līguma 92. panta 1. punkta nozīmē, taču līguma 92. panta pasākumu pieņemšanu tā atlika uz 2019. gadu. Vienlaikus Ministru padome nolēma, ka Serbijas Republikai jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu pārkāpumus, kuri sadarbībā ar sekretariātu konstatēti Ministru padomes Lēmumā 2016/02/MC-EnC, un 2019. gadā jāziņo Ministru padomei par veiktajiem īstenošanas pasākumiem. Turklāt EKS tika aicināts 2019. gadā pieprasīt veikt pasākumus saskaņā ar līguma 92. pantu, ja Serbijas Republika Ministru padomes Lēmumu 2016/02/MC-EnC nebūs īstenojusi līdz 2019. gada 1. jūlijam.
Serbijas Republika sešu mēnešu laikā pēc Lēmuma 2018/12/MC-EnC pieņemšanas Ministru padomes Lēmumā 2016/02/MC-EnC minētos pārkāpumus nav novērsusi.
Tā kā Serbijas Republika nav veikusi nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2018/12/MC-EnC minēto pārkāpumu, un situācija ar minēto Serbijas Republikas pienākumu izpildi, proti, ieņēmumus, kas gūti no starpsavienojumu jaudas piešķiršanas starpsavienotājos ar Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Melnkalni, izmantot vienai vai vairākām Regulas (EK) Nr. 1228/2003 6. panta 6. punktā norādītajām vajadzībām, joprojām ir pretrunā Enerģētikas kopienas acquis, 2019. gada 8. oktobrī EKS Ministru padomei iesniedza pieprasījumu veikt pasākumus saskaņā ar līguma 92. pantu. Argumentētajā pieprasījumā EKS lūdza Ministru padomi deklarēt, ka:
·Serbijas Republika turpina nopietni un ilgstoši pārkāpt savus pienākumus līguma 92. panta 1. punkta nozīmē, kā to konstatējusi Ministru padome, jo tā nav īstenojusi šādus Ministru padomes lēmumus:
–2016. gada 14. oktobra Lēmums 2016/02/MC-EnC lietā ECS-3/08 un 2018. gada 29. novembra Lēmums 2018/12/MC-EnC lietā ECS-3/08 S,
–2014. gada 23. septembra Lēmums 2014/03/MC-EnC lietā ECS-9/13 un 2016. gada 14. oktobra Lēmums 2016/17/MC-EnC lietā ECS-9/13 S,
un nav novērsusi tajos minētos pārkāpumus;
·Serbijas Republikas tiesības piedalīties balsojumos par pasākumiem un procedūras aktiem, ko pieņem saskaņā ar līguma V sadaļas VI nodaļu, kā arī tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar līguma 91. pantu ir apturētas;
·EKS tiek lūgts apturēt atlīdzināšanas noteikumu piemērošanu Serbijas Republikas pārstāvjiem attiecībā uz visām Enerģētikas kopienas organizētajām sanāksmēm;
·Eiropas Savienība saskaņā ar līguma 6. pantu ir aicināta veikt attiecīgus pasākumus Serbijai piešķirtā finansiālā atbalsta apturēšanai līguma aptvertajos sektoros;
·ar šo lēmumu pieņemtie pasākumi pēc to pieņemšanas Ministru padomes sanāksmē 2019. gada otrajā pusē, būs spēkā vienu gadu. Pamatojoties uz sekretariāta ziņojumu, Ministru padome šo pasākumu iedarbīgumu un vajadzību turpināt to piemērošanu izskatīs nākamajā sanāksmē 2020. gadā;
·Serbijas Republikai jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu pārkāpumus, kuri sadarbībā ar sekretariātu konstatēti Ministru padomes Lēmumā 2016/02/MC-EnC un 2018/12/MC-EnC lietā ECS-3/08 un ECS-3/08 S un Lēmumā 2014/03/MC-EnC un 2016/17/MC-EnC lietā ECS-9/13 un ECS-9/13 S, un 2020. gadā jāziņo Ministru padomei par veiktajiem īstenošanas pasākumiem;
·EKS tiek aicināts uzraudzīt, cik lielā mērā Serbijas Republikas veiktie pasākumi atbilst acquis communautaire.
Tāpēc Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmuma projektu.
(ii)To pasākumu darbības termiņa pagarināšana, kas Serbijas Republikai piemēroti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 92. panta 1. punktu lietā ECS-9/13
Ministru padome 2018. gada 29. novembrī vienojās par sešiem mēnešiem pagarināt termiņu, kurā Serbijas Republikai bija jānovērš Ministru padomes Lēmumā 2014/03/MC-EnC un 2016/17/MC-EnC minētie pārkāpumi lietā ECS-9/13 (saistīta ar Serbijas Republikas nespēju nodrošināt atbilstību dabasgāzes pārvades sistēmu operatoru nodalīšanas noteikumiem); tādējādi Serbijas Republikai šajā laikā bija jānovērš minētajos lēmumos konstatētie nopietnie un ilgstošie pārkāpumi.
Tā kā Serbijas Republika neveica nekādus pasākumus, lai novērstu Lēmumā 2014/03/MC-EnC un 2016/17/MC-EnC minētos pārkāpumus, 2019. gada 8. oktobrī EKS saskaņā ar līguma 92. pantu Ministru padomei iesniedza argumentētu pieprasījumu. Argumentētajā pieprasījumā EKS lūdza Ministru padomi deklarēt, ka:
·Serbijas Republikas tiesības piedalīties balsojumos par pasākumiem un procedūras aktiem, ko pieņem saskaņā ar līguma V sadaļas VI nodaļu, kā arī tiesības piedalīties balsojumos par lēmumiem saskaņā ar līguma 91. pantu ir apturētas;
·EKS tiek lūgts apturēt atlīdzināšanas noteikumu piemērošanu Serbijas Republikas pārstāvjiem attiecībā uz visām Enerģētikas kopienas organizētajām sanāksmēm;
·Eiropas Savienība saskaņā ar līguma 6. pantu ir aicināta veikt attiecīgus pasākumus Serbijai piešķirtā finansiālā atbalsta apturēšanai līguma aptvertajos sektoros.
·ar šo lēmumu pieņemtie pasākumi ir spēkā vienu gadu no tā pieņemšanas.
Ņemot vērā konstatēto pārkāpumu nopietnību un ilgstamību, ierosinātie pasākumi ir piemēroti un samērīgi. Tāpēc Savienības vārdā ieņemamā nostāja Ministru padomē būtu apstiprināt lēmuma projektu.
3.2.Paredzētie PALG akti
Vienam no 2.3. sadaļā minētajiem jautājumiem ir vajadzīgs lēmums, ko pieņems PALG, kurā Eiropas Savienības nostāju paudīs Eiropas Komisijas pārstāvis.
Enerģētikas kopiena 2011. gadā pieņēma ES trešo enerģētikas paketi un tika noteikta vienkāršota ES tīkla kodeksu un vadlīniju pieņemšanas procedūra 10 .
Tīkla kodeksi un vadlīnijas ir tehnisko noteikumu kopumi, kuru mērķis ir saskaņot un uzlabot pārrobežu enerģijas plūsmu vadību. Enerģētikas kopiena jau ir pieņēmusi vairākus ES tīkla kodeksus un vadlīnijas, tostarp gāzes jomā vadlīnijas par pārslodzes vadības procedūrām 11 , tīkla kodeksu par sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem 12 un elektroenerģijas jomā tīkla kodeksu par ģeneratoriem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām 13 , tīkla kodeksu par pieprasījuma pieslēgumu 14 un tīkla kodeksu par augstsprieguma līdzstrāvas sistēmām un līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem piemērojamajām tīkla pieslēguma prasībām 15 .
PALG 2018. gadā pieņēma tīkla kodeksus par jaudas piešķiršanas mehānismiem gāzes pārvades sistēmās 16 un par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām 17 .
Šis PALG lēmums attiecas uz tīkla kodeksiem, kas ietverti Regulā (ES) Nr. 312/2014 18 .
Komisijas Regulas (ES) Nr. 312/2014, ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos, mērķis ir noteikt gāzes balansēšanas noteikumus, tai skaitā ar tīklu saistītus noteikumus par nominēšanas procedūrām, balansēšanas maksām, norēķinu procesiem, kas saistīti ar dienas nebalansa maksu, un operatīvo balansēšanu starp pārvades sistēmu operatoru tīkliem.
2019. gada aprīlī ad hoc Enerģētikas kopienas darba grupa, kas izvērtēja gāzes balansēšanas tīkla kodeksa iespējamo pārņemšanu, vienojās par pielāgotu tīkla kodeksa “Gāzes balansēšana pārvades tīklos” versiju.
Pamatojoties uz to, nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem PALG, būtu apstiprināt PALG lēmuma projektu par Regulas (ES) Nr. 312/2014 īstenošanu Enerģētikas kopienā.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 19 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Ministru padome un PALG ir struktūras, kas izveidotas ar vienošanos, proti, ar Enerģētikas kopienas līgumu.
Akti, ko Ministru padome un PALG tiek aicinātas pieņemt, ir akti ar juridiskām sekām. Atbilstoši Enerģētikas kopienas līguma 76. pantam, saskaņā ar kuru lēmums ir juridiski saistošs tiem, kam tas adresēts, paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz enerģētiku.
Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 194. pants.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 194. pantam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2019/0269 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Enerģētikas kopienas Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā (Kišiņevā 2019. gada 12. un 13. decembrī)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Enerģētikas kopienas līgumu (“Līgums”) Savienība noslēdza ar Padomes 2006. gada 29. maija Lēmumu 2006/500/EK 20 , un tas stājās spēkā 2006. gada 1. jūlijā.
(2)Atbilstīgi Līguma 47. un 76. pantam Ministru padome drīkst pieņemt pasākumus lēmuma vai ieteikuma formā.
(3)Ministru padome 17. sesijas laikā 2019. gada 13. decembrī plāno pieņemt vairākus aktus, kas uzskaitīti šā lēmuma 1. pielikumā.
(4)Pastāvīgā augsta līmeņa grupa 55. sanāksmē 2019. gada 12. decembrī plāno pieņemt aktu, kas minēts šā lēmuma 2. pielikumā.
(5)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomē un Pastāvīgajā augsta līmeņa grupā, jo paredzētie akti Savienībai radīs juridiskas sekas.
(6)Paredzēto aktu nolūks ir sekmēt Līguma mērķu sasniegšanu un Vīnē bāzētā Enerģētikas kopienas sekretariāta darbību; sekretariāts cita starpā sniedz Ministru padomei administratīvu atbalstu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Ministru padomes 17. sesijā 2019. gada 13. decembrī Kišiņevā attiecībā uz jautājumiem, kuri ietilpst LESD 218. panta 9. punkta piemērošanas jomā, ir izklāstīta šā lēmuma 1. pielikumā.
2. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pastāvīgās augsta līmeņa grupas 55. sanāksmē 2019. gada 12. decembrī Kišiņevā attiecībā uz jautājumiem, kuri ietilpst LESD 218. panta 9. punkta piemērošanas jomā, ir izklāstīta šā lēmuma 2. pielikumā.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
